• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Indijas mezgls. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.01.1996., Nr. 5 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38467

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iznācis kārtējais "Spogulis". Par Latvijas Republikas valdību

Vēl šajā numurā

11.01.1996., Nr. 5

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informācija. Problēma

Indijas mezgls

Ārlietu ministrijas

valsts sekretāra vietnieka

Ata Sjanīša preses konference

Vakar, 10.janvārī, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks juridiskajās un konsulārajās lietās Atis Sjanīts pēc atgriešanās no Indijas informēja žurnālistus par Indijā arestēto piecu Latvijas iedzīvotāju stāvokli. Kā zināms, šīs piecas personas tika aizturētas par to, ka nometušas ieroču kravu Indijas teritorijā.

A.Sjanīts pastāstīja, ka Indijā viņam ar pieciem arestētajiem bijusi konsulāra tikšanās atbilstoši Vīnes konvencijā paredzētajiem nosacījumiem. Valsts sekretāra vietnieks uzsvēra visnotaļ labvēlīgo Indijas varas iestāžu attieksmi, jo, ņemot vērā lietas svarīgumu, tikšanās iespēja varēja tikt liegta — Vīnes konvencija paredz arī šādu iespēju.

“Šī ir lieta ar bezprecedenta politisko rezonansi,” teica Atis Sjanīts, kas ar apcietinātajiem ticies 7.janvārī Kalkutas galvenajā policijas pārvaldē Indijas drošības iestāžu darbinieku klātbūtnē. “Es biju pārsteigts, ka viņi visi pieci bija kopā,” žurnālistiem teica Atis Sjanīts. Viņš domājis, ka tikšanās būs ar katru apcietināto atsevišķi. Protams, sarunas gaitā Latvijas ĀM pārstāvis atbilstoši noteikumiem nedrīkstēja uzdot jautājumus par izmeklējamās lietas apstākļiem. Taču no Indijas preses A.Sjanītim esot zināms, ka apcietinātie lidotāji atzinušies, ka viņi tiešām nometuši ieroču kravu 400 kilometru attālumā no Kalkutas.

Pēc “Latvijas Vēstneša” pārstāvja lūguma valsts sekretāra vietnieks nosauca piecu arestēto Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vārdus. Tie ir: Jevgēņijs Antimenko, Oļegs Gaidašs, Aleksandrs Klišins, Igors Moskvins un Igors Timmermanis. Atis Sjanīts žurnālistiem neslēpa, ka Oļegs Gaidašs ir arī Krievijas Federācijas pilsonis.

Uz otru “LV” jautājumu, vai Krievijas iestādes izrāda kādas rūpes par savas valsts pilsoņa likteni Indijā un vai Latvijas Ārlietu ministrijai šajā jautājumā ir kontakti ar Krievijas vēstniecību, Atis Sjanīts atbildēja noliedzoši. Viņš piebilda, ka Deli pēc daudziem faktiem guvis pārliecību, ka Krievijas vēstniecībai ir zināms par Oļega Gaidaša Krievijas pilsonību. A.Sjanīts pauda sarūgtinājumu par apgalvojumiem, kas parādījušies Krievijas presē, ka ieroču kravu Indijas teritorijā nometuši “pieci Latvijas pilsoņi”. Arī Indijas presē parādoties formulējumi, ka likumpārkāpumu esot izdarījuši “five Latvians” (pieci latvieši). Valsts sekretāra vietnieks vēl sacīja, ka daudzi indieši tikai tagad šī incidenta sakarā uzzina Latvijas vārdu.

Atis Sjanīts izteica pieņēmumu, ka šīs lietas izmeklēšana varētu būt ilga. Līdz ar to arī atkrīt kāda žurnālista jautājumā izskanējušais pieņēmums, ka tiesas procesā varētu piedalīties kāds Latvijas advokāts. Vispirms jau apcietināto lidotāju radiniekiem nebūtu naudas, lai šādu advokāta pakalpojumu apmaksātu. Turklāt šim advokātam būtu teicami jāpārzina Indijas likumdošana. A.Sjanīts paskaidroja, ka gadījumā, ja apsūdzēto radinieki nevar apmaksāt advokāta darbu, aizstāvi var iecelt Indijas tiesa.

Pēc Ata Sjanīša domām, esot svarīgi novērst algotņu tēlu, kas, kā domā A.Sjanīts, neatbilstot šo piecu arestēto lidotāju būtībai. A.Sjanīts uzskata, ka daudz kas esot izskaidrojams ar Latvijā pastāvošo bezdarbu, īpaši lidotāju profesijā. “Ceru, ka tas viss spēs padarīt lēmumu maksimāli labvēlīgu,” žurnālistiem sacīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Viņš arī atzīmēja Latvijas Republikas goda konsula Indijas Republikā Sudhira Čudrija un viņa palīga Kalkurnija lielo palīdzību sava komandējuma laikā.

Valsts sekretāra vietnieka atzinums pēc atgriešanās no Deli ir šāds: “Izmeklēšanas process noris tā, kā vajag būt demokrātiskā valstī. Šo cilvēku vainu noteiks tiesa.” A.Sjanīts tāpat izteica domu, ka šie pieci Latvijas iedzīvotāji varētu būt ieroču kontrabandistu upuri. Viņaprāt, galvenais tagad esot mainīt sabiedrisko domu Indijā, jo pastāvot uzskats, ka šie pieci Latvijas iedzīvotāji ir algotņi. “Mēs uzskatām, ka viņi ir vairāk upuri, nevis noziedznieki,” teica valsts sekretāra vietnieks. “Mēs ceram, ka tiesas lēmums būs viņiem labvēlīgs.”

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Atis Sjanīts pastāstīja, ka nomestajā kravā bijuši Kalašņikova automāti, rokas prettanku granātmetēji, rokas granātmetēji, patronas, raķešu šāvēji... — pēc Indijas preses izteikumiem, ar šādu ieroču daudzumu esot iespējams “uztaisīt mazu revolūciju”. Ieročus vietējie iedzīvotāji esot “izvazājuši”. Indijas policija tagad rūpīgi pārmeklē apkārtnes mājas, taču apstākļos, kad ieroču cenas melnajā tirgū ir augstas, bet vietējie iedzīvotāji dienā pelna vidēji vienu dolāru, šīs akcijas, protams, nedodot vēlamos rezultātus.

A.Sjanīts arī izteica cerību, ka tiks notverts bēguļojošais “tā sauktais Kims Deivijs”. (A.Sjanītim esot informācija, ka šis cilvēks patiesībā nemaz nav Kims Deivijs, savā laikā šī persona piesavinājusies 1962.gadā dzimuša un piecu mēnešu vecumā miruša bērna datus, pēc kuriem arī vēlāk saņēmis Jaunzēlandes pasi.) Tieši šī tā sauktā Kima Deivija liecības, pēc A.Sjanīša domām, varētu būt izmeklēšanai ārkārtīgi noderīgas, jo šī persona savā laikā bijusi Latvijā, pirkusi no “Latavio” lidmašīnu un slēgusi attiecīgus līgumus.

“Jau 15 dienas informācija par šo lietu nepazūd no Indijas preses pirmajām lappusēm,” teica valsts sekretāra vietnieks, piebilstot, ka katru dienu lietā nāk klāt aizvien jauni fakti. Parādās jaunas iesaistītās personas.” Bet mums jārēķinās arī ar to, ka tiesa var ņemt vērā arī pretējus argumentus, ka tiesa gribēs piespriest maksimāli lielu sodu, lai, kā saka, “citiem negribētos”. Jo kādas gan mums ir garantijas, ka kaut kur var noalgot vēl pāris šādas apkalpes,” teica Atis Sjanīts.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!