Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par A.Rubika un O.Potreki krimināllietu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.01.1996., Nr. 10 (495) https://www.vestnesis.lv/ta/id/38568

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Agreement between The Government of The Republic of Latvia and The Government of The Kingdom of Belgium on Air Transport

Vēl šajā numurā

19.01.1996., Nr. 10 (495)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

augstākās tiesas dokumenti

Par A.Rubika un O.Potreki krimināllietu

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 1995. gada 27. jūlijā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

priekšsēdētājs F.Jaunbelzējs,

piesēdētāji A.Skudra, I.Šepuks,

ar sekretāriem L.Marcinkēviču, A.Rubeni, A.Jurēvicu, D.Kvalbergu un D.Zommerfeldi, piedaloties prokuroriem, O.Šabanskim, J.Drobiševskim, aizstāvjiem zvērinātiem advokātiem A.Ogurcovam, A.Rukmanim, atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēti Alfreds Pētera d. Rubiks un Ojārs Dmitrija d. Potreki.

Izskatījusi lietu, Krimināllietu tiesas kolēģija

konstatēja:

 

Turpinājums. Sākumu skat. "LV" 11., 12., 16., 17. un 18. janvāra numurā

No lietas materiāliem redzams, ka iepriekš minētais aicinājums divos eksemplāros par prezidenta pārvaldes ieviešanu Latvijā 1990.gada 10.decembrī ar PSRS VDK priekšsēdētāja V.Krjučkova parakstu nosūtīti PSRS prezidenta aparāta vadītājam V.Boldinam, kura dienesta telpās tas VĒSK darbības izmeklēšanas laikā izņemts (9.sēj. 33.-42.1.lpp.).

No minēto liecinieku liecībām, pēc tiesas ieskata, izriet, ka tā teksts ir izstrādāts LKP Centrālajā komitejā, jo neviena no personām, kas aicinājuma tekstu parakstījušas, nav atzinusi, ka būtu piedalījusies šī dokumenta projekta izstrādāšanā.

PSRS likuma "Par ārkārtējā stāvokča tiesisko režīmu" (pieņemts 1990.gada 3.aprīlī) 16.pantā bija noteikts, ka attiecīgas teritorijas valsts un pārvaldes orgānu pilnvaras prezidenta pārvaldes reīīma ieviešanas gadījumā tiek apturētas un to funkcijas realizē PSRS prezidenta izveidota institūcija, vai viņa iecelta amatpersona, kurai bija tiesības piemērot šī likuma 4.pantā paredzētos pasākumus - noteikt sevišīu sakaru izmantošanas kārtību, noteikt komandanta stundu, aizliegt izveidot un darboties pilsoņu bruņotajiem formējumiem, kas nav paredzēti PSRS likumdošanā, noteikt kontroli pār masu informācijas līdzekčiem un veikt citus nepieciešamos pasākumus kārtības nodrošināšanā (1.sēj. 128.-132.1.lpp.).

Pēc tiesas ieskata, minētās darbības - aicinājuma izstrādāšana, parakstīšana un nosūtīšana ar PSRS VDK starpniecību PSRS prezidentam viņa pārvaldes ieviešanai Latvijas Republikas teritorijā, kurā Latvijas valsts suverēno varu līdz neatkarības de facto pilnīgai atjaunošanai realizēja Latvijas Republikas Augstākā padome un izpildu varu - tās izveidotā valdība, uzskatāmas par tādām darbībām, kas bija vērstas uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu un VSGK mērīa īstenošanu - Latvijas saglabāšanu PSRS sastāvā.

Tiesa atzīmē, ka aicinājums, kurā bija izteikta prasība ieviest Latvijā PSRS prezidenta pārvaldi, tika sagatavots divos variantos, vienu no kuriem parakstīja tikai VSGK prezidija locekči, tai skaitā arī Ojārs Potreki, bet otru - arī abi līdzpriekšsēdētāji - A.Rubiks un A.Kauls. Abi varianti nosūtīti PSRS prezidentam (9.sēj. 33.1.lpp.).

Alfrēdam Rubikam inkriminētās darbības, vērstas uz vardarbīgu Latvijas Republikas likumīgās valsts varas gāšanu, ir pierādītas vēl ar šādiem faktiem - ar LKP CK biroja 1991.g. 13.janvāra sēdes protokolu nr.33, no kura redzams, ka biroja sēdē apstiprinātas A.Rubika referāta tēzes LKP CK X plēnumam, kā arī ultimatīvās prasības Latvijas Republikas Augstākai padomei, kuras izvirzāmas sarunās ar Augstākās padomes priekšsēdētāju 1991.gada 14.janvārī, tai skaitā prasība par Augstākās padomes un visu vietējo tautas deputātu padomju atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu noteikšanu, kā arī visas valsts varas nodošanu VSGK rokās līdz jauna Augstākās padomes sastāva ievēlēšanai. Ar biroja lēmumu (biroju vadījis A.Rubiks) sarunu vešana ar Augstākās padomes priekšsēdētāja vadīto deputātu grupu uzdota tiesājamam O.Potreki un V.Rimaševskim (5.sēj. 30.-32.1.lpp.);

- ar tiesas izmeklēšanā pārbaudīto LKP CK X plēnuma protokolu kurā ietverta tiesājamā Alfrēda Rubika runa. Runājot par situāciju plēnuma sanākšanas brīdī, A.Rubiks uzsver, ka darba kolektīvu izvirzīto prasību termiņi par Ministru padomes lēmuma atcelšanu beidzas 14.janvārī plkst. 12.00 un viņš šai sakarā tic, ka darba kolektīvu noskaņojums, kā arī Lietuvas notikumi piespiedīs valdību vēlreiz atgriezties pie sava lēmuma. Ne velti tikšanās ar AP delegāciju nolikta plkst. 11.00, nevis plkst. 12.00 vai vēlāk 14.janvārī, kad būs notecējis darba kolektīvu ultimāta termiņš (6.sēj. 13.1.lpp.).

Runas turpinājumā A.Rubiks norādījis, kas LKP turpmāko darbību viņš ir saskaņojis un saņņmis to PSRS spēku atbalstu, kuri iestājas par sociālistisko izvēli un PSRS un Latvijas PSR likumu stingru ievērošanu (6.sēj. 17.1.lpp.).

Tālāk A.Rubiks savā runā norāda, ka LKP CK birojs atbalstījis VSGK, kurā arī Kompartija ietilpst kā organizācija, ADKP, Darbačauīu internacionālo fronti, armijas sabiedrību, veterānu organizācijas, streiku komitejas (6.sēj. 7.1.lpp.).

Plēnuma nobeiguma vārdā A.Rubiks uzsver, ka šodien jāpieņem lēmums līdzvērtīgs lēmumam, kāds ticis pieņemts pirms Oktobra revolūcijas, proti, lēmumam par kursu uz bruņotu sacelšanos, t.i., viņa vārdos "kurss uz vispusīgu un pilnīgu sociālistiskās izvēles aizstāvēšanu un nekā citādi" (6.sēj. 48.1.lpp.). Šo "sociālistiskās izvēles aizstāvēšanu" A.Rubiks saista ar VDK un armijas palīdzību, par kuru viņš ir pārliecināts: "Mums nevajag, lai pavēlnieks dotu komandu un lai armijas sabiedrība stātos mums blakus. Mums nevajag, lai PSRS VDK priekšsēdētājs teiktu, kā jārīkojas komunistiem - Čekistiem. Bet mums vajag, lai mēs grieztos pēc palīdzības un atbalsta pie šīs sabiedrības, un esmu pārliecināts - viņi būs līdzās ar mums, viņi jau ir līdzās ar mums" (6.sēj. 50.1.lpp.).

Noslēdzot debates, A.Rubiks atzīmē, ka pēc plēnuma, ja tā dalībnieki atbalstīs turpmākās darbības programmu (un A.Rubiks par to ir pārliecināts, jo neviens no oratoriem pret biroja priekšlikumiem tieši neesot iebildis (6.sēj. 50.1.lpp.), "notiks VSGK, precīzāk runājot, tās prezidija, sēde un rītā sapulcēsies visa komiteja" (6.sēj. 50.1.lpp.). A.Rubiks arī atgādina, ka VSGK ir divi līdzpriekšsēdētāji - viņš un Alberts Kauls, kuru vadībā noritēs visa tālākā darbība, piebilstot, ka VSGK ietilpst arī armijas kongress (6.sēj. 51.1.lpp.).

Gala vārda nobeigumā A.Rubiks aicina Kompartijas CK locekčus savos kolektīvos, savos rajonos drošsirdīgi uzstāties un organizēt strādniekus. Moments esot ārkārtīgi atbildīgs, bet viņš negribot to dramatizēt. "Mums ir jāpierāda organizētība" (6.sēj. 51.1.lpp.). Izvirzītās programmas īstenošanai A.Rubiks nosaka termiņu - ne vairāk par 3 diennaktīm (6.sēj. 51.1.lpp.).

Ar liecinieka T.Jundīa liecību, ka 1991.gada janvārī bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Pēc Augstākās padomes sēdes 1991.gada 12.janvārī, kas beigusies plkst. 23.00, viņu vadītā komisija saņņmusi informāciju, ka Baltijas kara apgabalā dislocētais karaspēks ir paaugstinātas gatavības stāvoklī.

Par to, ka plēnumā apspriests jautājums par kursa noteikšanu uz varas pārņemšanu, arī vardarbības cečā, liecina virkne tajā teiktās runas. Minētais apstiprinās ar sekojošiem tiesas izmeklēšanas materiāliem.

Ar ADKP pārstāvja, LKP CK un VSGK locekča E.Krukovska aicinājumu plēnuma dalībniekiem, ka VSGK jāņem vara savās rokās: "Tas ir ļoti sarežģīti. Pretošanās var būt tik stipra, ka tā puse jau ir gatava uz asinīm. Mums jābūt gataviem uz visu" (6.sēj. 37.1.lpp.).

V.Šarkovs, LKP CK loceklis, Daugavpils pilsētas CK pirmais sekretārs, plēnumā tā dalībniekiem teicis: "Šodien laiks ir pienācis. Ja mēs to palaidīsim, mums vairs nekad nenonākt pie tāda momenta,... tādēč atbalstu tos priekšlikumus, kuri izskanēja Rubika referātā" (6.sēj. 21.1.lpp.).

P.Anspoks, Stučkas telefonaparātu rūpnīcas strādnieks, LKP CK loceklis, plēnumā iestājies par to, ka "mums obligāti jāpanāk, lai atkāpjas Augstākā padome" (6.sēj. 31.1.lpp.). Tālāk savā runā P.Anspoks vēršas pie biroja: "Un lūdzu biroju padomāt, kādi spēki vajadzīgi, lai būtu mazāka asinsizliešana, bet, ja nevar, tad jālieto spēks" (turpat).

A.Aleksejevs, Interfrontes izpildu komitejas priekšsēdētājs, Augstākās padomes deputāts, savā runā izteicies, kā viņš iedomājies varas pārņemšanu: "Tā - alternatīvas varas pasludināšana. Un lai viņi sņī Augstākajā padomē, Ministru padomē, bet mums svarīgi pasludināt šo varu un lai darba kolektīvi paziņo, ka viņi pildīs tieši šīs alternatīvās varas rīkojumus. Milicija arī acīmredzot var pievienoties un izteikties par atbalstu. Katrā ziņā šodien vēl ir izredzes... Domāju, ka galīgo lēmumu jāpieņem šaurākā personu lokā cerībā uz to, ka pārējie, kas šeit sēī, uzticēsies šim šaurajam lokam un, kā būs nolemts, tā tālāk arī rīkoties" (6.sēj. 46.1.lpp.). Runas nobeigumā A.Aleksejevs norāda, ka vai nu 15.janvārī jāpasludina vara un jāmēģina to noturēt, vai arī tas jāatliek (turpat).

Ar liecinieka J.Ševko liecību, ka LPK CK X plēnumā, kurā viņš piedalījies, A.Rubiks uzstājies ar referātu. Apstiprinot iepriekšējā izmeklēšanā dotās liecības, liecinieks liecināja, ka A.Rubiks ziņojumā un runas noslēgumā izvirzījis priekšlikumus pieprasīt Augstākās padomes atlaišanu un valdības atkāpšanos. Augstākās padomes un Ministru padomes neatkāpšanās gadījumā plēnumam jāpieprasa, lai VSGK varu pārņem savās rokās, aicinot palīgā armijas sabiedrību.

Liecinieki E.Krukovskis, P.Anspoks un tiesājamais A.Rubiks tiesā apgalvoja, ka viņu uzstāšanās plēnuma protokolā ierakstītas nepareizi, ka nekādu runu par spēka lietošanu varas pārņemšanas gaitā neesot bijis. Pēc tiesas ieskata šie iebildumi ir atspēkoti ar citiem tiesas izmeklēšanā iegūtiem pierādījumiem. Tiesas sēdē tiesājamais A.Rubiks, aplūkojot viņam uzrādīto LKP CK X plēnuma protokola oriģinālu, atzina, ka protokola pēdējā lapā ir viņa paraksts un parakstam kreisajā pusē ir pielikts LKP CK zīmogs (zīmoga nospiedums violetā krāsā). Pēc tiesas izmeklēšanas materiāliem nav nekāda pamata uzskatīt, ka LKP CK X plēnuma protokolā ietvertie materiāli, tajā skaitā A.Rubika runa un citu plēnuma dalībnieku runas, būtu sagrozītas un kaut kādā veidā viltotas. A.Rubika iebilde protokola apskates laikā, ka protokola tekstā, kuru viņš parakstījis, neesot bijuši teksta pasvītrojumi atsevišķās vietās, kā arī daīādas formas atsevišīas zīmes rindkopu galos arī neliecina, ka kaut kādā veidā būtu grozīts mašīnrakstā izpildītā protokola teksts. To atspēko arī tiesas izmeklēšanā nolasītās liecinieces A.Sečivanovas liecības par apstākļiem, kas nodrošinājuši precīzu CK dokumentu noformēšanu (7.sēj. 104.-106.1.lpp.).

Arī liecinieks A.Serdjukovs apliecināja, ka viņam uzrādītais LKP CK X plēnuma lēmuma teksts, kurš ietverts protokolā, atbilst tam, kurš apspriests un pieņemts plēnumā.

Tādējādi ar iepriekš izklāstītājām A.Rubika un viņa vadītajā grupējumā ietilpstošo organizāciju pārstāvju runām LKP CK plēnumā, kā arī tiesā nopratināto liecinieku liecībām ir pierādīts, ka LKP CK X plēnumā, kuru vadīja prezidijs ar A.Rubiku priekšgalā un kurā apsprieda viņa ziņojumu "Par LKP uzdevumiem pašreizējā situācijā", ticis apspriests jautājums par likumīgās valsts varas gāšanu, arī ar vardarbību, un nelikumīgu valsts varas orgānu izveidošanu.

Tiesa, novērtējot tiesas izmeklēšanas materiālus, pievērsa uzmanību tam apstāklim, ka minētajā lēmumā nolemts pilsētu un rajonu Sabiedrības glābšanas komitejas sastāvus papildināt ar vispieredzējušākajiem un izturīgākajiem LKP biedriem, kas pēc tiesas ieskata arī liecina par apņņmību un mērķtiecību, ievērojot pārējās plēnumā izteiktās un tā lēmumā ietvertās nostādnes, par katru cenu īstenot iecerēto valsts varas gāšanu un tās pārņemšanu VSGK rokās.

Ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītajām liecinieka V.Rimaševska liecībām, ka LKP CK birojs uzdevis viņam un Potreki piedalīties sarunās ar Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vadīto delegāciju 1991.gada 14.janvārī Rīgas pilsētas izpildu komitejas telpās. Sarunās piedalījušies arī citi organizāciju pārstāvji, kuri izvirzījuši Augstākai padomei savas prasības. Šo sarunu laikā ar Augstākās padomes deputātiem, kurus vadījis AP priekšsēdētājs A.Gorbunovs, O.Potreki izteicis LKP CK 1991.gada 13.janvāra birojā un plēnumā formulētās prasības par Augstākās padomes atlaišanu un Ministru padomes atkāpšanos, kuru noraidīšanas gadījumā visu valsts varu savās rokās pārņems Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja (16.sēj. 12., 19.1.lpp.).

Ar liecinieka Anatolija Gorbunova liecību, ka 1991.gada 14.janvārī Rīgas pilsētas deputātu padomes izpildu komitejas telpās pēc viņu iniciatīvas politiskās un sociālās spriedzes mazināšanas nolūkā notikusi viņa vadītās Augstākās padomes deputātu grupas tikšanās ar politisko, ieskaitot LKP, un citu organizāciju pārstāvjiem. Tikšanās laikā Baltijas kara apgabala pavēlnieks ģenerālpulkvedis F.Kuzmins, kurš uz tikšanos bijis ieradies ar automātiem bruņotas pastiprinātas apsardzes pavadībā, un O.Potreki, LKP CK sekretārs, teikuši ultimatīvas runas, personīgu draudu nebijis. Bez tam O.Potreki nolasījis ultimatīva rakstura paziņojumu, kurā bijušas izteiktas LKP X plēnumā pieņemtās nostādnes - prasība par Augstākās padomes atlaišanu un valdības atkāpšanos. Ticis paziņots, ka gadījumā, ja izvirzītās prasības netiks izpildītas, tad valsts varu savās rokās pārņems Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja (VSGK). Tikšanās beigusies bez rezultātiem, jo neesot izteikti konstruktīvi priekšlikumi, kas varētu būt par pamatu jaunas tikšanās rīkošanai.

Tiesa, vērtējot tiesas izmeklēšanas materiālus, pievērsa vērību tam apstāklim, ka līdztekus politiskajām akcijām notika virkne vardarbīgu akciju, ko veica A.Rubika grupējumā ietilpstošā Rīgas OMON vienība. Tika konstatēts, ka naktī uz 1991.gada 15.janvāri pirms A.Rubika organizētā mītiņa ASK stadionā un pēc LKP CK 2.sekretāra V.Rimaševska un CK sekretāra, VSGK prezidija locekča O.Potreki tikšanās ar Augstākās padomes priekšsēdētāja vadīto deputātu grupu notika Rīgas OMON vienības uzbrukums Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei, OMON vadībai pirms uzbrukuma apmeklējot LKP CK.

Minētais uzbrukums un ar to saistītie apstākči pierādīti ar sekojošiem tiesas izmeklēšanas materiāliem.

Ar notikuma vietas - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiāles telpu apskates protokolu, no kura redzams, ka skolas caurlaides logos atrasti šauti bojājumi, bojātas pagrabtelpu durvis un daīādi priekšmeti 3.kursa kursantu istabā, pistoļu patronu paliktņi, izņemot dažus, atrasti tukši, pa ieroču noliktavu izmētātas patronas, 3.kursa kursantu istabā uz grīdas redzams asinīm līdzīgas vielas traips (39.sēj. 4.-5., 6.-9.1.lpp.).

Ar liecinieka V.Zahara liecību, ka naktī uz 1991.gada 15.janvāri, viņam pildot skolas atbildīgā deīuranta pienākumus, skolā iebrukuši OMON kaujinieki, par ko viņam piezvanījis deīurants A.Albinovičs. Ziņojis, ka ir atbruņots, lūdzis izvairīties no konflikta un nepretoties. Pēc tam izlauīot durvis, viņa kabinetā iebrukuši bruņoti Š.Mliņņiks, A.Kuzmins un vēl kāds omonietis maskā. A.Kuzmins un otrs maskā atņņmis ieroci, tikusi atbruņota ieroču noliktavas apsardze un nolaupīti ieroči. Š.Mliņņiks teicis, ka ieroči tiek izņemti, lai nenokčūtu nacionālistu rokās, un glabāsies turpmāk drošā vietā. Uz jautājumu, vai rīkojums par ieroču izņemšanu nav nācis no "Baltā nama" (liecinieks domājis LKP CK), Š.Mliņņiks atbildējis, ka "iespējams";

- ar liecinieka A.Stafecka liecību, ka 1991.gada 15.janvārī ap plkst. 2.00 naktī skolā iebrukuši OMON kaujinieki. Viņš dežūrējis pie milicijas skolas ieroču noliktavas. Sabojātas, mēģinot tās uzlauzt, vienas ieroču noliktavas durvis, pēc tam sadabūtas atslēgas un no ieroču noliktavas omonieši izņņmuši ieročus - automātus, ložmetējus, pistoles, iekrāvuši savā automašīnā un aizveduši. Viņam arī atņņmuši ieroci - automātu. Uzbrukuma laikā piekauti 3.kursa studenti, starp viņiem V.Ņikandrovs.

Turpinājums - nākamajos numuros

Analoģiski par OMON vienības iebrukumu minētajā skolā liecināja liecinieki A.Albinovičs, V.Ņikandrovs un tiesā pārbaudītajās liecībās liecinājis liecinieks V.Kijvomjagi (31.sēj. 44.-50.1.lpp.).

Ap plkst. 2.00 pie skolas piebraucis trafarēts "VAI" Žiguļa markas automobilis, no tā izkāpis Š.Mliņņiks. Pieprasījis nepretoties un, atsaucoties uz PSRS IeM pavēli, izdot ieročus. Piebraukušas vēl automašīnas ar OMON kaujiniekiem, atskanējuši šāvieni. Tad izņēmuši ieročus no noliktavas un aizveduši. ņirgājušies un piekāvuši V.ņikandrovu un V.Kijvomjagi;

- ar tiesas sēdē nolasītajām liecinieka V.Lašketa liecībām, ka kopā ar citiem OMON kaujiniekiem Š.Mliņņika un A.Kuzmina vadībā 1991.gada 15.janvāra naktī ar automašīnām "VAI" īiguli, "UAZ" un "ATN" pēc trauksmes signāla no bāzes devušies uz pilsētu. Piebraukuši un apstājušies pie LKP CK ēkas Elizabetes ielā 2a, kur iegājis Š.Mliņņiks. Kad atgriezies, pateicis, ka jābrauc uz milicijas skolu izņemt ieročus. Š.Mliņņiks pavēlējis operāciju veikt desmit minūšu laikā. Liecinieks uzlauzis vienas ieroču noliktavas durvis, bet, tā kā pēdējās uzlauzt neizdevies, aizsūtījuši pēc atslēgām. No ieroču noliktavām izņēmuši pistoles, ložmetējus, automātus, granātmetēju un aizveduši ieročus uz savu bāzi (39.sēj. 62.-63.1.lpp.).

Pēc satura analoģiskas liecības par uzbrukumu milicijas skolai tiesas sēdē deva liecinieki, bijušie OMON kaujinieki M.Glazovs un A.Kuzmins. Pēdējais tiesas sēdē grozīja iepriekšējā izmeklēšanā dotās liecības, gan atsaucoties uz to, ka liecinājis tā, kā bijis vajadzīgs izmeklēšanai, gan uz to, ka agrāk bijis kontuzēts, taču dačā par uzbrukumu milicijas skolai un ieroču izņemšanu viņš šīs liecības apstiprināja un liecināja, ka tās ir patiesas. Pēc šīm liecībām, pacelti pa trauksmei, devušies uz pilsētu. Š.Mliņņiks teicis, ka jāpiebrauc pie LKP CK ēkas. Kad piebraukuši, kolonna apstājusies un Š.Mliņņiks iegājis ēkā. Arī viņš un V.Laškets tur iegājis, bet Š.Mliņņiks teicis, lai viņi paliek lejā. Pēc kāda laika Š.Mliņņiks nonācis lejā un pateicis, ka jādodas uz milicijas skolu, ka ir pavēle izņemt tur ieročus, jo "visi nepilda Maskavas pavēli un nenosūta uz turieni ieročus" (39.sēj. 93.1.lpp.). Milicijas skolā izņņmuši daudz

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!