Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
24. janvāra ārkārtas sēde. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.01.1996., Nr. 15/16 (500/501) https://www.vestnesis.lv/ta/id/38709

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

25. janvāra sēdes Kopsavilkums

Vēl šajā numurā

30.01.1996., Nr. 15/16 (500/501)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

24. janvāra ārkārtas sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 13., 14.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 21, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas izveidošanas kārtību”. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par Saeimas lēmumu izveidot Saeimas Nacionālās drošības komisiju astoņu deputātu sastāvā, ievēlējot tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 8, atturas — 6. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu deputātus nedēļas laikā iesniegt savus priekšlikumus par personālijām, kuras iekļaut komisijā.

Nākamais lēmuma projekts — “Deklarācija par Latvijas okupāciju”. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

J.Mauliņš

(TKL). Cienījamā Saeima! Pēc šīm kaislībām es centīšos pasniegt jums kaut ko ļoti mierīgu, proti, runājot par “Deklarāciju par Latvijas okupāciju”, kura jau sen sen gaida savu rindu tautas dvēselē. Tā ir vajadzīga tautai kaut vai tāpēc, lai nacionālās pretošanās kustības dalībniekus — mūsu bezgala drosmīgos partizānus — vairs nesauktu par bandītiem. Vēl vairāk. Tā ir vajadzīga pasaulei, lai visa pasaule atkal un atkal dzirdētu, kas noticis ar Latviju. Tur mums ir jāmācās no ebrejiem, kas nepārtraukti to atgādina, lai gan visi jau to zina daudz labāk, nekā zina par Latviju. Šis deklarācijas projekts tika ilgi apspriests, tas ir jau vismaz divus mēnešus vecs. Tas ir, tādā ziņā, ka viņš ir divus mēnešus jau klejojis starp frakcijām. Par to ir runāts gan ar pieredzējušiem starptautisko tiesību zinātājiem, gan ar tautu, gan ar frakciju biedriem, tā teikt, no dažādām nometnēm. Esmu dzirdējis tikai pašas idejas pozitīvo atbalstu. Ir gan runāts un dažs saka, ka tur ir par maz pateikts par Latviju. Cits saka, ka nedrīkst pārvērst deklarāciju par grāmatu. Mēs domājam, ka apmēram vienādi ir sadalījušies tie, kas teica, ka par maz ir pateikts, un apmēram tikpat daudz ir to, kas domā, ka vajadzētu šai deklarācijai būt īsākai. Bet neesmu sastapis praktiski nevienu, kas principā noliegtu šīs deklarācijas nepieciešamību. Šī Deklarācija tiek pasniegta ar zināmu nokavēšanos. Var būt, ka tas arī ir labi, jo mēs bijām ļoti satraukti par to, ka mēs esam ieguvuši neatkarību, un dažā ziņā nikni uz cilvēkiem, uz kuriem vairs nevajadzētu būt nikniem. Šobrīd, manuprāt, ir panākts tāds stāvoklis, ka mēs esam nomierinājušies un varam uz vēstures notikumiem skatīties objektīvi, gan piedodoši, gan saprotoši, gan novērtējot tos, piemēram, Krievijas možos, mūs atbalstošos demokrātiskos spēkus, kuriem pateicoties galu galā, nosaucot tieši Jeļcinu, Kozirevu... pateicoties tieši šiem cilvēkiem, Latvija ieguva neatkarību, jo viņiem bija sākumā vārds, kā zinām, lielās pasaules valstis gaidīja šo Krievijas atzīšanu. Tas viss deklarācijā ir pateikts. Un, ja man no labā spārna vai no nacionālās puses tika pārmests, ka nevajag slavēt tik daudz Krievijas demokrātus, tad savukārt no otra spārna tika pārmests, ka nevajag vispār pieminēt to okupāciju tik asi. Bet īstenībā tā šajā deklarācijā nav pieminēta asi, tikai konstatēta kā neapšaubāms fakts. Būtībā te kaislību nav, te ir tikai neapšaubāmu faktu konstatācija, un konstatēt faktus, darīt tos zināmus pasaulei ir mūsu tautas svēts pienākums, jo mazās tautas nevar uzstāties ar spēku. Mazo tautu vienīgais spēks ir patiesība, patiesība, patiesība. Tātad izmantosim šo mūsu spēku līdz galam un neaizmirsīsim to. Bez tam es gribu atgādināt vēl to, ka mums ir paredzēts likumprojekts, kas jau ir iesniegts, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, par Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Tas būtībā attiecas uz mūsu varonīgajiem partizāniem pēckara laikā. Šo likumu mēs pilnībā nevaram pieņemt, ja nav oficiāli pasludināta šī okupācija, būtībā trīs okupāciju fakti. Tātad es lūdzu šo deklarāciju pieņemt šodien, šajā Saeimas sēdē, un nenosūtīt uz komisiju, jo uzskatu, un tā uzskata visa mūsu frakcija, tā uzskata arī citas frakcijas, pārstāvji no citām frakcijām, ka viņa ir pietiekoši izstrādāta. Un, ja ir kaut kāds neliels labojums, to var izteikt šajā sēdē, un šajā sēdē var arī galīgi izlemt par tās pieņemšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Diemžēl, Mauliņa kungs, mums ir jāprecizē. Sēdes laikā nevienā dokumentā mēs labojumus neizdarām, tos veic vienīgi Saeimas komisijas. Tas ir vienkārši precizējumam sakarā ar jūsu ierosinājumu sēdē izdarīt labojumus dokumentā.

J.Mauliņš.

Paldies par atgādinājumu!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Krisbergs

(DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, ilgus gadus esmu gaidījis, lai no šīs tribīnes es varētu runāt par šo tēmu. Es esmu no tiem, kas ļoti labi zina, ko nozīmē okupācija. Es esmu dzimis 1944.gadā un vācu okupāciju neatceros, bet es atceros sevi un savu māti, kas gaidīja tēvu no krievu gūsta tāpēc, ka viņš bija leģionā un cīnījās arī par Latvijas neatkarību. Mums laimējās, mēs viņu sagaidījām. Pirmo reizi no augstas tribīnes man nācās par šo tēmu runāt Vācijā 1991.gadā kādas vācu zemes parlamentā. Pēdējo reizi es par to runāju nupat janvārī Helsinkos. Man šķiet, ka nav iespējams savādāk uzskatīt to periodu no 1941.gada līdz 1991.gadam kā tikai par okupāciju. Jā, man daudzi varbūt grib oponēt. Labprātīga iestāšanās PSRS — viena versija, inkorporācija PSRS — otra versija, okupācija — īstenība. Šeit versiju nav. Kāpēc es gribētu runāt par okupāciju? Aiziesim vakarā mājā un paskatīsimies spogulī! Visos mūsos ir okupācijas grumbas palikušas sejā. Arī tajos, kuri Latvijā atgriezušies, jau Latvijai atgūstot neatkarību, no emigrācijas. Arī tās ir okupācijas sekas, ka cilvēki 50 gadus bija atrauti no dzimtenes. Bet vai tad tās nav okupācijas sekas, ka mēs šodien spriežam, ko darīt ar čekas maisiem? Tas ir okupācijas produkts. Un cik cilvēku ir gājuši bojā deportācijās — tās ir okupācijas sekas. Un cik cilvēku ir beiguši savu mūžu psihiatriskajās klīnikās — tās ir okupācijas sekas. Un cik cilvēkiem gan neviens politiskais pants nav piespriests, bet viņi kļuvuši par laupītājiem, bandītiem, izvarotājiem un, velns zina, vēl par kaut ko! Čeka prata labi strādāt, tā nesūtīja tikai uz Sibīriju, tā prata sagandēt cilvēkam mūžu tālā nākotnē. Es atļaujos to teikt, zinot šo lietu. Mans aicinājums ne jau pasaulei ir vajadzīgs. Atvainojiet, Mauliņa kungs, okupācijas fakta atzīšana... Pasauli Latvija, atvainojiet, maz interesē. Jā, būsim skarbi, un tomēr maz. Es to ļoti labi esmu izjutis, jo es esmu bijis ļoti daudzās pasaules valstīs un ar ļoti daudzu pasaules valstu politiķiem ticies. Latvija — tas ir kaut kas pirms Krievijas. Latvija — tā ir ļoti ērta tranzītzeme, ja būs gudra valdība, protams. Latvija — tas ir placdarms. Bet Latvija — tā ir mūsu dzimtene. Un šī dzimtene bija zaudējusi pati sevi. Un kāda, atvainojiet, var būt labprātīga iestāšanās tad, kad robežsargu asinis lija, kad viņi centās stāties pretī PSRS armijas lavīnai? Kāda inkorporācija šeit varēja būt, ja Ulmanis pateica — es palikšu šeit un jūs palieciet savās vietās! Šeit šķiet, ka viņš bija paredzējis, ka tā nebūs Latvija, ka tā būs vieta, kur vēl šodien mēs meklējam mūsu cienījamā Kārļa Ulmaņa pīšļus. Un palikām savā vietā. Es nespēju šodien atbalstīt varbūt tik ekstremālas domas, ka kolonisti — jo okupācijas laikā notika arī Latvijas kolonizācija — būtu jāizsūta no Latvijas tā, kā to darīja viņu ideologi, viņu tēvi un vectēvi ar latviešiem. Šeit nebūs deportācijas, šeit nebūs masveidīgas piespiedu izsūtīšanas, šeit ir civilizēta tauta, un civilizēta tauta ir augstsirdīga tauta. Bet augstsirdīga tauta nedrīkst būt sevi neapzinoša tauta. Apzināsim šodien un pateiksim drosmīgi visai pasaulei — mēs bijām okupēti, un pietiek. Un vairāk arī nekas nav jādara. Pasaulei ir jāzina šis fakts. Un pasaule gaida, kad Latvija to pateiks, jo citādi tiešām mūs nesapratīs arī Ziemeļvalstis, kāpēc mēs pēkšņi negribam būt sanitārais kordons bēgļiem. Tās nesaprot mūsu situāciju, jo nav saprotama situācija, ja valsts nav bijusi okupēta. Bet, ja mēs paši to nepasakām, kas to pateiks mūsu vietā? Esam drosmīgi — pasakām to! Liels paldies kādreiz vienam cienījamam vecam vīram, kurš Maskavā no augstas tribīnes prata pierādīt PSRS parlamentam, ka Latvijai ir jādod brīvība, ka tā ir bijusi okupēta. Un tad mums varbūt raustīsies roka vai balss, lai šodien paši to pateiktu mūsu valstī, mūsu valstij, mūsu valsts nākotnei. Es aicinu atzīt okupācijas faktu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā, četras minūtes vēl ir palikušas. Vai Endziņa kungs tās izmantos? Endziņa kungs, jūs izmantosiet?

A.Endziņš

(LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir ļoti patīkami atklāt, ka 6.Saeima ir pirmā, kura tagad risinās jautājumu un atzīs, ka Latvija ir bijusi okupēta. Es gribētu atgādināt 1990.gada 4.maiju un 4.maija deklarāciju. Šajā deklarācijā skaidri un gaiši jau tas ir pateikts. Pēc tam gan Augstākā padome, gan 5.Saeima vēl kādos 15 dokumentos jau to ir pateikušas. Bez tam, ja mēs gribam tā atzīmēt, apmēram 50 pasaules valstis nekad netika atzinušas Latvijas okupāciju un uzskatīja, ka Latvija turpina pastāvēt. Pēc mūsu valstiskuma atzīšanas 1991.gada augustā daudzas pasaules valstis nevis nodibināja diplomātiskās attiecības, bet atjaunoja. Tātad tas ir vēl viens atzīšanas fakts. Bez tam daudzas pasaules valstis, divpusējās vienošanās, tos līgumus, kuri bija noslēgti divdesmitajos un trīsdesmitajos gados ar Latviju, atzīst par spēkā esošiem. Arī vairākos Eiropas Padomes dokumentos, rezolūcijās nav atzīta Latvijas okupācija kā tāda. Un vēl, ja mēs tagad sākam diskutēt. Uz šā dokumenta, par kuru mēs tagad spriežam, ir rakstīts, ka tas ir likumprojekts. Ja tas ir likumprojekts, tad tas vispār vispirms bija laikam jānodod komisijām, jāapspriež kā likumprojekts, kaut arī tas ir nosaukts par deklarāciju. Ir izdalīts deputātiem arī cits dokuments, “Tēvzemei un Brīvībai” dokuments, kurš saucas “Saeimas memorands”. Tāpēc es aicinātu, pirms mēs jautājumu vispār lemjam, vadīties pēc Kārtības ruļļa 136.panta un nodot gan vienu, gan otru komisijām. Tā varētu būt Ārlietu komisija un Juridiskā komisija. Es zinu, ka Ārlietu komisijā jau ir tāda kaudzīte ar dokumentiem, kuros tā vai citādi atzīta Latvijas okupācija, Latvijas aneksija, un tad jau pašreiz, šajā situācijā, ja mēs no jauna tagad sāksim, mums ir... Mēs integrējamies pašreiz gan Eiropā, gan pasaules struktūrās, un šie kontakti turpinās. Un savulaik Igaunijas parlaments iepriekšējā sastāvā pieņēma tādu dokumentu, kaut arī viņiem bija vairāki citi dokumenti, bet rezultātu nav absolūti nekādu. Tas bija vienkārši tikai tāds žests, ko nosūtīja Apvienotajām Nācijām, un punkts. Vai ir nepieciešams nepārtraukti mazohistiski sevi, nu, pātagot — mēs esam okupēti, jā, atzīstiet šo faktu kā tādu, kā tādu un tādu. Mēs esam desmitiem reižu jau to pateikuši, un vairākums pasaules valstu to arī tādā veidā atzīst. Paldies!

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, cik es sapratu, jūsu priekšlikums ir nodot komisijām. Paldies! Pirms turpinām darbu, Saeimas Prezidijā ir saņemts sekojošs iesniegums. Lūdzam turpināt Saeimas 1996.gada 24.janvāra ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu dienas kārtības jautājumu izskatīšanai.

Tālāk seko desmit deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Balsojam par šo priekšlikumu — turpināt darbu bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 28, atturas — 8. Priekšlikums ir pieņemts. Darbu turpinām bez pārtraukuma.

Kārtības ruļļa 117.pantā, kur paredzēta patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanas kārtība, teksts ir sekojošs: “Ja celti iebildumi, Saeima lemj (54.pants) par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi.” Saeima tātad ir saņēmusi priekšlikumu nodot komisijām. Tālākās debates pirms šī priekšlikuma izskatīšanas netiek turpinātas. Lūdzu zvanu! Pirms balsojuma ir tiesības runāt vienam “par”, vienam — “pret” šo priekšlikumu nodot komisijām.

Runāt neviens... Oļģerts Dunkers, frakcijas “Latvijai” deputāts!

O.Dunkers

(TKL). Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Es aicinu nodot šo dokumentu, protams, komisijai, jo tas ir ārkārtīgi svarīgs dokuments. Mēs, manas paaudzes cilvēki, šo dokumentu esam izjutuši uz savas ādas. Mūs nav jāaģitē par to, vai ir bijusi Latvija okupēta vai ne. Mēs esam šīs trīs okupācijas pārdzīvojuši uz savas ādas, uz savu vecāku ādas, uz savu tuvinieku ādas. Tās bija briesmīgas pārbaudes. Mēs tikām mīdīti kājām, pazemoti no visām pusēm. Mūsu kakliem šis fakts vairs nav jāatzīst, tas ir tikai jāapstiprina. Es aicinu nodot komisijām, bet es aicinu izdarīt vēl vienu lietu. Viens ir runāt par šo lietu, otrs — parādīt pasaulei, kā tas īstenībā bija. Iesniegsiet papīru, un visi teiks — jā, tur bija okupācija. Ai, ai, ai, cik šausmīgi slikti! Un cauri. Es ierosinu valdības pasūtījumu, Saeimas pasūtījumu Latvijas kinematogrāfam izveidot dokumentālu filmu par Latvijas okupāciju, par trim Latvijas okupācijām, par visām briesmām un šausmām, ko latviešu tauta ir pārdzīvojusi, lai šis Šindlera saraksts, kas tagad pasaulē ir ārkārtīgi populārs, būtu arī mums, latviešiem. Lai tad, kad mēs runājam starptautiskās organizācijās par šo faktu, mēs varam parādīt to nelielā, satriecošas izteiksmes pilnā filmā, parādīt, kas tad bija Latvijas okupācija cilvēkiem, veselām paaudzēm. Tāds ir mans ierosinājums — izveidot tādu kinodarbu, lai tas būtu Saeimas un valdības pasūtījums.

Sēdes vadītāja. Vai pret priekšlikumu nodot komisijām kāds vēlas runāt? Nav. Tātad balsojam par priekšlikumu nodot dokumentu nr.208 Saeimas komisijām, cik es sapratu no Endziņa kunga priekšlikuma, par atbildīgo nosakot Ārlietu komisiju.

Čerāna kungs, par ko jūs? Par kādu jautājumu? Jūs pret? Lūdzu, no tribīnes!

K.Čerāns

(TKL). Mans ierosinājums ir noteikt Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītāja. Ir citi priekšlikumi, nosakot atbildīgo komisiju? Tātad zvans ir izskanējis. Balsošanas režīmu par šī dokumenta nodošanu komisijām, nosakot Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 6, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Juridisko komisiju noteikt — līdz kādam jūs vēlaties saņemt priekšlikumus un labojumus?

K.Čerāns.

Es aicinātu kolēģus deputātus noteikt priekšlikumu iesniegšanas datumu 2.februāri.

Sēdes vadītāja. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Tātad 2.februāris.

Nākamais dienas kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu Latvijas—Vācijas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu”. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Endziņš

(LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mums šodien dienas kārtībā ir ne tikai Latvijas —Vācijas, bet arī vēl vesela virkne citu atbalsta grupu apstiprināšanas lēmumu projekti. Diemžēl laikam mēs mēģinām kaut kur turpināt to praksi, kas bija iedibināta iepriekšējā Saeimā, kad ar Saeimas lēmumu atsevišķas atbalsta grupas tika apstiprinātas, kaut gan jāsaka tā, ka Kārtības rullis šādu kārtību, ka šādas atbalsta grupas tiek apstiprinātas ar Saeimas lēmumu, neparedz. Šeit gan, protams, tie ir iesniegti kā patstāvīgi priekšlikumi ar desmit deputātu parakstiem. Bet es gribētu vērst jūsu uzmanību uz sekojošo. Ja mēs apstiprinām šīs atbalsta grupas ar Saeimas lēmumu, tādā gadījumā, ja kāds deputāts vēl vēlas iestāties vai izstāties, vajag atkal jaunu Saeimas lēmumu. Tātad kaut kas līdzīgs pastāvīgajām komisijām. Bet tajā pašā laikā Kārtības ruļļa, teiksim, 189.pants, kas runā par frakciju veidošanu un tamlīdzīgi, nosaka, ka vienkārši paziņo Prezidijam. Un vēl es interesējos, kāda ir pasaules prakse citos parlamentos. Praktiski neviens parlaments, es, atklāti sakot, nevaru nosaukt nevienu parlamentu, kas to darītu ar savu lēmumu palīdzību. Vienkārši deputāti vēlas to dibināt, viņi sanāk kopā, izveido šādu grupu un var par šādas grupas izveidošanu paziņot Prezidijam. Prezidijs to pieņem zināšanai. Un es domāju, ka šinī sakarībā arī Kārtības ruļļa 135.panta kārtībā šī lieta pēc būtības, tātad šie lēmuma projekti, nebūtu apspriežami Saeimā, bet es aicinātu vienkārši Prezidiju pieņemt zināšanai, ka deputātu vēlmes ir, lūk, izveidot šādas atbalsta grupas. Un līdz ar to es aicinātu noņemt no dienas kārtības 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25. un 27. punktu, tas ir, būtībā visas šīs atbalsta grupas. Un līdz ar to Saeimas Prezidijs vienkārši saņem kā informāciju, ka, lūk, tādas ir, ka ir šīs atbalsta grupas, kontaktējoties ar citu valstu parlamentiem. Sarakstes veidā tas notiek. Un ar to pilnīgi pietiek. Paldies!

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

I.Bērziņš

(LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es atbalstītu Endziņa kungu, domājot tīri par šī jautājuma politisko pusi. Te ir zināma daļa deputātu izteikuši vēlēšanos piedalīties vienā vai otrā atbalsta grupā. Bet tad, kad mēs apspriedām jautājumu par Latvijas ārpolitisko koncepciju, tad pēkšņi Turcija izrādīja milzīgu izbrīnu un tādu ieinteresētību un vaicāja Ārlietu ministrijai, kāpēc Turcija nav pieminēta. Kāpēc ir pieminētas citas valstis un Turcija nav minēta, kaut arī mums ar Turciju ir ļoti labas attiecības. Un šis jautājums bija ļoti pamatots. Un tagad paskatīsimies uz šīm grupām! Es neiebilstu ne pret vienas šīs grupas vajadzību. Ja deputāti ir gribējuši to izveidot, tātad ir kaut kāda motivācija. Vai ir bijuši kontakti vai vēlēšanās speciāli strādāt. Taču ņemiet vērā, ka pēkšņi jebkura cita valsts var uzdot elementāru jautājumu — bet kāpēc ne ar mums? Šo jautājumu nevar uzdot tad, ja mēs paši, deputāti, sanākam, izveidojam šīs grupas, ievēlējam grupu vadību, informācija tiek apkopota Prezidijā un Ārlietu komisijā un šīs grupas strādā. Bet, ja Saeima pieņem ar savu lēmumu, tad tā jau ir zināma, teiksim, parlamenta ārpolitikas izpausme, darbības izpausme. Un mēs ļoti precīzi norādām uz kaut kādām mūsu vēlmēm ar vieniem sadarboties, ar otriem — nesadarboties. No šī viedokļa, man liekas, būtu pilnīgi loģiski, jo, starp citu, arī pagājušajā Saeimā bija dažas grupas, kuras šeit nebija apstiprinātas, bet tāpat darbojās. Un tur nekādu iebildumu nevienam nebija un nevarēja būt. Vienkārši šīs grupas cilvēki jau tagad ir zināmi, kurš ir kurā grupā, kāds no šiem cilvēkiem uzņemas iniciatīvu, pirms kāda starpbrīža uzaicina visu grupu sapulcēties, tā ievēlē vadību, paziņo par to Prezidijam, paziņo par to Ārlietu komisijai, un šī grupa var mierīgi strādāt. Tādā veidā nekas netraucē šo grupu darboties. Tajā pašā laikā mēs paši neradām sev sarežģījumus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

I.Bišers

(DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šajā sēdē mūsu dienas kārtībā ir apmēram 20 šādu jautājumu izskatīšana. Es saprotu, ka tas ir tikai sākums, jo pasaulē ir vēl ap 150 neatkarīgu valstu un vēl man nezināms skaits teritoriju, kas uz šādu statusu pretendē. Es pats esmu izteicis dažiem saviem kolēģiem priekšlikumu dibināt atbalsta grupu ar Gambiju un ar Tobago kā senām latviešu zemēm. Pagaidām viņi domā, jo daži nav atbildējuši. Saka, ka varbūt vēl labāk būtu ar Bruneju un Singapūru kā bagātākām valstīm, jo no draudzības ar tām varētu Latvijai šobrīd atlekt lielāks labums. Bet katrā ziņā šādu grupu skaits varētu palielināties. Man arī kā jaunam un nepieredzējušam deputātam bija problēma — kāpēc, ja Kārtības rullis neparedz šādu grupu dibināšanu un apstiprināšanu Saeimā, kāpēc mēs to šodien darām? Protams, tā jau saka, ka parlaments var visu ko darīt. Piemēram, savā laikā Anglijā pagājušajā gadsimtā bija tāds izslavēts izteiciens, ka Anglijas parlaments var visu. Tas tikai nevar pārvērst vīrieti par sievieti un otrādi. Es gribētu teikt, ka mūsu Saeima ir vēl varenāka, jo mūsu rindās ir deputāts Kalnbērzs. Tā ka, protams, to var izdarīt. Bet es domāju, ka ne visu, ko var darīt, vajadzētu darīt. Es arī domāju, ka tā ir mūsu simpātiju lieta, mūsu atbalsta lieta. Un, lai tas nebūtu kaut kā galīgi stihiski, tad tiešām reģistrācijas kārtība šeit būtu pati labākā. Bet, kā es sapratu arī no konsultācijām ar pieredzējušākiem deputātiem, šādu grupu dibināšanai ir mērķis konsultēties, satikties, nodibināt sakarus — vai nu tiešus, vai rakstiskus, vai vēl kādus — ar šo attiecīgo valstu parlamentiem, parlamentu deputātiem, attiecīgām grupām. Šajā sakarībā man nav skaidrs, ar ko grib nodibināt sakarus tie, kas grib dibināt Čečenijas un Tibetas atbalsta grupas. Es ļoti labi saprotu, ka šīs Čečenijas un Tibetas problēmas šobrīd ir ļoti svarīgas, tās visiem mums sāpīgas. Es domāju, daudziem pasaulē gribētos šos jautājumus noregulēt. Un nav brīnums, ka arī mūsu parlamentāriešiem gribētos to izdarīt. Bet es domāju, vai šīs atbalsta grupas nevarētu pielīdzināt tām un saukt tāpat kā tās, kas ir acīmredzot cita rakstura, un tās ir ļaužu kopas, kas grib dot kādu savu ieguldījumu šo jautājumu regulēšanai un risināšanai un savus priekšlikumus. Un es pats labprāt gribētu arī varbūt piedalīties, ja man ienāktu prātā kāda laba, spīdoša ideja. Taču es domāju, ka diez vai mums vajadzētu šodien akceptēt tādā veidā, pielīdzinot tās neatkarīgām un pasaulē atzītām valstīm. Es domāju, ka mūsu attiecības ar Krieviju un Ķīnu ir pietiekoši sarežģītas. Mums jau ir bijuši visādi tādi nepatīkami gadījumi, kad, teiksim, vispirms mēs pieņemam Taivanas ģenerālkonsulu, pēc tam mēs skrūvējam no viņa ofisa durvīm plāksni nost un no viņa mašīnas noņemam diplomātiskos numurus, un tā tālāk. Tāpēc vajadzētu ļoti nopietni pārdomāt par šīm grupām un šo formu. Un es aicinātu šos divus jautājumus iesniegt Saeimas komisijām paskatīties, kādā veidā šie jautājumi būtu risināmi.

Sēdes vadītāja. Cik es saprotu, tas ir jauns priekšlikums par diviem punktiem — par dienas kārtības 17. un 18. punktu. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Endziņš

(LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! 135.pants Kārtības rullī saka, ka, ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms, un iekavās 54.pants. Tātad viens var runāt “par”, viens — “pret”. Es ierosināju, ka Saeimā šie visi lēmumu projekti, tajā skaitā arī tie divi, par kuriem runāja Bišera kungs, nav apspriežami. Tā ir vienkārši informācija, ko apkopo Ārlietu komisija, Prezidijs, un cauri. Un vēl informācijai, ja jau tā tas izskan. Es tikko biju Eiropas drošības un sadarbības organizācijas pastāvīgās komisijas sēdē Vīnē, kur Moldāvijas delegācijas vadītājs izteica asu protestu par dažu Krievijas deputātu grupas izteikto atbalstu Piedņestras republikas neatkarībai. Un tad šis jautājums tika noņemts tieši ar tādu motivāciju, ka tas nav valsts domes, Krievijas Valsts domes viedoklis, tā nav lēmumu pieņēmusi, ka tas ir deputātu grupas viedoklis. Un tāpat arī mūsu deputāti, atsevišķi deputāti vai deputātu grupa var izteikt savu viedokli. Bet katrā gadījumā, ja tas ir lēmums, tas jau ir augstākā likumdevēja lēmums, un tieši tāpēc es arī aicinu noņemt tos. Vienkārši informācijai, un cauri. Paldies!

Sēdes vadītāja. Andris Ameriks, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

A.Ameriks

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinātu atbalstīt Endziņa kunga priekšlikumu, jo mums Saeimā ir simts deputātu un ir pasaulē pietiekoši daudz valstu un pietiekoši daudz parlamentu. Un tik tiešām ir ļoti demokrātiski, ja ir šī iniciatīva veidot šīs atbalsta grupas, un, ja mēs šodien izskatām četrpadsmit, tad nākotnē, bez šaubām, mums varbūt radīsies gan Dānijas, ar ko mums ir cieši sakari, gan Zviedrijas, gan arī citu valstu atbalsta grupas, bet tā ir deputātu iniciatīva. Saeimā Saeimas darbu organizē Prezidijs, un es aicinātu atbalstīt šajā gadījumā Endziņa kungu tajā aspektā, ka deputātu iniciatīvu principā pieņem zināšanai Saeimas Prezidijs.

Pirmā sēde jeb, teiksim, šīs grupas statuēšanās, notiek, ievēlējot, teiksim, grupas vadītāju jeb iniciatīvas grupas vadītāju, un tālāk praktiski šī grupa atbilstoši savām vēlmēm organizē savu darbu. Tātad Prezidijs lemj par iespējām nodrošināt tās darbību šeit, Saeimā, un visu to, kas ir saistīts ar tās aktivitātēm. Bet tas, ka mums praktiski veidojas situācija, ka katrs jauns deputāts, kurš vēlētos tādu vai citādu apstākļu dēļ izstāties no šīs grupas vai iestāties tajā, būtu jāapstiprina Saeimā, vienkārši sarežģītu Saeimas plenārsēdes darbu. Tas nozīmētu, ka mums jābalso ļoti daudz par šīm izmaiņām, jo tik tiešām dažas grupas ir ļoti lielas, dažas ir mazas. Es aicinātu atbalstīt Endziņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Amerika kungs, man jums jāizsaka aizrādījums — “par” runā viens un “pret” runā viens. Vai kāds vēlas runāt pret Endziņa kunga priekšlikumu? Nav. Lūdzu zvanu! Pirms balsošanas jāsaka, ka mēs balsojam par katru šīs parlamentārās grupas izveidošanu atsevišķi, jo, pirms nav izskatīts viens jautājums, nevar pāriet pie nākamā. Un, otrkārt, tie nav arī darba kārtībā viens pēc otra secībā. Tāpēc lūdzu kolēģus — esiet uzmanīgi! Un, tā kā mums arī par diviem — par 17. un 18. punktu — ir divi priekšlikumi, viens — atlikt pēc būtības, otrs — nodot komisijām, tad tur būs divi balsojumi. Tāpēc lūdzu balsošanas režīmu par dienas kārtības 12. jautājumu — lēmuma projektu “Par Saeimas deputātu Latvijas — Vācijas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu” neizskatīt pēc būtības. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk. Priekšlikums par lēmuma projekta “Par Saeimas deputātu Latvijas—Kuveitas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu” neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 2, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

Priekšlikums par lēmuma projekta “Par Saeimas deputātu Latvijas—Lielbritānijas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu” neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais. Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu Latvijas—Polijas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu”. Priekšlikums to neizskatīt pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 2, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

Par lēmuma projekta “Par Saeimas deputātu Latvijas — Francijas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu” neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 2, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

Par dienas kārtības 17. jautājumu ir divi priekšlikumi. Tātad viens ir par neizskatīšanu pēc būtības, otrs ir par nodošanu komisijām. Tātad balsojam atbilstoši Kārtības ruļļa 135. pantam vispirms par neizskatīšanu pēc būtības. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 8. Priekšlikums par neizskatīšanu pēc būtības pieņemts.

Par dienas kārtības 18. jautājumu tieši tāpat ir divi priekšlikumi. Pirmo balsojam par neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

Dienas kārtības 19. jautājums — lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu Latvijas—Portugāles parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu”. Priekšlikums par tā neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu Latvijas—Ukrainas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu”, priekšlikums par neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu Latvijas—Uzbekistānas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu”. Priekšlikums par tā neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 4, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

Par lēmuma projekta “Par Saeimas deputātu Latvijas—Itālijas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu” neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 2, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

Par lēmuma projekta “Par Saeimas deputātu Latvijas—Krievijas partnerattiecību parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu” neiz-skatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu Latvijas nacionālās grupas apstiprināšanu Starpparlamentu savienībā”. Dokuments nr. 229. Par šo Saeimas lēmumu runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Latvijas Republikas Saeimas lēmumu: 1. Apstiprināt Saeimas deputātu Latvijas nacionālo grupu Starpparlamentu savienībā šādā sastāvā: Andris Ameriks, Ziedonis Čevers, Aivars Endziņš, Anatolijs Gorbunovs, Jānis Kazāks, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Ivars Ķezbers, Aristids Lambergs, Leonards Teniss, Māris Vītols, Juris Zaķis. 2. Par nacionālās grupas vadītāju apstiprināt Ilgu Kreitusi. Atvainojos kolēģiem! Ir saņemts dokuments nr. 229a, kur ir papildinājums: “Lūdzu iekļaut mani Saeimas deputātu Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāvā! Deputāts Juris Kaksītis.” Tātad pie jau nolasītā sastāva. Tātad lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šādu lēmuma projektu, pievienojot Juri Kaksīti nosaukto deputātu sastāvam. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 3, atturas — 10. Saeimas lēmums pieņemts.

Tālāk. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātu Latvijas—Dienvidkorejas (Korejas Republikas) parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu” neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Saeimas memoranda projekts “Saeimas memorands par Latvijas okupāciju, aneksiju un kolonizāciju”. Juris Vidiņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

J.Vidiņš

(TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Var piekrist Endziņa kungam, ka okupācijas faktu mēs zinām visi un ka tas ir skanējis ļoti daudz un visur, tanī skaitā 4. maija Neatkarības deklarācijā. Tomēr atsevišķs dokuments, ka mēs, Latvijas tautas priekšstāvji, izteiktu savu attieksmi un to dokumentētu, nekur tomēr nav fiksēts. Un varbūt šajās dienās jau okupācijas fakta kā tāda atzīšana nebūtu tas svarīgākais tāpēc, ka tas ir ļoti nepieciešams. Daudz svarīgāk mums ir izvērtēt un rādīt ceļus, kā mēs varētu atbrīvoties no šī okupācijas fakta sekām. Tas ir, respektīvi, kādā veidā mēs varētu dekolonizāciju izvest. Tādēļ “Tēvzemei un Brīvībai” frakcija iesniedza savu memorandu, kurš tapa noraidīts 5.Saeimā. Un ar cienītā Mauliņa kunga vārdiem runājot, tas bijis “ņegramotnij, slabij”, un viņi, tas ir, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāti, “ģeistvujut kak provokatori”, mēs jebkuru ideju, tanī skaitā nacionālo ideju, pārvēršot par nacionālistisku, nacistu ideju. Bet to, cienījamais Mauliņa kungs, 5.Saeima nepieņēma tādēļ, ka tā vienkārši nebija pēc tās politiskās situācijas nobriedusi šim svarīgajam aktam. Un, tagad — Endziņa kungs jau minēja, ka Igaunijas parlaments to jau ir atzinis — mēs varam tikai atzīt to, ka iepriekšējā Saeima nebija spējīga uz šādu soli, ka tai nepietika drosmes šim solim. Un “Tēvzemei un Brīvībai” frakcija ierosina no šiem diviem dokumentiem — no Mauliņa gara lidojuma par Latvijas okupāciju tapušo deklarāciju un mūsu dokumenta — izstrādāto memorandu “Par Latvijas okupāciju, aneksiju un kolonizāciju” nodot Juridiskajai komisijai, bet ar noteikumu, ka to izskata arī pārējās komisijas, tajā skaitā Cilvēktiesību komisija. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam par patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanas kārtību ir ienācis priekšlikums dokumentu nodot Saeimas komisijām, nosakot Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 11, atturas — 4. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad dokuments tiek nodots visām Saeimas komisijām, nosakot Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju. Juridiskās komisijas pārstāvi lūdzu noteikt, līdz kādam laikam iesniegt priekšlikumus, labojumus, papildinājumus!

J.Vidiņš (TB).

Cienījamie kolēģi, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, es lūdzu līdz 2.februārim. Paldies!

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Tātad 2.februāris.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātu Latvijas — Izraēlas parlamentārās atbalsta grupas apstiprināšanu” neizskatīšanu pēc būtības”. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par izmaiņām Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmumu: 1. Atsaukt no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas Valdi Birkavu un Vili Krištopanu. 2. Apstiprināt Baltijas asamblejas Latvijas delegācijā Jāni Ādamsonu un Jāni Bunkšu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 4, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Pirms reģistrācijas vārds paziņojumam Kārlim Čerānam, frakcijas “Latvijai” deputātam!

K.Čerāns

(TKL). Sakarā ar to, ka šīs sēdes dēļ izjuka Eiropas lietu komisijas sēde, kas bija paredzēta šodien pulksten 16.00, es lūdzu Eiropas lietu komisijas dalībniekus deputātus burtiski uz vienu minūti sanākt tūlīt šeit pat pie tribīnes pēc sēdes beigām un nolemt par nākamo sēdi.

Sēdes vadītāja. Lūgums tomēr izvēlēties citu telpu. Sēžu zālē komisijas sēdes nedrīkst sasaukt.

K.Čerāns.

Tas nebija aicinājums sasaukt komisijas sēdi, bet, nu, labi, mēs varam arī Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Labi! Paziņojumam vārds Aivaram Kreitusam, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam, finansu ministram!

A.Kreituss

(DPS). Cienījamie kolēģi! Ir lūgums sanākt Finansu un budžeta komisijas locekļiem kaut vai šeit pat, Dzeltenajā zālītē, priekšā uz piecām minūtēm. Paldies!

Sēdes vadītāja. Zālē, lūdzu, nesasaukt! Ā, Dzeltenajā zālē... Paldies!

Lūdzu, reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs

(Saeimas sekretārs). Sēde vēl nav beigusies. Tāpēc, lūdzu, žurnālistus iziet ārā no deputātu vietām zālē!

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valdis Birkavs... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. I.Daudišs: Vladilens Dozorcevs... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. I.Daudišs: Māris Gailis... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. I.Daudišs: Ervids Grinovskis... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. I.Daudišs: Aleksandrs Kiršteins... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. I.Daudišs: Janīna Kušnere... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. I.Daudišs: Ivars Ķezbers... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. I.Daudišs: Aristids Lambergs, Andrejs Panteļējevs, Juris Sinka... — Sēdes vadītāja: Nav. I.Daudišs: Dainis Turlais.— Sēdes vadītāja: Nav. I.Daudišs: Gundars Valdmanis.

Sēdes vadītāja. Dainis Turlais ir zālē. 24.janvāra ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Kārtējā sēde notiks rīt, 25.janvārī pulksten 9.00.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!