Vēlme justies drošākiem, stiprākiem un saliedētākiem

Ministru prezidenta Andra Šķēles runa Baltijas Ministru padomes 2.sesijā Viļņā 14.aprīlī

Augsti godātie Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes pārstāvji! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir tas gods sveikt Baltijas padomi laikā, kad šeit, Viļņā, četras dienas rit Baltijas valstu un Baltijas un Ziemeļvalstu augsta līmeņa tikšanās. Tas ir apliecinājums mūsu politiskajai vienotībai, vēlmei identificēt savu valsti kā noteikta reģiona sastāvdaļu, līdz ar to ļaujot justies drošākiem, stiprākiem un saliedētākiem.

Šis ir laiks, kad Eiropā tiek lemti Baltijas valstu nākotnei izšķiroši jautājumi. Tas arī mums uzliek lielu atbildību. Ja šodien mēģinām noskaidrot, vai savu nākotni veidojam katrs atsevišķi vai arī mums pietiek tālredzības strādāt kopīgi, viennozīmīgas atbildes nav.

Esmu pārliecināts, ka integrācijai Eiropā vajadzīga strauja un mērķtiecīga rīcība. Tomēr dažkārt, cenšoties maksimāli ātri sasniegt rezultātu, pilnībā nenovērtējam un neizmantojam esošās iespējas. Vairāk jāsabalansē savas valsts intereses ar mūsu kopīgajām interesēm. Vai arī vārdos izteiktā pārliecība par trīs Baltijas valstu sadarbību ir vienīgi retorika.

Ja mūsu pretrunas nenostādīsim augstāk par konstruktīvu sadarbību, rezultāti neizpaliks.

Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš Baltijas valstu premjeri parakstīja pirmo Baltijas Ministru padomes gada darba plānu, kas tika izstrādāts saskaņā ar Baltijas asamblejas pieņemtajām rezolūcijām. Manas domas par rezultātiem ir dalītas. Baltijas valstu sadarbībai ir izveidoti labi institucionālie ietvari, taču to nevar attiecināt uz pašiem sadarbības tempiem. Pozitīvi vērtējams tas, ka vesela virkne nozaru ministriju noslēgušas trīspusējus līgumus, konkretizējot sadarbības formu un saturu. Tomēr šie līgumi netiek pilnīgi realizēti.

Kā visveiksmīgāko gribu atzīmēt Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā. Par to liecina regulāri, kopīgi pasākumi — treniņu un mācību programmas gan BALTBAT ietvaros, gan arī programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros, notiekošās zemessargu apmācības, darbs vienotas gaisa telpas kontroles izveidē, aizsāktais darbs pie Baltijas jūras spēku mācību grupas izveides. Esmu gandarīts, ka mūsu kopdarbība ir praktiska un produktīva. Ņoti būtiski, ka triju Baltijas valstu izpratne par drošības veidošanu (division of security policy, common understanding of threats) ir līdzīga. Kaut gan mūsu finansiālās iespējas ir ierobežotas, pašlaik mūsu sadarbība aizsardzības jomā ir daudz ciešāka nekā Ziemeļvalstīm.

Baltijas valstu stratēģiskais mērķis ir pilnīga dalība Eiropas Savienībā. Mums kā ES asociētajām valstīm savstarpējā sadarbība cieši saistāma ar Eiropas integrācijas procesu.

Attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību ekonomikas sfērā vairāk jādomā par pūliņu apvienošanu mūsu saimniecisko sistēmu specializācijas un modernizācijas virzienā, lai perspektīvā kļūtu par Eiropas Savienības saimnieciskās sistēmas sastāvdaļu. Tā kā Baltijas valstis, piesaistot ārvalstu investīcijas, orientējas uz Eiropas standartu attiecināšanu savas produkcijas ražošanā, pastāv perspektīvas savstarpējā tirgus aktivizācijai, jo Baltijas valstu produkcija darbaspēka izmaksu dēļ, ņemot vērā ES kvalitātes rādītājus, var būt ievērojami lētāka.

Runājot par Baltijas valstu savstarpējām tirdznieciskajām attiecībām, gribu atzīmēt, ka sadarbībā ar Igauniju un Lietuvu Latvijas tirdzniecībā dominē imports, turklāt Igaunija 1995.gadā kāpinājusi savu importa apjomu Latvijā, sasniedzot Lietuvas līmeni. No kopējā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma apjoma katras valsts ārējās tirdzniecības apgrozījuma īpatsvars sastāda apmēram 5 procentus. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka arī Latvija palielinājusi savu eksportu uz abām valstīm. Tas norāda, ka pastāv reālas perspektīvas tālākai sadarbībai un savstarpējās tirdzniecības apjomu palielināšanai.

Lai to realizētu, barjeras jānojauc, nevis jāceļ arvien augstākas. Vienots Baltijas tirgus vērtējams kā izdevīgs visām trim valstīm, un tā tiesiskā bāze ir brīvās tirdzniecības līgums. Šāds līgums, kā zināms, vēl joprojām nav parakstīts attiecībā uz lauksaimniecības precēm. Kaut gan tiek rīkotas regulāras ekspertu tikšanās, tomēr ne visas puses ir ieinteresētas rast kompromisu. Ir pieņemti augsta līmeņa politiski lēmumi par gatavību pārskatīt savu nostāju. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri, 7.februārī tiekoties Viļņā, jautājumā par trīspusējo līgumu tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm izteica gatavību mainīt savu attieksmi un iespējami ātri turpināt sarunas. Tomēr līdz pat šim brīdim nav notikusi neviena Tirdzniecības vecāko amatpersonu komitejas sanāksme. Vēl nesen, marta beigās, trīs lauksaimniecības ministri, tiekoties Hēdemēstē, Igaunijā, pauda gatavību kopīgi strādāt, lai likvidētu esošās pretrunas viedokļos par šo līgumu. Latvijas valdība ir ieinteresēta iespējami ātrāk atrisināt šo jautājumu.

Lai lietotu tirdzniecības regulācijas instrumentu — muitas tarifus —, jānoslēdz ne vien brīvās tirdzniecības līgumi, bet jānodrošina arī efektīva iekšējā tirgus aizsardzība pret kontrabandu. Priekšnoteikums tam ir triju Baltijas valstu informācijas infrastruktūras izveide. Tālāk nepieciešams nodrošināt savstarpēju savietojamību ar citu valstu iekšējām informācijas sistēmām. Patlaban Latvijā tiek strādāts, lai izveidotu datu pārraides tīklu un valsts vienotas informātikas un sakaru centru.

Robežu infrastruktūras atjaunošanai Latvijas Valsts investīciju programmas ietvaros 1996.gadā no valsts budžeta robežas sakārtošanai ir paredzēti 200 tūkstoši latu, muitas posteņu infrastruktūras attīstībai — 560 tūkstoši latu. Šī summa ir nepietiekama, tāpēc minēto projektu koordinācijai attiecībā uz ārvalstu investīciju piesaisti ir ļoti svarīgi turpināt aizsākto Baltijas valstu sadarbību. Ar to es domāju arī koordinētu finansējumu kopīgu robežpunktu celtniecībai ES PHARE programmas ietvaros.

Transporta infrastruktūra ir nozīmīgs ekonomiskās attīstības priekšnoteikums, un mūsu transporta sistēmu integrācija Eiropas Savienības sistēmā ir process, kas izriet no transporta nozares būtības. Šajā sakarā gribu informēt, ko Latvija cer šī gada laikā paveikt tranzītmaģistrāles “VIA Baltica” sakarā. Šis starptautiskais projekts tiek realizēts Valsts investīciju programmas ietvaros, galvenokārt orientējoties uz ārvalstu investīciju piesaisti. Latvijas projekta posmā 1996.gadā plānots paveikt ceļa seguma rehabilitāciju, pilnveidot ziemas uzturēšanas tehnoloģiju, atjaunot tiltu pār Misas upi, uzstādīt ceļa lietotāju informācijas zīmes pusē no trases kopgaruma, atrisināt robežšķērsošanas jautājumu.

Līdz ar Baltijas Ministru padomes Vides komitejas izveidošanu jau senāk iedibinātās divpusējās sadarbības tradīcijas ieguvušas trīspusēju raksturu. Kaut arī vides problēmām ir lokāla izcelsme, tās parasti izpaužas daudz plašākā teritorijā un bieži pārtop reģionālās. Galvenās no tām saistītas ar gaisa un ūdens piesārņojuma pārrobežu pārnesi, bīstamo atkritumu ietekmi uz vidi. Atzinīgi vērtējama visu triju Baltijas valstu aktīva iesaistīšanās tādos kopīgos projektos kā piekrastes zonas apsaimniekošana (Coastal Zone Management project), ūdens tīrības kontrole (Water Management project), videi draudzīgas saimniekošanas sistēma (Green Equity project). Tomēr Latviju pamatoti uztrauc jautājums, kas saistās ar gaisa un ūdens piesārņojuma pārrobežu pārnesi, ko rada Lietuvas degakmens cementa rūpnīca “Akmencementas”, Mažeiķu valsts naftas pārstrādes uzņēmums un Mažeiķu TEC, bet perspektīvā arī Būtiņģes naftas termināls. Minētie uzņēmumi atrodas ļoti tuvu Latvijas robežai un rada ievērojamu vides piesārņojumu, kas valdošo vēju ietekmē nonāk Latvijas teritorijā. Šie jautājumi ilgstoši nevar palikt bez ievērības. Solis uz priekšu ir šajā Baltijas asamblejā pieņemtās rezolūcijas, kas saistās ar manis minēto jautājumu risinājumu.

Vērtējot Baltijas Ministru padomes vecāko amatpersonu komiteju vietu un lomu Baltijas valstu sadarbībā, jāatzīst, ka aktivitātes līmenis ir visai atšķirīgs. No visām 19 nozaru komitejām atsevišķas darbojas veiksmīgi, daļa — savstarpējas informācijas apmaiņas un atsevišķu pasākumu ietvaros, daļa — neapmierinoši. Jāatzīmē, ka pēdējā laikā vairākas komitejas savu aktivitāti ir samazinājušas. Varbūt nepieciešams pārskatīt atsevišķu komiteju pastāvēšanas lietderību?

Turklāt daudzi jautājumi prasa komiteju kopīgu darbību un risinājuma meklēšanu. Nepieciešams aktīvāk strādāt tieši kopīgu pasākumu organizēšanā. Labs paraugs ir 25. un 26.janvārī Viļņā sarīkotā četru komiteju kopīgā tikšanās. Priecātos redzēt vairāk šādu pasākumu. Tāpat kontakti ar Baltijas asambleju ir visai vāji. Piemēram, marta beigās Baltijas asamblejas Transporta komiteja tikās ar Beniluksa valstu attiecīgu komiteju. Vai kāda informācijas apmaiņa ir notikusi ar Baltijas Ministru padomes Tirdzniecības komiteju? Te varētu būt vesela virkne vērtīgu priekšlikumu un jaunu ideju! Tomēr jāatzīst, ka pamazām izveidotais Baltijas valstu sadarbības mehānisms sāk reāli funkcionēt.

Attīstot Baltijas valstu turpmāko sadarbību, ir pienācis laiks pāriet no atsevišķiem pasākumiem uz kopīgām programmām un projektiem. Tas attiecināms arī uz Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālo sadarbību, kas perspektīvā veidojas par Eiropas Savienības saimnieciskās sistēmas sastāvdaļu. Līdz šim nav izstrādāta vienota Baltijas valstu koncepcija sadarbībai ar Ziemeļvalstīm. Tomēr, raugoties uz līdzšinējo Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību, mums jāpāriet no donorattiecībām un partnerattiecībām.

Šodien mēs, Baltijas valstu premjeri, akceptējām kopīgu šī gada sadarbības plānu, kas ietver daudz plašāku sadarbības aktivitāšu uzskaitījumu, nekā es minēju. Varbūt vairāk uzmanības veltīju mūsu sadarbības ekonomiskajiem aspektiem. Tomēr gribu uzsvērt, ka mūsu saimniecisko aktivitāšu saskaņotība, spēja iesaistīties Eiropas līmeņa infrastruktūras projektos ir ļoti nozīmīgs balsts Baltijas neatkarībai.

Nobeigumā vēlreiz gribu uzsvērt, ka vēsture katram reiz sniedz iespēju izdarīt šodien to, ko nebūs iespējams paveikt rīt. Uzskatu, ka pašlaik pats galvenais ir temps, rīkoties tā, lai pēc tam nav iespējams atgriezties atpakaļ. Tomēr Baltijas nākotnes pamatā ir ne vien mūsu atsevišķais spēks, spēks ir arī mūsu sadarbībā.

Paldies par uzmanību!