Deputātu jautājumi

Dokuments nr.424

Latvijas Bankas prezidentam E.Repšes kungam

1. 1995.gadā pieņemtais likums par kredītiestādēm praktiski izslēdz krājaizdevu sabiedrību veidošanas iespēju Latvijā, jo noteikts nesamērīgi augsts nepieciešamais to statūtkapitāls.

Lūdzu pamatot šādu statūtkapitāla palielinājuma nepieciešamību un iespējamību.

2. Vai LB veica Igaunijas banku krīzes operatīvu analīzi 1993.gadā, kādi tika izdarīti secinājumi? Vai tika veikti konkrēti soļi, lai liktu lietā gūtos secinājumus?

3. Lūdzu konkrēti raksturot to darbu, kas veikts, lai novirzītu kredītus no maksātnespējīgajām bankām uz darbotiesspējīgām bankām.

4. Kā zināms, LB ir valdībai piešķirto G—24 kredītu maksājuma aģents. LB veica komercbanku uzraudzību, kā arī norādīja bankas, kuras drīkst apkalpot minētos kredītus. (Finansu ministrija par kredītu apkalpošanu maksā Latvijas Bankai 0,5 procentus).

Kāpēc LB nespēja paredzēt draudošās pazīmes komercbanku sistēmā un kāpēc netika brīdināta valdība? Kāpēc pārāk lēni un nenoteikti reaģēja uz krīzes tuvošanos?

5. Kāda rakstura pārbaudes un kurās bankās konkrēti LB ir veikusi 1994. un 1995. gadā? Kādi ir bijuši šo pārbaužu rezultāti?

6. 1993. g. 29. aprīlī noslēgtajā līgumā starp Latvijas Banku (LB) un Finansu ministriju par kredīta izsniegšanu G—24 aizdevumu ietvaros 2.4. punkts paredz, ka kredīta neatmaksāšanas gadījumā LB no komercbankām piedzīs neatmaksāto kredītu un procentu daļu.

Kāpēc LB tagad to nedara?

Deputāti: A. Čepānis, L. Teniss, A. Sausnītis,

1996. gada 21. februārī J. Kaksītis, I. Ķezbers

 Dokuments nr. 426

Zemkopības ministram A. Kaulam

LZS, KDS, LDP frakcija, izprotot Zemkopības ministrijas lielo lomu, sakārtojot lauksaimniecības politiku valstī, vēlas pievērst uzmanību selekcijas staciju darbam.

Pieņemot lēmumus par valsts īpašuma privatizāciju, būtu svarīgi gan lauksaimniekiem, gan rajonu iedzīvotājiem un laukus atbalstošiem deputātiem saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds būs valsts atbalsts selekciju staciju turpmākajam darbam?

2. Vai ir nepieciešama selekciju staciju privatizācija?

3. Ja tiek pieļauta šo selekciju staciju privatizācija, ko iegūs Latvijas lauki un ekonomika, kā arī kāda būs privatizācijas koncepcija (iespējamie termiņi, privatizācijas metodes)?

Deputāti: P. Putniņš, E. Grinovskis, K. Druva,

1996. gada 21. februārī M. Vītols, A. Rugāte

 Dokuments nr. 427

Satiksmes ministram V. Krištopana kungam

Vairākas rajonu pašvaldības (piemēram, Rūjienas, Ventspils, Liepājas, Gulbenes) ir nepilnīgi informētas par valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” vadības paziņojumu par nerentablo dzelzceļa līniju slēgšanu.

LZS, KDS, LDP frakcijas deputāti uzskata, ka nerentablo dzelzceļa līniju slēgšana nav pieļaujama, jo tādējādi tiek pārtrauktas satiksmes iespējas starp attālākiem lauku rajoniem, kā arī tiek sagrauta teritoriālā infrastruktūra, ko nedrīkstētu pieļaut, jo tai būs nozīmīga loma tautsaimniecības atjaunotnē.

Tādēļ jautājam satiksmes ministram:

1. Kas līdz šim ir darīts, izņemot maršruta skaita samazinājumu, lai atsevišķas lauku rajonu dzelzceļa līnijas kļūtu rentablākas?

2. Vai ministrijai ir viedoklis par šobrīd nerentablo dzelzceļa līniju ekspluatāciju, piesaistot citas uzņēmējsabiedrības un ne valstiskus naudas līdzekļus?

3. Vai ir izstrādāts pasākumu plāns, kā notiks sabiedriskā transporta kustības izmaiņas, lai nodrošinātu un uzlabotu satiksmi ar attālākām Latvijas pilsētām un pagastiem, tai skaitā Rūjienas pilsētu, kurai nav tieša autobusu maršruta ar Rīgu?

Deputāti: A. Prēdele, A. Rugāte, P. Putniņš,

1996. gada 21. februārī E. Grinovskis, M. Vītols

Dokuments nr. 428

Finansu ministram A. Kreitusam

Labklājības ministram V. Makarovam

1995. gada budžetā invalīdu bezmaksas pārvadāšanai vilcienos, autobusos un pilsētas elektrotransportā bija paredzēts 533,6 tūkst. Ls, t.i., aptuveni 20% no nepieciešamā. Neskatoties uz jau tā nepietiekamā apmērā noteikto kompensāciju, pārvadātāji 1995. gada novembrī un decembrī par invalīdu pārvadāšanu nav saņēmuši līdzekļus. Tādējādi no kopīgās paredzētās kompensācijas summas 533,6 tūkst. Ls tika saņemti tikai 404,3 tūkst. Ls jeb 75,8%.

Šādos apstākļos pārvadātājiem nav pamata veikt invalīdu bezmaksas pārvadājumus, kas nozīmētu pārvadāt viņus uz citu pasažieru rēķina.

Lūdzam sniegt deputātiem atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kad tiks samaksāts pārvadātājiem 1995. gadā radies parāds par invalīdu bezmaksas pārvadāšanu?

2. Cik liels 1995. gadā bija Labklājības ministrijai izdalītā budžeta nodrošinājums un, ja tas bija lielāks par 76%, tad kur palika invalīdu pārvadāšanai paredzētie līdzekļi?

3. Kad valdība noteiks kompensācijas summas par invalīdu pārvadāšanu atbilstoši faktisko izmaksu apmēram?

4. Kā notiks kompensāciju izmaksa 1996. gadā un kas ir atbildīgs par šīs noteiktās kārtības izpildi?

Deputāti: A. Prēdele, K. Druva, P. Putniņš,

1996. gada 21. februārī A. Rugāte, E. Grinovskis

 Dokuments nr. 429

Iekšlietu ministram D. Turlā kungam

Cienītais Turlā kungs!

LR Iekšlietu ministrija un Jelgavas pilsētas dome ir vienojušās nodot Jelgavas pašvaldības īpašumā valsts īpašumu — Iekšlietu ministrijas Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes sporta kluba airēšanas bāzi Pasta salā Jelgavā.

Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kādā dokumentu sagatavošanas stadijā pašreiz atrodas minētā īpašuma nodošanas dokumenti?

2. Konkrēti kura Jūsu vadītās ministrijas amatpersona atbild par minētās vienošanās realizēšanu un īpašuma nodošanas dokumentu sagatavošanu?

3. Cik lieli finansu līdzekļi no valsts budžeta vai citiem Iekšlietu ministrijas rīcībā esošajiem resursiem ir piešķirti Iekšlietu ministrijas Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes sporta kluba airēšanas bāzei katru gadu kopš 1991. gada 1. jūnija? Vai šādi līdzekļi ir paredzēti 1996. gadam?

Ar cieņu, — deputāti: J. Bunkšs, A. Tomašūns, E. Grinovskis,

1996. gada 22. februārī A. Lambergs, R. Apsītis

 Dokuments nr. 430

Ministru prezidentam A. Šķēlem

Ekonomikas ministram G. Krastam

Cienītais Šķēles kungs!

Cienītais Krasta kungs!

Ir skaidri redzams,

ka vienā no valsts svarīgākajām infrastruktūrām — enerģētikā — šobrīd ir izveidojusies nopietna krīze, kurai ir tendence saasināties;

ka enerģijas tarifi ievērojami pārsniedz iedzīvotāju maksātspēju, kas ir novedis pie lielas iedzīvotāju daļas parādu jūga un dzīves līmeņa pazemināšanās līdz galējai nabadzībai;

ka nav pieļaujama enerģētikas objektu sasteigta privatizācija bez rūpīgas tās lietderīguma izvērtēšanas.

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kuri valsts enerģētikas objekti šobrīd ir ieķīlāti par banku aizdevumiem? Kādi ir šo aizdevumu atmaksāšanas termiņi? Kāds pamats ir cerībām, ka šie aizdevumi tiks laikā atdoti?

2. Kad valdība izstrādās Latvijas enerģētikas attīstības nacionālās programmas projektu un kad nodos to sabiedrībai apspriešanai?

3. Kad valdība iesniegs Saeimā likumprojektu “Par enerģētiku”, kurā līdzās enerģijas ražotāju un patērētāju tiesisko attiecību regulējumam tiks uzskaitīti tie enerģētikas objekti, kas ir stratēģiski svarīgi valstij un tādēļ nevar tikt privatizēti?

4. Vai valdībai ir zināms, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir izveidojies patērētāju apmaksāts nedokumentēts gāzes uzkrājums, kas radies vairāku gadu laikā komercskaitītāju trūkuma dēļ? Lūdzam iesniegt frakcijai “Latvijai” vērtējumu par šā gāzes uzkrājuma apjomu!

5. Kāds pamatojums ir uzņēmumu “Latvenergo” un “Latvijas gāze” apstiprinātajiem pakalpojumu tarifiem? Lūdzam iepazīstināt frakcijas “Latvijai” deputātus ar visiem Monopoluzraudzības padomes slēdzieniem pēdējo 3 gadu laikā par enerģijas tarifu pamatotību Latvijā!

Saeimas deputāti: K. Čerāns, O. Kostanda, E. Grīnbergs, J. Mauliņš,

E. Zelgalvis, O. Dunkers, M. Rudzītis, J. Kazāks,

1996. gada 20. februārī I. Liepa, O. Grinbergs

Dokuments nr.434

Ministru prezidentam A.Šķēlem

Cienītais Šķēles kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jums ir zināms, ka “Parekss” bankas TV reklāmās pārraidītie videoklipi bieži sāpīgi aizskar lielas sabiedrības daļas — ticīgo cilvēku — jūtas?

2. Vai Jūsuprāt ir pieļaujams, piemēram, ka 1996.gada 11.februāra “Parekss” bankas TV reklāmas sižetā tika izķēmota Lurdas Dievmātes parādīšanās svētbilde, kas daudziem cilvēkiem ir īpaši svēta?

3. Kādus konkrētus pasākumus veiks valdība, lai Latvijas Nacionālā radio un TV padome, kuru vada O.Rubenis, pārtrauktu ticīgo cilvēku jūtas aizskarošu sižetu demonstrēšanu Latvijas TV?

Saeimas deputāti: K.Čerāns, O.Kostanda, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, M.Rudzītis, J.Kazāks, A.Saulītis,

1996.gada 20.februārī A.Rubins, I.Liepa

Dokuments nr.433

Latvijas Bankas prezidentam E.Repšes kungam

God. Repšes kungs!

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kas un kad pieņēma lēmumu par PSRS “Vņešekonombankas” Rīgas nodaļas pārņemšanu Latvijas Republikas jurisdikcijā (norādot lēmējinstitūcijas izdotos konkrētos dokumentus šajā jautājumā)?

2. Kā noritēja pārņemšanas process, kāda informācija fiksēta nodošanas — pieņemšanas aktā, kuras amatpersonas no Latvijas Republikas puses juridiski un faktiski piedalījās šajā pārņemšanas (vai likvidācijas) procesā?

3. Cik lielas un kādu valūtu summas atradās “Vņešekonombankas” Rīgas nodaļā tās vienpusējās likvidācijas momentā?

4. Nosauciet juridiskās personas, kuru rēķinu naudas summas uz šīs nodaļas likvidācijas brīdi bija lielākas par 10 000 USD.

5. Cik liela Latvijas Republikas juridisko un fizisko personu nobloķēto valūtas līdzekļu summa atrodas “Vņešekonombankā” Krievijā uz 01.01.96.?

6. Kā Latvijas Banka un citas Latvijas Republikas institūcijas ir rīkojušās ar “Vņešekonombankas” Rīgas nodaļas līdzekļiem pēc to pārņemšanas?

7. Kādi Latvijas Republikas uzņēmumi un cik daudz ir ņēmuši valūtas kredītus “Vņešekonombankā” Maskavā un Rīgas nodaļā?

8. Ko Latvijas Banka ir darījusi, lai LR fiziskās un juridiskās personas atgūtu savus līdzekļus no iesaldētajiem kontiem “Vņešekonombankā”?

Saeimas deputāti: J.Strods, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, K.Čerāns, E.Zelgalvis, J.Kazāks, G.Gannusa,

1996.gada 20.februārī M.Rudzītis, A.Saulītis

 Dokuments nr.435

Labklājības ministram V.Makarovam

Cienītais Makarova kungs!

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Ko dara Labklājības ministrija, lai uzlabotu katastrofālo demogrāfisko situāciju Latvijā? Vai valdība ir izstrādājusi programmu, lai apturētu demogrāfisko lejupslīdi? Ja ir izstrādājusi, lūdzam šo programmu iesniegt frakcijas “Latvijai” deputātiem!

2. Kādi ir demogrāfiskie rādītāji, salīdzinot situāciju rajonos un pilsētās, latviešu tautības un citu tautību iedzīvotāju vidū?

3. Ko dara Labklājības ministrija, lai risinātu bezdarba radītās problēmas, jo īpaši lauku rajonos?

4. Kāds ir bezdarba līmenis Latvijā, un konkrēti — Latvijas pilsētās, rajonos un pagastos?

Saeimas deputāti: J.Strods, A.Rubins, O.Kostanda, E.Grīnbergs, G.Gannusa, I.Liepa, E.Zelgalvis, K.Čerāns,

1996.gada 20.februārī O.Dunkers, J.Kazāks

 Dokuments nr.436

Ministru prezidentam A.Šķēlem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram M.Gailim

Cienītais Šķēles kungs!

Cienītais Gaiļa kungs!

Jūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Cik ārvalstu investīciju līdz 1996.gada 20.februārim ieguldīts Latgales novadā — pilsētās, rajonos, pagastos?

2. Vai valdība ir izstrādājusi investīciju ieguldījumu programmu Latgales novadam nākamajiem 3 gadiem? Ja ir izstrādājusi, lūdzam to iesniegt frakcijas “Latvijai” deputātiem!

3. Cik valsts garantētu kredītu ir izsniegts Latgales pilsētu, rajonu un pagastu uzņēmējsabiedrībām (konkrēti, kādām)? Lūdzam Jūs minēt tās uzņēmējsabiedrības, kuras līdz 1996.gada 1.janvārim nav atdevušas valsts garantēto kredītu (konkrēti, kādas naudas summas).

Saeimas deputāti: A.Saulītis, J.Strods, O.Kostanda, K.Čerāns,

G.Gannusa, J.Mauliņš, O.Grinbergs, E.Grīnbergs,

1996.gada 20.februārī A.Rubins, I.Liepa

 Dokuments nr.437

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam

Finansu ministram A.Kreitusa kungam

Godātais A.Šķēles kungs!

Godātais A.Kreitusa kungs!

Lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kādi valsts īpašumā bijušie vai esošie Rīgas nami ir 1995.gadā pārdoti vai ieķīlāti, par kādām summām un uz kādiem noteikumiem?

2. Cik liels kaitējums Latvijas valstij nodarīts šo pārdošanas un ieķīlāšanas darījumu rezultātā?

3. Kad un kādā veidā amatpersonas, kuru rīcība ir izsaukusi šī kaitējuma rašanos, tiks sauktas pie atbildības?

Saeimas deputāti: K.Čerāns, A.Saulītis, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis, J.Kazāks, J.Strods,

1996.gada 21.februārī G.Gannusa, M.Rudzītis

 Dokuments nr.438

Labklājības ministram V.Makarovam

Augsti godātais Makarova kungs!

Pamatojoties uz 1995.gada 4.jūlija Ministru kabineta noteikumiem nr.190 “Noteikumi par praktizēttiesīgo māsu, vecmāšu, feldšeru un laborantu sertifikāciju”, Labklājības ministrija ir izveidojusi medicīnas māsu sertifikācijas padomi un izgatavojusi sertifikātu veidlapas.

Lūdzu atbildiet uz sekojošiem jautājumiem:

1. Cik sertifikātu veidlapu ir izgatavots?

2. Par kādu naudas summu tika izgatavotas sertifikātu veidlapas?

3. No kādiem līdzekļiem tika izdarīts pasūtījums tipogrāfijai?

4. Kas noslēdza līgumu par sertifikātu izgatavošanu — Labklājības ministrija vai sertifikācijas padome?

5. Kura amatpersona parakstīja maksājuma uzdevumu?

6. Vai bija izsludināts atklāts konkurss uz sertifikātu drukāšanu?

7. Kuri uzņēmumi piedalījās konkursā un par kādu cenu katrs piedāvāja izpildīt pasūtījumu?

8. Vai medicīnas māsu sertifikācijas padome ir juridiska persona ar savu rēķinu bankā?

Ar cieņu,— L.Kuprijanova, A.Saulītis, A.Golubovs, A.Prēdele,
V.Kalnbērzs, V.Gredzens, L.Stašs, J.Strods,
1996.gada 22.februārī G.Gannusa, A.Rubins