RUNAS

Demokratiskas partijas “Saimnieks” kongresa delegati un viesi, es gribu sveikt partiju tas gadskarteja kongresa un sveikt, manuprat, loti nozimiga laika. Laika, kad partija var ar lepnumu atskatities uz pavadito gadu, ar lepnumu atskatities uz daudzu savas partijas loceklu darbibu un ar zinamam rupem paskatities, kada bus partijas turpmaka darbiba. Jo visiem ir zinams teiciens, ka kaut ko iekarot ir daudz vieglak neka to noturet.

Es šodien nacu uz jusu kongresu ar zinamam pardomam, kas aizsakas jau kopš uzaicinajuma sanemšanas. Jo ielugums apmeklet kadu partijas kongresu tadai nepolitiskai figurai, kads ir Valsts prezidents Latvija, vienmer saistas ar zinamam pardomam un težu izstradašanu, lai zinatu, par ko tad runat un kapec iet. Es domaju, ka šads uzaicinajums vienmer slepj sevi divas puses. Tiri diplomatisko, ka tas ta ir pienemts, un, esmu parliecinats, ari otru pusi — tiri praktisko un velešanos sadarboties, izprast un turpinat stradat Latvijas nakotnei. Un tieši varbut šis ieluguma ietvertas otras puses del es patlaban atrodos šeit. Kaut ari esam pavadijuši samera sarežgitu laika posmu, un es neteiktu, ka prezidenta institucijai ar jusu partiju butu bijušas vieglas dienas šaja pedeja laika.

Ienakdams jusu kongresa telpas, es ar interesi veroju jusu kongresa delegatu attieksmi pret šo faktu un redzeju jusu acis gan vienaldzibu, gan laipnu smaidu, nigru sejas izteiksmi un, teikšu atklati, no viena otra ari klaju nelabvelibu. Un tas ir dabiski, jo pedeja laika esmu sanemis loti daudzas vestules par valdibas veidošanu, par attiecibam ar dažadam partijam, par attiecigu partiju nostaju, tai skaita visvairak tieši par Demokratisko partiju “Saimnieks”. Šajas vestules man bieži tika uzdoti dažadi jautajumi, un tajas bija daudz kritikas, kas ir versta pret mani, tajas bija ari daudz nelabvelibas, nemiera un uztraukumu. Gribu teikt, ka visas kritiskas piezimes, kas šajas vestules bija veltitas prezidentam, es noteikti nemšu vera, un esmu parliecinats, ka mums daudz ko izdosies vel kopigi padarit. Bet kas attiecas uz tiri emocionalo pusi, tad varu teikt, ka es negribu un ari nekad neatbildešu uz nelabvelibu ar to pašu, uz naidu — ar tadu pašu naidu. Es vienmer meklešu tos realos, praktiskos, pragmatiskos celus, ka veidot partiju un prezidenta attiecibas.

Runajot konkreti par šo posmu. Daudzi droši vien ari nezina, ka mes, veidojot valdibu, daudzkart tikamies ar jusu partijas vadibu. Un vienmer no jusu partijas puses bija loti korekta, izsverta un pardomata argumentacija, ari bridi, kad vajadzeja meklet neitralu kandidatu, kad jusu partija bija viena no pirmajam, kura tieši naca ar savu priekšlikumu par šo neitralo kandidatu, motivedama — kapec. Es domaju, ka tas zinama mera apliecinaja partijas briedumu un partijas speku. Jo, kaut ari jums ir tikai gadu vai mazlietin ilgaks stažs, jus tomer esat cilveki ar lielu dzives pieredzi un ar daudz bagataku stažu dažadas citas organizacijas un saimnieciskaja darbiba. Acimredzot tas izpaužas ari jusu partijas nostadnes, partijas velmes un riciba.

Varbut dažos vardos par divam problemam, kas mani pašlaik visvairak nodarbina. Pirma problema, protams, ir budžets. Budžets varbut nav tikai tiri ekonomisks instruments un ekonomiskas darbibas rezultats, budžets neapšaubami ir ari politiskas darbibas rezultats. Budžets apliecina musu valsts speju rikoties, valsts speka un musu politisko speku sadarbibas iespejas. Tieši tapec budžets varbut ir tas kriterijs, kas valdibai liek atbildet uz jautajumu — but vai nebut. Es uzskatu, ka šis budžets tika izstradats ekstremalos apstaklos. Un visi speki, kas piedalijas ta izstradašana, veltija loti daudz pulu, lai budžets taptu sagatavots maksimali tuvu tai situacijai, tai optimalajai situacijai, kada mes pašreiz atrodamies. Mani nekada veida nesajusmina balsojums — septindesmit pret nulli. Un es redzeju — pec ši balsojuma zale daudziem deputatiem bija vairak nogurušas sejas neka varbut priecigas vai liksmas. Protams, kaut ta ari bija uzvara, bet sava butiba tas bija sakums kadam loti smagam un grutam darbam nakotne. Varetu jau, sastadot budžetu, ka uzskatija opozicijas partijas, daudz vairak uzmanibas veltit vienam otram cauram jumtam vai kadai nepabeigtai ekai, varetu “uzsmeret” daudz biezaku maizes riecienu berniem, vecakiem cilvekiem un ta talak. Bet ir jautajums — kadu budžetu mes gribejam sastadit. Vai tadu budžetu, kas nozimetu Latvijas valsts attistibas strategiju, vai tadu budžetu, kas ar katru gadu vel vairak sekmetu šo cauro jumtu rašanos un nepaedušu bernu skaita palielinašanos. Ir dažadi uzskati par dažadu naciju cilvekiem, par dažadas pilsonibas cilveku dzivošanu Latvija. Un liekas, ka šis problemas mes risinam sekmigi. Esam izveidojuši nepieciešamos likumus, esam izveidojuši visas nepieciešamas institucijas un pat daudz vairak, neka tas tiktu prasits no tik jaunas valsts, kada ir Latvija. Un tai paša laika paradas ši atklata vestule, kura izteikti loti skarbi apvainojumi gan valdibai, gan parlamentam, gan prezidentam un kas it ka parvelk pari svitru visam padaritajam. Mums jabut uzmanigiem. Kas tas ir par politisko pasutijumu un ar kadu merki, ar kadu nodomu ši atklata vestule ir radusies? Es domaju, ka atbilde uz šo atklato vestuli mums jasniedz visiem kopigi. Protams, atbildešu ari es personigi, bet atbildi mes varam dot tikai ar savu ricibu, ar savu darbibu, ar savu stingro nostaju, ka Latvija nav ta zeme, kura tiek diskrimineta viena vai otra nacija, ka Latvija nav ta zeme, kura tiek liegtas normalas cilvektiesibas, ka Latvija iet stingru un noteiktu demokratiskas attistibas celu. Un varbut tieši jums par to visvairak naktos domat, jo jusu nosaukuma ir šie vardi “Demokratiska partija”. Un ar to jus esat uznemušies ari loti lielu atbildibu. Jus savas partijas nosaukuma esat ielikuši vardus, kas dzive bieži vien slepj ari dzilas pretrunas. Saimniekot noteikti, stingri un ieverot demokratijas principus. Esmu parliecinats, ka partijas turpmakaja darbiba, dzilak analizejot un paradot savas partijas ideologiju, jus spesit atrast pareizas metodes, lai demokratija netraucetu saimniekot un otradi.

Un nobeiguma neliela alegorija, par kuru es domaju, braukdams pie jums. Mes visi atceramies, ka pirms daudziem gadiem slavenais norvegu celotajs Turs Heijerdals nolema iekarot pasauli savdabiga veida, izvirzot sev noteiktus uzdevumus. Vinš izveidoja plostam lidzigu kugi un veidoja komandu, lai istenotu šos uzdevumus. Vinš sava komanda nenema norvegu tautibas parstavjus vien, vinš nolema sava komanda aicinat cilvekus no dažadiem kontinentiem, ar dažadiem uzskatiem un varbut ar dažadu parliecibu. Un galarezultata, ka mes zinam, šis kugis loti veiksmigi izpildija uzdevumus un tikpat veiksmigi atgriezas majas. Es gribetu teikt, ka musu valdiba ari izveidota no daudzu dažadu politisko speku parstavjiem. Es skatijos Eiropas karte, un maz bija tadu valstu, kuras tik daudzas politiskas partijas ir spejušas vienoties kopa savas valsts un savas nacijas laba. Šis valdibas sastavs man šoreiz atgadina Tura Heijerdala izveidoto kugi un ta komandu. Un es gribetu novelet, lai nevienam politiskajam spekam neienaktu prata, vismaz tuvakaja laika, meginat mercet savas kajas juras aukstaja udeni, un novelet tureties uz ta plosta ar lielu parliecibu, ar lielu apdomibu. Lai šis plosts, tikpat veiksmigi ka sava laika Tura Heijerdala vaditais, sasniegtu merki, ko izvirza Latvija un ko jus izvirzat paši sev.

Demokratiskas partijas “Saimnieks” kongresa, 1996.gada 17.februari