Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas apgabaltiesām - gads, tagadne, nākotne. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.04.1996., Nr. 58 https://www.vestnesis.lv/ta/id/39580

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

03.04.1996., Nr. 58

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

TIESLIETU ZIŅAS

Latvijas apgabaltiesām — gads, tagadne, nākotne

Preses konference Tieslietu ministrijā

Piektdien, 29.martā, Tieslietu ministrija aicināja uz preses konferenci žurnālistus, lai kopīgi ar apgabaltiesu priekšsēdētājiem pārrunātu pirmajā darba gadā veikto un problēmas, kas vēl jārisina. Sarunas ievadījumā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs teica:

“Šodien varam atzīmēt divkāršu jubileju, jo, pirmkārt, paiet gads, kopš darbu uzsākušas apgabaltiesas, un, otrkārt, šis notikums sakrīt ar simto dienu, kopš sākusi strādāt valdība. Savu pilnvaru laikā, kas ir viena trešdaļa no minētā gada garuma, simts dienās, esmu apmeklējis katru no piecām apgabaltiesām un mēģinājis izzināt visas to problēmas, kā arī meklēti risinājumi, lai varētu labāk strādāt. Ministrijas galvenais uzdevums — prognozēt situāciju, kāda varētu būt pēc pusgada un gada. Secinājumi: neapmierinošs materiālais nodrošinājums, budžetā iedalīts mazāk līdzekļu, nekā ir nepieciešams. Vissāpīgāk tas skar Latgales un Kurzemes apgabaltiesas. Runa nav tikai par telpām, mēbelēm, bet arī par kopīgas datoru un informācijas sistēmas izveidošanu, pastāvīgo sesiju atklāšanu katrā apgabaltiesā. Jo bieži vien lietu izskatīšanu sarežģī lielie attālumi. Piemēram, Zemgales apgabaltiesas teritorijā ir gan Tukuma, gan Aizkraukles rajons, bet apgabaltiesa atrodas Jelgavā. Pastāv arī citas problēmas: vispirms jau trūkumi procesu likumos (Civilprocesa kodeksā un Kriminālprocesa kodeksā). Tieslietu ministrijas pienākums ir panākt, lai lietu izskatīšana atbilstu termiņiem. Taču prognoze nav īpaši spoža, jo sakarā ar apelācijas procesa uzsākšanu apgabaltiesās gaidāms liels izskatāmo lietu sablīvējums.”

Preses konferencē piedalījās visu piecu apgabaltiesu priekšsēdētāji, kuri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, pastāstīja par sava darba problēmām.

Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere bez jau minētajām problēmām uzsvēra piesēdētāju institūcijas noregulēšanu, obligātas aizstāvības nodrošināšanu tiesās, nepieciešamo valsts līdzekļu iedalīšanu šīm vajadzībām.

Uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu: kā četri tiesneši paredzēto divdesmit vietā spēj strādāt un kur ir izeja no šādas situācijas, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Kārlis Valdemiers atbildēja:

“Mūsu darbs jau robežojas ar fanātismu, slīkstam lietu atlikumos, procesi ievelkas, jo nereti uz tiem neierodas vajadzīgās personas. Perspektīvas nav tiesnešu skaita palielināšanā, jo pārcelšanās no Rīgas uz Rēzekni juristus nepievelk...”

Nedaudz optimistiskāka šajā ziņā bija Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Pētera Dzalbes atbilde par tiesnešu pulka paplašināšanu. Savukārt Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Astrīda Bērziņa atzīmēja, ka tur no sešpadsmit tiesnešu vietām aizņemtas tikai septiņas un perspektīvas nav iepriecinošas. Turklāt ļoti aktuāls ir telpu remonts, līdzekļu trūkums. Pagaidām vienā ēkā mīt gan Kuldīgas pilsētas tiesa, gan apgabaltiesa. Pašlaik labākā situācijā, īpaši ar kvalificētiem kadriem, ir Rīgas apgabaltiesa, lai gan arī tās priekšsēdētājam Jānim Muižniekam bija ko piebilst un ierosināt.

Uz vaicājumu tieslietu ministram pēc viņa regulārajiem tiesu iestāžu apmeklējumiem ir kas jūtami mainījies, Dzintars Rasnačs rezumēja:

“Vienā no pirmajiem braucieniem gada sākumā biju Kurzemes apgabaltiesā. Panācām, ka budžetā iedalīja līdzekļus ēkas remontam. Protams, no tā, ko prasījām, iedalīja tikai daļu. Bet tā ir arī citās ministrijās, un tas saistīts ar vispārējo ekonomisko stāvokli valstī. Tieslietu ministrija ierosinājusi un iesniegusi Saeimai vairākus grozījumus Kriminālprocesa un Civilprocesa kodeksos. Intensīvi strādājam jauno kodeksu veidošanā, kadru nostiprināšanā. Domāju, ka simts dienās jūtams pavērsiens sasniegts. Taču darāmā vēl daudz.”

Rita Belousova,
“LV” nozares redaktore


Tikšanās reizē (no kreisās): Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Astrīda Bērziņa un Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere.
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!