Čehijas jaunāko laiku vēsturē vizīte Latvijā
balstās uz dziļām simpātijām un solidaritāti

Čehijas prezidents Vāclavs Havels parakstās Viesu grāmatā Rīgas pils Ģerboņu zālē; Čehijas prezidents Vāclavs Havels, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, ārlietu ministrs Valdis Birkavs sarunu laikā Sūtņu zālē

Čehijas prezidents Vāclavs Havels un Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pie Brīvības pieminekļa; Ministru prezidents Andris Šķēle un augstais viesis; Čehijas prezidents Vāclavs Havels un Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" un Arnis Blumbergs, "LV"

Čehijas Republikas prezidents — Latvijas galvaspilsētā

Vakar, 15.aprīlī, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse, Ministru prezidents Andris Šķēle, citi oficiālie sagaidītāji, tāpat Latvijā akreditētie un Rīgā rezidējošie vēstniecību vadītāji sveica Čehijas Republikas prezidentu Vāclavu Havelu Rīgas pilī.

Pēc sagaidīšanas ceremonijas pils Baltajā zālē Čehijas prezidents Ģerboņu zālē izdarīja pirmo ierakstu goda viesu Zelta grāmatā (līdz šim goda viesu Zelta grāmatas nebija). Pēc tam Zelta zālē notika Gunta Ulmaņa un Vāclava Havela saruna divatā.

Tajā pašā laikā Čehijas ārlietu ministra vietniece Helēna Bambasova tikās ar ārlietu ministru Valdi Birkavu, Čehijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Vladimirs Dlouhī — ar ekonomikas ministru Guntaru Krastu, Čehijas kultūras ministrs Pāvels Tigrids — ar kultūras ministru Ojāru Spārīti.

Sekoja abu valstu prezidentu un oficiālo delegāciju divpusējās sarunas Sūtņu zālē. Sākumā Vāclavs Havels uzsvēra, ka šī ir pirmā vizīte Latvijā Čehijas (Čehoslovakijas) jaunāko laiku vēsturē un tā balstās uz dziļām simpātijām un solidaritātes sajūtu, ko Čehijā ir izpelnījusies triju Baltijas valstu cīņa par neatkarību. Prezidenti pārrunāja jautājumus, kas saistās ar Eiropas jaunās kārtības veidošanu, kā arī Latvijas un Čehijas vietu tajā. Čehijas prezidents atzīmēja, ka Eiropas Savienībai pirmo reizi vēsturē tiek dota iespēja veidot sabiedrību uz vienlīdzības principiem, uzsverot Eiropas Savienības nozīmi, izstrādājot paplašināšanas koncepciju. Koncepciju, kas dotu drošības sajūtu visām pretendentvalstīm uz iestāšanos ES un skaidri formulētus kritērijus. Abi prezidenti bija vienisprātis par nepieciešamību vairāk apelēt pie Rietumvalstīm, aicinot tās būt izlēmīgām. Ja mūsdienu situācijā šādas izlēmības ilgstoši trūks, tad Eiropas jaunās kārtības veidošana var “izslīdēt” no demokrātu rokām.

Runājot par Eiropas drošības arhitektūru, abu prezidentu viedokļi bija vienādi, ka Latvijai un Čehijai nav alternatīvas NATO un ka ikvienai valstij pašai ir tiesības izlemt par piederību tai vai citai organizācijai. Vienlaikus ar NATO paplašināšanos ir būtiski veidot partnerattiecības ar Krieviju, respektējot tās identitāti. Tajā pašā laikā Krievijai jārespektē citu valstu identitāte.

Sarunu noslēgumā tika parakstīts Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums.

Pēc tam Guntis Ulmanis un Vāclavs Havels nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 15. aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tikās ar Čehijas Republikas prezidentu Vāclavu Havelu. Sarunas laikā tika apspriestas vairākas Latvijai un Čehijai kopīgas problēmas.

Uzsākot sarunu, tika pārrunāts jautājums par inteliģences vietu sabiedrībā un politikā. Saeimas priekšsēdētāja I. Kreituse un Čehijas Republikas prezidents V. Havels bija vienisprātis, ka intelektuāļiem nevajadzētu norobežoties no politiskās darbības, jo arī tas ir radošs darbs, kas var pozitīvi ietekmēt procesus sabiedrībā.

Čehijas Republikas prezidents un Saeimas priekšsēdētāja dalījās savu valstu pieredzē par likumdošanas saskaņošanas darbu ar Eiropas Savienības normām. Piemēram, Čehijas parlamentā atšķirībā no Latvijas nav īpašas Eiropas lietu komisijas, bet šāda komisija darbojas valdības līmenī, uzraugot, lai valdības iesniegtie likumprojekti atbilstu ES prasībām. Tā kā Čehijas Republikā drīz paredzētas parlamenta vēlēšanas, V. Havels informēja par pirmsvēlēšanu situāciju un izteica viedokli, ka Čehijā politisko partiju spektrs pēdējā laikā ir nostabilizējies, jo partijas, redzēdamas, ka ir grūti darboties ārpus parlamenta, cenšas apvienoties. Čehijas Republikas prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai bija vienāds viedoklis, ka būtisks un nepieciešams ir Latvijas un Čehijas savstarpējais atbalsts sarežģītajā ceļā uz Eiropas Savienību.

Tikšanās gaitā I. Kreituse pastāstīja arī par nodomu rīkot Prāgā starptautisku konferenci par 1938. un 1939. gada vēsturiskajiem notikumiem, kas mainīja daudzu valstu, tostarp arī Čehoslovakijas un Latvijas, likteņus. V. Havels uzklausīja un izteica atbalstu šāda pasākuma organizēšanai.

Sarunas noslēgumā Čehijas Republikas prezidents pauda gandarījumu par iespēju vizītes laikā apmeklēt Saeimu un iepazīties ar tās darbu.

Juris Zalāns,
Saeimas preses dienests

Pirmajā preses brīfingā

Vakar, 15.aprīlī, pēc Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Havela un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses sarunas notika preses brīfings. Pirmā žurnālistus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Viņa teica: “Šodien Saeimā ir liels gods uzņemt Čehijas Republikas prezidentu Viņa ekselenci Dr. Vāclavu Havelu. Mūsu sarunas skāra inteliģences vietu un lomu politikā, un mūsu secinājums bija: politika nevar palikt bez radošajiem darbiniekiem, jo valsts, kuras politikā neiesaistās radošie darbinieki, ir tikai zaudētāja. Otrs temats, ko mēs aizskārām un par ko mēs arī panācām vienošanos, bija — Latvija un Čehija viena otrai palīdzēs savā grūtajā ceļā pretim Eiropas Savienībai.”

Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels brīfingā teica:

“Es esmu ļoti apmierināts, ka varu savas Latvijas vizītes laikā apmeklēt arī parlamentu, apskatīt sēžu zāli un runāt ar Saeimas priekšsēdētājas kundzi. Es neteiktu, ka mūsu saruna bija ilga, toties tā bija intensīva. Mēs paspējām pārrunāt gan jaunā politiskā spektra veidošanos jaunajās demokrātiskajās valstīs, gan arī mūsu sadarbības iespējas. Es informēju priekšsēdētājas kundzi par priekšvēlēšanu situāciju mūsu valstī. Es gribu apsolīt Čehijas Republikas atbalstu Latvijas Republikai tās ceļā uz Eiropas Savienību. Mēs labprāt apmainīsimies ar pieredzi, ko esam guvuši šajā ceļā.”

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas un Čehijas draudzīgās attiecības iegūst jaunu kvalitāti

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runa dinejā

par godu Čehijas Republikas prezidentam Vāclavam Havelam Rīgas pilī 15. aprīlī

Jūsu ekselence, augsti godātais Havela kungs! Dāmas un kungi!

Jūsu vizīte, prezidenta kungs, Latvijā ir liels notikums.

Šos manus vārdus apstiprinās ikviens, jo tas ir ievērojams notikums tāpēc, ka tradicionāli draudzīgās attiecības starp Latviju un Čehiju iegūst jaunu kvalitāti. Tas ir notikums arī tāpēc, ka jūs Latvijā esat populāra un augsti cienīta personība, un mēs ikviens priecājamies sveikt jūs mūsu mājās.

Jūsu vārds, Havela kungs, ir bijis saistīts un vēl aizvien saistās ar uzdrīkstēšanos. Ar uzdrīkstēšanos paust savus uzskatus un pārliecību, kas sabiedrības lielākajai daļai nav bijusi pieņemama politiskās konjunktūras, iebiedētības vai vienkārši garīgā kūtrumu dēļ. Tas asociējas ar cīņu pret totalitārismu kā sistēmu, tas asociējas arī ar cīņu par cilvēka brīvību visplašākajā šī vārda nozīmē. Uzvara šajā cīņā ir gūta tik lielā mērā, ka pamatos tas, pret ko jūs iestājāties, ir salauzts. Tomēr totalitārisms cilvēku un tautu mentalitātē ir atstājis tādas sekas, ka attīrīšanās prasīs vēl daudz laika un spēka.

Mūsu valstu un tautu vēsturiskā pieredze, it īpaši šajā gadsimtā, ir līdzīga. Tās bija piedzīvojušas atbrīvošanos no impērijām. Abas tautas bija izveidojušas savas neatkarīgās valstis, kas starpkaru posmā bija Eiropas attīstītāko valstu vidū. Abām valstīm bija aktīvi sakari kultūras, mākslas un izglītības jomā. Saimnieciskās attiecības noregulēja 1922. gada tirdzniecības līgums. Čehoslovakija bija pirmā valsts, ar kuru Latvija parakstīja šādu līgumu. Šodien brīvās tirdzniecības līgums turpina šo tradīciju. Un, iespējams, ja mūsu valstis būtu varējušas izvairīties no šī gadsimta dramatiskajām kolīzijām, mēs varētu vienreiz noslēgtos līgumus tikai papildināt, nevis veidot jaunus.

Jā, mūsu valstis un tautas ir bijušas spiestas apgūt arī ļoti smagu pieredzi. Minhenes nodevībai sekoja Ribentropa — Molotova pakts. Šīs noziedzīgās “vienošanās” pāri mūsu galvām un aiz mūsu mugurām uz ilgiem gadiem apzīmogoja latviešu un čehu likteņus. Latvijai lielvaras novēlēja vietu padomju impērijā, bet Čehoslovakiju veidoja par vasaļvalsti. Tas bija laiks, kad latvieši bieži sekoja drošsirdīgā karavīra Šveika ironiski pasīvajam paraugam, iekšēji pretojoties lielvarai.

Bet tad līdz mums atskanēja arī aktīvā pretestība Prāgas politiskā pavasara ietvaros, tā traģiskajā izskaņā un reakcijas gados.

Drosme, ar kādu jūsu tautas gaišākie spēki stājās pretim antihumānajam varas kolosam, arī Latvijā deva sparu un drosmi tiem, kuri centās apturēt savas tautas garīgās un fiziskās iznīcināšanas procesu.

To laiku, kad mūsu tautas atbrīvojās no lielvaras žņaugiem, nodēvēja par “samta” revolūciju un dziesmoto revolūciju. Poētiski nosaukumi procesiem, kas aizsāka kardinālas izmaiņas mūsu sabiedrībā un pasaulē. Dzelzs priekškars bija kritis, un mūsu tautām atkal bija iespēja veidot savas valstis pēc sava prāta.

Tagad Latvija un Čehija atgriežas tur, kur tās vienmēr bijušas piederīgas, — Eiropā. Tas nav ne viegls, ne arī ātrs process. Mēs esam skaidri definējuši savu vēlmi integrēties mūsdienu Eiropas un transatlantiskajās ekonomiskajās, politiskajās un drošības struktūrās — Eiropas Savienībā, Rietumeiropas Savienībā, NATO. Domāju, ka, būdamas līdzīgā integrācijas pakāpē šajās struktūrās, mūsu valstis varēs sadarboties vēl veiksmīgāk.

Mēs esam pārejas posma valstis. Pārkārtojam savu saimniecību, praksē saduramies ar grūtībām, kādas rodas, veidojot demokrātisku sabiedrību. Reformas jau kļuvušas par mūsu sabiedrības ikdienu, un to rezultāti jau sāk iezīmēt pozitīvas izmaiņas mūsu valstu ekonomikā.

Jūsu valsts saimnieciskie sasniegumi jau ir attiecīgi novērtēti — Čehija kļuvusi par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībnieci. Mēs varam jūs apsveikt kā pirmo pārejas ekonomikas valsti, kas saņēmusi šādu atzinības sertifikātu. Un esmu pārliecināts, ka par šīs organizācijas dalībvalstīm tuvākā vai tālākā nākotnē kļūs arī citas Centrāleiropas, Ziemeļaustrumeiropas un Austrumeiropas valstis.

Kā pārejas posma valstis mūs raksturo arī nepieciešamība pārkārtot savu domāšanas veidu. Mēs cenšamies apgūt jaunus “spēles” noteikumus. Gribam būt ne tikai pasīvi vērotāji Eiropas “spēlē”, bet tās aktīvi dalībnieki. Un mēs zinām, ka to varam. Un, ja ne pilnā mērā šodien, tad noteikti rīt.

Pārtapšanu pārdzīvo ne tikai valstis, kas kļuvušas par Eiropas Savienības asociētajām valstīm, bet arī pašas dalībvalstis. Vai Turīnā notiekošā starpvaldību konference piedāvās jaunā Eiropas modeļa izveides shēmu? Un vai tas būs atbilstošs visu ieinteresēto pušu vēlmēm? Vai attīstītās Eiropas valstis ir gatavas atbrīvoties no kluba principa un uzklausīt potenciālo Eiropas Savienības dalībvalstu viedokļus attiecībā uz Savienības paplašināšanu?

Vai Eiropa, kuru dzelzs priekškara krišana pārsteidza nesagatavotu, ir jau attapusies no pārsteiguma? Dažkārt pat liekas, ka Eiropas kopība ir vispirmām kārtām rūpnieku un tirgotāju kopība. Savukārt sarunas par tām garīgajām vērtībām, kuras ir Eiropas kultūras un civilizācijas pamatā, tiek risinātas deklarāciju veidā, nepieļaujami abstraktā plāksnē.

Varbūt tieši mums, kas ilgu laiku bijuši atrauti no Eiropas, tagad ir vēsturisks pienākums no jauna pacelt uz eiropeiskā vairoga apziņu par gadsimtos radīto garīgo vērtību kopumu, kas ir mūsu eksistences pamatā. Bez šīs apziņas tiešām varam iekļūt kopējā tirgus laukumā, kur viegli izgaisīs tas, ko radījušas un Eiropā ienesušas mūsu nācijas.

Mēs nevaram vienkārši meklēt jaunus un labākus sabiedrības, ekonomikas un pasaules sakārtošanas modeļus. Es pilnībā piekrītu jums, Havela kungs, ka mums fundamentāli jāmaina veids, kā mēs domājam un kā mēs uzvedamies. Tas ir ļoti būtiski, ja vēlamies jauno, jau nākamajā gadsimtā dzīvojošo sabiedrību redzēt savādāku un labāku nekā tagadējo.

Mūsu tikšanos es uzskatu par apliecinājumu tam, ka latviešu un čehu tautas savu nacionālo kultūru, savu valstiskumu apzinās Eiropas kontekstā un redz kā eiropeiskas kultūras un tās valstisko tradīciju sastāvdaļu. Un atļaujos izteikt pārliecību, ka mūsu tautas un valstis ir un būs labi partneri jaunās Eiropas veidošanā.

Godātais prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Vēlos uzsaukt tostu par Latvijas un Čehijas tautu draudzību un labklājību, par jūsu, Havela kungs, veselību un panākumiem!

Mums jātiecas uz to,
lai nākotnē vairs nekas netiktu izlemts par mums bez mums

Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Havela tosts dinejā, ko viņam par godu

15. aprīlī rīkoja Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze

Godātais prezidenta kungs, cienījamā Ulmanes kundze! Cienījamās dāmas, godātie kungi!

Esmu ļoti priecīgs, ka man ir iespēja apciemot Latviju un ka esmu pirmais brīvās Čehijas Valsts prezidents, kas ieradies brīvajā Latvijā.

Lielākajai daļai čehu Latvija ir pazīstama ar savām cīņām par neatkarību un patstāvību, kuras pavadīja neiznīcināma brīvības tieksme. Mūsu tautas vieno daudz kas vairāk nekā nesen pārdzīvotā komunistiskās diktatūras nelabvēlīgā pieredze, kas jūsu gadījumā turklāt saistīta ne tikai ar valstiskās patstāvības zaudēšanu, bet arī ar nacionālās identitātes apdraudētību.

Jau pagājušajā gadsimtā, abu mūsu tautu atmodas laikā, jūsu izcilais dzejnieks un filologs Juris Alunāns, pārzinot čehu valodu un literatūru, veicināja vēlāk īstenoto latviešu valodas pareizrakstības reformu pēc čehu parauga.

Latviešu valoda XIX gadsimtā kļuva par Prāgas universitātes indoeiropiešu un slāvu filologu zinātnisko interešu objektu. Mēs lepojamies ar to, ka šejienes baltu filoloģija laikā pirms Otrā pasaules kara ieguva Eiropas slavu, un es ticu, ka šī tradīcija tiks īstenota arī turpmāk.

Laikā starp diviem pasaules kariem, kad abas mūsu tautas baudīja patstāvību, mūsu valstu attiecības attīstījās ļoti sekmīgi, it sevišķi ekonomikas un kultūras jomā. Neapstrīdama un ļoti pozitīva loma bija Čehoslovakijas un Latvijas biedrībai, kuras priekšsēdis bija izcilais baltu filologs, Kārļa universitātes rektors un Čehijas Zinātnes un mākslas akadēmijas prezidents Josefs Zubatijs.

Arī pēc kara, neskatoties uz šķēršļiem, ko totalitārā vara, skaļi paužot internacionālismu, lika ceļā patiesi autentiskiem un brīviem sakariem starp mūsu tautām, mums bija iespēja iepazīties ar daudziem Latvijas dzejas un prozas darbiem un daudzi mūsu pilsoņi apmeklēja jūsu zemi, iepazīstoties ar jūsu vēsturi un kultūru.

Pirmskara Čehoslovakija, kura, tāpat kā jūsu valsts, savu eksistenci saistīja ar Versaļas sistēmu un Tautu Savienību, tiecās nostiprināt savu starptautisko stāvokli ar kolektīvās drošības palīdzību. Mūsu valsts drošība tika balstīta uz savienību ar Franciju, vienlaikus noslēdzot līgumu ar Padomju Savienību. Tas beidzās ar 1938. gada Minhenes vienošanos un Čehoslovakijas nacistisko okupāciju drīz pēc tam. Latvija draudu laikā trīsdesmitajos gados izvēlējās striktas neitralitātes saglabāšanu. Arī šis ceļš izrādījās nesekmīgs. Latvijas patstāvību pārtrauca Molotova – Ribentropa pakts. Tādējādi abos gadījumos mūsu tautu likteņus izlēma citi. Mūsu valstis tika pakļautas diktātam un beigās kļuva par totalitāro sistēmu agresijas upuriem. Šai sūri gūtajai pieredzei jākļūst par brīdinājumu un mācību, mums jātiecas uz to, lai nākotnē nekad vairs netiktu lemts par mums bez mums.

Prezidenta kungs, atļaujiet man šeit pieminēt visus upurus, ko abu mūsu valstu pilsoņi zaudēja cīņā pret nacistisko un komunistisko diktatūru. Kaut gan Latvijas tauta cieta milzīgus zaudējumus, ir apbrīnas vērts, ka pat terora apstākļos tā nepadevās, bet cīnījās. Šī cīņa vainagojās panākumiem, un varu jums apgalvot, ka Latvijas tautas tieksmei pēc brīvības, kas tik viennozīmīgi izpaudās Latvijas Tautas frontes darbībā, mēs — gan es, gan mani līdzpilsoņi — sekojām ar lielu aizkustinājumu un cerību.

Tikai pirms dažiem gadiem mūsu zemes kļuva patiesi suverēnas un neatkarīgas. Gūtā brīvība nozīmē arī to, ka mēs beidzot varam piedalīties jaunajā Eiropas apvienošanās procesā, Eiropas integrācijas procesā, kas pirmo reizi vēsturē nebalstās uz vardarbību, bet gan uz brīvprātību. Nesen sākās Eiropas Savienības starpvaldību konference. Esmu pārliecināts, ka sarunu rezultātā kļūs iespējama Eiropas Savienības paplašināšana Viduseiropas un Austrumeiropas valstu virzienā. Varmācīga Eiropas dalīšana divās daļās ir beigusies, un līdzdalībai Eiropas Savienībā vajadzētu nodrošināt šo valstu brīvu un savrupu attīstību pastāvīgas drošības un visiem izdevīgas sadarbības apstākļos.

Godātais prezidenta kungs, cienītā Ulmanes kundze, cienījamās dāmas un kungi, paceļu glāzi uz jūsu veselību, uz Čehijas un Latvijas attiecību attīstību un Latvijas Republikas laimīgu nākotni!

Čehijas jaunāko laiku vēsturē vizīte Latvijā
balstās uz dziļām simpātijām un solidaritāti

Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels un Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle Rīgas lidostā 14.aprīļa pēcpusdienā

Vāclavs Havels un Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse

Prezidents Vāclavs Havels un Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Pastaigā pa Vecrīgu

Kultūras ministrs Ojārs Spārītis un Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels pie Rīgas Doma baznīcas

Dr.theol. Latvijas Universitātes Jaunās un Vecās Derības katedras docents Juris Rubenis un Čehijas prezidents Vāclavs Havels Rīgas Domā

Brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanas brīdī

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" un Arnis Blumbergs, "LV"

Čehijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Jaroslava Jeslinkova un Prezidents Vāclavs Havels, tiekoties ar mūsu inteliģenci

Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu

Līgums parakstīts vakar, 15.aprīlī, Rīgā, Čehijas prezidenta Vāclava Havela vizītes laikā. Jau 19.aprīlī Rīgā tiks parakstīts LR un Slovakijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums Slovakijas ārlietu ministra J.Šenka vizītes laikā.

Brīvās tirdzniecības līguma stāšanās spēkā:

Saskaņā ar savu iekšējo likumdošanu Čehijas Republika ir gatava piemērot šo līgumu ar 1996.gada 1.jūliju tajā gadījumā, ja Latvijai būs iespējams to ratificēt līdz 15.jūnijam. Otra iespēja ( gadījumā, ja Saeima nepagūs ratificēt) — līgums stāsies spēkā pēc ratifikācijas abu valstu parlamentos.

Informācijai:

LR ārējās tirdzniecības apjoms ar Čehijas Republiku 1995.gadā bija: eksports — Ls 3 576 000 vai 0,5% no kopējā eksporta apjoma, imports — 7 247 000 vai 0,8% no kopējā importa apjoma.

Galvenās eksporta preces uz Čehiju:

1. Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi — Ls 1 689 000

2. Pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) — Ls 887 000

3. Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — Ls 304 000

Šis līgums izstrādāts ar mērķi izveidot starp pusēm brīvo tirdzniecību, kas veicinās savstarpējās tirdzniecības paplašināšanos, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, finansiālo stabilitāti un sekmēs tirdzniecības liberalizāciju un Eiropas ekonomisku integrāciju.

Brīvās tirdzniecības līgums ir noslēgts saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto Ārējās tirdzniecības koncepciju un saskaņā ar integrāciju Eiropas Savienībā. Līgumā iestrādāta Eiropas Savienības iniciētās Paneiropas kumulācijas (preču izcelsmes noteikumus starp ES asociētajām valstīm, ES un EBTA [Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas] valstīm) jaunākā versija.

Līgumā paredzēta kvantitatīvo ierobežojumu un muitas tarifu pilnīga atcelšana tirdzniecībā ar rūpniecības precēm (HS 25. līdz 97.grupa), t.i., brīva tirdzniecība ar rūpniecības precēm.

Tirdzniecības ar lauksaimniecības un zivju produktiem nosacījumi iekļauti atsevišķā protokolā (2.protokolā). Latvija uz atvieglotiem noteikumiem varēs eksportēt tādas preces kā dzīvus mājdzīvniekus, atdzesētu vai saldētu gaļu, svaigas, saldētas vai atdzesētas zivis, kaltētas, sālītas vai kūpinātas zivis, zivju produktus, augus, svaigus un konservētus dārzeņus, svaigus un konservētus augļus, kafiju, miltus u.c.

Ņemot vērā to, ka Čehijas Republika un Slovakijas Republika ir noslēgušas savstarpēju muitas ūnijas līgumu, Latvijas Republikas un Čehijas Republikas un Latvijas Republikas un Slovakijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumi pēc satura ir identiski, izņemot nelielas atšķirības tirdzniecībā ar lauksaimniecības un zivju produktiem.

LR Ārlietu ministrijas Centrāleiropas valstu nodaļa — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Pie Saeimas komisiju deputātiem

Vakar, 15.aprīlī, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas rūpniecības un tirdzniecības ministru Vladimiru Dlouhī.

Tikšanās laikā Saeimas deputāti iepazīstināja Čehijas Republikas rūpniecības un tirdzniecības ministru ar pašreizējām ekonomikas problēmām Latvijā un uzklausīja Vladimira Dlouhī informāciju par pašreizējām ekonomikas attīstības tendencēm Čehijā. Čpaša uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar privatizācijas veikšanu abās valstīs. Vladimirs Dlouhī pastāstīja, ka Čehijā viens no svarīgākajiem ekonomikas attīstības priekšnoteikumiem bija sekmīga privatizācijas veikšana. Čehijā lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti, izmantojot iedzīvotāju sertifikātus, ļaujot tos noguldīt īpašos investīciju fondos, kas savukārt rūpējās par sekmīgu privatizēto uzņēmumu pārvaldīšanu. Vladimirs Dlouhī tāpat pastāstīja par savas valsts likumdošanu ekonomikas un privatizācijas jomā.

Tikšanās noslēgumā Čehijas Republikas rūpniecības un tirdzniecības ministrs ar Saeimas deputātiem pārrunāja jautājumus, kas skar valdību darbu vairāku politisko partiju koalīcijas apstākļos.

Jānis Kudiņš,
Saeimas preses dienests