Deputātu iesniegums

Dokuments nr.414

Par Izglītības likuma apspriešanas pagarināšanu

Saeimas Prezidijam

Lūdzam pagarināt Saeimā iesniegtā Izglītības likuma projekta apspriešanas un labojumu iesniegšanas laiku starp 1. un 2.lasījumu par vienu mēnesi (līdz 30.martam). Pamatojums: Latvijas Pedagogu domes atklātā vēstule LR Saeimas Izglītības komisijai, Prezidijam, deputātu frakcijām.

Deputāti: A.Požarnovs, A.Saulītis, J.Strods, K.Čerāns, L.Ozoliņš,
N.Pēterkops, R.Jurdžs, A.Pētersons,
1996.gada 14.februārī J.Priedkalns, G.Grīnblats

Latvijas Republikas Saeimas deputātu frakcijām

Lūdzam atbalstīt Latvijas Pedagogu domes aicinājumu pagarināt Saeimā iesniegtā Izglītības likumprojekta apspriešanas un labojumu iesniegšanas laiku starp pirmo un otro lasījumu vēl vismaz par vienu mēnesi (līdz 30.martam).

Pievienojam Saeimas Izglītības komisijai iesniegto Latvijas Pedagogu domes atklāto vēstuli, kurā izklāstīts pamatojums šim lūgumam. Uzskatām, ka likuma sasteigta pieņemšana un īstenošana jau šā gada 1.septembrī nav pamatota ar pieņemtā izglītības budžeta iespējām.

A.Bankavs, LPD priekšsēdētāja vietnieks

1996.gada 9.februārī A.Mūrnieks, LPD sekretārs

Latvijas Republikas Saeimai,
Latvijas Republikas Saeimas Izglītības komisijai

Jaunais Izglītības likumprojekts, mūsuprāt, ir nopietni jāpārstrādā.

Lūdzam pagarināt likumprojekta labojumu iesniegšanas laiku vēl par vienu mēnesi.

— Vēršam jūsu uzmanību, ka pēdējais izglītības likumprojekta variants tapis, neievērojot izglītības darbinieku kongresa (1994.g. 13.III) rezolūcijā izteikto prasību — izglītības koncepcijas un likuma izstrādē iesaistīt skolotāju profesionālās asociācijas, augstskolas, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un arodbiedrības pārstāvjus (skat. Latvijas Izglītības darbinieku kongresa rezolūciju “Par izglītības koncepciju, likumnodrošinājumu un nacionālo programmu”).

— Esošās situācijas analīze izglītībā pēdējos 5 gados nav veikta ne ekonomiskā, ne izglītības satura, ne socioloģiskā aspektā.

— Jaunajā likumprojekta variantā vairāki formulējumi (piemēram, 16.pants) radikāli atšķiras no 1995.g. 1.jūlijā publicētajiem un apspriestajiem. Izmaiņas vērstas uz skolu patstāvības ievērojamu ierobežošanu un centralizāciju. Aicinām atgriezties pie laikrakstā “Izglītība un Kultūra” 1.jūlijā publicētā likumprojekta iepriekšējā varianta formulējumiem (likuma pantos par izglītības programmām).

— Kopumā likumprojektā paredzētos pārkārtojumus iespējams īstenot tikai ilgstošā laika periodā, piesaistot ievērojamus resursus.

1. Tādēļ iesakām vispirms detalizēti izstrādāt likuma realizācijas programmu un paredzēt (aprēķināt) atbilstošo finansējumu.

2. Domājam, ka vispirms Saeimā jāpieņem Latvijas Izglītības koncepcija, tikai tad jāapspriež likumprojekts.

3. Aicinām pieņemt atsevišķu likumu “Par skolotāju” (šāda likuma projektu jau izstrādājušas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības).

Pamatojums: Dažos izglītības jumta likuma pantos, kas vienīgie tieši skar skolotāju, nav pietiekoši atsegtas pedagogu tiesības, pienākumi un statuss.

Ja reiz Saeima ir pieņēmusi likumu par ārzemju augstskolas vienu filiāli, tad cik gan daudz svarīgāks ir 60 000 skolotāju darbs nācijas nākotnes labā!

Jautājumi un iebildes, kuras aicinām izskatīt:

— Izglītības sistēmas pārkārtošanu nav lietderīgi veikt pašreizējos krīzes apstākļos, ja jau pat skolotāju algām nepietiek naudas! Vai steidzīgi nepieciešamās izmaiņas un likumprojektā ietvertās idejas pagaidām nevar realizēt bez jauna izglītības likuma pieņemšanas?

— Likumprojekts paredz ieviest daudzus jaunus un pēc nozīmes līdzīgus terminus (izglītības programmas, mācību programmas, izglītības standarti, izglītības projekti utt). Daudzu lietoto terminu skaidrojumi no izglītības sistēmā strādājošo praktiķu viedokļa ir pārāk gari, neskaidri un samāksloti. Uzskatām, ka to izstrādē būtu jāpieaicina profesionāli izglītības un pedagoģijas speciālisti! Kāpēc likumprojekts tapis bez pedagoģijas zinātnieku un izglītības darbinieku pilnvaroto pārstāvju līdzdalības, paļaujoties galvenokārt uz ierēdņu darbu?

— Vai pēc likuma pieņemšanas paredzēta atkārtota skolu licencēšana un akreditācija (skat. 19.pants), šoreiz pēc izglītības programmu principa? Cik tas izmaksās?

— Kāpēc izglītības likumprojekts nav saskaņots ar augstākās izglītības likumu?

— Uzskatām, ka ierēdņu izstrādāta unificētu izglītības programmu sistēma nav ieviešama (skat. 16. un 19.pantu). Ar ko šāds lēmums pamatots? Kādi pētījumi veikti? Kā analizēta esošā mācību plānu sistēma? Uzskatām, ka nav lietderīgi centralizēti veikt skolu specializāciju laikā, kad Latvijas tautsaimniecības prioritātes reālajā dzīvē nav izveidojušās un katastrofāli trūkst finansējuma.

— Nav skaidrs, kā tiks izstrādāti izglītības darba vērtēšanas kritēriji (skat. 55. — 67.pantu un 71.pantu). Kuras institūcijas veiks šo darbu? Vai nebūtu jānorāda, ka šo prasību izstrādē iesaistāmi arī paši pedagogi, pedagogu profesionālās organizācijas?

— Nav zināms, cik varētu izmaksāt pamatizglītības pārstrukturēšana (līdzšinējā pamatskolā sākumskola nozīmēja 1. – 4. klasi, likumprojektā paredzētas divas pamatskolas pakāpes, sākumskola, kurā būs 1. — 6. klase, un otrā pakāpe, kas aptvers 7. — 9. klasi) (skat. 37., 38., 40.pants). Ar ko pamatots šāds lēmums?

Pamatproblēmas, kas izglītības sistēmā būtu risināmas:

1. Izglītības nozarē strādājošo darbs šobrīd netiek pienācīgi novērtēts. Skolotājiem ir tik zemas algas, ka tas noved pie nekvalificētu darbinieku ienākšanas skolā. Jebkura reforma bez izglītības un zinātnes nozarē strādājošo darba samaksas paaugstināšanas nedos pozitīvus rezultātus, jo tās izpildītāji būs cilvēki bez atbilstošas izglītības un prasmes.

2. Skolu direktoru atalgojuma sistēma un ieplānotās ierēdnieciskās kontroles pastiprināšana (atkārtotās akreditācijas) neveicinās jaunu, enerģisku vīriešu ienākšanu skolās. Bez labi sagatavotiem un skolu attīstībā ieinteresētiem direktoriem reformas pasliktinās esošo stāvokli un novedīs vienīgi pie birokrātisku dokumentu plūdiem. Tādēļ svarīga ir skolu direktoru izglītošanas un sagatavošanas sistēmas izveidošana.

3. Fianansējumu šobrīd nav vēlams novirzīt jauniem pārkārtojumiem, bet gan mācību grāmatām un mācību līdzekļiem, kuru dārdzība ir katastrofāla problēma mācīties gribošu skolēnu trūcīgiem vecākiem.

Latvijas Pedagogu domes dalībnieku, skolotāju profesionālo asociāciju un biedrību pārstāvju vārdā, —

S.Skrastiņš, LPD priekšsēdētājs