• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas priekšsēdētājs: - intervijā Latvijas Televīzijā vakar, 22.februārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.02.2001., Nr. 31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3956

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta instrukcija Nr.3

Kārtība, kādā ierēdni pārceļ citā ierēdņa amatā citā valsts pārvaldes iestādē

Vēl šajā numurā

23.02.2001., Nr. 31

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Televīzijā vakar, 22.februārī

Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" pulksten 19.30. Raidījumu vada A.Jakubāns

— Labvakar! Šodien jums bija gara darbadiena. Jūs strādājāt Saeimā gandrīz līdz pieciem. Jūs tikko esat atgriezies no vizītes Somijā. Kas bija galvenais šajā vizītē?

J.Straume:

— Somijā es biju oficiālā atbildes vizītē pie parlamenta spīkeres Osukainenas kundzes, ar kuru man ir izveidojušies ļoti labi kontakti pēdējo divu gadu laikā. Man bija arī tikšanās ar Somijas valsts prezidenti, ārlietu ministri, kā arī parlamenta deputātiem. Man bija iespēja kopā ar spīkeres kundzi apmeklēt vienu lielu uzņēmumu, kas piedalās apjomīgā projektā Latvijā, runa ir par celulozes rūpnīcas projektu.

— Parasti šādās rūpnīcās cienā ar notekūdeni, lai demonstrētu, ka ekoloģiski viss ir tīrs. Vai jums arī deva tādu nodzerties?

J.Straume:

— Nē, ūdeni mums nedeva nodzerties. Mums izrādīja visu rūpnīcu, kuras pamatdarbs ir saistīts ar papīra ražošanu. Tā ir augstas kvalitātes Eiropas līmeņa ražotne.

— Vai Latvijā ir plānots celt tādu pašu jeb modernāku?

J.Straume:

— Es domāju, ka Latvijā, kā teica arī šīs Somijas firmas vadošais speciālists, šis projekts būs vēl apjomīgāks. Ne velti tā apjoms ir deviņi simti miljoni eiro, kas ir lielākais projekts Baltijā.

— Cik cilvēkiem tajā būs darbavietas?

J.Straume:

— Ir paredzēts, ka 300–400 cilvēkiem, veidojot infrastruktūru, kopumā darbavietas varētu būt apmēram 2000 cilvēkiem.

— Tad jau nodzērušies Latgales zēni nederēs. Tur taču ir jāsāk jau gatavot speciālistus.

J.Straume:

— Speciālistu sagatavošana ir viens no jautājumiem, ar kuru jau tagad nodarbojas attiecīgās institūcijas. Par to runāja arī Somijas puse. Sākotnēji somi palīdzēs ar speciālistiem. Perspektīvā ir doma, ka pamatā visi darbinieki būs no Latvijas.

— Pamatā gan šādi kolektīvi ir internacionāli.

J.Straume:

— Es domāju, ka šajā gadījumā, ņemot vērā Skandināvijas valstu pieredzi un to, ka projektā ir iesaistīti arī Zviedrijas speciālisti, sadarbība būs ļoti cieša. Ja šis projekts realizēsies, tas neapšaubāmi nāks par labu Latvijai.

— Vai jūs esat dzirdējis, ka daudzi deputāti izsakās pret šo projektu, jo iznāk, ka tam ir jāziedo gandrīz divas trešdaļas Latvijas mežu.

J.Straume:

— Mūsu delegācijas locekļi uzdeva jautājumus Somijas pusei par to, kāda ir Latvijas līdzdalība šajā projektā. Bija arī jautājums par mežiem. Runājām arī par to, ka mūsu ceļu infrastruktūra šobrīd nav tik labā stāvoklī, lai aktīvi šis projekts varētu realizēties. Taču somu puse teica, ka notiek dialogs.

Manas vizītes dienās Somijas firmas pārstāvis, kas atbild par kopējo projektu, paspēja ierasties Latvijā, lai tiktos ar valdības pārstāvjiem. Pirms divām nedēļām trīs mūsu valdības ministri bija Somijā, lai runātu par projektu. Es domāju, ka tiks atrasts kompromiss, lai ieguldījums būtu adekvāts, lai nebūtu nekādu domstarpību.

— Latvijas meži tiks zāģēti uz nebēdu...

J.Straume:

— Es domāju, ka Latvijas puse šim jautājumam pieies ar pietiekamu atbildības sajūtu.

— Jūs pirms raidījuma teicāt, ka somi ļoti interesējas, kā pie mums notiek integrācijas process.

J.Straume:

— Jā, tas bija viens no jautājumiem, kuru akcentēja mani kolēģi parlamentā, kā arī Valsts prezidente. Viņi interesējās, kā tiks realizēta sabiedrības integrācijas programma. Valdība koncepciju kopumā ir apstiprinājusi, un notiek darbs pie vairākiem desmitiem programmu. Būtiskais jautājums, par ko šodien tika diskutēts arī Saeimas sēdē, ir, kā šie līdzekļi, kurus starptautiskās organizācijas — gan nevalstiskās, gan valstiskās — ir gatavas sniegt, tiks akumulēti, kādā veidā šis mehānisms darbosies. Šodien Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu par integrācijas fondu. Tas izsauca diezgan lielas debates, un jāatzīst, ka, iepazīstoties ar šo likumprojektu, gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti izteica daudz iebildumu. Uz otro lasījumu acīmredzot šis projekts būs jāpārstrādā.

— Vai jūs kā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" deputāts prezidentei stāstījāt, cik mēs labi integrējamies?

J.Straume:

— Es kā Saeimas priekšsēdētājs stāstīju, kas ir paveikts, sabiedrības integrācijas programmu realizējot. Stāstīju arī par to, kā notiek likumdošanas darbs.

— Ļoti daudzi jūsu partijas biedri ir pret šādu integrāciju.

J.Straume:

— Es domāju, ka jautājums ir par to, kā šī integrācija realizēsies. Pret šīs programmas daudziem aspektiem nav tikai mūsu partijas biedri, neapmierināti ir arī Jurkāna un Rubika bloka politiķi. Es domāju, ka valsts programma ir pietiekami līdzsvarota. Mums ir labs piemērs — Igaunija, kurā darbojas šāds integrācijas fonds un ļoti aktīvi notiek sadarbība ar Rietumvalstīm, kuras sniedz atbalstu. Es domāju, ka rezultāts var būt tikai pozitīvs.

— Deputāte Ingrīda Ūdre gan saka, ka fonda nauda ir paredzēta tam, lai to sadalītu savā starpā valsts pilnvarnieki. Priekšnieki sasēdīsies un savā starpā to sadalīs.

J.Straume:

— Jā, tas bija pietiekami pamatots iebildums pret šo likumprojektu.

— Tur algās ir paredzētas diezgan lielas summas.

J.Straume:

— Ir paredzēti vairāki pilnvarnieki.

— Straumes kungs, vai jūs arī mani tur nevarētu ierunāt?

J.Straume:

— Es domāju, ka galarezultātā mēs maksimāli samazināsim šo pilnvarnieku skaitu un likumprojekts izskatīsies pavisam savādāks nekā šobrīd.

— Viens skatītājs jautā: kāpēc priekšvēlēšanu aģitācijas reklāmās visām partijām ir redzami trīs cilvēki, bet jūsu partijai tikai viens cilvēks? Vai tā ir psiholoģiski gudra taktika?

J.Straume:

— Es domāju, ka tēvzemieši savos plakātos demonstrē to, ka viņi ir rīcības cilvēki un katrs indivīds ir spēcīga personība. Sabiedrībā notiek diskusija, vai bija korekti priekšvēlēšanu plakātā ielikt Sandi Ozoliņu. Viņš ne tikai labi izskatās, viņš ir paudis skaidru atbalstu mūsu apvienībai, it īpaši Andrim Ārgalim kā Rīgas mēram.

— Vai jums nav zināma lielummānija — uz plakāta ir redzams viens pats Andris Ārgalis, zem kura ir paraksts — rīcības cilvēki. Vai man ir jāsaprot, ka Ārgaļu ir daudz?

J.Straume:

— Rīcības cilvēku ir daudz, Ārgaļa kungs nav vienīgais, ir arī citas bildes.

— Par Cepurnieka jautājumu. Šobrīd iznāk tā, ka Cepurnieks ir melojis. "Diena" raksta: "Ja Cepurnieks ir melojis, kāpēc viņam nav jāatbild"? Cepurnieku atstādina no valsts pilnvarnieka amata, Voikas kundzei, kura nav melojusi, ļauj tālāk iepazīties ar valsts noslēpumiem.

J.Straume:

— Jāsaka, ka pirms raidījuma es rūpīgi iepazinos ar Ģenerālprokuratūras slēdzienu, kas ir uz vairākām lappusēm. Es to saņēmu šodien. No šī slēdziena man ir skaidras divas lietas — Ģenerālprokuratūra ir konstatējusi, ka tikšanās ar kukuļdošanas piedāvājumu nav notikusi un informāciju, par kuru runā masu medijos, atklātībai ir izpaudusi Inese Voika. Kas attiecas uz Cepurnieka kungu, tad šajā slēdzienā ir pietiekami daudz neskaidrību, tā uzskata arī pats Cepurnieka kungs. Es domāju, ka ar šo Ģenerālprokuratūras slēdzienu jautājums vēl nav izsmelts. Kas attiecas uz mani, es šodien sazinājos ar "Delnas" vadītāju Voikas kundzi un interesējos, kāds ir viņas viedoklis, kad ir saņemts šis Ģenerālprokuratūras atzinums. Es saņēmu oficiālu Voikas kundzes parakstītu paziņojumu, kurā viņa atvainojas par to, ka ir izveidojusies šāda situācija, ka viņa ir bijusi spiesta nosaukt šos uzvārdus, jo šādu informāciju ir sniedzis Cepurnieka kungs. Man nav ziņu par to, ka Cepurnieka kungs būtu sniedzis šādu informāciju. Masu informācijas līdzekļiem šo informāciju ir sniegusi Voikas kundze. To apstiprina arī Ģenerālprokuratūras atzinums. Kas attiecas uz Cepurnieka kungu, tad viņš gan man telefoniski, gan mūsu partijas valdei, gan Ģenerālprokuratūrai ir apgalvojis, ka viņš šādu informāciju nav sniedzis. Es domāju, ka šī lieta turpināsies un Cepurnieka kungs šo Ģenerālprokuratūras slēdzienu apstrīdēs.

— Vai viņš sūdzēs tiesā?

J.Straume:

— Man ir grūti pateikt.

— Vai patiesībā tā nav neatrisināma lieta?

J.Straume:

— Laiks rādīs.

— Es vienā krievu avīzē izlasīju, ka Viktors Alksnis ir Dobeļa kungam aizsūtījis vēstuli, kurā izteicis pateicību, ka Dobeļa kungs ir veicinājis divkopienu valsts izveidi. Vai Dobeļa kungs ir saņēmis šādu vēstuli?

J.Straume:

— Par to es neesmu informēts. Latvijas Saeimas kreisā spārna frakcijas vizīte Krievijā nav palikusi bez rezonanses. Tiekoties ar Somijas kolēģi, viņi pauda pārliecību, ka tikko ir notikusi Latvijas parlamenta vizīte Maskavā, un šī vizīte ir bijusi oficiāla. Tātad Maskava ir Somijai sniegusi informāciju, ka šī vizīte ir bijusi oficiāla. Te ir jāizdara zināmi secinājumi par to, kā rīkojas Krievija, veidojot savu ārpolitiku.

— Šīs attiecības ir līdzīgas kā Cepurniekam ar Voiku. Mums ir atrakstījušas Bulduru un Slokas mediķes. Viņas raksta, ka noteikti balsotu par tēvzemiešiem, ja viņi to naudu, kas ir veltīta reklāmai, ziedotu slimnīcām.

J.Straume:

— Tēvzemiešu veltītā nauda reklāmai, salīdzinot ar citu partiju ieguldītajiem līdzekļiem, ir neapšaubāmi daudz mazāka. Par to mēs varam pārliecināties, vērojot līdzšinējo kampaņu. "Latvijas ceļa" un Tautas partijas klipi radio un televīzijā jau skan mēnesi, bet mūsu klipi vēl nav sākuši skanēt.

— Bet mediķu dāmas saka, ka viņas noteikti balsotu par jums, ja jūs klipu naudu veltītu slimnīcām.

J.Straume:

— Es domāju, ka vēlēšanu kampaņas nauda tiek tērēta vēlēšanu kampaņai, līdzekļi tiek tērēti arī dažādām kampaņām, kas skar medicīnas darbiniekus un maznodrošinātos.

— Mums kāds skatītājs, kuram ir ļoti maza pensija, jautā, kad deputātiem būs nākamais algas pielikums?

J.Straume:

— Deputātiem vairāk nekādu algas pielikumu nebūs. Deputātu alga ir pielīdzināta tautsaimniecībā strādājošo vidējai algai, un šī sistēma arī turpinās darboties.

— Kāds skatītājs vēršas tieši pie tēvzemiešiem un saka, ka pie ēkas Brīvības un Stabu ielas stūrī, bijušās čekas, būtu jāpieliek plakāts četrās valodās, kurā tiktu paskaidrots, kas šajā namā ir ticis darīts, kad krievi ienāca Latvijā.

J.Straume:

— Valodas likums nosaka, kādās valodās kādi paziņojumi ir sniedzami. Šāda informācija ir jāsniedz un ne tikai ar plāksni pie nama, bet arī ar politiķu realizēto politiku, kā arī ar masu informācijas līdzekļu palīdzību. Informācija par tā laika notikumiem mums ir pietiekama, mēs nedrīkstam to aizmirst, un tā ir jāizplata pietiekami plaši.

— Bet, manuprāt, daudzi cilvēki nemaz nezina, ka tur ir bijuši čekas pagrabi. Man ir viena tipiska vēstule, kādas mums nāk uz "4. studiju" ļoti daudz. Kāda kundze raksta, ka viņas pensija ir 54 lati, sešus latus viņa atdod par sirdszālēm un, samaksājot par dzīvokli, viņai pāri paliek 14 lati. Viņa jautā, kā to sadalīt uz 30 dienām.

J.Straume:

— Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Katrā ziņā pensiju likums ir tāds, kāds tas ir. Pašlaik Labklājības ministrija ir saskaņojusi iespējamos pensiju likuma grozījumus, kas paredz arī izmaiņas indeksācijā, taču solīt, kas tuvākajā laikā būs kāda dinamika pensiju izmaksās, nozīmētu melot.

— Mums kāda vecāka kundze no Kuldīgas raksta, ka rajonos ir ļoti daudz cilvēku, kas maina partijas. Vai jums arī ir nākuši klāt no rajoniem cilvēki?

J.Straume:

— Tas lielā mērā saistās ar to, ka tika izmainīts pašvaldību vēlēšanu likums, kas nosaka, ka pilsētās ar noteiktu cilvēku skaitu var balotēties tikai no partiju sarakstiem, tāpēc arī cilvēki izvēlas to partiju, kura, kā viņi domā, iegūs labus rezultātus konkrētā rajonā.

— Tas notiek tāpat kā agrāk, kad cilvēki stājās kompartijā tāpēc, lai dabūtu amatus.

J.Straume:

— Diemžēl tas ir arī tā, lai gan, protams, ne visos gadījumos.

— Vai tādā gadījumā partijas nezaudē savu jēgu, to, kādēļ tās tika radītas?

J.Straume:

— Es nedomāju, ka šīs partijas zaudētu savu jēgu. Ne vienmēr cilvēki, kas iestājas partijā, domā tikai par savu labumu. It īpaši lauku rajonos cilvēki sevi bieži parāda kā aktīvu deputātu un cīnās par sabiedrības interesēm.

— Kāds skatītājs jautā, ja jūs tiksieties ar Krievijas prezidentu V.Putinu, vai jūs sāksiet runāt par to, ka mēs bijām okupēti un tā tālāk?

J.Straume:

— Ja es kādreiz tikšos, tad nevis ar Putina, bet ar Seļezņova kungu. Tā būs principiāla saruna, kurā es izvirzīšu savus jautājumus, un es apmēram nojaušu, kādus jautājumus saņemšu pretī.

— Tas laikam jau ir iestudēts.

J.Straume:

— Es uzskatu, ka sarunās ar Krieviju jebkurā līmenī ir jāiziet no sevi cienošām pozīcijām.

— Šodien es dzirdēju, kā Saeimā sociāldemokrāti raka Kalvīša kungu, viņi zibināja lāpstas un zāģēja viņu mazos gabaliņos, taču viņi to darīja ļoti vāji, mani tas nepārliecināja. Kādēļ sociāldemokrāti to darīja tik nepārliecinoši?

J.Straume:

— Nevarētu teikt, ka viņi to darīja nepārliecinoši. Baldzēna kungs, kurš bija galvenais referents, teica vienu no garākajām runām šīs Saeimas vēsturē, lai argumentētu neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram. Ažiotāža ap kuģniecību jau ilgst vairākas nedēļas. Iepriekšējā nedēļā mēs izskatījām pieprasījumu šajā pašā sakarā, acīmredzot, tā ir sociāldemokrātu partijas taktika. Tā ir vēlme uzturēt savas aktīvās pozīcijas. Šoreiz tas nedeva īpašus augļus, jo koalīcijas partijas bija vienotas.

— Ministru prezidents Andris Bērziņš šajā pašā studijā teica, ka Jaunās partijas aiziešana stiprināšot valdības koalīciju. Vai tad pirms tam tēvzemieši šaubījās un tagad vairs nešaubās un balsos kā pa diedziņu?

J.Straume:

— Es domāju, ka tas mazāk ir saistīts ar Jaunās partijas aiziešanu vai neaiziešanu, vairāk tas ir saistīts ar nopietnām iekšpartiju diskusijām, kurās tika runāts par disciplīnas jautājumiem.

— Vai tagad jūs izpildāt visus koalīcijas noteikumus?

J.Straume:

— Mēs izpildām koalīcijas noteikumus, pragmatiski izvērtējot visus jautājumus.

— Vai jums vairs nepastāv iebildumi, kas jums radās sakarā ar kuģniecības privatizāciju?

J.Straume:

— Jautājums, kas skar privatizāciju, šobrīd ir valdības kompetencē, un mūsu ministri ļoti aktīvi sekos līdzi tam, kā šis process tālāk noritēs.

— Tad, jūsuprāt, valdība šobrīd ir stabila, un tās ir bijušas tikai runas par valdības nestabilitāti?

J.Straume:

— Šādas runas ir bijušas un būs vienmēr.

— Bērziņa kunga valdība šobrīd ir sasniegusi rekordu ilgdzīvošanā.

J.Straume:

— Pagaidām vēl nav sasniegts rekords, jo ir bijušas arī valdības ar ilgāku stāžu, taču šis rekords varētu tikt sasniegts.

— Vai Somijā jums kāds kaut ko jautāja par seksa skandāliem, par bēdīgi slaveno zviedru filmu?

J.Straume:

— Nē, šādu jautājumu nebija. Kuluāros mēs to, protams, pārrunājām, un attieksme bija ļoti izprotoša.

— Visi visu saprata?

J.Straume:

— Visi visu nekad nesaprot, bet attieksme bija labvēlīga.

— Straumes kungs, vai jūs vēl kaut ko gribētu piebilst?

J.Straume:

— Tuvojas 11. marts, un, neaģitējot ne par vienu partiju, es novēlētu ieņemt aktīvu pozīciju un piedalīties šajās vēlēšanās.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!