Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 3. kongress

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 3.kongresa lēmums

Rīgā 1995.gada 25.novembrī

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 3.kongress nolēma:

1. Apstiprināt:

1.1. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes ziņojumu “Latvijas arodbiedrības un to galvenie uzdevumi”;

1.2. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Revīzijas komisijas ziņojumu;

1.3. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Darbības programmu;

1.4. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Statūtus;

1.5. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Nolikumu par revīzijas komisiju.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Statūtus, pieņemtus 1992.gada 29.novembrī LBAS 2. ārkārtas kongresā.

3. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Revīzijas komisijas nolikumu, pieņemtu 1990.gada 26.maijā LBAS 1. kongresā.

4. Apstiprināt un nosūtīt Saeimai, Ministru kabinetam un masu informācijas līdzekļiem sekojošas rezolūcijas un aicinājumus:

4.1. Aicinājums 6.Saeimai “Par arodbiedrības līdzdalību demokrātiskas valsts veidošanā”;

4.2. Aicinājums valdībai “Par turpmāko sadarbību ar arodbiedrībām”;

4.3. Aicinājums visām pašvaldībām “Par sadarbību ar arodbiedrībām”;

4.4. Aicinājums visiem darba devējiem “Par turpmāko sadarbību”.

4.5. Rezolūcija “Par tautsaimniecības attīstību”;

4.6. Rezolūcija “Par cīņu pret ģimeņu nabadzību”;

4.7. Rezolūcija “Par veselu un izglītotu tautu”.

5. Noteikt LBAS galvenos uzdevumus tuvākajam laika posmam:

5.1. nostiprināt arodbiedrību solidaritāti, sekmēt to tālāku iekļaušanos valsts un starptautiskajā dzīvē;

5.2. nodrošināt līdzdalību demokrātiskas valsts veidošanā — demokrātisma principu nostiprināšanā; aktivizēt arodbiedrību darbību darba un sociālās likumdošanas veidošanā; trīspusējā darba devēju, valsts un arodbiedrību sadarbībā; vienošanās un darba koplīgumu slēgšanā. Risināt jautājumus, lai panāktu:

— darba vietu skaita palielināšanu;

— reālās darba samaksas paaugstināšanu;

— darbinieku un viņu ģimeņu sociālās labklājības nodrošināšanu;

— katram pieejamu veselības aprūpi un izglītību;

— darbinieku tiesību ievērošanu privatizācijas procesā;

— valdības vēršanos pret darba devējiem, kuri izmanto nelegālo darba spēku, kā arī nemaksā sociālo nodokli;

5.3. paplašināt atklātību visu arodbiedrības institūciju darbībā, panākot pilnīgu arodbiedrības biedru un institūciju savstarpējo informētību par norisēm arodbiedrībās;

5.4. iesaistīt arodbiedrībās jaunus biedrus, veidot jaunas arodbiedrību organizācijas, palīdzēt tās saglabāt, mainot uzņēmējdarbības formas;

5.5. finansiāli nostiprināt LBAS dalīborganizācijas, izstrādāt un sākt realizēt arodbiedrību brīvprātīgas apvienošanās programmu;

5.6. izglītot arodbiedrības biedrus, vadītājus un darbiniekus, panākt darba devēju un valsts līdzekļu piesaisti darbinieku izglītošanai, konsultēt arodbiedrību vadītājus un biedrus darba tiesību u.c. juridiskos jautājumos;

5.7. visos Latvijas rajonos un pilsētās izveidot starpnozaru arodbiedrību centrus, sekmēt arodbiedrību savstarpējo sadarbību reģionālā līmenī pagastos un mazpilsētās, risināt jautājumu par arodbiedrības centru finansēšanu;

5.8. veidot pie arodbiedrību institūcijām jauniešu un sieviešu komitejas šo grupu interešu pārstāvēšanai;

5.9. atbalstīt Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas protesta akciju par algu un cenu neatbilstību.

6. Pilnvarot LBAS valdi veikt darbu, lai Savienība iestātos Eiropas arodbiedrību konfederācijā.

7. Uzdot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdei līdz š.g. 31.decembrim apkopot kongresā izteiktos priekšlikumus un izstrādāt LBAS rīcības plānu 1996.gadam, informējot arodbiedrību organizācijas.

8. Sasaukt kārtējo Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kongresu 1998.gada rudenī Rīgā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) statūti

Pieņemti LBAS 3. kongresā 1995. gada 25. novembrī

I. Vispārīgie noteikumi

1.1. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (turpmāk tekstā — Savienība) brīvprātīgi apvienojas patstāvīgas un neatkarīgas Latvijas Republikas nozaru vai profesionālās darba ņēmēju arodbiedrības, kuru pārvaldē ir republikāniskās institūcijas (turpmāk tekstā — dalīborganizācijas), kopīgo interešu aizstāvībai un mērķu īstenošanai.

1.2. Savienības galvenie darbības principi ir dalīborganizāciju līdztiesība, solidaritāte, kopīgo interešu īstenošana un demokrātiska pārstāvība Savienības institūcijās, koleģiāla vadība, atklātums, sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām un kustībām Latvijā un ārvalstīs, kuru mērķi un darbība sekmē arodbiedrību interešu īstenošanu. Savienība savu darbību balsta uz dalīborganizāciju viedokļu izzināšanu un analīzi.

1.3. Savienība darbojas, ievērojot Latvijas Republikas likumus, starptautiskās tiesību normas un šos Statūtus.

1.4. Savienība savā darbībā ir neatkarīga no valsts varas un pārvaldes, darba devēja un citām institūcijām.

 

 

II. Savienības mērķi un uzdevumi

2.1. Savienības mērķi ir apvienot arodbiedrības kopīgu uzdevumu veikšanai, lai aizstāvētu un paplašinātu arodbiedrību biedru darba, ekonomiskās un sociālās tiesības un intereses, piedalītos tiesiskas valsts un demokrātiskas sabiedrības veidošanā.

2.2. Savienības uzdevumi ir:

2.2.1. izstrādāt un īstenot kopīgu arodbiedrību darbības programmu valsts līmenī, koordinēt un sekmēt dalīborganizāciju savstarpējo sadarbību;

2.2.2. pārstāvēt Savienības un tās dalīborganizāciju intereses:

— valsts un pārvaldes institūcijās, prokuratūtā, tiesā, darba devēju un citās organizācijās;

— trīspusējā darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvajā padomē;

2.2.3. veikt likumu, citu normatīvu aktu un to projektu ekspertīzi un izstrādāt priekšlikumus jautājumos, kas skar dalīborganizāciju un to biedru tiesības un intereses, nepieciešamības gadījumā izstrādāt alternatīvus projektus un iesniegt valsts varas un pārvaldes institūcijās;

2.2.4. sniegt bezmaksas juridiskās konsultācijas dalīborganizācijām un arodbiedrības biedriem darba likumdošanas un citos ar darba līgumu saistītos jautājumos;

2.2.5. slēgt līgumus ar darba devēju centrālajām organizācijām par arodbiedrības biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību garantijām;

2.2.6. koordinēt arodbiedrību izglītošanas darbu, organizēt dalīborganizāciju vadītāju, darbinieku un rajonu, pilsētu arodbiedrību centru vadītāju izglītošanu;

2.2.7. veidot vienotu arodbiedrību informācijas sistēmu;

2.2.8. sakārtot dalīborganizāciju ietekmes sfēras un risināt to starpā radušos strīdus;

2.2.9. veicināt sociālo interešu aizstāvības fondu veidošanu, piedalīties labdarības un žēlsirdības pasākumos;

2.2.10. piedalīties iedzīvotāju dzīves līmeņa noteikšanā, veikt pētījumus un iesniegt valdībai un darba devēju organizācijai priekšlikumus par darba samaksas, pensijas sociālo pabalstu paaugstināšanu un izmaiņām nodokļu sistēmā;

2.2.11. piedalīties valsts tautsaimniecības attīstības un nodarbinātības programmu izstrādē, lai sekmētu iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbu, profesionālo sagatavošanu un pārkvalificēšanu;

2.2.12. piedalīties starptautiskajā arodbiedrību kustībā un sekmēt dalīborganizāciju starptautisko sakaru attīstību;

2.2.13. sekmēt arodbiedrības pārstāvju ievēlēšanu valsts un pašvaldību institūcijās;

2.2.14. organizēt un vadīt kopīgas dalīborganizāciju akceptētās akcijas arodbiedrību mērķu sasniegšanai (mītiņus, demonstrācijas, piketus, streikus u.c.);

2.2.15. risināt sieviešu un vīriešu līdztiesības jautājumus;

2.2.16. veicināt visu darbinieku, īpaši jaunatnes, iesaistīšanos arodbiedrībā.

 

 

III. Piederība Savienībai

3.1. Par Savienības dalīborganizācijām var būt likumā noteiktā kārtībā reģistrētas, patstāvīgas Latvijas nozaru vai profesionālās darba ņēmēju arodbiedrības, kuru pārvaldē ir republikāniskas institūcijas, kas atzīst Savienības statūtus, programmu, maksā statūtos noteikto biedra naudu un kuru statūti nav pretrunā ar Savienības statūtiem.

3.2. Savienībā jaunu dalīborganizāciju var uzņemt tikai tad, ja tam piekrīt tā arodbiedrība vai tās arodbiedrības, kuras pārstāv šo nozari un jau ir Savienības biedres.

3.3. Par arodbiedrības uzņemšanu lemj Savienības valde pēc arodbiedrības reģistrācijas apliecības, statūtu un vēlētās institūcijas iesnieguma, kurā norādīts biedru skaits un organizācijas saraksts, saņemšanas. Iesniegumu par uzņemšanu valde izskata kārtējā sēdē, pieaicinot iesniedzējas arodbiedrības pārstāvi. Atteikuma gadījumā arodbiedrība 30 dienu laikā var iesniegt pieprasījumu Savienības konferencei pārskatīt šo jautājumu kārtējā sēdē, kuras lēmums ir galīgs.

3.4. Piederība Savienībai izbeidzas, dalīborganizācijai izstājoties vai to izslēdzot. Par izstāšanos no Savienības dalīborganizācija paziņo valdei trīs mēnešus iepriekš. Tās finansu saistības izbeidzas tikai šī perioda beigās.

3.5. Lēmumu par dalīborganizācijas izslēgšanu pieņem valde, ja dalīborganizācija neievēro šos Statūtus vai Savienības lēmumus, kas pieņemti atbilstoši Statūtu 4.2. punktam vai darbojas pret Savienības interesēm. Valdes lēmumu par dalīborganizācijas izslēgšanu no Savienības var pieprasīt pārskatīt konferencei, kuras lēmums ir galīgs.

3.6. Dalīborganizācijai, pārtraucot savu piederību Savienībai, agrāk iemaksātās dalībmaksas atpakaļ neizmaksā.

 

 

IV. Dalīborganizāciju tiesības un pienākumi

4.1. Savienības dalīborganizācijas ir tiesīgas:

4.1.1. deleģēt pārstāvjus Savienības pārvaldes institūcijās, piedalīties to darbā un lēmumu pieņemšanā, īpašuma pārvaldīšanā un izmantošanā;

4.1.2. iesniegt jautājumus izskatīšanai valdē, konferencē un kongresā;

4.1.3. saņemt finansiālo, bezmaksas metodisko, konsultatīvo un juridisko palīdzību;

4.1.4. saņemt informāciju par Savienības darbību;

4.1.5. izmantot Savienības socialoģisko un citu pētījumu rezultātus.

4.2. Dalīborganizāciju pienākumi:

4.2.1. ievērot šos Statūtus, pildīt Savienības darbības programmu, kongresa, konferences un valdes lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šiem Statūtiem;

4.2.2. katru gadu līdz 01.03. iesniegt ziņas par arodbiedrības biedru un organizāciju skaitu, biedru naudu maksājumiem un dalīborganizācijas struktūru;

4.2.3. darboties saskaņā ar Savienības noslēgtajiem līgumiem ar valsts institūcijām un darba devēju organizācijām;

4.2.4. savlaicīgi informēt Savienības valdi par svarīgākajām sarunām, līgumiem un konfliktiem, kuros nepieciešams Savienības atbalsts;

4.2.5. iesniegt valdei tās pieprasīto informāciju un atzinumus;

4.2.6. piedalīties kopējās dalīborganizāciju akceptētās arodbiedrību akcijās — mītiņos, demonstrācijās, piketos, streikos u.c.;

4.2.7. būt savstarpēji solidārām, aizstāvēt un neierobežot citu dalīborganizāciju tiesības un intereses;

4.2.8. savstarpēji saskaņot ietekmes sfēras un atzīt piederību arodbiedrībai un saglabāt to, biedriem pārejot no vienas arodbiedrības citā.

 

V. Dalībmaksa

5.1. Līdz katra mēneša 25.datumam Savienības darbības nodrošināsanai dalīborganizācijas ik mēnesi iemaksā Savienībai dalībmaksu 3% apmērā no visu arodbiedrības biedru iepriekšējā mēneša biedru maksu ienākumu kopsummas.

5.2. Dalīborganizācija, kura nav izpildījusi 5.1.punkta prasības, zaudē tiesības darboties visās Savienības institūcijās līdz lēmuma pieņemšanai par tās turpmāko statusu.

 

 

VI. Savienības institūcijas un vadība

6.1. Kongress.

6.1.1. Savienības augstākā lēmējinstitūcija ir kongress.

6.1.2. Kongresu sasauc reizi trijos gados, un tas ir tiesīgs, ja to pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas dalīborganizāciju un piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas delegātu.

6.1.3. Kongresa lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu, bet statūtus un grozījumus tajos, ja par to nobalsojušas divas trešdaļas klātesošo delegātu.

Kongresa lēmumi ir saistoši visām dalīborganizācijām un Savienības institūcijām.

6.1.4. Kongresa kompetencē ir:

— pieņemt lēmumu par Savienības dibināšanu, pārveidošanu un likvidāciju;

— izskatīt un apstiprināt Savienības valdes un revīzijas komisijas pārskatus;

— apstiprināt Savienības statūtus un darbības programmu, izdarīt tajos grozījumus;

— apstiprināt rezolūcijas un paziņojumus;

— ievēlēt Savienības priekšsēdētāju, revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju;

— ievēlēt pēc priekšsēdētāja ieteikuma viņa vietniekus;

— apstiprināt revīzijas komisijas nolikumu;

— izskatīt citus ar arodbiedrību darbu saistītus jautājumus.

6.1.5. Kongresa delegātus ievēl dalīborganizācijās saskaņā ar valdes noteikto pārstāvniecības normu un kārtību, pamatojoties uz biedru skaitu, par kuriem nomaksāta biedru nauda.

Par kongresa balsstiesīgajiem delegātiem atzīt Savienības priekšsēdētāju, viņa vietniekus, revīzijas komisijas priekšsēdētāju.

Kongresa delegātus ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms kongresa ievēl un pilnvaro dalīborganizācijas, pilnvarojumu pirms kongresa izskata Savienības valdes izveidotā darba grupa.

Darba kārtību un reglamentu kongress apstiprina pēc valdes ieteikuma.

6.1.6. Dalīborganizācijas un to delegāti iesniedz valdei kongresam izstrādātos priekšlikumus ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms Savienības kongresa sākuma. Valde priekšlikumus apkopo, izvērtē un dara zināmus dalīborganizācijām sešas nedēļas pirms kongresa sākuma.

6.1.7. Katra nākošā kongresa sasaukšanas laiku nosaka kārtējais kongress. Vietu, darba un delegātu ievēlēšanas kārtību nosaka un izziņo valde ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms tā sākuma.

6.2. Ārkārtas kongress

6.2.1. Savienības ārkārtas kongresu sasauc 3 mēnešu laikā pēc valdes iniciatīvas vai arī, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa dalīborganizāciju. Apspriežamajos jautājumos tam ir tās pašas pilnvaras kā kārtas kongresam.

6.2.2. Ārkārtas kongresa delegātus ievēl saskaņā ar Statūtu 6.1.5.punktu.

6.2.3. Par ārkārtas kongresa sasaukšanas laiku, vietu un tā darba kārtību paziņo delegātiem ne vēlāk kā 30 dienas pirms tā sākuma.

6.3. Konference.

6.3.1. Kongresu starplaikā Savienības augstākā lēmējinstuitūcija ir konference.

6.3.2. Konferenci sasauc valde pēc nepieciešamības.

6.3.3. Konferences dienas kārtību, delegātu pārstāvniecības normu, skaitu un ievēlēšanas kārtību nosaka Savienības valde. Konferences delegāti ir Savienības priekšsēdētājs un viņa vietnieki.

6.3.4. Konferences kompetencē ir:

— izstrādāt arodbiedrību darbības stratēģiju un taktiku uz noteiktu laiku;

— noklausīties valdes un revīzijas komisijas pārskatus;

— atbrīvot no darba Savienības priekšsēdētāju un viņa vietniekus, revīzijas komisijas priekšsēdētāju;

— ievēlēt Savienības priekšsēdētāju, viņa vietniekus, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekļus, ja kongresa starplaikā šie amati kļūst vakanti;

— pārskatīt valdes lēmumus pēc vienas trešdaļas dalīborganizāciju pieprasījuma;

— lemt par dalīborganizāciju uzņemšanu un izslēgšanu, ja valde ir atteikusi;

— apspriest un izlemt Savienībai svarīgus jautājumus, izņemot tos, kas ir tikai kongresa kompetencē.

6.3.5. Konference ir tiesīga, ja to pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas delegātu.

6.3.6. Konference lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

6.4. Valde.

6.4.1. Konferenču starplaikā Savienības augstākā lēmējinstuitūcija ir valde.

6.4.2. Valdi izveido divu nedeļu laikā pēc kongresa, katrai dalīborganizācijai deleģējot tajā vienu pārstāvi ar balsstiesībām.

6.4.3. Valdē ietilpst Savienības priekšsēdētājs un viņa vietnieki. Savienības priekšsēdētājs vienlaikus ir valdes priekšsēdētājs. Ja valdes loceklis nevar piedalīties valdes sēdē, tad viņa vietā ar balsstiesībām piedalās cits dalīborganizācijas vēlētās institūcijas pilnvarots pārstāvis.

6.4.4. Valde izveido komisijas, kas sagatavo priekšlikumus darba plānošanai, izskata valdes jautājumu projektus, izstrādā koleģiālu viedokli operatīvos jautājumos.

6.4.5. Valdes sēdēs ir tiesīgs piedalīties revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

6.4.6. Valdes kompetencē ir:

— realizēt Savienības darbības programmu, kongresa un konferences lēmumus;

— ierosināt jautājumu par valsts un saimnieciskās pārvaldes institūciju lēmumu un citu aktu darbības apturēšanu, ja tie pārkāpj arodbiedrības biedru likumīgās tiesības un intereses;

— iesniegt priekšlikumus Saeimai, valsts pārvaldes un citām institūcijām;

— slēgt vienošanās ar valsts pārvaldes institūcijām, darba devēju un citām organizācijām;

— apstiprināt Savienības gada budžetu;

— ārkārtas gadījumā noteikt dalībmaksas atvieglojumu vai papildus mērķa finansējumu Savienībai;

— apstiprināt Savienības vadītāju pienākumu un atalgojuma pamatprincipus;

— izveidot Savienības izpildkomiteju un noteikt tās kompetenci;

— izveidot valdes pastāvīgās komisijas, darba un ekspertu grupas;

— koordinēt dalīborganizāciju un rajonu, pilsētu arodbiedrību centru darbību, apstiprināt arodbiedrību centru nolikumus;

— uzņemt un izslēgt dalīborganizācijas;

— izskatīt strīdus starp dalīborganizācijām un pieņemt lēmumus, kas saistoši abām pusēm;

— organizēt starptautiskos sakarus un sadarbību ar ārzemju arodbiedrību centriem;

— apstiprināt Savienības simboliku un atribūtiku;

— veikt citu darbību, kas saistās ar Savienības uzdevumiem.

6.4.7. Valdes sēdes sasauc priekšsēdētājs vai pēc vienas trešdaļas valdes locekļu pieprasījuma ne retāk kā reizi divos mēnešos, un tās tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas valdes locekļu. Valdes lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

6.5. Izpilkomiteja.

6.5.1. Savienības valde no valdes locekļu vidus ievēl izpildkomiteju 9 cilvēku sastāvā. To skaitā ietilpst Savienības priekšsēdētājs un viņa vietnieki. Savienības priekšsēdētājs vienlaicīgi ir izpildkomitejas priekšsēdētājs. Valde var mainīt izpildkomitejas sastāvu.

6.5.2. Izpildkomitejas kompetencē ir:

— pieņemt lēmumus valdes deleģētajos operatīvajos jautājumos.

6.5.3. Izpildkomitejas sēdes sasauc priekšsēdētājs ne retāk kā vienu reizi mēnesī, un tās ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse locekļu. Izpildkomitejas lēmumu pieņem ar balsu vairākumu.

6.5.4. Par savu darbību izpilkomiteja atskaitās Savienības valdei.

6.6. Priekšsēdētājs un viņa vietnieki.

6.6.1. Priekšsēdētājs un viņa vietnieki ir atbildīgi par Savienības darbību konferenču, valdes un izpildkomitejas sēžu starplaikā, saskaņā ar statūtiem pārstāv Savienību un pauž tās viedokli valsts, sabiedriskajās, starptautiskajās iestādēs un organizācijās, to institūcijās, prokuratūrā un tiesā.

6.6.2. Priekšsēdētājs izveido algotu darbinieku personālsastāvu, pieņem un atlaiž tos darba likumā noteiktajā kārtībā.

6.6.3. Priekšsēdētājs un viņa vietnieki savu pilnvaru laikā nav tiesīgi iesaistīties Savienības uzņēmējdarbībā.

6.6.4. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā tā funkcijas pilda viens no vietniekiem.

6.6.5. Priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā vietnieki, paraksta Savienības valdes un izpildkomitejas lēmumus, akceptētos līgumus un citus dokumentus.

6.7. Revīzijas komisija.

6.7.1. Savienības revīzijas komisija ir patstāvīga institūcija, kuru ievēl kongresā uz trīs gadiem kongresa noteiktā skaitliskā sastāvā.

6.7.2. Revīzijas komisija savā darbībā ir neatkarīga un atskaitās tikai kongresam, bet ik gadu sniedz pārskatu konferencei vai valdei par Savienības saimniecisko un finansiālo darbību (budžeta un tāmju izpildi).

6.7.3. Revīzijas komisija darbojas saskaņā ar Nolikumu par revīzijas komisiju, ko apstiprina kongress.

6.7.4. Nepieciešamības gadījumā revīzijas veikšanai komisija, saskaņojot ar valdi, var pieaicināt attiecīgus speciālistus, kuru darbu apmaksā Savienība.

6.7.5. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs piedalās konferencēs un valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

6.8. Rajona, pilsētas arodbiedrību centrs.

Rajona, pilsētas arodbiedrību centrs ir Savienības struktūrvienība, kas pārstāv Savienību un veic Savienības dalīborganizāciju kopīgos uzdevumus pilsētās, rajonos vai citās teritoriālajās vienībās.

Tajā uz līdztiesības principiem darbojas pilsētas vai rajona teritorijā esošās arodbiedrību organizācijas, saskaņojot to ar savas arodbiedrības augstāko institūciju.

Rajona, pilsētas arodbiedrību centrs darbojas saskaņā ar nolikumu, ko apstiprina Savienības valde. Nolikums nevar būt pretrunā ar Savienības un dalīborganizāciju Statūtiem.

 

 

VII. Savienības sarunas, vienošanās un akcijas

7.1. Savienība slēdz līgumus ar valsts pārvaldes institūcijām, darba devēju organizācijām par darba, tā samaksas un sociālās aizsardzības garantijām. Kopīgi akceptētie līgumi ir saistoši dalīborganizācijām.

7.2. Savienības pienākums ir informēt dalīborganizācijas par sarunu norisi un domstarpībām, slēdzot līgumus, un tā izpildes gaitu.

7.3. Kopīgo arodbiedrību akciju organizēšanas noteikumus nosaka Savienības valde.

 

 

VIII. Savienības īpašums, saimnieciskā un finansiālā darbība

8.1. Savienības īpašumā var atrasties uzņēmumi, izdevniecības, ārstniecības, atpūtas, tūrisma, kultūrizglītības, sporta, bērnu atveseļošanas un citas iestādes ar ēkām un iekārtām, kā arī cits arodbiedrību uzdevumiem un mērķiem atbilstošs īpašums.

Savienības īpašumā ietilpst tās naudas līdzekļi, kas veidojas no dalībmaksām, ziedojumiem, dāvinājumiem, saimnieciskās un uzņēmējdarbības un citiem ienākumiem.

Savienības īpašums ir dalīborganizāciju kopīpašums.

8.2. Savienība ir tiesīga veikt uzņēmējdarbību, izdevējdarbību, izveidot jaunus uzņēmumus, veidot kopfirmas, t.sk. ar ārzemju partneriem, izveidot arodbiedrību bankas, apdrošināšanas sabiedrības, organizēt loterijas un citus labdarības pasākumus, izvērst cita veida saimniecisko darbību, kas atbilst tās uzdevumiem un mērķiem.

8.3. Savienība ir tiesīga veidot solidaritātes, labdarības un citus fondus arodbiedrības biedru sociālai aizstāvībai.

 

 

IX. Savienības tiesiskais statuss

9.1. Savienība ir juridiska persona.

9.2. Savienība ir Latvijas arodbiedrību centrālbiroja tiesību pārmantotāja.

9.3. Savienībai ir sava simbolika un atribūtika.

9.4. Savienības atrašanās vieta ir: Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31.

 

 

X. Savienības darbības izbeigšana

10.1. Savienības darbību var izbeigt, ja tas paredzēts kongresa darba kārtībā un par to balso ne mazāk kā 3/4 klātesošo delegātu.

10.2. Savienības darbības izbeigšanas gadījumā tās īpašuma un naudas līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka kongress.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienųbas Darbības programma — sekos