Par bankrotējušās a/s “Banka Baltija” sanācijas plāniem

Jautājumi par a/s “Banka Baltija” joprojām ir vieni no aktuālākajiem sabiedrībā. Latvijas Saimnieciskā tiesa, ņemot vērā bankas reālo finansiālo stāvokli, ir atzinusi to par bankrotējušu. Tomēr arī pēc tiesas procesa savu vietu sabiedriskajā domā saglabājis viedoklis, ka bankas atjaunošana ir iespējama, balstoties uz izstrādātajiem sanācijas plāniem.

Radīt pārdomātu, ar reālu naudu pamatotu plānu bankas atveseļošanai (sanācijai) laika tiešām bijis daudz — bankas operāciju veikšana tika apturēta pagājušā gada 23. maijā. No tā brīža presē tiek tiražēti divi virzieni bankas atveseļošanā: 1) jāizlaiž Lavents — lai strādā! — un 2) jārīkojas saskaņā ar bankas sanācijas plāniem. To esot daudz, taču bankas likvidācijā ieinteresētie spēki tos slēpjot...

Dokumentu, kam autori lepni piešķīruši sanācijas plāna nosaukumu, ir tikai divi. Vienu parakstījis A. Lavents kā bankas Uzraudzības padomes priekšsēdētājs. Otra autors ir lielāko a/s “Banka Baltija” kreditoru uzaicinātais banku eksperts no Lielbritānijas E. R. Batlers.

Abi plāni ir bijuši un ir brīvi pieejami vērtēšanai: nevienam, kas vien patiešām ir vēlējies iepazīties ar sanācijas plāniem, šāda iespēja nav bijusi liegta. Visbiežāk tiek minēts A. Laventa izstrādātais plāns, kas tika iesniegts Finansu ministrijai. Par to tika diskutēts valdības sēdē, kuras gandrīz visi locekļi bija Saeimas deputāti. Masu saziņas līdzekļi no Latvijas Bankas preses dienesta varēja iegūt šo plānu jau nākamajā rītā pēc tā iesniegšanas, ja vien tie izteica tādu vēlēšanos.

A/s “Banka Baltija” darbības turpināšana bez papildu naudas piesaistes nebija iespējama. Kā zināms, jau 1995. gada 22. maijā banka pārstāja apkalpot savus klientus naudas trūkuma dēļ. Šajā izšķirošajā — kapitāla piesaistes — jautājumā abi plāni ir vienoti. Proti, tajos nav paredzēts pats galvenais — kas konkrēti iemaksās bankas pašas līdzekļos kaut santīmu.

Detalizētāk analizēsim A. Laventa plānu, jo tieši uz viņa zināšanām un sakariem bankas likvidācijas pretinieki liek lielas cerības.

Tas, kas šajā materiālā varētu būt saucams par sanācijas plānu, izklāstīts uz dažām lapām un sastāv no 2 daļām: nodalīti organizatoriskie pasākumi un galvenie finansiālie priekšlikumi.

Organizatoriskie pasākumi:

1. ””Laventa kungs nebūs Bankas darbinieks un viņam nebūs nekādas saistības ar tās pārvaldīšanu”” (citēts no plāna), taču A. Lavents apņemas izmantot savu ietekmi, ””lai nodrošinātu maksimālu Bankas aktīvu iekasēšanu un realizāciju””. (T.i., A. Lavents izsaka apņēmību atdot bankai vismaz daļu no piesavinātās naudas. — Autori)

2. Krievijas banka INTERTEK nodod atpakaļ pārdoto kredītportfeli 80 mlj. latu apmērā. (Kā zināms, 3 tiesas sēdēs Maskavā INTERTEK neatzina, ka viņiem šis kredītportfelis vispār ir. — Autori)

3. Atveseļošanas laikā bankas darbībai jānotiek pēc Rietumu standartiem. (A. Laventa interpretācijā — tukša, neko nenozīmējoša frāze. — Autori)

4. Tiks turpināta uzsāktā pozitīvā vienošanās ar Rietumu starptautiskām bankām, ka Latvijas valdībai no SVF u. c. tiks novirzīti līdzekļi ieguldīšanai a/s “Banka Baltija”. (T.i., bankas kapitāla atjaunošanai jānotiek uz valsts budžeta rēķina, jo ārvalstu aizdevumi būtu jāņem un jāatmaksā Latvijas valdībai. Turklāt A. Lavents nav ne valdību, ne SVF par šādām savām iecerēm pat informējis. A. Laventa nostāja ir vienkārša un nekaunīga: es nozagu — lai valdība maksā. — Autori)

Galvenie finansiālie priekšlikumi:

1. Austrumu banku kreditori ir ar mieru atlikt prasības par 25 mlj. latu vai pat pārvērst tās akciju kapitālā. (Nav uzrādīts neviens apstiprinājums vai pat konkrēts priekšlikums. — Autori)

2. Galvenie kreditori atliek savas prasības 20 mlj. latu apmērā uz ilgāku laiku. (Nav konkrētu apstiprinājumu. — Autori)

3. Austrumu kreditori veic reālas iemaksas akciju kapitālā 37.5 mlj. latu apmērā ar nosacījumu, ka ””Latvijas valdība akceptē starptautisko finansu institūciju vai Rietumu banku ieguldījumu jauna akciju kapitāla veidā LVL 37.5 mlj.””. (Protams, Latvijas valdībai nekas nebūtu iebilstams pret jauniem akcionāriem, kas iemaksātu bankas kapitālā naudu. Taču nav neviena konkrēta priekšlikuma. — Autori)

Tālāk pats plāna autors atzīst, ka lielākā a/s “Banka Baltija” problēma ir negatīvā naudas plūsma (t.i., no bankas plūst vairāk naudas ārā nekā iekšā). Šajā kontekstā tālāk seko pats interesantākais. A. Lavents norāda, ka šo problēmu var risināt pamatā ar divām metodēm.

Pirmā: veicot ļoti rentablu bankas darbību. Taču šī metode neesot reāla. (T.i., pat A. Lavents ir sapratis un atzīst, ka a/s “Banka Baltija” nespēj strādāt ar peļņu. — Autori)

Otrā: pieaugošās izmaksas nosedzot ar ””piramīdas”” efektu. (“Piramīdas” būtību varētu īsumā raksturot kā aizņēmumu atdošanu nevis no ienākumiem, bet aizņemoties no jauna, tikai lielāku summu, — lai varētu segt iepriekšējo aizņēmumu un procentus. Šāds process teorētiski var ilgt tik ilgi, kamēr vien ir kāds, kas šīs summas aizdod.)

Tātad plāna autors, apzinoties, ka a/s “Banka Baltija” nespēs strādāt ar peļņu, aicina valdību kopīgi veidot tā saucamo piramīdu! Piramīdu, kas ir vispārzināms blēžu paņēmiens un nekādā gadījumā nav lietojams bankā. Šis A. Laventa piedāvājums sniedz ļoti labu priekšstatu par viņa “sanācijas” projektiem. Taču šim “plānam”, kā izrādās, ir vēl viens nepieciešams nosacījums. A. Lavents ir sapratis arī, ka šīs metodes realizācijai ir nepieciešams pozitīvs bankas audita novērtējums, jo “bez tā nav iespējama resursu piesaiste ne Rietumu, ne arī pat Austrumu finansu tirgū”. To apgalvo A. Lavents savā sanācijas plānā! Varbūt tas jāsaprot, ka valdībai ir jāizdara spiediens uz a/s “Banka Baltija” auditoriem, lai banka saņemtu pozitīvu slēdzienu?! Protams, pozitīvu audita slēdzienu auditori dot nevar, jo tā būtu sabiedrības maldināšana.

Secinājumi par A. Laventa

iesniegto a/s “Banka Baltija”

sanācijas plānu

1. Plāns balstās uz pieņēmumu, ka kāds piekritīs ieguldīt a/s “Banka Baltija” kapitālā vai atteiksies no prasībām pret banku kopsummā par 100 mlj. latu. Nav neviena konkrēta priekšlikuma.

2. Pat ja pieņem, ka atrodas šādi investori (taču pat A. Lavents atzīst, ka negatīva bankas audita slēdziena gadījumā tas nav reāli):

a) jāņem vērā, ka, lai a/s “Banka Baltija” spētu izpildīt savas saistības pret kreditoriem, nepieciešami vismaz 180 mlj. latu;

b) sanācijas plānā nav pat mēģināts atbildēt uz pašu galveno jautājumu: kā a/s “Banka Baltija” pelnīs? Kā zināms, banka, kas nespēj pelnīt, ir dzīvot nespējīga.

Savukārt E. R. Batlers, kura plānu tik ļoti mīl pieminēt A. Laventa aizstāvji, skaidri un gaiši paziņo: ja bankas ar pašu kapitālu nesegtie zaudējumi pārsniegs 130 miljonus ASV dolāru, tad banka ir likvidējama. Pēc auditorfirmas “Ernst&Young” atzinuma, a/s “Banka Baltija” ar pašu kapitālu nesegtie zaudējumi varētu būt gandrīz trīsreiz lielāki — 350 miljoni ASV dolāru. E. R. Batlers ir paredzējis scenāriju arī gadījumam, ja banka tiek likvidēta. Tad būtu dibināma jauna banka, kura daļēji pārņemtu a/s “Banka Baltija” saistības, taču ar vienu “niecīgu” nosacījumu: ja atrastos reāla nauda, turklāt nevis kredītu, bet ieguldīta kapitāla veidā. Pašreizējā situācijā, kā jau teikts, tas nozīmē “dažus” simtus miljonu ASV dolāru. Līdz šim mūsu rīcībā nav piedāvājuma ieguldīt kaut centu.

Tātad sanācijas plāni nepiedāvā reālu kapitāla ieplūšanu bankā, kā arī nerāda, kā banka pelnīs. Vēl jo vairāk — tiek pieņemts, ka banka var arī nepelnīt! Tad jājautā: kāpēc tā būtu sanējama? Lai pēc kāda laika bankrotētu vēl vienu reizi?

Latvijas Banka uzskata: lai saglabātu iespējami vairāk noguldītāju līdzekļu, ir nepieciešama steidzama bankas likvidācija. Katra tās funkcionēšanas diena maksā apmēram Ls 3 000, tātad mēnesī — apmēram Ls 100 000. Jo mazāk līdzekļu iztērēs, jo vairāk naudas būs bankas kasē un jo lielākas būs izmaksājamās summas. Vispirms no tā iegūtu bankas noguldītāji, jo saskaņā ar “Kredītiestāžu likumu” pirmie tiek apmierināti fizisko personu prasījumi apjomā līdz 500 latiem. (Vairāk nekā 60 procentu a/s “Banka Baltija” noguldītāju ir tādi, kam bankā palikusī summa ir mazāka par 500 latiem.)

Vēlamies vērst sabiedrības uzmanību uz šobrīd galveno sanācijas aizstāvju likto akcentu a/s “Banka Baltija” jautājuma risināšanā, proti, izvērstu un mērķtiecīgu sabiedriskās domas apstrādes kampaņu. Kā redzams no sanācijas plānu vērtējuma, lai pārliecinātos par esošo sanācijas plānu tukšumu, nebūt nav nepieciešamas speciālas ekonomiskas zināšanas. Pietiktu tikai ar telefona zvanu, lai tos saņemtu, un stundu izlasīšanai. Taču to sanācijas “bungu rībinātāji” nav darījuši, viņi nemin skaitļus un faktus. Viņi neuzaicina erudītus banku speciālistus, kuriem jau ir pieredze lielu banku atveseļošanā. Acīmredzot ne jau naudas atgūšana un a/s “Banka Baltija” darbības atjaunošana ir viņu sarīkotās publiskās propagandas īstenais mērķis. Pagaidām gandrīz neiztrūkstoši pieminēts ir tikai viens no viņu nolūkiem — atbrīvot no apcietinājuma A. Laventu, kuram uzrādīta apsūdzība par vairākiem smagiem kriminālnoziegumiem.

Latvijas Banka vēršas nevis pret a/s “Banka Baltija” sanāciju, bet pret tukšām frāzēm par sanāciju un tukšiem solījumiem. Latvijas Banka iestājas par likvidāciju nevis kā pašmērķi, bet gan kā vienīgo reālo iespēju atgūt iespējami lielu naudas daļu. Vēlreiz atgādinām: abi tā saucamie a/s “Banka Baltija” sanācijas plāni ir bijuši un ir atklāti pieejami, tātad aicinām tos publicēt un bankas sanācijas iespējas vērtēt pēc būtības. Latvijas Banka ir gatava publiski izskatīt jebkuru a/s “Banka Baltija” sanācijas plānu, ja vien tāds parādītos.

Kas attiecas uz apsūdzēto A. Laventu, viņam ir visas iespējas sadarboties ar izmeklēšanas iestādēm, lai atvieglotu izsaimniekoto un paša piesavināto līdzekļu atgūšanu — cerībā tādējādi mīkstināt sev pienākošos sodu.

Latvijas Bankas

preses sekretārs E. Vējiņš

Latvijas Bankas

Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes

vadītāja vietnieks J. Placis

1996. gada 18. janvārī