Par pensijām

Vakar, 22. februārī, Labklājības ministrijā (LM) notika kārtējā preses konference, kurā labklājības ministrs Andrejs Požarnovs un LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktors Ingus Alliks iepazīstināja ar plānotajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām".

A. Požarnovs informēja, ka ir sākta oficiālā saskaņošanas procedūra jautājumā par pensiju likuma grozījumiem. Ceturtdien likumprojekts tika iesniegts valsts sekretāru sanāksmē, kā arī nosūtīts LM sociālajiem partneriem – arodbiedrībām, Darba devēju konfederācijai un Pensionāru federācijai. Marta sākumā likumprojekts tiks izskatīts Trīspusējā padomē, bet marta vidū tam būtu jānonāk Ministru kabinetā. Būtu ļoti labi, ja aprīlī likumprojektu valdības galīgajā redakcijā varētu nosūtīt uz Saeimu, kā arī iesniegt Starptautiskajam valūtas fondam.

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz, ka priekšlaikus pensionēties nebūs iespējams tiem cilvēkiem, kuri ir darba attiecībās. Ļaudis, kuri pēdējos desmit mēnešus līdz pensijas piešķiršanas dienai ir bijuši bezdarbnieki, pilnu laiku bijuši uzskaitē un saņēmuši bezdarbnieku pabalstu, patlaban vēl varēs pieprasīt pensiju priekšlaikus.

Vecuma pensiju pieprasīt divus gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas būs tiesības arī tām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trīsdesmit gadiem. Plānots, ka likuma norma, kas paredz priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, būs spēkā līdz 2005. gada 1. jūlijam. LM uzskata, ka priekšlaicīgas pensionēšanās atcelšana 2005. gadā samazinās darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju noslodzi ar pensionāriem, tādējādi tiks optimizēts nodokļu maksātāju skaits. Bez tam priekšlaicīgās pensionēšanās atcelšana samazinās trūcīgo pensionāru īpatsvaru, jo personas, kas aiziet pensijā likumā noteiktā vecumā, saņem lielāku pensiju nekā cilvēki, kas to pieprasa pirms laika. LM paredz, ka sākotnēji reģionos ar augstu bezdarba līmeni priekšlaicīgas pensionēšanās atcelšana kāpinās sociālo spriedzi, turpretim ilgtermiņā šim grozījumam būs pozitīvs sociālais efekts, jo tādējādi tiks saglabāta paaudžu vienlīdzība – samazināta nodokļu maksātāju noslodze ar pensionāriem.

LM piedāvā pensiju likumā ietvert šādu normu: izdevumus, kas saistīti ar palielināto pensiju izmaksu politiski represētajām personām, segt no valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Līdz ar to būtu iespējams palielināt ieņēmumus valsts pensiju speciālajā budžetā par 9,2 miljoniem latu, ko varētu atvēlēt citu likuma normu ieviešanai. A. Požarnovs atzina, ka šī norma ir ļoti "smaga", jo saistīta ar papildu izdevumiem pamatbudžetā un budžeta deficīta palielināšanos, pret ko varētu iebilst Finansu ministrija. Tomēr no šīs normas pieņemšanas būs atkarīgs tas, kad varēs atcelt ierobežojumus strādājošiem pensionāriem.

Ierobežojumu un aizliegumu atcelšana strādājošiem pensionāriem, ļaujot tiem saņemt pilnu pensiju, ir viens no pasākumiem valsts pensiju shēmas godīguma un caurskatāmības principu sakārtošanā. LM piedāvā trīs variantus, kad atcelt ierobežojumus strādājošiem pensionāriem: 1. jūlijs, 1. novembris, 2002. gada 1. janvāris. Atkarībā no iespējām grozīt valsts budžetu 2001. gadam viens no šiem variantiem būs jāpieņem noteikti, jo valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka tas tiks izdarīts šī gada laikā. Labklājības ministrs apliecināja, ka vēlētos, lai šī norma stājas spēkā ar 1. jūliju. Šajā datumā kompleksi tiks veiktas vairākas izmaiņas: tiks paaugstināta minimālā darba alga, tiks ieviests pensiju otrais līmenis, līdz ar to automātiski notiks sociālo apdrošināšanas iemaksu pārdale. Tas būtu īstais brīdis, kad atcelt ierobežojumus strādājošiem pensionāriem. Diemžēl politiskajās aprindās ir arī tāds uzskats, ka pensiju likumu nevajadzētu grozīt vispār. SVF ir norādījis, ka šī norma sekmēs pensionāru iesaistīšanos formālajā darba tirgū. Patlaban ir pensionāri, kuri nedeklarē, ka viņi strādā, lai varētu saņemt gan pilnu algu, gan pilnu pensiju. Protams, alga viņiem netiek maksāta oficiālā veidā, bet aploksnēs. Atceļot ierobežojumus strādājošiem pensionāriem, motivācija slēpt darba attiecības zudīs. Tas pozitīvi ietekmēs ēnu ekonomikas samazināšanos, un palielināsies ieņēmumi sociālās apdrošināšanas budžetā.

Likuma grozījumos paredzēts izslēgt pensiju likumā ietverto izdevumu sasaisti ar minimālo darba algu.

Pensijas pārrēķināšana strādājošiem pensionāriem, kuri saņem algu, kas mazāka par sociālā nodrošinājuma pabalstu, turpmāk tiks veikta, par pārrēķina pamatu ņemot sociālā nodrošinājuma pabalsta summu.

Likumā noteikts, ka, sākot ar 2002. gadu, pensiju indeksācijā tiks piemēroti divi indeksi: 100 % patēriņa cenu indekss un 25 % no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma. Līdz šim pensiju indeksācijā tika ņemts vērā tikai faktiskais patēriņa cenu indekss. Likuma grozījumos noteikts, ka valsts pensijas apmērs jāpārskata, ņemot vērā 50 % no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma, tomēr līdz 2010. gadam spēkā esošajos likuma "Par valsts pensijām" Pārejas noteikumos piecdesmit procentu vietā minēti divdesmit pieci. Tolaik, kad likumā tika iestrādāta norma par pensiju indeksāciju atbilstoši patēriņa cenu indeksam, bija ļoti liela inflācija. Likumdevējs neparedzēja, ka var pienākt laiks, kad ir deflācija, kā tas bija pagājušā periodā, kad pensijas indeksācija bija vienlīdzīga nullei. Ir grūti prognozēt, kāds būs vidējais algas pieaugums nākamajos gados, tāpat nevar pateikt, vai nākamajos gados patēriņa cenas pieaugs vai samazināsies, tomēr, ņemot vērā abus indeksus, pensijām jāpalielinās.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore