Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.03.1996., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/39363

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Viesturs Bāns, Jelgavas rajona Staļģenes pagasta SIA "Vanči" vadītājs: Arī piens kļuvis deficīts

Vēl šajā numurā

19.03.1996., Nr. 49

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna

Godātie zemnieki!

(Vispirms atvainojos par savu aizsmakušo balsi — laikam par maz būšu lietojis piena produktus, un rezultāts ir acīm redzams. Tā ka visiem jāizdara pareizie secinājumi nākotnei.)

Es gribētu šodien visus klātesošos sveikt ar tiešām nozīmīgo dienu, kas apliecina mūsu uzmanību vienai no svarīgākajām, man pat gribētos teikt — vienai no svētākajām nozarēm, kas pastāv Latvijas valstī.

Šodien daudzi ir ieradušies — gan viesi, gan arī zemnieki —, lai paklausītos, kā jūs esat strādājuši, kā strādājusi Centrālā savienība, ko tā ir iecerējusi paveikt tuvākajā laikā, lai Latvija varētu sevi apgādāt ar lauksaimniecības produktiem, iziet Eiropas tirgū un parādīt pasaulei arī savu piena produkciju. Es gribētu šodien dzirdēt un paklausīties, kā jūtas zemnieks šajā pavasarī, kas viņu gaida pēc pāris nedēļām un kāda perspektīva mums visiem ir nākotnē, skatoties arī no šīs ziemas viedokļa. Es esmu pārliecināts, ka valdības kuplā pārstāvniecība šodien ir apliecinājums tam, ka zemniekiem un visām jūsu nozarēm ir un tiks pievērsta liela uzmanība.

Es vakar nevarēju nepaskatīties, gatavodamies jūsu kongresam, kāda mūsu tautieša daudzajās grāmatās, un es ar izbrīnu konstatēju, ka Kārlim Ulmanim gandrīz nav nevienas grāmatas, kur viņš nerunātu par pienu un piena produktiem, piensaimniecību un lopkopību. Un tad es sapratu, ka tā tomēr ir bijusi liela laime, ka valsti ir vadījis ne tikai liels politiķis, bet valsti ir vadījis arī cilvēks, kas profesionāli ir spējis lauksaimniecību nostādīt ļoti augstā līmenī.

Es gribētu šodien izteikt tieši tādu pašu cerību, jo šodien mūsu valdību arī vada cilvēks, kas ir ar profesionālu lauksaimniecības izglītību. Es gribētu novēlēt Šķēles kungam, lai arī viņš tuvākajā laikā izdotu dažu labu grāmatu par lauksaimniecību un atsevišķu nozaru attīstību Latvijā, tādējādi pasvītrodams lauksaimniecības neatņemamo sastāvdaļu ne tikai politikā, bet arī plašākā dzīves veidā.

Man ir tas gods šodien tikties ar jums pirmo reizi, un tas nerunā man par labu. Taču ikdienā es esmu daudz bijis citās vietās, kur jūs strādājat, un es redzu, cik cieta vai mīksta ir jūsu maizes garoza. Un es varu šodien apgalvot pavisam droši, ka man personīgi vienmēr garšo un ir garšojis Latvijā ražotais sviests, Latvijā ražotais piens. Būtu dīvaini, ja Latvijā tas tā nebūtu, un es esmu pārliecināts, ka šī ir tā produkcija, ar kuru mēs varam pabarot gan sevi, gan konkurēt jebkurā forumā.

Man ir tāda pārliecība, ka privatizācijas rezultātā jūs, atšķirībā no citām tautsaimniecības nozarēm, esat guvuši labākus panākumus. Es esmu pārliecināts, ka pašreiz jūsu nozarē ir panākta zināma stabilitāte un cilvēki ir noticējuši šīm jaunajām saimniekošanas metodēm. Un tieši mūsu piensaimnieku ražojumus tagad jau sāk pazīt un atzīt gan Eiropas Savienības, gan Austrumeiropas un, protams, bijušo Padomju savienības republiku tirgos.

Šodien zemnieku ģimenē piena ražošana ir faktiski vienīgais stabilais ienākumu avots. Es šo domu akceptēju tieši tāpēc, ka mums ir jādomā, kā zemnieks varētu tālāk pastāvēt un attīstīties. Un Latvijas piensaimnieku akciju sabiedrības kā kopražošanas veids šobrīd veiksmīgi attīstās. Pagaidām gan situācija ir diezgan atšķirīga. Manuprāt, Vidzemē ir gūti labāki panākumi nekā vienā otrā citā novadā. Tāpat būtu tomēr vēlams, lai savienība censtos aktīvāk sadarboties gan ar mazajām piensaimniecībām, gan ar katru atsevišķu zemnieku, apvienojot tos ražīgākiem veidiem esošajam darbam.

Man nav nekādu šaubu, ka jums tuvākajā laikā ir jāiegulda milzīgs darbs, lai piemērotos Eiropas Savienības kvalitātes prasībām, veterināri sanitārajām normām. Jūs droši vien lasījāt tos bargos pārmetumus, ko Latvijai veltīja Brisele. Es domāju, ka mums visiem tajos ir jāieklausās un, nezaudējot savu pašcieņu, savus principus, ir jāizstrādā gan likumdošana, gan visi šie normatīvi tā, lai mēs spētu Eiropā saprast viens otru. Man nav nekādu šaubu par to, ka jūsu savienība apzinās, ka tās uzdevums ir rūpēties par informētību, iepazīstināt piena ražotājus un pārstrādātājus tieši ar Eiropas Savienības prasībām, organizēt izglītojošus seminārus zemniekiem visos novados un nepieciešamības gadījumā, es pasvītroju tieši vārdus “nepieciešamības gadījumā”,— aicināt konsultantus un ekspertus.

Jā, Piensaimnieku savienība šobrīd sev ir izvirzījusi ļoti svarīgus uzdevumus: iekšējā piena tirgus koordinēšana un ārējā tirgus izpēte, eksporta līgumu noslēgšana un neskartu piena produktu piegāde pircējam ārzemēs. Un es ar gandarījumu varu konstatēt, ka, manuprāt, jusu savienības izstrādātā programma līdz 2000.gadam ir viena no labākajām.

Ir jautājums par valdības, valsts un tādas organizācijas, kā jūsu savienība attiecībām, un es gribētu arī šodien debatēs dzirdēt kā jūs veiksit tālāku šo attiecību veidošanos: starp Zemkopības ministriju un jūsu savienību, starp valdību un jūsu savienību un citām valsts institūcijām; kur ir tā atbildības pakāpe, kas jārisina pašam, un kur ir tas prasību līmenis, ko jūs izvirzāt valstij.

Man ir tādas domas, ka ar administratīvām metodēm šobrīd veidot darba kooperāciju nav ne mērķtiecīgi, ne arī šīs kooperācijas ir dzīvotspējīgas, tāpēc kooperatīvu veidošanas pamatprincipam ir jābūt saimnieciskajam izdevīgumam, ieinteresētībai un privātajai iniciatīvai. Un es gribētu pasvītrot tieši šo jēdzienu “privātajai iniciatīvai”.

Šobrīd zemniekos un piena pārstrādātājos rada bažas valsts nenoteiktā attieksme pret lauksaimniecību. Šai nozarei ir nepieciešama tomēr kapitāla pārbūve ceļā uz modernu eiropeisku saimniekošanu un uz ārzemju tirgu, jo pašreizējo situāciju nevar nosaukt par apmierinošu. Valsts kredītpolitika lauksaimniecībā, tās pamatlīdzekļu atjaunošanā prasa ekonomiski pamatotas, mērķtiecīgas investīcijas, kas ļautu zemniekiem saņemt ilglaicīgus kredītus uz izdevīgiem noteikumiem un mudinātu mūsu zemniecību specializēties.

Un tajā pašā laikā nevaram arī neredzēt, ar kādām grūtībām valdība sastopas, risinot tautai neatliekamus uzdevumus. Esmu pārliecināts, ka mūsu Ministru prezidenta runā mēs par visiem šiem jautājumiem dzirdēsim un spēsim debatēs izsvērt un izvērtēt vienu otru likumu.

Šodien es gribētu vēlēt, lai jūsu rūpju lokā būtu arī latviskās lauku ainavas saglabāšana, jo mūsu mentalitātei atbilstošā vide varbūt ir pati dārgākā manta, ko mēs esam spējuši saglabāt cauri laikiem. Un lai nemitīgi tiktu domāts par to, kas vēl jādara, lai atvieglotu lauku cilvēka ikdienu, lai rastos veselas lopkopju dinastijas un Latvija atkal varētu saukt sevi par profesionālu augstas klases lauksaimniecības produkcijas ražošanas zemi.

Mēs varam apliecināt sevi ekoloģiski tīras produkcijas ražošanā, un es šajā ziņā aicinu jūs īpaši gādāt par produkcijas kvalitāti, godprātīgi pieiet savam darbam arī ar augstu atbildības izjūtu pret patērētājiem. Jo atcerēsimies, ka jūsu nozare ir viena no tām, kas ne tikai baro, bet tiešā nozīmē ir atbildīga arī par cilvēku veselību.

Es gribētu vēlreiz novēlēt produktīvu darbu un jūsu nozares tālāku uzplaukumu!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!