PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI, PROGRAMMAS

Par Latvijas Republikas valsts budžetu 1996.gadam

Materiālu kopskats

Atgādne: Ministriju un resoru kodi

01 Valsts prezidenta kanceleja

02 Saeima

03 Ministru kabinets

10 Aizsardzības ministrija

34 Zemessardze

11 Ārlietu ministrija

12 Ekonomikas ministrija

13 Finansu ministrija

14 Iekšlietu ministrija

15 Izglītības un zinātnes ministrija

16 Zemkopības ministrija

17 Satiksmes ministrija

18 Labklājības ministrija

19 Tieslietu ministrija

20 Valsts reformu ministrija

21 Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija

22 Kultūras ministrija

23 Valsts zemes dienests

24 Valsts kontrole

27 Valsts meža dienests

28 Augstākā tiesa

30 Satversmes tiesa

31 Prokuratūra

35 Centrālā vēlēšanu komisija

37 Centrālā zemes komisija

38 Noziedzības novēršanas nacionālās

padomes Kriminoloģisko

pētījumu centrs

41 Radio un televīzijas padome

42 Valsts uzņēmums “Latvijas Radio”

43 Valsts uzņēmums “Latvijas Televīzija”

44 Satversmes aizsardzības birojs

50 Rezerves

60 Dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību

finansu izlīdzināšanas fondam

61 Mērķdotācijas investīcijām

pašvaldību budžetos

Atgādne: Iestāžu darba pamatrādītāju

kodu atšifrējums

01 Iestāžu skaits

02 Štata vienību skaits

03 Obligātā valsts dienesta

dienestnieku skaits

04 Speckontingents, kas nodarbināts

saimnieciskos darbos ieslodzījuma

vietās

05 Izmaksas uz 1 vienību, audzēkni,

studentu

06 Gultu, vietu noslogojums gadā

07 Audzēkņu, studentu vietu skaits

08 Pedagoģisko likmju skaits

09 Vidējā mēneša alga uz 1 likmi

10 Brīvprātīgo militārpersonu skaits

1. Likumprojekts “Par valsts

budžetu 1996. gadam”

1. Pielikums.

Valsts pamatbudžeta

ieņēmumi

2. Pielikums.

Valsts budžeta

izdevumi

3. Pielikums.

Mērķdotācijas

investīcijām republikas pilsētām

un rajoniem

4. Pielikums.

Valsts sociālās

apdrošināšanas budžets

5. Pielikums.

Speciālo budžetu

ieņēmumu un izdevumu kopsavilkums

6. Pielikums.

Tīrie aizdevumi

7. Pielikums.

Izsniedzamās

garantijas 1996. gadā

2. 1996. gada Valsts budžeta

paskaidrojumi

1. Pielikums.

Ziņojums par Latvijas

Republikas valsts budžeta projektu

1996. gadam

2. Pielikums.

Valsts ekonomiskais

stāvoklis

2.1. Iekšzemes kopprodukts

2.2. Iekšzemes kopprodukts nozaru

griezumā

2.3. Iekšzemes kopprodukta

izlietojums

2.4. Inflācija

2.5. Darba samaksa un pirktspēja

2.6. Nodarbinātība

2.7. Valsts iekšējais parāds

2.8. Valsts ārējais parāds

3. Pielikums.

Makroekonomiskās

attīstības stratēģija

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. Inflācija

3.3. Darba samaksa

3.4. Nodarbinātība

3.5. Valsts ārējais parāds

3.6. Valsts iekšējais parāds

3.7. Makroekonomisko rādītāju

dinamika un struktūra

Iekšzemes kopprodukta prognoze

salīdzināmās cenās (tūkst. Ls)

Iekšzemes kopprodukta prognoze

faktiskās cenās (tūkst. Ls)

Iekšzemes kopprodukta prognoze

salīdzināmās cenās (% pret iepriekšējā

gada attiecīgo periodu)

Iekšzemes kopprodukta prognoze

faktiskās cenās (% pret iepriekšējā

gada attiecīgo periodu)

Galveno makroekonomisko

rādītāju prognoze 1996.–1998. gadam

Budžeta rādītāju prognoze 1996.–

1998. gadam

Valsts iekšējā parāda prognoze

1995.–1996. gadam

Galveno makroekonomisko

rādītāju prognoze 1996.–2000. gadam

4. Pielikums.

1996. gada ieņēmumi

no nodokļiem, nodevām un pārējie

ieņēmumi

4.1. Pievienotās vērtības nodoklis

4.2. Akcīzes nodoklis

4.3. Muitas nodoklis

4.4. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

4.5. Iedzīvotāju ienākuma un

sociālais nodoklis

4.6. Nenodokļu ieņēmumi un

kredītu procentu nomaksa

4.7. Kopbudžeta ieņēmumu

prognoze 1996. gadam

5. Pielikums.

Pamatbudžeta

izdevumu struktūra

1996.g. valsts pamatbudžeta

izdevumu struktūra procentos

Valsts pamatbudžeta izdevumu

funkcionālais sadalījums

Valsts pamatbudžeta izdevumu

ekonomiskā klasifikācija

Valsts pamatbudžeta darba

samaksas fonda un valsts investīciju

struktūra 1996. gadā

6. Pielikums.

Izziņa par valsts

pamatbudžeta izdevumiem 1994.–

1996. gados

7. Pielikums.

Parādu un garantiju

finansiālo saistību 1996.–2000. gadam

izklāsts

7.1. Ārējā parāda prognoze 1996. gadam

7.2. Valsts garantēto ārvalstu kredītu

maksājumi no budžeta 1996. gadā

7.3. Izsniegtie kredīti, kuru

atmaksāšana saistīta ar risku

7.4. Ārējā parāda apkalpošanas

rādītāji 1996.–2000. gadam

 

Par likumprojektu “Par valsts budžetu 1996.gadam”

Rīgā 1996.gada 17.janvārī

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Par valsts budžetu 1996.gadam”.

Pielikumā: 1. Likumprojekts — 85 lapas divos eksemplāros.

2. Galvenie makroekonomiskie rādītāji, budžeta ieņēmumu aprēķini un pamatojumi — 58 lapas.

3. Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra sēdes protokola nr.4, 14.§ izraksts.

Ministru prezidents A.Šķēle

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1996.gadam”

1.pants. Apstiprināt valsts pamatbudžetu 1996.gadam ieņēmumos 398 469 000 latu un sadalījumu pa ieņēmumu veidiem saskaņā ar 1.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts pamatbudžeta finansiālo deficītu 59 358 065 latu apmērā.

3.pants. Apstiprināt valsts pamatbudžetu 1996.gadam izdevumos — 457 827 065 latu apmērā saskaņā ar 2. un 6.pielikumu.

4.pants. Apstiprināt dotāciju un mērķdotāciju apmēru pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 20 000 000 latu apmērā un mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētās un rajonos — 3 035 000 latu apmērā saskaņā ar 3.pielikumu.

5.pants. Līdzekļu ieskaitīšanu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā no katras pašvaldības, kā arī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju un mērķdotāciju apjomus katrai pašvaldībai nosaka un apstiprina Ministru kabinets.

6.pants. Noteikt, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti republikas pilsētu pašvaldību budžetos 100 procentu apmērā, bet pārējās administratīvajās teritorijās 70 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu vai pagastu budžetos un 30

 

procenti — rajona budžetā.

7.pants. Noteikt maksimālo kopējo valsts parādu 537 830 000 latu apmērā, tajā skaitā iekšējo parādu — 197 980 000 latu un ārējo parādu — 339 850 000 latu, ārējo parādu par valdības garantijām un galvojumiem maksimālo apmēru 29 860 000 latu, tajā skaitā valsts garantijas 1996.gadam — 14 000 000 latu saskaņā ar 7.pielikumu, un valdības rīcības robežas saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos — 22 200 000 latu.

8.pants. Apstiprināt valsts sociālās apdrošināšanas budžetu ieņēmumos un izdevumos 346 512 354 latu apmērā saskaņā ar 4.pielikumu.

9.pants. Apstiprināt valsts speciālo budžetu ieņēmumos 434 463 054 latu apmērā un izdevumos — 431 713 313 latu apmērā saskaņā ar 5.pielikumu.

 

Pārejas noteikumi

1. Noteikt, ka Finansu ministrijai ir tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, taču nepārsniedzot pamatbudžetā paredzētās summas un paredzot prioritāti pabalstu, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai. Saņemot finansējumu atbilstoši minētajiem nosacījumiem, resoru vadītājiem nodrošināt proporcionālu visu tāmē paredzēto izdevumu segšanu.

2. Ministru kabinetam pēc šā likuma spēkā stāšanās:

1) trīs nedēļu laikā nodrošināt ministriju un valsts institūciju pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu un pasākumu tāmju apstiprināšanu atbilstoši valsts pamatbudžeta asignējumiem un vienlaicīgi ar kopsavilkuma tāmi to iesniegšanu Finansu ministrijai. Tāmēs paredzēt izdevumus iepriekšējo periodu parādu par saņemtajām precēm un pakalpojumiem dzēšanai;

2) mēneša laikā apstiprināt valsts investīciju objektu sarakstu 1996.gadam saskaņā ar Valsts investīciju programmu;

3) mēneša laikā noteikt maksājumu kārtību par valsts kapitāla un valsts uzņēmumu īpašuma izmantošanu 1996.gadā;

4) mēneša laikā izdot noteikumus par pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina algoritmu 1996.gadam, ņemot vērā, ka:

a) pašvaldību ienākumu izlīdzināšana tiek veikta 50% apmērā pret valsts vidējiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju valstī no trim nodokļiem — iedzīvotāju ienākuma nodokļa, zemes nodokļa un īpašuma nodokļa;

b) pašvaldību izdevumu izlīdzināšana tiek veikta 35% apmērā pret vidējo izdevumu prognozi uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā pašvaldības grupā, ņemot vērā sekojošus kritērijus: iedzīvotāju skaits, bērnu līdz 6 gadu vecumam skaits, jauniešu no 7—18 gadu vecumam skaits, pensionāru skaits pašvaldībā;

c) noteiktais minimālais normatīvs veselības aizsardzības izdevumiem ir 21 lats uz vienu iedzīvotāju.

3. Pārtraukta ar 1996.gada 1.martu Ministru padomes 1992.gada 26.maija lēmumā nr.191 “Par Nolikuma par kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība pilsoņiem, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu” paredzēto pieteikumu pieņemšanu no personām, kuras dzīvo Latvijas Republikas teritorijā, kompensāciju jautājumos.

4. Atļaut Finansu ministrijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros veikt sanācijas pasākumus, kapitalizējot nodokļu parādus, perspektīvām uzņēmējsabiedrībām, kurām ir noieta tirgus un kuras nomaksā kārtējos nodokļu maksājumus.

5. Noteikt, ka 1996.gada izdevumi pagastu, pilsētu un rajonu zemes komisiju uzturēšanai tiek segti no valsts pamatbudžeta 50 procentu apmērā un no pašvaldību budžetiem — 50 procentu apmērā.

6. Izdarīt likumā “Par valsts civildienestu” šādus grozījumus:

6.1. aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdu “divus” ar vārdu “trīs” un vārdu “četrus” ar vārdu “piecus”;

6.2. pārejas noteikumu 8.punkta 2.apakšpunktā izslēgt vārdus “Iekšlietu ministijas centrālajā aparātā”;

6.3. pārejas noteikumu 8.punkta 3.apakšpunktā izslēgt vārdus “Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs un”.

7. Noteikt, ka gadījumos, ja personas taksācijas gada laikā nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa pārsniedz rezumējošā kārtībā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu, starpība ir atmaksājama no pašvaldības budžeta līdzekļiem finansu ministra noteiktajā kārtībā.

8. Grozīt likuma “Par sociālo palīdzību” (Latvijas Vēstnesis 1995.gada nr.176) pārejas noteikumu 3.punktu un izteikt to šādā redakcijā:

“17.panta otrā un trešā daļa stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.”

 

Par 1996. gada valsts pamatbudžetu

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi

Kods Ieņēmumu avots 1996. gada bu-

džeta projekts

 

Ieņēmumi kopā 398 469 000

1.2.0.0. Uzņēmumu ienākuma nodoklis 50 000 000

5.1.0.0. Pievienotās vērtības nodoklis 246 000 000

5.2.0.0. Akcīzes nodoklis 45 600 000

tajā skaitā:

atmaksa zemes lietotājiem par dīzeļdegvielu – 900 000

akcīzes nodokļa iemaksas valsts pamatbudžetā 44 700 000

6.0.0.0. Muitas nodoklis 17 000 000

8.2.0.0. Latvijas Bankas maksājumi 1 500 000

8.3.0.0. Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu 6 000 000

8.5.0.1. Iemaksas Pasaules bankas rehabilitācijas kredīta

procentu samaksai 1 771 000

8.5.0.2. Iemaksas Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas

50.0.0.2. kredīta un kredīta procentu samaksai 3 985 200

8.5.0.3. Iemaksas Japānas EXIM bankas kredīta procentu samaksai 716 000

8.5.0.4. Iemaksas Pasaules bankas kredīta lauksaimniecībai

procentu samaksai 470 000

8.5.0.5. Iemaksas Pasaules bankas kredīta privatizācijai

procentu samaksai 270 000

9.1.0.0.

5.5.1.0. Valsts nodevas 7 600 000

9.3.0.0. Ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas 800 000

10.0.0.0.

12.0.0.0. Nodevas un dažādi nenodokļu ieņēmumi 12 000 000

13.0.0.0. Ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas 3 000 000

a/s “Banka Baltija” iemaksas 521 000

a/s “Latvijas Tautas banka” iemaksas 32 000

Ieņēmumi no Skrundas lokatora nomas maksas

50 procentu apmērā 1 250 000

Satiksmes ministrijas iemaksas saņemto kredīta

procentu nomaksai 475 000

Liepājas pašvaldības iemaksas Pasaules bankas kredīta

procentu nomaksai 91 800

Municipalitāšu iemaksas par Pasaules bankas kredītu

komunālajiem projektiem 287 000

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi

Ieņēmumu avots 1994. gada 1995. gada pre- 1996.gada bu-

izpilde cizētais plāns džeta projekts

 

Ieņēmumi kopā 561 271 620 371 069 190 398 469 000

Ieņēmumu avots:

Apgrozījuma nodoklis 76 000 000

Pievienotās vērtības nodoklis 174 247 970 141 400 000 246 000 000

Akcīzes nodoklis 29 192 103 35 200 000 44 700 000

Uzņēmumu ienākuma nodoklis 76 295 475 26 300 000 50 000 000

Čpašuma nodoklis 115 314

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2 865 450 750 000

Peļņas nodoklis 19 600 000

Dabas resursu nodoklis 426 913 350 000

Ienākumi no mežiem 2 638 169

Nodevas un dažādi nenodokļu ieņēmumi 10 472 769 10 801 890 12 000 000

Ieņēmumi no muitas 23 411 861 18 000 000 17 000 000

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu 7 653 807 5 850 000 6 000 000

Valsts nodevas 2 230 432 7 400 000 7 600 000

Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva 110

Sociālais nodoklis 215 610 323

Latvijas Bankas rīcības kapitāla iemaksas 1 000 000

Latvijas Bankas peļņas atlikuma iemaksas 7 913 447 1 500 000

Ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma

pārdošanas 1 903 836 1 000 000 3 000 000

Ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas 694 389 750 000 800 000

Valsts privatizācijas fonda iemaksas 7 065 000

Pārējie ieņēmumi 139 383

Komercbanku iemaksas zaudējumu

kompensācijai iedzīvotājiem 3 480 000

A/s “Banka Baltija” iemaksas 521 000

A/s “Latvijas Tautas banka” iemaksas 32 000

Ieņēmumi no Skrundas lokatora

nomas maksas 50 procentu apmērā 1 250 000

Iemaksas Eiropas rekonstrukcijas

un attīstības bankas kredīta un kredīta

procentu nomaksai 498 562 2 556 000 3 985 200

Iemaksas Japānas EXIM bankas kredīta

procentu nomaksai 192 145 736 000 716 000

Iemaksas Pasaules bankas kredīta

lauksaimniecībai procentu samaksai 211 000 470 000

Iemaksas Pasaules bankas rehabilitācijas

kredīta procentu nomaksai 1 218 824 1 680 000 1 771 000

Iemaksas Pasaules bankas kredīta

privatizācijai procentu samaksai 100 000 270 000

SIA “Lata International” iemaksas ASV

patēriņa preču kredīta aģentūras kviešu

iepirkuma kredīta procentu samaksai 108 000

Latvijas Investīciju bankas iemaksas

Eiropas kopienas kredīta procentu nomaksai

SIA “Lata International” iemaksas

Somijas graudu iepirkuma kredīta un

kredīta procentu samaksai 1 165 300

SIA “Lata International” iemaksas Somijas

eksporta kredīta lauksaimniecības mašīnu

iegādei un kredīta procentu samaksai 979 000

SIA “Lata International” iemaksas parāda

dzēšanai par 1994. gadā no valsts

budžeta samaksātajiem kredītiem un

kredītu procentiem 7 068 000

SIA “Lears” iemaksas G—24 kredīta un

kredīta procentu samaksai 937 000

SIA “Lears” iemaksas parāda dzēšanai par

1994. gadā no valsts budžeta

samaksātajiem kredītiem degvielas

iegādei un šo kredītu procentiem 582 000

Satiksmes ministrijas iemaksas saņemto

kredīta procentu nomaksai 475 000

Liepājas pašvaldības iemaksas Pasaules

bankas kredīta procentu nomaksai 91 800

Somijas kredīta un kredīta procentu nomaksa

un Zemkopības ministrijas iemaksas

labības pieņemšanas un pārstrādes

uzņēmumiem izsniegtā kredīta nomaksai 893 500

No republikas pilsētu un rajonu budžetiem

saņemtie līdzekļi 2 656 838

Municipalitāšu iemaksas par Pasaules

bankas kredītu komunālajiem projektiem 287 000

Iemaksas starptautisko kredītu un

kredītu procentu nomaksai — kopā

 

Mērķdotācijas investīcijām

republikas pilsētām un rajoniem

Pilsētas un rajoni Objekta nosaukums un veicamie darbi Mērķdotāciju

apjoms 1996.gadam, Ls

Rīga Rīgas vides projekts 300 000

Daugavpils Daugavpils ūdens apgāde un kanalizācija 50 000

Daugavpils ģimnāzijas celtniecība 30 000

Liepāja Liepājas vides projekts 600 000

Rēzekne Rēzeknes poļu sākumskola 50 000

Bauskas rajons Bauskas siltumapgādes rekonstrukcija 20 000

Aizkraukles rajons Kokneses siltumapgādes rekonstrukcija 52 000

Cēsu rajons Cēsu valsts ģimnāzija 30 000

Cēsu ūdensapgāde un kanalizācija 400 000

Daugavpils rajons Ilūkstes 1.vidusskolas rekonstrukcija 135 000

Dobeles rajons Auru notekūdeņu attīrīšanas ietaises 100 000

Gulbenes rajons Gulbenes siltumapgādes rekonstrukcija 72 000

Jēkabpils rajons Jēkabpils tilta pār Daugavu rekonstrukcija 250 000

Krāslavas rajons Krāslavas notekūdeņu attīrīšanas ietaises 20 000

Dagdas notekūdeņu attīrīšanas ietaises 40 000

Kuldīgas rajons Kuldīgas siltumapgādes rekonstrukcija 52 000

Ogres rajons Ogres siltumapgādes rekonstrukcija 27 000

Preiļu rajons Preiļu notekūdeņu attīrīšanas ietaises 200 000

Rīgas rajons Baldones vidusskolas celtniecība 100 000

Siguldas notekūdeņu attīrīšanas ietaises 20 000

Pazemes ūdeņu bioloģiskā attīrīšana Inčukalna apkaimē 50 000

Saldus rajons Saldus komunālo atkritumu izgāztuve 40 000

Saldus siltumapgādes rekonstrukcija 31 000

Talsu rajons Talsu komunālo atkritumu izgāztuve 80 000

Tukuma rajons Tukuma notekūdeņu attīrīšanas ietaises 20 000

Valkas rajons Strenču skolas celtniecība 50 000

Valkas siltumapgādes rekonstrukcija 52 000

Valmieras rajons Valmieras siltumapgādes rekonstrukcija 72 000

Rūjienas siltumapgādes rekonstrukcija 22 000

Ventspils rajons Stiklu speciālā internātskola 20 000

Ugāles notekūdeņu attīrīšanas ietaises 50 000

Kopā 3 035 000

4.pielikums

Valsts sociālās apdrošināšanas budžets

1994.gada 1995.gada 1996.gada

izpilde* precizētais pieprasījums pieņemts

plāns budžeta

projektā

I. Ieņēmumi — kopā x 280 579 641 346 543 276 346 512 354

tajā skaitā:

1. Naudas līdzekļu atlikumi

uz gada sākumu 16 418 545 16 418 545

2. Sociālais nodoklis x 278 761 550 322 700 000 322 700 000

no tā izmaksas darbavietās

uz sociālā nodokļa rēķina x 18 593 876 22 805 389 22 805 389

3. Valsts budžeta dotācija Valsts

sociālās apdrošināšanas fondam

no valsts budžeta izmaksājamo pabalstu

un sociālo pensiju aprēķināšanai,

piešķiršanai un piegādei x 1 818 091 1 849 013 1 818 091

4. Citi sociālā nodokļa maksājumi

un iemaksas x 5 575 718 5 575 718

tajā skaitā:

soda nauda no kavētiem

sociālā nodokļa maksājumiem 5 284 016 5 284 016

citi maksājumi 291 702 291 702

no tiem:

— iemaksas nodarbinātībai par privati-

zācijas līguma nosacījumu neizpildi 31 702 31 702

— regresa prasības 200 000 200 000

— Pensiju fonda dividendes 60 000 60 000

II. Izdevumi — kopā 223 210 364 280 579 641 346 543 276 346 512 354

tajā skaitā izmaksā darbavietā

uz sociālā nodokļa rēķina 14 805 609 18 593 876 22 805 389 22 805 389

valsts investīcijas — — 1 000 000 1 000 000

darba samaksas fonds 898 832 1 782 734 2 010 085 1 935 865

kustamā un nekustamā īpašuma iegāde 199 224 22 554 98 600 98 600

1. Pabalstu izmaksai — kopā 15 635 242 20 594 031 25 355 290 25 355 290

tajā skaitā izmaksā darbavieta

uz sociālā nodokļa rēķina 14 007 774 18 587 735 22 805 389 22 805 389

no kopējām pabalstu izmaksām:

1) pārejošās darbnespējas pabalsti 11 764 999 15 816 180 19 354 014 19 354 014

tajā skaitā izmaksā darbavieta

uz sociālā nodokļa rēķina 11 727 814 15 816 180 19 354 014 19 354 014

2) maternitātes pabalsti 2 049 856 2 512 330 3 081 019 3 081 019

tajā skaitā izmaksā darbavieta

uz sociālā nodokļa rēķina 2 049 856 2 512 330 3 081 019 3 081 019

3) apbedīšanas pabalsti 1 693 508 2 129 521 2 717 901 2 717 901

tajā skaitā izmaksā darbavieta

uz sociālā nodokļa rēķina 103 225 123 225 168 000 168 000

4) pārējie pabalsti 126 879 136 000 202 356 202 356

tajā skaitā izmaksā darbavieta

uz sociālā nodokļa rēķina 126 879 136 000 202 356 202 356

2. Pensiju izmaksai — kopā 194 234 953 241 767 472 299 386 475 299 433 542

tajā skaitā:

1) vecuma pensijas 148 764 076 183 799 867 216 358 903 216 358 903

2) invaliditātes pensijas 34 781 300 44 012 570 46 434 010 46 434 010

3) pensijas apgādnieka

zaudējuma gadījumā 8 329 123 10 414 098 11 048 520 11 048 520

4) izdienas pensijas saskaņā ar

nolikumu “Par izdienas pensijām” 536 211 803 795 2 609 174 2 609 174

5) izdienas pensijas saskaņā ar

nolikumu “Par iekšlietu iestāžu

ierindas un komandējošā sastāva

darbinieku pensijām

(darba devēju pensijām)” 1 824 243 2 737 142 3 129 391 3 129 391

6) pensijas pēc speciāliem lēmumiem 1 843 570 1 843 570

7) piemaksas pie pensijām 351 941 351 941

8) pensiju indeksācija 17 610 966 17 658 033

3. Izdevumi nodarbinātībai — kopā 8 332 384 12 404 271 13 894 210 13 889 396

tajā skaitā izmaksā darbavieta

uz sociālā nodokļa rēķina 797 835 6 141 — —

darba samaksas fonds 12 958 15 302 17 300 16 255

kustamā un nekustamā īpašuma iegāde 7 107 1 131 2 600 2 600

1) bezdarbnieku pabalstu izmaksa 6 846 479 10 006 141 11 280 000 11 280 000

tajā skaitā izmaksā darbavieta

uz sociālā nodokļa rēķina 797 835 6 141 —

2) bezdarbnieku stipendijas 121 378 200 000 259 560 259 560

3) izdevumi kadru pārkvalifikācijai

un kvalifikācijas celšanai — kopā 1 284 100 2 198 130 2 251 180 2 246 366

tajā skaitā:

a) bezdarbnieku pārkvalifikācijai

un kvalifikācijas celšanai 1 085 635 1 986 250 2 007 180 2 007 180

b) invalīdu — darba meklētāju

profesionālajai apmācībai 127 704 136 000 162 000 162 000

c) Profesionālās karjeras

izvēles centrs 70 761 75 880 82 000 77 186

darba samaksas fonds 12 958 15 302 17 300 16 255

kustamā un nekustamā

īpašuma iegāde 7 107 1 131 2 600 2 600

4) pabalsti un materiālā palīdzība

bezdarbnieku ģimeņu locekļiem 80 427 — — —

tajā skaitā izmaksā darbavieta

uz sociālā nodokļa rēķina 37 962 — — —

5) izdevumi darba meklētāju

klubu atvēršanai un uzturēšanai — — 103 470 103 470

4. Valsts sociālās

apdrošināšanas fonds — kopā 5 007 785 5 813 867 7 907 301 7 834 126

valsts investīcijas 1 000 000 1 000 000

darba samaksas fonds 885 874 1 767 432 1 992 785 1 919 610

kustamā un nekustamā

īpašuma iegāde 192 117 21 423 96 000 96 000

III. Ieņēmumu pārsniegums

pār izdevumiem

tajā skaitā kases apgrozības līdzekļi —

IV. Štata vienību skaits — kopā 1 245 1 400 1 532 1 532

tajā skaitā:

Valsts sociālās apdrošināšanas fonds 1 219 1 374 1 506 1 506

Profesionālās karjeras izvēles centrs 26 26 26 26

*) 1994.gada izpilde aizpildīta 1995. un 1996.gada metodoloģijā

6. pielikums

Tīrie aizdevumi

1995. gada 1996. gada

plāns, Ls projekts, Ls

Satiksmes ministrijai ceļu būvniecībai,

remontam un iekārtu iegādei -11 440 000

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas

un Japānas EXIM bankas kredīti ceļu būvniecībai,

remontam un iekārtu iegādei 11 440 000

Finansu ministrijai G-24 kredītu un kredītu procentu

apmaksa SIA “Lears” degvielas iepirkšanai -937 000

G-24 kredīta rezerve Latvijas Bankā 937 000

Zemkopības ministrijai gaļas un piena produktu rezervju

veidošanai no valdības palīdzības fonda aizdevuma apmaksām -1 947 000 -1 947 000

Zemkopības ministrijas iemaksas par 1994. gadā

valsts budžetā neatmaksātiem gaļas un piena produktu

rezervju veidošanai iedalītiem aizdevumiem 1 947 000

Zemkopības ministrijas iemaksas no gaļas

un piena produktu rezervju realizācijas 1 947 000

Zemkopības ministrijai graudu rezerves veidošanai

no valdības palīdzības fonda aizdevumu, kredītu

un kredītu procentu apmaksām -4 844 000 -4 844 000

Zemkopības ministrijas iemaksas parādu dzēšanai

par 1994. gadā valsts budžetā neatmaksātiem labības

pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumu kredītiem 4 844 000

Zemkopības ministrijas iemaksas no graudu rezervju realizācijas 4 844 000

Finansu ministrijai valsts materiālo rezervju

veidošanai un uzturēšanai -2 659 000

Finansu ministrijas iemaksas no rezervju veidošanai izsniegto

kredītu atmaksām un rezervju realizācijas ieņēmumiem 2 659 000

Finansu ministrijai SIA “Lata International” Somijas graudu

iepirkuma kredīta un kredīta procentu apmaksai -2 570 000

SIA “Lata International” iemaksas par Somijas graudu

iepirkuma kredītu un kredīta procentiem 2 570 000

Finansu ministrijai SIA “Lata International” Somijas eksporta

kredīta lauksaimniecības mašīnu iegādei procentu apmaksai -260 000

SIA “Lata International” iemaksas par Somijas eksporta kredītu

lauksaimniecības mašīnu iegādei 260 000

Finansu ministrijai SIA “Lata International” ASV patēriņa preču

kredīta aģentūras kviešu iepirkuma kredīta procentu apmaksai -103 000

SIA “Lata International” iemaksas par ASV patēriņa preču

kredīta aģentūras kredītu kviešu iepirkumam 103 000

Finansu ministrijai rezervei neparedzētiem gadījumiem

valsts parāda apkalpošanā -11 231 851

SIA “Lata International” iemaksas parāda dzēšanai

par 1994.–1995. gadā no valsts pamatbudžeta samaksātajiem

kredītiem un kredītu procentiem 7 942 768

SIA “Lears” iemaksas parāda dzēšanai

par 1994.–1995. gadā no valsts pamatbudžeta samaksātajiem

kredītiem un kredītu procentiem 1 459 083

Valdības garantēto ārvalstu aizdevumu

rezerves fonds Latvijas Bankā 1 830 000

Finansu ministrijai 1994., 1995. gada budžeta deficīta segšanai

pārdoto parādzīmju dzēšanai -75 817 054

Finansu ministrijai 1995. gada budžeta deficīta segšanai

izlietoto kredītu atmaksai -23 710 623

Finansu ministrijai ieņēmumi

no valsts īstermiņa parādzīmju pārdošanas 99 527 677

Iekšlietu ministrijai G-24 kredīta procentu apmaksai -29 7400

Iekšlietu ministrijas iemaksas par G-24 kredīta procentu apmaksu 297 400

Iekšlietu ministrijai Kanādas kredīta nepilsoņu pasu

izgatavošanai un kredīta procentu apmaksai -297 000

Iekšlietu ministrijas iemaksas par Kanādas kredītu

un kredīta procentiem 297 000

7. pielikums

Izsniedzamās garantijas 1996. gadā

Kreditors, Garantētā Garantētā Ārējā parāda Ārējā parāda

kredīta galējais saņēmējs summa summa prognoze prognoze latos

latos 1996.g. 1996.g.

Vācijas/ Šveices eksportkredīts 7 000 000 2 660 000 1 200 000 1 200 000

(Latvenergo) DEM LVL

EIB (Latvenergo) 7 500 000 4 050 000 200 000 200 000

USD LVL

ERAB (Latvenergo) 34 100 000 18 414 000 5 100 000 5 100 000

Daugavas HES kaskādes rek. USD LVL

ERAB (Rīgas Dome) 22 800 000 22 800 000 3 000 000 3 000 000

Ėdens apgādes un attīrīšanas iek. LVL LVL

Kredīts Jūras administrācijai 4 000 000 4 000 000 4 000 000 4 000 000

LVL LVL

Finnish Export Credit 500 000 500 000 500 000 500 000

(Latvijas eksportkredītam) LVL LVL

Kopā: 52 424 000 14 000 000

Par Latvijas Republikas valsts budžetu 1996.gadam

Paskaidrojumi par 1996.gada valsts budžeta projektu

Ziņojums par 1996.gada valsts budžeta projektu

Latvijas Republikas valsts budžeta projekts 1996. gadam sastādīts, vadoties no 1994. gada 24. marta likuma “Par budžetu un finansu vadību” pamatnostādnēm, deklarācijā par Ministru kabineta darbu noteiktajiem valsts varas pamatuzdevumiem, kā arī ministriju un valsts institūciju iesniegtajiem priekšlikumiem.

Budžeta projekta pamatrādītāju izstrāde balstīta uz valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošinātību, ievērojot sekojošus budžeta veidošanas pamatprincipus:

— uz likumiem balstītu valsts vispārējā ekonomiskā līdzsvara nodrošināšanu un galveno makroekonomisko mērķu sasniegšanu ilgtermiņa prognozē, tas ir, ekonomikas attīstību, naudas stabilitāti, inflācijas ierobežošanu, budžeta deficīta pakāpenisku samazināšanu un likvidēšanu;

— uz līdzekļu apmēru, kādi nepieciešami valsts institūcijām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana paredzēta ar likumdošanas aktiem, bāzes izvērtēšanu, koriģēšanu atbilstoši likumiem, prioritātēm un attīstības perspektīvām;

— uz Eiropas valstu praksē pielietoto varas decentralizāciju budžeta projekta sagatavošanā.

Paredzēta iekšzemes kopprodukta stabilizācija 1996. gadā un tā ikgadējais reālais pieaugums 1997.–1998. gadā 2–4% apmērā, sasniedzot Ls 2599,6 milj. 1996. gadā un Ls 2818,6 milj. 1997. gadā. Plānota pakāpeniska inflācijas tempu samazināšanās līdz 17,0% 1996. gadā, 13,0% 1997. gadā un 11,3% 1998. gadā.

Nodrošināta valsts budžeta sastādīšana, nepieļaujot, lai deficīts pārsniegtu 2,3% no iekšzemes kopprodukta. Valsts maksimālais ārējais parāds 1996. gadā paredzēts Ls 339,9 milj., kas ir 13,1% no plānotā iekšzemes kopprodukta, iekšējā parāda maksimālais apmērs — Ls 198,0 milj. jeb 7,6% no iekšzemes kopprodukta.

Atbilstoši valsts ekonomiskajām iespējām paredzēta pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda apjoma saglabāšana 1995. gada precizēto rādītāju līmenī, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporciju grozīšana starp rajonu un pilsētu pašvaldībām, kā arī dotāciju un mērķdotāciju no izlīdzināšanas fonda noteikšanas kārtības precizēšana.

Detalizēti valsts budžeta likuma aprēķini un paskaidrojumi pielikumos.

Finansu ministrs A.Kreituss

Paskaidrojumi par 1996.gada valsts budžeta projektu

2. Pielikums

Valsts ekonomiskais stāvoklis

2.1. Iekšzemes kopprodukts

1994. gadā pirmo reizi pēc ekonomisko reformu uzsākšanas pārejai uz tirgus ekonomiku bija vērojams reālā IKP pieaugums (0,6%). Lai gan kopumā IKP pieauguma tempi 1994. gadā bija pozitīvi, tomēr vairākas tautsaimniecības nozarēs aktivitāšu samazināšanās vēl turpinājās. To izraisīja:

investīciju nepietiekamība;

uzņēmumu lēnā pielāgošanās stingrai monetārai politikai;

noieta tirgus sašaurināšanās, kas apgrūtināja gatavās produkcijas realizāciju (īpaši ekonomiskā lejupslīde NVS, kas ir viens no lielākajiem Latvijā ražotās produkcijas importētājiem).

Salīdzinājumā ar Eiropas attīstītākajām valstīm IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir zems, tomēr tas ir augstāks nekā Lietuvā.

1995. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu reālā IKP apjoms palielinājās par 1,1%, bet II un III ceturksnī banku un finansu krīzes rezultātā reālā IKP apjoms samazinājās. 1995. gada janvārī–septembrī IKP 1993. gada cenās bija 1,06 miljardi latu, jeb par 2,7% zemāks nekā 1994. gada attiecīgajā periodā.

Tādējādi 1994. gadā konstatētai ekonomiskai augšupejai vēl nebija konsekventa rakstura. Galvenais iemesls ir banku krīze, kuras primārais efekts parādījās 1995. gada II ceturksnī. Banku krīzes rezultātā daļa no fizisko un juridisko personu uzkrājumiem tika iesaldēta maksātnespējīgās bankās, kas samazināja gan iedzīvotāju pirktspēju, gan kopējo pieprasījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Ekonomiskās attīstības inerces dēļ krīzes negatīvā ietekme turpināsies vēl 1996. gadā, jo kopējā pieprasījuma samazinājums savukārt izraisīja ražošanas apjoma un preču un pakalpojumu apgrozījuma samazināšanos un savstarpējo parādu apjoma pieaugumu.

 

2.2. Iekšzemes kopprodukts nozaru griezumā

Ekonomikas pārstrukturizēšanās rezultātā samazinājās apstrādājošās rūpniecības un lauksaimniecības īpatsvars IKP, bet turpina palielināties pakalpojumu īpatsvars.

Apstrādājošās rūpniecības īpatsvara samazināšanos nosaka nepieciešamība investēt līdzekļus jaunu ražošanas tehnoloģiju attīstībā, kā arī noieta tirgus sašaurināšanās gan Latvijā, gan NVS valstīs, kas bija lielākais Latvijā ražoto rūpniecības preču importētājs. Tomēr 1994. gada beigās un 1995. gada sākumā apstrādājošās rūpniecības fiziskais apjoms palielinājās, kas norāda, ka ir sākusies rūpniecības atveseļošanās. Par to liecina arī elektroenerģijas patēriņš, kas, neskatoties uz elektroenerģijas tarifu paaugstināšanos, 1994. gadā palika gandrīz nemainīgs. Starp nozarēm, kuras attīstās visstraujāk, ir jāmin tekstilindustrija, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība. Celtniecības apjoma palielināšanās (1994.g. par 11,7 milj. latu) norāda, ka ir sākusies ekonomiskā augšupeja, jo celtniecība ir nozare, kas ātri reaģē uz pārmaiņām ekonomikā. Tomēr jāmin, ka celtniecības attīstību ietekmē galvenokārt privātais sektors, jo valsts investīcijas ir relatīvi nelielas. Pakalpojumu fiziskā apjoma (1994.g. par 8% salīdzinājumā ar 1993.g.) un īpatsvara pieaugumu stimulēja starptautisko sakaru paplašināšanās (transports un sakari) un jaunu pakalpojumu attīstība (finansu pakalpojumi un izklaides industrija, kā arī nekustāmo īpašumu tirdzniecība un iznomāšana). Pakalpojumu sfēras attīstību nākotnē noteiks ekonomikas attīstība kopumā, kā arī situācija valsts budžetā, jo daļu no pakalpojumiem (izglītība, veselības aizsardzība) daļēji nodrošina valdība.

 

2.3. Iekšzemes kopprodukta izlietojums

Reālā IKP pieaugumu 1994. gadā stimulēja investīciju pieaugums, galvenokārt celtniecībā un pakalpojumu sektoros. Reālās algas pieaugums stimulēja personīgo un valsts patēriņu, kuru īpatsvari IKP palielinājās. 1994. gadā pieauga arī ārvalstu tiešās investīcijas, atspoguļojot ārvalstu investoru pieaugošo uzticību, ko izraisīja veiksmīga stabilizācija un zemais ārējā parāda līmenis. Investīciju pieaugums galvenokārt bija privātajā sektorā.

1994. gadā turpinājās eksporta apjoma samazināšanās. To noteica ne tikai eksporta samazināšanās uz NVS, bet arī tirdzniecības barjeras, kas traucēja eksportu uz Rietumiem. 1995. gadā, stājoties spēkā Brīvās tirdzniecības režīmam ar ES, kā arī uzlabojoties preču kvalitātei, eksports ir palielinājies. Tomēr eksporta palielinājums nav pietiekošs, lai Latvijai būtu pozitīva tirdzniecības bilance. Pozitīva tendence ir investīcijas preču īpatsvara pieaugums importā (1995.g. I—IX mašīnas un mehāniskās iekārtas veidoja 17,8% no kopējā importa, bet 1994. gadā — 16,1%).

Dati par IKP izlietojumu 1995. gadā vēl nav pieejami, tomēr iepriekšējie novērtējumi ļauj spriest par nelielu gala patēriņa īpatsvara pieaugumu un kopējā pamatkapitāla uzkrājumu īpatsvara samazināšanos. 1995. gadā salīdzinājumā ar 1994. gadu ir palielinājies preču un pakalpojumu eksports un galvenais eksporta partneris šobrīd ir ES (47,9% no kopējā preču eksporta).

 

2.4. Inflācija

Inflācijas līmenis Latvijā ir zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā, un daudz zemāks nekā citās bijušās Padomju Savienības valstīs.

Valsts ekonomiskais stāvoklis

Tomēr, neraugoties uz stingru monetāro politiku un lata stabilitāti, inflāciju neizdevās apstādināt pilnībā.

1995. gadā patēriņa preču cenas palielinājušās par 23,1 procentu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir vērojama inflācijas līmeņa samazināšanās — 1994. gadā patēriņa cenas pieauga par 26,3 procentiem.

Patēriņa preču cenu indeksa izmaiņas, %1

I II III I–III IV V VI IV–VI

3,5 3,2 2,6 9,6 1,9 1,4 1,5 4,9

VII VIII IX VII–IX X XI XII X–XII

0,3 -0,3 1,8 1,8 1,6 2,0 1,7 5,4

Var izdalīt vairākus cēloņus, kas 1995. gadā ietekmēja patēriņa cenu pieaugumu:

• regulējamo cenu pieaugums, kas pārejas perioda sākumā bija relatīvi neliels, 1994. un 1995. gadā bija ievērojams (palielinājās elektroenerģijas tarifi, sabiedriskā transporta cenas). Regulējamās cenas, kuru īpatsvars PCI ir aptuveni 20%, 1994. gadā palielinājās par aptuveni 50%, bet 1995. gada I pusgadā par aptuveni 20 procentiem;

• cenu sezonālās svārstības;

• nodokļu izmaiņu ietekmi uz inflāciju var vērtēt kā minimālu. 1995. gadā tika ieviesta vienota uzņēmumu ienākuma nodokļa likme (25%), kas ir par 10% punktiem zemāka nekā peļņas nodokļa vidējā likme. 1995. gada janvārī stājās spēkā Brīvās tirdzniecības līgums ar ES, kas veicināja importēto preču cenu samazinājumu, bet pārtikas produktu ievedmuitu tarifa palielināšana 1994. gada decembrī ietekmēja pārtikas preču cenu celšanos 1995. gada sākumā;

• inflācijas pieaugums Latvijā ir saistīts ar cenu pieaugumu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, īpaši NVS valstīs;

• naudas piedāvājuma pieaugums 1994. gadā izraisīja papildus spiedienu uz inflāciju, bet 1995. gada maijā naudas piedāvājums sāka strauji samazināties (oktobrī M2X piedāvājums bija par 10% mazāks nekā aprīlī), kas stimulēja cenu līmeņa samazināšanos.

 

2.5. Darba samaksa un pirktspēja

1994. gadā, neskatoties uz samērā augsto inflāciju gada sākumā un beigās, iezīmējās pirktspējas stabilizācijas pazīmes. Kopumā 1994. gada laikā vidējā darba samaksa valsts sektorā pieauga par 45,3%, vienlaicīgi PCI pieaugot par 26,3%. Tādējādi pirktspēja 1994. gadā palielinājusies par 15,1 procentu.

Līdz 1995. gada augustam vidējā darba samaksa Latvijā bija visaugstākā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī salīdzinot ar citām bijušās Padomju Savienības valstīm; kopš 1995. gada augusta vidējās darba samaksas līmenis Igaunijā un Latvijā ir praktiski izlīdzinājies. Tajā pašā laikā inflācijas līmenis Latvijā ir viszemākais. Salīdzinot minimālās algas, Latvijā tā ir visaugstākā, kaut gan pēdējo reizi minimālā alga Latvijā tika paaugstināta 1994. gada oktobrī.

5. att. Vidējā darba samaksa valsts sektorā un minimālā darba samaksa Baltijas valstīs 1995. gada augustā

1995. gada janvārī–oktobrī saglabājās darba samaksas pieaugošā tendence. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nominālās darba samaksas pieauguma tempi ir daudz zemāki, tajā pašā laika inflācija ir samazinājusies tikai nedaudz.

Nominālā darba samaksa valsts sektorā un tās dinamika 1995. gadā pa ceturkšņiem

I II III IV*

Vidējā darba samaksa valsts sektorā, Ls 90,24 98,35 98,39 105,67

Izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, % 0,3 9,0 0,0 7,5

Izmaiņas pret 1994.gada atbilstošo periodu, % 41,2 30,9 25,1 17,5

* pēc novērtējuma

 

Reālās darba samaksas (pirktspējas) pieauguma tempi attiecībā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu būtiski samazinājās. Tas ir īpaši redzams, salīdzinot 1994. un 1995.gada reālās darba samaksas pieauguma tempus pret iepriekšējo gadu atbilstošajiem periodiem (skat. tabulu).

 

Reālās darba samaksas dinamika 1994. un 1995. gadā

1994. gads I II III IV

Valsts sektorā strādājošo reālās darba samaksas

pieaugums pret iepriekšējo ceturksni, % -8,1 11,0 0,5 9,2

Valsts sektorā strādājošo reālās darba samaksas

pieaugums pret 1993.g. atbilstošo periodu, % 9,2 15,0 6,7 11,9

1995. gads I II III IV*

Valsts sektorā strādājošo reālās darba samaksas

pieaugums pret iepriekšējo ceturksni, % -8,0 2,6 -2,1 2,8

Valsts sektorā strādājošo reālās darba samaksas

pieaugums pret 1994.g. atbilstošo periodu, % 12,1 3,5 0,9 -5,0

* pēc novērtējuma

 

Vidējā darba samaksa pārsniegusi 1994. gada maksimālo (decembra) līmeni 1995. gada decembrī, kad vidējā darba samaksa valsts sektorā bija 114,34 lati, tai skaitā budžeta iestādēs 98,82 lati un valsts saimnieciskajos uzņēmumos un organizācijās 126,86 lati.

Kopumā 1995. gada laikā vidējā darba samaksa valsts sektorā pieaugusi par 26,7%, bet patēriņa preču indekss pieauga par 25,1 procentu. Tādējādi valsts sektorā strādājošo gada pirktspēja pieaugusi par tikai 1,3%, salīdzinot ar 10,0% 1994. gadā.

Situācija pasliktinājās galvenokārt 1995. gada III ceturksnī, pirktspējai samazinoties par 2,1% attiecībā pret iepriekšējo ceturksni. Tas ir izskaidrojams ar finansu un budžeta krīzi Latvijā, kas sākās 1995. gada II ceturksnī un kuras sekas parādījās III un IV ceturksnī. Rezultātā no 1994. gada decembra līdz 1995. gada decembrim vidējā darba samaksa valsts sektorā pieaugusi par 10,8%, bet patēriņa preču indekss pieauga par 23,1 procentu. Tādējādi valsts sektorā strādājošo pirktspēja šajā periodā samazinājusies par 10,0 procentiem. Budžeta līdzekļu trūkums, kā arī juridisko personu naudas līdzekļu iesaldēšana maksātnespējīgo banku kontos ierobežoja iespējas darba samaksas palielināšanai budžeta iestādēs un valsts saimnieciskajos uzņēmumos un organizācijās.

2.6. Nodarbinātība

1995. gadā atklātā bezdarba līmenis pakāpeniski samazinājās no 6,7% gada sākumā līdz 6,5% gada beigās.

Vasaras sezonā (no aprīļa līdz septembrim) bezdarba līmenis samazinājies gandrīz līdz 1994. gada janvāra līmenim. Tas ir daļēji izskaidrojams ar sezonālo pieprasījuma pieaugumu uz darba spēku tādās nozarēs, kā lauksaimniecība un celtniecība. Līdzīga situācija bija vērojama arī 1994. gadā.

Bez atklātā jeb oficiālā bezdarba Latvijā pastāv arī slēptais bezdarbs, kas izpaužas darba laika piespiedu samazināšanā un neapmaksāto atvaļinājumu piešķiršanā. 1992. gada beigās slēptā bezdarba līmenis bija aptuveni 3,1%, 1993. gada beigās — ap 2,1%, un 1994. gada beigās tas pakāpeniski samazinājās līdz 0,6 procentiem. Slēptā bezdarba samazināšanos var izskaidrot ar diezgan vienkaršo procedūru reģistrējoties par bezdarbnieku, it īpaši salīdzinot ar darba likumdošanu citās bijušās Padomju Savienības valstīs, kā arī ar privatizāciju, kuras tempi paātrinājās pēdējos gados.

2.7. Valsts iekšējais parāds

1994. gada beigās valsts budžeta izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 37,9 milj. latu, jeb 2,0% no IKP. Likumā “Par valsts budžetu 1995. gadam” bija paredzēts ka valsts pamatbudžeta deficīts būs ne vairāk kā 40 milj. latu. Banku krīzes rezultātā valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas izpilde bija apgrūtināta, kā arī radās nepieciešamība segt neparedzētus izdevumus. Neuzticība komercbanku sistēmai palielināja darījumu skaitu skaidrā naudā, kas apgrūtināja nodokļu administrēšanu un kontroli.

1995. gada 1. novembrī tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995. gadam” nosakot valsts pamatbudžeta finansiālo deficītu 92,4 miljoni latu. Operatīvie dati par 1995. gadu parāda, ka valsts iekšējo parādu galvenokārt veido Unibankas un Krājbankas rehabilitācijai emitētās parādzīmes.

Uz 30.12.95.

milj. Ls

Realizētas 5% aizņēmuma parādzīmes 0,13

Valsts aizņēmuma bezprocenta parādzīmes

Krājbankas kapitāla papildināšanai 7,00

Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes Universālās bankas

un Krājbankas rehabilitācijas programmas realizācijai 56,20

Realizētas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes 75,81

Latvijas Bankas kredīti valdībai: 15,75

t. sk. valdības izmantotā kredītlīnija 6,25

no Latvijas Bankas saņemtais ārkārtas kredīts 9,50

pārējie 0,00

Komercbanku kredīti valdībai 6,07

Aizņēmumi no citiem budžetiem 1,32

Kopā iekšējais parāds2 162,28

Galvenie valsts pamatbudžeta deficīta segšanas avoti 1995. gadā bija valsts īstermiņa aizņēmuma parādzīmes (41,9%) un ārvalstīs realizētie valsts vērtspapīri (23,4%). Valsts pamatbudžeta deficīta segšanai tika izmantots arī LB kredīts. Banku krīzes apstākļos, sākot ar 1995. gada martu, pieprasījums pēc valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm samazinājās.

Lai palielinātu pieprasījumu pēc valsts vērtspapīriem, sākot ar maiju tika strauji palielināta diskonta likme, kā arī atcelts ierobežojums, kurš noteica, ka parādzīmju diskonta likme nedrīkst pārsniegt Latvijas Bankas refinansēšanas likmi.

1995. gadā vislielākie tiešie ieņēmumi no parādzīmēm bija februārī, bet turpmākajos mēnešos tiešie ieņēmumi valsts pamatbudžetā samazinājās un maijā — augustā banku krīzes ietekmē pieprasījums pēc iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem strauji samazinājās. Tā rezultātā jau emitēto parādzīmju dzēšanai tika izdots vairāk līdzekļu nekā iegūts no jaunu parādzīmju emisijas. Tikai 1995. gada septembrī ieņēmumi no parādzīmju realizācijas bija lielāki nekā izdevumi parādzīmju dzēšanai. Tiešie ieņēmumi no parādzīmju realizācijas 1995. gadā bija 38,58 miljoni latu.

1 Ražotāju preču cenu indeksa izmaiņas, %

I II III I–III IV V VI IV–VI

2,2 2,5 0,7 5,5 0,6 0,0 -0,3 0,3

VII VIII IX VII–IX X XI XII X–XII

1,5 0,9 1,9 4,4 0,4 3,4 1,0 4,9

1995.gadā ražotāju preču cenu indekss pieaudzis par 15,9 procentiem.

Ražotāju preču cenu indeksa pieauguma galvenie ietekmējošie faktori bija monopolcenu kāpums (elektroenerģijas tarifu izmaiņas, transporta izmaksu pieaugums).

2 Ieskaitot daļu no nesegtā 1994.gada budžeta deficīta

2.8. Valsts ārējais parāds

1994. gadā valsts ārējais parāds bija 188,5 miljoni latu, vai 10% no IKP. Parāda apkalpošanas maksājumu attiecība pret preču un pakalpojumu eksportu 1994. gadā bija aptuveni 5%, bet 1995. gada I pusgadā aptuveni 6 procenti. 1995. gadā ārējais parāds palielinājās par 32,6 milj. latu.

1994 1995

milj.Ls milj.Ls

Kopējais ārējais parāds 188,54 217,62

tīrais pieaugums 55,21 29,08

valūtas kursa svārstības -4,85 -0,92

Parāda apkalpošanas maksājumi:

pamata maksājumi 6,97 4,06

procenta maksājumi 8,34 11,11

citi maksājumi 0,22 0,17

kopā 15,53 15,34

No ārvalstīm nepārskaitītā aizņēmuma daļa 73,08 119,17

Makroekonomiskās attīstības stratēģija

Raksturojot Latvijas attīstību pēc 2 pamatkritērijiem (IKP un inflācijas pieaugums), jāsecina, ka 1994.gadā Latvijas pozīcijas Austrumeiropas valstu vidū nostiprinājās. 1995.gadā neraugoties uz komercbanku krīzes sekām, izdevās saglabāt relatīvi zemu inflāciju, kaut gan nav gaidāms IKP reālais pieaugums. 1996.—2000.g. makroekonomiskās attīstības mērķis ir 1996.gadā nodrošināt IKP saglabāšanos 1995.gada līmenī un stabilu IKP pieaugumu un relatīvi zemu inflāciju turpmākajos gados. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams izmantot visus iespējamos ekonomiskās attīstības instrumentus (likumdošanas sakārtošana, likumu realizācijas mehānisma nodrošināšana utt.).

3.1. Iekšzemes kopprodukts

Izstrādājot attīstības scenāriju, izmantoti Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā modeļa LATIM aprēķini un ekspertu vērtējumi. Ir ņemta vērā banku krīzes sekundārā ietekme. Sagaidāms, ka 1995.gadā IKP apjoms salīdzināmās cenās, salīdzinot ar 1994.gadu, samazināsies par aptuveni 2 procentiem, bet 1996.gadā reālais IKP apjoms saglabāsies 1995.gada līmenī vai nedaudz pieaugs.

10.att. IKP salīdzināmās cenās, 1990. – 1997.g. (1993.gada vidējās cenās)

IKP būtisks pieaugums nav gaidāms, jo banku krīzes negatīvā ietekme uz investīcijām varētu turpināties. Kvantitatīvi novērtēt šo ietekmi ir diezgan grūti. Piemēram, pēc SVF ekspertu slēdzieniem banku krīzes ietekme investīciju jomā nebūs liela un ilgstoša, jo:

• iekšzemes investīciju apjoms ir zems, galvenokārt augsto kredītlikmju dēļ;

• pašlaik lielāka nozīme ir uzņēmumu “slēptai” pašfinansēšanai (neuzrādot peļņu un palielinot izmaksas).

Tomēr uzskatām, ka 1996.gadā investīciju apjoms var samazināties, jo:

• liela daļa fizisko un juridisko personu uzkrājumu ir iesaldēta maksātnespējīgās bankās, un uzkrājumu — investīciju mehānisms praktiski nedarbojas;

• tiešo ārzemju investīciju apjoms var samazināties ekonomiskās nestabilitātes dēļ.

Rezultātā 1996.g. var gaidīt kopējā kapitāla veidošanās relatīvu samazināšanos izlietotajā IKP. Respektīvi, var palielināties gala patēriņa īpatsvars IKP.

Pārstrukturizācijas rezultātā var notikt turpmākas izmaiņas IKP struktūrā pa tautsaimniecības nozarēm, palielinoties pakalpojumu sektora īpatsvaram.

3.2. Inflācija

Scenārijā ir paredzēta inflācijas pakāpeniska samazināšanās no 23,3% 1995.gadā līdz 9,9% 2000.gadā.

Inflācijas samazināšanās galvenie priekšnosacījumi ir:

• stingra monetārā politika, stabils valūtas kurss un kontrolējams naudas piedāvājums;

• stingra fiskālā politika un budžeta deficīta ierobežošana;

• muitas tarifu samazināšana, iestājoties WTO un integrējoties Eiropas Savienībā.

Galvenie faktori, kuru dēļ sagaidāma ierobežota cenu celšanās turpmākajos gados ir:

• valsts institūciju regulējamo cenu un tarifu pieaugums (piemēram, dzīvokļa īre un komunālie maksājumi, enerģija un kurināmais, transporta un telefona tarifi utt.). Monopolcenu kāpums var veicināt izmaksu inflācijas pieaugumu sezonālās svārstības, kas īpaši ietekmē lauksaimniecības produktu cenu izmaiņas;

• darba samaksas pieaugums un inflācijas spirāles efekts;

• inflācijas imports, pieaugot no NVS valstīm importēto izejvielu cenām.