Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par A.Rubika un O.Potreki krimināllietu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.01.1996., Nr. 7 (492) https://www.vestnesis.lv/ta/id/38538

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.7

Par Latvijas-Krievijas starpvaldību komisiju

Vēl šajā numurā

16.01.1996., Nr. 7 (492)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

AUGSTĀKĀS TIESAS DOKUMENTI

Lieta nr. K—5

1995.g.

Par A.Rubika un O.Potreki krimināllietu

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 1995. gada 27. jūlijā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

priekšsēdētājs F.Jaunbelzējs,

piesēdētāji A.Skudra, I.Čepuks,

ar sekretāriem L.Marcinkēviču, A.Rubeni, A.Jurēvicu, D.Kvalbergu un D.Zommerfeldi, piedaloties prokuroriem, O.Šabanskim, J.Drobiševskim, aizstāvjiem zvērinātiem advokātiem A.Ogurcovam, A.Rukmanim, atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēti Alfreds Pētera d. Rubiks un Ojārs Dmitrija d. Potreki.

Izskatījusi lietu, Krimināllietu tiesas kolēģija

konstatēja:

Turpinājums. Sākumu skat. "LV" 11. un 12. janvāra numurā

No 1990. gada 9. novembra līdz tā paša gada 23. novembrim atradies komandējumā, un viņam nebija zināms, ka ticis ievēlēts par VSGK priekšsēdētāja vietnieku un šīs komitejas prezidija locekli. VSGK prezidija sēdēs kā tās loceklis neesot piedalījies. Neesot arī piedalījies darba grupas izveidošanā konsultācijām ar PSRS Augstāko padomi par Savienības līguma koncepcijas izstrādāšanu, kā arī jautājuma apspriešanā un risināšanā par strādnieku vienību organizēšanu. Pēc viņa pārliecības opozīcijas partijai cīņa par varu jārealizē ar legālām, demokrātiskām un likumīgām metodēm, tāpēc noraidījis pašu paralēlu varas struktūru veidošanas ideju.

Neesot arī piedalījies aicinājuma izstrādāšanā un teksta apspriešanā, kurš adresēts PSRS prezidentam M. Gorbačovam ar prasību ieviest Latvijas teritorijā PSRS prezidenta pārvaldi. Atzina, ka ir parakstījis šo aicinājumu 1990. gada decembra sākumā, kad to viņam atnesis partijas organizatoriskā darba nodaļas darbinieks V. Šustovs, norādot, ka tādas ir CK vadības domas. Viņš aicinājuma saturā īpaši neiedziļinājies. Parakstot to, bijis pārliecināts, ka prezidenta pārvaldes ieviešana Latvijā ir nepieciešama, lai stabilizētu stāvokli, kas būtu bijis pilnīgā saskaņā ar PSRS Konstitūciju. O. Potreki uzsvēra tiesas izmeklēšanā, ka pēc viņa ieskata Latvija iepriekš minētā aicinājuma parakstīšanas brīdī atradusies PSRS sastāvā — Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācija šo stāvokli nekādi nebija grozījusi, bet tikai izteikusi tautu vēlmi dzīvot neatkarīgā valstī, jo republikas politiskās, ekonomiskās un administratīvās pārvaldes modelis palicis bez izmaiņām.

Pēc O. Potreki vārdiem, viņš 1991. gada 13. janvāra LKP CK biroja sēdē un X plēnumā neesot piedalījies. Tūlīt pēc plēnuma pie A. Rubika notikusi sekretāru sanāksme, kurā paziņots, ka viņam un V. Rimaševskim uzdots nākošajā dienā tikties ar Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāju A. Gorbunovu un apspriest LKP CK prasības. Pirms tam iepazinies ar biroju un plēnuma materiāliem un tikšanās laikā 1991. gada 14. janvārī ar Augstākās padomes priekšsēdētāja A. Gorbunova vadīto deputātu grupu Rīgas pilsētas deputātu padomes izpildu komitejas telpās viņš nolasījis CK izstrādāto paziņojumu, kurā bijušas ietvertas LKP CK 13. janvāra biroja lēmumā izvirzītās prasības par Augstākās padomes un visu vietējo tautas deputātu padomju atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu, par valdības atkāpšanos un visas valsts varas nodošanu Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejai. Pēc O. Potreki vārdiem, viņš vienlaicīgi sniedzis īsus komentārus sakarā ar izvirzītajām prasībām, jo apspriedes gaisotne viņā viesusi pārliecību, ka ne Augstākās padomes priekšsēdētājs, ne klātesošie deputāti un masu informācijas līdzekļu pārstāvji pietiekami nopietni neuztver prasību neizpildīšanas sekas. O. Potreki uzsvēra, ka, nolasot LKP CK prasības un komentējot tās, viņš, būdams LKP CK sekretārs, izpildījis CK biroja koleģiālo lēmumu, kā arī pildījis savu pilsoņa pienākumu, lai novērstu vardarbību vai kādu citu nepārdomātu rīcību, kas destabilizētu situāciju valstī.

Liecinot tiesas izmeklēšanā par viņam inkriminēto pret Latvijas Augstāko padomi un Ministru padomi vērstā mītiņa vadīšanu un tajā pieņemto dokumentu parakstīšanu, O. Potreki liecināja, ka viņam nav zināms, kas bija šo dokumentu autors — viņš pats neesot piedalījies ne mītiņa organizēšanā, ne tajā pieņemto dokumentu projekta izstrādāšanā.

Iepriekšējā izmeklēšanā dotās liecības, ka ar visiem mītiņā apspriežamo dokumentu projektiem, kā arī ar VSGK politiskā paziņojuma projektu viņš ticis iepazīstināts pirms mītiņa, O. Potreki tiesā grozīja, norādot, ka pirms mītiņa viņš nav tos ne redzējis, ne lasījis. Mītiņa norises scenārijs viņam iedots jau uzrakstītā veidā. Mītiņā ar plašu runu, vērstu pret Augstākās padomes un Ministru padomes pasākumiem sociāli ekonomisko jautājumu risināšanā, uzstājies A. Rubiks. Pēc tam saskaņā ar scenāriju ticis dots vārds citiem runātājiem. Mītiņa norisē tikušas nolasītas un klātesošajiem balsojot pieņemtas vairākas rezolūcijas, aicinājumi un paziņojumi, arī VSGK politiskais paziņojums, kurā ticis deklarēts, ka VSGK uzņemas atbildību par turpmāko Padomju Latvijas likteni un pasludina visas valsts varas pārņemšanu savās rokās un Augstākās padomes un valdības atstādināšanu, kā arī uzdod komitejas prezidijam izveidot jaunās valdības personālsastāvu un pārtrauc Latvijas Republikas to departamentu un citu valsts varas institūciju darbu, kuras izveidotas, pārkāpjot PSRS un Latvijas PSR likumdošanu.

Pēc O.Potreki vārdiem, viņam nav zināms, ka pēc mītiņa būtu notikusi VSGK prezidija sēde, kā arī nav zināms nekas, kas ar šādu sēdi būtu saistīts. Nākošajā dienā V.Šustova atvestos mītiņa dokumentus atteicies parakstīt kā CK sekretārs, tajos izdarīti attiecīgi labojumi, un viņš tos parakstījis kā sapulces priekšsēdētājs, apliecinot tādējādi, ka dokumentu saturs atbilst tam, kas nolasīts mītiņā, nobalsojot klātesošo vairākumam.

O.Potreki tiesā liecināja, ka pēc viņa domām bruņotās akcijas 1991.gada 14.—20.janvārī neesot saistītas ar 15.janvāra mītiņu un tajā pieņemtie dokumenti savukārt neesot saistīti ar OMON darbību. Par A.Rubika saistību ar OMON viņam nekas neesot zināms, kā arī neesot zināms, kādā nolūkā OMON vienība piebrauca 1991.gada 14.janvāra vakarā un naktī uz 21.janvāri pie LKP CK ēkas, par ko uzzinājis izmeklēšanas gaitā. Viņš — O.Potreki neesot arī piedalījies 1991.gada 25.janvāra sekretariāta sēdē, kur apspriests jautājums par iekšlietu karaspēka piesaistīšanu Kompartijas īpašuma aizstāvēšanai. Ar sekretariāta lēmumu iepazinies vēlāk pēc atgriešanās no Maskavas, par ko arī parakstījies. O.Potreki arī apgalvoja, ka viņam nekas nav zināms par LKP CK Lietu pārvaldes noslēgto līgumu ar kooperatīvu ‘Vikings” par materiālās palīdzības sniegšanu OMON, kā arī par lauku telefona uzstādīšanu A.Rubika pieņemamajā istabā.

A.Rubika vaina sabiedriski politisko organizāciju, Rīgas OMON vienības un atsevišķu PSRS militārpersonu grupējuma izveidošanā, tā darbības vadīšanā un virzīšanā nolūkā panākt Latvijas neatkarības atjaunošanas apturēšanu un tās saglabāšanu PSRS sastāvā, realizējot pasākumus, kuri vērsti uz šī mērķa sasniegšanu un Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, ir pierādīta ar sekojošiem tiesas izmeklēšanas materiāliem to savstarpējā secībā, saistībā un sakarībā.

Tajā pašā dienā, 1990.gada 4.maijā, kad Latvijas PSR Augstākā padome bija pieņēmusi deklarāciju “Par Latvijas neatkarības atjaunošanu”, A.Rubiks, būdams LKP CK 1.sekretārs, uzsāka aktīvu darbību to sabiedriski politisko spēku organizēšanā un apvienošanā, kas uzstājās pret Latvijas valsts neatkarību un iestājās par tās saglabāšanu PSRS sastāvā. Minētajā datumā A.Rubika vadībā LKP CK birojs pieņēma lēmumu “Par Latvijas PSR Augstākās padomes deklarāciju “Par Latvijas neatkarības atjaunošanu” “, kurā paziņots, ka tās pieņemšana pārkāpj PSRS Konstitūcijas normas un ir saistīta ar valstisku sakaru saraušanu ar PSR Savienību. Ar biroja lēmumu uzdots LKP CK locekļiem, pilsētu un rajonu komitejām, kā arī partijas pirmorganizācijām izvērst izskaidrošanas darbu kolektīvos un iedzīvotāju vidū par deklarācijas kaitīgumu. Partijas komitejām arī uzdots aktivizēt komunistu — vadītāju personīgo piedalīšanos audzināšanas darbā kolektīvos, griežoties pēc atbalsta pie Savienības ministriju un valsts komiteju vadītājiem (50.sēj.54.–56.1.lpp.).

1990.gada 15.maijā sakarā ar PSRS prezidenta M.Gorbačova 14.maija dekrētu, ar kuru pasludināts, ka deklarācijai “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” nav juridiska spēka no tās pieņemšanas brīža (55.sēj.252.1.lpp.), LKP CK birojs A.Rubika vadībā pieņēma lēmumu, ar kuru LKP pilsētu un rajonu komitejām, partijas pirmorganizācijām un partijas preses izdevumiem uzdots nodrošināt deklarācijas antikonstitucionālā, separātiskā rakstura izskaidrošanu, balstoties uz LKP CK principiālajām nostādnēm Latvijas valstiskās suverenitātes jautājumā, tādējādi atbalstot PSRS iejaukšanos Latvijas Republikas iekšējās lietās un vēršoties pret Latvijas likumīgi ievēlētās suverēnās varas nesēja — Augstākās padomes — pieņemto deklarāciju un Latvijas valsts neatkarības de facto atjaunošanu. Biroja lēmumā izteikts atbalsts Rīgas pilsētas IeD, kā arī Daugavpils un citu pilsētu un rajonu IeD personālsastāviem, kas palikuši uzticīgi PSRS Konstitūcijai (2.sēj. 85.–89.1.lpp., 55.sēj.252.1.lpp.).

— Ar 1990.gada 15.maija Apvienotās darba kolektīvu padomes (ADKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes (IF), kara, bruņoto spēku un rezerves karavīru padomes, deputātu grupas “Sojuz” pārstāvju izveidotās PSRS Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas pagaidu republikāniskās komitejas darbības uzsākšanas faktu, par ko sniegts informatīvs paziņojums laikraksta “Novostji Rigi” 1990.gada 19.maija numurā (8.sēj.1.lpp.);

— ar laikrakstā “Sovetskaja Latvija” 1990.gada 22.maija numurā publicēto informāciju par PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas republikāniskās komitejas kongresa darba gaitu 1990.gada 20.maijā toreiz LKP CK pārziņā atrodošās Politiskās izglītības nama telpās, no kuras redzams, ka darba kolektīvu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji tajā apsprieduši komitejas dibināšanas nepieciešamību, uzdevumus un mērķus, pieņēmuši deklarāciju par PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas republikāniskās komitejas izveidošanu, ievēlējuši republikānisko komiteju un tās priekšsēdētāju A.Rubiku, pieņēmuši vairākus aicinājumus un paziņojumus. Komitejas dibināšanas kongresā ar runu uzstājies A.Rubiks, norādot, ka LKP atbalsta 1990.gada 4.maija deklarācijas “Par Latvijas neatkarības atjaunošanu” atcelšanu, un uzsvēris, ka komitejas mērķi un uzdevumi ir saistīti ar sabiedriski politisko un sabiedrisko organizāciju darbības koordinēšanu, lai nodrošinātu PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas iedibinātās kārtības (8.sēj.2.1.lpp.) pastāvēšanu;

— ar PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejas locekļu sarakstu, kurš izņemts LKP CK Liepājas PK 1.sekretāra J.Antona darba kabinetā. Sarakstā minēti 52 komitejas locekļi. Ar šo sarakstu ir nodibināts, ka minētās komitejas sastāvā pārstāvēti pret Latvijas Republikas neatkarību noskaņotu sekojošu sabiedriski politisko organizāciju vadītāji un pārstāvji: LKP CK (O.Jegorovs, V.Stefanovičs, J.Purmals u.c.), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālā fronte (IF) — A.Aļeksējevs, I.Lopatins, kara un darba veterānu organizācijas (S.Marinkēvičs, I.Kušerskis), Baltijas kara apgabala karaspēka, tajā skaitā okupācijas karaspēka — PSRS Bruņoto spēku apakšvienību komandieri: Vladimirs Filātovs — Baltijas kara apgabala gaisa karaspēka politdaļas priekšnieks, k/d 11143 politdaļas priekšnieks pulkvedis A.Kolbinovs, pulkvedis O.Černišenko — J.Alkšņa Rīgas Augstākās aviācijas karaskolas katedras vadītājs, Boriss Feršālovs — k/d 90450 komandieris, Leonīds Aļošins — kādas karaspēka daļas inženieris, un Apvienotā darba kolektīvu padome (ADKP, E.Krukovskis) (9.sēj.11.–14.,24.1.lpp.).

Tiesa atzīmē, ka absolūtais komitejas locekļu vairākums, kā konstatēts, izvērtējot tiesas izmeklēšanas materiālus, bijuši LKP biedri (8.sēj.5.–8.1.lpp., 9.sēj.11.–14.,24.1.lpp.).

Tādējādi tikusi izveidota PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejā ietilpstošo sabiedriski politisko organizāciju vadīšanas un koordinēšanas struktūra komitejas priekšsēdētāja LKP CK 1.sekretāra A.Rubika vadībā.

Ar liecinieka P.Ņefedova, LKP CK locekļa un Apvienoto darba kolektīvu padomes priekšsēdētāja, liecību, ka viņš, A.Ļitviņenko (ADKP izpildu komitejas priekšsēdētājs), E.Krukovskis (LKP CK loceklis) un citi, arī A.Rubiks, strādājuši, lai noorganizētu un sasauktu PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas kongresu. Referātu dibināšanas kongresā nolasījis viņš — P.Ņefedovs.

Liecinieks I.Lopatins liecināja, ka pēc 1990.gada 4.maija deklarācijas pieņemšanas kreiso sabiedriski politisko spēku pārstāvjiem radusies doma par šo spēku koordinējoša centra izveidošanas nepieciešamību. No LKP, Interfrontes, ADKP, Republikāniskās streiku komitejas tikusi izveidota orgkomiteja, kuru vadījis A.Rubiks. Orgkomitejas darbības tehnisko darbu nodrošinājuši LKP CK aparāta darbinieki. Sēdes vai sanāksmes, kuras izziņojis CK aparāta darbinieks V.Šustovs, parasti notikušas LKP CK ēkā. Vienā no šādām sēdēm pirms kongresa sanākšanas tikušas apspriestas kongresā nolasāmā referāta pamattēzes. Kongresā, kurš noticis 1990. gada 20. maijā Politiskās izglītības namā, tikusi izveidota komiteja un A. Rubiks ievēlēts par tās priekšsēdētāju. Komitejā iekļauti pārstāvji no LKP, Interfrontes (viņš un A. Aļeksējevs), ADKP, Streiku komitejas, Latvijas Kompartijas veterānu organizācijām. Izveidots komitejas prezidijs. Komitejas un tā prezidija sēdes parasti notikušas LKP CK 6. stāvā, kā arī Politiskās izglītības namā. Tās parasti vadījis A. Rubiks. Organizatoriski tehnisko komitejas darbu kārtojis CK aparāta darbinieks V. Šustovs, pie viņa arī glabājušies kongresa dokumenti. Liecinieks I. Lopatins liecināja, ka Latvijas Internacionālās frontes un izveidotās PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu aizsargāšanas komitejas mērķi un uzdevumi bijuši ļoti līdzīgi — principiāli tie neesot atšķīrušies. II komitejas kongresā grozīts komitejas nosaukums — tā pārdēvēta par Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju (VSGK). Daļā par minētās komitejas tehnisko apkalpošanu liecinieka I. Lopatina liecības apstiprina arī tiesā pārbaudītie lietai pievienotie dokumenti — speciāla pasta reģistra nr. 19.—21. 24 eksemplāri, no kuriem redzams, ka LKP CK darbinieki (N. Alunāne) nodrošinājuši VSGK pasta korespondences nosūtīšanu adresātiem, izmantojot CK iespējas (51. sēj. 229.—231. 1. lpp. 234. l. lpp.).

Par tiem pašiem apstākļiem tiesas sēdē liecināja arī liecinieks V. Timmermanis. Pēc viņa liecības 1990. gada maijā Daugavpilī ticies ar A. Rubiku, kurš sarunā ar viņu teicis, ka LKP CK un Rīgas PK, Interfronte, ADKP, RSK veidojot organizāciju, kuras uzdevums būs saliedēt tos spēkus, kuri atbalsta Savienības saglabāšanu, iestājas par PSRS un Latvijas PSR Konstitūciju ievērošanu. Teicis, ka vēlama arī jaunatnes organizāciju piedalīšanās šajā pasākumā. Viņš — V. Timmermanis, kopā vēl ar citiem 10 jaunatnes organizāciju pārstāvjiem piedalījies kongresā, un ticis ievēlēts tā izveidotās komitejas sastāvā. Komitejas darba koordinēšanai ticis nozīmēts LKP CK aparāta darbinieks V. Šustovs, kurš piedalījies dokumentu sagatavošanā, kārtojis un vadījis komitejas organizatoriski tehniskos darbus. Komitejas sēdes parasti vadījis A. Rubiks, bet viņa prombūtnes laikā — kāds no tās prezidija locekļiem.

Analoģiskas liecības iepriekšējā izmeklēšanā devis arī Rīgas pilsētas PK sekretārs Arnolds Klaucēns (9. sēj. 48.—55. l. lpp.), kuras tiesa nolasīja tiesas sēdē.

Bijušais Rīgas rajona partijas komitejas sekretārs Maļinovskis tiesā liecināja, ka pirms PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejas dibināšanas kongresa no LKP CK organizatoriskās daļas piezvanījis kāds šīs daļas darbinieks un uzdevis izveidot rajona delegāciju darba kolektīvu un sabiedrisko organizāciju pārstāvju kongresam, kas notiks, kā par to ziņojuši masu informācijas līdzekļi, 1990. gada 20. maijā Politiskās izglītības namā. Pēc šāda uzdevuma saņemšanas ticis piezvanīts rajona partijas pirmorganizāciju sekretāriem, kuriem uzdots nosūtīt uz kongresu personas, kuras tur vēlas ierasties. Viņš pats arī piedalījies kongresā. Partijas komitejas pastāvēšanas pēdējās dienās ticis piezvanīts no CK, ka partijas dokumenti būs jānogādā uz turieni. Atbraukusi armijas automašīna, esot bijuši vēl četri vīrieši, un daļa dokumentu — uzskaites kartītes, partijas biroja sēžu protokoli un citi svarīgi dokumenti — aizvesti. Kas ar tiem noticis — nezina. Šai sakarā tiesa pievērsa uzmanību liecinieka V. Rimaševska tiesā pārbaudītai liecībai, ka “par masveidīgu dokumentu iznīcināšanu LKP CK es varu paskaidrot tikai to, ka tas bija Rubika norādījums” (16. sēj. 16. 1. lpp. otrajā pusē).

Liecinieks O. Leščuks, bijušais LKP Jūrmalas PK sekretārs, liecināja, ka 1990. gada 20. maijā notikušā kongresa mērķis bijis apspriest jautājumu par PSRS saglabāšanu un cilvēku tiesību aizsargāšanu, ievērot PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas. Uz kongresu deleģētas tādas personas, kuras iestājušās par Latvijas saglabāšanu PSRS sastāvā. Viņš ticis ievēlēts ideoloģiskajā komitejā. Kongresā runājis A. Rubiks, un komitejas darba koordinēšanai ticis nozīmēts CK aparāta darbinieks V. Šustovs.

Liecinieki V. Gribačs, A. Gerasimjonoks un I. Ņikitins liecināja, ka viņi uz 20. maija komitejas dibināšanas kongresu devušies pēc partijas darbinieku norādījuma. Par to, ka nav notikusi delegātu izvirzīšana, apspriežot kandidatūras, liecināja arī liecinieks I. Kučerskis.

Liecinieki I. Ozols, O. Jegorovs, F. Stroganovs, P. Šapovalovs, I. Abramovs, V. Zaģerņuka liecināja, ka viņi PSRS un LPSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību dibināšanas kongresā nav piedalījušies, taču, neskatoties uz to, aizmuguriski ievēlēti kongresa izvēlētās komitejas sastāvā. I. Abramovs un V. Jegorovs par ievēlēšanu uzzinājuši no sava rajona komitejas darbiniekiem, bet liecinieki F. Stroganovs, I. Kučerskis un A. Šramko par ievēlēšanu kongresa izveidotajā komitejā vispār neko nav zinājuši un tās darbā neesot piedalījušies. V. Malahovs un V. Ceļš liecināja, ka uz kongresu braukuši delegāciju sastāvā, kuras vadījuši attiecīgu rajonu atbildīgi partijas komiteju darbinieki. Pēc ievēlēšanas komitejā izsaukumu uz tās sēdēm saņēmuši no rajonu komitejām. Piedalījušies dažu komitejas sēžu darbā, taču komitejas dokumentu projektu izstrādāšanā, sagatavošanā apspriešanai un izpildīšanā neesot piedalījušies.

Ar laikraksta “Sovetskaja Latvija” 1990. g. 30. augustā publicēto PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejas (priekšsēdētājs A. Rubiks), Interfrontes, bruņoto spēku veterānu un dažu citu sabiedriski politisko organizāciju parakstīto kopējo aicinājumu PSRS un Latvijas PSR pilsoņiem (8. sēj. 67. l. lpp.) piedalīties šo organizāciju rīkotajā 1990. g. 3. septembra akcijā, vērstā pret 1990. gada 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kura gan esot atcelta, bet lēmumu par tās atcelšanu nepildot ne Augstākā padome, ne vietējās varas iestādes. Šo akciju organizēšanai tikusi izveidota orgkomiteja ar atvaļinātu PSRS bruņoto spēku ģenerāli S. Marinkeviču priekšgalā, kura augusta sēdē apstiprinājusi protesta akcijas plānu, kas izņemts LKP CK (8. sēj. 68. l. lpp.) ar S. Marinkeviča parakstu. 1990. g. 7. septembra biroja sēdē pieņemts lēmums atbalstīt 3. septembra protesta akciju un ieteikts partijas pirmorganizācijām apspriest akcijas dalībnieku rezolūciju.

Ar liecinieka V. Ivanova liecību, ka VSGK sastāvā viņš, būdams Ventspils pilsētas partijas komitejas pirmais sekretārs, pārstāvējis Ventspili, kaut gan komitejas sastāvā ievēlēts nebijis. No liecinieka tiesas sēdē izriet, ka pēc viņa ieskata VSGK un LKP uzdevumi un mērķi bijuši vieni un tie paši — nekādas principiālas starpības starp tiem nebijis.

Ar tiesas sēdē pārbaudītajām (nolasītajām) liecinieka V. Šustova liecībām apstiprinās iepriekš minēto liecinieku liecības, ka viņš — V. Šustovs nodrošinājis PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejas tehnisko apkalpošanu un faktiski koordinējis darbu starp LKP CK un komiteju. Pats viņš toreiz bijis atbildīgs LKP CK aparāta darbinieks. Pirms pārcelšanas darbā PSKP CK aparātā strādājis par LKP CK Partijas celtniecības komisijas priekšsēdētāju. Pēc liecinieka liecības, viņš rīkojies A. Rubika uzdevumā — izziņojis komitejas sēdes. Sēžu laikā izdarījis pierakstus par uzdevumiem, kas radušies sēžu gaitā, lai kontrolētu to izpildi. Komitejas sēžu sagatavošanā un ar to saistīto uzdevumu izpildē bijuši iesaistīti daudzi LKP CK aparāta darbinieki. V. Šustovs savā liecībā min šādus darbiniekus — A. Kārkliņu, Juriju Mitinu, Irinu Harlamovu, V. Borzih, O. Potreki (9. sēj. 230.—232. l. lpp.).

Tādējādi ir pierādīts, ka uz PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu aizsargāšanas komitejas dibināšanas kongresu personas nav deleģējuši darba kolektīvi un sabiedriskās organizācijas, bet gan nosūtījuši partijas pilsētu un rajonu komiteju vadošie darbinieki, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju partijas pirmorganizāciju sekretāri, aparāta darbinieki pēc CK norādījuma. Pilsētu un lauku rajonu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju, darba kolektīvu un tā saucamā kreiso spēku blokā ietilpstošo sabiedriski politisko organizāciju pārstāvju iekļaušana kongresā izveidotās komitejas sastāvā notikusi nolūkā radīt iespaidu par darba kolektīvu un sabiedrisko organizāciju atbalstu komitejas darbībai un tās pieņemtajiem lēmumiem, rezolūcijām, aicinājumiem un paziņojumiem.

Ar izklāstītajiem tiesas izmeklēšanas materiāliem pēc tiesas ieskata ir pierādīts, ka galvenā loma PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejas dibināšanā to spēku koordinēšanai, kuri iestājās par Latvijas neatkarības un suverenizācijas procesa apturēšanu un Latvijas saglabāšanu PSRS sastāvā, ir piederējusi tiesājamam Alfrēdam Rubikam. Viņš kā šīs organizācijas priekšsēdētājs, ir vadījis un organizējis tās darbību, aktīvi piedalījies grupējuma pasākumu un akciju izstrādāšanā un vadīšanā un tās darbības nodrošināšanā, iesaistot tajā LKP CK aparāta darbiniekus un materiāli tehniskos līdzekļus.

PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejas II kongresa organizēšana arī notikusi A. Rubika tiešā vadībā — no lietas materiāliem redzams, ka II kongresa organizēšanas plānu un šai sakarā veicamos pasākumus apstiprinājis Alfrēds Rubiks kā LKP CK 1. sekretārs (9. sēj. 19.—20. l. lp.).

Par Alfrēda Rubika aktīvo lomu PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejas darba vadīšanā, tās pasākumu organizēšanā un to koordinēšanā ar citiem Latvijas Republikai naidīgajiem spēkiem liecina viņa paziņojums LKP CK VII plēnumā 1990.gada 23.novembrī, ka minētā datumā rīkotā PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komiteja kopīgi ar ADKP prezidiju un armijas pārstāvjiem sakarā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 14.novembra lēmumu “Par sevišķas nozīmes milicijas vienības un PSRS bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas Republikas teritorijā” ir izveidojusi praktiskās darbības štābu, “lai sekotu situācijai un novērstu jebkādas katastrofas” (3.sēj. 104.—108.1.lpp.).

Ar tiesas izmeklēšanas materiāliem konstatēts, ka 1990.gada 25.novembrī PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komiteja tās II kongresā tika pārdēvēta par Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju (VSGK). Tas darīts sakarā ar sabiedriski politiskās situācijas krasu saasināšanos, kā teikts PSKP Centrālajai komitejai adresētajā A.Rubika parakstītajā informācijā par kongresa darba norisi, pastāvot reāliem profašistiskās diktatūras nodibināšanas draudiem un draudiem sakaru saraušanai starp Latviju un PSRS. Informācijā, kuras noraksts izņemts un pievienots lietai, norādīts, ka vienlaikus ar komitejas pārdēvēšanu nolemts pilnveidot arī VSGK struktūru — tikuši ievēlēti divi tās līdzpriekšsēdētāji — LKP 1.sekretārs A.Rubiks un kolhoza—agrofirmas “Ādaži” priekšsēdētājs Alberts Kauls. Tiesa atzīmē, ka pirmais bija arī PSKP Politbiroja loceklis, otrs — toreizējās PSRS Prezidenta padomes loceklis.

Šai kongresā teiktajā runā A.Rubiks aicināja netaupīt spēkus komitejas darba aktivizēšanai cīņā par sociālistisko izvēli, uzsverot, ka pastāv reāli draudi, ka LTF, LNNK un pilsoņu kongresa koalīcija varot pabeigt valsts apvērsumu mierīgā ceļā un tādā gadījumā atgriešanās pie sociālisma būšot ļoti sarežģīta. (Tiesa atzīmē, ka tiesas izmeklēšanā A.Rubiks ne vienu reizi vien Latvijas neatkarības atjaunošanas aktu apzīmēja par kontrrevolucionāru parlamenta izdarītu apvērsumu.)

Tiesājamam A.Rubikam inkriminētās darbības antikonstitucionālu varas struktūru veidošanā LR likumīgo valsts varas un pārvaldes iestāžu aizstāšanai un to darbības vardarbīgai pārtraukšanai ir pierādīta ar tiesas izmeklēšanas materiāliem par nelikumīgu strādnieku vienību veidošanu un Augstākās padomes pilnvaru uzurpēšanu.

Ar laikraksta “Sovetskaja Latvija” 1990.g. 11.augusta numurā publicēto informāciju par PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu aizsargāšanas komitejas sēdi, kuru vadījis A.Rubiks. Sēdē apspriests Baltijas valstu paziņojums par atteikšanos piedalīties Savienības līguma izstrādāšanā un pieņemšanā. No informācijas redzams, ka sēdē tikusi izveidota darba grupa no komitejas un deputātu frakcijas “Līdztiesība” pārstāvjiem konsultācijām ar PSRS Augstāko padomi Savienības līguma koncepcijas izstrādāšanai (8.sēj. 25.l.lpp.). Augstākās padomes pilnvaru uzurpēšanas fakts apstiprinās arī ar citiem pierādījumiem:

— ar laikrakstos “Sovetskaja Latvija” un “Cīņa” 1990.gada 14. un 16.augusta numuros publicētajiem komitejas paziņojumiem PSRS prezidentam M.Gorbačovam, Ministru padomes priekšsēdētājam N.Rižkovam un PSRS savienoto republiku augstākām padomēm, kuros adresāti tiek informēti par Latvijas Augstākās padomes deputātu (no frakcijas “Līdztiesība”) un komitejas pilnvaroto grupas sastāva izveidošanu un apstiprināšanu Savienības līguma koncepcijas izstrādāšanai (8.sēj. 26.l.lpp.);

— ar A.Rubika paziņojumu VSGK II kongresā 1990.gada 25.novembrī, ka VSGK ir jāizvirza prasība Augstākai padomei parakstīt jauno Savienības līgumu. Šī A.Rubika prasība tikusi iekļauta kongresa pieņemtajā rezolūcijā šādā redakcijā: “Kongress pieprasa Augstākai padomei un republikas valdībai obligāti piedalīties jaunā Savienības līguma sagatavošanā un parakstīšanā. Šo prasību neievērošanas gadījumā kongress pilnvaro Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju pildīt simtiem tūkstošu cilvēku gribu un nosūtīt tautas delegāciju, lai tā piedalītos jaunā Savienības līguma sagatavošanā un parakstīšanā. Šīs delegācijas sastādīšanu uzdot komitejas prezidijam un republikas Augstākās padomes deputātu frakcijai “Līdztiesība” (8.sēj. 139.l.lpp., “Cīņa”, 1990.g. 30.novembra nr.213). Tālāk rezolūcijā aicināts nepieļaut Latvijas atdalīšanos no PSRS (turpat).

Turpinājums — nākamajos numuros

Ar LKP CK ēkas 410.kabinetā izņemtās iepriekšminētās informācijas norakstu, adresētu PSKP Centrālajai komitejai par PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejas II kongresa norisi 1990.gada 25.novembrī, kurā uzsvērts, ka kongress pieprasījis Latvijas Augstākai padomei atcelt pēc 1990.gada 4.maija deklarācijas pieņemtos PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijai neatbilstošos likumus un lēmumus un aicinājis iedzīvotājus izpildīt tikai tos likumus, kuri atbilst minētajām konstitūcijām. Kongress arī brīdinājis, ka, Augstākai padomei un valdībai turpinot neievērot PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas nosacījumus, komiteja būs spiesta griezties ar aicinājumu pie Latvijas tautas veidot alternatīvus varas orgānus (3.sēj. 113.l.lpp.).

Ar LKP CK 1991.gada 13.jūnija biroja lēmumu, ar kura 3.punktu LKP CK partijas organizatoriskā un kadru darba nodaļai kopīgi ar deputātu frakciju “Līdztiesība” uzdots uzsākt delegācijas veidošanu Savienības līguma parakstīšanai Latvijas tautas vārdā (2.sēj. 49.—50.l. lpp.).

Ar iepriekš minētajā informācijā tālāk teikto, ka VSGK II kongresā apspriesta komitejas un citu progresīvo organizāciju taktika, piedaloties jaunā Savienības līguma izstrādāšanā un noslēgšanā, kā arī apspriesti pasākumi Latvijā dislocēto PSRS Bruņoto spēku atbalstīšanai (3.sēj. 110.l. lp.).

Informācijas noslēgumā rezumēts, ka kongresa darba rezultātā ievērojami paplašināsies Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejas sociālā bāze un pieaugs tās loma un ietekme republikā (3.sēj. 114.l. lpp.).

Tiesas izmeklēšanā, izdarot tiesu grafoloģisko ekspertīzi, tika konstatēts, ka informācijas noraksta pēdējās lapas apakšējā daļā parakstījies V.Šustovs, atbildīgs LKP CK aparāta darbinieks, vēlākais PSKP CK aparāta darbinieks, kas arī apstiprina faktu, ka viņš A.Rubika uzdevumā veica PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu aizsargāšanas komitejas, vēlākās VSGK, tehniskās apkalpošanas un koordinēšanas darbu nodrošināšanu (1.sēj. 114.l. lpp.).

Ar LKP CK 1990.gada 11.oktobra biroja lēmumu (biroju vadījis A.Rubiks), ar kura 2.punktu uzdots LKP rajonu un pilsētu partijas komitejām līdz 1990.g. 1.novembrim pabeigt strādnieku vienību organizēšanu, kuras tām bija ieteikts izveidot ar LKP CK 5.oktobra biroja (vadītājs A.Rubiks) lēmumu, norādot, ka tās nepieciešamas V.Ļeņina un citu revolucionāro darbinieku pieminekļu aizsardzības nodrošināšanai, un iesakot nepieciešamības gadījumos griezties pēc palīdzības Armijas un Jūras kara flotes daļās (15.sēj. 2.l. lpp.). Ar PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejas 1990.gada 18.oktobra sēdes lēmumu (sēdi vadījis A.Rubiks) (15.sēj. 9.l. lpp.), kurā, norādot, ka Augstākās padomes pieņemtais lēmums “Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā” ir pretrunā ar PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un citiem PSRS likumdošanas aktiem, nolemts atbalstīt darba kolektīvu iniciatīvu strādnieku vienību veidošanā, kurām jādarbojas “stingrā saskaņā ar PSRS un Latvijas Konstitūciju” (15.sēj. 6.—9.l. lpp.) un aizsargājot sabiedrisko kārtību, jāveic vēl citi uzdevumi, tai skaitā jārīkojas , “ņemot vērā radušos politisko situāciju” (15.sēj. 9.l. lpp.).

Ar laikraksta “Cīņa” 1990.gada 23.oktobrī publicēto informāciju par notikušo iepriekš minēto sēdi, kurā norādīts, ka tajā “pieņemts plašs lēmums, kas pamato formējumu izveidošanu sociālistiskās izvēles ideālu aizstāvēšanai republikā” (15.sēj. 9.l. lpp.). No lēmuma redzams, ka strādnieku vienību koordinēšanai, kā arī to darbu organizēšanai PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizsargāšanas komitejā izveidots republikāniskais strādnieku vienību pagaidu štābs (15.sēj. 9.l. lpp.).

Liecinieks V.Timmermanis liecināja, ka kādā no Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejas sēdēm tika apspriests jautājums par strādnieku vienību organizēšanu. Ziņojumu par šo jautājumu, pievēršoties strādnieku vienību struktūru veidošanas problēmām, sniedzis komitejas loceklis J.Alkšņa Augstākās aviācijas kara skolas katedras vadītājs pulkvedis O.Čerņišenko. Strādnieku vienību darbības koordinēšanai bijis paredzēts izveidot centrālo orgānu, kurš būtu pakļauts VSGK.

Arī liecinieki I.Lopatins un N.Tuzovs tiesas izmeklēšanai liecināja, ka kādā no komitejas sēdēm tiešām ticis izskatīts jautājums un pieņemts lēmums par strādnieku vienību veidošanu.

Kaut gan pats liecinieks pulkvedis O.Čerņišenko, nopratināts tiesā, nevarēja kaut cik detalizēti atcerēties šo sēdi un sava priekšlasījuma saturu, vērtējot kopumā izklāstītos pierādījumus, apšaubīt liecinieka V.Timmermaņa liecības pēc tiesas izmeklēšanas materiāliem nav pamata.

Ar liecinieka A.Šmeļova liecību, ka tad, kad Rīgā pie Augstākās padomes un Ministru padomes parādījušās barikādes un lauksaimniecības tehnika, kādā no r/a “Būvmateriāli” streiku komitejas sēdēm ticis nolemts izveidot strādnieku vienību. Šī vienība, apmēram 20 cilvēku sastāvā, arī tikusi izveidota ar mērķi krievvalodīgo ie

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!