Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kultūras ministrijas 1996. gada 7. marta rīkojums Nr. 31 "Par Kultūras ministrijas projektu konkursu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.03.1996., Nr. 46 https://www.vestnesis.lv/ta/id/39303-par-kulturas-ministrijas-projektu-konkursu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts civildienesta pārvaldes informācija

Amatos iecelti

Vēl šajā numurā

13.03.1996., Nr. 46

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Kultūras ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 31

Pieņemts: 07.03.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kultūras ministrijas rīkojums nr.31

Rīgā 1996.gada 7.martā

Par Kultūras ministrijas projektu konkursu

1. Apstiprināt Kultūras ministrijas kultūras projektu konkursa nolikumu.

2. Saskaņā ar Saeimas apstiprināto 1996.gada valsts budžetu izsludināt ikgadējo kultūras projektu konkursu. Sakarā ar to, ka 1995.gada KM projektu konkursam atvēlētā summa tika samazināta, bet uzvarējušie projekti finansējumu saņēmuši no 1996.gada budžeta, šī gada konkursu izsludinot, kopējo projektos ieguldāmo summu noteikt 160 000 latu.

3. Noteikt, ka pieteikumi kultūras projektu konkursam iesniedzami līdz 1996.gada 15.aprīlim, bet konkursa rezultāti pasludināmi līdz 15.jūnijam.

Ministrs O.Spārītis

Kultūras projektu konkursa nolikums

I

1. Kultūras projektu konkurss notiek katru gadu.

2. Konkursam izvirzītajiem projektiem jābūt nozīmīgiem Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā, kultūrvides veidošanā, latviešu kultūras identitātes stiprināšanā mūsdienās un perspektīvā, kultūrnozaru attīstības nodrošināšanā, tautas morāles stiprināšanā, Latvijas kontaktu veicināšanā ar citām pasaules valstīm, iezīmējot Latvijas kultūras savdabību citu kultūru vidū un reizē apliecinot tās kopību un piederību pasaules kultūrvērtībām.

3. Kultūras projektu atlase veido valsts kultūrpolitiku, kuras galvenais mērķis — tautas spēka saglabāšana.

4. Konkursam izvirzītie projekti var būt pastāvīgi vai vienreizēji.

5. Konkursam izvirzīto projektu pieteikumā ir jāietver: projekta satura izklāsts, tā nozīmes pamatojums, pēc iespējas precīzāks nepieciešamo līdzekļu ieguldījuma apmērs un atšifrējums, kā arī projekta realizācijas laiks un īstenotājs (iestāde, organizācija vai personas vārds, uzvārds, adrese).

Projekta pieteikumā norādāmi arī citi iespējamie projekta finansēšanas avoti, kā arī projekta realizācijas gaitā plānotie ienākumi (ja tādi paredzami). Ja finansējums projektam tiek prasīts arī citur, obligāti jānorāda, kādas pozīcijas paredzēts segt no katra finansu avota.

Līdzīgā kārtībā jau pieņemto pastāvīgo projektu ietvaros katru gadu konkursam piesakāmas atsevišķas to daļas.

6. Pieteikumus kultūras projektu konkursam var iesniegt radošās savienības, radošo savienību Kultūras padome, Nacionālo kultūras biedrību asociācija, Kultūras ministrija, mākslas augstskolas, citas kultūras iestādes, kā arī individuāli pretendenti.

7. Kultūras projektu pieteikumu pieņemšanas termiņu izsludina, pieteikumus pieņem un apkopo Kultūras ministrija.

Pēc noteiktā termiņa Kultūras ministrija divu nedēļu laikā sniedz informāciju par visiem pieteikumiem masu saziņas līdzekļos.

8. Visus pieteiktos projektus izskata un izvērtē kultūras speciālistu padome.

9. Katru gadu pirms jaunpieteikto projektu izskatīšanas padome analizē iepriekšējā konkursā uzvarējušo projektu izpildi vai realizācijas gaitu, balstoties uz projektu autoru atskaitēm.

Atskaites par īstenotajiem projektiem (vai to realizācijas pakāpi) jāiesniedz Kultūras ministrijā līdz nākamā konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņam.

10. Kultūras speciālistu padomes lēmumu apstiprina kultūras ministrs.

11. Autoram, kura projekts nav izturējis konkursu, ir tiesības to pieteikt atkārtoti.

Kultūras speciālistu padome ir tiesīga atsevišķus konkursu neizturējušus projektus ieteikt realizācijai ministrijām, pašvaldībām, organizācijām u.c.

II

1. Kultūras projektu konkursa fondu veido no valsts budžeta iedalīta summa, kas atsevišķi uzrādāma Kultūras ministrijas budžetā.

2. Katru gadu summas sadalījumu konkrētiem projektiem nosaka kultūras speciālistu padome.

3. Līdzekļus konkrētu projektu realizācijai pārskaita vai izmaksā personām, pamatojoties uz kultūras ministra rīkojumu un līgumu.

4. Konkursā uzvarējušo projektu autori ir atbildīgi par projektu realizāciju un par pārskaitīto vai izmaksāto līdzekļu izmantošanu saskaņā ar līgumu.

III

1. Kultūras speciālistu padomē ir 11 locekļi. Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā 2/3 locekļu.

2. Kandidatūras speciālistu padomei iesaka radošo savienību Kultūras padome.

3. Kultūras speciālistu padomes sastāvu apstiprina kultūras ministrs uz 2 gadiem. Vienu un to pašu kandidatūru var apstiprināt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Informāciju par padomes sastāvu sniedz masu saziņas līdzekļos.

4. Kultūras ministrs ir tiesīgs atsaukt padomes locekli pirms termiņa, ja viņš nav ievērojis šī nolikuma III sadaļas 8., 9. un 10.punktu.

5. Kultūras speciālistu padomes vadītājs tiek ievēlēts, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Citus jautājumus (atskaitot kultūras projektu atlasi) izšķir, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

6. Kultūras speciālistu padome atklāti balso par katru projektu atsevišķi. Projekts tiek pieņemts 1. kārtā ar ne mazāk kā 2/3 padomes locekļu balsu vairākumu.

7. Visi 1. kārtā pieņemtie projekti otrreiz tiek vērtēti personālā, aizklātā balsošanā pēc 10 punktu sistēmas. Galīgo atlasi ierobežo vienīgi kultūras projektu konkursa fondā esošie finansu resursi.

8. Kultūras speciālistu padomes darbā galvenie principi ir neatkarība, augsta atbildība un atklātība.

9. Katrs padomes loceklis iepazīstas ar visiem iesniegtajiem projektiem un izsakās par katru no tiem, izņemot 10.punktā paredzētos gadījumus. Balsošanu nedrīkst iespaidot padomes locekļa profesionālā piederība kādai konkrētai kultūras nozarei.

10. Ja padomes loceklis ir konkursa projekta autors (vai projekta autors ir kāds no viņa ģimenes locekļiem), viņš nav tiesīgs piedalīties ne diskusijā, ne balsošanā par šo projektu.

11. Padome var uzaicināt ekspertus atsevišķu projektu novērtēšanai. Eksperta slēdziens saņemams ne vēlāk kā 3 dienas pirms sēdes rakstveidā, lai ar to var iepazīties katrs padomes loceklis pirms diskusijas un balsošanas.

Padomes darbā kā novērotāji var piedalīties starptautisko organizāciju un Latvijas Kultūras fonda pārstāvji.

12. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas padome sniedz informāciju masu saziņas līdzekļos par iesniegtajiem projektiem, to izskatīšanu, atlases motivāciju un rezultātiem, kā arī projektu realizāciju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!