Ministriju ziņas

Eiropas skola — šoreiz no Zviedrijas

27.martā labklājības ministrs Vladimirs Makarovs tikās ar Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūras (SIDA—”Sweden’s International Development Agency”) ģenerāldirektoru Bu Joransonu un Zviedrijas vēstnieku Latvijā Andreasu Adālu.

Tika apspriesti tie sociālās aprūpes un veselības nozares projekti, ko atbalsta vai iecerējusi atbalstīt Zviedrijas valdība. Izvērtējot līdzšinējo sadarbību ar Zviedriju, labklājības ministrs uzsvēra, ka šī sadarbība daudzējādā ziņā ir bijusi laba skola Latvijai. Mums ir bijusi iespēja pārliecināties, cik veiksmīgi Zviedrijas valdība sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, cik svarīga nozīme ir pašu iedzīvotāju aktivitātei, risinot savas problēmas. Ministrs atzinīgi novērtēja vairāku Latvijas nevalstisko organizāciju darbu, piemēram, Latvijas Invalīdu biedrības, Latvijas Bērnu fonda, “Glābiet bērnus”, “No sirds uz sirdi” u.c. Ministrs uzsvēra, ka abu valstu sadarbība sociālajā un veselības jomā būs vēl efektīvāka, ja Latvijai kļūs pieejama Zviedrijas pieredze, apgūstot idejas, mācību programmas, gūstot ieskatu par tām Zviedrijas institūcijām, kas koordinē nevalstisko organizāciju darbu. Latvijai līdz šim ir bijusi laba sadarbība ar “Sweden Senior Service” — pensionāru servisa un aprūpes organizāciju, jo īpaši ar šīs organizācijas nodaļu “Ūrebrū — Orebro Senior Service”.

Ministrs augstu novērtēja arī zviedru ekspertu palīdzību Latvijas sociālās likumdošanas izstrādē.

B.Joransons interesējās par Latvijas sociālās drošības reformas gaitu, par Latvijas pensiju sistēmu, par pašreizējās valdības un arī ministrijas prioritātēm. Makarova kungs pastāstīja, ka Labklājības ministrijas prioritāte šogad ir valsts obligātās veselības apdrošināšanas koncepcijas izstrāde un ieviešana. Arī šajā darbā būs nepieciešama zviedru ekspertu palīdzība.

Gan sociālā, gan veselības apdrošināšana vairumam Latvijas iedzīvotāju ir kas jauns. Tādēļ jārēķinās ar to, ka daļa iedzīvotāju to pieņems ar grūtībām. Zviedrijas vēstnieks A.Adāls pievērsa uzmanību tam, ka veiksmīgai reformu gaitai būtisks ir nosacījums, lai cilvēki tās pieņemtu, ticētu tām. “Zudusī” paaudze, kura visu mūžu ir strādājusi un maz ko ieguvusi, ir visgrūtāk pārliecināma par reformu efektivitāti. Ticību jauninājumiem lielā mērā ir grāvusi arī banku krīze valstī.

Tika pārrunātas vairākas sociālas problēmas, tai skaitā bezdarbs valstī, uzsverot īpaši kritisko stāvokli vairākos lauku rajonos, kur bezdarba līmenis sasniedzis kritiski augstu robežu — 25% (salīdzinājumam: vidēji valstī — 6,9%).

Atzinīgi tika novērtēts jauniešu ciemata un arodskolas izveides projekts Tukumā “Dzīvesprieks — Livlust”, kas top sadarbībā ar Zviedriju. Šī projekta mērķis ir starptautiskas sadarbības rezultātā radīt jauniešu ciematu, kurā būtu arodskola un mājas pusaudžiem bāreņiem Latvijā. Projekts “Dzīvesprieks” ir uzsākts 1993.gadā, bet kopš 1995.gada februāra tas ir Viņas Majestātes Zviedrijas karalienes un Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa kundzes aizbildnībā. Pašlaik ciematā notiek intesīvs celtniecības darbs.

Paredzēts, ka šā gada 21.maijā Zviedrijas karaliene Silvija ieradīsies Latvijā, lai atklātu šo projektu.

Citos SIDA projektos paredzēts finansiāls atbalsts atsevišķām iestādēm, mācību programmām un mācību literatūras izdošanai. Piemēram, ar SIDA atbalstu tiks sagatavota un izdota Pasaules Veselības organizācijas akceptēta mācību grāmata medicīnas māsām, tiks organizētas menedžmenta mācības Rīgas un Rīgas rajonu veselības aprūpes darbiniekiem, semināri sociālās aprūpes darbiniekiem, kas strādā bērnunamos un veic invalīdu un veco ļaužu aprūpi mājās.

Tikšanās reizē tika pārrunāta kārtība, kādā projekti tiek sagatavoti un iesniegti Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūrai.

V.Makarovs izteica vairākus priekšlikumus, kādi projekti Latvijai vēl būtu nepieciešami. Tā varētu būt palīdzība invalīdiem: iekārtošana darbā, pārkvalifikācija, kompensatoro ierīču iegāde, šo ierīču nomas punktu izveide, Zviedrijas pieredze tādu ēku projektēšanā un celtniecībā, kas nekavētu invalīdu pārvietošanos. Līdz ar to lielā mērā tiktu atrisināta invalīdu nodarbinātības problēma.

Edīte Olupe,
Labklājības ministrijas
preses sekretāre