Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
11. janvāra sēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.01.1996., Nr. 6 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38508

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Deputātu pieprasījumi un jautājumi

Vēl šajā numurā

12.01.1996., Nr. 6

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

11. janvāra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt! Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Godātie deputāti, paziņoju par atklātu ziemas sesijas pirmo sēdi. 1996. gada 8. janvārī Parīzē ir miris bijušais Francijas prezidents Fransuā Miterāns. Lūdzu deputātus un klātesošos ar klusuma brīdi pagodināt izcilā politiķa un pārliecinātā eiropieša piemiņu! (Klusuma brīdis.) Paldies!

Pie Prezidija izsludinātās darba kārtības ir saņemti sekojoši papildinājumi. Iekļaut darba kārtībā jautājumu par Latvijas Republikas Saeimas partnerattiecību parlamentārās grupas izveidošanu Latvijas—Krievijas partnerattiecībām. Vai ir kādi iebildumi pret šī jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā? Prezidija priekšlikums, ja nav iebildumu, ir iekļaut šo jautājumu kā dienas kārtības 31. jautājumu pie patstāvīgajiem priekšlikumiem. Ir kādas citas domas, lūdzu? Lūdzu, Juris Sinka, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

J. Sinka (TB). Cienījamo Prezidij! Dāmas un kungi! Es sapratu, ka visām tām pārējām atbalsta grupām, kas tiek veidotas, ir vēl jāgaida. Pēc tā, kā es saņēmu ziņas no Ārlietu biroja, tām jāgaidot līdz nākamajai nedēļai, nākamajai sēdei, tur parakstoties, kas tur grib iestāties. Un es domāju, ka arī šīs atbalsta grupas veidošanai vajadzētu iet tādu pašu ceļu, tā ka es ieteiktu to neizskatīt kā tādu atsevišķu. Nu kāpēc tad ne Latvijas—Vācijas atbalsta grupu vai jebkuru citu, kur, jūs jau visi zināt, kolēģi, jūs esat parakstījušies un pieteikuši savu interesi, un tā tālāk, un to acīmredzot tikai nākamnedēļ nokārtos. Tādēļ es nedomāju, ka šai atbalsta grupai vajag tādu speciālu mūsu parlamenta uzmanību.

Sēdes vadītāja. Sinkas kungs, lūdzu, kāds ir jūsu konkrētais priekšlikums?

J. Sinka. Nē, nu, to nepieņemt.

Sēdes vadītāja. Šodien neizskatīt. Tātad, lūdzu, balsojam par to, vai iekļaut šodienas darba kārtībā jautājumu par Latvijas Republikas Saeimas Latvijas—Krievijas partnerattiecību parlamentārās grupas izveidošanas apstiprināšanu! Tātad mēs balsojam, vai iekļaut darba kārtībā vai neiekļaut. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 21, atturas — 16. Iekļauts darba kārtībā kā 31. izskatāmais jautājums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumus. Dokuments nr. 188. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut 11. janvāra sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums likumā par zemes komisijām”. Tā kā ir nepieciešams Prezidija atzinums, tikko kā būs Prezidija atzinums, tā arī lemsim par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.

Otrs dokuments. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut 11. janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu ‘Par piecu deputātu sastāva atjaunošanu Centrālajā zemes komisijā” saskaņā ar likumu “Par zemes komisijām”. Atzinums ir sagatavots, pašlaik tas tiek kopēts un deputātiem tiks izdalīts tuvākās pusstundas laikā. Ir priekšlikums iekļaut to darba kārtībā. Tagad tas ir Prezidija priekšlikums iekļaut pie patstāvīgajiem priekšlikumiem kā darba kārtības 32. jautājumu. Vārds Ivaram Ķezberam, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam!

I. Ķezbers (DPS). Godājamie kolēģi! Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija lūdz šo jautājumu šodien neizskatīt, motivējot to sekojoši. Vajadzētu šo jautājumu izskatīt nevis šādā steidzamības režīmā, bet izspriest Starpfrakciju padomē, un ņemot vērā to, ka iet runa par pieciem cilvēkiem, bet šeit ir izvirzītas sešas kandidatūras, es domāju, ka var izvirzīt arī vēl un tādā veidā apspriest, jo jautājums ir ļoti nopietns, izveidojot šo komisiju un balsojot par to. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums neiekļaut. Vārds Annai Seilei, LNNK un LZP frakcijas deputātei.

A. Seile (LNNK, LZP). Anna Seile, LNNK un arī līdzšinējā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja. Centrālā zemes komisija jau ilgāku laiku, kopš 6. Saeimas ievēlēšanas, mokās ar to, ka nesanāk kvorums un nevar izlemt jautājumus. Tajā pašā laikā ir arī ārkārtīgi aktuāli jautājumi, kas saistīti ar valsts budžetu, ar līdzekļu iedalīšanu zemes iemērīšanai un pagastu zemes komisiju uzturēšanai. Nevar ilgāk kavēties ar šī jautājuma izskatīšanu, tādēļ es domāju, ka mēs varētu pieļaut arī tādu variantu, ka frakcijas šīsdienas laikā iesniedz savus papildu kandidātus, ja tādi ir, un sēdes beigās, ja būs saņemts Prezidija atzinums, tomēr vajadzētu balsot par šīs zemes komisijas izveidošanu, jo tai vienkārši jāsāk strādāt. Arī manas pilnvaras īstenībā jau sen vajadzēja nolikt, jo tomēr jau 6. Saeimai vajadzēja tādu uzmanību izrādīt un jaunu Centrālo zemes komisiju ievēlēt. Aicinu tātad atbalstīt šā projekta uzņemšanu šodienas darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Es gan gribēju aizrādīt, ka projektā ir ierakstītas patiešām sešas personas un tanī, ko pavairos deputātiem, ir ierakstīti seši deputāti, bet komisija lūdz piecus deputātus. Tā ka projektā ir šī lieta, ka personālijas nevajadzētu ierakstīt iekšā. Jā, lūdzu! Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

A.Seile (LNNK, LZP). Likumā ir noteikts, ka Centrālajā zemes komisijā ietilpst pieci Saeimas deputāti, bet nav jau liegts uzstādīt vairāk. Mēs, kā parasti, varam balsot, un reitinga kārtībā šajā zemes komisijā iekļūs pieci cilvēki. Tāda varētu būt šī balsošanas kārtība. Par pārējiem zemes komisijas locekļiem — tie ir cilvēki, kuri strādā dažādās ministrijās un resoros. Pašas ministrijas izvirza šos cilvēkus, un Saeima viņus tikai apstiprina, tur nebūtu problēmu. Gada gaitā, ja kādai ministrijai esošos cilvēkus būs vēlme apmainīt, viņa to varēs arī darīt, bet tātad no šiem sešiem ievēlēt, protams, var tikai tos piecus, kuri savāc lielāko balsu skaitu. Ja izvirzīs desmit, arī tad saskaņā ar likumu Centrālajā zemes komisijā varēs iekļūt tikai pieci.

Sēdes vadītāja. Vairāk runātāju nav. Tātad mums ir divi priekšlikumi — par iekļaušanu darba kārtībā, ko ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un otrs priekšlikums — šo jautājumu šodien neiekļaut darba kārtībā un neizskatīt. Balsojam iesniegšanas kārtībā, tātad par iekļaušanu darba kārtībā, lai apstiprinātu Centrālās zemes komisijas sastāvu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 32, atturas — 8. Jautājums darba kārtībā iekļauts, tātad, ja nav citu priekšlikumu, mēs to iekļaujam kā 32.punktu.

Par darba kārtības izmaiņām vēl ir kādi priekšlikumi? Vairāk nav saņemti priekšlikumi par darba kārtības izmaiņām, tātad sākam izskatīt Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 11.janvāra sēdes darba kārtību.

 

Pirmais — par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Straumes, Kiršteina, Čevera, Vītola, Bāna un Panteļējeva iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Sākam debates. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

J.Mauliņš (TKL). Labrīt, godātā Saeima! Vispirms varu paziņot, ka neviens mūsu frakcijas deputāts nav saņēmis šo likumprojektu. Paldies Ivaram Ķezberam, ka viņš man deva iespēju ielūkoties šajā likumprojektā. Šeit es gribu aizrādīt, ka vainīgi ir ierēdņi, kas šo jautājumu kārto, un, tā kā es iepazinos ar likumprojektu, varu piebilst arī to, ka šajā likumprojektā nepieciešamā izmaiņa Ministru kabineta sastāvā arī ir saistīta ar ierēdņiem. Proti, es pilnīgi saprotu gan Andri Šķēli, gan partijas, kas ieiet šajā valdībā, ka nav viegli atbrīvoties no cementēti nostiprinātiem ierēdņiem, ko veica Māris Gailis, lai saglabātu ierēdņu mūžību Latvijas valdībā un tāpat arī Saeimā. Tāpēc es lūdzu, ja šo likumu pieņems, šo grozījumu, kur, cik es saprotu, būs četri vai pieci jauni Ministru prezidenta biedri, tad vajadzētu tikai saskaņā ar to jauno likumprojektu par ierēdņu tiesībām un viņu nenomaināmību, jo to, ka ierēdņi ir nenomaināmi, mēs jūtam. Vismaz es personīgi ļoti jūtu to sastrēgumu, kas rodas šeit, Saeimas darbā. Proti, cilvēki tiek pārplūdināti ar nevajadzīgiem dokumentiem un tajā pašā laikā vajadzīgos dokumentus, kā redzams šajā gadījumā, nesaņem. Es domāju, ja mēs gribam ievest Latvijā kārtību, tad vispirms jāieved tiešām mūsu mājā kārtība un jāieved kārtība arī Ministru kabinetā. Un es varu tikai izteikt līdzjūtību Andrim Šķēlem. Neskatoties uz to, kā viņu kritizē vai nekritizē, izsaku viņam līdzjūtību kā vadītājam, kuram vajadzēs rēķināties ar pieciem palīgiem, kas viņu diriģēs. Kā zinām, ja vienu orķestri diriģētu diriģents un viņa pieci palīgi, nekāda dziedāšana neiznāktu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, lūdzu, kāds ir jūsu konkrētais priekšlikums?

J.Mauliņš. Priekšlikumu es izsacīju pašā sākumā — ka šis likumprojekts ir apskatāms tikai kopībā ar likumu par ierēdņiem, un šobrīd viņš nav gatavs. Bez tam mūsu frakcija praktiski tiek izolēta, jo mēs neesam sagatavojušies, mums šī dokumenta nav. Tātad atlikt izskatīšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Nav par izskatīšanu jautājums, Mauliņa kungs! Jautājums ir vienkāršs — vai mēs nododam komisijām, vai noraidām nodošanu komisijām.

J.Mauliņš. Noraidīt nodošanu komisijām.

Sēdes vadītāja. Un runājot par likumprojekta saņemšanu, es gribu informēt deputātu kungus, ka jautājums par šī likumprojekta nodošanu komisijām tika izskatīts 1995.gada 21.decembrī un likumprojekts nosūtīts jums pagājušajā gadā. Tā ka te varbūt ir tikai mazliet kļūda tanī ziņā, ka ir sakārtoti dokumenti jūsu pašu materiālos.

Paldies! Vai kāds vēlas runāt? Nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”” nodošanu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā. Lūdzu balsošanas rezīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 15, atturas — 8. Saeimas Prezidija atzinums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā par valsts aizsardzību”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums Prokuratūras likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds Jurim Kaksītim, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam — Juridiskās komisijas vārdā!

J. Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es griežos pie jums ar lūgumu šo jautājumu iekļaut šodien dienas kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā. Šis jautājums ir saistīts zināmā mērā ar to, ko mēs jau izskatījām pagājušā gada 21. decembrī. Sakarā ar to, ka Rīgā administratīvi teritoriālais iedalījums mainās, līdz ar to ir nepieciešams izdarīt tīri formāla rakstura izmaiņas Prokuratūras likumā. Patiesību sakot, to jau vajadzēja izdarīt agrāk, bet attiecīgie Prokuratūras darbinieki nedaudz nokavēja, kaut arī to bija iespējams izdarīt jau vienlaicīgi ar izmaiņām tiesu varas likumā.

Tādēļ es lūdzu jūs atbalstīt Juridisko komisiju un iekļaut šo jautājumu šodien izskatāmo likumprojektu skaitā, un izskatīt to kā pirmo, tas ir, kā 19. likumprojektu. Tas būtu pirmais likumprojekts šodienas dienas kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā, tātad mūsu tagadējā darba secība. Mums vispirms ir jāpieņem lēmums par nodošanu komisijai un pēc tam — par iekļaušanu dienas kārtībā. Pret nodošanu komisijai iebildumu nav? Tātad nodots Juridiskajai komisijai. Nākamais jautājums — iekļaut šodien dienas kārtībā kā trešās sadaļas, tas ir, dienas kārtības rubrikas “Likumprojektu izskatīšana”, pirmo punktu. Tas būtu pirms dienas kārtības 19. jautājuma izskatīšanas. Iebildumu no deputātu puses nav?

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ekonomisko, tehnisko un ar to saistīto palīdzību”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas kopienas komisijas līgumu par Eiropas kopienas komisijas pārstāvniecības izveidošanu un tās privilēģijām un imunitātēm Latvijā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jūs gribat runāt? Jā... Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts — Juridiskās komisijas vārdā!

J. Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es atkal griežos pie jums ar lūgumu, lai šo jautājumu iekļautu šodien darba kārtībā tūlīt aiz likumprojekta par Prokuratūru. Situācija ir sekojoša. Pagājušā gada nogalē Valsts prezidenta kancelejas apžēlošanas dienests griezās Juridiskajā komisijā un mēs izskatījām jautājumu, un ir radušās domstarpības sakarā ar Satversmes normas piemērošanu par apžēlošanu un attiecīgi Kriminālkodeksa 23. panta ceturtās daļas piemērošanu. Jautājums nav tik viennozīmīgs, un tādēļ Juridiskā komisija nāca pie atziņas, ka ir izdarāmas izmaiņas Kriminālkodeksā, un šīs izmaiņas ir izdarāmas līdz dienai, kad spēkā stāsies likums par apžēlošanu, kas, protams, ir vēl jāizstrādā. Šeit es saskatu zināmu steidzamības nepieciešamību, un tanī pašā laikā tas nav pārāk sarežģīts jautājums, tādēļ es lūdzu iekļaut to šodien plenārsēdes darba kārtībā, izskatot likumprojektu tūlīt pēc Prokuratūras likuma. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tad vispirms mums ir jāizlemj jautājums par šī likumprojekta nodošanu komisijai. Iebildumu nav? Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai. Nākamais jautājums, kas jāizšķir, ir par šī likumprojekta kā trešās sadaļas 2. punkta izskatīšanu šodienas plenārsēdē. Tas būtu pēc jau izdarītajām izmaiņām — pirms izsludinātās dienas kārtības 19. punkta. Iebildumu nav? Tātad iekļaujam dienas kārtībā.

 

Nākamā šodienas plenārsēdes darba kārtības sadaļa — par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata.

Par S.Dz.Levrences atkārtotu apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas locekli. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija saņēma dokumentus no Valsts kontroles, izskatīja jautājumu un atbalsta Silvijas Dzintras Levrences atkārtotu apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas locekli. Tādēļ es lūdzu jūs pieņemt lēmumu par minētās Silvijas Dzintras Levrences apstiprināšanu atkārtoti par Valsts kontroles kolēģijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Deputātiem tikai gribu atgādināt, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 9. Silvija Dzintra Levrence ir apstiprināta par Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas locekli.

J.Kaksītis. Šajā pašā Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīts arī jautājums par Riharda Zonenberga atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontoles kolēģijas locekli. Juridiskā komisija atbalsta šo lēmumu, un es lūdzu jūs šodien arī atbalstīt šo lēmumu un nolemt par atkārtotu Riharda Zonenberga apstiprināšanu par Valsts kontroles kolēģijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 13. Rihards Zonenbergs apstiprināts par Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas locekli.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Jāni Āboliņu par Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 12. Jānis Āboliņš ir apstiprināts par Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas locekli.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Vilni Hariju Puču par Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 16. Vilnis Harijs Pučs apstiprināts par Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas locekli.

“Par Ventspils pilsētas tiesas tiesneses I.M.Celmiņas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. Juridiskās komisijas vārdā — Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts Juris Kaksītis!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamā Saeima! Juridiskā komisija saņēma un izskatīja Ventspils pilsētas tiesas tiesneses I.M.Celmas lūgumu atbrīvot viņu no ieņemamā tiesneses amata pēc viņas iniciatīvas. Izskatījusi šo jautājumu, Juridiskā komisija atbalsta lēmuma projektu, tādēļ es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu pieņemt lēmumu par Ventspils tiesas tiesneses I.M.Celmas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata.

Sēdes vadītāja. Pirms balsošanas gribu deputātiem atvainoties, ka jums izsniegtajā dienas kārtībā ir drukas kļūda. Šeir ir jābūt uzvārdam “Celma”, nevis “Celmiņa”, kā ir jums nodrukāts. Tāpēc lūdzu deputātus skatīties dokumentu, kas ir jūsu rīcībā, un Juridiskās komisijas atzinumu.

Tātad balsojam par Ingunas Marikas Celmas atbrīvošanu pirms termiņa no tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 7. Lēmums ir pieņemts. Atbrīvot pirms termiņa Ingunu Mariku Celmu no Ventspils pilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu pieņemt lēmumu par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces Guntas Freibergas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata pēc viņas lūguma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 9. Gunta Freiberga ir atbrīvota pirms termiņa no Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces amata pēc pašas vēlēšanās.

J.Kaksītis. Par tiesneša A.Siliņa atlaišanu Juridiskās komisijas vārdā runās deputāts Romāns Apsītis.

Sēdes vadītāja. Romāns Apsītis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts — Juridiskās komisijas vārdā.

R.Apsītis (LC). Godātā Saeima! Saeimas Juridiskā komisija ir izstrādājusi un iesniedz šodien Saeimai izskatīšanai lēmuma projektu “Par Aiņa Siliņa atlaišanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. Saskaņā ar šo lēmuma projektu ir paredzēts atlaist tiesnesi Aini Siliņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata par tīšu likuma pārkāpumu, kas saistīts ar tiesas spriešanu un izraisījis būtiskas sekas. Jāsaka, tas ir vienreizējs, vēl nebijis gadījums mūsu praksē. Tomēr mēs esam izšķīrušies par šādu soli, jo gandrīz divu gadu garumā Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Ainis Siliņš sistemātiski netiek galā ar saviem darba pienākumiem. Proti, viņš gan izskata civillietas galvenokārt un arī krimināllietas, bet neraksta spriedumus par izskatītajām lietām. Ir notikušas divas pārbaudes. Pirmā pārbaude notika jau 1994.gada februārī. Pēc gada notika otra pārbaude, bet izrādījās, ka šis brīdinājums, kas viņam tika izteikts, nebija ņemts vērā un ka arī noteiktais termiņš, kurā vajadzēja šo parādu dzēst, ka šis laiks nav izmantots lietderīgi un ražīgi. Gluži otrādi — neuzrakstīto spriedumu skaits vēl bija pavairojies.

Šajā sakarā, balstoties uz likumu “Par tiesu varu”, kā arī uz likumu “Par tiesnešu disciplināro atbildību”, ir ievēroti visi procesuālie noteikumi, un tieslietu ministrs, es tajā laikā vēl biju tieslietu ministrs, pagājušajā gadā ierosināja disciplināro lietu. Saskaņā ar iepriekš minētajiem likumiem šo disciplināro lietu izskatīja Rajonu un pilsētu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un nolēma lūgt amatpersonu, kas bija tiesīga ierosināt atlaišanas jautājumu, tātad — tieslietu ministru, griezties Saeimā ar šo jautājumu. Tas arī tika izdarīts. Tiesnesis Ainis Siliņš tika atstādināts no amata līdz lietas galīgajai izskatīšanai Saeimā, un Juridiskā komisija šo lietu izskatīja paša tiesneša klātbūtnē, piedalījās arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs tiesnesis Laukroze un Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Poļikarpovas kundze. Juridiskā komisija, noklausoties visas puses, izanalizējot lietas apstākļus un balstoties uz likumu, vienbalsīgi nolēma, ka šis tiesnesis būtu jāatlaiž no amata.

Un šādā sakarā tad arī ir izstrādāts minētais lēmuma projekts, un Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Saeimu šo lēmumu pieņemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad lūdzu deputātus balsot par tiesneša A.Siliņa atlaišanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 10. Ainis Siliņš atbrīvots no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata par tīšu likuma pārkāpumu.

 

Saeimas Prezidijā ir ienācis viens pieprasījums un vairāki jautājumi.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei!

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Deputātu pieprasījums. “5.Saeima pieņēma likumu “Par humāno palīdzību”, kas nosaka, ka līdz 1995.gada 1.oktobrim Ministru kabinetam jāizveido saraksts, kas precīzi noteiktu, kādi priekšmeti (vielas) ietilpst jēdzienā “humānā palīdzība”. Jau Māra Gaiļa vadītajai valdībai mēs uzdevām jautājumu, kad tiks apstiprināti Ministru kabineta noteikumi. Tika saņemta atbilde, ka noteikumi tiek gatavoti Finansu ministrijā. Taču šie noteikumi ir nepieciešami, lai sakārtotu humānās palīdzības sūtījumu ievešanu un sadali Latvijā. Tāpēc lūdzam atbildēt, kāpēc līdz pat šim laikam saraksts nav izveidots un kad tas tiks izdarīts.” Deputāti Aida Prēdele, Māris Vītols, Pauls Putniņš, Kārlis Druva, Andrejs Naglis, Anta Rugāte, Oskars Grīgs, Pēteris Tabūns, Aleksandrs Pētersons, Dzintars Ābiķis.

Sēdes vadītājs. Tā kā pieprasījumā nav norādīts, ka kāds gribētu runāt par motivāciju, un nav norādīts arī par steidzamību, tad pieprasījumu, kas adresēts Latvijas Republikas Ministru kabinetam, nododam Pieprasījumu komisijai.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas labklājības ministram Vladimiram Makarovam.

“Cienītais Makarova kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus paredzējusi veikt valdība, lai aizsargātu un nodrošinātu Latvijas daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu bērnus?

2. Vai Latvijas pensionāri šogad var cerēt uz pensijas pielikumu? Ja tāds ir paredzēts, tad kad pensiju paaugstinās un cik latu liela tā būs?

3. Vai valdībai ir zināms, ka pēdējās nedēļās Latvijā nosaluši gandrīz 50 cilvēki, lielākoties neapkurinātos dzīvokļos?

4. Kādus konkrētus pasākumus veiks valdība, lai mazinātu trūkumu un nabadzību ziemas mēnešos?” Deputāti Odisejs Kostanda, Jānis Kazāks, Elmārs Zelgalvis, Jānis Mauliņš, Jānis Strods, Andris Saulītis, Kārlis Čerāns, Edmunds Grīnbergs, Imants Liepa, Janīna Kušnere.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas labklājības ministram Makarovam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

“Cienītais Šķēles kungs! Pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Gailis pirms vēlēšanām vairākkārt paziņoja, ka visi bankas “Baltija” noguldītāji atgūs zaudētos līdzekļus, ja viņš no jauna tiks ievēlēts valdībā. Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kā valdība vērtē to, ka tikai dažas dienas pēc jaunās valdības apstiprināšanas atklājās, ka šie solījumi ir nepatiesi, pat nelikumīgi?

2. Vai piekrāptajiem bankas “Baltija” noguldītājiem tagad jāsamierinās ar realitāti, ka zaudēto naudu viņi nekad atpakaļ nesaņems?

3. Kā valdība plāno aizstāvēt bankas “Baltija” noguldītāju intereses?

4. Cik bankas “Baltija” līdzekļu un kā konkrēti iztērēts pēc bankas pārņemšanas 1995.gadā?

5. Kāds bankas “Baltija” nekustamais īpašums, kam un par kādu samaksu tika pārdots pēc bankas pārņemšanas?

6. Cik lielas algas tika maksātas bankas “Baltija” administrācijas darbiniekiem?

7. Cik lieli līdzekļi tika iztērēti administrācijas darbinieku komandējumiem pēc bankas “Baltija” pārņemšanas 1995.gadā? Uz kādām ārvalstīm bija šie komandējumi, cik bija šo braucienu, kāds bija komandējumu mērķis?

8. Kāds ir valdības atzinums par bankas “Baltija” sanācijas plāniem?

9. Kuriem noguldītājiem ir izmaksāts vairāk nekā 200 latu? Lūdzam nosaukt šo noguldītāju vārdus un uzvārdus, viņiem izmaksātās summas lielumu. Atbildei lūdzam jūs pievienot bankas “Baltija” sanācijas plānu projektus, kā arī bankas “Baltija” pārādnieku sarakstu un izziņu par kopējo parādu summu. Lūdzam iesniegt arī bankas “Baltija” administrācijas darbinieku štatu sarakstu, kurā minētas arī viņiem izmaksātās algas pēc bankas pārņemšanas 1995.gadā.”

Deputāti Odisejs Kostanda, Jānis Kazāks, Elmārs Zelgalvis, Jānis Mauliņš, Jānis Strods, Andris Saulītis, Kārlis Čerāns, Edmunds Grīnbergs, Imants Liepa, Janīna Kušnere.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas Ministru prezidentam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. “Cienītais Šķēles kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Cik lielu algu saņem pieci Ministru prezidenta biedri?

2. Kādas ir viņu rīcībā nodoto telpu izmaksas mēnesī, gadā?

3. Cik jaunu darbinieku tiks pieņemti darbā šajos piecu Ministru prezidenta biedru birojos un cik lielas būs viņu algas?

4.Vai piecu Ministru prezidenta biedru vajadzībām tiks iepirktas jaunas automašīnas. Cik tās maksās?

5. Cik lieli izdevumi tiek plānoti piecu Ministru prezidenta biedru gaidāmajiem ceļojumiem?

6. Vai Ministru prezidentam ir zināms, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas atļaujas tādu luksusu — piecus Ministru prezidenta biedrus? Vai viņš zina, ka Kārlim Ulmanim nebija neviena vietnieka?

7. Kādi pienākumi ir paredzēti katram Ministru prezidenta biedram?

8. Vai Ministru prezidents uzskata, ka viņam politiski ir nepieciešami pieci Ministru prezidenta biedri, ka tiem vajadzēs veikt atbilstoša apjoma darbu un ka tas ir attaisnojums tautas priekšā? Kā ir pamatota piecu Ministru prezidenta biedru iecelšana?

9. Vai Ministru prezidents uzskata par pareizu, ka, valdībā esot divdesmit astoņiem ministriem, katrs ceturtais deputāts vienlaikus pilda arī ministra pienākumus? Tādējādi Saeimas kontrole pār valdību lielā mērā vairs nav realizējama. Par cik palielināsies kopējie izdevumi jaunās valdības uzturēšanai salīdzinājumā ar iepriekšējo valdību?” Deputāti Odisejs Kostanda, Jānis Kazāks, Elmārs Zelgalvis, Jānis Mauliņš, Jānis Strods, Andris Saulītis, Kārlis Čerāns, Edmunds Grīnbergs, Imants Liepa, Janīna Kušnere.

Sēdes vadītāja. Vārds Odisejam Kostandam, frakcijas “Latvijai” deputātam, lai motivētu jautājumu par Ministru prezidenta biedriem!

O.Kostanda (TKL). Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Frakcijas “Latvijai” deputāti iesniedza šos jautājumus valdībai, jo tiešām nav skaidrs, kādi argumenti, kāds pamatojums bija, apstiprinot un izvēloties tieši piecus Ministru prezidenta biedrus. Liekas dīvaini, kāpēc, piemēram, ne četri Ministru prezidenta biedri, kāpēc ne seši. Tāpēc mēs uzdodam šos jautājumus. Kas to nosaka? Vai tas ir veicamo darbu apjoms un specifika katram Ministru prezidenta biedram vai kādi sevišķi valsts pārvaldes politikas mērķi un uzdevumi, vai vienkārši valdībā esošo partiju līderu vēlēšanās, maigi izsakoties, justies katram no viņiem kā tādam galvenajam valsts ministram? Un tāpēc, ja mums ir vajadzīgi šādi galvenie ministri, virsministri, tad jādomā, cik tas valstij izmaksās. Tāpēc mēs uzdevām šos konkrētos jautājumus. Vai ir attaisnojama budžeta līdzekļu tērēšana tik daudzu politiķu varaskāres ambīciju apmierināšanai, lai viņiem būtu šis tituls, lai būtu savs birojs, savs darbinieku aparāts kā Ministru prezidenta biedriem. Jo vairāk tāpēc, ka šī ziema ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā ir ļoti smaga, daudziem ir jācieš trūkums un pat bads. Šie jautājumi, mēs uzskatām, ir ļoti aktuāli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šodien Saeimā tika izskatīts arī projekts “Grozījumi likumā “Par Ministru kabineta iekārtu””, kuri, kā mēs saskatām, drīz vien stāsies spēkā, kad tiks izskatīti komisijās un pieņemti šeit, plenārsēdē. Var rasties situācija, kad mums būs vairs ne tikai pieci Ministru prezidenta biedri, no kuriem viens būs atbrīvotais biedrs, bet mums varbūt būs 15 atbrīvotie Ministru prezidenta biedri un faktiski Ministru kabinets varēs saukties īstenībā par biedru kabinetu. Mēs ceram, uzdodot šos jautājumus un saņemot konkrētas atbildes, ka deputāti un arī valdība tomēr ieņems citu nostāju un atteiksies no šīs tendences palielināt un palielināt Ministru prezidenta biedru skaitu. Jo kas tad šiem Ministru prezidenta biedriem tāds speciāls būtu jādara, kāpēc būtu jāattīsta šī tendence, ka būtu vajadzīgi vēl vairāk atbrīvoto biedru, kas sekos aiz visa šī kā nākošais solis? Vai tiem būs mazāk darba, vai tiem būs mazāk atbildības? Ko tas viss nozīmēs — šie atbrīvotie biedri?

Mēs uzdevām konkrētus jautājumus par finansu nodrošinājumu, jo gribam arī redzēt, vai visi šie Ministru prezidenta biedri saņems vienādu algu, vai viņiem būs vienāds skaits palīgu, vienāds skaits sekretāru, vienāds skaits padomnieku, cik lieli būs šie biroji.

Nobeigumā gribētos minēt arī vienu piemēru no vēstures pārdomām valdībai un Saeimai. Domāju, ka mēs visi zinām gadījumu, kad senās Romas imperators Kaligula bija iecerējis savu mīļoto rīkšotāju, auļotāju zirgu padarīt par senatoru. Varbūt šeit var Ministru prezidents saskatīt arī zināmas paralēles starp Romas impēriju un tagad Latvijā notiekošo. Zirga iecelšana par senatoru toreiz demonstrēja senāta degradēšanu senajā Romā. Vai tagad, kad mēs sāksim iecelt vienu pēc otra aizvien lielāku skaitu Ministru prezidenta biedru, nenotiks līdzīgi un nesāks degradēties pats Ministru kabinets no tā? Nekļūs smieklīgs tautas acīs? Mums būs pieci, seši, septiņi, beigās desmit Ministru prezidenta biedru. Un kā cilvēki to uztvers? Jā joku tikai? Tāpēc, lai nezustu uzticība valdības darbam un kā rezultāts tam, kā sekas arī uzticība Saeimas darbam, mēs gribam sadzirdēt konkrētas atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājumiem, lai mēs nenonāktu līdz situācijai, kad Ministru prezidenta biedru skaita palielināšanas rezultātā arī šeit, Latvijā, kāds nesāktu iedomāties arī Latvijas zirgus vienu pēc otra iecelt Ministru prezidenta biedru amatos.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas Ministru prezidentam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam. “Cienītais Kreitusa kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Cik lieli pagājušajā gadā bijuši budžeta izdevumi, kas izlietoti Valsts prezidenta vajadzībām, ieskaitot Valsts prezidenta kancelejā nodarbināto darbinieku algām nepieciešamās izmaksas?

2. Cik izmaksāja Prezidenta pils atjaunošana?

3. Vai valdība paredzējusi ieviest taupības režīmu arī Valsts prezidenta izdevumiem paredzētajos budžeta līdzekļos, tajā skaitā taupot arī uz prezidenta dārgo, bet mazefektīvo ārzemju ceļojumu un daudzo reprezentablo automašīnu rēķina?”

Deputāti Odisejs Kostanda, Ojārs Grinbergs, Jānis Mauliņš, Imants Liepa, Elmārs Zelgalvis, Jānis Kazāks, Gunta Gannusa, Andris Rubins, Māris Rudzītis, Jānis Strods.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas finansu ministram.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas zemkopības ministram Albertam Kaulam. “Cienītais Kaula kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Ko valdība paredzējusi darīt, lai uzlabotu Latvijas lauksaimnieku saimniecisko stāvokli?

2. Vai tiks precizētas lauksaimniecības produktu valsts iepirkuma kvotas? Kad tas notiks?

3. Vai tiks aprēķināts precīzs pārtikas produktu daudzums, kas nepieciešams katram Latvijas iedzīvotājam, ņemot vērā iedzīvotāju reālo pirktspēju?

4. Ar kādiem nosacījumiem zemnieki varēs saņemt solītās subsīdijas?

5. Kā notiks zemkopju kooperācija laukos? Kā valdība domā veicināt šo kooperāciju?

6. Kā valdība uzraudzīs importētās lauksaimniecības produkcijas ievešanu? Kā novērsīs tās ievešanu lielos apjomos, lai veicinātu vietējās lauksaimniecības produkcijas ražošanu?”

Deputāti Odisejs Kostanda, Kārlis Čerāns, Edmunds Grīnbergs, Gunta Gannusa, Jānis Kazāks, Elmārs Zelgalvis, Imants Liepa, Oļģerds Dunkers, Janīna Kušnere, Ojārs Grinbergs.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas zemkopības ministram.

J.Kušnere. Latvijas Republikas tieslietu ministram Rasnača kungam, Latvijas Republikas ārlietu ministram Birkava kungam.

“Lūdzam sniegt likumā noteiktajā kārtībā un laikā informāciju par to, kā tiek izpildīts Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995. gada 17. janvāra rīkojums nr.13, saskaņā ar kuru Tieslietu ministrijai kopā ar Ārlietu ministriju ir uzdots izveidot darba grupu Latvijas Republikas likumdošanas aktu saskaņošanai ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju un tās 11. papildprotokolu, sagatavot likumprojektus par minēto aktu ratifikāciju. Kas konkrēti ir izdarīts Latvijas Republikas likumdošanas aktu un Eiropas cilvēktiesību konvencijas, tās 11. papildprotokola saskaņošanas jomā? Vai minētās darba grupas kompetencē ir arī jautājums par Latvijas Republikas likumdošanas aktu saskaņošanu ar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvijas ārlietu ministrs parakstīja Strasbūrā 1995. gada 11. maijā? Ja ne, tad kas ir atbildīgs par šo jautājumu? Vai godātie ministri uzskata, ka, tuvojoties gadskārtai kopš Eiropas cilvēktiesību konvencijas un tās 11. papildprotokola parakstīšanas Strasbūrā 1995. gada 10. februārī, ir pienācis laiks minēto aktu, kā arī Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību ratifikācijai un dokumenta par Eiropas cilvēktiesību komisijas un Eiropas tiesas jurisdikcijas atzīšanu nosūtīšanai Eiropas padomē.”

Deputāti Aleksandrs Bartaševičs, Modris Lujāns, Stašs un, es atvainojos, divi paraksti nav salasāmi.

Sēdes vadītāja. Tātad jautājumi nododami tieslietu ministram un ārlietu ministram. Lūgums deputātiem, parakstot jautājumus, atšifrēt savus uzvārdus, jo mēs diemžēl visus jūsu parakstus no galvas nezinām.

Uz šo brīdi Saeimas Prezidijā iesniegtie jautājumi visi ir izskatīti un nodoti atbilstošajiem adresātiem.

 

Pārejam pie dienas kārtības trešās sadaļas — “Likumprojektu izskatīšana”.

“Grozījums Prokuratūras likumā”. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts — Juridiskās komisijas vārdā!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Jau izsakot savu lūgumu iekļaut šo jautājumu plenārsēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā, es īsumā devu tā pamatojumu. Tādēļ es lūdzu jūs visus paņemt dokumentu ar 152. numuru, kurā ir dots pamatojums nepieciešamībai izdarīt grozījumu Prokuratūras likumā. Šeit ir dota arī Prokuratūras likuma 27. panta pirmās daļas spēkā esošā redakcija un projekta redakcija.

Likuma “Par pašvaldībām” pārejas noteikumu 7. punkts paredz, ka ar 1996. gada 1. janvāri tiek izdarīti grozījumi administratīvi teritoriālajā iedalījumā Rīgā, un līdz ar to tām institūcijām, kuru speciālajos likumos šis administratīvi teritoriālais iedalījums ir saistošs un saistīts ar to izvietojumu, ir nepieciešams izdarīt grozījumu tajā vai citā likumā. 21. decembrī mēs, izskatot Tiesu varas likumu, jau izdarījām grozījumus šajā likumā. Tādēļ es lūdzu šodien pieņemt pirmajā lasījumā minēto projekta redakciju, un līdztekus saskaņā ar Kārtības ruļļa nosacījumiem, tas ir, 92. panta pirmo daļu, komisijas vārdā es lūdzu arī atbalstīt to un atzīt, ka šis likumprojekts izskatāms steidzamības kārtībā divos lasījumos. Pēc tam es izteikšu, ja nebūs nekādu iebildumu, arī nākošo lūgumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tad jūs komisijas vārdā vispirms lūdzat pieņemt steidzamību, izskatīt steidzamības kārtā? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Prokuratūras likumā” izskatīšanu kā steidzamu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 5. Steidzamība pieņemta.

J.Kaksītis. Es lūdzu šī likumprojekta otro lasījumu…

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Kaksīša kungs! Pirmais lasījums vēl nav apstiprināts. Es vienkārši gaidīju, varbūt kāds grib izteikties vai piedalīties debatēs. Deputāti šādu vēlmi nav izteikuši. Tātad balsosim par likumprojekta “Grozījums Prokuratūras likumā” pirmo lasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas —5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Kaksītis. Ja deputātiem nav nekādu papildinājumu vai iebildumu, tad es lūdzu tūlīt pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā un līdz ar to arī galīgi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījums Prokuratūras likumā” otro lasījumu un līdz ar to arī galīgo! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 5. Likums “Grozījums Prokuratūras likumā” pieņemts.

Es atvainojot, atturas — 8. Piedodiet!

 

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts — Juridiskās komisijas vārdā!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Jūsu rīcībā ir 160. dokuments. Tātad īsumā. Tur ir arī pamatojums, izteikts nedaudzos vārdos, kādēļ radās šī nepieciešamība izskatīt minēto likumprojektu.

Tātad valsts konstitūcijas — Satversmes — 45. pants paredz, ka apžēlošanas tiesības ir Valsts prezidentam. Tajā pašā laikā 45. panta otrais teikums paredz, ka varētu būt arī kaut kādi īpaši likumi, kas noteiktu apžēlošanas kārtību. 1995. gada 1. novembrī spēkā stājās Kriminālkodeksa 23. panta ceturtā daļa. Šī likuma 23. panta ceturtā daļa šodienas redakcijā, tātad pēc 1. novembra, atšķiras no tās redakcijas, kāda bija līdz 1. novembrim. Iepriekšējā redakcijā bija noteikts, ka apžēlošanas kārtība personām, kuras notiesātas ar nāvessodu un kurām spriedums stājies likumīgā spēkā, apžēlošanas nosacījumi viņām varētu būt tādi, ka aizvieto šo soda veidu ar brīvības atņemšanu uz laiku ne īsāku par 15 gadiem, bet ne ilgāku par 20. Šodien spēkā esošais likums ir jau minētā 23.panta ceturtā daļa. Apžēlošanas gadījumā tā paredz mūža ieslodzījumu. Līdz ar to rodas zināma divdomīga situācija. Vienā gadījumā apžēlošana ir Valsts prezidenta konstitucionālā tiesība un acīmredzot jāvadās no valsts tiesību vai konstitucionālo tiesību normām. Bet tajā pašā laikā Kriminālkodeksa 23.panta ceturtajā daļā ir norādīta arī ne visai viennozīmīgi uztverama frāze, ka var piemērot... Līdz ar to, izskatot šo jautājumu, Juridiskā komisija uzaicināja piedalīties un šīs komisijas darbā arī piedalījās, mūsuprāt, nu, redzamākie juristi un tiesībaizsardzības institūciju vadītāji, Prokuratūras, Augstākās tiesas, Tieslietu ministrijas pārstāvji, un mēs komisijā nācām pie atzinuma, ka gadījumā, ja tiek izdarīta apžēlošana, tad ir piemērojamas konstitucionālo tiesību normas un šī klasiskā Kriminālkodeksa 6.panta nosacījumi par likuma atpakaļejošu spēku vai pat bargāku likumu, ka bargāks likums nedrīkst ietvert sevī atpakaļejoša spēka normas, būtu zināmā pretrunā. Bet tajā pašā laikā komisija uzskata, ka līdz likuma par apžēlošanu pieņemšanas dienai būtu izdarāmas izmaiņas Kriminālkodeksa 23.panta ceturtajā daļā. Šī norma no 23.panta ceturtās daļas izslēdzama, bet pārejas noteikumos jānorāda, ka saskaņā ar to, ka apžēlošana ir konstitucionālās normas realizēšana, šodien spēkā esošos nosacījumus, ka apžēlošanu var aizstāt ar mūža ieslodzījumu, var attiecināt arī uz lietām par tām personām, kuras līdz 1995.gada 1.novembrim ir notiesātas ar nāvessodu, kurām spriedumi ir stājušies spēkā, no kurām saņemti pieteikumi par apžēlošanu, bet tie līdz 1.novembrim nav izskatīti. Līdz ar to es lūdzu pieņemt šodien pirmajā lasījumā jūsu rīcībā esošajā redakcijā izmaiņas Kriminālkodeksa 23.panta ceturtajā daļā un pārejas noteikumos. Paldies!

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, jūsu slēdzienā, komisijas slēdzienā, ir ierakstīts par steidzamību. Vai jūs noņemat šo...

J.Kaksītis. Es steidzamību nenoņemu. Kā iepriekšējā, tā arī šajā gadījumā Kārtības ruļļa 92.pantā norādīts, ka steidzamības jautājums izlemjams pēc...

Sēdes vadītāja. Nē, es vienkārši domāju, jūs vairs nepieminat, tāpēc...

J.Kaksītis. Nē, nē!

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu! Vispirms balsojam par likumprojekta “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 6. Steidzamība pieņemta.

Debatēs neviens pieteicies nav. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Kaksītis. Es lūdzu otro lasījumu noteikt 25.janvārī.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Otrais lasījums 25.janvārī.

 

“Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā!

E.Zelgalvis (TKL). Godātā Saeima! Budžeta un finansu komisija izskatīja iesniegtos likuma grozījumus, atbalsta šos grozījumus un lūdz Saeimu tos pieņemt pirmajā lasījumā. Pavisam īsi, kāds ir šo grozījumu mērķis. Grozījumu mērķis ir panākt nodokļu administrēšanas, nodokļu iekasēšanas pilnīgāku veikšanu, sakārtošanu. Šeit runa ir par to, ka daudzi uzņēmumi, kas ir izveidoti tā saucamajās ofšorzonās, kā mēs sakām, zemu nodokļu jeb beznodokļu valstīs, izvairās no nodokļu maksāšanas.Mēs visi ļoti labi zinām, kāda ir budžeta situācija pašlaik, tāpēc mēs nevaram pieļaut nekādu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Un tāds ir arī šo grozījumu mērķis. Mums ir arī Finansu ministrijas atzinums šajā jautājumā. Finansu ministrija visnotaļ iestājas par šādu grozījumu pieņemšanu, atbalsta to, un komisija izskatīja un arī atbalstīja šādus grozījumus.

Sēdes vadītāja. Neviens deputāts debatēs pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami papildinājumi!

E.Zelgalvis. Komisija lūdz papildinājumus un priekšlikumus iesniegt līdz 18. janvārim.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Līdz 18. janvārim.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Elmārs Zelgalvis — frakcijas “Latvijai” deputāts — Budžeta komisijas vārdā!

E.Zelgalvis (TKL). Budžeta un finansu komisija izskatīja arī šos grozījumus. Tie ir pilnīgi analoģiski iepriekš izskatītajiem un pieņemtajiem. Mērķis ir tāds pats, tikai attiecas uz iedzīvotāju ienākumu nodokli. Komisija akceptēja un lūdz arī Saeimu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens deputāts pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 4. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam...

E.Zelgalvis. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 18. janvārim.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav, tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 18. janvārim.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — “Gozījumi likumā “Par sociālo nodokli””, Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts — Budžeta un finansu komisijas vārdā!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Ļaujiet man dažus vārdus teikt kā Saeimas deputātam! Proti, mēs vēlamies iesniedzēju vārdā LZS, KDS un LDP frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” noņemt no dienas kārtības.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, mēs varbūt sāksim tomēr no otra gala! Jums, Budžeta un finansu komisijai, būtu jāziņo kā šīs komisijas pārstāvim. Es nesaprotu, vai jūs kā komisijas pārstāvis nupat uzstājāties vai kā likumprojekta iesniedzējs?

M.Vītols. Kā iesniedzējs šobrīd.

Sēdes vadītāja. Nē, es aicināju nākt tribīnē vispirms ziņot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvi par saņemto likumprojektu, un iesniedzējam vārds būs pēc tam, jo mums ir zināmas problēmas. Lūdzu deputātus paņemt Budžeta un finansu komisijas atzinumu, ieskatīties tajā un tad mēs nonāksim pie slēdziena. Tā ka, Vītola kungs, piedodiet, es jums vārdu šobrīd atņemu, ja jūs nerunājat komisijas vārdā.

M.Vītols. Es runāšu komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Jūs runāsiet arī komisijas vārdā? Labi, lūdzu, tagad komisijas vārdā!

M.Vītols. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi Saeimas deputāti! Budžeta un finansu komisijas vārdā vēlos ziņot par divu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” — likumprojekta, kuru ir iesnieguši deputāti Māris Vītols, Andrejs Naglis, Kārlis Druva, Aida Prēdele un Pauls Putniņš, un alternatīvā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””, kuru iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatīšanu pirmajā lasījumā. Tātad vispirms alternatīvais likumprojekts. Jūsu uzmanībai un līdzi vērtēšanai ir dokuments nr. 140, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Vēlos jūs iepazīstināt ar piedāvāto likuma grozījumu būtību. Likumprojekta pirmie divi panti ir savstarpēji saistīti un novērš būtisku pretrunu spēkā esošajā likuma redakcijā. Šī pretruna radusies, 5. Saeimai pieņemot grozījumus “Likumā par sociālo nodokli”. Tādēļ šobrīd skaitliski termiņu ziņā nav savstarpēji saistīti spēkā esošās likuma “Par sociālo nodokli” redakcijas pārejas noteikumu 4. un 5. punkts. Pārejas noteikumu 4. punktā ir atspoguļots pakāpenisks sociālā nodokļa likmes samazinājums no 38 procentiem perioda sākumā līdz 33 procentiem perioda beigās, nosakot, ka katrs kārtējais likmes samazinājums stājas spēkā ar kalendārā gada 1. janvāri.

Savukārt pārejas noteikumu 5. punkts atspoguļo pakāpenisku sociālā nodokļa maksājumu proporciju pārdali starp darba devēju un darbinieku no 37 procentiem, ko maksā darba devējs, un 1 procentu, ko maksā darbinieks perioda sākumā, līdz maksājumiem vienādās proporcijās perioda beigās. Atšķirība ir tāda, ka šajā gadījumā katra likumā noteiktā sociālā nodokļa maksājumu proporcija stājas spēkā ar kalendārā gada 1. jūliju. Līdz ar to rodas situācija, ka, piemēram, ar 1997. gada 1. janvāri stājas spēkā 37 procentu nodokļa likme, bet likums tajā pašā laikā nosaka, ka līdz 1. jūlijam darba devējam un darbiniekam jāturpina veikt sociālā nodokļa maksājumus attiecīgi 33 un 5 procentu proporcijās, kas summā veido 38 procentus. Iesniegtā likumprojekta pirmie divi panti šo pretrunu novērš, termiņa ziņā saskaņojot nodokļa likmes un maksājumu proporcijas izmaiņas.

Likumprojekta 3. pants paredz papildināt pārejas noteikumus ar diviem jauniem punktiem. Es komentēšu šo papildinājumu būtību. Vēlos atgādināt Saeimas deputātiem, ka likuma par sociālo nodokli vecā redakcija paredzēja diferencētas sociālā nodokļa likmes atkarībā no nozares, profesijas vai darba apstākļiem. Atbilstoši vecajai likuma redakcijai līdz 1995. gada 31. decembrim lauksaimniecības produkcijas ražošanā un pašražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādē nodarbinātajām personām tika piemērota samazināta sociālā nodokļa likme, proti, 18,5 procenti plus 1 procents, kuru iemaksāja darba ņēmēji. Jaunā likuma redakcija, kura stājās spēkā šī gada 1. janvārī, paredz vienotu sociālā nodokļa likmi visiem nodokļa maksātājiem neatkarīgi no to nodarbošanās veida. Atbilstoši likumam arī lauksaimniecībā nodarbinātajām personām no 1. janvāra 18,5 procentu vietā ir jāmaksā 38 procenti no nodokļa objekta. Pēc likumprojekta autoru vērtējuma šāds straujš nodokļa likmes palielinājums izraisīs daudzu darbavietu zaudēšanu, lauksaimniecisko uzņēmumu bankrotus, lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanos un citas negatīvas sekas.

Tādēļ likumprojektā tiek piedāvāta pakāpeniska pāreja uz vienotu sociālā nodokļa likmi, vienlaicīgi nodrošinot sociālās apdrošināšanas standarta nepazemināšanos personām, kuras veic lauksaimniecisko darbību un pašražotās produkcijas pārstrādi. Likumprojekta 3. pantā tiek noteikts, ka šīm personām sociālā nodokļa likmes starpība pārejas periodā tiek segta no valsts budžeta. Likumprojektā fiksēts arī tas, ka kārtību, kādā par šīm personām izdara sociālā nodokļa maksājumus no valsts budžeta, nosaka Ministru kabinets.

Vēlos arī informēt par otru likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””, ko iesniegusi Saeimai komisija, kura izskatījusi Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales demokrātiskās partijas Saeimas frakcijas dokumentu. Šis likums atšķiras no komisijas alternatīvā likumprojekta visupirms ar to, ka tas neparedz labot manis izklāstītās spēkā esošās likuma redakcijas pretrunas starp šiem diviem pārejas noteikumu punktiem un paredz papildināt pārejas noteikumus ar trīs jauniem punktiem, kuru būtība ir līdzīga komisijas piedāvātā likumprojekta variantam. Arī šeit tiek paredzēta pakāpeniska pāreja šim personu lokam uz vienotu sociālā nodokļa likmi, nodokļa likmes starpību sedzot ar dotāciju no valsts budžeta. Tāda ir šo abu likumprojektu būtība.

Tā kā Budžeta un finansu komisijas sēdē tika izskatīti divi alternatīvi likumprojekti, komisija nolēma savu attieksmi pret tiem lēmuma veidā neformulēt.

Mēs esam arī saņēmuši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu nobalsot par alternatīvā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā, un es lūgtu Saeimas deputātus balsot par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” izskatīšanu steidzamības kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, neejiet prom no tribīnes! Mums tomēr vajadzētu šeit visiem deputātiem saprast, ko nozīmē komisijas slēdziens, kurš ir mums rakstiski izdalīts, — par viena vai otra likumprojekta atbalstīšanu komisija lēmumu nepieņēma. Ko tas nozīmē? Jūs esat pret? Kā to saprast, jo mums Kārtības rullī un Saeimas praksē nav nekā tāda. Komisijai ir jādod slēdziens — vai nu tā ir par vai pret. Ja ir vairāki varianti, tad vai nu par abu izskatīšanu vai viena izskatīšanu. Jābūt komisijai konkrētam atzinumam.

M.Vītols. Es paskaidrošu. Budžeta un finansu komisija savā sēdē izskatīja abus likumprojektus un lūdza nodot un izskatīt abus likumprojektus Saeimā pirmajā lasījumā. Taču, izskatot šos likumprojektus komisijas sēdē, tika pieņemts lēmums, ka tā neizteiks savu attieksmi nedz par, nedz pret kādu no šiem likumprojektiem, lūdzot Saeimas deputātus tādā veidā šeit par šiem likumprojektiem bez komisijas atzinuma lemt.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs! Nedrīkst būt tāda situācija! Tādā gadījumā mums jānonāk pie secinājuma, ka komisija nav savu darbu veikusi, jo mums nav komisijas slēdziena vai atzinuma par likumprojektiem un uzaicinājuma, ko ar tiem darīt pirmajā lasījumā. Jo šis formulējums — komisija atbalstīšanu nepieņēma — izskan tā, ka likumprojekti ne viens, ne otrs netiek atbalstīti. Un tālāk jau darbojas Kārtības ruļļa 86. panta otrā daļa, kur ir teikts: “Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija noraidījusi…” Jo “nepieņēma” vai “noraidīja” — šie jēdzieni, manuprāt, ir vienādi. Un tad ir izskatāms tikai tad, ja izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzējs. Tāpēc šeit būtu jābūt pilnīgai skaidrībai, kāds ir komisijas slēdziens, uz ko tā aicina. Jo šis ir otrais precedents mums 6. Saeimas laikā, kad komisija nesniedz skaidru atbildi — jā vai nē, balsot par vai pret un par kuru no iesniegtajiem likumprojektiem.

Līdz pārtraukumam palikušas trīs minūtes. Es domāju, ka, Vītola kungs, šo sarunu mēs turpināsim pēc pārtraukuma, bet pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Indulim Bērziņam, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi no Ārlietu komisijas! Man ir lūgums jums pulcēties uz komisijas sēdi šeit blakustelpā, Prezidija zālē, tūdaļ pēc pārtraukuma pasludināšanas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds otram paziņojumam Dzintaram Ābiķim, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam!

Dz.Ābiķis (LC). Godātā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Ņemot vērā... Cienījamie kolēģi, mazu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, cienījamie deputāti, vēl līdz pārtraukumam ir divas minūtes, un tāpēc esiet uzmanīgi un cieniet savus kolēģus!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā Izglītības likuma nozīmīgumu, mūsu komisija, tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, lūdza ministriju iepazīstināt Saeimas deputātus ar likumprojekta nostādnēm, kam ministrija laipni piekrita, un nākamnedēļ otrdien pulksten 16, tātad četros pēcpusdienā, Izglītības un zinātnes ministrijas kolēģijas zālē, tas ir, trešajā stāvā, visi tie deputāti, ko īpaši interesē izglītība, varēs uzklausīt Izglītības likuma projekta autorus, kā arī uzdot viņiem jautājumus. Tātad vēlreiz atkārtoju — nākamnedēļ otrdien pulksten 16 visus tos, ko īpaši interesē izglītības problēmas, laipni aicinām uz Izglītības ministrijas kolēģijas zāli trešajā stāvā. Pulksten 16. Liels paldies!

Sēdes vadītāja. Arī Saeimas Prezidija... Vēl ir? Zelgalvja kungs, jums ir? Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts!

E.Zelgalvis (TKL). Paziņojums. Lūdzu visus Budžeta un finansu komisijas locekļus pārtraukumā salasīties šeit... pulcēties blakus zālē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, konkretizējiet vietu, jo Ārlietu komisija būs Prezidija zālē, Zelgalvja kungs, lai cilvēkiem nav pārpratumu! Ārlietu komisija ir jau rezervējusi Prezidija zāli.

E.Zelgalvis. Tad ir priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Prezidijs ierosina Sarkanajā zālē, tur, kur notiek preses konferences, ja nav iebildumu.

E.Zelgalvis. Jā... Prezidija zālē...

Sēdes vadītāja. Ne Prezidija, bet Sarkanajā zālē, kur notiek preses konferences.

E.Zelgalvis. Jā, Sarkanajā zālē, kur notiek preses konferences... (Iebildumi no zāles.) Nu tad paliekam šeit pat, plenārsēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Apiņa kungs, ja jums ir kādi paziņojumi, jālūdz vārds un jānāk tribīnē... Sarunas deputātiem no tribīnes ar zāli nav pieļaujamas.

Arī Prezidijam ir divi paziņojumi, tāpēc, lūdzu, esiet uzmanīgi!

Paziņojums numur viens. Saeima sveic Antonu Seikstu 50 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Paziņojums numur divi. Saeima tieši tāpat sveic Aleksandru Bartaševiču 30 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Un tagad visus deputātus lūdzu tikpat uzmanīgi reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu ziņot reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri!

Pirms rezultātu nolasīšanas es gribu atgādināt deputātiem, ka šodien kā dienas kārtības 32. jautājums tiek izskatīts Centrālās zemes komisijas personāliju sastāvs un līdz šī jautājuma izskatīšanai jums vēl ir iespēja iesniegt savas kandidatūras, lai ievēlētu Centrālajā zemes komisijā.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi, mazu uzmanību! Nav reģistrējušies: Aivars Endziņš... — Sēdes vadītāja: Nav. J.Kušnere: Andrejs Krastiņš... — Sēdes vadītāja: Nav zālē... J.Kušnere: Vilis Krištopans... — Sēdes vadītāja: Ir zālē. J.Kušnere: Valdis Krisbergs... Ir? Andrejs Naglis... — Sēdes vadītāja: Ir zālē. J.Kušnere: Roberts Zīle. — Sēdes vadītāja: Ir zālē. J.Kušnere: Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā pabeidz savu ziņojumu par likumprojektu.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Budžeta un finansu komisija, atkārtoti izskatot Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales demokrātiskās partijas frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””, dokuments nr. 68, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””, nolēma atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””, dokuments nr. 140.

Sēdes vadītāja. Paldies! Atklājam debates.

M.Vītols. Tā kā Budžeta un finansu komisija ir saņēmusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu izskatīt kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””, dokuments nr. 140, tad komisijas vārdā es lūdzu deputātus lemt par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Vītola kungs, jūs runāsit tagad kā deputāts par to jautājumu, ar ko jūs sākāt šodienas savu uzstāšanos? Jo, ja jūs paturat spēkā, ko jūs teicāt, ka jūs noņemat, tad mēs tālāk runājam tikai par Tautsaimniecības komisijas iesniegto likumprojektu. Jūs tagad, pirms izskatām jautājumu par steidzamību, lūdzat vārdu kā LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts? Tad es jūs tā arī tagad piesaku. LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts Māris Vītols!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Kā LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts es mūsu frakcijas iesniedzēju vārdā lūdzu noņemt “Grozījumus likumā “Par sociālo nodokli””, dokuments nr. 68, no dienas kārtības.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad atklājam debates. “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtais likumprojekts, balsojums pirmajā lasījumā. Mums jāizšķir jautājums par tā steidzamību. Lūdzu zvanu! Jūs, Apiņa kungs, par steidzamību gribējāt runāt! Vai debatēt par likumprojektu? Apiņa kungs, es tā arī nesapratu no jums.

Tātad zvanu! Pirms atklājam... Par steidzamību, Kuprijanovas kundze? Vārds Ludmilai Kuprijanovai, Tautas saskaņas partijas fakcijas deputātei!

L.Kuprijanova (TSP). Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt balsojumu par steidzamību, jo varbūt es vēl runāšu par to debatēs. Man tad šobrīd ir jāpieskaras šim jautājumam, kā Kārtības rullī ir 87. panta otrā daļa, kur ir pateikts, ka nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā neparedzētus izdevumus un tam nav pievienota finansu ministra atsauksme. Varbūt Sociālo un darba lietu komisija nav informēta, bet arī man kā deputātei šāda atsauksme nav pievienota dokumentiem. To mēs varēsim turpināt debatēs, runājot par pirmo lasījumu.

Bet tieši sakarā ar to, ka likumprojekts ir ļoti svarīgs un mums ir vēl ir stingri jāizpēta finansu pamatojums, kura nav, varbūt finansu ministrs varēs ziņot to debatēs, viņš ir zālē. Es lūgtu tomēr neatbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lūgums balsot par likuma steidzamību un Ludmilas Kuprijanovas, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātes, priekšlikums neatzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lūgumu likumprojektu atzīt par steidzamu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 13, atturas — 9. Steidzamība ir pieņemta.

Atklājam debates. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

P.Apinis (LC). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir daži sīki iebildumi. Pirmkārt, Tautsaimniecības komisijas variants prasa lielus papildu izdevumus budžetā. Un visos jautājumos, kas saistīti ar budžetu, ir jābūt Finansu ministrijas atzinumam. Visos jautājumos, kas ir saistīti ar sociālo budžetu, ir jābūt Labklājības ministrijas atzinumam. Nav nekur konkrēti noteikts, kas ir domāts ar vārdiem “lauksaimnieciskā darbība”. Tātad, tiklīdz, piemēram, Kažas kungs firmā “Miks” pārdos arī burkānus, viņš būs daļēji atbrīvots no sociālā nodokļa. Es ļoti lūdzu kolēģus saprast, ko nozīmē darbība ar... Es ļoti lūdzu visus saprast, ko nozīmē darbība ar valsts budžetu, un šajā gadījumā nodot likumprojektu komisijai tālākai izskatīšanai atkārtoti, lai to pilnveidotu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, cik es sapratu, jūs ierosināt nebalsot pirmajā lasījumā, bet atdot atpakaļ komisijai papildu ziņu ievākšanai. Jūs izmantojat šo Kārtības ruļļa pantu. Skaidrs. Labi, paldies!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!