Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pēc Ministru kabineta 27. februāra sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.02.1996., Nr. 37 (522) https://www.vestnesis.lv/ta/id/39147

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie Valsts prezidenta - Korejas Republikas vēstnieks

Vēl šajā numurā

28.02.1996., Nr. 37 (522)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pēc Ministru kabineta
27. februāra sēdes

Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās

Aleksandra Kiršteina un finansu ministra Aivara Kreitusa atbildes, skaidrojumi un komentāri

Sākumā par valdības konceptuālo lēmumu attiecībā uz grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” runāja Aivars Guntis Kreituss:

— Acīmredzot daudziem jau zināms, ka ir nodoms paaugstināt akcīzes nodokli degvielai un dīzeļdegvielai. Būtībā ir divi varianti.

Vienu iesaka Satiksmes ministrija. Patlaban šī akcīzes nodokļa sadalījums ir tāds, ka 50 procenti aiziet budžetā un 50 procenti — ceļu fondā. Satiksmes ministrija ierosina palielināt vasaras vidū akcīzes nodokli degvielai un dīzeļdegvielai par diviem santīmiem. Un pēc tam 40 procenti no ienākuma tiktu ieskaitīti pamatbudžetā, 10 procenti — dzelzceļa sliežu ceļu un ar to saistītās infrastruktūras uzturēšanas fondā, 50 procenti, tāpat kā līdz šim, — autoceļu fondā. Nu, šeit ir dažādi aprēķini, pat līdz 2000. gadam. Uzreiz jāpiebilst, ka pašlaik šī akcīzes nodokļa apjoms pie mums krietni vien atpaliek no citām Eiropas valstīm. Jo tur degvielai tas ir 23 santīmi, bet pie mums — tikai daži santīmi.

Ir arī otra pieeja, saskaņā ar kuru paredzēts iekasēt papildus krietni lielāku akcīzes nodokli — līdz pat 25 miljoniem. Pašreizējā no degvielas un dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa iekasētā kopsumma ir 30 miljoni. Tātad Finansu ministrijas priekšlikumā būtu paredzēta tāda situācija, ka šogad papildus tiek iekasēti 26 miljoni. Tādējādi apmierināt gan vēlmes attiecībā uz autoceļu uzturēšanu, gan pāris desmitus miljonu atvēlot budžeta deficīta segšanai. Bet šī budžeta deficīta segšanas nepieciešamība pirmām kārtām saistīta ar to, ka katastrofāli trūkst naudas veselības aizsardzībai, sociālajai aprūpei, izglītības sistēmai un vēl daudz kam citam, par ko varējāt pārliecināties pašreizējā budžeta projekta aizstāvēšanas laikā. Tātad vienlaikus mūsu uzdevums ir domāt, kā samazināt budžeta deficītu un kā nosegt esošās vājās vietas. Pārskatot budžetu tad, kad palielināsies ieņēmumu daļa, — rūpējoties par vājajām vietām un reizē veicinot investīciju programmu izpildi. Par to visu daudz tiek runāts. Katrs prasa, kāpēc tam vai citam nedod. Bet cita ceļa, kā iedot kaut ko, nav — tas iespējams, vienīgi samazinot budžeta deficītu.

Tātad ir divas pieejas. Tika nolemts nākamajā pirmdienā Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejas sēdē turpināt sarunu. Mēs mēģināsim vienoties ar Satiksmes ministriju par kopēju pieeju. Finansu ministrijas nostādne, protams, vairāk vērsta uz visas valsts vajadzību apmierināšanu.

Spriežot par autoceļu un dzelzceļu slikto stāvokli, var aizrunāties līdz globālām katastrofām. To mēs visi mākam. Katrā ziņā, ja kādus 5 miljonus latu, kā šajā aprēķinā paredzēts, dotu papildus ceļu fondā, ar šo summu, kā jūs labi zināt, ceļu uzlabošanā tālu nevar tikt. Šeit varētu palīdzēt dažādas īpašas starptautiskas programmas. Par tām tiek domāts. Pasaules banka piedāvā lielu palīdzību. Tie ir daudzi miljoni, kas vajadzīgi šiem mērķiem. Tie nav iegūstami, palielinot akcīzes nodokli, un no otras puses, mēs nemaz pārāk strauji to nevaram paaugstināt. Pašreizējie aprēķini paredz to palielināt par 22 procentiem degvielai un par kādiem 8 procentiem dīzeļdegvielai.

Par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās kompetenci un turpmāko viņa darbības nodrošinājumu žurnālistus informēja Aleksandrs Kiršteins:

— Tātad šodien Ministru kabinets pieņēma noteikumus par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās pienākumiem un arī grozījumus un papildinājumus Ministru kabineta lēmumā nr.134 par Eiropas integrācijas biroju un tā nolikumu. Pirmo reizi Latvijā ir radīts šāds postenis — īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās. Jāsaka, ka tas nav nekas jauns, teiksim, Somijā, Igaunijā, Francijā vai Polijā. Bet Latvijā acīmredzot tas kļuva nepieciešams. Negribētos teikt, ka integrācijas process visumā līdz šim būtu aizkavējies, taču tas ir radījis vielu zināmām pārdomām.

Kas tad darāms šim īpašu uzdevumu ministram Eiropas Savienības lietās? Pirmkārt, viņam jākoordinē Latvijas integrēšanās Eiropas Savienībā. Otrkārt, jāvada un jākoordinē valsts nacionālās programmas Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā sagatavošana, kā arī tās iesniegšana. apstiprināšanai un acīmredzot jāiepazīstina arī Saeima ar šo programmu. Šī nacionālā programma būtu iesniedzama Eiropas Savienībai Itālijas prezidentūras laika beigās — jūnijā — Florencē. Līdz tam laikam vajadzētu izstrādāt šo programmu. Neesmu tāds optimists, lai domātu, ka mēs to izstrādāsim pilnībā, bet pamatvilcienos tai vajadzētu būt pabeigtai. Lai mēs zinātu, kas mums jādara, cik ilgā laikā tas jāpaveic, cik tas maksā, ko mēs nevaram izdarīt un kāpēc to nevaram vai negribam izdarīt. Treškārt, protams, jāsagatavo Saeimai gada pārskats jautājumos, kas saistīti ar Eiropas integrācijas procesa gaitu. Ceturtkārt, jāsniedz Ministru kabinetam informācija par nozaru ministriju darbu Eiropas integrācijas procesa īstenošanā. Varbūt arī par interešu konfliktiem starp Eiropas Savienības prasībām un vietējo ministriju protekcionismu vai interesēm. Piektkārt, ļoti būtiski ir vadīt iedzīvotāju izglītošanas pasākumus, kā arī jāatbild par informācijas izplatīšanu Eiropas Savienības lietās.

Šis pēdējais ir ārkārtīgi nozīmīgs faktors. Mēs sāksim gatavot informāciju angļu un franču valodā. Par tās nepieciešamību liecina kaut vai 24.–25. februāra avīze “International Herald Tribune”, kur ir divi raksti. Viens par Igauniju, otrs par Latviju. Par Igauniju teikts, ka tur ekonomiskais pieaugums pagājušajā gadā ir bijis 5 procenti. Par Latviju turpretī sacīts, ka ekonomiskais pieaugums tur ir nulle, bet ārējais un iekšējais kopējais parāds tuvojas vienam miljardam. Loģiski, ka investētāji, izlasot šos divus rakstus, uzreiz secinās, uz kuru valsti viņiem vajag braukt un uz kuru nevajag braukt. Tātad jautājums ir par šīs informācijas sagatavošanu galvenokārt Eiropas Savienības valstīm. Tas ir mans tiešais pienākums.

Un, lai visus šos darbus veiktu, ir arī attiecīga institūcija — Eiropas integrācijas birojs. Tas tika nodibināts 1994.gada 1.novembrī ar lēmumu nr.134, bet praktiski sāka strādāt tikai pagājušajā gadā, kad parādījās pirmie finansu līdzekļi šim darbam.

Kādas tad ir galvenās izmaiņas, kas bija nepieciešamas? Pirmkārt, šis Eiropas integrācijas birojs turpmāk darbosies īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās pakļautībā. Otrkārt, šī biroja satāvā tiek iekļauts ministra sekretariāts. Tā nav nekāda jauna institūcija, lai gan nosaukums skan diezgan lepni. Atskaitot vienu sekretāru un pāris padomnieku vai palīgu, kas pārsvarā strādās uz līgumatiecību pamata, nekas vairāk šajā sekretariātā nebūs. Tas arī neprasa nekādus papildu finansējumus no budžeta, jo šis sekretariāts jau ir paredzēts pie īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās. Un līdzekļi budžetā tam jau apstiprināti.

Vēl šim Integrācijas birojam būtu jāizanalizē piešķirtās tehniskās palīdzības lietderība. Šogad Latvijai no PHARE līdzekļiem vien ir piešķirti 32 miljoni ekiju, un nākamgad šī summa jau būs 42 miljoni ekiju. Tas ir apmēram 55 miljoni dolāru. Nav nekāds noslēpums, ka lielākā daļa no šīs naudas atgriežas atpakaļ Briselē kā atalgojums dažādiem Eiropas Savienības ekspertiem, un jautājums ir, kā koordinēt šo darbību, lai Latvijai būtu lielāks ieguvums no tās palīdzības. Attiecīgi katru mēnesi notiek arī G-24 valstu vēstnieku sanāksmes, kurās piedalīties arī es esmu uzaicināts. Tās notiek Finansu ministrijā. Tātad Integrācijas birojam būtu jāiesniedz priekšlikumi. Tas nekādā gadījumā nedublē tehniskās palīdzības koordinācijas padomi, bet iesniedz priekšlikumus, kā uzlabot darbu, kurās jomās ir vajadzīgi papildu līdzekļi. Ceru, ka šī sadarbība ļaus daudz ātrāk izstrādāt kaut kādus vienotus principus arī šīs palīdzības naudas izlietošanai, jo tā ir ļoti liela. Praktiski šī summa divos gados tuvojas 100 miljoniem. Tā ir bezmaksas palīdzība.

Visbeidzot, grozījumi šajā Eiropas integrācijas biroja nolikumā tieši skar tā direktoru, pielīdzinot šo posteni valsts sekretāra amatam jautājumos, kas saistīti ar birojam noteikto uzdevumu izpildi. Līdz šim tā nebija. Tas vajadzīgs tādēļ, lai direktors varētu piedalīties ministriju valsts sekretāru sanāksmēs, kurās apspriežami jautājumi, kas saistīti ar Latvijas integrēšanos Eiropā. Un lai viņš varētu organizēt nepieciešamās sanāksmes, kurās tiek sagatavoti attiecīgie lēmumu projekti, kas pēc tam apstiprināmi vai nu attiecīgo MK komiteju sēdēs, vai Eiropas integrācijas padomes sēdēs. Tie ir jautājumi, kas saistīti ar paātrinātu ekonomisko attīstību, jo galvenais uzdevums ir vienotā preču tirgus izveidošana. Tas saistīts ar visām Baltās grāmatas prasībām.

Šī grāmata jau ir iztulkota, un attiecīgie pielikumi ar visām direktīvajām instrukcijām tiks pabeigti līdz 1.aprīlim. Tad arī jāsāk ļoti intensīvi strādāt 23 darba grupām, kuru pienākumu sadale tiks precizēta ar Ministru kabineta lēmumu. Un viss šis sadalījums tiks pabeigts nākamo divu nedēļu laikā. Ar to nodarbojas Eiropas integrācijas birojs. Principā tas jau pašreiz ir, tikai jāprecizē kompetenču sadalījums starp atsevišķām ministrijām, kur “pārklājas” šis pienākumu loks.

Tās ir galvenās izmaiņas.

Jautājums: — Kāds būtu finansiālais efekts, paaugstinot akcīzes nodokli degvielai, pēc Satiksmes ministrijas projekta un pēc Finansu ministrijas projekta?

Aivars Kreituss: — Pēc Satiksmes ministrijas projekta ieņēmumi varētu palielināties par 10 miljoniem latu, pēc Finansu ministrijas projekta — par 25 miljoniem latu.

 

Jautājums: — Jūs minējāt, ka akcīzes nodoklis degvielai varētu tikt paaugstināts par 22 procentiem, bet dīzeļdegvielai par 8 procentiem — to piedāvā Finansu ministrija. Cik ilgam laikam šis paaugstinājums tiek plānots?

Aivars Kreituss: — Šim gadam. Tas būs degvielai par 6 santīmiem un dīzeļdegvielai par 2 santīmiem litrā vairāk. Taču tie vēl nav galīgie aprēķini. Pirmdien mēs šo jautājumu apspriežam Ekonomikas un finansu komitejas sēdē. Gribam izstrādāt akcīzes nodokļa pieauguma prognozi ilgākam laikam, jo, kā jau teicu, Eiropā šis nodoklis ir 23 santīmi, mums pagaidām — 4 santīmi.

 

Jautājums: — Kad apmēram varētu sagaidīt jaunā akcīzes nodokļa stāšanos spēkā? Kādu inflācijas pieaugumu tas izraisīs?

Aivars Kreituss: — Gan vienā, gan otrā projektā tiek plānots, ka degvielas akcīzes nodokļa paaugstinājums stājas spēkā ar 1.jūniju vai 1.jūliju.

Pēc mūsu aprēķiniem, inflācijas pieaugums tādā gadījumā palielināsies par vienu procentu gadā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka uz vispārējā inflācijas fona akcīzes nodokļa palielinājums izraisa visai nenozīmīgu inflācijas kopīgo pieaugumu. Šajā gada mēs prognozējam inflācijas pieaugumu valstī no 17 līdz 19 procentiem.

 

Jautājums: — Vai jūs, lūdzu, nevarētu precizēt, kā sadalīsies iegūtie papildu ienākumi?

Aivars Kreituss: — Uz šiem papildu ienākumiem pirmām kārtām pretendē Satiksmes ministrija, lai papildinātu savus satiksmes fondus. Mēs esam ieinteresēti, lai lielāko daļu izmantotu sociāliem mērķiem un izglītībai. Satiksmes ministrija, protams, savu nostādni pamato ar to, ka ir jālabo ceļi. Taču šīs summas ir pārāk mazas, lai sakārtotu ceļus. Šim nolūkam jāmeklē lielāki finansiālie avoti. Akcīzes nodokļa paaugstināšana ceļu problēmas neatrisina.

 

Jautājums: — Vairākos preses izdevumos, Kreitusa kungs, šodien ir publicēta jūsu vēstule, kurā jūs žurnālistiem pārmetat nepamatotus uzbrukumus jums. Kas konkrēti izraisīja šādu jūsu reakciju?

Aivars Kreituss: — Presē ir parādījusies vesela virkne visai muļķīgu rakstiņu, kuros, neko nepamatojot, tomēr mēģina pateikt kaut ko sliktu. Viena tāda avīze ir “Rīgas Balss”. Ir tāds autors Brūklenis, — es ar viņu gribētu iepazīties. Ja cilvēks kaut ko raksta un kaut ko nezina, tad taču viņš var atnākt pajautāt. Bet nu ir tā: liels virsraksts, taču pašā rakstiņā nekā nav — vismaz par tēmu neko nav spējis pateikt. Bija tāds rakstiņš par fondu biržu, bet man ar to taču nav nekāda sakara! Un vēl citi raksti, es teiktu, tendenciozi rakstiņi... Ja cilvēki nezina, nesaprot, var taču atnākt un visu uzzināt — mums ir preses sekretārs. Arī pats labprāt iepazītos un pastāstītu.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 27.februāra preses konferencē Valdības namā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!