Latvija un Rietumeiropas Savienība

14. novembrī Madridē Rietumeiropas Savienības (RES) ministru apspriedē piedalījās arī Latvijas Ministru prezidents, aizsardzības ministrs Māris Gailis. Šai apspriedei bija raksturīga paplašināta diskusija vairākos svarīgos jautājumos, kuri iezīmē vienotas Eiropas drošības un aizsardzības identitātes veidošanos.

RES Ministru padomē tika apstiprināti trīs svarīgi dokumenti. Dokumenta “Eiropas drošība: 27 RES valstu kopīgs priekšstats” izstrādāšanā piedalījās visas 27 RES nācijas, arī Latvija. Galvenā šī darba vērtība bija ne tikai rezultāts, bet arī pats visu RES valstu kopdarbības process, kad visas 27 RES nācijas pūlējās atrast risinājumus iespējamiem drošības draudiem. Šajā dokumentā RES valstis vienojās par Eiropas valstu kopīgajām interesēm, kā arī iespējamām RES militārām un nemilitārām atbildēm gadījumā, ja radīsies draudi tās drošībai. Tajā kā primārais RES darbības lauks ir identificēta krīžu kontrole. Ministru prezidents informēja par Latvijas nodomu izstrādāt efektīvu krīžu kontroles sistēmu. Viņš uzsvēra nepieciešamību pastiprināt sadarbību šajos jautājumos RES ietvaros.

RES valstu ministri apstiprināja arī politiska rakstura dokumentu — par RES ieguldījumu ES starpvaldību konferencē, kas notiks 1996. gadā. RES valstis vienojās par tiem jautājumiem, kas tiks apspriesti starpvaldību konferencē ES un RES savstarpējo attiecību sakarā. Latvija pauda savu viedokli šajā jautājumā, norādot, ka gaida, ka starpvaldību konferences darba kārtībā viens no svarīgākajiem būs jautājums par drošības situāciju paplašinātā Eiropas Savienībā.

Tikšanās nobeigumā ministri apstiprināja noslēguma deklarāciju, kurā rezumēts paveiktais, kā arī iezīmētas turpmākās darbības jomas.

RES ir aizsardzības organizācija, kas izveidota, balstoties uz 1948. gadā noslēgto Briseles līgumu. Tās dalībvalstis uzņēmušās savstarpējās palīdzības saistības militāras agresijas gadījumā pret kādu no tām. NATO dibināšanā 1949. gadā piedalījās arī Briseles līguma dalībvalstis. Līdz ar integrētās militārās struktūras izveidošanu šo valstu aizsardzības smaguma centrs tika pārnests uz NATO. Jauns RES attīstības posms iesākās ar 1991. gadā Māstrihtā pieņemtajiem lēmumiem. Tie noteica, ka RES turpmāk attīstīsies kā Eiropas Savienības aizsardzības komponents un kā NATO Eiropas pīlārs. 1992. gadā RES iezīmēja savas turpmākās darbības jomas — humanitārās, glābšanas, miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijas. Šo uzdevumu un RES lomas īstenošanai ir būtiski attīstīt organizācijas spējas veikt šīs operācijas.

ĀM preses centrs