Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas Komerclikums (projekts). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.01.1996., Nr. 15/16 (500/501) https://www.vestnesis.lv/ta/id/38693

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Līgums par sadarbību izglītībā un zinātnē

Vēl šajā numurā

30.01.1996., Nr. 15/16 (500/501)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Projekts

Latvijas Republikas Komerclikums

 Izstrādāts — Darba grupā:

vadītājs

Prof.Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns,

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs

locekļi

Prof.Dr.habil.iur. Jānis Vēbers, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns

Gvido Narkēvičs, Latvijas Republikas bijušās Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs

Jūsu likumdošanas materiālu krājumam un līdzdarbam likumradē:

lai sagrieztu, salocītu un sakomplektētu burtnīcā (ievērojot: - - - - griezuma vietu, —— locījuma vietu, lappusīšu numerāciju);

lai iepazītos, izstudētu un izteiktu savus papildinājumus, korekcijas, viedokļus (īpaši atstātajā lappusīšu baltajā daļā) un

lai darītu zināmus savus apsvērumus projekta izstrādes Darba grupai dokumenta tālākā pilnveidošanā (sūtot šo pašu

eksemplāru vai tā kopiju ar savām piezīmēm vai atsevišķu vēstuli).

Adrese: Tieslietu ministrijā, Privāto tiesību departamentam, Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1536.

Par Latvijas Republikas Komerclikuma projektu

Viens no pamatuzdevumiem, kas paredzēti Deklarācijā par Ministru Kabineta darbu tautsaimniecības jomā un sakarā ar Latvijas gatavošanos iestāties Eiropas Savienībā, ir izveidot tās standartiem atbilstošu saimniecisko likumdošanu. Šai nolūkā valdība apņemas tiesību sakārtošanas sfērā gādāt par tiesību aktu tuvinašanu Eiropas standartiem, ievērojot Latvijas Republikas tiesisko pēctecību. Valdības Deklarācijā arī norādīts, ka viens no svarīgākajiem aktiem, kas tuvākajā laikā jāsagatavo iesniegšanai Saeimai, ir Komerclikuma projekts.

Latvijas Republikas Komerclikuma projekta izstrādāšana Latvijā bija paredzēta likumprojektu plānā. Tā veikta 1992.—1995. gadā un 1995.gadā šāds likumprojekts tika iesniegts LR Tieslietu ministrijai, un tas tagad tiek publicēts “Latvijas Vēstnesī”.

Komerclikuma projektu ir sagatavojusi darba grupa, kuras sastāvā bija Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs prof. Dr.habil.iur. K.Torgāns (darba grupas vadītājs), LU Juridiskās fakultates dekāns, profesors Dr.habil.iur. J.Vēbers un LR bijušās Saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs G.Narkēvičs.

Šie ievadvārdi domāti, lai “Latvijas Vēstneša” lasītāji — tiesību speciālisti, valsts varas, pārvaldes, pašvaldības, tiesību aizsardzības iestāžu darbinieki, kā arī jebkurš cits lasītājs, kas interesējas par Latvijas likumdošanu, iegūtu priekšstatu par to, kapēc Latvijai ir nepieciešams īpašs Komerclikums, kāda ir šī likuma tapšanas priekšvēsture, kādas ir komercattiecības un kā tās tiek regulētas.

Atšķirībā no Civillikuma, Kriminālkodeksa, Darba likuma kodeksa, Civilprocesa un Kriminālprocesa kodeksiem, Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kas mums jau labi pazīstama, Komerclikums Latvijā ir kaut kas jauns un vēl nebijis. Vai un kāpēc šāds likums vajadzīgs?

Vispirms par nosaukumu KOMERClikums. Ar franču izcelsmes vardu “COMMERCE”, “COMMERCIAL” Latvijā jau esam pazīstami sen. Kaut vai lai atceramies kādreizējās “komercskolas” , arī neveikli veidoto vārdu “komercveikalu”, tāpat ir pazīstams jedziens “komerczinības”. Runa ir par tirdzniecību. No attīstītu valstu likumdošanas prakses zinām, ka ne tikai Francijā ir “CODE de COMMERCE” jau no 1807. gada, bet arī ASV ir pavisam jauns “Uniform commercial Code” no 1962.gada. Šādā vārdā krievu valodas tulkojumā igauņi ir nosaukuši savu tirdzniecības kodeksu “rjvvthxtcrbq rjltrc” 1995.g. Vācijā līdzīgs kodekss ir pazīstams kā “Handelsgesetzbuch” (1987.g.), un attiecīga bij. Čehoslovakijas kodeksa nosaukums vācu valodā arī ir “Handelsgesetzbuch” (1991.g.). Tāpat arī nosaukts Japānas tirdzniecības kodekss (1899.g.).

Kā redzams publicētā likuma projekta darba grupa ir nolēmusi šo kodeksu saukt starptautiski pazīstamā terminoloģijā par Komerclikumu. Svešvārdu lietošana kodeksu nosaukumos Latvijā nav jauna. Mums ir CIVILlikums, KRIMINĀLkodekss un ADMINISTRATIVO pārkāpumu kodekss. Kāpēc ir lietderīgi saukt izstrādāto likumu par Komerclikumu? Vai nebūtu labāk to nosaukt par Tirdzniecības likumu? Komerclikuma projekts paredz regulēt tirdzniecības attiecības šī vārda ļoti plašā nozīmē, kā uzņēmējdarbību. Komerclikuma projekts ir ļoti liela apjoma kodifikācijas akts, kas regulē uzņēmējdarbības pamatus Latvijā. To nevar uzskatīt par tādu likumu, kas regulē tikai tirdzniecības attiecības šī vārda šaurā nozīmē, kā vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, tirdzniecību veikalos, tirgos, kioskos utt. Šim nolūkam saskaņā ar Komerclikumu būs jāizdod atsevišķi tiesību akti, kas attiecas uz atsevišķu veidu tirdzniecību, un arī citām uzņēmējdarbības sfērām. Tāpēc piemērotāks ir tieši nosaukums Komerclikums.

No teiktā redzama arī atbilde uz jautājumu, vai Komerclikums vispār ir vajadzīgs. Pirmkārt, jāatzīst, ka samērā daudzās mūsu kaimiņvalstīs šāda veida tirdzniecības tiesību kodifikācijas patiešām nav. Runa ir par Ziemeļvalstīm: Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Dāniju. Tas ir tāpēc, ka tajās nav arī Civilkodeksu un citu kodificētu tiesību aktu. Tāda ir šo valstu likumdošanas tradīcija. Skandināvijas valstīs ir tradicionāli veidot atsevišķus, nekodificētus tiesību aktus un tādu katrā no šīm valstīm arītirdzniecības, komercattiecību jomā ir daudz. Taču Latvijas, kā arī pārējo Baltijas valstu likumdošanas tradīcija ir kodificēta likumdošana, kā tas ir pamatā kontinentālajās Rietumeiropas tiesību sistēmās — Vācijā , Francijā, Šveicē, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Beļģijā, kā arī citās Eiropas valstīs. Protams, ka arī šajās valstīs līdzās likumu kodeksiem ir arī daudz citu likumpakārtotu vai arī citu patstāvīgu tiesību aktu. Un tas attiecas arī uz Tirdzniecības kodeksiem, var arī atzīmēt, ka līdzās Latvijas Civillikumam ir ļoti daudz citu likumu un citu tiesību aktu, kas attiecas uz civiltiesību jomu. Bet tas nemazina Civillikuma kā centrālā tiesību avota nozīmi civiltiesisko attiecību jomā.

Komerclikumam ir jābūt kā galvenajam, pamata likumam tirdzniecības jeb komercdarbību attiecību sfērā. Tas atbilstu arī to Eiropas kontinentālo ārvalstu likumdošanai, kurām ir Tirdzniecības kodeksi. Atskaitot Ziemeļeiropas likumdošanas praksi privāttiesību jomā, citu Eiropas kontinentālo valstu privāttiesību kodifikācijā ir pazīstamas divas koncepcijas. Līdz šim lielākajam valstu skaitam privāttiesību kodifikācijai ir duālisma raksturs — atsevišķi ir kodificētas vispārīgas privāttiesības un atsevišķi tirdzniecības tiesības ( Francijā, Vācijā, Šveicē, Itālijā) . Otra koncepcija ir vienota privāttiesību kodifikācija, kurā ir ietvertas arī tirdzniecības tiesības. Tāds, piemēram, ir Holandes privāttiesību kodekss “Burgerlijk Wetboek”. Šī kodeksa veidošana tika uzsākta pēc Otrā pasaules kara un vēl līdz šim nav pabeigta. Lai gan liela daļa no šī kodeksa ir jau spēkā. Mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai, tāpat kā Latvijā ir paredzēta atsevišķa Civilkodeksa un atsevišķa Tirdzniecības kodeksa veidošana.

Otrkārt, kodificētas likumdošanas process Latvijā nav tikai tiesību sistēmas tradīcijas jautājums. Tas vēl jo vairāk ir tiesību, likumu stabilitātes jautājumjs. Kodificēta likumdošana atvieglo tiesību normu piemērošanu, jo tās kodificētā aktā ir savstarpēji harmonizēta, sakārtota, saskaņota. Kodificētu aktu normas turklāt ir relatīvi mazāk pakļautas grozījumiem. Un tieši likumu stabilitāte Latvijai pašreiz ir svarīgs faktors, lai nodrošinātu Latvijas tuvināšanos Eiropas Savienībai. Turklāt tieši komerclikumdošana ir viena no tām privāttiesību jomām, ar kurām vistiešāk saskaras Latvijas un ārvalstu partneru intereses, tirdzniecības, ražošanas, ārvalstu investīciju sfērā. Tieši likumu stabilitātei ir nozīmīga loma nopietnu ārvalstu partneru piesaistīšanai.

Komerclikumu pieņemšana sevišķi svarīga Latvijai tagad ir arī tāpēc, lai tuvinātu tirdzniecības attiecību tiesisko reglamentāciju tādu valstu līmenim, kurās pastāv tirgus ekonomika, galvenokārt Eiropas Savienības vadošo dalībvalstu tiesiskajai reglamentācijai. Tādējādi ar to tiktu sekmēta Latvijas ātrāka integrēšanās Eiropas un līdz ar to pasaules ekonomiskajā un tirdzniecības apritē. Liekas, tieši tāpēc ir saprotama steiga, ar kādu Igaunija izstrādāja un jau pirms gada (1995.g. 15.febr.), apsteidzot savus kaimiņus Latviju un Lietuvu pieņēma savu Komerckodeksu, lai gan vēl deviņdesmito gadu sākumā (1992.—1993.g.)bija iecerēts kopīgi izstrādāt unificētu komerclikuma projektu visām trim Baltijas valstīm, kuru atsevišķi kā savu likumu pieņemtu katra no tām. Praksē šo labo nodomu neizdevās realizēt, lai gan par šāda kopīga likumprojekta izveidi bija vienošanās visu triju Baltijas valstu augstākās vadības līmenī. Par šādu kopīga Baltijas valstu Komerclikuma vēlamību ir nereti nācies dzirdēt no ārvalstu tiesību speciālistiem, jo tieši tas būtu labvēlīgi ietekmējis ārvalstu ekonomisko ārvalstu tirdzniecības sadarbību ar Baltijas reģiona valstīm un arī pašu Baltijas valstu starpā.

 

Komerclikuma projekta izstrādāšanas priekšvēsture

Kā jau atzīmēts, Latvijā līdz šim nav kodificētas tirdzniecības vai komerctiesības, lai gan Latvijas privāttiesību sistēma pieder pie Eiropas kontinentālo valstu duālistiskās privattiesību sistēmas. Šai sakarā interesanti atzīmēt, ka jau Baltijas valstu pirmajā desmitgadē 1918.—1928.g. Igaunija apsteidza Latviju tieši Tirdzniecības likumdošanas jomā (komercsabiedrību, firmu tiesības, čeku tiesības, kuģu hipotēka u.c.), lai gan likumdošanas jomā vispār Latvijai bija prioritārs stāvoklis salīdzinājumā ar Igauniju. Taču šī gadsimta trīsdesmitajos gados līdzās Latvijas Civilkodeksa “Civillikuma” projekta izsrādāšanai tika uzsākta arī tirdzniecības kodeksa projekta sagatavošana. Par prototipu šim kodeksam bija izvēlēts Vācijas tirdzniecības kodekss (Handelsgesetzbuch). Līdz 1940.gadam bija pabeigta tirdzniecības likumprojekta koncepcija, kā arī izstrādātas atsevišķas šī likuma projekta daļas, piemēram, par akciju un paju sabiedrībām (1937.g.), kas bija pieņemtas un stājušās spēkā kā patstāvīgi likumi. Šī projekta izstrādāšanas darba grupas pēdējie priekšlikumi par tirdzniecības kodeksu valdībai bija iesniegti 1940.gada 16.maijā.

Sakarā ar Latvijas okupāciju un tās inkorporāciju PSRS sastāvā Tirdzniecības likuma izstrādāšanas darbs 1940.gadā tika pārtraukts. To varēja atsākt tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā. Ievērojot Latvijas tiesību sistēmas tradīcijas 1992.—1993.g. tika atjaunots un pārstrādātā jaunā redakcijā stājās spēkā LR 1937.gada Civillikums. Paralēli tam, ievērojot trīsdesmitajos gados Tirdzniecības likuma konceptuālās pamatnostādnes, 1992.—1995.g. tika sagatavotas arī Latvijas Komerclikuma projekts.

 

Komerclikuma projekta saturs un struktūra

Komerclikums ir liela apjoma kodifikācija, kas regulē uzņēmējdarbības pamatus. Ar komercattiecībām Eiropas un pasaules likumdošanā un tiesību praksē (Vācija, Francija, ASV, Japāna u.c.) parasti saprot tirdzniecības attiecības šī vārda plašākā nozīmē kā uzņēmējdarbības attiecības. Tāpēc Komerclikumu nedrīkstētu uzskatīt par kaut ko līdzīgu tirdzniecības noteikumiem. Komerclikums pēc sava satura un struktūras ir lielā mērā līdzīgs attiecīgiem ārvalstu analogiem.

Komerclikuma projekts sastāv no piecām sadaļām. Pirmā no tām ir “Komercattiecības. Vispārīgie noteikumi” . Tajā reglamentēti noteikumi par to, kas un kādas ir komercattiecības, kādi ir to veidi. Te ir vispārīgi noteikumi par to, kas var būt komercattiecību dalībnieki. Ir noteikumi, kas regulē komercfirmu un komercreģistru. Šajā sadaļā ir noteikumi par speciālo tirdzniecības pilnvaru (prokuru), parastu tirdzniecības pilnvaru, kā arī noteikumi par komercstarpniekiem jeb mākleriem. Visplašākā ir Komerclikuma projekta otrā sadaļa “Komercattiecību dalībnieki”. To izstrādājot ir ievērota Latvijā esošā likumdošana, kas regulē uzņēmējdarbību. Šie tiesību avoti par atsevišķu veidu uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kas Latvijā izdoti 1990.—1995.g. ir inkorporēti Komerclikuma projektā. Tādējādi šī likuma daļa atšķiras, piemēram, no Vācijas Tirdzniecības kodeksa, kurā ir reglamentētas tikai normas par personālsabiedrībām jeb līgumsabiedrībām, pie kurām pieskaitāmas pilnsabiedrības (atklātāš tirdzniecības sabiedrības) un komandītsabiedrības. Komerclikuma projektā ir reglamentētas arī kapitālsabiedrības jeb statūtsabiedrības: akciju sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, paju sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, kā arī viena īpašnieka uzņēmumi (valsts uzņēmumi, pašvaldību uzņēmumi, sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumi un atsevišķu fizisko personu un ģimenes uzņēmumi). Šai ziņā mūsu likumprojekts ir tuvāks Japānas tirdzniecības kodeksam, Šveices saistību tiesību likumam, Holandes privāttiesību kodeksam, Čehoslovakijas tirdzniecības kodeksam un arī nesen pieņemtajam Igaunijas Komerckodeksam.

Komerclikuma projekta trešā sadaļa “Grāmatvedība. Gada pārskati”. Tāpat kā Vācijas Tirdzniecības kodeksā te ir inkorporēta jau esošā likumdošana par grāmatvedību un uzņēmumu gada pārskatiem.

Ceturtā sadaļa “Komercdarījumi”. Tajā ir detalizēti reglamentēti: komercdarījumu jēdziens, to noslēgšanas kārtība, komercdarījumu izpilde un atbildība un atbildība par komercdarījumu pārkāpumiem atšķirībā no attiecīgajiem Civilās likumdošanas (Civillikuma) noteikumiem. Šajā nodaļā reglamentēti arī komercdarījumu atsevišķi veidi. Sevišķi plaši tirdzniecības rakstura pirkuma līguma vispārīgie noteikumi un šī līguma atsevišķi veidi, piemēram, pirkums ar pārbaudi, mēģinājumu pirkums, pirkums izsolē u.c. Regulēti arī tādi līgumi kā piegāde, maiņa, komisija glabājums un preču ekspedīcija.

Nav Komerclikumā regulēti t.s. modernie jeb kompleksie līgumi, kādi, piemēram, ir līzings, faktorings, franšizes līgumi u.c. Tie arī ārvalstu tirdzniecības kodeksos netiek reglamentēti. Un parasti tos slēdz pamatojoties vai nu uz atsevišķiem likumiem, kas regulē šādus līgumus, vai arī uz praksē izstrādātu parauglīgumu pamata.

Pēdējā piektā sadaļa ir veltīta LR un ārvalstu likumu ievērošanai un satur pašus svarīgākos noteikumus.

Komerclikuma projektā netiek paredzēta tādu tiesību institūtu reglamentācija, kas gan ir cieši saistīti ar komercdarbībām, vai pieskaitāmi to atsevišķiem veidiem. Runa ir par muitu, biržu, transporta darbībām (jūras, gaisa, dzelzceļa, autopārvadājumu), par vērtspapīriem. Šīs attiecības Latvijā jau regulē atsevišķi, patstāvīgi likumi. Tāpat tagad vairs nav vajadzīgas Komerclikumā ietvert speciālas procesuālo tiesību normas. Sakarā ar Saimnieciskās tiesas likvidāciju šos strīdus izskata tiesas, kas ir vispārējā tiesu sistēmā, un attiecīgas procesa normas tiek reglamentētas Civilprocesa kodeksā.

Nedaudz par Komercreģistra problēmu. Pašreiz šāda reģistra funkcijas veic lielo uzņēmumu reģistrs. Tomēr ļoti aktuāls ir jautājums par šī reģistra reorganizēšanu tādā tirdzniecības vai komercreģistrā, kāds tas ir Eiropas Savienības vadošajās valstīs — Vācijā, Francijā, daudzās citās Eiropas kontinentu valstīs un kāds tas tiek veidots arī Igaunijā sakarā ar jaunā Igaunijas Komerclikuma spēkā stāšanos. Visās minētajās valstīs Komercreģistrs kā uzņēmumu tiesiskais reģistrs ir izveidots tiesu sistēmā, pie tiesām, analogi tam, kā Latvijā ir izveidotas zemesgrāmatu nodaļas. Kavēšanās šāda solīda Komercreģistra izveidošanā Latvijā varētu izrādīties par vienu no faktoriem, kas traucētu Latvijas ātrāku integrēšanos Eiropas Savienības tiesiskajās struktūrās. Taču Komercreģistra jautājums ir pietiekoši aktuāls un patstāvīgs, kuru detalizēti vajadzētu apspriest atsevišķā rakstā.

Beidzot par Komerclikuma uzbūvi. Šajā projektā netiek izmantota līdz šim Latvijā pieņemtā pantu vienlaidus numerācijas kārtība. Par paraugu ir izvēlēta sistēma, kas jau pazīstama dažos ārvalstu kodeksos, piemēram, Holandes privāttiesību kodeksā, arī ASV likumu kodifikācijas praksē. Tai ir raksturīgs, ka katras sadaļas numerācija sākas atsevišķi, bet kopumā tā veido vienotu sistēmu. Piemēram, Komerclikumu projektā sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas noteikumi sākas ar 2.5.—7. pantu, kas apzīmē otrās sadaļas piektās nodaļas septīto pantu. Šī sistēma ir ļoti ērta, ja nepieciešams grozīt atsevišķas sadaļas vai atsevišķas nodaļas, vai atsevišķa pantu redakcijas, papildināt ar jauna satura pantiem u.c. Domājams, ka šādasistēma gūs piekrišanu arī Latvijas likumu kodifikācijā.

Prof.,Dr.habil.iur. Jānis Vēbers,

Komerclikuma projekta darba grupas izstrādāšanas loceklis

Saturā

Preambula. 4.lpp.

Pirmā grāmata. Komercattiecības. Vispārīgie noteikumi. 4.lpp.

1.nodaļa. Komercdarbības definīcija un veidi. Vispārīgie noteikumi par komercattiecību dalībniekiem. 4.lpp.

2.nodaļa. Komercfirma. 5.lpp.

3.nodaļa. Komercreģistrs. 6.lpp.

4.nodaļa. Speciālā un parastā pilnvara. 8.lpp.

5.nodaļa. Komercstarpnieks (mākleris).

 

Otrā grāmata. Komercattiecību dalībnieki.

1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi.

2.nodaļa. Pilnsabiedrība (Atklāta komercsabiedrība).

3.nodaļa. Komandīsabiedrība.

4.nodaļa. Akciju sabiedrība.

5.nodaļa. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

6.nodaļa. Paju sabiedrība.

7.nodaļa. Kooperatīvā sabiedrība.

8.nodaļa. Viena īpašnieka uzņēmums.

8.1. Valsts uzņēmums.

8.2. Pašvaldības uzņēmums.

8.3. Sabiedriskās, reliģiskās organizācijas uzņēmums.

8.4. Fiziskas personas uzņēmums.

 

Trešā grāmata. Grāmatvedība. Gada pārskati.

 

Ceturtā grāmata. Komercdarījumi.

1.nodaļa. Komercdarījumu jēdziens. Komerclīguma noslēgšana.

2.nodaļa. Darījuma izpildījums.

3.nodaļa. Atbildība komercdarījumos.

4.nodaļa. Komercdarījumu atsevišķi veidi.

4.1. Pirkums. Vispārīgie noteikumi.

4.2. Pirkuma līguma sevišķie veidi.

4.3. Piegāde.

4.4. Maiņa.

4.5. Komisijas līgums.

4.6. Glabājums.

4.7. Preču ekspedīcijas līgums.

 

Piektā grāmata. LR un ārvalstu likumu piemērošana.

Kolīziju normas


PREAMBULA

Šis likums regulē komercdarbību (tirdzniecības, uzņēmējdarbību), ko pamatdarbības vai papilddarbības veidā veic juridiskas un fiziskas personas.

Šis likums ir pielietojams visās komercattiecībās, kurās viena vai vairākas puses ir komersanti, izņemot speciālos likumos norādītos gadījumus. Ja attiecīgo jautājumu atšķirīgi regulē šis likums un civillikums vai kāds cits likums, tad komercdarbības attiecībām ir piemērojami šī likuma noteikumi.

Civillikuma noteikumus komercattiecībām var piemērot tikai tad, ja komerclikumā vai citos komercdarbību regulējošos likumos nav attiecību noteikumu.

Komercdarbībā jāievēro arī Latvijas Republikas likumi par uzņēmējdarbību, monopoldarbības ierobežošanu un konkurenci, patērētāju tiesību aizsardzību, biržām, vekseļiem un čekiem, transportu un citi, kā arī starptautiskie nolīgumi un konvencijas, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.

Likumpakārtotiem aktiem, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Komerclikumu, nav juridiska spēka.

PIRMĀ GRĀMATA

KOMERCATTIECĪBAS. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.nodaļa. Komercdarbības definīcija un veidi

1.1. — 1.pants. Komercdarbība kā pamatdarbība.

(1) Komercdarbība šai likumā pieņemtajā izpratnē ir arodveida nodarbošanās, kas izpaužas kādu no zemāk minēto darījumu noslēgšanā un izpildē:

— kustamās mantas (preču) iegāde un pārdošana vai tālāk pārdošana, neatkarīgi no tā, vai preces pārdod tālāk nepārveidotas, vai arī pēc to apstrādes vai pārstrādes;

— preču apstrādāšana vai pārstrādāšana citām personām, ja to veic arodveidā;

— darba un pakalpojumu sniegšana pret atlīdzību (komisionāru, ekspeditoru, noliktavu turētāju u.t.t.) darījumi;

— komercstarpnieku (mākleru) darījumi;

1.1. — 2.pants. Komercdarbība kā komersanta papilddarbība.

Darbība, kas pēc iepriekšējā pantā dotā uzskaitījuma un dalībnieku sastāva nav komercdarbība, bet kurai pēc tās rakstura un apjoma tomēr nepieciešama komercdarījumu veikšana, šī likuma noteikumu izpratnē ir uzskatāma par komercdarbību kā papilddarbību.

1.1. — 3.pants. Komercdarbība kā individuāls darbs.

(1) Individuāls komersants ir fiziska per so§na, kas arodveidīgi veic komercdarbību uz patenta vai pašvaldības atļaujas pamata bez uzņēmuma izveidošanas.

(2) Noteikumi par firmām, tirdzniecības grāmatām un prokūru neattiecas uz personām, kas nodarbojas ar komercdarbību individuālā darba veidā.

 1.1. — 4.pants. Publisko tiesību noteikumi.

Šis likums neaptver publisko tiesību noteikumus, kas noliedz piekopt kādu nodarbošanos vai padara to atkarīgu no zināmiem nosacījumiem un to tiesiskām sekām.

 1.1.— 5.pants. Komercattiecību dalībnieki un to veidi.

(1) Komercattiecību dalībnieki šī likuma izpratnē var būt:

— tirdzniecības uzņēmumi, kas arodveidīgi pārdod preces vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā;

— visu citu tautsaimniecības nozaru uzņēmumi.

— statūtsabiedrības;

— līgumsabiedrības;

— fiziskās personas, kas veic komercdarījumus šī likuma 1.1.—1 un 1.1.—2 pantu izpratnē, strādājot individuālu darbu uz patenta vai pašvaldību atļaujas pamata. Uz viņām attiecas šī likuma vispārīgie noteikumi, ciktāl likumā nav norādīts citādi (1.1.—3.panta (2) daļa u.c.);

— valsts un pašvaldības, veicot komercdarbību kā papilddarbību.

(2) Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejnieku uzņēmumiem un sabiedrībām šī likuma noteikumi piemērojami ar izņēmumiem, kas norādīti šajā un citos likumos.

(3) Banku, lombardu un naudas maiņas darījumus, apdrošināšanu un pārvadājumus, regulē arī citi likumi.

(4) Par komercattiecības dalībniekiem uzskatāmas jebkuras juridiskas per so nas, kas izveidotas komercdarījumu veikšanai vai tos faktiski veic neatkarīgi no tā, vai statūtos, dibināšanas līgumā tas paredzēts. Priekšrakstu neievērošana par reģistrāciju, atļauju un licenču saņemšanu neatbrīvo juridisko personu no saistībām un atbildības, kas rodas komercdarījumos, bet var izsaukt administratīvu, finansu un krimināltiesisku sankciju pielietošanu likumā paredzētajā kārtībā.

(5) Fizisku personu darījumiem, kuri pēc sava rakstura ir komercdarījumi, bet slēgti bez uzņēmuma izveidošanas vai patenta (atļaujas) izņemšanas komercdarbībai individuāla darba veidā, ir piemērojami šī likuma noteikumi.

1.2. — 1.pants. Komercfirmas jēdziens.

(1) Firma ir nosaukums, ar kuru komercuzņēmums, sabiedrība, (“uzņēmums”), individuāls komersants veic komercdarījumus.

(2) Uzņēmums, sabiedrība, individuāls komersants var iesniegt sūdzības un pret viņu var iesniegt sūdzības, izmantojot firmas nosaukumu.

1.2. — 2. pants. Individuāla komersanta un viena īpašnieka komercuzņēmuma firma.

(1) Personai, kas veic tirdzniecisko darbību individuāla darba veidā bez līdzdalībnieka, firmas nosaukumā jāuzrāda savs uzvārds.

(2) Valsts, pašvaldības, sabiedriskas vai reliģiskas organizācijas uzņēmuma firmas nosaukumā jābūt norādītam uz uzņēmuma piederību.

(3) Firmas nosaukumam nedrīkst pievienot tādu papildinājumu, kas var maldināt par uzņēmējdarbības formu, veidu vai apjomu vai arī par uzņēmuma īpašnieku. Tādi papildinājumi, kuri kalpo personas vai firmas atšķiršanai no citiem, ir pieļaujami.

1.2. — 3.pants. Komercsabiedrības firma.

(1) Komercsabiedrības firmai atbilstoši šīs sabiedrības veidam jāsatur apzīmējums “pilnsabiedrība”, “komandītsabiedrība”, “akciju sabiedrība”, “sabiedrība ar ierobežotu atbildību”, “paju sabiedrība” u.c.

(2) Pilnsabiedrības firmai jāsatur vismaz viens līdzdalībnieka uzvārds vai juridiskās personas nosaukums ar papildinājumu, kurš norāda uz sabiedrības pastāvēšanu.

(3) Komadītsabiedrības firmai ir jāsatur mazākais viena personīgi atbildīga līdzdalībnieka uzvārds ar papildinājumu, kurš norāda uz sabiedrības pastāvēšanu.

(4) To personu uzvārdus vai juridisko personu nosaukumus, kas nav personīgi atbildīgi līdzdalībnieki, nedrīkst uzrādīt pilnsabiedrības vai arī komandītsabiedrības firmā.

(5) Ja no atbildīgiem līdzdalībniekiem neviens nav fiziska per so§na, tad firmai ir jāsatur tāds apzīmējums, kas uzrāda atbildības ierobežojumu.

1.2. — 4.pants. Firmas turpināšana, mainoties īpašniekam.

(1) Ja līguma vai mantošanas rezultātā esošs uzņēmums pāriet jaunam īpašniekam, tad uzņēmums var turpināt firmu ar vai bez papildinājuma pievienošanas, kas uzrāda pēctecību, ja līdzšinējais uzņēmuma īpašnieks vai attiecīgi — tā mantinieki firmas turpināšanai piekrīt.

(2) Ja kāds uzņēmums tiek pārņemts, pamatojoties uz lietošanas tiesību, nomas līguma vai kāda cita līdzīga pamata, tad attiecīgi jāpielieto augšminētie noteikumi.

1.2. — 5.pants. Firmas pārdošana.

Firmu nevar pārdot atsevišķi no tā uzņēmuma, kura darbībai to izlieto.

1.2. — 6.pants. Firmas turpināšana, mainoties līdzdalībnieku sastāvam.

(1) Ja kāda persona tiek uzņemta jau esošā uzņēmumā kā līdzdalībnieks vai arī kādā uzņēmumā iestājas jauns līdzdalībnieks, vai arī no šāda uzņēmuma izstājas kāds līdzdalībnieks, tad, neņemot vērā šīs izmaiņas, var turpināt līdzšinējo firmu, izņemot šī panta otrā daļā norādītos gadījumus.

(2) Ja kāds līdzdalībnieks, kura uzvārds ir firmas nosaukumā, nomirst, tiek izslēgts vai izstājas, tad firmas turpināšanai nepieciešama šī bijušā līdzdalībnieka vai viņa mantinieka piekrišana.

 1.2. — 7.pants. Uzņēmuma ieguvēja atbildība, ja saglabāta agrākā firma.

(1) Ja kāds ir ieguvis uzņēmumu un turpina to vadīt, izmantojot to pašu firmu, vienalga, ar vai bez papildinājuma pievienošanas, kas norāda uz pēctecību, tas atbild par visām iepriekšējā īpašnieka saistībām, kuras izriet no uzņēmuma darbības. Uzņēmuma prasības pret parādniekiem ir atzīstamas par pārgājušām uz uzņēmuma ieguvēju, ja iepriekšējais vai viņa mantinieki ir piekrituši firmas turpināšanai.

(2) Citāda satura vienošanās ir spēkā pret kādu trešo personu vienīgi tad, ja tā ir ierakstīta Uzņēmumu reģistrā un publicēta vai arī ja pircējs vai pārdevējs to ir darījis zināmu šai trešai personai.

(3) Ja firma netiek turpināta, tad uzņēmuma ieguvējs atbild par uzņēmuma iepriekšējām saistībām vienīgi tad, ja ir īpašs pamats šādam pienākumam, it īpaši gadījumā, kad ieguvējs ir saistību pārņemšanu komercdarbībā pieņemtā veidā darījis zināmu.

1.2. — 8.pants. Noilgums prasībām pret iepriekšējo īpašnieku.

Ja uzņēmuma ieguvējs, pamatojoties uz firmas turpināšanu, ir atbildīgs par uzņēmuma iepriekšējām saistībām, tad kreditoru prasības pret iepriekšējo īpašnieku noilgst pēc pieciem gadiem.

1.2. — 9.pants. Mantinieku (tiesībpārņēmēju) atbildība.

Ja mantinieks turpina uzņēmuma darbību, tad attiecībā uz mantinieku atbildību par uzņēmuma iepriekšējām saistībām ir attiecīgi piemērojami noteikumi par uzņēmuma ieguvēja atbildību.

1.2. — 10.pants. Iestāšanās individuālā komercuzņēmumā to pārveidojot.

(1) Ja kāds iestājas individuāla komercuzņēmumā to pārveidojot sabiedrībā kā personīgi atbildīgs līdzdalībnieks vai komandits, tad sabiedrība, ja arī tā neturpina līdzšinējo firmu, atbild par visām iepriekšējā īpašnieka saistībām, kuras izcēlušās uzņēmuma darbības jomā. Ar uzņēmuma darbību saistītās prasības pret parādniekiem ir atzīstamas kā pārgājušas sabiedrības labā.

(2) Citāda satura vienošanās ir spēkā pret kādu trešo personu vienīgi tad, ja tā ir ierakstīta Komercreģistrā un publicēta vai arī to pircējs vai pārdevējs ir darījis šai trešajai personai zināmu.

1.2. — 11.pants. Firmas pieteikšana.

Katram komercattiecību dalībniekam ir pienākums savu firmu un savu komercdarbības vietu pieteikt ierakstīšanai Komercreģistrā.

1.2. — 12.pants. Firmu individualizācija.

(1) Katrai jaunai firmai ir skaidri jāatšķiras no visām tajā pat vietā vai tās pašas pašvaldības teritorijā pastāvošām un Uzņēmumu reģistrā ierakstītām firmām.

(2) Ja kādai fiziskai personai ir vienāds uzvārds ar kādu jau reģistrā ierakstītu komersanta uzvārdu un viņš arī vēlas šo uzvārdu izmantot kā firmu, tad viņam ir firmai jāpievieno papildinājums, lai viņa firma skaidri atšķirtos no reģistrā jau ierakstītās firmas. Tas attiecas arī uz juridiskām personām kā komercattiecību dalībniekiem.

(3) Ja pašvaldības teritorijā, kur tiek atvērta kāda filiāle, reģistrā jau ierakstīta firma ar tādu pat nosaukumu, tad firmai ir attiecībā uz šo filiāli jāpievieno atbilstošs papildinājums.

1.2.— 13.pants. Firmas izmaiņa un firmas izbeigšanās.

(1) Firmas vai tās īpašnieka izmaiņa, kā arī tās uzņēmuma pārvietošana uz citu vietu ir jāpiesaka ierakstīšanai Komercreģistrā.

(2) Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja firma beidz pastāvēt. Ja pieteikumu par kādas reģistrā ierakstītas firmas izbeigšanos nevar izdarīt persona, kurai ir šis pienākums, tad Komercreģistram pašam oficiālā kārtā jāizdara ieraksts par firmas izbeigšanos.

(3) Ja par kāda komersanta īpašumu tiek izsludināts konkurss, tad tas ir oficiālā kārtībā jāieraksta Komercreģistrā. Tas pats attiecas arī uz konkursa izsludināšanas lēmuma atcelšanu, kā arī uz konkursa pārtraukšanu un atcelšanu.

1.2. — 14.pants. Juridiskas personas reģistrācija.

(1) Juridiska persona, kura, ievērojot tās komercdarbības priekšmetu, veidu vai apjomu, ir jāieraksta Komercreģistrā, ir jāpiesaka kārtībā, ko nosaka likums “Par Latvijas Republikas Komercreģistru”.

(2) Pieteikumam ir jāpievieno juridiskās personas statūti un dokumenti par valdes izveidošanu oriģinālā vai oficiāli apliecinātos norakstos. Reģistrēšanai ir jāuzrāda juridiskas personas firma un atrašanās vieta, komercdarbības priekšmets un valdes locekļi. Reģistrā jāieraksta arī īpašie noteikumi par valdes tiesībām juridiskās personas pārstāvēšanā, kā arī par uzņēmuma pastāvēšanas termiņu.

(3) Filiāles atveršana ir jāpiesaka, pievienojot oficiāli apstiprinātu statūtu (nolikumu) norakstu.

1.2. — 15.pants. Paraksta paraugs.

Juridiskas personas valdes locekļiem un likvidatoriem ir jānodod komercreģistra glabāšanā savu parakstu paraugu.

1.2. — 16.pants. Firmas lietošanas aizliegums.

(1) Ja kāds lieto pēc šīs nodaļas noteikumiem viņam nepiederošu firmu, tad Komercreģistram viņš ir jāpiespiež izbeigt firmas lietošanu.

(2) Ja kādas personas tiesības tiek aizskartas tāpēc, ka kāds cits patvarīgi lieto kādu firmu, tad šī persona var prasīt no tā izbeigt firmas lietošanu un zaudējumu atlīdzību.

1.3.— 1.pants. Reģistra piederība.

(1) Komercuzņēmumi un sabiedrības ir pakļautas reģistrācijai. Reģistrāciju veic Latvijas Republikas Komercreģistrs.

(2) Reģistrā ierakstāmi visi uzņēmumi, kas nodarbojas ar komercdarbību, kā arī komersanti, kas uzskatāmi par tādiem šī likuma izpratnē, izņemot fiziskas personas, kas nodarbojas ar komercdarbību individuāla darba veidā.

1.3. — 2.pants. Dokumentu glabāšana attēlu vai datu datoros.

Komercreģistram iesniegtos dokumentus drīkst, aizstājot oriģinālu, uzglabāt arī reproducētā attēla vai citos datoros, ja tiek nodrošināts, ka reprodukcijas vai dati samērīgā laika sprīdī var tikt padarīti lasāmi.

1.3. — 3.pants. Reģistra ziņu atklātība.

(1) Ieskatīties komercreģistrā, kā arī komercreģistram iesniegtajos dokumentos ir atļauts katram.

(2) No ierakstiem un reģistram iesniegtajiem dokumentiem var pieprasīt norakstus. Ja dokumenti tiek uzglabāti datoros, tad norakstu var pieprasīt tikai no reprodukcijas. Noraksti ir jāapliecina.

1.3. — 4.pants. Reģistra ierakstu publicēšana.

(1) Komercreģistram ir jāpublicē reģistrā izdarītie ieraksti par komercuzņēmumiem.

(2) Publikācija ir notikusi tad, kad notecējusi diena, kurā oficiāli preses izdevumā ieraksts publicēts.

1.3. — 5.pants. Pieteikumi, parakstu paraugi, tiesību pēctecības pierādījumi.

(1) Pieteikumi ierakstu izdarīšanai Komercreģistrā, kā arī noteiktu parakstu paraugi uzglabāšanai reģistrā jāiesniedz oficiāli apliecinātā formā.

(2) Šāda forma ir nepieciešama arī pilnvaras pieteikšanai. komercdarbības dalībnieka tiesībpēctecība ir jāpierāda ar oficiāliem dokumentiem.

1.3. — 6.pants. Reģistrā ierakstāmās ziņas.

(1) Par individuāliem komersantiem reģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

— firma;

— komersanta (īpašnieka) vārds, uzvārds, dzimšanas vieta, da tums, dzīves vieta un, ja komersants nav Latvijas pilsonis, attiecīgās valsts pilsonība;

— darbības nozare;

— uzņēmuma atrašanās vieta;

— uzņēmuma darbības uzsākšanas termiņš;

— nodaļas (filiāles) vai, ierakstot nodaļu, galvenā uzņēmuma atrašanās vieta;

— prokuristu vārds un uzvārds un kolektīvā prokura;

— uzņēmuma pārņemšana nomā vai lietošanā līdz ar firmu, atzīmējot nomnieka vai lietotāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas vietu un datumu, dzīves vietu un, ja nomnieks vai lietotājs nav Latvijas pilsonis, attiecīgās valsts pilsonību (pavalstniecību);

— komersanta līgums par laulāto mantiskām attiecībām, ja tāds pastāv.

(2) Par līgumsabiedrībām (pilnsabiedrībām un komandītsabiedrībām) reģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

— firma;

— sabiedrības veids;

— personīgi atbildīgo biedru vārds, uzvārds, dzimšanas vieta un da tums, dzīves vieta un, ja personīgi atbildīgais biedrs nav Latvijas pilsonis, attiecīgās valsts pilsonība (pavalstniecība);

— to dalībnieku vārds un uzvārds, kuri sevišķi pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību;

— darbības nozare;

— sabiedrības atrašanās vieta;

— sabiedrību dibināšanas datums, bet ja sabiedrība nodibināta uz laiku, tad laiks, uz kādu sabiedrība nodibināta;

— sabiedrības darbības uzsākšanas termiņš;

— nodaļas (filiāles) vai, ja tāda ir atrašanās vieta;

— komanditu skaits un dalības iemaksas kopsumma;

— prokuristu vārds, uzvārds un kolektīvā prokura;

— uzņēmuma pārņemšana nomā vai lietošanā līdz ar firmu, atzīmējot nomnieka vai lietotāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas vietu un datumu, dzīves vietu un pilsonību.

(3) Par akciju un citām statūtsabiedrībām, izņemot ārzemju sabiedrības, reģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

— firma;

— sabiedrības mērķis vai darbības nozare;

— sabiedrības atrašanās vieta;

— ja sabiedrība nodibināta uz laiku, tad laiks, uz kādu tā nodibināta;

— filiāles, ja tāda ir atrašanās vieta;

— pamatkapitāls, akciju, daļu vai paju skaits un nominālā vērtība;

— valdes locekļu un direktora rīkotāja vārds, uzvārds, dzīves vieta un pilsonība;

— prokuristu vārds, uzvārds un kolektīvā prokura;

— sabiedrības reģistrācijas datums;

— sabiedrības darbības uzsākšanas termiņš;

— ja sabiedrības dibināšanai nepieciešama valdības atļauja (li cence), atļaujas izsniegšanas datums;

— Valdes locekļu un direktora rīkotāja paraksta tiesības.

(4) Par ārzemju akciju un citām statūtsabiedrībām, kurām atļauts darboties Latvijā, reģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

— firma;

— sabiedrības mērķi, darbības nozare;

— ja sabiedrība nodibināta uz laiku, uz kādu tā nodibināta;

— sabiedrības reģistrēšanas datums vai sabiedrības statūtu sastādīšanas datums;

— sabiedrības atrašanās vieta un galvenā uzņēmuma atrašanās vieta ārzemēs;

— sabiedrības pamatkapitāls;

— darbībai Latvijā nolemtais kapitāls;

— Latvijā atbildīgo pārstāvju vārds, uzvārds, dzīves vieta un, ja viņi nav Latvijas pilsoņi attiecīgās valsts pilsonība (pavalstniecība);

— pilnvaroto pārstāvju paraksta tiesības;

— Latvijas nodaļas prokuristu vārds un uzvārds un kopīgā prokura;

— datums, kad sabiedrībai dota atļauja darboties Latvijā;

— nodaļas darbības uzsākšanas termiņš.

1.3. — 7.pants. Filiāles reģistrācija.

(1) Filiāles ierīkošana individuālam komersantam vai sabiedrība ir jāpiesaka Komercreģistrā pēc galvenā uzņēmuma atrašanās vietas, bet komercsabiedrībai — pēc sabiedrības vadības atrašanās vietas, lai izdarītu ierakstu filiāles atrašanās vietas Komercreģistrā. Galvenā uzņēmuma vai sabiedrības vadības piekritīgajam Komercreģistram pieteikums nekavējoties kopā ar ieraksta oficiāli apliecinātu norakstu jānodod tālāk filiāles atrašanās vietas piekritīgajam Komercreģistram.

(2) Likuma paredzētie paraksti ir jāizdara un jānodod glabāšanā filiāles atrašanās vietas piekritīgajam Komercreģistram. Attiecībā uz prokuristu parakstiem minētais ir spēkā vienīgi tad, ja prokura neattiecas uz kādas citas filiāles uzņēmumu.

(3) Ierakstam ir jāsatur arī informācija par filiāles atrašanās vietu. Ja uzņēmuma filiāles firmai tiek pievienots papildinājums, tad tas ir jāieraksta Komercreģistrā.

(4) Filiāles ierakstīšana Komercreģistrā ir oficiāli jāpaziņo galvenā uzņēmuma vai sabiedrības vadības atrašanās vietas piekritīgajam reģistram un jāatzīmē tās Komercreģistrā.

(5) Filiāles likvidācijas gadījumā ir jāizdara atbilstošs ieraksts Komercreģistrā.

1.3. — 8.pants. Filiāles reģistrācija, ja galvenais uzņēmums atrodas ārzemēs.

(1) Ja kāda individuāla komersanta vai juridiskas personas galvenais uzņēmums vai komercsabiedrības vadība atrodas ārzemēs, tad visus pieteikumus, parakstu paraugus, iesniegumus un ierakstus, kuri attiecas uz kādu tās filiāli iekšzemē, ir jāiesniedz Komercreģistram, kura iecirknī atrodas filiāle.

(2) Ierakstam par filiāles nodibināšanu ir jāsatur arī informācija par tās atrašanās vietu. Ja filiāles firmai ir pievienots paildinājums, tad arī par to ir jāizdara ieraksts.

1.3. — 9.pants. Reģistrācija sakarā ar galvenā uzņēmuma atrašanās vietas maiņu.

(1) Ja galvenais uzņēmums vai tā vadības atrašanās vieta pārcelta uz citu vietu, tad Komercreģistram par pārcelšanu nekavējoties oficiāli jāpaziņo piekritīgajam Komercreģistram pēc galvenā uzņēmuma vai tā vadības jaunās atrašanās vietas. Šim paziņojumam ir jāpievieno reģistrā izdarītie ieraksti.

(2) Ja galvenais uzņēmums vai tā vadība tiek pārcelta uz citu vietu tā paša Komercreģistra iecirkņa robežās, tad šim reģistram ir jāpārbauda, vai galvenais uzņēmums vai atrašanās vieta ir pārcelti pienācīgā kārtā, ievērojot likuma prasību, un jāizdara ieraksts par pārcelšanu.

1.3. — 10.pants. Reģistra ierakstu publicēšana.

(1) Tik ilgi, kamēr kāds Komercreģistrā ierakstāms fakts nav tajā ierakstīts un publicēts, persona, kurai tas bija jāieraksta, nevar šo apstākli izmantot pret labticīgu trešo personu, izņemot gadījumus, ja šis fakts trešai personai bija zināms.

(2) Ja attiecīgas ziņas ir ierakstītas un publicētas, tad tās ir saistošas jebkurai trešai personai, izņemot gadījumus, kad trešā persona šīs ziņas pamatotu apstākļu dēļ nezināja.

1.3. — 11.pants. Nepareizas reģistrācijas sekas.

Ja kāds ar nodomu vai neuzmanības dēļ ļāvis ierakstīt Komercreģistrā nepareizas ziņas, viņš nevar atsaukties uz šo ziņu nepareizību attiecībā pret labticīgu trešo personu.

1.4. — 1.pants. Speciālās tirdzniecības pilnvaras (prokuras) izsniegšana.

(1) Speciālu tirdzniecības pilnvaru — prokuru var izsniegt tikai komercuzņēmuma īpašnieks vai viņa likumīgais pārstāvis, komercsabiedrības pārvaldes institūcijas, amatpersonas.

(2) Prokuru var izsniegt kopīgi vairākām personām.

1.4. — 2.pants. Prokuras apjoms.

(1) Prokura ir pilnvara, kas dod tiesības izdarīt visu veidu tiesas un ārpustiesas darbības un citas tiesiskas darbības, kuras ir saistītas ar komercuzņēmuma darbību.

(2) Zemes gabalu pārdošanu vai apgrūtināšanu prokurists tiesīgs izdarīt vienīgi tad, ja šīs tiesības viņam ir īpaši piešķirtas.

1.4. — 3.pants. Prokuras apjoma ierobežošana.

(1) Prokuras apjoma ierobežošana attiecībā uz trešām personām nav spēkā, it īpaši attiecībā uz ierobežojumu, ka prokuru drīkst izlietot tikai noteiktiem darījumiem vai noteiktu darījumu veidiem vai arī tikai noteiktos apstākļos, tikai noteiktā laikā vai atsevišķās vietās.

(2) Prokuras ierobežošana uz vienu no vairākām uzņēmuma īpašniekam piederošām uzņēmuma struktūrvienībām ir spēkā attiecībā uz trešām personām vienīgi tad, ja uzņēmuma struktūrvienības darbojas zem dažādām firmām. Firmu atšķirība šo noteikumu izpratnē pastāv arī tad, ja kādai firmas filiālei ir pievienots papildinājums, kas to apzīmē kā filiāles firmu.

1.4. — 4.pants. Prokuras atsaucamība, nepārnesamība.

(1) Prokuru var jebkurā brīdī atsaukt neatkarīgi no tās izdošanas pamatā esošajām tiesiskajām attiecībām, neaizskarot prasību par līgumā paredzēto atlīdzību.

(2) Prokura nav nododama tālāk citam.

(3) Prokura neizbeidzas ar komercuzņēmuma īpašnieka nāvi.

1.4. — 5.pants. Pieteikums par prokuras izsniegšanu un izbeigšanos.

(1) Komercuzņēmumam prokuras izsniegšana ir jāpiesaka ierakstīšanai Komercreģistrā. Tas attiecas arī uz kopīgi izsniegto prokuru.

(2) Prokuristam ir jāiesniedz reģistrā uzņēmuma firma kopā ar sava paraksta paraugu.

(3) Prokuras izbeigšana ir jāpiesaka ierakstīšanai reģistrā tādā pat veidā kā izsniegšana.

 1.4. — 6.pants. Parastā tirdzniecības pilnvara.

(1) Ja bez prokuras izsniegšanas kāds ir pilnvarots nodarboties ar kādu komercdarbības veidu vai veikt komercdarbības vai izdarīt kādu atsevišķu komercdarbībai atbilstošu darījumu, tad šī pilnvara attiecas uz visiem darījumiem un tiesiskām darbībām, kuras parasti saistītas ar šādas komercdarbības veikšanu.

(2) Šāds pilnvarnieks ir tiesīgs pārdot vai apgrūtināt zemes gabalus, uzņemties vekseļu saistības, izdarīt aizņēmumus un vest tiesas procesu tikai tad, ja viņam ir šādas tiesības īpaši piešķirtas.

1.4. — 7.pants. Pilnvarojums tikai līguma noslēgšanai.

(1) Iepriekšējā panta noteikumi attiecas arī uz tādiem pilnvarniekiem, kuri ir tirdzniecības pārstāvji (aģenti) vai arī kuriem kā pārdevējiem ir uzticēts ārpus uzņēmuma noslēgt darījumus uzņēmuma vārdā.

(2) Pilnvara darījumu noslēgšanai nedod tiesības pilnvarniekam grozīt jau noslēgtus līgumus, noteikt termiņus maksājumiem.

(3) Pilnvarniekam ir tiesības pieņemt maksājumus vienīgi tad, ja viņi ir uz to pilnvaroti.

(4) Viņi ir pilnvaroti pieņemt paziņojumus (sūdzības) par preces trūkumiem, pieņemt paziņojumus par to, kāda prece tiek nodota pārziņā, kā arī citus, līdzīgus paziņojumus, ar kuriem kāds trešais pieteic vai rezervē savas tiesības, kas radušās sniegtā pakalpojuma trūkuma dēļ; viņi var pieprasīt, lai tiek ievērotas uzņēmumam piederošās tiesības uz pierādījuma nodrošināšanu.

 1.4. — 8.pants. Veikala vai preču noliktavu darbinieku pilnvarojums.

Personas, kas strādā veikalā vai noliktavā, ir pilnvarotas tādai preču pārdošanai un saņemšanai, kāda šāda veida veikalā vai noliktavā parasti notiek.

1.4. — 9.pants. Parasta tirdzniecības pilnvarnieka paraksts.

Pilnvarniekam parakstoties ir jāatturas no jebkura norādījuma, kas varētu norādīt uz prokuras esmību. Viņš var pamatoties tikai uz norādījumu, kas izsaka pilnvarojuma attiecības.

 1.4. — 10.pants. Parasts tirdzniecības pilnvaras pārpilnvarojuma aizliegums

Pilnvarnieks nedrīkst bez komercuzņēmuma piekrišanas izdarīt pārpilnvarojumu.

5.nodaļa. Komercstarpnieks (mākleris).

1.5. — 1.pants. Māklera jēdziens.

(1) Komercstarpnieks (mākleris) ir persona, kura profesionāli uzņemas citu personu labā starpniecību līgumu slēgšanā par preču vai vērtspapīru pirkšanu vai pārdošanu, par apdrošinājumiem, preču pārvadāšanu, kuģu nomu vai arī citām komercattiecībām.

(2) Uz starpniecību citos, nevis nosauktajos darījumos, it īpaši uz starpniecību darījumos ar nekustamo īpašumu, šīs nodaļas noteikumi neattiecas arī, tad ja kā starpnieks darbojas komercstarpnieks.

1.5. — 2.pants. Paziņojums par darījumu noslēgšanu.

(1) Komercstarpniekam ir pienākums pēc darījuma noslēgšanas nekavējoties katrai darījuma pusei nosūtīt parakstītu paziņojumu par darījuma noslēgšanu, kuram jāsatur ziņas par darījuma priekšmetu un noteikumiem. Pie preču vai vērtspapīru pārdošanas jāuzrāda to veids un daudzums, kā arī cena un piegādes laiks.

(2) Tādos darījumos, kuri nav tūlīt jāizpilda, paziņojums par darījuma noslēgšanu ir jānosūta pusēm parakstīšanai un tad jānosūta katrai no pusēm otrās puses parakstīts paziņojums.

(3) Ja viena puse atsakās parakstīt vai pieņemt paziņojumu par darījuma noslēgšanu, tad komercstarpniekam ir tas nekavējoties jādara zināms otrai pusei.

1.5— 3.pants. Paraugu uzglabāšana.

Komercstarpniekam ir pienākums no katras ar savu starpniecību pēc parauga pārdotas preces uzglabāt paraugu, ja tas ir viņam nodots, tik ilgi, līdz prece bez iebildumiem pret tās īpašībām ir pieņemta vai arī darījums ir pabeigts citā veidā.

1.5. — 4.pants. Inkasēšanas aizliegums.

Komercstarpnieks nav pilnvarots saņemt maksājumus vai kādu citu ar līgumu norunātu atlīdzību.

1.5. — 5.pants. Starpnieka atbildība.

Komercstarpnieks ir atbildīgs katrai no pusēm par zaudējumiem, kuri izcēlušies viņa vainas dēļ.

1.5. — 6.pants. Starpnieka tiesības uz atlīdzību.

Ja puses nav savā starpā vienojušās, kura maksās starpniekam atlīdzību, tad katrai no pusēm ir jāsamaksā puse no visas atlīdzības.

1.5. — 7.pants. Komercstarpnieka darījumu žurnāls.

(1) Komercstarpniekam ir pienākums vest darījumu žurnālu un katru dienu ierakstīt tajā visus noslēgtos darījumus. Ieraksti ir jāizdara laika secībā. Izdarītie ieraksti katru dienu jāparaksta.

(2) Komercstarpnieka darījumu žurnāls tiek uzglabāts vienu gadu pēc pēdējā noslēgtā darījuma ieraksta dienas.

1.5. — 8.pants. Komercstarpnieka prettiesiskā rīcība darījumu žurnāla sakarā.

Komercstarpnieks rīkojas prettiesiski, ja viņš:

— ar nolūku vai nolaidības dēļ neved darījumu žurnālu par noslēgtajiem darījumiem;

— iznīcina šādu darījumu žurnālu pirms likumā paredzētā uzglabāšanas termiņa notecēšanas.

1.5. — 9.pants. Starpniecība individuālās komercattiecībās.

Noteikumi par paziņojumu par darījumu noslēgšanu un par dienasgrāmatu neattiecas uz preču apgrozības darījumiem, kad puses komercdarbību veic kā individuālo darbu

O T R Ā G R Ā M A T A

 KOMERCATTIECĪBU DALĪBNIEKI

 1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi.

 2.1. —1.pants. Komercattiecību dalībnieku jēdziens.

Par komercattiecību dalībnieku var būt fiziskas vai juridiskas personas, kā arī valsts un pašvaldības vai vairāku šādu personu apvienības, kas norobežo savu īpašumu vai tā daļu komercdarbības veikšanai, izveidojot šim nolūkam komercuzņēmumu.

 2.1. — 2.pants. Komercuzņēmuma jēdziens.

(1) Komercuzņēmums ir tāds uzņēmums, kura mērķis ir komercdarbības realizēšana šī likuma izpratnē.

(2) Tāds uzņēmums, kura mērķis ir peļņas iegūšana un kas dibināts atbilstoši likuma noteikumiem, arī uzskatāms par komercuzņēmumu pat tad, ja tas nenodarbojas ar komercdarbību.

2.1.— 3.pants. Komercuzņēmumu veidi.

Komercuzņēmumi ir vai nu viena īpašnieka uzņēmumi, vai sabiedrības.

2.1. — 4.pants. Viena īpašnieka komercuzņēmums.

(1) Viena īpašnieka komercuzņēmums var būt:

— individuāls fiziskas vai juridiskas personas uzņēmums;

— ģimenes uzņēmums;

— valsts uzņēmums;

— pašvaldības uzņēmums;

— sabiedriskas un reliģiskas organizācijas uzņēmums.

(2) Viena īpašnieka komercuzņēmumu pārzina tā īpašnieks (dibinātājs) vai viņa iecelts vadītājs (administrācija).

(3) Individuāls fiziskas personas komercuzņēmums ir tāds, ko komercdarbības veikšanai dibinājusi tikai viena fiziska persona.

(4) Individuālu patstāvīgu juridiskās personas komercuzņēmumu likumā noteiktā kārtībā var dibināt kāda jau esoša juridiska persona, tai skaitā arī sabiedriskas un reliģiskas organizācijas.

(5) Ģimenes uzņēmums ir tāds komercuzņēmums, kas izveidots uz ģimenes kopīpašuma bāzes, lai nodarbotos ar komercdarbību, ja vien tas nav dibināts kā līgumsabiedrība vai statūtsabiedrība. Reģistrējot ģimenes komercuzņēmumu, ir jānorāda, kurš no ģimenes locekļiem pārstāv uzņēmumu attiecībās ar trešajām personām.

(6) Valsts komercuzņēmums ir viena īpašnieka Latvijas Republikas uzņēmums, kas veic komercdarbību. Šī uzņēmuma darbība balstās uz tā pārvaldīšanā norobežotā valsts īpašuma daļu. Uzņēmumu pārvalda Latvijas Republikas Ministru kabineta vai citas pilnvarotas institūcijas iecelts direktors (administrācija).

(7) Pašvaldības komercuzņēmums ir viena īpašnieka —attiecīgas vietējās pašvaldības uzņēmums, kas veic komercdarbību. Šī uzņēmuma darbība balstās uz tā parvaldīšanā norobežotā pašvaldības īpašuma daļu. Uzņēmumu pārvalda vietējās pašvaldības iecelts direktors (administrācija).

2.1. — 5.pants. Komercsabiedrība.

Komercsabiedrība ir fizisko vai juridisko personu apvienība komercdarbības veikšanai. Tā var izveidot vienu vai vairākus uzņēmumus.

2.1. — 6.pants. Komercsabiedrību veidi.

(1) Ir divu veidu komercsabiedrības:

— līgumsabiedrības un

— statūtsabiedrības.

(2) Līgumsabiedrības jeb personālsabiedrības ir:

— pilnsabiedrības jeb atklātas komercsabiedrības un

— komandītsabiedrības.

Līgumsabiedrības nav juridiskas personas.

(3) Statūtsabiedrības jeb kapitālsabiedrības ir:

— akciju sabiedrības;

— sabiedrības ar ierobežotu atbildību;

— paju un citas kooperatīvās sabiedrības.

Statūtsabiedrības ir juridiskas personas.

2.1. — 7.pants. Ierobežojumi komercsabiedrību dalībniekiem.

Fiziska vai juridiska persona kā neierobežoti atbildīga var būt dalībniece tikai vienā komercsabiedrībā.

2.1. — 8.pants. Uzņēmuma un komercsabiedrības rašanās.

(1) Uzņēmums un komercsabiedrība rodas un iegūst juridiskas personas tiesības ar brīdi, kad atbilstoši likuma prasībām tie ir reģistrēti Latvijas Republikas Komercreģistrā.

(2) Nereģistrētu uzņēmumu (komercsabiedrību) darbība ir aizliegta. Ienākumi, ko nereģistrēts uzņēmums (komercsabiedrība) ieguvis, tiek piedzīti un ieskaitīti valsts budžetā.

(3) Atsevišķu uzņēmumu (komercsabiedrību) veidu dibināšanas īptanības noteiktas šī likuma turpmākajās nodaļās.

(4) Tiem komercdarbības veidiem, kuru veikšanai likumā ir noteikti ierobežojumi, uzņēmumu (komercsabiedrību) Komercreģistrā drīkst reģistrēt tikai pēc attiecīgās atļaujas, licences vai sertifikāta iegūšanas.

(5) Atļaujas, licences vai profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas kārtību noteic Ministru kabinets vai tā pilnvarotas institūcijas, pašvaldības, profesionālās apvienības, Latvijas Banka.

(6) Ministru kabinets var noteikt valsts monopolu atsevišķiem komercdarbības veidiem, kas saistīti ar valsts un iedzīvotāju drošību.

2.1. – 9.pants. Uzņēmumu (komercsabiedrību) filiāles un pārstāvniecības.

(1) Uzņēmumi (komercsabiedrības) var izveidot filiāles un atvērt pārstāvniecības.

(2) Latvijas Republikas uzņēmumu filiālēm un pārstāvniecībām Latvijas teritorijā nav juridiskās personas statusa.

(3) Juridiskās personas statuss var būt ārvalstu uzņēmumu (komercsabiedrību) filiālēm un pārstāvniecībām Latvijas Republikā un pārstāvniecībām ārvalstīs, ja šo valstu likumi paredz šāda statusa filiāles un pārstāvniecības.

(4) Filiāles un pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz attiecīgas uzņēmuma vai komercsabiedrības pilnvaras pamata.

(5) Filiāles un pārstāvniecības jāreģistrē Latvijas Republikas Komercreģistrā, iesniedzot filiāles statūtus (nolikumu), ko apstiprinājusi uzņēmuma (komercsabiedrības) pārvaldes institūcija.

2.1. — 10.pants. Ārvalstu fizisko un juridisko personu uzņēmumi.

Ārvalstu fizisko un jurisko personu (komercsabiedrību) dibināšanu regulē likumi par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā.

2.1. — 11.pants. Uzņēmumu pārvalde.

Uzņēmumu un komercsabiedrību pārvaldi nosaka tās statūti un dibināšanas līgums, kā arī šī likuma noteikumi par atsevišķiem komercdarbības dalībnieku veidiem.

2.1. — 12.pants. Uzņēmumu (komercsabiedrību) reorganizācija.

(1) Uzņēmumu (komercsabiedrību) var reorganizēt, pievienojot to citaim uzņēmumam (sabiedrībai), apvienojoties uzņēmumiem (sabiedrībām), sadalot uzņēmumu (sabiedrību), izdaloties no uzņēmuma (sabiedrības), kā arī pārveidojot to cita veida uzņēmumā (sabiedrībā).

(2) Lēmumu par uzņēmuma (sabiedrības) reorganizāciju pieņem statūtos vai līgumā noteiktajā kārtībā. Reorganizēt uzņēmumu (sabiedrību) var arī saskaņā ar tiesas spriedumu.

(3) Uzņēmumus (sabiedrības) apvienojot vai pievienojot kādam citam, izveidotajam uzņēmumam (sabiedrībai) pāriet visu apvienoto (pievienoto) uzņēmumu (sabiedrību) tiesības un saistības.

(4) Uzņēmumu (sabiedrību) sadalot vai izdalot daļu no tiem, tā tiesības un saistības tiek sadalītas.

(5) Reorganizētie uzņēmumi (komercsabiedrības) jāpārreģistrē Latvijas Republikas Komercreģistrā.

2.1. — 13.pants. Uzņēmuma (komercsabiedrības) darbības izbeigšanās.

(1) Uzņēmuma (komercsabiedrības) darbība izbeidzas

— ar tās likvidāciju;

— saskaņā ar likumu par bankrotu;

— uz tiesas nolēmuma pamata pēc tieslietu ministra, akcionāru, kreditoru vai citu ieinteresētu personu iesnieguma, ja uzņēmuma (sabiedrības) darbība nav savienojama ar sabiedriskām interesēm, vai kad uzņēmums (sabiedrība) veic neatļautu komercdarbību, vai arī veic to bez attiecīgas atļaujas, licences vai sertifikāta.

(2) Par uzņemuma (sabiedrības) likvidāciju jāsniedz ziņojums oficiālā laikrakstā un jāpaziņo Latvijas Republikas Komercreģistram.

(3) Uzņēmuma (sabiedrības) likvidācijas lēmuma pieņēmējs ieceļ likvidācijas komisiju, kas pārvalda uzņēmuma (sabiedrību) likvidācijas procesā.

(4) Likvidācijas komisija nosaka kārtību, kādā uzņēmuma (sabiedrības) dokumenti nododami glabāšanā arhīviem un veic nepieciešamās darbības šo dokumentu sakārtošanai un nodošanai.

(5) Likvidācijas komisija novērtē uzņēmuma mantu un sastāda likvidācijas bilanci. Kreditoru un budžeta iestāžu prasību apmierināšanai nepieciešamo uzņēmuma (sabiedrības) mantas daļu pārdod izsole vai nodod kreditoriem parāda dzēšanai.

(6) Kreditoru prasības pret likvidējamo uzņēmumu jāpiesaka triju mēnešu laikā no dienas, kas publicēts sludinājums par likvidēšanu.

(7) Uzņēmuma parādi jānomaksā šādā secībā:

1) darbinieku prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, un prasījumi par kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts ar sakropļojumu vai citu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;

2) nodokļi un citi maksājumi (parādi) valsts un pašvaldību budžetos;

3) iemaksa sociālās nodrošināšanas iestādei turpmāko ikmēneša maksājumu kapitalizācijai sakarā ar kaitējumu uzņēmuma vainas dēļ;

4) izdevumi apkārtējai videi nodarītā kaitējuma kompensēšanai, zemes rekultivācijai un mežu atjaunošanai;

5) prasījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām, pēc hipotēku pirmtiesības;

6) parādi kreditoriem, kas savas prasības pieteikuši termiņā;

7) parādi pārējiem kreditoriem.

(8) Uzņēmumu (sabiedrību) manta, kas palikusi pēc kreditoru prasību apmierināšanas un izmaksām darbiniekiem, paliek īpašniekam vai tiek sadalīta dalībniekiem proporcionāli to komercsabiedrībā ieguldītajai daļai.

(9) Uzņēmums (sabiedrība) uzskatāms par likvidētu pēc tā izslēgšanas no Latvijas Republikas Komercreģistra.

2.nodaļa. Pilnsabiedrība (Atklāta komercsabiedrība).

2.2. — 1.pants. Pilnsabiedrības jēdziens.

(1) Līgumsabiedrība, kuras mērķis ir, izmantojot kopēju firmu, nodarboties ar komercdarbību, ir pilnsabiedrība tad, ja nav ierobežota neviena tās dalībnieka atbildība pret sabiedrības kreditoriem

(2) Pilnsabiedrību var izveidot divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas per so nas. Pilnsabiedrība nav juridiska persona.

2.2. — 2.pants. Pieteikums reģistram.

Sabiedrība ir jāpiesaka ierakstīšanai Latvijas Republikas Komercreģistrā.

2.2. — 3.pants. Piesakāmās izmaiņas.

Ja izmaina sabiedrības firmu vai pārceļ atrašanās vietu citā vietā vai arī sabiedrībā iestājas kāds jauns dalībnieks, tad šīs izmaiņās ir jāpiesaka ierakstīšanai Komercreģistrā.

2.2. — 4.pants. Visu dalībnieku pieteikumi un parakstu paraugu uzglabāšana.

(1) Pieteikumi ir jāizdara visiem sabiedrības dalībniekiem.

(2) Tiem dalībniekiem, kuriem jāpārstāv sabiedrība, jānodod uzglabāšanai firmas un savu parakstu paraugi.

2.2. — 5.pants. Sabiedrības līgums.

Tiesiskās attiecības starp dalībniekiem vispirms nosaka sabiedrības līgums. Šīs nodaļas turpmāko pantu noteikumi ir piemērojami tikai tad, ja sabiedrības līgumā nav noteikts kas cits.

2.2. — 6.pants. Atlīdzība par izdevumiem un zaudējumiem.

(1) Ja dalībnieks, kārtojot sabiedrības lietas, izdara tādus izdevumus, kādus viņš sakarā ar pastāvošiem apstākļiem uzskata par vajadzīgiem vai cieš zaudējumus sakarā ar šo darbību, tad sabiedrībai ir pienākums tos viņam atlīdzināt.

(2) Par dalībnieka izdoto naudu, sabiedrībai atlīdzinot izdevumus, ir jāmaksā arī procenti no izdošanas brīža.

2.2. — 7.pants. Pienākums maksāt procentus.

(1) Dalībniekam, ja viņš savu naudas ieguldījumu neiemaksā noteiktā laikā vai arī ienākumos saņemtu sabiedrības naudu noteiktā laikā nenodod sabiedrības kasē vai arī patvarīgi ņem naudu no sabiedrības kases, ir jāmaksā procenti no tās dienas, kurā bija jāizdara maksājums vai jānodod nauda vai arī nauda tika patvarīgi paņemta.

(2) Šajos gadījumos var prasīt arī citu zaudējumu atlīdzību.

2.2. — 8.pants. Konkurences aizliegums.

(1) Sabiedrības dalībnieks nedrīkst bez pārējo dalībnieku piekrišanas veikt darījumus sabiedrības darbības nozarē, kā arī piedalīties kā neierobežoti atbildīgs dalībnībnieks vai kā komandīts citā tāda pat profila uzņēmumā.

(2) Piekrišana līdzdalībai kādā citā sabiedrībā uzskatāma par dotu, ja pārējiem dalībniekiem, nodibinot sabiedrību, ir zināms, ka konkrētais dalībnieks piedalās kādā citā sabiedrībā kā personiski atbildīgs un viņi, noslēdzot līgumu, nav kategoriski iebilduši pret šādu līdzdalību.

2.2. — 9.pants. Konkurences aizlieguma pārkāpšana.

(1) Ja kāds sabiedrības dalībnieks pārkāpj augstāk noteikto aizliegumu, tad sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību; tai ir arī tiesības zaudējumu atlīdzības vietā no minētā dalībnieka pieprasīt, lai viņš ņem uz sava rēķina izdarītos zaudējumus, kas radušies sabiedrībai, un atdod sabiedrībai atlīdzību, kuru viņš ir saņēmis, izdarot darījumus uz kādas citas personas rēķina, vai arī nodod sabiedrībai savas tiesības šādu atlīdzību saņemt.

(2) Kuru no minētajām pretenzijām pieteikt, izlemj pārējie sabiedrības dalībnieki.

(3) Pretenzijas noilgst triju mēnešu laikā, sākot ar brīdi, kurā pārējie dalībnieki uzzinājuši par darījuma noslēgšanu vai par šī dalībnieka līdzdalību kādā citā sabiedrībā; tās noilgst neatkarīgi no uzzināšanas piecus gadus pēc to izcelšanās.

(4) Sabiedrības pārējiem dalībniekiem ir tiesības prasīt arī sabiedrības likvidāciju.

2.2. — 10.pants. Sabiedrības darījumu slēgšana.

(1) Visiem dalībniekiem ir tiesības un pienākums piedalīties sabiedrības darījumu slegšanā.

(2) Ja sabiedrības līgumā darījumu slēgšana ir uzticēta vienam vai vairākiem dalībniekiem, tad pārējiem sabiedrības dalībniekiem šādu tiesību nav.

2.2. — 11.pants. Vairāku dalībnieku tiesības slēgt sabiedrības darījumus.

(1) Ja tiesības slēgt darījumus pieder visiem vai vairākiem dalībniekiem, tad katram no viņiem ir tiesības patstāvīgi rīkoties.

(2) Ja sabiedrības līgumā ir noteikts, ka dalībniekiem, kuriem ir tiesības slēgt darījumus, ir nepieciešama visu sabiedrības dalībnieku piekrišana, izņemot gadījumu, kad sabiedrībai draud briesmas.

 2.2. — 12.pants. Darījumu slēgšanas pilnvarojumu apjoms.

(1) Pilnvarojums slēgt sabiedrības vārdā darījumus attiecas uz visām darbībām, kuras izriet no sabiedrības komercdarbības normālās (parastas) realizācijas.

(2) To darbību veikšanai, kas izriet ārpus minētā, ir nepieciešams visu dalībnieku kopējs lēmums.

(3) Prokurista iecelšanai ir nepieciešama visu sabiedrības dalībnieku piekrišana, izņemot gadījumus, kad sabiedrības interesēm draud briesmas. Prokuru var atsaukt jebkurš no dalībniekiem, kurš ir pilnvarots prokuru iesniegt vai arī piedalīties tās iesniegšanā.

2.2. — 13.pants. Darījuma slēgšanas pilnvarojumu atņemšana.

Pilnvarojumu slēgt darījumus, ja ir svarīgs iemesls, pēc pārējo dalībnieku ierosinājuma kādam no dalībniekiem var atņemt uz tiesas nolēmuma pamata.

2.2. — 14.pants. Dalībnieku kontroles tiesības.

Katram sabiedrības dalībniekam ir tiesības personīgi iegūt informāciju par sabiedrības lietām, ieskatīties sabiedrības tirdzniecības grāmatā un dokumentos un iepazīties ar bilanci un gada noslēguma bilanci.

2.2. — 15.pants. Lēmuma pieņemšana.

(1) Dalībnieku pieņemamajiem lēmumiem nepieciešama visu dalībnieku piekrišana, kuri ir pilnvaroti piedalīties lēmumu pieņemšanā.

(2) Ja saskaņā ar sabiedrības līgumu lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, tad šaubu gadījumos vairākumu nosaka, vadoties no dalībnieku skaita.

2.2. — 16.pants. Peļņa un zaudējumi.

(1) Katra saimniecības gada beigās uz bilances pamata noskaidro sabiedrības gada peļņu vai zaudējumus un, izejot no tā, aprēķina katram dalībniekam viņa daļu.

(2) Peļņu, kuru pienākas saņemt kādam dalībniekam, pieraksta šī dalībnieka daļai sabiedrības kapitālā, bet zaudējuma summu, kura piekrīt katram dalībniekam, kā arī saimniecības gada laikā no viņa daļas sabiedrības kapitālā izņemtās naudas summas noraksta no šī dalībnieka daļas sabiedrības kapitālā.

2.2. — 17.pants. Peļņas un zaudējumu sadalījums.

(1) No gada peļņas katram dalībniekam pienākas ienākums no viņa daļas sabiedrības kapitālā. Ienākuma daļu jānosaka sabiedrības līgumā. Ja gada peļņa nav pietiekama šai sadalei, tad daļas jānosaka pēc attiecīgi mazākas procentu likmes.

(2) Tā gada peļņas daļa, kura pārsniedz visu aprēķināto ienākumu, kā arī saimniecības gada zaudējumi jāsadala pēc dalībnieku skaita.

2.2. — 18.pants. Daļas samazināšana sabiedrības kapitālā.

Nevienam sabiedrības dalībniekam nav tiesību bez pārējo dalībnieku piekrišanas samazināt savu daļu sabiedrības kapitālā.

2.2. — 19.pants. Sabiedrības tiesībspēja.

Pilnsabiedrība var, izmantojot firmu, iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

2.2. — 20.pants. Sabiedrības pārstāvība.

(1) Parstāvēt sabiedrību ir pilnvarots katrs dalībnieks, ja vien viņš ar sabiedrības līgumu nav no pārstāvības izslēgts

(2) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka visi vai vairāki dalībnieki ir pilnvaroti vienīgi kopīgi pārstāvēt sabiedrību. Kopīgai pārstāvībai pilnvarotie dalībnieki drīkst katrs no viņiem atsevišķi veikt noteiktus darījumus vai noteiktu darījumu veidu.

(3) Kāda dalībnieka izslēgšana no pārstāvības, rīkojums par kopīgu pārstāvību, kā arī katra izmaiņa kāda dalībnieka pārstāvības pilnvarojumā ir jāieraksta Komercreģistrā.

2.2. — 21.pants. Pilnvarojuma apjoms.

(1) Sabiedrības dalībnieku tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecas uz visām tiesu un ārpustiesu darbībām, ieskaitot nekustamo īpašumu pārdošanu un apgrūtināšanu, kā arī prokuras izsniegšanu un atsaukšanu.

(2) Pilnvarojuma apjoma ierobežošana nav spēkā pret trešām personām; tas it īpaši attiecas uz ierobežojumiem, kuri nosaka, ka pilnvarojums attiecas tikai uz zināmiem darījumiem vai darījumu veidiem vai arī to, ka pilnvarojums ir spēkā tikai darījumiem, kuri notiek zināmos apstākļos, noteiktā laika periodā vai arī tikai atsevišķās vietās.

2.2. — 22.pants. Pilnvarojuma atņemšana.

Pilnvarojumu pārstavēt sabiedrību kādam dalībniekam, ja pastāv svarīgs iemesls, var atņemt pēc pārējo dalībnieku iesnieguma ar tiesas nolēmumu. Tāds iemesls ir rupja savu pienākumu neizpildīšana vai nespēja pienācīgi pārstāvēt sabiedrību.

2.2. — 23.pants. Dalībnieku personīgā atbildība.

Dalībnieki personīgi kā solidāri parādnieki atbild kreditoriem par sabiedrības saistībām, ja sabiedrībai nepietiek mantas saistību izpildei. Pretēja rakstura vienošanās nav spēkā pret trešām personām.

2.2. — 24.pants. Dalībnieka iebildumi.

(1) Ja pret kādu sabiedrības dalībnieku tiek izvirzītas pretenzijas sakarā ar sabiedrības saistību, tad viņš var izvirzīt ar savu personu nesaistītus iebildumus tikai tādā apjomā, kādā tos varētu izvirzīt sabiedrība.

(2) Sabiedrības dalībnieks var atteikties apmierināt kreditora prasību tik ilgi, kamēr sabiedrībai pastāv tiesības apstrīdēt attiecīgo saistību.

(3) Uz izpildraksta, kas ir vērsts pret sabiedrību, pamata nedrīkst izdarīt piespiedu piedziņu no dalībnieka.

 

2.2. — 25.pants. Jauniestājušā dalībnieka atbildība.

(1) Personai, kura iestājas jau pastāvošā sabiedrībā, jāatbild vienlaicīgi ar pārējiem dalībniekiem par sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās. Tas ir spēkā neatkarīgi no tā, vai pie iestāšanās firma tiek mainīta vai nē.

(2) Pretēja vienošanās nav spēkā pret trešām personām.

 

2.2. — 26.pants. Sabiedrības izbeigšanās pamati.

Pilnsabiedrība izbeidzas:

— ja izbeidzas tās līgumā paredzētais darbības termiņš;

— pēc dalībnieka lēmuma;

— saskaņā ar likumu par bankrotu;

— sakarā ar kāda dalībnieka nāvi vai izstāšanos no sabiedrības, ja no sabiedrības līguma neizriet kas cits;

— ar konkursa atklāšanu par kāda dalībnieka īpašumu;

— pēc tiesas nolēmuma;

— ja gada laikā pēc sabiedrības reģistrācijas nav uzsākta darbība.

 

2.2. — 27.pants. Dalībnieka paziņojums par iestāšanos.

Dalībnieks, ja sabiedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku, var izstāties tikai ar darbības gada beigām; paziņojums par to jāizdara vismaz sešus mēnešus iepriekš (vari ants — trīs mēnešus).

 

2.2. — 28.pants. Sabiedrības likvidācija ar tiesas nolēmumu.

(1) Pēc dalībnieka iesnieguma sabiedrību var likvidēt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls vai sabiedrības darbība ir pretrunā ar likumu.

(2) Šāds iemesls ir tad, ja kāds cits dalībnieks ar nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ neizpilda kādu, ar sabiedrības līgumu viņam uzliktu, būtisku pienākumu vai arī šāda pienākuma izpildīšana kļūst neiespējama. (3) Nav spēkā vienošanās, ar kuru dalībnieka tiesības prasīt sabiedrības likvidāciju tiek izslēgtas vai ierobežotas.

 

2.2. — 29.pants. Sabiedrības izbeigšanās sakarā ar dalībnieka nāvi vai bankrotu.

(1) Ja sabiedrība izbeidz pastāvēt kāda dalībnieka nāves dēļ, tad mirušā dalībnieka mantiniekam ir pārējiem par šo nāves gadījumu nekavējoties jāpaziņo. Ja sabiedrībai dalībnieka nāves sakarā draud briesmas, tad mantiniekam ir jāturpina mantojuma atstājēja veicamie darījumi, līdz pārējie dalībnieki kopīgi ar viņu ieceļ aizstājēju. Pārējiem dalībniekiem tāpat ir pienākums pagaidām turpināt viņu veicamos darījumus. Sabiedrība joprojām tiek uzskatīta par esošu.

(2) Šie noteikumi jāpiemēro arī tad, ja sabiedrība izbeidz pastāvēt tāpēc, ka par kāda dalībnieka īpašumu ir atklāts konkurss.

 

2.2. — 30.pants. Dalībnieka izstāšanās.

Ja sabiedrības līgumā ir noteikts, ka sabiedrībai jāturpina darbība palikušo pārējo dalībnieku sastāvā, ja kāds dalībnieks izstājas vai nomirst, vai arī tiek atklāts konkurss par kāda dalībnieka īpašumu, tad dalībnieks, kura sakarā iestājies šis noteikums, atzīstams kā izstājies no sabiedrības ar to brīdi, kurā, šādam līguma noteikumam iztrūkstot, sabiedrība beigtu pastāvēt.

 

2.2. — 31.pants. Sabiedrības darbības turpināšana.

(1) Ja sabiedrības līgumā ir noteikts, ka kāda dalībnieka nāves gadījumā sabiedrībai jāturpina darbība, iesaistot bijušā dalībnieka mantinieku, tad mantiniekam ir tiesības savu palikšanu sabiedrībā darīt atkarīgu no nosacījuma, ka, atstājot līdzšinējo peļņas daļu, viņam piešķir komandīta statusu, un mirušā dalībnieka ieguldījuma daļu, kura pāriet viņam, tiek atzīta par viņa komadītieguldījumu.

(2) Ja pārējie dalībnieki šādu mantinieka prasību nepieņem, tad viņam ir tiesības paziņot par izstāšanos no sabiedrības.

(3) Šādas tiesības mantiniekam ir tikai trīs mēnešu laikā no tā brīža, kad viņš uzzinājis par mantojuma atklāšanos.

(4) Ja minētā termiņa laikā mantinieks izstājas no sabiedrības vai sabiedrība šajā laikā izbeidz pastāvet, vai arī mantiniekam tiek piešķirts komandīta statuss, tad viņš atbild par tiem sabiedrības parādiem tādā apmērā, kāds paredzēts Civillikuma normās attiecībā uz mantinieka atbildību par mantojuma saistībām.

 

2.2. — 32.pants. Dalībnieka izslēgšana.

Ja kāda sabiedrības dalībnieka uzvedība ir par pamatu, lai dalībnieki pieprasītu sabiedrības likvidāciju, tad tiesa var pēc pārējo dalībnieku pieprasījuma pieņemt lēmumu par šī dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības.

 

2.2. — 33.pants. Sabiedrības nodošana vienam tās dalībniekam.

Ja sabiedrībā ir tikai divi dalībnieki, tad, pastāvot priekšnoteikumiem, kas ļautu vienu no viņiem izslēgt no sabiedrības, tiesa var otru dalībnieku pēc viņa iesnieguma pasludināt par tiesīgu pārņemt uzņēmumu bez tā likvidācijas ar visiem tā aktīviem un pasīviem.

 

2.2. — 34.pants. Sabiedrības likvidācijas nepieciešamība.

Pēc sabiedrības izbeigšanās notiek tās likvidācija, ja vien nav notikusi vienošanās par to, ka dalībnieki visus savstarpējos jautājumus atrisina citā veidā vai arī nav atklāts konkurss par sabiedrības kopīgo mantu.

 

2.2. — 35.pants. Likvidatora iecelšana.

(1) Sabiedrības likvidāciju ja tās realizēšanai ar dalībnieku lēmumu vai atsevišķu dalībnieku noslēgto līgumu nav pilnvaroti atsevišķi dalībnieki vai citas personas — izpilda visi dalībnieki kā likvidatori. Kāda dalībnieka vairākiem mantiniekiem ir ir jāieceļ viens kopīgs pārstāvis.

(2) Ja par kāda dalībnieka īpašumu ir atklāts konkurss, tad šī dalībnieka vietā stājas konkursa pārvaldnieks.

 

2.2. — 36.pants. Likvidatora pieteikšana.

(1) Likvidatorus to ierakstīšanai Komercreģistrā ir jāpiesaka visiem dalībniekiem. Tas pats ir spēkā attiecībā uz katru izmaiņu likvidatoru sastāvā vai arī likvidatoru pilnvarās.

(2) Tiesas ieceltu likvidatoru ierakstīšanu reģistrā, kā arī tiesas izdarītas likvidatoru atcelšanas ierakstīšanu reģistrā izdara oficiālā kārtībā.

(3) Likvidatoriem ir jānodod glabāšanai reģistrā firma kopā ar savu parakstu paraugiem.

 

2.2. — 37.pants. Likvidatoru tiesības un pienākumi.

Likvidatoriem ir pienākums pabeigt sabiedrības darījumus, iekasēt prasību summas, pārējo īpašumu pārvērst naudā un apmierināt kreditorus. Lai pabeigtu nenokārtotus darījumus, viņiem ir tiesības noslēgt jaunus darījumus. Likvidatori pārstāv sabiedrību tās darījumu lokā un ārpus tiesas.

 

2.2. — 38.pants. Vairāki likvidatori.

(1) Ja darbojas vairāki likvidatori, tad viņi drīkst ar likvidāciju saistītās darbības izdarīt tikai kopīgi, izņemot gadījumu, kad ir noteikts, ka viņi drīkst darboties atsevišķi; šāds noteikums ir jāieraksta Komercreģistrā.

(2) Likvidatori var pilnvarot atsevišķas personas no sava vidus veikt noteiktas darbības vai noteiktu darbību veidus.

 

2.2. — 39.pansts. Bilances sastādīšanas pienākums.

Likvidatoriem, kā likvidāciju uzsākot, tā arī to nobeidzot, ir jāsastāda bilance.

 

2.2. — 40.pants. Sabiedrības mantas sadalīšana.

(1) Sabiedrības kopīgā manta, kas paliek pāri pēc parādu nokārtošanas, likvidatoriem ir jāsadala starp sabiedrības dalībniekiem, vadoties no tā, kādas uz noslēguma bilances pamata ir savstarpējās proporcijas starp kapitālieguldījumiem.

(2) Nauda, kura likvidācijas laikā nav nepieciešama, tiek iepriekšēji sadalīta. Ir jāpatur naudas summas, kuras nepieciešamas vēl termiņu nesasniegušu parādu dzēšanai, kā arī strīdīgu saistību apmierināšanai un to izmaksu nodrošināšanai, kas būs jāizmaksā dalībniekiem, izdarot noslēguma sadali.

(3) Ja par sabiedrības mantas sadalīšanu dalībnieku starpā izceļas strīds, tad likvidatoriem ir jāatliek sadale līdz strīda izšķiršanai.

 

2.2. — 41.pants. Pieteikums par sabiedrības izbeigšanu.

(1) Pēc likvidācijas pabeigšanas likvidatoriem sabiedrības pastāvēšanas izbeigšanās ir jāpiesaka ierakstīšanai Komercreģistrā.

(2) Likvidētās sabiedrības kantora grāmatas un tās dokumenti jānodod glabāšanai vienam dalībniekam vai kādai trešai personai.

 

2.2. — 42.pants. Noilgums prasībām pret atsevišķu sabiedrības dalībnieku.

(1) Prasības pret atsevišķu sabiedrības dalībnieku, kuras izriet no sabiedrības saistībām, noilgst piecus gadus pēc tam, kad sabiedrība likvidēta vai arī izstājies tās dalībnieks, ja prasība pret šo dalībnieku nav pakļauta īsākam noilgumam.

(2) Noilgums sāk darboties no tās dienas beigām, kad sabiedrības likvidācija vai dalībnieka izstāšanās ir ierakstīta attiecīgā reģistrā.

(3) Ja kādai kreditora prasībai pret sabiedrību termiņš iestājas tikai pēc ieraksta izdarīšanas Komercreģistrā, tad noilgums sākas tikai ar termiņa iestāšanās brīdi.

 

2.2. — 43.pants. Noilguma tecējuma pārtraukums.

Noilguma tecējuma pārtraukums, kas noteikts pret likvidēto sabiedrību, ir spēkā arī pret tās dalībniekiem, kas tajā sastāvējuši likvidācijas brīdī.

 

 

2.nodaļa. Komaditsabiedrība.

 

2.3. — 1.pants. Komanditsabiedrības jēdziens.

(1) Komanditsabiedrība ir tāda komercsabiedrība, kurā vienam vai dažiem tās dalībniekiem atbildība pret sabiedrības kreditoriem ir ierobežota tikai ar savas iemaksas apmēru (komanditi), bet pārējiem dalībniekiem atbildības ierobežojums nepastāv (personiski atbildīgie dalībnieki, komplementārie dalībnieki).

(2) Komanditsabiedrība nav juridiska persona. Komanditsabiedrībai jāpiemēro šī likuma noteikumi par pilnsabiedrību, ja šajā nodaļā nav noteikts kas cits.

 

2.3. — 2.pants. Komaditsabiedrības reģistrācija.

(1) Komanditsabiedrības pieteikumā Komercreģistram ir jauzrāda komplementārie dalībnieki un komanditi. Tāpat jāuzrāda summa, kadu katrs no komanditiem ir ieguldījis sabiedrībā.

(2) Publicējot informāciju par ierakstu Komercreģistrā, ir jāuzrāda tikai komanditu skaits: komanditu uzvārdi, sociālais stāvoklis un dzīves vieta, kā arī viņu ieguldītās summas netiek uzrādītas.

(3) Šie noteikumi ir attiecīgi jāpiemēro arī tad, kad kāds komandits iestājas jau pastāvošā komercsabiedrībā, kā arī tad, kad kāds komandits izstājas no komanditsabiedrības.

(4) Ja sabiedrība uzsāk darbību pirms reģistrācijas, piemērojami 2.3.—15.panta noteikumi.

 

2.3. — 3.pants. Dalībnieku savstarpējās attiecības.

Dalībnieku savstarpējās attiecības regulē sabiedrības līgums. Ja sabiedrības līgumā šādu noteikumu nav, tad spēkā ir sekojošie noteikumi.

 

2.3. — 4.pants. Darījumu slēgšana.

Komanditi nepiedalās darījumu slēgšanā un sabiedrības pārstāvībā. Viņiem nav tiesību celt iebildumus pret komplementāro dalībnieku rīcību, izņemot gadījumus, kad šī rīcība iziet ārpus sabiedrības komercdarbības realizēšanas robežām.

 

2.3. — 5.pants. Konkurences aizlieguma noteikumi.

Komanditiem nav piemērojami noteikumi par konkurences aizliegumu, kādi paredzēti pilnsabiedrības dalībniekiem. Tie attiecas tikai uz komplemetārajiem dalībniekiem.

 

2.3. — 6.pants. Kontroles tiesības.

(1) Komanditiem ir tiesības pieprasīt gada noslēguma bilances norakstu, un pārbaudīt tās pareizību, ieskatoties kantora grāmatās vai citos dokumentos.

(2) Svarīgu iemeslu dēļ uz komandita iesnieguma pamata tiesa var jebkurā laikā pieprasīt bilances un gada noslēguma bilances norakstu iesniegšanu vai arī citu dokumentu uzrādīšanu.

 

2.3. — 7.pants. Peļņa un zaudējumi.

(1) Noteikumi par peļņas vai zaudējuma aprēķināšanu ir spēkā arī attiecībā uz komanditiem.

(2) Tomēr peļņa, kuru pienākas saņemt kādam komanditam, tiek ieskaitīta viņa iemaksā sabiedrības kapitālā tik ilgi, līdz viņa daļa kapitālā sasniedz sabiedrības līgumā paredzēto iemaksas apmēru.

(3) Par sabiedrības zaudējumiem komanditi atbild tikai savas iemaksas apmērā, pieskaitot tai arī vēl neiemaksāto ieguldījumu summu.

 

2.3. — 8.pants. Peļņas un zaudējumu sadale.

Peļņas un zaudējumu sadale notiek atbilstoši noteikumiem, kas paredzēti pilnsabiedrībām.

2.3. — 9.pants. Peļņas izmaksa.

(1) Komandits var prasīt savas peļņas izmaksu tikai tad, ja viņa daļa sabiedrības kapitālā zaudējumu dēļ nav kļuvusi mazāka par sabiedrības līgumā noteikto ieguldījumu apmēru.

(2) Komanditiem nav pienākums saņemto peļņu atmaksāt atpakaļ vēlāk radušos zaudējumu dēļ.

 

2.3. — 10.pants. Komandita atbildība.

Komandits ar savu mantu atbild sabiedrības kreditoram līdz savas neizdarītās iemaksas apmēram. Viņa atbildība ir izslēgta tad, ja iemaksa pilnā apmērā izdarīta.

 

2.3. — 11.pants. Komandita atbildības apjoms.

(1) Pret sabiedrības kreditoriem komandita ieguldījuma apmēru pēc ierakstīšanas Komercreģistrā nosaka atbilstoši summai, kura ir uzrādīta ierakstīšanai.

(2) Dalībnieka vienošanās, ar kuru kāds komandits tiek no savas iemaksas atbrīvots vai arī iemaksas termiņš tiek pagarināts, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem.

(3) Ja iemaksa komanditam atmaksāta atpakaļ, tad tas neatbrīvo sabiedrību no atbildības kreditoram. Šāds noteikums ir spēkā arī tad, ja kāds komandits saņem savu peļņas daļu, kamēr viņa daļa sabiedrības kapitālā zaudējumu dēļ ir samazinājusies zem izdarītās iemaksas summas.

 

2.3. — 12.pants. Jauna komandita atbildība.

(1) Ja esošā komanditsabiedrībā iestājas jauns komandits, tad viņš atbild par sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās neatkarīgi no tā, vai, viņam iestājoties, firma tiek vai netiek mainīta.

(2) Citāda vienošanās nav spēkā pret trešām personām.

 

2.3. — 13.pants. Komandita iemaksas apmēra samazinājums.

Komandita iemaksas apmēra samazinājums, kamēr par to nav ierakstīts Komercreģistrā, nav spēkā attiecībā pret kreditoriem

 

2.3. — 14.pants. Iemaksas apmēra samazinājuma pieteikšana.

Iemaksas apmēra paaugstinājums un samazinājums visiem sabiedrības dalībniekiem jāpiesaka ierakstīšanai Komercreģistrā.

 

2.3. — 15.pants. Atbildība pirms ieraksta izdarīšanas.

Ja sabiedrība ir uzsākusi savu darbību, pirms tā ir ierakstīta Komercreģistrā, katrs komandits, kurš ir piekritis sabiedrības darbības uzsākšanai, atbild tāpat kā komplementārais dalībnieks par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās līdz ieraksta izdarīšanai. Tas neattiecas uz gadījumu, kad kreditoriem ir zināms, ka viņš sabiedrībā piedalās kā komandits.

 

2.3. — 16.pants. Komanditsabiedrības likvidācija un reorganizācija.

(1) Komanditsabiedrība tiek likvidēta atbilstoši noteikumiem par pilnsabiedrības likvidāciju. Viena vai vairāku komanditu nāve nav pamats sabiedrības likvidācijai. Visu komanditu nāves gadījumā jālemj par sabiedrības pārveidošanu pilnsabiedrībā.

(2) Ar visu komanditsabiedrības dalībnieku piekrišanu tirdzniecības komanditsabiedrību var pārveidot pilnsabiedrībā.

 

 

4.nodaļa. Akciju sabiedrība.

 

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

 

2.4. — 1.pants. Likumdošanas akti par akciju sabiedrībām.

(1) Attiecības, kas saistītas ar akciju sabiedrību dibināšanu, to darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu, regulē šis likums un citi saskaņā ar to izdotie normatīvie akti.

(2) Banku un citu kredītiestāžu dibināšanu, darbību, reorganizāciju un likvidēšanu, ja tās ir nodibinātas kā akciju sabiedrības vai pārveidotas par akciju sabiedrībām, regulē šis likums, likumi “Par bankām” un “Par vērtspapīriem”, kā arī citi saskaņā ar tiem izdotie normatīvie akti.

(3) Biržu dibināšanas un darbības kārtību regulē šis likums, likumi “Par biržām” un “Par vērtspapīriem”, kā arī citi saskaņā ar tiem izdotie normatīvie akti.

(4) Apdrošināšanas sabiedrību darbību, ja tās ir izveidotas kā akciju sabiedrības, regulē šis likums, likumi “Par apdrošināšanu” un “Par vērtspapīriem”, kā arī citi saskaņā ar tiem izdotie normatīvie akti.

(5) Publisko akciju sabiedrību dibināšanu, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums.

(6) Attiecības, kas saistītas ar publisko akciju sabiedrību darbību, regulē šis likums, ciktāl tas nav pretrunā ar likumu “Par vērtspapīriem”.

 

2.4. — 2.pants. Akciju sabiedrības, akcionāru atbildības norobežošana.

(1) Akciju sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu savu mantu.

(2) Akcionāri atbild par akciju sabiedrības saistībām ar savu ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā, kā arī ar citu savu mantu parakstīto akciju nenomaksātās daļas apjomā, bet neatbild ar pārējo savu mantu.

(4) Akciju sabiedrība neatbild par savu akcionāru saistībām.

 

2.4. — 3.pants. Akciju sabiedrības tiesībspēja.

(1) Akciju sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā.

(2) Akciju sabiedrībai ir visas juridiskās personas tiesības un pienākumi atbilstoši likumiem un sabiedrības statūtiem.

(3) Ja akciju sabiedrība nevar uzsākt uzņēmējdarbību, pirms nav saņemta attiecīga atļauja (licence), sabiedrība ir atbildīga par saistībām, kuras šī sabiedrība pati uzņēmusies vai kāds cits tās vārdā uzņēmies, laika posmā līdz šādas atļaujas (licences) saņemšanai.

(4) Šā panta trešā daļa neattiecas uz saistībām, kas izriet no akciju sabiedrības līgumiem, kuri noslēgti ar nosacījumu, ka tie būs spēkā, ja sabiedrība saņems minēto atļauju (licenci).

(5) Akciju sabiedrība var dibināt savus uzņēmumus, filiāles un pārstāvniecības. Akciju sabiedrība atbild par savu uzņēmumu, filiāļu un pārstāvniecību saistībām ar visu savu mantu.

(6) Publiskā akciju sabiedrība drīkst veikt gan slēgtās emisijas, gan arī publiskās emisijas.

(7) Jebkura akciju sabiedrība, kas nav publiskā akciju sabiedrība, drīkst veikt tikai slēgtās emisijas. Lai akciju sabiedrība varētu veikt publiskās emisijas, tās akcionāru pilnsapulcei jāpieņem lēmums par sabiedrības pārveidošanu publiskajā akciju sabiedrībā.

(8) Slēgtās emisijas tiek veiktas saskaņā ar šo likumu, bet publiskās emisijas — saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”.

 

2.4. — 4.pants. Akciju sabiedrības nosaukums.

(1) Akciju sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem “akciju sabiedrība” vai tās saīsinājumam — “a/s”.

(2) Akciju sabiedrības nosaukumā var būt arī norādījums uz sabiedrības darbības priekšmetu.

(3) Akciju sabiedrības nosaukums jāveido atbilstoši Latvijas Republikas 1992.gada 31.marta Valodu likuma prasībām.

 

2.4. — 5.pants. Akciju sabiedrības juridiskā adrese.

Akciju sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās vietas adrese.

 

2.4. — 6.pants. Pamatkapitāla vērtības izteikšana.

Akciju sabiedrības pamatkapitāla vērtība izsakāma Latvijas Republikas naudas vienībās.

 

2.4. — 7.pants. Akciju sabiedrības dokumenti un informācija, kurai jābūt atklāti pieejamai vai atklāti iegūstamai.

(1) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām institūcijām ir jānodrošina, lai būtu atklāti pieejami vai atklāti iegūstami šādi akciju sabiedrības dokumenti un informācija:

1) dibināšanas līgums un statūti;

2) jebkuri dibināšanas līguma un statūtu grozījumi;

3) pilnīgs līguma un statūtu teksts pēc katras dibināšanas līguma vai statūtu grozīšanas;

4) padomes un valdes locekļu, locekļu kandidātu, zvērinātu revidentu un revīzijas komisijas locekļu vārds un uzvārds, amats un adrese;

5) visu to personu vārds un uzvārds, amats un adrese, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt akciju sabiedrību darījumos ar trešajām personām vai tiesā. Šajā informācijā ir jānorāda, vai minētās pilnvarotās personas var pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai tām jārīkojas kopīgi, kā arī visu to personu vārds un uzvārds, amats un adrese, kuras ir pilnvarotas parakstīt sabiedrības naudas dokumentus;

6) vismaz reizi gadā — reģistrētā, izsludinātā un apmaksātā pamatkapitāla lielums;

7) akciju sabiedrības gada pārskats un ziņojums, kā arī to personu vārds un uzvārds, amats un adrese, kuras parakstījušas šo pārskatu un ziņojumu;

8) jebkuras pārmaiņas akciju sabiedrības juridiskajā adresē;

9) jebkuras ziņas par akciju sabiedrības darbības apturēšanu, reorganizēšanu, likvidēšanu, sabiedrības pasludināšanu par neesošu, likvidācijas uzsākšanu un pabeigšanu, sabiedrības izslēgšanu no Latvijas Republikas Komercreģistra;

10) iecelto likvidatoru vārds un uzvārds, amats un adrese, likvidatoru tiesības un pienākumi, izņemot gadījumus, kad šīs tiesības un pienākumi jau ir noteikti sabiedrības statūtos;

11) likvidācijas bilance un īpašie noteikumi par sabiedrības mantas izlietošanu pēc sabiedrības likvidācijas.

(2) Latvijas Republikas Komercreģistram jānodrošina, lai šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti un informācija, izņemot šā panta trešajā daļā minētos dokumentus un informāciju, tiktu uzskaitīti un uzglabāti atsevišķā lietā, kurai piešķirams sabiedrības reģistrācijas numurs.

(3) Latvijas Republikas Finansu inspekcijai ir jānodrošina šā panta pirmās daļas 7. punktā minēto dokumentu un informācijas uzskaite un uzglabāšana.

(4) Latvijas Republikas Komercreģistram un Finansu inspekcijai ir jānodrošina, lai šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti un informācija būtu atklāti pieejami un lai ikviena persona, samaksājusi valsts nodevu, varētu ar tiem iepazīties.

(5) Latvijas Republikas Komercreģistram un Finansu inspekcijai par samaksu ir jāizsniedz izziņas par šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem vai informācija, kā arī šo dokumentu izraksti vai noraksti, ja saņemts rakstveida iesniegums vai pieprasījums no ieinteresētās personas.

(6) Institūcijai, kas izsniedz šā panta piektajā daļā minēto dokumentu izrakstus vai norakstus, ir jāapliecina to pareizība ja vien šo dokumentu pieprasītājs neatsakās no šāda apliecinājuma.

(7) Atklātu pieeju šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem un informācijai nodrošina:

1) ļaujot iepazīties ar šiem dokumentiem vai informāciju šā panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajā kārtībā;

2) publicējot to šā likuma 2.4.— 8.pantā paredzētajā kārtībā.

 

2.4. — 8.pants. Akciju sabiedrības dokumentu un informācijas publicēšana.

(1) Šā likuma 2.4.— 7.panta pirmajā daļā minētie dokumenti un informācija jāpublicē Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā, izņemot tās pašas daļas 7.punktā minētos dokumentus un informāciju, kuru publicē Latvijas Republikas Finansu inspekcija vai kura publicējama Finansu inspekcijas norādītajā izdevumā prasībām par uzņēmumu gada pārskatiem.

(2) Akciju sabiedrība vai šā likuma 2.4.— 7.panta otrajā un trešajā daļā minētās institūcijas publicē attiecīgos dokumentus pilnībā vai daļēji vai arī publicē informāciju, atsaucoties uz dokumentiem, kas uzglabājas akciju sabiedrībā vai 2.4.— 7.panta otrajā un trešajā daļā minētajās institūcijās.

(3) Ja akciju sabiedrība, publicējot informāciju, atsaucas uz dokumentiem un informāciju, kas nav pieejama šā likuma 2.4.— 7.panta otrajā un trešajā daļā minētajās institūcijās, bet atrodas tikai pašā sabiedrībā, publikācijā obligāti jānorāda, kur (adrese), kurās dienās, kurā laikā un pie kā var iepazīties ar šiem dokumentiem un informāciju.

(4) Ja publikācijā atsaucas uz dokumentiem un informāciju, kas glabājas Latvijas Republikas Komercreģistrā, ir jānorāda, kurā Komercreģistrā un kurā lietā (reģistrācijas numurs) šī informācija glabājas, kā arī Komercreģistra adrese.

(5) Publiskās akciju sabiedrības emisijas prospekta publicēšanas kārtību nosaka likums “Par vērtspapīriem”.

 

 

Akciju sabiedrības dibināšana

 

2.4. — 9.pants. Akciju sabiedrības dibināšanas veidi.

(1) Akciju sabiedrību var dibināt:

1) pārveidojot jau esošo uzņēmumu vai komercsabiedrību akciju sabiedrībā;

2) nodibinot akciju sabiedrību kā jaunu statūtsabiedrību.

(2) Izsludināt publisku parakstīšanos uz akcijām un veikt publiskās emisijas drīkst tikai saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”, reģistrējot akciju izlaišanu Vērtspapīru tirgus komisijā.

(3) Valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās regulē Latvijas Republikas 1992.gada 7.jūlija likums “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”.

 

2.4. — 10.pants. Akciju sabiedrības dibinātāji.

(1) Par akciju sabiedrības dibinātājiem var būt:

1) pilngadīgi Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas Latvijas Republikas teritorijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu, kā arī Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas;

2) valsts;

3) pašvaldība;

4) ārvalstu pilsoņi un ārvalstīs reģistrētās juridiskās personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā.

5) starptautiskās organizācijas.

(2) Par akciju sabiedrības dibinātājiem nedrīkst būt augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas.

(3) Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par trim, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta piektajā un sestajā daļā.

(4) Ja akciju sabiedrības darbības laikā akcionāru skaits kļūst mazāks par trim, tas nav pamats sabiedrības likvidācijai. Šajā gadījumā sabiedrībai gada laikā jāpalielina akcionāru skaits līdz trim. Ja gada laikā tas netiek izdarīts, akciju sabiedrība ir jālikvidē.

(5) Dibinot valsts vai pašvaldības akciju sabiedrību, vienīgais dibinātājs ir valsts vai pašvaldība.

(6) Dibinot akciju sabiedrību tikai ar ārvalstu ieguldījumu, vienīgais dibinātājs var būt ārvalstu komercsabiedrība.

 

2.4. — 11.pants. Akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti.

(1) Akciju sabiedrības dibināšanas dokumenti ir akciju sabiedrības dibināšanas līgums un statūti.

(2) Ja akciju sabiedrību dibina valsts vai pašvaldība kā vienīgais dibinātājs, sabiedrības dibināšanas dokumenti ir tās statūti un Latvijas Republikas valdības vai attiecīgās pašvaldības valdes lēmums par akciju sabiedrības dibināšanu.

(3) Ja akciju sabiedrību dibina ārvalstu komercsabiedrība kā vienīgais dibinātājs, sabiedrības dibināšanas dokumenti ir šīs sabiedrības īpašnieka vai vadības institūcijas lēmums par akciju sabiedrības dibināšanu un sabiedrības statūti.

(4) Akciju sabiedrības dibināšanas līgums jāizstrādā saskaņā ar šā likuma 2.4.— 13.panta prasībām.

(5) Akciju sabiedrības statūti jāizstrādā saskaņā ar šā likuma 2.4.— 14.panta prasībām.

 

2.4. — 12.pants. Akciju sabiedrības dibināšanas kārtība.

(1) Dibinot akciju sabiedrību, dibinātāji:

1) izstrādā un paraksta akciju sabiedrības dibināšanas līgumu, norādot tajā sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas;

2) organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā un saņem izziņu par izdarīto ieguldījumu;

3) izstrādā un paraksta sabiedrības statūtus;

4) samaksā sabiedrības reģistrācijas nodevu un maksu par reģistrācijas publikāciju;

5) iesniedz pieteikumu Latvijas Republikas Komercreģistram.

(2) Dibinātāji var pieprasīt akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudi šā likuma 2.4.— 18.pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

 

2.4. — 13.pants. Akciju sabiedrības dibināšanas līgums.

(1) Akciju sabiedrības dibinātāji noslēdz savā starpā dibināšanas līgumu, kas ir spēkā līdz brīdim, kad akciju sabiedrību reģistrē Latvijas Republikas Komercreģistrā, ja vien dibināšanas līgumā nav noteikumu, kuru izpilde iespējama tikai pēc akciju sabiedrības nodibināšanas.

(2) Akciju sabiedrības dibināšanas līgumā jānorāda:

1) dibinātāju — fizisko personu vārds un uzvārds, adrese, personas kods, pilsonība vai Latvijā nodzīvotie gadi;

2) dibinātāju — juridisko personu nosaukums, to juridiskās adreses un norēķinu konts, dibinātāju pilnvaroto pārstāvju vārds un uzvārds, amats, adrese, personas kods;

3) akciju sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese;

4) akciju sabiedrības statuss (akciju sabiedrība vai publiskā akciju sabiedrība), darbības mērķis un virzieni;

5) akciju sabiedrības dibinātāju pilnvarotie pārstāvji un viņu pienākumu sadale;

6) akciju sabiedrības statūtu izstrādāšanas un parakstīšanas kārtība un termiņi;

7) dibināšanas pamatkapitāla lielums, akciju veidi un kategorijas, to nominālvērtība, dibināšanas pamatkapitāla samaksas kārtība un termiņi;

8) summa, kādu katrs dibinātājs iemaksās dibināšanas pamatkapitālā;

9) akciju sabiedrības pārvaldes un kontroles institūciju locekļu vārds un uzvārds, pilsonība vai Latvijā nodzīvotie gadi;

10) akciju sabiedrības darbības termiņš, ja sabiedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai;

11) dibinātāju atbildība;

12) dibināšanas izdevumu pieļaujamais apjoms un to segšanas kārtība;

13) jebkuri īpaši uzdevumi, tiesības vai pienākumi, kas akciju sabiedrības dibināšanas laikā doti vai piešķirti jebkurai personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā;

14) citi noteikumi, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(3) Dibināšanas līgums jāparaksta visiem dibinātājiem. Dibinātāju parakstiem jābūt zvērināta notāra apliecinātiem.

 

2.4. — 14.pants. Akciju sabiedrības statūti.

(1) Akciju sabiedrības statūtos jānorāda:

1) akciju sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese;

2) akciju sabiedrības statuss (akciju sabiedrība vai publiskā akciju sabiedrība), darbības mērķis un virzieni;

3) dibinātāju — fizisko personu vārds un uzvārds un dibinātāju — juridisko personu nosaukums;

4) darbības termiņš, ja akciju sabiedrību dibina uz laiku vai noteikta mērķa sasniegšanai;

5) akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitāla lielums, akciju veidi, skaits, tajā skaitā valdei rezervējamo akciju skaits un nominālvērtība, to īpašnieku tiesības;

6) akciju atsavināšanas kārtība;

7) ja ir vairāki akciju veidi vai ja ir dažādu kategoriju akcijas, šīs daļas 5. un 6. punktā norādītās ziņas jāsniedz par katru akciju veidu un kategoriju;

8) pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas kārtība;

9) reģistrētā pamatkapitāla lielums;

10) akciju sabiedrības pārvaldes un kontroles institūciju locekļu, to kandidātu, zvērinātu revidentu skaits, viņu un likvidatoru ievēlēšanas kārtība, tiesības un pienākumi;

11) akcionāru pilnsapulču sasaukšanas un jautājumu izlemšanas kārtība, pilnsapulču kompetence;

12) gada pārskatu sastādīšanas, pārbaudīšanas un pieņemšanas kārtība;

13) gada pārskatu un citu akciju sabiedrības dokumentu publicēšanas kārtība;

14) peļņas sadales noteikumi, dividenžu noteikšanas un izmaksas kārtība;

15) rezerves, ja tādas tiek veidotas, to veidošanas un izlietošanas kārtība;

16) akciju sabiedrības reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

17) ierobežojumi viena akcionāra īpašumā esošo akciju skaitam, ja tādi ierobežojumi tiek paredzēti;

18) pārējie noteikumi, kādi nepieciešami atbilstoši akciju sabiedrības darbības raksturam.

(2) Statūti jāparaksta visiem dibinātājiem un jānorāda statūtu parakstīšanas datums. Dibinātāju parakstiem jābūt apliecinātiem šā likuma 2.4.— 13.panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā.

(3) Ja ir jebkādas pārmaiņas akciju sabiedrības statūtos ietvertajā informācijā, izņemot šā panta ceturtajā daļā paredzēto gadījumu, sabiedrības statūtos jāizdara attiecīgi grozījumi, kuri jāreģistrē Latvijas Republikas Komercreģistrā.

(4) Ja akciju sabiedrības dibinātāji vairs nav šīs sabiedrības akcionāri vai ja mainās šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā informācija par dibinātājiem, grozījumi statūtos nav jāizdara.

 

2.4. — 15.pants. Dibināšanas pamatkapitāla samaksa.

(1) Akciju sabiedrības dibināšanas līgumā norādīto dibināšanas pamatkapitālu dibinātāji samaksā tikai naudā šā likuma 2.4.— 16.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus nepiemēro, ja akciju sabiedrība tiek dibināta šā likuma 2.4.— 9.panta pirmās daļas 1. punktā paredzētajā gadījumā.

 

2.4. — 16.pants. Dibināšanas pamatkapitāla samaksas kārtība.

(1) Līdz akciju sabiedrības dibināšanas līgumā noteiktajam termiņam, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem, dibinātājiem jāiemaksā viss līgumā norādītais dibināšanas pamatkapitāls.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā paredzētajā termiņā dibinātāji neiemaksā visu dibināšanas pamatkapitālu, viņiem:

1) jāpārtrauc akciju sabiedrības dibināšana un jārīkojas saskaņā ar šā panta piektās daļas noteikumiem;

2) mēneša laikā jāizdara grozījumi sabiedrības dibināšanas līgumā, samazinot dibināšanas pamatkapitāla lielumu. Dibināšanas pamatkapitāla lielums pēc tā samazināšanas nedrīkst būt mazāks par šā likuma 2.4.— 20.panta trešajā daļā paredzēto minimālo dibināšanas pamatkapitāla lielumu.

(3) Akciju sabiedrības dibinātāju pilnvarotie pārstāvji organizē naudas iemaksāšanu bankā un saņem no bankas Latvijas Republikas Komercreģistram adresētu izziņu, kas apliecina, kādu summu dibinātāji ir iemaksājuši dibināšanas pamatkapitālā.

(4) Dibinot komercbanku, dibinātāju pilnvarotie pārstāvji organizē naudas iemaksāšanu Latvijas Bankas Norēķinu centra pagaidu korespondējošajā kontā un saņem no bankas Latvijas Republikas Komercreģistram adresētu izziņu, kas apliecina, kādu summu dibinātāji ir iemaksājuši dibināšanas pamatkapitālā.

(5) Iemaksātās naudas summas glabājas bankas kontā līdz brīdim, kad akciju sabiedrības valde pēc sabiedrības reģistrācijas tās ieskaita sabiedrības norēķinu kontā.

(6) Ja akciju sabiedrība netiek nodibināta, dibinātāju pilnvarotie pārstāvji atprasa šīs summas un atdod tās dibinātājiem, izņemot summas, kas izlietotas sabiedrības dibināšanas finansēšanai saskaņā ar akciju sabiedrības dibināšanas līgumu.

(7) Strīdus par sabiedrības dibināšanai izlietotajām summām gadījumos, kad akciju sabiedrība netiek nodibināta, izšķir tiesa.

 

2.4. — 17.pants. Akciju sabiedrības pārvaldes un kontroles institūciju veidošana.

(1) Dibinātāji izveido akciju sabiedrības pārvaldes institūcijas — padomi un valdi saskaņā ar šā likuma 2.4.— 48. — 2.4.— 78.pantu prasībām.

(2) Dibinātāji ievēlē kontroles institūcijas saskaņā ar šā likuma VII nodaļas prasībām.

(3) Izveidotās pārvaldes un kontroles institūcijas darbojas līdz pirmajai kārtējai akcionāru pilnsapulcei.

(4) Akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājam (prezidentam), revīzijas komisijas priekšsēdētājam, zvērinātam revidentam un likvidatoriem ir jābūt pilngadīgiem Latvijas Republikas pilsoņiem vai pastāvīgiem tās iedzīvotājiem, kas nodzīvojuši Latvijā ne mazāk kā 21 gadu.

(5) Ierobežojums attiecībā uz valdes priekšsēdētāju nav spēkā akciju sabiedrībās, kurās piedalās ārvalstu kapitāls, ja vismaz 30 procenti no šo sabiedrību pamatkapitāla ir ieguldīti brīvi konvertējamā valūtā.

(6) Akciju sabiedrības zvērinātam revidentam jāatbilst Latvijas Republikas likuma “Par zvērinātiem revidentiem” prasībām.

 

2.4. — 18.pants. Akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaude.

(1) Ja dibinātāju pilnvarotie pārstāvji nepilda šajā likumā un akciju sabiedrības dibināšanas līgumā paredzētos noteikumus, nesniedz akcionāriem paredzēto informāciju, akcionāri, kuri pārstāv ne mazāk par ceturto daļu no apmaksātā sabiedrības dibināšanas pamatkapitāla, ir tiesīgi iesniegt Latvijas Republikas Komrecreģistrā prasību norīkot lietpratējus akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudei.

(2) Par veikto pārbaudi lietpratēji sastāda ziņojumu trīs eksemplāros, no kuriem vienu eksemplāru iesniedz Latvijas Republikas Komercreģistram, otru — dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem, bet trešo — akcionāriem, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(3) Ar akciju sabiedrības dibināšanu saistītās darbības pārbaudes izdevumus sedz akcionāri, kuri pieprasījuši pārbaudi.

(4) Ja sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudē tiek konstatēts, ka dibinātāju pilnvarotie pārstāvji nav godprātīgi veikuši savus pienākumus, viņi atlīdzina šā panta trešajā daļā norādītajiem akcionāriem sabiedrības dibināšanas pārbaudes izdevumus.

(5) Strīdus par izdevumiem, kas saistīti ar akciju sabiedrības dibināšanas darbības pārbaudi, izšķir tiesa.

 

2.4. — 19.pants. Akciju sabiedrības reģistrācija.

(1) Ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc statūtu parakstīšanas akciju sabiedrības valdei jāiesniedz Latvijas Republikas Komercreģistram sabiedrības reģistrācijas pieteikums.

(2) Akciju sabiedrībām, kurām statūtos norādīto darbības virzienu īstenošanai nepieciešama speciāla atļauja (licence), pieteikums Latvijas Republikas Komercreģistram jāiesniedz ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc statūtu parakstīšanas.

(3) Reģistrācijas pieteikumam pievieno:

1) akciju sabiedrības dibināšanas līgumu vai šā likuma 2.4.— 11.panta otrajā un trešajā daļā paredzētos lēmumus;

2) akciju sabiedrības statūtus;

3) reģistrējamās akciju sabiedrības juridisko adresi apstiprinošu dokumentu (ēku, telpu īpašnieka vai pārvaldītāja izsniegtu izziņu vai atzīmi pasē);

4) bankas izziņu par dibināšanas pamatkapitāla samaksu;

5) dokumentus, kas apliecina, ka ir samaksāta reģistrācijas nodeva un maksa par reģistrācijas publikāciju;

6) licenci šā likuma 2.4.— 3.panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos;

7) citus Latvijas Republikas likumos noteiktos dokumentus.

(4) Visiem Latvijas Republikas Komercreģistram iesniedzamo dokumentu norakstiem un izrakstiem no šiem dokumentiem, kā arī dibinātāju parakstiem jābūt apliecinātiem šā likuma 2.4.— 7.panta sestajā daļā paredzētajā kārtībā.

(5) Juridisko personu pilnvaroto pārstāvju parakstus apliecina ar juridiskās personas zīmogu.

(6) Paziņojumu par akciju sabiedrības reģistrāciju publicē Latvijas Republikas Komercreģistrs.

 

AKCIJU SABIEDRĪBAS PAMATKAPITĀLS, REZERVES UN VĒRTSPAPĪRI

 

2.4. — 20.pants. Akciju sabiedrības pamatkapitāls.

(1) Akciju sabiedrībai ir dibināšanas pamatkapitāls, reģistrētais pamatkapitāls, izsludinātais pamatkapitāls, parakstītais pamatkapitāls un apmaksātais pamatkapitāls.

(2) Akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitāla lielumu nosaka sabiedrības dibināšanas līgumā, un tas nedrīkst būt mazāks par šā panta trešajā daļā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitāla lielumu.

(3) Minimālais dibināšanas pamatkapitāls banku akciju sabiedrībām ir 2 000 000 latu, dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 1 000 000 latu, pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 500 000 latu, biržu akciju sabiedrībām — 100 000 latu, lombardu akciju sabiedrībām — 10 000 latu, pārējām akciju sabiedrībām — 5 000 latu.

(4) Reģistrētā pamatkapitāla lielumu nosaka akciju sabiedrības statūtos, un tas nedrīkst būt mazāks par šā panta piektajā daļā noteikto minimālo reģistrētā pamatkapitāla lielumu.

(5) Minimālais reģistrētais pamatkapitāla lielums banku akciju sabiedrībām ir 3 000 000 latu, dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 2 000 000 latu, pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām — 1 000 000 latu, biržu akciju sabiedrībām — 250 000 latu, lombardu akciju sabiedrībām — 50 000 latu, pārējām akciju sabiedrībām — 25 000 latu.

(6) Akciju sabiedrības statūtos noteiktais reģistrētais pamatkapitāls sabiedrībai jāizveido piecu gadu laikā no sabiedrības reģistrācijas brīža.

(7) Izsludinātā pamatkapitāla lielumu fiksē pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(8) Parakstītā pamatkapitāla lielumu fiksē akciju sabiedrības akcionāru reģistrā.

(9) Apmaksātā pamatkapitāla lielumu fiksē akciju sabiedrības akcionāru reģistrā un grāmatvedības dokumentos, un pēc kārtējā akciju laidiena samaksas termiņa beigām to paziņo Latvijas Republikas Komercreģistram.

 

2.4. — 21.pants. Parakstītā pamatkapitāla veidošana.

(1) Parakstīto pamatkapitālu veido no ieguldījumiem, kurus var ekonomiski novērtēt. Saistības sniegt pakalpojumus vai veikt darbu nav uzskatāmas par ieguldījumu, tāpat par ieguldījumu nav uzskatāma paredzamā peļņa vai paredzamā darbība akciju sabiedrībā.

(2) Parakstīto pamatkapitālu var veidot, ieguldot tajā:

1) naudu (veidojot publiskās akciju sabiedrības pamatkapitālu publiskās emisijās, vērtspapīros var ieguldīt tikai naudu);

2) ķermeniskas lietas;

3) intelektuālo īpašumu.

(3) Ieguldījuma veidu akciju sabiedrība nosaka, pieņemot lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(4) Banku un citu kredītiestāžu un apdrošināšanas akciju sabiedrību pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudu, izņemot šā panta piektajā daļā paredzēto gadījumu.

(5) Ja bankas un citas kredītiestādes dibina kā akciju sabiedrības, to parakstītajā pamatkapitālā var ieguldīt nekustamas ķermeniskas lietas ar Latvijas Bankas atļauju, bet, lai apdrošināšanas akciju sabiedrību parakstītajā pamatkapitālā ieguldītu nekustamas ķermeniskas lietas, nepieciešama Latvijas Republikas Finansu ministrijas atļauja.

(6) Akciju sabiedrībā ieguldītās ķermeniskās lietas vai intelektuālais īpašums kļūst par sabiedrības īpašumu.

(7) Naudu akciju sabiedrības pamatkapitālā var ieguldīt tikai Latvijas Republikas oficiālajās naudas vienībās, izņemot šā panta astotajā daļā paredzēto gadījumu.

(8) Ja sabiedrības pamatkapitālā ieguldījumus izdara ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, ieguldījumi izdarāmi un novērtējami saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”.

 

2.4. — 22.pants. Akciju sabiedrības rezerves.

(1) Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka tā veido noteiktas rezerves, paredzot to lielumu, izveidošanas un izlietošanas kārtību.

(2) Rezerves nevar izmantot dividenžu izmaksai.

(3) Likumos par finansu un kredīta akciju sabiedrībām var noteikt obligātās un speciālās rezerves, šo rezervju lielumu un glabāšanas kārtību.

 

 

2.4. — 23.pants. Akciju veidi un kategorijas.

(1) Akciju sabiedrības izlaiž šādu veidu akcijas: parastās, priekšrocību un personāla akcijas.

(2) Parastajām akcijām var būt dažādas kategorijas. Sabiedrības statūtos jānorāda katras kategorijas akciju vērtība, skaits un to īpašnieku tiesības.

(3) Akciju sabiedrības var emitēt šādu kategoriju parastās akcijas:

1) ar balsstiesībām;

2) bez balsstiesībām;

3) ar ierobežojumiem to atsavināšanā;

4) ar iepriekš noteiktu dividendi;

5) ar īpašiem likvidācijas kvotas saņemšanas noteikumiem;

6) ar balsstiesību ierobežojumiem.

(4) Līdz pirmo divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanai akcionāru pilnsapulcē visu veidu akciju un kategoriju bezbalss akciju nominālvērtību kopsumma akciju sabiedrībā nedrīkst pārsniegt 40 procentus no akciju sabiedrības pamatkapitāla pēc tā palielināšanas.

(5) Akciju sabiedrība izlaiž vārda vai uzrādītāja akcijas slēgtā emisijā saskaņā ar šo likumu. Publiskā akciju sabiedrība izlaiž vārda vai uzrādītāja akcijas slēgtā emisijā saskaņā ar šo likumu vai arī vārda vai uzrādītāja akcijas publiskā emisijā — saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”.

(6) Slēgtās emisijas akcijas līdz ar ziņām par slēgtās emisijas vārda akciju īpašnieku fiksējamas akcionāru reģistrā. Publiskās emisijas akcijas tiek iegrāmatotas saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”.

(7) Slēgtās emisijas akcijas parakstītājs iegūst akcionāra tiesības ar brīdi, kad akcijas iegūšana fiksēta akcionāru reģistrā. Publiskās emisijas akcijas parakstītājs iegūst akcionāra tiesības ar akcijas iegūšanas darījuma noslēgšanas brīdi.

(8) Akcijas nav dalāmas. Ja vienai akcijai ir vairāki īpašnieki, akcionāru reģistrā ir jāatzīmē, kurš no akcionāriem ir šīs akcijas īpašnieku pārstāvis.

 

2.4. — 24.pants. Akcionāru reģistrācija.

(1) Akciju sabiedrības valde organizē vārda akciju un to īpašnieku uzskaiti akcionāru reģistrā.

(2) Akciju sabiedrība var slēgt līgumus ar specializētiem uzņēmumiem un komercsabiedrībām par akciju sabiedrības akciju uzskaiti un paziņojumu izsūtīšanu akcionāriem šajā likumā paredzētajos gadījumos, kā arī par citiem pakalpojumiem operācijās ar akcijām.

 

2.4. — 25.pants. Akciju forma un izgatavošana.

(1) Akcijas papīra formā izgatavo Latvijas Republikas valdības noteiktajā kārtībā. Papīra formā drīkst izgatavot tikai slēgto emisiju akcijas.

(2) Publisko emisiju uzrādītāja akcijas tiek izlaistas dematerializētā formā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”un noteikumiem, kurus izdod Vērtspapīru tirgus komisija. Publisko emisiju vārda akcijas var izlaist papīra formā, kā arī iegrāmatot pie emitenta tikai saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

(3) Ziņas, kas jānorāda dematerializētas formas akcijā, nosaka Latvijas Centrālā depozitārija noteikumi. Papīra formas akcijā jānorāda šādas ziņas:

1) dokumenta nosaukums — “Akcija”;

2) akcijas veids, akciju sabiedrības nosaukums, reģistrācijas vieta un juridiskā adrese;

3) akcijas kārtas numurs, nominālvērtība, īpašnieka vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

4) akcijas kategorija un ar to saistītās statūtos paredzētās tiesības;

5) akcijas izlaišanas datums, sabiedrības pamatkapitāla lielums akciju izlaišanas brīdī.

(4) Papīra formas akcijas paraksta valdes priekšsēdētājs (prezidents), un uz tām jābūt sabiedrības zīmoga nospiedumam.

(5) Akciju izlaide atļauta tikai pēc akciju sabiedrības reģistrēšanas Latvijas Republikas Komercreģistrā.

6. Akcionāram, kuram pieder vairākas viena veida vai vairākas vienas kategorijas akcijas, sabiedrība akciju vietā var izsniegt akciju apliecību vai vairākas akciju apliecības.

 

2.4. — 26.pants. Akciju nominālvērtība.

(1) Akciju nominālvērtību nosaka katras atsevišķās akciju sabiedrības statūti.

(2) Ja akciju sabiedrība izlaiž dažādu nominālvērtību akcijas, to nominālvērtībai jābūt izteiktai ar skaitli, kas bez atlikuma dalās ar katras mazākas akcijas nominālvērtību.

(3) Sabiedrība nedrīkst izlaist akcijas, kuru nominālvērtība būtu zemāka par statūtos noteikto nominālvērtību.

(4) Vienā akciju sabiedrībā visām vienas kategorijas akcijām ir viena un tā pati nominālvērtība.

(5) Vienas akciju sabiedrības visās vienas kategorijas akcijās nostiprinātās tiesības nemainās atkarībā no akcijas formas, sērijas, koda vai kārtas numura un akcijas atsavināšanas veida.

 

2.4. — 27.pants. Priekšrocību akcijas.

(1) Akciju sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja tas paredzēts sabiedrības statūtos.

(2) Priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma akciju sabiedrības pirmajos divos darbības gados nedrīkst pārsniegt 25 procentus no akciju sabiedrības pamatkapitāla pēc tā palielināšanas, bet pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma drīkst sasniegt 100 procentus attiecībā pret parasto akciju nominālvērtību kopsummu.

 

2.4. — 28.pants. Priekšrocību akciju īpašnieku tiesības.

(1) Priekšrocību akciju īpašnieku priekšrocības nosaka akciju sabiedrības statūtos.

(2) Priekšrocību akciju īpašniekiem nav balsstiesību, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu.

(3) Ja priekšrocību akciju īpašnieki nesaņem dividendes par iepriekšējo pārskata gadu, viņi iegūst balsstiesības tikai nākamajā pārskata gadā.

(4) Akcionāru pilnsapulce var pieņemt lēmumu par priekšrocību akciju apmaiņu pret parastajām akcijām pēc pirmā darbības gada pārskata apstiprināšanas, ja akciju sabiedrība to noteikusi savos statūtos vai publiskā akciju sabiedrība — priekšrocību akciju emisijas prospektā.

(5) Ja akcionāru pilnsapulce pieņēmusi lēmumu par priekšrocību ierobežošanu, grozīšanu vai atcelšanu, attiecīgie grozījumi izdarāmi arī sabiedrības statūtos.

 

2.4. — 29.pants. Personāla akcijas.

(1) Akciju sabiedrība var izlaist personāla akcijas. Par personāla akciju īpašniekiem var kļūt tikai sabiedrības darbinieki.

(2) Akciju sabiedrība pārdod personāla akcijas sabiedrības darbiniekiem ar atlaidi vai piešķir tās bez maksas. Summa, kuru veido personāla akciju pārdošanas atlaides un bez maksas piešķirto akciju nominālvērtības, jāsedz no akciju sabiedrības peļņas.

(3) Akciju sabiedrības pamatkapitāls jāpalielina par personāla akciju nominālvērtības kopsummu. Personāla akciju nominālvērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no akciju sabiedrības pamatkapitāla pēc tā palielināšanas.

(4) Personāla akcijas to īpašnieks nevar atsavināt (pārdot, uzdāvināt u.c.), un tās nepāriet mantojumā.

(5) Ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar akciju sabiedrību, tai ir jāatpērk no šā darbinieka viņam piederošās personāla akcijas pilnā to vērtības apjomā, izņemot šā panta sestajā daļā paredzētos gadījumus.

(6) Ja darbinieks pārtrauc darbu akciju sabiedrībā sakarā ar aiziešanu pensijā vai invaliditāti arodslimības dēļ, vai sakarā ar darbā iegūtu sakropļojumu, šis darbinieks var paturēt viņam piederošās personāla akcijas vai prasīt, lai akciju sabiedrība tās atpērk.

(7) Bijušā darbinieka nāves gadījumā akciju sabiedrībai jāatpērk personāla akcijas no viņa mantiniekiem.

(8) Ja bijušais darbinieks vai viņa mantinieki piekrīt, akciju sabiedrība var konvertēt viņiem piederošās personāla akcijas par parastajām akcijām.

(9) Lēmumu par personāla akciju konversiju pieņem akcionāru pilnsapulce.

(10) Ja darbinieks vai viņa mantinieki neizpilda šā panta noteikumus, viņiem piederošās personāla akcijas tiek anulētas.

(11) Personāla akcijas īpašniekam nav balsstiesību.

(12) Personāla akciju īpašnieki saņem dividendes tādā pašā apjomā kā parasto akciju īpašnieki.

 

2.4. — 30.pants. Akciju vērtības samaksa.

(1) Publiskās akciju sabiedrības akciju īpašniekam pilna to nominālvērtību summa un papildmaksa šā likuma 2.4.— 44.panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā jāsamaksā emisijas prospektā paredzētajā kārtībā.

(2) Tādas akciju sabiedrības akciju īpašniekam, kura nav publiskā akciju sabiedrība, pilna akciju nominālvērtību summa un papildmaksa šā likuma 2.4.— 44.panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā jāsamaksā akciju laidiena noteikumos paredzētajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par gadu, skaitot no dienas, kad atklāta parakstīšanās uz akcijām.

(3) Par izsludinātā pamatkapitāla un reģistrētā pamatkapitāla pilnīgu samaksu akciju sabiedrībai jāpaziņo Latvijas Republikas Komercreģistram.

(4) Ja akciju īpašnieks nesamaksā pilnu katras parakstītās akcijas cenu akciju laidiena noteikumos fiksētajā galīgās akciju vērtības samaksas termiņā, valde anulē izsniegtās pagaidu apliecības, paziņojot par to šo akciju īpašniekam pret parakstu vai piesūtot viņam paziņojumu ierakstītā vēstulē vai vērtsvēstulē. Ar pagaidu apliecību anulēšanas dienu akcionārs zaudē savas akcionāra tiesības un tiek izslēgts no akcionāru reģistra. Jau samaksāto summu viņš saņems pēc tam, kad šo akciju jaunais īpašnieks būs sedzis to pārdošanas cenu. Akciju sabiedrības statūtos var paredzēt, ka katras parakstīto akciju pilnas cenas nesamaksāšanas gadījumā akcionārs saņem tādu akciju skaitu, kas atbilst viņa samaksātai summai.

(5) Pirmais akcijas īpašnieks atbild par parakstītās akciju pārdošanas cenas pilnīgu samaksu.

(6) Ja summa, ko iegūst akciju sabiedrība, no jauna pārdodot šā panta ceturtajā daļā minētās akcijas, ir mazāka par summu, ko jau samaksājis pirmais akciju īpašnieks, sabiedrība var iesniegt tiesā prasību par iztrūkstošo summu piedzīšanu no pirmā akciju īpašnieka.

(7) Akciju sabiedrība savos statūtos var noteikt nokavējuma naudu par to akcijas pārdošanas cenas daļu, kura nav samaksāta šā likuma 2.4.— 45.panta otrajā daļā paredzētajos termiņos.

 

2.4. — 31.pants. Ķermenisko lietu un intelektuālā īpašuma novērtēšana.

(1) Ja akciju sabiedrība palielina pamatkapitālu, lai iegūtu savā īpašumā kādu ķermenisku lietu vai intelektuālo īpašumu, šo ieguldīj sumu novērtē viens vai vairāki neatkarīgi eksperti, kurus ieceļ vai apstiprina Latvijas Republikas Komercreģistrs. Eksperti savā atzinumā nosaka šā ieguldījuma vērtību.

(2) Ekspertu atzinumā ir jāietver katra ieguldījumu veidojoša īpašuma apraksts, kā arī izmantotās novērtēšanas metodes.

(3) Ekspertu atzinuma daļa par ieguldījuma vērtību ir jāpublicē šā likuma 2.4.— 8.pantā paredzētajā kārtībā.

(4) Pamatkapitāla palielināšana šajā pantā paredzētajā gadījumā notiek šā likuma 2.4.— 40.pantā paredzētajā kārtībā.

 

2.4. — 32.pants. Sabiedrības īpašuma ieguvumu pārbaude.

(1) Ja divu gadu laikā no akciju sabiedrības nodibināšanas dienas tā iegūst no kāda dibinātāja tam piederošo īpašumu, kas veido vismaz desmito daļu no sabiedrības pamatkapitāla, iegūšanas apstākļi ir detalizēti jāpārbauda un atzinums jāpublicē šā likuma 2.4.— 31.pantā paredzētajā kārtībā, turklāt publicējamā informācija jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad īpašums ir iegūts parastu civiltiesisku darījumu rezultātā vai saskaņā ar tiesas lēmumu, vai iegūts biržā.

 

2.4. — 33.pants. Pagaidu apliecības.

(1) Par pilnībā nesamaksātajām akcijām sabiedrības valde izdod akcionāram uz viņa vārda izrakstītas pagaidu apliecības.

(2) Pagaidu apliecības akcionāram izsniedz ne vēlāk kā mēneša laikā pēc akciju parakstīšanas un akciju laidienu noteikumos noteiktās minimālās iemaksas izdarīšanas.

(3) Pagaidu apliecības izgatavo Latvijas Republikas valdības noteiktajā kārtībā.

(4) Pagaidu apliecībā jānorāda šādas ziņas:

1) dokumenta nosaukums “Pagaidu apliecība”;

2) akciju sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese;

3) pagaidu apliecības kārtas numurs;

4) akciju skaits, to nominālvērtība, veids un kategorija;

5) akciju īpašnieka vārds un uzvārds vai nosaukums;

6) pagaidu apliecības izdošanas datums, akciju sabiedrības pamatkapitāla lielums pagaidu apliecības izdošanas brīdī;

7) visu iemaksu summa un iemaksu izdarīšanas datumi.

(5) Pagaidu apliecības paraksta akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs (prezidents) un galvenais grāmatvedis, un to apliecina ar zīmogu.

(6) Pagaidu apliecības trīs mēnešu laikā pēc akciju pārdošanas cenas pilnīgas samaksāšanas apmaināmas pret akcijām.

(7) Publiskās akciju sabiedrības nedrīkst izdot pagaidu apliecības.

 

2.4. — 34.pants. Slēgtās emisijas akciju pāriešana citas personas īpašumā.

(1) Ja akcionāram pieder slēgtās emisijas akcijas un viņš tās vēlas realizēt citām personām, šīs akcijas kopā ar rakstveida paziņojumu iesniedzamas akciju sabiedrības valdei.

(2) Valde pārdošanai iesniegtās akcijas vispirms divu nedēļu laikā piedāvā esošajiem akcionāriem. Ja uz nodotajām akcijām piesakās vairāki akcionāri, šīs akcijas pārdod proporcionāli viņiem jau piederošo akciju skaitam.

(3) Ja akciju sabiedrībā ir vairāku veidu vai vairāku kategoriju akcijas, tad tās vispirms piedāvājamas akcionāriem, kuri ir attiecīgā veida vai attiecīgās kategorijas akciju īpašnieki.

(4) Ja esošie akcionāri šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajā kārtībā nav iegādājušies visas realizējamās akcijas, atlikušās akcijas vismaz vienas nedēļas laikā piedāvā esošajiem akcionāriem, neierobežojot to skaitu, šā panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā.

(5) Ja esošie akcionāri nevēlas pirkt šīs akcijas vai nopērk ne visas pārdošanā piedāvātās akcijas, valdei ir tiesības tās pārdot pēc saviem ieskatiem.

(6) Ja mēneša laikā no akciju saņemšanas dienas valde akcijas nav pārdevusi, tās izsniedzamas atpakaļ to īpašniekam, un viņš var tās realizēt pēc saviem ieskatiem.

(7) Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka akcijas tiek brīvi pirktas un pārdotas ar biržas vai citu likumdošanas aktos noteikto institūciju vai valdes starpniecību, nepiemērojot šā panta pirmās līdz sestās daļas noteikumus.

(8) Ja akciju īpašnieks ir akciju sabiedrības padomes vai valdes loceklis, direktors rīkotājs vai ja viņam pieder vismaz 10 procenti no sabiedrības akcijām, viņš nedrīkst pārdot akcijas agrāk par sešiem mēnešiem pēc to nopirkšanas un pirkt tās pašas sabiedrības akcijas agrāk par sešiem mēnešiem pēc to pārdošanas.

(9) Par akciju sabiedrības iekšējās informācijas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā vai tās izpaušanu par maksu vainīgajam jāatlīdzina sabiedrībai nodarītie zaudējumi trīskāršā apmērā.

(10) Vārda akcijas var pāriet citas personas īpašumā (kā pirkums, dāvinājums, mantojums u.c.), ja uz tām izdara attiecīgu pāradresējuma uzrakstu. Atsavināmās akcijas kopā ar akcijas atdevēja paziņojumu iesniedzamas akciju sabiedrības valdei, lai tā fiksētu īpašnieka maiņu akcionāru reģistrā. Atzīme akcionāru reģistrā par akciju pāriešanu citas personas īpašumā jāizdara trīs dienu laikā no brīža, kad saņemti dokumenti, kas pierāda, ka akcijas likumīgi pārgājušas citas personas īpašumā.

(11) Ja akciju sabiedrības akcionāri vēlas realizēt savas akcijas publiskajā apgrozībā, akcionāru pilnsapulcei jāpieņem lēmums par publiskās akciju sabiedrības statusa pieņemšanu un jāiesniedz Vērtspapīru tirgus komisijai likumā “Par vērtspapīriem” paredzētais emisijas prospekts par slēgtās emisijas akcijām, kuras tiks laistas publiskajā apgrozībā.

(12) Akcionāru pilnsapulcei jāizdara grozījumi akciju sabiedrības statūtos un jāatceļ ierobežojumi attiecībā uz akciju pāriešanu citas per so nas īpašumā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”, kā arī jāreģistrē izdarītie grozījumi Latvijas Republikas Komercreģistrā.

(13) Akciju sabiedrība iegūst publiskās akciju sabiedrības statusu pēc tam, kad Latvijas Republikas Komercreģistrs ir reģistrējis pilnsapulces izdarītos grozījumus statūtos.

(14) Vērtspapīru tirgus komisija reģistrē un atļauj slēgtās emisijas akcijas laist publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” tikai pēc publiskās akciju sabiedrības statusa reģistrēšanas Latvijas Republikas Komercreģistrā.

(15) Akciju sabiedrības valdei ir jāpiešķir publiskajā apgrozībā laižamajām slēgtās emisijas akcijām sērijas numurs, kas jāiekļauj emisijas prospektā.

 

2.4. — 35.pants. Noteikumi, ar kādiem akciju sabiedrība iegūst pati savas akcijas.

Akciju sabiedrībai aizliegts iegūt pašai savas akcijas, izņemot gadījumu, kad akciju sabiedrība:

1) samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju. No apgrozības izņemtās slēgtās emisijas akcijas anulējamas, bet publiskās emisijas akcijas saglabājamas vai dzēšamas saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem;

2) akcijas iegūst, pārņemot savā īpašumā kādu uzņēmumu. Šajā gadījumā sabiedrībai iegūtās akcijas jārealizē gada laikā;

3) akcijas iegūst izsolē, piedzenot savus prasījumus;

4) iegūst savas personāla akcijas, atpērkot tās no to īpašniekiem šā likuma 2.4.— 29.panta piektajā un septītajā daļā paredzētajā kārtībā. Šīs akcijas sabiedrībai gada laikā jāatsavina akciju sabiedrības darbiniekiem 2.4.— 29.panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā vai par to vērtību jāsamazina pamatkapitāls.

 

2.4. — 36.pants. Obligācijas.

(1) Akciju sabiedrība var izlaist obligācijas, ja tas paredzēts sabiedrības statūtos vai emisijas prospektā.

(2) Obligāciju kopējā vērtība akciju sabiedrībā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no akciju sabiedrības pamatkapitāla obligāciju izlaišanas brīdī. Publiskajās akciju sabiedrībās obligāciju kopējā vērtība nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt apmaksāto pamatkapitālu.

(3) Ja tas paredzēts akciju sabiedrības obligāciju izlaides noteikumos, jaunu akciju izlaides gadījumā obligāciju īpašniekam ir priekšrocības tiesības iegādāties akcijas obligāciju vērtības ietvaros. Publiskās emisijas obligāciju īpašniekiem nav priekšrocības tiesību iegādāties publiskās akciju sabiedrības jauno publisko vai slēgto emisiju vērtspapīrus.

(4) Ja tas paredzēts akciju sabiedrības obligāciju izlaides noteikumos vai publiskās akciju sabiedrības obligāciju emisijas prospektā un ja sabiedrības pilnsapulcē ar balsu vairākumu tā izlemj akcionāri, iespējama arī visu pilnībā samaksāto obligāciju apmaiņa pret akcijām.

(5) Akcionāru pilnsapulce drīkst pieņemt lēmumu par obligāciju apmaiņu pret akcijām tikai tad, ja pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas akciju sabiedrības pamatlīdzekļi, ilgtermiņa finansu ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi un naudas līdzekļi kopā sedz esošo pamatkapitālu un pamatkapitāla palielinājuma vērtību, ko veidos samaksāto obligāciju nominālvērtību kopsumma.

(6) Pirmo obligāciju izlaidumu sabiedrība drīkst īstenot tikai pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē. Par obligāciju emisiju lemj akcionāru pilnsapulce.

(7) Lai pieņemtu lēmumu par obligāciju emisiju, nepieciešams pilnsapulcē klātesošo akcionāru trīs ceturtdaļu balsu vairākums, ja sabiedrības statūtos nav noteikts lielāks kvalificētais vairākums.

(8) Akciju sabiedrībā visas izlaižamās obligācijas ir vārda obligācijas.Tās reģistrējamas sabiedrības obligacionāru reģistrā. Tajā jāieraksta obligacionāra vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, obligāciju pārdošanas datums, katra obligacionāra obligāciju skaits, to numuri un vērtība.

(9) Publiskajās akciju sabiedrībās visas izlaižamās obligācijas var būt uzrādītāja obligācijas, kuru izlaišanas, iegrāmatošanas un apgrozības kārtību nosaka likums “Par vērtspapīriem” un Latvijas Centrālā depozitārija noteikumi.

 

2.4. — 37.pants. Obligacionāru tiesības.

(1) Obligacionārs saņem obligāciju pēc tam, kad samaksāta visa tās vērtība.

(2) Obligacionāru pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar akciju sabiedrības dokumentiem akcionāru pilnsapulces noteiktajā kārtībā un apjomā. Viņiem ir tiesības arī piedalīties akcionāru pilnsapulcē bez lēmēja balsstiesībām, bet nav tiesību iejaukties sabiedrības pārvaldē.

 

PAMATKAPITĀLA PALIELINĀŠANA UN SAMAZINĀŠANA

 

2.4. — 38.pants. Tiesības palielināt vai samazināt pamatkapitālu.

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt ar akciju sabiedrības pilnsapulces lēmumu, izņemot gadījumu, kas paredzēts šā panta ceturtajā daļā.

(2) Ja akciju sabiedrībā ir vairāki akciju veidi vai akciju kategorijas, akcionāru pilnsapulcē lēmums par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu ir jānobalso atsevišķi katrā attiecīgā akciju veida vai attiecīgo akciju kategorijas akcionāru grupā, kuras tiesības skar šāda pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana.

(3) Bankām un citām kredītiestādēm pamatkapitāla palielināšanai un samazināšanai ir nepieciešama Latvijas Bankas, bet apdrošināšanas sabiedrībām — Latvijas Republikas Finansu ministrijas atļauja.

(4) Akciju sabiedrības valdei ir tiesības reizi darbības gadā ar papildu kapitāla iesaistīšanu palielināt sabiedrības pamatkapitālu ne vairāk kā par 30 procentiem, nesasaucot pilnsapulci, ja tas paredzēts sabiedrības statūtos. Šajā gadījumā valdei par to ir jāpaziņo Latvijas Republikas Komercreģistram. Attiecīgos grozījumus sabiedrības statūtos izdara kārtējā pilnsapulce.

(5) Ja akciju sabiedrība vai publiskā akciju sabiedrība veic slēgto emisiju, pilnsapulces lēmums nav jāpublicē, bet, ja publiskā akciju sabiedrība veic publisko emisiju, jāpublicē emisijas prospekts un cita informācija saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”.

 

2.4. — 39.pants. Pamatkapitāla palielināšanas veidi.

Akciju sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) iesaistot papildu kapitālu;

2) pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu;

3) pārveidojot izlaistās obligācijas par akcijām.

 

2.4. — 40.pants.Pamatkapitāla palielināšana, iesaistot papildu kapitālu.

(1) Ja akciju sabiedrība palielina pamatkapitālu, iesaistot papildu kapitālu slēgtās emisijas veidā, tā izlaiž jaunas akcijas saskaņā ar akciju laidiena noteikumiem un atklāj parakstīšanos uz tām.

(2) Ja publiskā akciju sabiedrība palielina pamatkapitālu, iesaistot papildu kapitālu publiskās emisijas veidā, tā izlaiž jaunas akcijas pēc tam, kad saņemta atļauja Vērts C P č ć$papīru tirgus komisijā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”.

(3) Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējais akciju laidiens ir pilnībā samaksāts. Ja nesamaksāto iepriekšējā laidiena akciju summa ir neliela (līdz 10 procentiem no laidiena vērtības), slēgtās emisijas gadījumā Latvijas Republikas Komercreģistrs vai — publiskās emisijas gadījumā — Vērtspapīru tirgus komisija var atļaut pamatkapitālu palielināt arī tad, ja iepriekšējais akciju laidiens nav pilnībā samaksāts.

(4) Ja akciju sabiedrība pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, un akcijas tiek samaksātas ar naudas ieguldījumu, līdzšinējiem akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības jauno akciju iegādē šā likuma 2.4.— 46.pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā. Publiskajā emisijā izlaisto akciju īpašniekiem pirmpirkuma tiesību nav.

(5) Ja pamatkapitālu palielina, iesaistot papildu kapitālu, un akcijas tiek samaksātas ar citādu ieguldījumu, nevis ar naudu, šis ieguldījums ir jānovērtē un par to jāsniedz ekspertu atzinums šā likuma 2.4.— 31.pantā paredzētajā kārtībā.

(6) Akciju sabiedrības, kuras palielina pamatkapitālu slēgtās emisijas veidā, neiesaistot trešo personu īpašumu, nepiemēro šā likuma 2.4.— 31.panta trešajā daļā un 2.4.— 42.panta otrās daļas 2.punktā paredzētos noteikumus.

 

2.4. — 41.pants. Pamatkapitāla palielināšana, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu.

(1) Ja akciju sabiedrības pamatkapitālu palielina, pārveidojot daļu no sabiedrības uzkrātā kapitāla par tās pamatkapitālu, sabiedrības pamatkapitālā ieskaita to sabiedrības īpašuma daļu, kas pēc gada bilances vai ārkārtas bilances apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla apjomu.

(2) Šajā gadījumā akciju sabiedrība izlaiž papildu akcijas, kuras sadala starp akcionāriem proporcionāli viņiem jau piederošo akciju skaitam. Sabiedrības statūtos var paredzēt nevis jaunu akciju izlaišanu, bet gan agrāk izlaisto akciju nominālvērtības paaugstināšanu. Šādā gadījumā uz agrāk izlaistajām akcijām atzīmē jauno nominālvērtību vai arī agrāk izlaistās akcijas apmaina pret jaunās nominālvērtības akcijām. Publiskajās akciju sabiedrībās šajā pantā noteiktajos gadījumos akciju nominālvērtību mainīt nedrīkst.

(3) Ja akciju sabiedrības īpašums pārsniedz pamatkapitāla apjomu, pamatkapitāla palielināšana nav obligāta.

(4) Pamatkapitālu nedrīkst palielināt, ja, pārrēķinot pamatkapitāla pārsnieguma daļu, katram sabiedrības akcionāram neiznāk viena akciju sabiedrības mazākās nominālvērtības akcija.

 

2.4. — 42.pants. Kārtība, kādā emitējamas jaunas akcijas.

(1) Pieņemot lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu ar papildu kapitāla iesaistīšanu, akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai — šā likuma 2.4.— 38.panta ceturtajā daļā paredzētajā gadījumā — valde apstiprina jaunā slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumus. Pieņemot lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu ar papildu kapitāla iesaistīšanu publiskajā emisijā, akcionāru pilnsapulce vai pilnsapulces pilnvarota institūcija apstiprina emisijas prospektu atbilstoši likumam “Par vērtspapīriem”.

(2) Akciju sabiedrības valdei jāpaziņo lēmums par pamatkapitāla palielināšanu Latvijas Republikas Komercreģistram, iesniedzot šādus dokumentus:

1) akcionāru pilnsapulces vai valdes sēdes protokola norakstu;

2) akciju sabiedrības prospekts;

3) apstiprinātos akciju laidiena noteikumus;

4) statūtu grozījumu tekstu (izņemot gadījumu, kad pamatkapitālu palielina šā likuma 2.4.— 38.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā);

5) paziņojumu par agrāk izlaisto akciju pilnīgu samaksu vai, ja ir šā likuma 2.4.— 40.panta otrajā daļā paredzētie apstākļi, paziņojumu par to, kādas iemaksas pamatkapitālā vēl nav izdarītas un kādēļ tās nav izdarītas;

6) šā likuma 2.4.— 38.panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos — Latvijas Bankas vai Latvijas Republikas Finansu ministrijas atļauju.

(3) Publiskās akciju sabiedrības valdei jāpaziņo lēmums par pamatkapitāla palielināšanu Latvijas Republikas Komercreģistram pēc tam, kad saņemta Vērtspapīru tirgus komisijas atļauja izlaist publiskās emisijas akcijas.

(4) Ja pamatkapitāla palielināšanas rezultātā izlaistās akcijas tiek segtas ar citādu ieguldījumu, nevis ar naudu, Latvijas Republikas Komercreģistram nav jāiesniedz akciju sabiedrības prospekts.

 

2.4. — 43.pants. Slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumi un akciju sabiedrības prospekts.

(1) Lai veiktu jaunu slēgto emisiju, akcionāru pilnsapulce vai — šā likuma 2.4.— 38.panta ceturtajā daļā paredzētajā gadījumā — valde, pieņemot lēmumu par jaunu akciju laidienu, apstiprina šā akciju laidiena noteikumus. Tajos jānorāda:

1) laidiena mērķis vai iemesli, kuru dēļ tiek palielināts pamatkapitāls;

2) līdzšinējais pamatkapitāls, akciju veidi, kategorijas un to skaits;

3) paredzētais palielinātā pamatkapitāla lielums, kāda veida un kādas kategorijas akcijas tiks izlaistas, izlaižamo akciju skaits un kategoriju raksturojums;

4) vai jaunā laidiena akcijām būs kādas priekšrocības, vai šīs priekšrocības tiks piešķirtas visam akciju laidienam vai tikai noteiktam akciju veidam vai kategorijai, kādas ir šīs priekšrocības;

5) akciju nominālvērtība, šā likuma 2.4.— 44. panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā — papildmaksas lielums un minimālā iemaksa, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām. Minimālā iemaksa nevar būt mazāka par šā likuma 2.4.— 45. panta otrajā daļā noteikto lielumu;

6) datums, kad atklās un beigs parakstīšanos uz akcijām;

7) termiņi, kādos līdzšinējiem akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības uz jaunā laidiena akcijām;

8) šā likuma 2.4.— 46. panta ceturtās daļas paredzētais parakstīšanās sākuma un beigu datums;

9) datums, ar kuru jaunās akcijas sāks piedalīties dividenžu saņemšanā;

10) vieta un laiks, kur un kad notiks parakstīšanās uz akcijām.

(2) Lai emitētu akcijas, akciju sabiedrībai jāsagatavo un jāizsūta katram akcionāram akciju sabiedrības prospekts, izņemot šā likuma 2.4.— 40.panta piektajā daļā un šā panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos. Prospektā jānorāda:

1) akciju sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese;

2) galvenie akciju sabiedrības iepriekšējā pārskata gada darbības rādītāji;

3) šā panta pirmajā daļā paredzētās ziņas;

4) akciju sabiedrības padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļu un zvērināto revidentu vārdi un uzvārdi, amati.

(3) Akciju sabiedrības prospektā var būt ietvertas to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie sabiedrības akcionāri realizētu savas šā likuma 2.4.— 46.pantā paredzētās akciju pirmpirkuma tiesības.

(4) Ja akcijas tiek izlaistas, lai sabiedrība iegūtu savā īpašumā ķermeniskas lietas vai intelektuālo īpašumu, akcionāru pilnsapulces lēmumā un akciju laidiena noteikumos jānorāda, kādu ķermenisku lietu vai intelektuālo īpašumu un kādā vērtībā akciju sabiedrība iegūst, ar kādām akcijām un kādā skaitā tiek segta šī ieguldījuma vērtība. Šāds ieguldījums jānovērtē šā likuma 2.4.— 31.pantā paredzētajā kārtībā. Šajā gadījumā nav jāsagatavo akciju sabiedrības prospekts.

 

2.4. — 44.pants. Jaunā laidiena akciju nominālvērtība un pārdošanas cena.

(1) Jaunā laidiena akciju nominālvērtību nosaka akciju laidiena noteikumos (saskaņā ar šā likuma 2.4.— 43.pantu) vai emisijas prospektā (saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”), ievērojot šā likuma 2.4.— 26.panta prasības.

(2) Par katru jaunā laidiena akciju parakstītājam jāsamaksā tās pārdošanas cena, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par to nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akciju nominālvērtības, emisijas uzcenojuma un šā panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā arī no papildmaksas. Valde publiskās akciju sabiedrības akciju pārdošanas cenu publiskās apgrozības laikā drīkst mainīt Vērtspapīru tirgus komisijas noteiktajos ietvaros vai saskaņā ar emisijas prospektu.

(3) Ja akciju sabiedrības statūtos ir paredzēta rezerve un tā ir uzkrāta, par katru akciju ir jāsamaksā arī papildmaksa, kas atbilst vismaz tai rezerves daļai, kāda saskaņā ar pēdējā gada bilanci iznāk uz katru iepriekšējo laidienu akciju. Papildmaksa par publiskās akciju sabiedrības akcijām jāparedz emisijas prospektā.

 

2.4. — 45.pants. Parakstīšanās uz jaunā laidiena akcijām.

(1) Akciju sabiedrība var organizēt parakstīšanos uz jaunā laidiena akcijām pati vai uzticēt uz līguma pamata tās organizēšanu bankai vai kādai citai kredītiestādei vai biržai.

(2) Parakstoties uz akciju sabiedrības jaunā laidiena akcijām slēgtajā emisijā, parakstītājam jāsamaksā viss emisijas uzcenojums un vismaz 25 procenti no parakstāmo akciju nominālvērtības, kā arī papildmaksa, bet pārējā daļa jāsamaksā valdes noteiktajos termiņos ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi samaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēts akcionāru pilnsapulces lēmums par jaunu akciju izlaišanu.

(3) Par visām parakstītajām publiskās emisijas akcijām jāsamaksā pilna cena atbilstoši emisijas prospektā noteiktajai cenai. Ja akcijas publiskajā emisijā netiek parakstītas visas emisijas apmērā, emisija uzskatāma par notikušu parakstīto akciju vērtībā.

(4) Parakstīšanos uz akciju sabiedrības jaunā laidiena akcijām slēgtajā emisijā var atklāt tikai pēc tam, kad lēmums par šo laidienu reģistrēts Latvijas Republikas Komercreģistrā.

(5) Jaunu slēgtās emisijas akciju ieguvēji nedrīkst tās atsavināt agrāk par sešiem mēnešiem pēc to parakstīšanas beigām. Jaunu publiskās emisijas akciju ieguvēji drīkst tās atsavināt bez ierobežojumiem tikai pēc pilnas akciju vērtības samaksāšanas.

(6) Ja akciju laidiena noteikumos paredzētajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts, akciju laidiens uzskatāms par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā, ja tas ir paredzēts akciju laidiena noteikumos.

(7) Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu, iekasētā nauda jāatmaksā akciju parakstītājiem.

(8) Ja akciju laidiens atzīts par nenotikušu vai par notikušu tikai parakstīto akciju vērtībā, nākamajā akcionāru pilnsapulcē jāizdara attiecīgi grozījumi statūtos un par to jāpaziņo Latvijas Republikas Komercreģistram.

 

2.4. — 46.pants. Pirmpirkuma tiesības uz jaunajām slēgtās emisijas akcijām.

(1) Akciju sabiedrības līdzšinējiem akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības jaunu slēgtās emisijas akciju iegūšanā proporcionāli viņiem piederošo akciju skaitam, ja pamatkapitāls tiek palielināts ar naudas ieguldījumiem.

(2) Ja pamatkapitāls tiek palielināts, izlaižot tikai viena veida vai vienas kategorijas akcijas, citu veidu vai citu kategoriju akciju īpašnieku pirmpirkuma tiesības tiek realizētas tikai pēc tam, kad ir īstenotas tā veida vai tās kategorijas akciju īpašnieku tiesības, pie kuras pieder izlaistās jaunās akcijas.

(3) Lai realizētu akcionāru pirmpirkuma tiesības, akciju sabiedrībai ir jāizsūta visiem tās akcionāriem sabiedrības prospekts un jaunā akciju laidiena noteikumi. Pirmpirkuma tiesības šiem akcionāriem ir jārealizē akciju laidiena noteikumos norādītajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

(4) Ja visi akcionāri neizmanto savas pirmpirkuma tiesības šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, jaunās akcijas vismaz vienas nedēļas laikā piedāvājamas parakstīšanai līdzšinējiem akcionāriem, neierobežojot to skaitu, šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.

(5) Akciju sabiedrības statūtos vai dibināšanas līgumā nedrīkst paredzēt noteikumus, kas ierobežo vai atņem akcionāru pirmpirkuma tiesības. Akcionāru pirmpirkuma tiesības var ierobežot vai atņemt tikai akcionāru pilnsapulce, lemjot jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu.

(6) Šajā pantā paredzētās pirmpirkuma tiesības neattiecas uz vērtspapīru konversiju un parakstīšanās tiesību izmantošanu.

(7) Akcionāru pilnsapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu šā likuma 2.4. — 45.panta pirmajā daļā minētajām institūcijām nav uzskatāms par pirmpirkuma tiesību ierobežošanu. Šīm institūcijām obligāti jānodrošina akcionāru pirmpirkuma tiesību ievērošana.

 

2.4. — 47.pants. Pamatkapitāla samazināšana.

(1) Akcionāru pilnsapulce, pieņemot lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu, norāda pamatkapitāla samazināšanas iemeslu, kā arī apstiprina šīs samazināšanas noteikumus. Lēmums par pamatkapitāla samazināšanu jāpaziņo katram akcionāram ierakstītā vēstulē. Lēmums par pamatkapitāla samazināšanu reģistrējams Latvijas Republikas Komercreģistrā. Pieteikumam jāpievieno akcionāru pilnsapulces protokola noraksts, statūtu grozījumu teksts un samazināšanas noteikumi, bet šā likuma 2.4.— 38.panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos — arī Latvijas Bankas vai Latvijas Republikas Finansu ministrijas atļauja. Akcionāru pilnsapulces lēmums par pamatkapitāla samazināšanu publiskajā akciju sabiedrībā nav jāpaziņo katram akcionāram ierakstītā vēstulē, bet ir jāpublicē Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā un vismaz vēl vienā laikrakstā.

(2) Akciju sabiedrības pamatkapitālu var samazināt, apvienojot akcijas vai samazinot katras akcijas nominālvērtību, vai pašai sabiedrībai iegūstot savas akcijas zem to nominālvērtības un par šo akciju nominālvērtības summu samazinot pamatkapitālu, vai arī dzēšot akcijas, kuras pamatkapitāla samazināšanai iesnieguši akcionāri.

(3) Pamatkapitāla samazināšanas noteikumi pēc reģistrēšanas Latvijas Republikas Komercreģistrā jāpublicē tikai publiskajām akciju sabiedrībām Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā un vismaz vēl vienā laikrakstā.

(4) Samazinot pamatkapitālu, jāievēro šā likuma 2.4.— 91.pantā sabiedrības likvidācijas gadījumam paredzētie noteikumi attiecībā uz kreditoru interešu aizsardzību.

(5) Sludinājumā par pamatkapitāla samazināšanu akciju sabiedrības valde nosaka termiņu, līdz kuram iesniedzamas akcijas to apvienošanai vai dzēšanai, vai arī apmaiņai pret jaunām akcijām. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem. Sludinājumā noteiktajā termiņā neiesniegtās akcijas valde var anulēt. Ja viena akcionāra iesniegto akciju skaits nav pietiekams, lai to vietā iegūtu tiesības uz vienu jaunās nominālvērtības akciju, vairāki akcionāri apvieno savas akcijas.

(6) Anulēto akciju vietā valde izgatavo attiecīgu skaitu jaunu akciju, kuras pārdod. No summas, kas ieņemta, pārdodot akcijas, atskaita izsludināšanas un pārdošanas izdevumus, bet pārējo summu valde izsniedz anulēto akciju īpašniekiem proporcionāli viņiem piederējušo anulēto akciju skaitam.

(7) Apmainot akcijas pret jaunām akcijām vai tās anulējot, no apgrozības izņemamo akciju numuri tiek izlozēti.

 

 

AKCIJU SABIEDRĪBAS ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

 

2.4. — 48.pants. Akciju sabiedrības pārvalde.

(1) Akciju sabiedrību pārvalda akcionāru pilnsapulce, padome un valde.

(2) Ja akciju sabiedrībā ir 50 vai mazāk akcionāru, sabiedrība var neveidot padomi.

(3) Finansu un kredīta akciju sabiedrībām padome ir obligāta pārvaldes institūcija.

 

2.4. — 49.pants. Akcionāru pilnsapulce.

(1) Akcionāru pilnsapulce ir augstākā akciju sabiedrības pārvaldes institūcija. Savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno pilnsapulcē.

(2) Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru pilnsapulces.

(3) Akcionāru pilnsapulces sasauc akciju sabiedrības valdes atrašanās vietā, ja sabiedrības statūtos nav noteikts citādi.

(4) Valsts un pašvaldību akciju sabiedrībās akcionāru pilnsapulces funkcijas veic pilnvarnieki (pārstāvji), kas iecelti Latvijas Republikas likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” noteiktajā kārtībā.

 

2.4. — 50.pants. Kārtējās akcionāru pilnsapulces sasaukšana.

(1) Kārtējo akcionāru pilnsapulci sasauc akciju sabiedrības valde ik gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada beigām. Šajā pilnsapulcē pārbauda un apstiprina sabiedrības darbības gada pārskatu, kārtējā gada budžetu un darbības plānu, atbrīvo valdi no atbildības, kā arī ievēlē padomes un valdes locekļus, zvērinātus revidentus un/vai revīzijas komisijas locekļus.

(2) Ja akciju sabiedrības valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru pilnsapulci sabiedrības statūtos paredzētajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par šā panta pirmajā daļā paredzēto termiņu, kārtējo akcionāru pilnsapulci var sasaukt:

1) akciju sabiedrības padome;

2) zvērināti revidenti vai revīzijas komisija;

3) Latvijas Republikas Komercreģistra iecelts pārstāvis;

4) likvidatori.

(3) Latvijas Republikas Komercreģistra iecelts pārstāvis sasauc un atklāj akcionāru pilnsapulci pēc viena vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi akciju sabiedrības valde, padome un zvērināti revidenti vai revīzijas komisija.

 

2.4. — 51.pants. Ārkārtas akcionāru pilnsapulces sasaukšana.

(1) Ārkārtas akcionāru pilnsapulci sasauc akciju sabiedrības valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa sabiedrības padome, revīzijas komisija vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā divdesmito daļu no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla. Akciju sabiedrības statūtos var paredzēt, ka ārkārtas akcionāru pilnsapulce sasaucama arī tad, ja to pieprasa akcionāri, kuri pārstāv mazāku pamatkapitāla daļu.

(2) Ārkārtas akcionāru pilnsapulces sasaukšanas iniciatoriem pieprasījumā jānorāda sapulces sasaukšanas iemesli un darba kārtība. Pieprasījums par sapulces sasaukšanu jāiesniedz akciju sabiedrības valdei un padomei un jāinformē par to zvērināti revidenti un/vai revīzijas komisija.

(3) Akciju sabiedrības valdei ārkārtas akcionāru sapulce jāsasauc mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(4) Ja akciju sabiedrības valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru pilnsapulci, to var sasaukt šā likuma 2.4.— 50. panta otrajā daļā minētās institūcijas, ievērojot tā paša panta trešās daļas noteikumus. Ārkārtas akcionāru pilnsapulci šajā gadījumā nevar sasaukt tā pati institūcija, kura pieprasījusi sapulces sasaukšanu.

 

2.4. — 52. pants. Akcionāru pilnsapulces sasaukšana, ja akciju sabiedrība nonākusi finansiālās grūtībās.

(1) Ja pēc akciju sabiedrības bilances noslēgšanas izrādās, ka zaudēta trešā daļa no pamatkapitāla, vai ja valde konstatē, ka sabiedrība kļuvusi maksātnespējīga un ar esošo īpašumu nevar segt savas parādu saistības, valdei par to nekavējoties jāziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā jāsasauc ārkārtas akcionāru pilnsapulce, lai tā lemtu par sabiedrības turpmāko darbību vai tās likvidāciju.

(2) Ja akciju sabiedrības valde šā panta pirmajā daļā norādītajā gadījumā nesasauc ārkārtas akcionāru pilnsapulci, to sasauc šā likuma 2.4.— 50. panta otrajā daļā minētajā kārtībā.

(3) Finansu un kredīta akciju sabiedrības pamatkapitāla un citu kapitālu un rezervju zaudēšanas gadījumā rīkojas saskaņā ar likumu par attiecīgo sabiedrības veidu, kā arī šo sabiedrību statūtu noteikumiem.

 

2.4. — 53.pants. Akcionāru pilnsapulču sasaukšanas izdevumi.

(1) Izdevumi, kas saistīti ar akcionāru pilnsapulču sasaukšanu, jāsedz akciju sabiedrībai.

(2) Ja akciju sabiedrības valde nesasauc akcionāru pilnsapulci šā likuma 2.4.— 50.panta pirmajā daļā un 2.4.— 51.panta pirmajā daļā norādītajos gadījumos, valdes locekļi ir atbildīgi par zaudējumiem, kas tādējādi nodarīti sabiedrībai, saskaņā ar šā likuma 2.4.— 96.panta noteikumiem.

 

2.4. — 54.pants. Akcionāru pilnsapulces kompetence.

(1) Vienīgi akcionāru pilnsapulcei ir tiesības:

1) izskatīt akciju sabiedrības padomes un valdes ziņojumus, apstiprināt akciju sabiedrības gada pārskatu;

2) atbrīvot no atbildības valdes locekļus vai ierosināt saukt viņus pie atbildības par aizvadīto darbības gadu;

3) sadalīt aizvadītā darbības gada peļņu;

4) apstiprināt akciju sabiedrības kārtējā gada budžetu un darbības plānu;

5) atcelt no amata un ievēlēt amatā padomes, valdes un revīzijas komisijas locekļus, padomes un valdes locekļu kandidātus, zvērinātus revidentus un likvidatorus, lemt par prasību vai sūdzību celšanu pret viņiem vai par prasību vai sūdzību izbeigšanu;

6) likumu ietvaros apstiprināt un grozīt padomei, valdei, direktoriem rīkotājiem, revīzijas komisijai un likvidatoriem paredzētās instrukcijas;

7) izveidot pastāvīgo mantas vērtēšanas komisiju, kā arī apstiprināt tās doto novērtējumu;

8) izlemt jautājumus par akciju sabiedrības statūtu grozīšanu;

9) izlemt jautājumus par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

10) lemt par akciju sabiedrības pārveidošanu publiskajā akciju sabiedrībā, kā arī par akciju sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, darbības izbeigšanu, tās turpināšanu vai par apvienošanos ar citām sabiedrībām;

11) izlemt jautājumus par akciju sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

12) noteikt valdes, padomes un revīzijas komisijas locekļu atalgojumu;

13) izveidot pastāvīgās vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai.

(2) Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kas ir vienīgi akcionāru pilnsapulces kompetencē.

(3) Citus šajā likumā un akciju sabiedrības statūtos neparedzētus saimnieciskās darbības un pārvaldes jautājumus akcionāru pilnsapulce var izlemt tikai tad, ja to pieprasa valde, ja to izskatīšanu akcionāru pilnsapulcē paredz spēkā esošie likumdošanas akti vai ja to izskatīšana pārsniedz citu sabiedrības institūciju kompetenci.

 

2.4. — 55.pants. Akcionāru pilnsapulces sasaukšanas kārtība.

(1) Paziņojums par akcionāru pilnsapulces sasaukšanu jāizsludina tikai publiskajām akciju sabiedrībām. Paziņojums tiek izsludināts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā un vismaz vēl vienā laikrakstā ne vēlāk kā 30 dienas pirms akcionāru pilnsapulces sasaukšanas.

(2) Sludinājumā jānorāda pilnsapulces vieta, laiks un darba kārtība, kā arī jānorāda, kur (adrese), kurās dienās, kādā laikā un pie kā akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem pilnsapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.

(3) Vārda akciju un pagaidu apliecību īpašnieki neatkarīgi no sludinājuma publicēšanas uzaicināmi uz akcionāru pilnsapulci ar ierakstītām vēstulēm, kuras izsūtāmas vismaz 25 dienas pirms pilnsapulces pēc akcionāru reģistrā uzrādītajām adresēm. Paziņojumu var izsūtīt arī ar telesakaru līdzekļu (telegrāfs, telekss, telefakss u.c.) palīdzību.

(4) Paziņojumā, kuru nosūta ierakstītā vēstulē vai ar telesakaru līdzekļu palīdzību, jānorāda akcionāru pilnsapulces vieta, laiks un darba kārtība, kā arī lēmumu projekti un citas nepieciešamās ziņas. Ja pilnsapulces lēmuma projektu un citas ziņas to lielā apjoma dēļ nav iespējams nosūtīt, paziņojumā jānorāda, kur (adrese), kurās dienās, kādā laikā un pie kā var iepazīties ar šiem lēmumu projektiem un citām ziņām.

(5) Ja akcionāru pilnsapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, pilnsapulces lēmuma projektā jānorāda, kurus statūtu punktus ierosināts grozīt, atcelt vai atzīt par spēku zaudējušiem un kāda būs šo punktu jaunā redakcija.

(6) Akcionāru pilnsapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka institūcija, kas ierosina sasaukt pilnsapulci.

(7) Akcionāriem, kuri pārstāv vismaz desmito daļu no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, ir tiesības septiņu dienu laikā no sludinājuma publicēšanas vai paziņojuma saņemšanas dienas pieprasīt, lai institūcija, kas sasauc akcionāru pilnsapulci, iekļauj jebkuru jautājumu pilnsapulces darba kārtībā.

(8) Publiskās akciju sabiedrības valde ar Latvijas Centrālā depozitārija starpniecību un saskaņā ar tā noteikumiem var organizēt vārda akciju īpašnieku apzināšanu; viņi tiek uzaicināti uz akcionāru pilnsapulci šā panta pirmajā vai trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

 

2.4. — 56.pants. Akcionāru pilnsapulces tiesīgums.

(1) Akcionāru pilnsapulce ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vismaz puse no akciju sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla.

(2) Ja laikus izsludināta kārtējā akcionāru pilnsapulce nav pilntiesīga tāpēc, ka nav kvoruma, ne vēlāk kā 15 dienu laikā tiek sasaukta atkārtota pilnsapulce ar to pašu darba kārtību, un šī atkārtotā pilnsapulce ir jāizsludina ne vēlāk kā 10 dienas pirms tās sasaukšanas. Atkārtotā pilnsapulce ir tiesīga izlemt darba kārtībā iekļautos jautājumus neatkarīgi no klātesošo balsstiesīgo akcionāru skaita.

(3) Ja laikus izsludinātā ārkārtas pilnsapulce nav pilntiesīga kvoruma trūkuma dēļ, ne vēlāk kā 15 dienu laikā tiek sasaukta atkārtota ārkārtas pilnsapulce ar to pašu darba kārtību, un tā ir tiesīga lemt, ja tajā pārstāvēta vismaz ceturtā daļa no apmaksātā pamatkapitāla. Gadījumā, ja šī kvoruma nav, sapulce jāatliek un tā no jauna jāsasauc divu mēnešu laikā no sākotnējās sapulces sasaukšanas dienas.

 

2.4. — 57.pants. Akcionāru pilnsapulcē izskatāmie jautājumi.

(1) Akcionāru pilnsapulce var apspriest un pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kas norādīti publikācijā vai paziņojumā par pilnsapulces sasaukšanu, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Ja tiek sasaukta atkārtota akcionāru pilnsapulce šā likuma 2.4.— 56.panta otrajā un trešajā daļā norādītajos gadījumos, atkārtotajā pilnsapulcē izskatāmi tikai tie darba kārtības jautājumi, kas bija iekļauti sākotnējās pilnsapulces sludinājumā.

(3) Ja akcionāru pilnsapulcē pārstāvēts viss apmaksātais pamatkapitāls, tā uzskatāma par likumīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautos jautājumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri.

(4) Ja akcionāru pilnsapulce ir sasaukta atbilstoši šā likuma 2.4.— 55.panta noteikumiem, tā ir tiesīga atcelt no amata padomes un valdes locekļus un ievēlēt jaunus arī tajos gadījumos, ja šis jautājums nav iekļauts pilnsapulces darba kārtībā.

(5) Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru pilnsapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valdei ir jādod viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem. Valde var atteikties dot šādu informāciju tikai tad, ja ar to tiktu izpausts komercnoslēpums. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru pilnsapulce.

 

2.4. — 58.pants. Akcionāru piedalīšanās akcionāru pilnsapulcē.

(1) Akcionāri var piedalīties akcionāru pilnsapulcē gan personiski, gan ar savu pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību. Pilnvarai jābūt noformētai rakstveidā, un tā pievienojama pilnsapulces protokolam.

(2) Akciju sabiedrības padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļi un likvidatori, kā arī sabiedrības zvērināti revidenti nevar būt cita akcionāra pārstāvji vai pilnvarnieki.

(3) Akciju sabiedrības, kurās ir liels akcionāru skaits, savos statūtos var paredzēt nevis visu akcionāru personisku piedalīšanos akcionāru pilnsapulcē, bet gan akcionāru grupu pilnvarnieku piedalīšanos. Tādā gadījumā statūtos jāparedz, cik akcionārus pārstāv viens grupas pilnvarnieks, kā arī pilnvarnieku ievēlēšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtība un katra pilnvarnieka balsu skaits. Nosakot, cik akcionārus pārstāv viens pilnvarnieks, jānodrošina, lai katrai akciju kategorijai būtu vismaz viens pilnvarnieks.

(4) Ja vairākām personām kopā pieder viena akcija, balsstiesības akcionāru pilnsapulcē ir tikai vienai no šīm personām, ko pārējās pilnvaro kā savu pārstāvi.

(5) Valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuriem ir tiesības piedalīties akcionāru pilnsapulcē. Sarakstā jānorāda akcionāra vai viņa pārstāvja vārds un uzvārds vai personas kods, akcionāram piederošo vai viņa pārstāvēto akciju skaits un numuri un balsu skaits.

(6) Akcionāru sarakstu paraksta valdes locekļi, un ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru pilnsapulces tam jābūt atklāti pieejamam akcionāriem.

(7) Pirms akcionāru pilnsapulces atklāšanas revīzijas komisija vai zvērināti revidenti pārbauda valdes sastādīto akcionāru sarakstu. Ja klātesošie akcionāri, kuri pārstāv vismaz divdesmito daļu no apmaksātā pamatkapitāla, to pieprasa, saraksts jāpārbauda arī pašā akcionāru pilnsapulcē. Šajā nolūkā akcionāri ievēlē komisiju, kurā ir ne mazāk par trim locekļiem, turklāt vismaz vienu no tiem ir tiesības deleģēt tai akcionāru grupai, kura pieprasījusi akcionāru saraksta pārbaudīšanu pilnsapulcē.

(8) Akcionāru pilnsapulcē bez balsstiesībām ir tiesības piedalīties padomes, valdes un revīzijas komisijas locekļiem, kuri nav akcionāri, kā arī zvērinātiem revidentiem.

 

2.4. — 59.pants. Akcionāru balsstiesības.

(1) Vārda akciju un pagaidu apliecību īpašniekiem ir balsstiesības akcionāru pilnsapulcē tikai tad, ja viņi ierakstīti akcionāru reģistrā vismaz 10 dienas pirms pilnsapulces. Publiskās emisijas balsstiesīgo akciju īpašnieki iegūst balsstiesības akcionāru pilnsapulcē līdz ar īpašuma tiesību iegūšanu uz šīm akcijām. Akcionāra balsstiesības var ierobežot, ja netiek ievērotas likuma “Par vērtspapīriem” 2.4.— 64. un 2.4.— 65.panta prasības.

(2) Katra minimālās nominālvērtības akcija, kurai ir balsstiesības, pilnsapulcē dod tiesības uz vienu balsi. Ikviens akcionārs bauda balsstiesības atbilstoši viņam piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai.

(3) Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa.

(4) Statūtos var paredzēt balsstiesības tikai pilnīgi samaksātām akcijām vai arī balsstiesības proporcionāli samaksātajai akciju daļai.

(5) Padomes un valdes locekļiem, kuri nav akcionāri, akcionāru pilnsapulcē ir padomdevēja balsstiesības.

(6) Padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļiem un likvidatoriem nav balsstiesību, kad izlemjami jautājumi par viņu saukšanu pie atbildības vai atcelšanu no amata vai par viņu parakstīto dokumentu apstiprināšanu.

(7) Ja akcionāru pilnsapulce apspriež jautājumu par līguma slēgšanu starp akciju sabiedrību un tās akcionāru vai lemj par prasības vai sūdzības celšanu vai izbeigšanu starp viņu un akciju sabiedrību, šim akcionāram attiecīgajā jautājumā nav ne personisku, ne pilnvarotu, ne likumiskas pārstāvības balsstiesību.

(8) Ja akcionāru pilnsapulcē jāizlemj jautājumi, kas paredz atzīstamsēti šā likuma 2.4.— 38.panta otrajā daļā, šo jautājumu lemšanā tiesības balsot ir arī to akciju īpašniekiem, kurām nav balsstiesību.

 

2.4. — 60.pants. Akcionāru pilnsapulces norise.

(1) Akcionāru pilnsapulci atklāj valdes priekšsēdētājs (prezidents) vai viņa vietnieks (viceprezidents), vai arī Latvijas Republikas Komercreģistra iecelts pārstāvis šā likuma 2.4.— 50.panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā.

(2) Pēc akcionāru pilnsapulces atklājēja priekšlikuma pilnsapulce no sava vidus ievēlē balsu skaitīšanas komisiju. Akcionāri, kuri pārstāv vismaz divdesmito daļu no pamatkapitāla, ir tiesīgi izvirzīt savu balsu skaitīšanas komisijas sastāvu.

(3) Pēc akcionāru pilnsapulces atklāšanas balsstiesīgie akcionāri ievēlē no akcionāru vidus pilnsapulces vadītāju.

(4) Pēc akcionāru pilnsapulces vadītāja priekšlikuma pilnsapulce no akcionāru vidus ievēlē pilnsapulces sekretāru (protokolistu).

(5) Akcionāru pilnsapulce ievēlē arī divus balsstiesīgus akcionārus, kuri apliecinās pilnsapulces protokola pareizību.

(6) Akcionāru pilnsapulcē balsošana parasti notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz desmito daļu no apmaksātā pamatkapitāla.

(7) Valdei pēc akcionāru pieprasījuma pilnsapulces laikā jāsniedz ziņas par akciju sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja tās izpaušana varētu radīt zaudējumus akciju sabiedrībai vai tās līgumpartneriem.

 

2.4. — 61.pants. Akcionāru pilnsapulces lēmumu pieņemšana.

(1) Akcionāru pilnsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu.

(2) Lēmumi par publiskās akciju sabiedrības statusa pieņemšanu, akciju sabiedrības darbības mērķu grozīšanu, apvienošanos ar citām sabiedrībām un sabiedrības likvidēšanu ir spēkā, ja par tiem nobalso akcionāri, kuri pārstāv ne mazāk par trim ceturtdaļām no apmaksātā pamatkapitāla.

(3) Lai izlemtu šā likuma 2.4.— 28., 2.4.— 29., 2.4.— 34. un 2.4.— 43.pantā paredzētos jautājumus, kā arī jautājumus par publisko emisiju, statūtu grozīšanu un akciju sabiedrības likvidēšanu, nepieciešams pilnsapulces kvorums, kas kopā pārstāv ne mazāk par trim ceturtdaļām no apmaksātā pamatkapitāla.

(4) Ja akciju sabiedrībā ir vairāki akciju veidi vai vairākas akciju kategorijas, lēmumi jautājumos, kas skar attiecīgo akcionāru intereses, tiek pieņemti, ja par tiem nobalso attiecīgā akciju veida vai akciju kategorijas akcionāri ar šajā pantā paredzēto balsu vairākumu.

 

2.4. — 62.pants. Akcionāru pilnsapulces protokols.

1. Akcionāru pilnsapulces protokolā jānorāda:

1) akciju sabiedrības nosaukums;

2) akcionāru pilnsapulces datums, laiks un vieta;

3) akciju sabiedrības reģistrētā un apmaksātā pamatkapitāla lielums;

4) akcionāru pilnsapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielums un balsstiesīgo akcionāru balsu skaits, statūtos paredzētie balsstiesību ierobežojumi;

5) to akcionāru vai to pārstāvju vai pilnvarnieku vārds un uzvārds, kuri piedalās sapulcē;

6) citu to personu amats, vārds un uzvārds, kuras uzaicinātas vai kurām atļauts piedalīties sapulcē;

7) pilnsapulces vadītāja, sekretāra, balsu skaitītāju un akcionāru — protokola pareizības apliecinātāju vārds un uzvārds;

8) pilnsapulces darba kārtība;

9) svarīgākie izteikumi un darbības pilnsapulces laikā iesniegtie priekšlikumi;

10) pieņemtie lēmumi, atzīmējot par katru lēmumu nodoto īparī, īpretī un atturējušos balsu skaitu;

11) padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļa, likvidatora vai jebkura akcionāra protesti.

(2) Protokolu paraksta akcionāru pilnsapulces vadītājs, sekretārs, kā arī divi pilnsapulces ievēlētie akcionāri, kuri apliecina protokola pareizību.

(3) Akcionāru pilnsapulces protokols ir akcionāriem atklāts dokuments. (4) Katram akcionāram ir tiesības pieprasīt, lai valde viņam par samaksu izsniedz akcionāru pilnsapulces protokola norakstu vai izrakstu no tā.

 

2.4. — 63.pants. Akcionāru pilnsapulces lēmuma apstrīdēšana.

(1) Akcionāru pilnsapulces lēmumus šā panta otrajā daļā minētie akcionāri un institūcijas un šā panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā pārējie akcionāri var pārsūdzēt tiesā.

(2) Iesniegt tiesā prasību par pilnsapulces lēmumu atcelšanu var:

1) akciju sabiedrības padome, valde un revīzijas komisija;

2) jebkurš akcionārs, kas piedalījies akcionāru pilnsapulcē, ja viņš balsojis pret apstrīdamajiem lēmumiem un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, izteicis iebildumus pret apstrīdamajiem lēmumiem un pieprasījis to ieprotokolēt;

3) akcionārs, kas bez likumīga pamata nav pielaists akcionāru pilnsapulcē.

(3) Pārējie akcionāri, kuri akcionāru pilnsapulcē nav piedalījušies, iesniegt tiesā prasību par pilnsapulces lēmuma atcelšanu var tikai tādā gadījumā, ja pilnsapulce sasaukta, pārkāpjot šā likuma 2.4.— 55. un 2.4.— 56.panta noteikumus.

(4) Prasība par pilnsapulces lēmumu atcelšanu ceļama pret akciju sabiedrību.

(5) Ja prasību ceļ valde, akciju sabiedrību tiesā pārstāv padome, bet, ja tādas nav — akcionāru pilnsapulces ievēlētie pārstāvji; ja pilnsapulce savus pārstāvjus nav ievēlējusi — no akcionāru vidus Latvijas Republikas Komercreģistra iecelts pārstāvis, kas ir piedalījies pilnsapulcē, kuras lēmums tiek apstrīdēts, un kas ir balsojis par pieņemto lēmumu.

(6) Ja prasību ceļ padome vai revīzijas komisija, akciju sabiedrību tiesā pārstāv valde.

 

2.4. — 64.pants. Akcionāru pilnsapulces lēmumu atcelšana.

(1) Tiesa var atcelt akcionāru pilnsapulces lēmumu šādos gadījumos:

1) ja tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem vai akciju sabiedrības statūtiem;

2) ja tas pieņemts, akcionāram izmantojot balsstiesības, lai panāktu sev vai trešajai personai nepamatotas priekšrocības;

3) ja tas ir pretrunā ar akciju sabiedrības interesēm.

(2) Nolēmumu par akcionāru pilnsapulces lēmuma atcelšanu tiesa pēc tā spēkā stāšanās paziņo Latvijas Republikas Komercreģistram.

(3) Par zaudējumiem, kas akciju sabiedrībai radušies pilnsapulču lēmumu nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunprātīgi.

 

2.4. — 65.pants. Akciju sabiedrības padome.

(1) Akcionāru pilnsapulce ievēlē akciju sabiedrības padomi, kas pārstāv akcionāru intereses pilnsapulču starplaikā un šajā likumā un akciju sabiedrības statūtos noteiktajos ietvaros kontrolē valdes darbību.

(2) Pirmo padomes sastāvu ievēlē akciju sabiedrības dibinātāji, un tas tiek fiksēts akciju sabiedrības dibināšanas līgumā.

(3) Finansu un kredīta akciju sabiedrību padomes tiesības un pienākumus nosaka to statūti un likumi par šīm akciju sabiedrībām.

(4) Akciju sabiedrības padomi var neveidot šā likuma 2.4.— 48.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā.

 

2.4. — 66.pants. Akciju sabiedrības padomes sastāvs.

(1) Minimālais akciju sabiedrības padomes locekļu skaits ir trīs.

(2) Maksimālais akciju sabiedrības padomes locekļu skaits ir divdesmit viens.

(3) Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī padomes locekļu kandidātus, vienlaikus nosakot to skaitu.

(4) Akciju sabiedrības padomē var ievēlēt gan akcionārus, gan arī citas personas.

(5) Ievēlot akciju sabiedrības padomes locekļus, piemērojami šā likuma 2.4.— 76. pantā paredzētie noteikumi.

(6) Par akciju sabiedrības padomes locekli nevar būt ne valdes, ne revīzijas komisijas loceklis, ne arī akciju sabiedrības zvērināts revidents.

(7) Viena persona vienlaikus nevar būt par padomes locekli vairāk nekā sešās akciju sabiedrībās.

(8) Akciju sabiedrības padomes locekli vai locekļa kandidātu ievēlē amatā ne ilgāk kā uz trim gadiem.

(9) Katru gadu akcionāru pilnsapulce lemj par akciju sabiedrības padomes locekļu atstādināšanu vai atcelšanu no amata.

(10) Akciju sabiedrības padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

(11) Ja kāds padomes loceklis atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā akcionāru pilnsapulces noteiktajā kārtībā stājas padomes locekļa kandidāts, ja tāds ir ievēlēts.

(12) Akciju sabiedrības padomes locekļus var jebkurā laikā atcelt no amata uz akcionāru pilnsapulces lēmuma pamata. Padomes locekļa atcelšana neatņem viņam tiesības prasīt, lai akciju sabiedrība atlīdzina viņam sakarā ar tādu atcelšanu nodarītos zaudējumus, ja atcelšana bijusi nepamatota.

(13) Par pārmaiņām akciju sabiedrības padomes locekļu sastāvā jāpaziņo Latvijas Republikas Komercreģistram, un tās ir spēkā ar reģistrācijas brīdi.

(14) Vismaz trešajai daļai no akciju sabiedrības padomes sastāva jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu.

(15) Šā panta četrpadsmitās daļas prasības nav spēkā akciju sabiedrībās, kurās piedalās ārvalstu kapitāls, ja vismaz 30 procenti no šo sabiedrību pamatkapitāla ir ieguldīti brīvi konvertējamā valūtā.

 

2.4. — 67.pants. Akciju sabiedrības padomes vadība.

(1) Akciju sabiedrības padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vienu vai vairākus viņa vietniekus.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai padomes priekšsēdētāja ilgstošas prombūtnes gadījumā (slimība, komandējums, atvaļinājums) vai priekšsēdētāja uzdevumā.

 

2.4. — 68.pants. Akciju sabiedrības padomes uzdevumi

Akciju sabiedrības padomes uzdevumi ir:

1) pastāvīgi kontrolēt akciju sabiedrības valdes darbību un raudzīties, lai akciju sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, akciju sabiedrības statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem;

2) pārbaudīt valdes iesniegto izdevumu budžetu un līdz ar savu atsauksmi iesniegt to akcionāru pilnsapulcei apstiprināšanai;

3) pārbaudīt akciju sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas sadalīšanu. Ja akciju sabiedrības revīziju ir izdarījuši zvērināti revidenti, padomei nav jāizskata ieraksti grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumenti;

4) pārstāvēt akciju sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret sabiedrību;

5) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru pilnsapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai pilnsapulcē, un dot atzinumu par tiem.

 

2.4. — 69.pants. Akciju sabiedrības padomes tiesības.

(1) Akciju sabiedrības padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par akciju sabiedrības stāvokli.

(2) Padome var pārbaudīt akciju sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus, preces, izejvielas, nepabeigtos ražojumus, gatavo produkciju un citu mantu.

(3) Padome var šo pārbaudi uzticēt kādam no saviem locekļiem vai uzdot atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam lietpratējam.

 

2.4. — 70.pants. Akciju sabiedrības valdes darbības uzraudzība.

(1) Akciju sabiedrības padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

(2) Akciju sabiedrība savos statūtos var noteikt, ka valdei svarīgu jautājumu izlemšanā vajadzīga padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāma:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;

2) uzņēmumu pirkšana, pārdošana vai to darbības apturēšana;

3) nekustamo īpašumu pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar parādiem;

4) filiāļu (nodaļu) un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

5) kapitālieguldījumu palielināšana virs akcionāru pilnsapulces noteiktajām summām;

6) aizņēmuma līguma noslēgšana virs akcionāru pilnsapulces noteiktajām summām;

7) kredītu izsniegšana, ja tie nav saistīti ar akciju sabiedrības kārtējo darbību;

8) jaunu nozaru un darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;

9) kredītu piešķiršana sabiedrības darbiniekiem;

10) vispārīgo darbības principu noteikšana.

(3) Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei jāsaņem padomes piekrišana.

(4) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta otrajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru pilnsapulci.

(5) Akcionāriem, kuri pārstāv ne mazāk par 10 procentiem no akciju sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, ir tiesības rakstveidā, norādot iemeslus, pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbu sabiedrības komercdarbības vadīšanā. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru pilnsapulcē.

(6) Padome var uzdot valdei sasaukt akcionāru pilnsapulci, ja to prasa akciju sabiedrības intereses.

(7) Padome iesniedz akcionāru pilnsapulcei ziņojumu, kurā novērtēta akciju sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.

 

2.4. — 71.pants. Akciju sabiedrības padomes darbība.

(1) Akciju sabiedrības padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc vajadzības. Katram padomes loceklim, kā arī valdei ir tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas vajadzību un nolūku.

(2) Ja padomes priekšsēdētājs padomes locekļa pieprasījumu divu nedēļu laikā neizpilda, sēdes sasaukšanas ierosinātājam ir tiesības, paskaidrojot lietas apstākļus, pašam sasaukt padomes sēdi.

(3) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no padomes locekļiem.

(4) Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs. Šā padomes locekļa atsevišķās domas pēc viņa pieprasījuma jāieraksta padomes sēdes protokolā.

(5) Padomes sēžu protokolus paraksta visi klātesošie padomes locekļi.

 

2.4. — 72.pants. Akciju sabiedrības padomes locekļu atalgojums.

Akciju sabiedrības padomes locekļiem, kā arī padomes izveidoto komisiju locekļiem par viņiem uzlikto pienākumu pildīšanu akcionāru pilnsapulce nosaka atalgojumu, arī no sabiedrības peļņas.

 

2.4. — 73.pants. Akciju sabiedrības valde.

(1) Akciju sabiedrības darbību vada akciju sabiedrības valde.

(2) Valde pārzina un vada visas akciju sabiedrības lietas. Tā atbild par visu sabiedrības saimniecisko darbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.

(3) Valde pārstāv akciju sabiedrību.

(4) Valde pārvalda akciju sabiedrības mantu un rīkojas ar tās kapitāliem atbilstoši likumu un statūtu noteikumiem un akcionāru pilnsapulču lēmumiem.

 

2.4. — 74.pants. Akciju sabiedrības valdes sastāvs.

(1) Akcionāru pilnsapulce ievēlē akciju sabiedrības valdi 3 līdz 12 locekļu sastāvā, no kuriem vismaz pusei jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem vai tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk kā 21 gadu.

(2) Šā panta pirmās daļas prasības nav spēkā akciju sabiedrībās, kurās piedalās ārvalstu kapitāls, ja vismaz 30 procenti no šo sabiedrību pamatkapitāla ir ieguldīti brīvi konvertējamā valūtā.

(3) Akcionāru pilnsapulce ievēlē vienu vai vairākus valdes locekļu kandidātus, kas stājas bijušo valdes locekļu vietā. Uz kandidātiem attiecas tie paši noteikumi, kas attiecas uz valdes locekļiem.

(4) Par valdes locekļiem var ievēlēt gan akciju sabiedrības akcionārus, gan citas personas.

(5) Ievēlētajiem valdes locekļiem mēneša laikā no ievēlēšanas dienas jāiegādājas statūtos noteiktais akciju sabiedrības akciju daudzums un šīs akcijas kā nodrošinājums jāiesniedz glabāšanai sabiedrības valdē. Šīs akcijas pilnā to vērtības apjomā atpērkamas no valdes locekļiem pēc tam, kad viņi atstājuši amatu un atbrīvoti no atbildības. Ja valdes loceklis mēneša laikā neiesniedz valdei statūtos noteikto sabiedrības akciju daudzumu, jāuzskata, ka viņš izstājies no valdes. Statūtos jāparedz, ka šim nolūkam valdes rīcībā ir attiecīga akciju rezerve.

(6) Valdes locekļiem, kuri pārstāv sabiedriskās institūcijas vai organizācijas, vai citas akciju sabiedrības akciju kapitālu, akcijas par personiskajiem līdzekļiem jāiegādājas tāpat kā visiem citiem valdes locekļiem. Šis noteikums neattiecas uz valsts un pašvaldību akciju sabiedrību valdes locekļiem.

(7) Valdes loceklis vai locekļa kandidāts paliek amatā nepārvēlēts ne ilgāk par trim gadiem.

(8) Valdes priekšsēdētāju (prezidentu) un viņa vietnieku (viceprezidentu), ja akciju sabiedrības statūti nenoteic citādi, ievēlē valdes locekļi no sava vidus.

(9) Par visām pārmaiņām valdes sastāvā, kā arī par pārmaiņām valdes locekļu un direktoru rīkotāju paraksta tiesībās jāpaziņo Latvijas Republikas Komercreģistram, un tie ir spēkā ar šo pārmaiņu reģistrācijas brīdi.

(10) Valdes locekļi saņem atalgojumu akcionāru pilnsapulces noteiktā kārtībā.

 

2.4. — 75.pants. Akciju sabiedrības direktori rīkotāji.

(1) Akciju sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka sabiedrības operatīvai vadīšanai akcionāru pilnsapulce var ievēlēt pati vai piešķirt valdei tiesības ievēlēt no sava vai citu personu vidus vienu vai vairākus direktorus rīkotājus. Akciju sabiedrība var savos statūtos paredzēt, ka direktora rīkotāja amats tiek nosaukts par direktora, pārvaldnieka amatu vai kā citādi.

(2) Ja direktoru rīkotāju ievēlē akcionāru pilnsapulce, tā nosaka viņa tiesības un pienākumus, atalgojumu un atbildību, attiecības ar akciju sabiedrības valdi un citus noteikumus, ko tā uzskata par nepieciešamu iekļaut darba līgumā ar direktoru rīkotāju. Akcionāru pilnsapulces uzdevumā darba līgumu ar direktoru rīkotāju slēdz akciju sabiedrības padomes priekšsēdētājs.

(3) Ja direktoru rīkotāju ievēlē akciju sabiedrības valde, tā nosaka viņa tiesības un pienākumus, atalgojumu un citus noteikumus, ko tā uzskata par nepieciešamu iekļaut darba līgumā ar direktoru rīkotāju. Darba līgumu ar direktoru rīkotāju slēdz valdes priekšsēdētājs (prezidents).

(4) Ja direktoru rīkotāju ievēlē valde, tā atbild par direktora rīkotāja rīcību.

(5) Akciju sabiedrības statūtos var arī paredzēt, ka sabiedrības operatīvo vadību veic valdes priekšsēdētājs (prezidents).

 

2.4. — 76.pants. Ierobežojumi akciju sabiedrības valdes locekļiem.

(1) Akcionāru pilnsapulce var noteikt, ka akciju sabiedrības valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks citā uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā vai uzņēmuma īpašnieks, vai uzņēmējsabiedrības dalībnieks. Pilnsapulce var aizliegt valdes locekļiem būt par darbiniekiem valsts vai pašvaldības pārvaldes institūcijās, organizācijās un iestādēs.

(2) Valdes locekļiem mēneša laikā no ievēlēšanas dienas jāpaziņo akciju sabiedrības padomei, bet, ja padome netiek veidota, akcionāru pilnsapulces ieceltajam akcionāram, ar kādiem uzņēmumiem vai komercsabiedrībām viņiem ir darba attiecības, kādi uzņēmumi vai komercsabiedrības pieder viņiem, kādās komercsabiedrībās viņiem pieder kapitāla daļas, kādās komercsabiedrībās viņi ir valdes vai padomes locekļi. Šīs pašas ziņas valdes locekļiem jāsniedz par viņu laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei.

(3) Ja valdes loceklis šā panta otrās daļas noteikumus neievēro, akciju sabiedrība var pieprasīt no viņa sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Strīdus šādā gadījumā izšķir tiesa.

(4) Finansu un kredīta akciju sabiedrību valdes locekļu pienākumus amatu savienošanas jautājumos reglamentē likumi par šīm akciju sabiedrībām un šo sabiedrību statūti.

(5) Ja akciju sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas atzīmējams valdes sēdes protokolā. Par šīm interesēm valdes loceklim jāpaziņo pirms valdes sēdes sākuma. Valdes loceklis, kas pārkāpj šos noteikumus, attiecīgi atbild par akciju sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

(6) Par radiniekiem līdz trešajai pakāpei šā likuma izpratnē uzskatāmi bērni (arī adoptētie) un viņu bērni, brāļi un māsas (arī pusbrāļi un pusmāsas) un viņu bērni (arī adoptētie), vecāki (arī adoptētāji), vecāku vecāki, viņu brāļi un māsas, kā arī pēdējo bērni un mazbērni.

(7) Par svaiņiem līdz otrajai pakāpei šā likuma izpratnē uzskatāmi sievas un vīra brāļi un māsas (arī pusbrāļi un pusmāsas) un viņu bērni (arī adoptētie), sievas un vīra vecāki (arī adoptētāji).

(8) Akciju sabiedrības direktoram rīkotājam rakstveidā jāpaziņo valdei, cik sabiedrības akciju pieder viņam, viņa ģimenes locekļiem un tuvākajiem radiniekiem.

 

2.4. — 77.pants. Akciju sabiedrības valdes tiesības un pienākumi.

(1) Akciju sabiedrības valde kārto izdevumus sabiedrības budžeta ietvaros; budžetu ik gadu apstiprina akcionāru pilnsapulce. Pilnsapulce lemj, par kādu summu valde īpašos gadījumos var pārsniegt budžeta ietvarus, turklāt valde atbild par šādu izdevumu pamatotību.

(2) Pilnvaras, līgumus un citus dokumentus, ja akciju sabiedrības statūti nenoteic citādi, paraksta ne mazāk kā divi valdes locekļi. Bankas dokumentus paraksta valdes pilnvarotas personas.

(3) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no valdes locekļiem. Valdes sēžu protokolus paraksta visi klātesošie valdes locekļi.

(4) Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss.

(5) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs. Šā valdes locekļa atsevišķās domas pēc viņa pieprasījuma jāieraksta valdes sēdes protokolā.

(6) Direktoram rīkotājam, ja viņš nav valdes loceklis, valdes sēdē ir padomdevēja balsstiesības.

(7) Valdei attiecībā uz akciju sabiedrību jāievēro visi likumā vai akciju sabiedrības statūtos paredzētie, kā arī akcionāru pilnsapulcē pieņemtie noteikumi, sevišķi tie, kas ierobežo valdes rīcības tiesības.

(8) Attiecībā uz trešajām personām šie valdes rīcības ierobežojumi nevar būt par pamatu tam, lai darījumi tiktu atzīti par spēkā neesošiem, ja šie ierobežojumi nav publicēti vai reģistrēti Latvijas Republikas Komercreģistrā vai ja trešajām personām tie nav bijuši zināmi. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad valdei ir bijušas tiesības slēgt tikai noteiktus darījumus vai rīkoties tikai noteiktos apstākļos, noteiktā laikā vai vietā vai kad noteiktiem darījumiem bijusi nepieciešama akciju sabiedrības padomes vai akcionāru pilnsapulces piekrišana.

(9) Valdei reizi ceturksnī jāsniedz rakstveida ziņojums par savu darbību akciju sabiedrības padomei, bet gada beigās — akcionāru pilnsapulcei. Ziņojumā jāatspoguļo rezultāti un svarīgākās ieceres uzņēmējdarbībā un sabiedrības pārvaldē, sabiedrības rentabilitāte, preču un pakalpojumu realizācija, vērtspapīru kustība.

(10) Valdes priekšsēdētājam (prezidentam) jāinformē padomes priekšsēdētājs par ikvienu nozīmīgu akciju sabiedrības darbības aspektu.

 

2.4. — 78.pants. Akciju sabiedrības valdes locekļu atstādināšana vai atcelšana no amata.

(1) Akcionāru pilnsapulce var jebkurā laikā atstādināt valdes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas vai atcelt no valdes locekļa amata.

(2) Valdes loceklis var prasīt no akciju sabiedrības atlīdzību par zaudējumu, kas viņam nodarīts sakarā ar atstādināšanu vai atcelšanu, ja tā bijusi nepamatota.

(3) Akciju sabiedrības padomei ir tiesības jebkurā laikā atstādināt jebkuru valdes locekli no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas, ja viņš izdarījis rupjus pārkāpumus vai arī neatbilst ieņemamajam amatam vai izpildāmajam darbam. Tādā gadījumā padomei vienlaikus jāieceļ valdes locekļa vietas izpildītājs. Lēmumu par valdes locekļa atcelšanu no amata vai atjaunošanu amatā pieņem kārtējā vai ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Ja valdes locekli atjauno iepriekšējā amatā, viņam ir tiesības likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā prasīt samaksu par darba piespiedu kavējumu.

(4) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas. Akciju sabiedrības statūtos jāparedz kārtība, kādā padome vai akcionāru pilnsapulce atbrīvo šādu valdes locekli no amata un no atbildības.

 

AKCIJU SABIEDRĪBAS GADA PĀRSKATI UN PEĻŅAS SADALE

 

2.4. — 79.pants. Akciju sabiedrības gada pārskats.

(1) Akciju sabiedrība organizē grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu saskaņā šā likuma trešās grāmatas prasībām.

(2) Akciju sabiedrības pārskata gads aptver 12 mēnešus, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Ar Latvijas Republikas Finansu ministrijas atļauju akciju sabiedrībai var noteikt citu pārskata gada sākumu un beigas, ja to pieļauj akciju sabiedrības statūti.

(3) Akciju sabiedrībai par katru pārskata gadu ir jāsastāda gada pārskats, kas kā vienots kopums sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, pielikuma un ziņojuma.

(4) Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par akciju sabiedrības līdzekļiem, saistībām, tās finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

(5) Akciju sabiedrības ilgtermiņa ieguldījumu novērtēšana no jauna ir pieļaujama tikai tad, ja pārmaiņas šajos ieguldījumos ir konstatējusi akcionāru pilnsapulces izveidotā pastāvīgā mantas vērtēšanas komisija. Vērtēšanas komisijas akcepts nav nepieciešams, ja:

1) jānoraksta ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums;

2) mainās to vērtspapīru vērtība, kuri kotējas biržā vai kādā citā oficiāli atzītā vērtspapīru tirgū;

3) mainās ārzemju valūtā novērtēto ilgtermiņa ieguldījumu vērtība atkarībā no valūtas kursa.

(6) Publiskajām akciju sabiedrībām regulāri jāiesniedz Vērtspapīru tirgus komisijai nerevidēti ceturkšņa pārskati, kuros ietverta publiskās akciju sabiedrības bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins. Ceturkšņa pārskata saturu, sastādīšanas kārtību un iesniegšanas termiņus nosaka Vērtspapīru tirgus komisija.

 

2.4. — 80.pants. Akciju sabiedrības peļņas izlietošana.

(1) Pēc akciju sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas akcionāru pilnsapulce lemj par sabiedrības tīrās peļņas izlietošanu. Akcionāru pilnsapulce nosaka summas, kas ieskaitāmas akciju sabiedrības kapitālos un rezervēs, atvēlamas sociālajai sfērai, labdarības vai citiem mērķiem, kā arī nosaka akcionāriem izmaksājamo dividenžu lielumu.

(2) Dividendes aprēķināmas tikai par pilnībā samaksātajām akcijām.

(3) Finansu un kredīta akciju sabiedrību peļņas sadalīšanas kārtību un rezerves, kā arī speciālos kapitālos izdarāmo atskaitījumu lielumu nosaka šo sabiedrību statūti un attiecīgie likumi.

 

2.4. — 81.pants. Akciju sabiedrības dividendes.

(1) Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet akciju sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm procentus nemaksā.

(2) Akcionāru nevar piespiest kaut vai uz laiku atstāt dividende sabiedrības rīcībā.

(3) Akcionāru nevar piespiest saņemtās dividendes atdot atpakaļ sabiedrībai, izņemot gadījumu, kad viņš rīkojies ļaunprātīgi.

 

2.4. — 82.pants.Akciju sabiedrības naudas līdzekļu izmaksa akcionāriem.

(1) Akciju sabiedrība var izmaksāt naudas līdzekļus akcionāriem tikai tad, kad tiek izmaksātas dividendes vai samazināts pamatkapitāls, vai arī tad, kad akciju sabiedrība tiek likvidēta un tās kapitālu sadala starp akcionāriem.

(2) Citas izmaksas akcionāriem ir nelikumīgas. Par akciju sabiedrības līdzekļu nelikumīgu izmaksu uzskata arī gadījumus, kad akcionārs bez maksas izmanto sabiedrības īpašumu, kad akcionāram par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem izmaksā augstāku atlīdzību nekā noteikts (ja tas nav paredzēts statūtos), vai arī kad sabiedrība pērk no akcionāra preci par paaugstinātu cenu.

(3) Akciju sabiedrībai aizliegts izsniegt kredītus saviem darbiniekiem vai akcionāriem ar atvieglotiem noteikumiem.

 

2.4. — 83.pants. Akciju sabiedrības gada pārskata apstiprināšana un publicēšana.

(1) Akciju sabiedrības gada pārskata apstiprināšana akcionāru pilnsapulcē ir jāatliek, ja pilnsapulce tā nolemj ar vienkāršu balsu vairākumu vai ja to pieprasa akcionāri, kuri pārstāv ne mazāk par ceturto daļu no apmaksātā pamatkapitāla.

(2) Akcionāru mazākuma pieprasījums jāievēro tikai tādā gadījumā, ja šis mazākums apstrīd atsevišķu gada pārskata posteņu pareizību.

(3) Ja gada pārskata apstiprināšana atlikta pēc akcionāru mazākuma pieprasījuma, nākamajā akcionāru pilnsapulcē, kuras darba kārtībā paredzēta gada pārskata apstiprināšana, akcionāru mazākums var pieprasīt vēlreiz atlikt gada pārskata apstiprināšanu tikai tādā gadījumā, ja konstatēti kādi jauni apstākļi, kas vērsti pret gada pārskata apstiprināšanu.

(4) Akciju sabiedrības valdei nekavējoties jāiesniedz katram sabiedrības akcionāram pēc viņa pieprasījuma bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina un revīzijas komisijas vai revidenta atzinuma noraksts, kas apliecināts šā likuma 2.4.— 7.panta sestajā daļā paredzētajā kārtībā, turklāt akcionārs pieprasījumu var iesniegt ne agrāk kā 14 dienas pirms akcionāru pilnsapulces sasaukšanas.

 

AKCIJU SABIEDRĪBAS DARBĪBAS UZRAUDZĪBA UN REVĪZIJA

 

2.4. — 84.pants. Akciju sabiedrības kontroles un revīzijas institūcijas.

(1) Akciju sabiedrības darbību kontrolē revīzijas komisija vai revidents, zvērināti revidenti, pastāvīgās vai pagaidu komisijas, kas izveidotas atsevišķu jautājumu risināšanai, kā arī tam pilnvarotas valsts institūcijas.

(2) Akciju sabiedrības gada pārskats pirms apstiprināšanas akcionāru pilnsapulcē jānodod vienam vai vairākiem zvērinātiem revidentiem pārbaudīšanai.

(3) Kaut arī ir ievēlēti zvērināti revidenti, akcionāru pilnsapulce var no akcionāru vidus ievēlēt revīzijas komisiju vai revidentu.

(4) Revīzijas komisijas locekļus vai revidentu ievēlē uz trim gadiem.

(5) Akcionāriem, kuru akciju nominālvērtību kopsumma sasniedz trešo daļu no pilnsapulcē pārstāvētā akciju sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, ir tiesības ievēlēt trešo daļu revīzijas komisijas locekļu, turklāt šie akcionāri vairs nevar piedalīties pārējo revīzijas komisijas locekļu vēlēšanās.

(6) Tām akciju sabiedrībām, kas atbrīvotas no zvērinātu revidentu revīzijas, revīzijas komisijas vai revidenta ievēlēšana ir obligāta.

(7) Sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai padome var izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai vai kontrolēšanai. Šādas komisijas darbojas to institūciju vadībā, kuras šīs komisijas izveidojušas.

 

2.4. — 85.ants. Akciju sabiedrības revīzijas komisijas sastāvs.

(1) Akciju sabiedrības revīzijas komisiju vai revidentu, ja tas paredzēts statūtos, ievēlē akcionāru pilnsapulce vismaz trīs cilvēku sastāvā.

(2) Revīzijas komisijas locekļi nedrīkst vienlaikus būt akciju sabiedrības valdes un padomes locekļi, nedz arī ieņemt kādus citus amatus, kuros ieceļ akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības valde. Bijušos valdes vai padomes locekļus trīs gadu laikā pēc izstāšanās no valdes vai padomes nedrīkst ievēlēt revīzijas komisijā.

 

2.4. — 86.pants. Akciju sabiedrības revidentu uzdevumi.

(1) Revidenti pārbauda, vai akciju sabiedrības gada pārskats ir pareizi sastādīts, vai tas atbilst likumiem,sabiedrības statūtiem un reģistriem, kā arī konstatē, vai bilance skaidri un pareizi atspoguļo akciju sabiedrības stāvokli. Tas ierakstāms viņu ziņojuma noslēgumā.

(2) Revidentiem visi savi pienākumi jāpilda apzinīgi un objektīvi, neizpaužot revidējamās akciju sabiedrības komerciālos un tehniskos noslēpumus.

(3) Revidentiem ir tiesības pieprasīt no akciju sabiedrības valdes visas vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus. Valdei jāļauj revidentiem iepazīties ar grāmatvedības uzskaites reģistriem, ierakstiem un attaisnojuma dokumentiem, pārbaudīt sabiedrības kasi un vērtspapīrus, preces, izejvielas, gatavo produkciju un citu mantu.

 

2.4. — 87.pants. Akciju sabiedrības zvērinātu revidentu ievēlēšana.

(1) Zvērinātus revidentus ievēlē ik gadu kārtējā akcionāru pilnsapulce. Zvērināti revidenti pārbauda kārtējā gada darbību un darbojas līdz nākamajai kārtējai akcionāru pilnsapulcei.

(2) Akciju sabiedrības valde, padome vai akcionāri, kuri pārstāv ne mazāk par desmito daļu no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, var akcionāru pilnsapulcē vai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pilnsapulces celt motivētus iebildumus pret ievēlētajiem zvērinātiem revidentiem. Akcionāru pilnsapulcē celtos iebildumus nekavējoties izšķir pati pilnsapulce, bet, ja iebildumi celti vēlāk, strīdīgo jautājumu izšķir akcionāru ārkārtas pilnsapulce, kas sasaucama ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad iebildumi saņemti valdē. Ja pēc apstākļu noskaidrošanas akcionāru pilnsapulcē iebildumi netiek atsaukti, akcionāru mazākumam, ja tas pārstāv ne mazāk par desmito daļu no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, ir tiesības uz sava rēķina pieaicināt citu zvērinātu revidentu, kam piešķiramas tādas pašas tiesības kā ievēlētajiem zvērinātiem revidentiem. Attiecībā uz pieaicinātajiem revidentiem jāievēro arī šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumi.

(3) Par zvērinātiem revidentiem var būt lietpratēji, kas ieguvuši zvērinātu revidentu tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas 1992.gada 15.decembra likuma “Par zvērinātiem revidentiem” noteikumiem.

(4) Par zvērinātiem revidentiem var ievēlēt tikai tādas personas, kurām ar revidējamo akciju sabiedrību nav nekādu saimniecisku sakaru un kuras nestrādā šajā akciju sabiedrībā, bet, ja sabiedrība ietilpst koncernā — ne mātes, ne meitas sabiedrībā.

 

2.4. — 88.pants. Akciju sabiedrības zvērinātu revidentu un revīzijas komisijas darbība.

(1) Tūlīt pēc akciju sabiedrības gada pārskata sastādīšanas, bet ne vēlāk kā mēnesi pirms kārtējās akcionāru pilnsapulces valde paziņo zvērinātiem revidentiem un revīzijas komisijai, ka sabiedrības gada pārskats ir sagatavots, reģistri noslēgti un dokumenti pieejami revidentu pārbaudei.

(2) Zvērinātiem revidentiem un revīzijas komisijai ir tiesības apskatīt un revidēt visu akciju sabiedrības mantu un pārbaudīt visu sabiedrības darbību, ievērojot šā likuma 2.4.— 86.panta noteikumus. Revīzijas komisijai atzinuma sniegšanai jānodod arī kārtējā gada budžets.

(3) Zvērinātiem revidentiem un revīzijas komisijas locekļiem ir tiesības jebkurā laikā veikt tūlītējus kontroles un pārbaudes pasākumus. Viņi uz savu atbildību var pieaicināt ekspertus vai lietpratējus. Par pieaicināmajām personām revīzijas komisijas locekļi ziņo akciju sabiedrības valdei un padomei, kā arī nosaka pieaicināto personu atalgojumu, iepriekš saskaņojot to ar valdi.

(4) Revīzijas komisijas locekļi, kā arī zvērināti revidenti var pieprasīt informāciju no trešajām personām, kuras veikušas darījumus akciju sabiedrības vārdā. Lai pieprasītu informāciju no trešajām personām, vajadzīga Latvijas Republikas Komercreģistra atļauja. Komercnoslēpums nevar būt par pamatu atteikumam sniegt informāciju, izņemot gadījumu, kad pret komercnoslēpuma izpaušanu iebilst Latvijas Republikas Komercreģistrs.

(5) Zvērinātiem revidentiem jāziņo akciju sabiedrības padomei un akcionāru pilnsapulcei par valdes un tai pakļauto struktūrvienību darbā konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem.

(6) Revīzijas komisijai septiņas dienas pirms akcionāru pilnsapulces jāiesniedz akciju sabiedrības valdei ziņojums par gada pārskata pārbaudes rezultātiem. Ziņojums līdz ar valdes atsauksmi un padomes paskaidrojumiem nolasāms akcionāru pilnsapulcē.

(7) Par izdarīto revīziju zvērināti revidenti saskaņā ar šā likuma trešās grāmatas prasībām par uzņēmuma gada pārskatiem sastāda ziņojumu, kuru valde līdz ar savu atzinumu, padomes paskaidrojumiem un gada pārskatu iesniedz akcionāru pilnsapulcei.

(8) Zvērināti revidenti, kā arī revīzijas komisijas locekļi veic savu darbību atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Viņi atbild akciju sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, ko izraisījušas viņu kļūdas. Zvērināti revidenti, kā arī revīzijas komisijas locekļi neatbild par valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad viņi par šiem pārkāpumiem zinājuši, bet nav informējuši akciju sabiedrības padomi vai akcionāru pilnsapulci.

(9) Revīzijas komisija savas sēdes protokolē. Arī komisijas locekļu izteiktās atsevišķās domas jāieraksta protokolā. Protokolus revīzijas komisija iesniedz akciju sabiedrības valdei.

 

AKCIJU SABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA,

LIKVIDĀCIJA UN ATZĪŠANA PAR NEESOŠU

 

2.4. — 89.pants. Akciju sabiedrības darbības izbeigšanas vispārīgie noteikumi.

(1) Akciju sabiedrība izbeidz darbību vienlaikus ar tās likvidāciju šādos gadījumos:

1) akciju sabiedrības statūtos paredzētajos gadījumos;

2) ar akcionāru pilnsapulces lēmumu;

3) ja gada laikā pēc akciju sabiedrības reģistrācijas tā nav uzsākusi uzņēmējdarbību;

4) saskaņā ar Latvijas Republikas 1991.gada 3.decembra likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu”.

5) ar tiesas nolēmumu.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami arī tad, ja akciju sabiedrības darbības izbeigšana notiek citu iemeslu dēļ.

(3) Likvidējot akciju sabiedrību bankrota gadījumā, šajā nodaļā neminētie jautājumi tiek risināti saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu”.

(4) Finansu un kredīta akciju sabiedrību darbības izbeigšanas kārtību papildus nosaka likumi par šīm akciju sabiedrībām.

5. Ja akciju sabiedrības darbība izbeidzas reorganizācijas rezultātā, jārīkojas saskaņā ar šā likuma un Latvijas Republikas 1991.gada 3.decembra likuma “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” prasībām.

 

2.4. — 90.pants. Akciju sabiedrības likvidatori.

(1) Akciju sabiedrības likvidāciju īsteno valde, kas šādā gadījumā uzskatāma par sabiedrības likvidatoru, ja statūtos nav noteikts citādi. Akcionāru pilnsapulce var ievēlēt citus likvidatorus. Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu valdes locekļu un locekļu kandidātu pilnvaras izbeidzas.

(2) Pēc akciju sabiedrības padomes vai to akcionāru motivēta pieprasījuma, kuri pārstāv ne mazāk par desmito daļu no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla, Latvijas Republikas Komercreģistrs var iecelt likvidatorus pēc saviem ieskatiem. Akcionāriem, kuri pieprasījuši likvidatoru iecelšanu, jāpierāda, ka viņi vismaz trīs mēnešus ir likvidējamās sabiedrības akcionāri.

(3) Akcionāru pilnsapulce var ievēlētos likvidatorus jebkurā laikā atcelt. Latvijas Republikas Komercreģistra lēmumu par likvidatoru iecelšanu likumā noteiktajā kārtībā var atcelt tiesa, ja tam par pamatu ir svarīgi iemesli.

 

2.4. — 91.pants. Akciju sabiedrības likvidācijas kārtība.

(1) Akciju sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidatori izsludina šā likuma 2.4.— 8.panta otrajā daļā minētajā laikrakstā. Sabiedrības kreditoriem (arī obligacionāriem), kuru atrašanās vieta sabiedrībai ir zināma, par likvidācijas uzsākšanu paziņo ar pavēsti. Kreditoru prasības un citas pretenzijas pret likvidējamo sabiedrību jāpiesaka trīs mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā. Pēc minētā termiņa izbeigšanās savas pretenzijas nepieteikušie kreditori nevar prasīt, lai tiktu grozīts pieņemtais akciju sabiedrības īpašuma sadalīšanas plāns. Parādi, kas fiksēti akciju sabiedrības reģistros, likvidatoriem, sastādot aprēķinu, jāņem vērā neatkarīgi no tā, vai kreditori pretenzijas ir pieteikuši vai ne.

(2) Likvidatori pieteic Latvijas Republikas Komercreģistram lēmumu par akciju sabiedrības likvidāciju. Pieteikumam jāpievieno akcionāru pilnsapulces protokols. Tajā jānorāda likvidatoru vārds, uzvārds un dzīvesvieta.

(3) Summas, kas pienākas kreditoriem, kuru pretenzijas apstrīdētas vai nav pieteiktas, bet ir konstatējamas akciju sabiedrības grāmatās, deponējamas attiecīgajā bankas iestādē par labu šiem kreditoriem.

(4) Nevienam akcionāram nevar izmaksāt viņa akcijām atbilstošo akciju sabiedrības pamatkapitāla daļu, kamēr nav apmierinātas kreditoru, kā arī citas prasības likumā noteiktajā kārtībā un secībā.

(5) Likvidatori pabeidz visas akciju sabiedrības kārtējās lietas, akcionāru pilnsapulces noteiktajā veidā un kārtībā pārdod sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem summas, kas pienākas sabiedrībai, nokārto parādus, apmierina citas pretenzijas un sadala atlikumu starp akcionāriem, turklāt akcionāram — valsts (pašvaldības) uzņēmumam, iestādei vai organizācijai pienākošos to pamatkapitāla daļu, kas izmaksājama naudā, ieskaita attiecīgos valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas ārpusbudžeta fondos.

(6) Akciju sabiedrības akcionāriem, kas vēl nav pilnībā samaksājuši par savām akcijām, jāizdara ieguldījumi pamatkapitālā, ciktāl tie nepieciešami akciju sabiedrības vārdā uzņemto saistību izpildīšanai.

(7) Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kas piemērojami akciju sabiedrības valdes darbībai, ja statūtos nav noteikts citādi.

(8) Likvidācijas laikā akciju sabiedrībai paliek juridiskās personas tiesības, bet tās nosaukumam jāpievieno vārds īlikvidējamāī.

(9) Likvidatoriem jāsniedz akcionāru pilnsapulcei tās noteiktajos termiņos, tomēr ne retāk kā reizi gadā pārskats par savu darbību, bet, kad likvidācija pabeigta, — arī pārskats par visu likvidācijas laiku.

(10) Akcionāru pilnsapulce, kas pieņem lēmumu par akciju sabiedrības darbības izbeigšanu, var uzdot kādam no likvidatoriem vai kādai uzticības personai saņemt visas summas un citu mantu, kas pienākas sabiedrībai. Ienākošās summas un cita manta izlietojama saskaņā ar akcionāru pilnsapulces lēmumu. Pēc akciju sabiedrības darbības izbeigšanas tās uzticības persona iesniedz Latvijas Republikas Komercreģistram pārskatu par saņemtajām summām un to izlietošanu.

(11) Akciju sabiedrības arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidatori, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.

(12) Akciju sabiedrības bijušajiem akcionāriem un kreditoriem ir tiesības iepazīties ar tās grāmatām un dokumentiem, kā arī saņemt attiecīgus norakstus, izrakstus un izziņas.

 

2.4. — 92.pants. Akciju sabied§ ć$rības likvidācijas īpašie gadījumi.

(1) Bankrota gadījumā akciju sabiedrības darbība uzskatāma par izbeigtu ar brīdi, kad stājas spēkā tiesas nolēmums par bankrota procedūras pabeigšanu.

(2) Ja akcionāri pieņem nelikumīgus lēmumus vai apzināti pieļauj akciju sabiedrības valdes vai padomes nelikumīgu darbību, ieinteresētajām personām ir tiesības celt prasību tiesā, lai atzītu akciju sabiedrības darbību par izbeigtu un pašu sabiedrību — par likvidējamu. Tiesa savu nolēmumu paziņo Latvijas Republikas Komercreģistram, kurš ieceļ sabiedrības likvidatorus.

(3) Šā panta otrajā daļā paredzētajai likvidācijai piemērojami šā likuma 2.4.— 91.panta noteikumi.

 

2.4. — 93.pants. Akciju sabiedrības likvidācijas pārtraukšana un tās darbības turpināšana.

(1) Ja akciju sabiedrības darbība izbeidzas statūtos paredzētajos gadījumos vai ar akcionāru pilnsapulces lēmumu, bet likvidatori nav vēl uzsākuši mantas sadalīšanu starp akcionāriem, pilnsapulce var pieņemt lēmumu par akciju sabiedrības darbības turpināšanu. Lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai pilnsapulcē piedalītos akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk par trim ceturtdaļām no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla.

(2) Akciju sabiedrības darbības turpināšana jāpieteic Latvijas Republikas Komercreģistram.

 

2.4. — 94.pants. Akciju sabiedrības atzīšana par neesošu.

(1) Katram akcionāram, kā arī akciju sabiedrības padomei, valdei un revīzijas komisijai ir tiesības celt tiesā prasību atzīt akciju sabiedrību par neesošu šādos gadījumos:

1) ja akciju sabiedrības statūti ir pretrunā ar šā likuma prasībām;

2) ja tiesiskās attiecības, uz kurām pamatojas akciju sabiedrības dibināšana, ir apstrīdamas atbilstoši Latvijas Republikas likumu prasībām.

2. Prasību atzīt akciju sabiedrību par neesošu var celt divu gadu laikā pēc sabiedrības reģistrēšanas Latvijas Republikas Komercreģistrā.

(3) Prasībai atzīt akciju sabiedrību par neesošu piemērojami šā likuma 2.4.— 63.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(4) Akcionāru pilnsapulcei ir tiesības novērst trūkumus akciju sabiedrības statūtos, izdarot tajos grozījumus šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(5) Tiesa savu spēkā stājušos nolēmumu, ar kuru akciju sabiedrība atzīta par neesošu, paziņo Latvijas Republikas Komercreģistram. Šādā gadījumā sabiedrības likvidācijai piemērojami šā likuma 2.4.— 91.pantā paredzētie noteikumi.

(6) Ja akciju sabiedrību atzīst par neesošu, juridiskie darījumi, kas tās vārdā noslēgti ar trešajām personām, paliek saistoši.

 

AKCIJU SABIEDRĪBAS, DIBINĀTĀJU, AKCIONĀRU UN INSTITŪCIJU ATBILDĪBA.

 

2.4. — 95.pants. Akciju sabiedrības dibinātāju atbildība.

(1) Akciju sabiedrības dibinātāji no dibināšanas līguma noslēgšanas brīža līdz sabiedrības reģistrācijai Latvijas Republikas Komercreģistrā ar visu savu mantu atbild par sabiedrības saistībām un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem. Pēc sabiedrības reģistrēšanas akcionāri ir atbildīgi tikai savu ieguldījumu ietvaros.

(2) Katrs akciju sabiedrības dibinātājs Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrībai, atsevišķiem akcionāriem un sabiedrības kreditoriem, ja:

1) viņa apzinātas vai nolaidīgas rīcības dēļ akciju sabiedrības statūtos, dibināšanas līgumā un citos dokumentos, ko iesniedz Latvijas Republikas Komercreģistram vai citām valsts vai pašvaldības iestādēm, uzrādītas nepareizas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas;

2) viņš kā citādi rīkojies pretēji likuma vai akciju sabiedrības statūtu noteikumiem vai arī apzināti vai nolaidības dēļ nav cēlis iebildumus pret pārējo dibinātāju nelikumīgu rīcību;

3) viņš zinājis, ka akcijas pirmais īpašnieks ir faktiski maksātnespējīgs, tomēr pieļāvis, ka viņš iegūst akcijas, un ja tādējādi pirmais akciju īpašnieks nesamaksā sabiedrībai summas, kas tai pienākas par akcijām.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētajos nodarījumos ir vainīgi vairāki dibinātāji, viņi atbild par zaudējumiem solidāri.

(4) Dibinātājs atbild akciju sabiedrībai, atsevišķiem akcionāriem un sabiedrības kreditoriem par pārkāpumiem, kas izdarīti, parakstoties uz akcijām, izdarot iemaksas un glabājot iemaksāto daļu.

(5) Ja atbilstoši šā likuma 2.4.— 18.panta noteikumiem konstatēts, ka akciju sabiedrības dibināšanas izdevumi ir neattaisnojami lieli, šādu izdevumu pārsniegums pār dibināšanas līgumā paredzētajiem izdevumiem ir solidāri jāsedz dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem.

(6) Akciju sabiedrības dibinātājs vai valdes loceklis, kas sakarā ar sabiedrības nodibināšanu vai tās pamatkapitāla palielināšanu ir ieguvis sev vai piešķīris trešajai personai atlīdzību vai sevišķas priekšrocības, kuras neatbilst sniegto pakalpojumu apmēriem, ja viņam bijis zināms vai sava amata dēļ vajadzēja zināt, ka tādēļ sabiedrībai varētu rasties zaudējumi, ir atbildīgs par šiem zaudējumiem. Valdes locekļi ir atbildīgi arī šā panta otrās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos.

(7) Dibinātājiem pielīdzināmas personas, kuru uzdevumā un uz kuru rēķina dibinātāji sadalījuši akcijas vai kuru vietā parakstījuši akciju sabiedrības statūtus. Šīs personas ir solidāri atbildīgas, un tās nevar atsaukties uz to, ka nav zinājušas apstākļus, kurus dibinātāji, kas viņu uzdevumā darbojušies, zinājuši vai kurus viņiem vajadzēja zināt.

(8) Dibinātāji tiek atbrīvoti no zaudējumu kompensēšanas, ja viņi nevarēja zināt faktus, kuru rezultātā akciju sabiedrībai radušies zaudējumi.

(9) Līdz ar šā panta sestajā daļā minētajām personām un dibinātājiem solidāri atbildīgas sabiedrībai ir:

1) personas, kuras, saņemot dibināšanas izdevumos norādīto, bet pretēji noteikumiem izdevumu sarakstā neietverto atlīdzību, zinājušas vai kurām, pēc apstākļiem spriežot, vajadzēja zināt, ka dibināšanas izdevumus paredzēts slēpt, vai kuras zināja, ka šī slēpšana jau notikusi, vai kuras pašas šajā slēpšanā apzināti piedalījušās;

2) personas, kas apzināti piedalījušās darbībā, ar kuru dibinātāji sabiedrībai tīši nodarījuši zaudējumus, uzrādot liekus izdevumus.

(10) Šā panta devītās daļas 2.punktā minētās personas ir solidāri mantiski atbildīgas arī sabiedrības akcionāriem un kreditoriem.

(11) Dibinātājs, kurš tieši vai ar trešo personu starpniecību līdzdarbojies akciju, obligāciju vai citu vērtspapīru izdošanā vai kurš ir saistīts ar akciju sabiedrības ienākumu vai mantas sadalīšanu, ir atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem, ja viņš apzināti vai nolaidības dēļ sniedzis nepareizas ziņas, piedalījies šādu ziņu sniegšanā, šīs nepareizās ziņas izplatījis vai, sniedzot ziņas par sabiedrības mantisko stāvokli, ir noklusējis svarīgus apstākļus.

 

2.4. — 96.pants. Akciju sabiedrības padomes locekļu, valdes locekļu un direktoru rīkotāju atbildība.

(1) Akciju sabiedrības padomes un valdes locekļiem jāpilda savi pienākumi saskaņā ar likumu prasībām un akciju sabiedrības statūtu noteikumiem.

(2) Ja padomes un valdes locekļi vai direktori rīkotāji rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savu pilnvaru ietvarus vai neievēro likumu un statūtu noteikumus vai akcionāru pilnsapulču lēmumus un instrukcijas vai arī darbojas nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, par sabiedrībai, tās akcionāriem un kreditoriem nodarītajiem zaudējumiem viņi ir solidāri atbildīgi pilnā apmērā ar visu savu īpašumu.

(3) Akciju sabiedrības padomes un valdes locekļi, kas, pārbaudot sabiedrības dibināšanas darbību, nav rīkojušies godprātīgi, ir solidāri atbildīgi sabiedrībai, tās akcionāriem un kreditoriem par nodarītajiem zaudējumiem, ja šos zaudējumus nevar piedzīt tieši no dibinātājiem.

 

2.4. — 97.pants. Akciju sabiedrības akcionāru atbildība.

Akcionāri atbild par akciju sabiedrības saistībām ar savu ieguldījumu akciju sabiedrības pamatkapitālā, kā arī ar citu savu mantu parakstīto akciju nesamaksātās daļas apjomā, bet neatbild ar pārējo savu mantu.

 

2.4. — 98.pants. Akciju sabiedrības revidentu atbildība.

Revidenti, kuriem uzticēta akciju sabiedrības darbības uzraudzība vai revīzija, ir solidāri atbildīgi gan sabiedrībai, gan atsevišķiem akcionāriem un kreditoriem par zaudējumiem, kas radušies, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem uzliktos pienākumus.

 

2.4. — 99.pants. Akciju sabiedrības likvidatoru atbildība.

Akciju sabiedrības likvidatori, kas apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem saskaņā ar likumu prasībām, statūtu noteikumiem vai akcionāru pilnsapulču lēmumiem uzliktos pienākumus, ir solidāri atbildīgi likvidējamajai sabiedrībai, atsevišķiem akcionāriem un kreditoriem par zaudējumiem, kurus viņi nodarījuši.

 

2.4. — 100.pants. Akciju sabiedrības prasību celšana.

(1) Akciju sabiedrība ceļ prasības pret dibinātājiem vai citām sabiedrības amatpersonām, ja tā nolemj akcionāru pilnsapulce ar vienkāršu balsu vairākumu vai ja to pieprasa akcionāru mazākums, kas pārstāv ne mazāk par desmito daļu no apmaksātā pamatkapitāla.

(2) Kamēr sabiedrība nav nodibināta, ikvienam, kas samaksājis daļu no dibināmās sabiedrības akciju vērtības, ir tiesības celt prasību pret dibinātājiem tādā kārtībā, kāda šajā pantā ir paredzēta akcionāru mazākuma prasību celšanai.

(3) Lietas izskatīšanai akcionāru pilnsapulce ievēlē savus pārstāvjus. Ja prasības celšanu pieprasa akcionāru mazākums, tiesa tā izraudzītās personas var iecelt par sabiedrības pārstāvjiem lietas izskatīšanā.

(4) Pēc akcionāru mazākuma pieprasījuma prasība jāceļ trīs mēnešu laikā no akcionāru pilnsapulces dienas. Prasībai jāpievieno attiecīgi apliecināts pilnsapulces protokola noraksts. Akcionāru mazākumam lietas izskatīšanas laikā jāiesniedz tiesai pierādījumi, ka šiem akcionāriem pieder desmitā daļa no sabiedrības pamatkapitāla.

(5) Ja atbildētājs norāda, ka viņam uz šā panta sestās daļas vai Latvijas Republikas Civillikuma pamata ir pretprasība pret akcionāru mazākumu vai pret dažiem akcionāriem no šā mazākuma vai arī ja tāda pretprasība varētu tikt celta, tiesa var pieprasīt no akcionāru mazākuma pretprasības nodrošinājumu, nosakot tā veidu un apmērus.

(6) Akcionāru mazākumam, kas pieprasījis prasības celšanu, jāsedz tiesas izdevumi, ja prasību noraida.

(7) Par zaudējumiem, kas atbildētājam rodas nepamatotas prasības dēļ, ir solidāri atbildīgi tie akcionāri, kuru rīcībā saskatāms ļauns nolūks vai rupja nolaidība.

(8) No atbildības šā likuma 2.4.— 95., 2.4.— 96., 2.4.— 98. un 2.4.— 99.pantā minētās personas ir atbrīvotas, ja tās nav zinājušas, nedz viņām sava amata dēļ būtu vajadzējis zināt faktus, uz kuriem pamatojas zaudējumu atlīdzināšanas pienākums.

(9) Prasības noilguma termiņš ir trīs gadi. Prasības noilguma termiņš sākas:

1) prasījumiem pret akciju sabiedrības valdes un padomes locekļiem — ar dienu, kad radušās tiesības uz prasību;

2) prasījumiem sakarā ar akciju sabiedrības dibināšanu — ar dienu, kad sabiedrība reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā.

(10) Mierizlīgums vai atteikšanās no prasībām, kuras akciju sabiedrībai ir tiesības celt sakarā ar tās nodibināšanu, nav pieļaujama, ja akcionāru pilnsapulcē pret to iebilst akcionāri, kuri pārstāv ne mazāk par piekto daļu no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!