Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 6. novembra likums "Par maternitātes un slimības pabalstiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.11.1995., Nr. 182 (465) https://www.vestnesis.lv/ta/id/38051-par-maternitates-un-slimibas-apdrosinasanu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par sociālo nodokli

Vēl šajā numurā

23.11.1995., Nr. 182 (465)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 06.11.1995.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par maternitātes un slimības pabalstiem

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošināšanas gadījums — sociālā riska gadījums, kas saistīts ar apdrošinātās personas darbspēju zudumu vai ievērojamu samazināšanos, ja tā rezultātā šī persona pilnīgi vai daļēji zaudē darba ienākumus, kā arī gadījums, kad personai rodas lieli papildu izdevumi sakarā ar ģimenes locekļa nāvi, turklāt saskaņā ar šā likuma normām šie gadījumi ir atzīti par tādiem, kas rada tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu;

2) sociālās apdrošināšanas iemaksas — maksājumi, kas likumā noteiktajā kārtībā izdarīti valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā;

3) sociālās apdrošināšanas stāžs — periods, par kuru persona pati ir izdarījusi vai par šo personu ir izdarītas (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas. Sociālās apdrošināšanas stāžā neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas ieskaita arī periodus, par kuriem persona ir saņēmusi valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (turpmāk arī — pabalsts) vai valsts pensiju;

4) apdrošinātā persona — fiziskā persona, kura apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā ir darba tiesiskajās vai valsts civildienesta attiecībās un par kuru ir izdarītas (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas vai kura ir pašnodarbināta persona vai šādas personas ģimenes loceklis, ja tā izdarījusi vai par to ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas likumā noteiktajā kārtībā, vai arī fiziskā persona, kura ir valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta vai valsts pensijas saņēmēja;

5) pabalsta saņēmējs — fiziskā persona, kurai saskaņā ar šā likuma normām ir piešķirts valsts sociālās apdrošināšanas pabalsts;

6) apgādībā esošs ģimenes loceklis — apdrošinātās personas ģimenes loceklis, kuru tā pilnībā uzturējusi vai kurš no tās saņēmis materiālu palīdzību, kas viņam bija pastāvīgs un galvenais eksistences līdzekļu avots, un kuram saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju apdrošinātās personas nāves gadījumā;

7) slimības nauda — darba samaksas daļa, ko darba devējs izmaksā darbiniekam darba nespējas gadījumā.

2.pants. Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir regulēt valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, noteikt personas, kurām ir tiesības uz šiem pabalstiem, un gadījumus, kad rodas šīs tiesības.

3.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu veidi

(1) Saskaņā ar šo likumu tiek piešķirti un izmaksāti šādi valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti:

1) maternitātes pabalsts;

2) slimības pabalsts;

3) apbedīšanas pabalsts.

(2) Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu un pabalsta piešķiršanu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību regulē īpaši likumi.

  4.pants. Tiesības uz maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstiem

(1) Maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstus piešķir fiziskajām personām (arī ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav paredzēts citādi), kuras ir darba tiesiskajās attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām Latvijas teritorijā vai valsts civildienesta attiecībās un par kurām ir izdarītas (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas.

(2) Pašnodarbinātas personas (arī ārvalstnieki un bezvalstnieki, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav paredzēts citādi) saņem maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstus, ja tās izdara sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumam “Par sociālo nodokli”.  

II nodaļa

Maternitātes pabalsts

5.pants. Apdrošināšanas gadījumi, kas rada tiesības uz maternitātes pabalstu, un maternitātes pabalsta izmaksas periods

(1) Maternitātes pabalstu sievietei piešķir un izmaksā par visu grūtniecības atvaļinājuma un dzemdību atvaļinājuma laiku.

(2) Grūtniecības atvaļinājuma 56 un dzemdību atvaļinājuma 56 kalendārās dienas summē un maternitātes pabalstu piešķir par 112 kalendārajām dienām.

(3) Sievietei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē uzsākta līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir pabalstu par 14 dienu ilgu papildu atvaļinājumu, kas tiek pievienots grūtniecības atvaļinājumam, tādējādi kopā tiek piešķirts pabalsts par 70 kalendārajām dienām.

(4) Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību perioda sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja piedzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir pabalstu par 14 dienu ilgu papildu atvaļinājumu, kas tiek pievienots dzemdību atvaļinājumam, tādējādi kopā tiek piešķirts pabalsts par 70 kalendārajām dienām.

(5) Sievietēm, kurām dzemdības notikušas pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa un bērns nodzīvojis ilgāk par septiņām diennaktīm, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu apmaksā šā panta pirmajā — ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

6.pants. Maternitātes pabalsta piešķiršana bērna tēvam vai citai personai

(1) Maternitātes pabalstu piešķir bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, par visu bērna kopšanas laiku, bet ne ilgāku kā līdz bērna 70. dzīvības dienai, šādos gadījumos:

1) bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai;

2) māte likumā paredzētajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas.

(2) Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir maternitātes pabalstu par tām dienām, kad māte pati nav spējīga bērnu kopt.  

7.pants. Maternitātes pabalsta piešķiršana adopcijas gadījumā

Ja ģimene adoptējusi bērnu (bērnus) vecumā līdz diviem mēnešiem, vienam no adoptētājiem piešķir maternitātes pabalstu par 56 kalendārajām dienām, sākot no bērna (bērnu) adopcijas dienas.  

8.pants. Maternitātes pabalsta piešķiršana sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar iestādes, uzņēmuma vai organizācijas likvidāciju

Sievietēm, kuras atlaistas no darba sakarā ar iestādes, uzņēmuma vai organizācijas likvidāciju, maternitātes pabalstu piešķir vispārējā kārtībā, ja tiesības uz grūtniecības atvaļinājumu iestājušās ne vēlāk kā 210 dienas pēc atlaišanas no darba.  

9.pants. Maternitātes pabalsta piešķiršanas pamats

Maternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darbinieka neierašanos darbā darba nespējas periodā un izziņa par darba samaksu, par kuru ir izdarītas (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas.  

10.pants. Maternitātes pabalsta apmērs

Maternitātes pabalstu piešķir 100 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās izpeļņas.  

III nodaļa

Slimības pabalsts

11.pants. Slimības pabalsta piešķiršanas gadījumi

Slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē darba samaksu vai ja pašnodarbināta persona zaudē darba ienākumus un šis darba samaksas vai darba ienākumu zaudējums radies šādu iemeslu dēļ:

1) darbspēju zaudēšana sakarā ar slimību vai traumu;

2) nepieciešamība saņemt ārstnieciska vai profilaktiska rakstura medicīnisko palīdzību;

3) nepieciešama izolācija sakarā ar karantīnu;

4) ārstēšanās sanatorijā vai kūrvietā atveseļošanās periodā pēc slimības vai traumas, ja saskaņā ar medicīnisku atzinumu šāda ārstēšanās nepieciešama darbspēju atjaunošanai;

5) līdz 14 gadus veca slima bērna kopšana;

6) protezēšana vai ortozēšana stacionārā.  

12.pants. Slimības pabalsta piešķiršanas pamats

Slimības pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa, darba devēja apstiprinājums par darbinieka neierašanos darbā darba nespējas periodā un izziņa par darba samaksu, par kuru ir izdarītas (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas.  

13.pants. Slimības pabalsta izmaksas periods

(1) Slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 15.dienas līdz darbspēju atgūšanas vai invaliditātes noteikšanas dienai, bet ne ilgāku par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 78 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

(2) Līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas līdz darba nespējas 21. dienai. Par laiku no darba nespējas 15. dienas līdz 21. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts stacionārā.  

14.pants. Īpaši gadījumi slimības pabalstu piešķiršanā

Ja darba nespēja iestājusies sakarā ar saslimšanu ar tuberkulozi, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku līdz darbspēju atgūšanas vai invaliditātes noteikšanas dienai.  

15.pants. Slimības pabalsta piešķiršana personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām

(1) Slimības pabalstu par laiku no darba nespējas 15. dienas piešķir un izmaksā personai, kurai darba nespēja iestājusies mēneša laikā pēc sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām, ja šī persona bijusi apdrošināta pēdējos divus mēnešus pirms šo iemaksu perioda beigām un kopējie apdrošināšanas stāža pārtraukumi šo divu mēnešu laikā nepārsniedz septiņas kalendārās dienas.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad darba nespēja iestājusies sakarā ar slima bērna kopšanu.

16.pants. Slimības pabalsta izmaksa personām, kurām darba nespēja iestājusies laikā, kad tās bijušas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas

Ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimības pabalsta izmaksu uzsāk ar darba nespējas 15. dienu, taču ne ātrāk par dienu, kad darbiniekam bija jāierodas darbā pēc šā atvaļinājuma beigām.  

17.pants. Slimības pabalsta apmērs

Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās izpeļņas.

18.pants. Gadījumi, kad slimības pabalstu nepiešķir

Slimības pabalstu nepiešķir, ja:

1) darbinieks apdrošināšanas gadījuma iestāšanās laikā strādā savā darbavietā;

2) darba nespēja personai iestājusies laikā, kad tā izdarījusi noziegumu, vai šā nozieguma rezultātā un to konstatējusi tiesa;

3) persona pati apzināti un būtiski kaitējusi savai vai kopjamo veselībai un to konstatējis ārsts;

4) persona mēģinājusi iegūt pabalstu viltus ceļā un to konstatējis ārsts vai valsts sociālās apdrošināšanas iestāde.  

19.pants. Gadījumi, kad slimības pabalsta izmaksu pārtrauc

(1) Personai, kura darba nespējas laikā bez attaisnojoša iemesla nav ievērojusi ārsta noteikto režīmu vai bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie ārsta vai darba ekspertīzes ārstu komisijā, pabalsta izmaksu par turpmāko periodu pārtrauc, sākot ar pārkāpuma izdarīšanas dienu.

(2) Lēmumu par pabalsta izmaksas pārtraukšanu vai atjaunošanu pieņem valsts sociālās apdrošināšanas iestāde pēc ārsta ieteikuma.  

IV nodaļa

Apbedīšanas pabalsts

20.pants. Apdrošināšanas gadījumi, kas rada tiesības uz apbedīšanas pabalstu

(1) Apbedīšanas pabalstu piešķir:

1) apdrošinātās personas nāves gadījumā;

2) apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā.

(2) Pensionāra nāves gadījumā apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

21.pants. Personas, kurām ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu

Apbedīšanas pabalstu piešķir un izmaksā:

1) apdrošinātajai personai tās apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā;

2) apdrošinātās personas nāves gadījumā apdrošinātās personas ģimenes loceklim vai personai, kura faktiski uzņēmusies apbedīšanu.

22.pants. Apbedīšanas pabalsta piešķiršanas pamats

Apbedīšanas pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums un dzimtsarakstu nodaļas izdota noteikta parauga izziņa par miršanas fakta reģistrāciju.  

23.pants. Apbedīšanas pabalsta apmērs

(1) Apdrošinātās personas nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst mirušās personas mēneša vidējai izpeļņai, bet ne mazāku par trīskāršu valdības noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu), kāda bija spēkā apdrošinātās personas nāves dienā.

(2) Apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā pabalstu piešķir un izmaksā tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst trīskāršai valdības noteiktajai minimālajai mēnešalgai (amatalgai), kāda bija spēkā ģimenes locekļa nāves dienā.  

V nodaļa

Pabalstu pieprasīšana, piešķiršana un izmaksa

24.pants. Pabalstu piešķiršanas un izmaksas organizācija

Pabalstu piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu veic valsts sociālās apdrošināšanas iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.  

25.pants. Pabalsta pieprasīšanas termiņi

Pabalstu pieprasa apdrošinātā persona vai — likumā paredzētajos gadījumos — cita persona pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad persona atguvusi darbspējas.

Aprēķinātās pabalsta summas, ko pabalsta saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par gadu no nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.  

26.pants. Pabalsta pieprasīšanas kārtība

(1) Pabalsta pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz valsts sociālās apdrošināšanas iestādei pēc savas pastāvīgās dzīvesvietas vai — ja tādas nav— pēc darba devēja juridiskās adreses dokumentus, kas saskaņā ar šā likuma normām ir atzīti par pamatu attiecīgā pabalsta piešķiršanai.

(2) Gadījumos, kad pabalsta apmērs ir atkarīgs no apdrošinātās personas vidējās izpeļņas, pabalsta pieprasītājs iesniedz darba devēja izziņu par izpeļņu.

27.pants. Pabalsta piešķiršanas termiņi

Pabalstu piešķir 10 dienu laikā pēc tam, kad valsts sociālās apdrošināšanas iestāde saņēmusi pabalsta piešķiršanai nepieciešamos dokumentus.  

28.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksa personām, kurām ir tiesības uz valsts pensiju

Personām, kurām vienlaikus ir tiesības gan uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot vienreizējos pabalstus), gan uz valsts pensiju, pabalsta apmēru samazina par summu, kas atbilst izmaksājamās pensijas apmēram.  

29.pants. Gadījumi, kad valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus nepiešķir vai pārtrauc to izmaksu

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus nepiešķir vai pārtrauc iepriekš piešķirto pabalstu izmaksu tām personām, kuras atrodas pilnā valsts apgādībā.

(2) Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus nepiešķir vai pārtrauc iepriekš piešķirto pabalstu izmaksu par laiku, kad persona atrodas apcietinājumā vai brīvības atņemšanas vietā. 

30.pants. Sakarā ar pabalsta saņēmēja nāvi nesaņemto pabalstu izmaksa

(1) Pabalstu summas, kuras piešķirtas vai kuras pienākas, bet nav izmaksātas, pabalsta saņēmēja nāves gadījumā izmaksā pabalsta saņēmēja vecākiem, laulātajam vai bērniem, bet, ja tādu nav, — citiem ģimenes locekļiem, kuri pabalsta saņēmēja nāves dienā dzīvoja kopā ar viņu.

(2) Ja neizmaksāto pabalstu pieprasa vairākas personas, pabalstu izmaksā vienādās daļās visiem tā pieprasītājiem, kuriem saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir uz to tiesības.

(3) Persona, kurai sakarā ar pabalsta saņēmēja nāvi ir tiesības uz nesaņemto pabalstu, to var pieprasīt gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Neizmaksāto pabalstu izmaksā 10 dienu laikā pēc tā pieprasīšanas.

VI nodaļa

Izpeļņa valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai

31.pants. Izpeļņa valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai un maksimālās izpeļņas noteikšana personām, kuras apdrošināšanas periodā ir darba tiesiskajās vai valsts civildienesta attiecībās

(1) Personām, kuras ir darba tiesiskajās vai valsts civildienesta attiecībās, valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta (slimības naudas) aprēķināšanai izpeļņā ieskaita visu veidu darba samaksu, par kuru saskaņā ar likumu ir izdarītas (vai bija jāizdara) sociālās apdrošināšanas iemaksas.

(2) Visos gadījumos, kad darbiniekiem saskaņā ar šo likumu nosakāma vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no izpeļņas par pēdējiem diviem kalendārajiem mēnešiem.

(3) Ja darbinieks nostrādājis mazāk par diviem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina par pēdējo kalendāro mēnesi.

(4) Valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai tiek ņemta vērā visa izpeļņa attiecīgajā periodā, bet pabalstu aprēķina no vidējās izpeļņas, kas nepārsniedz astoņkārtīgu valdības noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu), kāda bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.

(5) Vidējās mēneša un dienas izpeļņas aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.  

32.pants. Izpeļņas aprēķināšana un maksimālās izpeļņas noteikšana pašnodarbinātām personām

(1) Pašnodarbinātām personām valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķina no darba ienākumiem vai citas summas, par kuru persona pati ir izdarījusi vai par šo personu ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina no 12 iepriekšējo mēnešu darba ienākumiem vai citas summas, par kuru ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet pabalstu aprēķina no vidējās izpeļņas, kas nepārsniedz astoņkārtīgu valdības noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu), kāda bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.  

VII nodaļa

Papildu noteikumi

33.pants. Līdzekļi valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksāšanai

Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus izmaksā no valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.  

34.pants. Ieturējumi no valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem

(1) Piedziņu uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem var vērst tikai likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Pamatojoties uz pilsētas vai rajona sociālās apdrošināšanas iestādes vadītāja rīkojumu, tiek ieturētas pabalstu summas, kas pārmaksātas pabalsta saņēmējam viņa vainas dēļ, ja viņš iesniedzis dokumentus ar apzināti nepatiesām ziņām, sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu, tā apmēru un izmaksas noteikumus.  

35.pants. Pabalstu aplikšana ar nodokļiem

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus ar nodokļiem apliek likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Apbedīšanas pabalstu ar nodokli neapliek.  

36.pants. Darba devēja pienākumi

(1) Darba devēja pienākums ir darbiniekiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darba nespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 14 kalendārajām dienām.

(2) Darba devēja pienākums ir pēc darbinieka pieprasījuma vai pēc valsts sociālās apdrošināšanas iestādes pieprasījuma izdot izziņu par darbinieka darba samaksu, par kuru izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, apstiprinājumu par darbinieka neierašanos darbā vai arī citu ar darba līguma apstākļiem saistītu informāciju, kas nepieciešama, lai izlemtu jautājumu par darbinieka tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu un noteiktu tā apmēru.  

37.pants. Gadījumi, kuros slimības naudu nepiešķir vai tās izmaksu pārtrauc

(1) Darba devējs slimības naudu nepiešķir, ja darbinieks izdarījis pārkāpumus, kas minēti šā likuma 18. pantā.

(2) Darba devējs slimības naudas izmaksu pārtrauc, ja darbinieks izdarījis pārkāpumus, kas minēti šā likuma 19. panta pirmajā daļā.  

38.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas iestāžu lēmumu pārsūdzēšana

Valsts sociālās apdrošināšanas iestādes lēmumu ieinteresētā persona mēneša laikā var pārsūdzēt Labklājības ministrijā, bet tās lēmumu — tiesā. 

Pārejas noteikums

Noteikumi par tādas personas tiesībām uz šajā likumā minētajiem valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, par kuru sociālās apdrošināšanas iemaksas nav izdarītas, bet bija jāizdara, stājas spēkā ar 2000. gada 1. janvāri.

Likums stājas spēkā ar 1996.gada 1.aprīli.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 6.novembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 23.novembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!