Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 2. novembra likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.11.1995., Nr. 179 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37968-par-obligato-socialo-apdrosinasanu-pret-nelaimes-gadijumiem-darba-un-arodslimibam

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par jauno Augstskolu likumu

Vēl šajā numurā

17.11.1995., Nr. 179

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 02.11.1995.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošinājuma ņēmējs — darba devējs, mācību un audzināšanas iestādes vadītājs, kā arī tādas iestādes, uzņēmuma vai organizācijas vadītājs, kurā tiek pildīts obligātais valsts darba dienests un kurai par saviem vai šim nolūkam iedalītajiem līdzekļiem saskaņā ar šo likumu ir jāapdrošina darbinieki, mācību un audzināšanas iestādes audzēkņi vai studenti, kas nodarbināti darba vietās ražošanas vai mācību prakses laikā, kā arī obligātā valsts darba dienesta dienestnieki;

2) apdrošināšanas atlīdzība — naudas izmaksas un pakalpojumi apdrošinātajai personai, kā arī naudas izmaksas trešajai personai, ja ir iestājies apdrošināšanas gadījums;

3) apdrošināšanas gadījums — ar attiecīgiem dokumentiem apstiprināts fakts par nelaimes gadījumu darbā, kā arī atrodoties ceļā uz darbu vai no darba apdrošinājuma ņēmēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, vai konstatēta saslimšana ar arodslimību, ja rezultātā iestājusies apdrošinātās personas pārejoša darba nespēja, daļējs vai pilnīgs darbspēju zaudējums vai nāve;

4) apdrošinātā persona — persona, par kuru saskaņā ar šo likumu jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi (turpmāk — apdrošināšanas maksājumi);

5) arodslimības — atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru cēlonis ir darba veida fizikālie, ķīmiskie, higiēniskie, bioloģiskie un psiholoģiskie faktori. Arodslimību sarakstu apstiprina Labklājības ministrija;

6) bīstamības grupa — kritēriju kopums (darba vides stāvoklis, veicamā darba riska pakāpe, nelaimes gadījumu un arodslimību skaits), kuru piemēro, nosakot apdrošināšanas tarifa likmi;

7) darbspēju zaudējums — pārejošs vai nepārejošs, ar vecuma pārmaiņām nesaistīts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, kuru izraisījis nelaimes gadījums darbā, ceļā uz darbu vai no darba, atrodoties apdrošinājuma ņēmēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, vai arodslimība un kurš apgrūtina personas integrāciju sabiedrībā, pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo tās spēju strādāt un sevi apkopt;

8) mēneša vidējā izpeļņa — naudas summa, kuru ņem par pamatu, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzības naudas izmaksas. Mēneša vidējā izpeļņa šā likuma izpratnē ir:

a) apdrošinātajai personai — darbiniekam, kurš noslēdzis darba līgumu, kā arī obligātā valsts darba dienestniekam — mēneša vidējā izpeļņa par sešiem mēnešiem pirms nelaimes gadījuma darbā vai saslimšanas ar arodslimību,

b) apdrošinātajai personai — mācību un audzināšanas iestādes audzēknim vai studentam — valdības noteiktā minimālā darba alga pirms nelaimes gadījuma darbā. Ja apdrošinātā persona ir nostrādājusi mazāk par sešiem mēnešiem, mēneša vidējo izpeļņu aprēķina no izpeļņas par faktiski nostrādāto darba laiku;

9) nelaimes gadījums darbā — apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai apdrošinātās personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas;

10) preventīvie pasākumi — Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonda, valsts, darba devēju un to organizāciju, darbinieku organizāciju, kā arī citu institūciju subsidēti vai organizēti pasākumi, kuru mērķis ir novērst nelaimes gadījumus darbā vai saslimšanu ar arodslimībām;

11) trešā persona — persona, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību vai tās daļu, ja apdrošināšanas gadījuma sekas ir apdrošinātās personas nāve.

 

2. pants. Likuma uzdevumi

(1) Šis likums nosaka:

1) obligātās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk — apdrošināšana) organizēšanu;

2) apdrošināšanas līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtību;

3) apdrošināto personu un apdrošināšanas institūciju tiesības un pienākumus;

4) atbildību par šā likuma pārkāpšanu.

(2) Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt apdrošinātajai personai, ja tā cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību, apdrošināšanas atlīdzību, atveseļošanos, darbspēju atgūšanu un integrāciju sabiedrībā;

2) garantēt trešajai personai materiālu nodrošinājumu;

3) nodrošināt preventīvo pasākumu realizēšanu, lai uzlabotu darba vidi, izglītotu darba devējus un darbiniekus, novērstu nelaimes gadījumus darbā un saslimšanu ar arodslimībām;

4) izmantojot apdrošināšanas tarifa likmju un bīstamības grupu principu apdrošināšanas maksājumu noteikšanā, ekonomiski ieinteresēt darba devējus veikt organizatoriskos, tehniskos, sanitāri higiēniskos un ārstnieciski profilaktiskos pasākumus, kas garantē drošu darbu un saglabā strādājošo darbspējas visā darba mūžā.

 

3. pants. Likuma darbības joma

Šis likums attiecas uz:

1) apdrošinātajām personām:

a) darbiniekiem, kas noslēguši darba līgumu ar darba devējiem,

b) mācību un audzināšanas iestāžu audzēkņiem un studentiem, kas nodarbināti darba vietās ražošanas vai mācību prakses laikā,

c) obligātā valsts darba dienesta dienestniekiem;

2) apdrošinājuma ņēmējiem — darba devējiem neatkarīgi no viņu statusa, mācību un audzināšanas iestāžu vadītājiem, kā arī tādu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju vadītājiem, kurās tiek pildīts obligātais valsts darba dienests.

 

II nodaļa

Apdrošināšanas organizēšana

4. pants. Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonds

(1) Apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām veic Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonds (turpmāk — Darba negadījumu fonds).

(2) Darba negadījumu fonds ir patstāvīga valsts institūcija Labklājības ministrijas pārraudzībā un darbojas saskaņā ar Satversmi, likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un Ministru kabineta apstiprinātajiem statūtiem.

(3) Darba negadījumu fonda darbības politiku nosaka fonda padome, kuras pārstāvji darbojas Sociālās apdrošināšanas padomes sastāvā.

(4) Darba negadījumu fondu vada izpilddirekcija, kuras kompetencē ir apdrošināšanas līdzekļu veidošana un izlietošana, kā arī apdrošināšanas atlīdzības piešķiršana, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.

(5) Darba negadījumu fonda padomes un izpilddirekcijas skaitlisko sastāvu un funkcijas nosaka Darba negadījumu fonda statūti.

 

5. pants. Sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām

(1) Darba negadījumu fonds, risinot savā kompetencē esošos jautājumus, sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām.

(2) Darba negadījumu fonds savlaicīgi un bez maksas saņem no Uzņēmumu reģistra, Nacionālā vides veselības centra, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta un citām valsts un pašvaldību institūcijām fonda darbam nepieciešamo informāciju.

 

6. pants. Darba negadījumu fonda funkcijas

Darba negadījumu fonda funkcijas ir šādas:

1) organizēt obligāto apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;

2) noteikt katra apdrošinājuma ņēmēja atbilstību bīstamības grupai un attiecīgo apdrošināšanas tarifa likmi;

3) pārvaldīt fonda līdzekļus;

4) nodrošināt apdrošinātajai personai vai trešajai personai apdrošināšanas atlīdzību, arī gadījumos, kad apdrošinājuma ņēmējs likumā noteiktajā kārtībā nav izdarījis paredzētās apdrošināšanas iemaksas;

5) izvērtēt katru apdrošināšanas gadījumu un noteikt apdrošināšanas atlīdzību;

6) kontrolēt apdrošināšanas līdzekļu iekasēšanu un iekasēto līdzekļu izlietošanu;

7) veicināt preventīvo pasākumu organizēšanu atbilstoši Valsts darba inspekcijas ieteikumiem;

8) stimulēt darba devējus uzlabot darba vidi;

9) pieprasīt no apdrošinājuma ņēmējiem fonda darbībai nepieciešamās ziņas;

10) izskatīt apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto personu un trešo personu iesniegumus;

11) pieprasīt no valsts un pašvaldību institūcijām fonda darbībai nepieciešamo informāciju;

12) pārtraukt apdrošināšanas atlīdzību, ja noskaidrojas, ka tā pēc likuma nav pienākusies, kā arī gadījumā, ja apdrošinātā persona nav pildījusi tai uzliktos pienākumus;

13) tiesas ceļā piedzīt no apdrošinātās personas vai trešās personas tām nepamatoti izmaksātās summas, ja nepamatoto izmaksu cēlonis ir apdrošinātās personas vai trešās personas apzinātas ļaunprātīgas rīcības sekas;

14) panākt, lai apdrošināto personu atkārtoti pārbauda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija (turpmāk — VDEĀK), piedaloties fonda pārstāvjiem, ja radušās aizdomas, ka darbspēju zaudējums novērtēts nepareizi;

15) regresa kārtībā piedzīt no apdrošinājuma ņēmējiem summas, kas izmaksātas apdrošinātajām personām vai trešajām personām, ja cietusi apdrošinātā persona, par kuru apdrošinājuma ņēmējs šajā likumā noteiktajā kārtībā nav veicis paredzētos apdrošināšanas maksājumus.

 

7. pants. Apdrošinājuma ņēmēja pienākumi

(1) Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums:

1) obligāti apdrošināt šā likuma 3. panta 1. punktā minētās personas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, savlaicīgi izdarot paredzētos apdrošināšanas maksājumus;

2) nekavējoties organizēt pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā vai ceļā uz darbu vai no darba, atrodoties apdrošināšanas ņēmēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, kā arī nodrošināt tās nogādāšanu ārstniecības iestādē;

3) nodrošināt apdrošinātās personas veselības stāvokļa izmeklēšanu ārstniecības iestādē, ja ārstējošam ārstam rodas aizdomas par saslimšanu ar arodslimību;

4) nodrošināt, lai darbā notikušais nelaimes gadījums vai saslimšana ar arodslimību tiktu izmeklēta likumā noteiktajā kārtībā, un, pamatojoties uz izmeklēšanas materiāliem, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu cēloņus, kas izraisa nelaimes gadījumus darbā vai saslimšanu ar arodslimībām;

5) izmaksāt no saviem līdzekļiem apdrošinātajai personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā, pārejošas darba nespējas pabalstu par pirmajām 14 kalendārajām dienām 100 procentu apmērā, ņemot par pamatu mēneša vidējo izpeļņu.

(2) Apdrošinājuma ņēmējam — darba devējam reizi mēnesī jāpaziņo Valsts sociālās apdrošināšanas fondam par pārmaiņām apdrošināto personu skaitliskajā sastāvā un darba algas fondā.

(3) Apdrošinājuma ņēmējam — mācību un audzināšanas iestādes vadītājam, kā arī tādas iestādes, uzņēmuma vai organizācijas vadītājam, kurā tiek pildīts obligātais valsts darba dienests, mēneša laikā jāpaziņo Valsts sociālās apdrošināšanas fondam par audzēkņiem un studentiem, kas tiek nodarbināti darba vietās ražošanas vai mācību prakses laikā, kā arī par obligātā valsts darba dienesta dienestniekiem.

(4) Apdrošinājuma ņēmējam ir jāsniedz Darba negadījumu fondam visas fonda darbībai nepieciešamās ziņas un jānodrošina iespēja kontrolēt šo ziņu pareizību.

(5) Saskaņā ar šā likuma 25. panta trešo daļu apdrošinājuma ņēmējam regresa kārtībā jāatlīdzina Darba negadījumu fondam izmaksas, kas saistītas ar apdrošinātajām personām un trešajām personām izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinājuma ņēmējs likumā noteiktajā kārtībā nav veicis apdrošināšanas maksājumus.

 

III nodaļa

Apdrošināšanas līdzekļi

8. pants. Apdrošināšanas līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtība

(1) Apdrošināšanas līdzekļu veidošanas un izlietošanas, arī apdrošināšanas maksājumu iekasēšanas un izmaksu veikšanas, apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību, kā arī izmaksu termiņus nosaka Ministru kabinets.

(2) Darba negadījumu fonds iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam Sociālās apdrošināšanas padomes akceptēto nākamā gada apdrošināšanas maksājumu kopējo summu.

 

9. pants. Apdrošināšanas līdzekļi

(1) Darba negadījumu fonda apdrošināšanas līdzekļus veido:

1) apdrošināšanas maksājumi, kurus veic apdrošinājuma ņēmēji par apdrošinātajām personām;

2) soda naudas par šā likuma pārkāpumiem;

3) citi likumos paredzētie maksājumi un ieņēmumi.

(2) Apdrošināšanas maksājumu objekts ir:

1) darba samaksa, kuru saņem šā likuma 3. panta 1. punkta “a” un “c” apakšpunktā minētās personas;

2) Ministru kabineta noteiktā minimālā darba alga (vai proporcionāla tās daļa, ja ražošanas vai mācību prakse ilgst mazāk par mēnesi) par šā likuma 3. panta 1. punkta “b” apakšpunktā minētajām personām.

 

10. pants. Bīstamības grupas un apdrošināšanas tarifu likmes

(1) Bīstamības grupas un tām atbilstošās apdrošināšanas tarifu likmes nosaka Ministru kabinets.

(2) Apdrošinājuma ņēmēja atbilstību bīstamības grupai nosaka Darba negadījumu fonda izpilddirekcija un apstiprina Ministru kabinets.

 

11. pants. Apdrošināšanas maksājumu iekasēšana un izmaksu veikšana

Apdrošināšanas maksājumus Darba negadījumu fonda kontā iekasē un izmaksas no tā veic Valsts sociālās apdrošināšanas fonds.

 

12. pants. Apdrošināšanas maksājumu veikšana

(1) Apdrošināšanas maksājumi par personu ir jāveic, sākot ar dienu, kad persona:

1) stājas darba attiecībās ar darba devēju;

2) uzsāk ražošanas vai mācību praksi;

3) sāk pildīt obligāto valsts darba dienestu.

(2) Apdrošināšanas maksājumus apdrošinājuma ņēmējs veic saskaņā ar viņam noteikto tarifa likmi, par pamatu ņemot:

1) šā likuma 3. panta 1. punkta “a” un “c” apakšpunktā minēto apdrošināto personu darba samaksas mēneša summu;

2) šā likuma 3. panta 1. punkta “b” apakšpunktā minēto apdrošināto personu minimālo darba algu (vai proporcionālu tās daļu, ja ražošanas vai mācību prakse ilgst mazāk par mēnesi) summu.

(3) Apdrošinājuma ņēmējs apdrošināšanas maksājumus par šā likuma 3. panta 1. punktā minētajām personām veic reizi mēnesī, kad tiek saņemta nauda darba algas izmaksāšanai par iepriekšējo mēnesi.

 

13. pants. Apdrošināšanas līdzekļu izlietošana

(1) Apdrošināšanas līdzekļus izlieto:

1) apdrošināšanas atlīdzībai;

2) ar apdrošināšanas maksājumu iekasēšanu, apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu un fonda pārvaldīšanu saistīto izdevumu segšanai;

3) preventīvajiem pasākumiem;

4) maksājumiem citos sociālās apdrošināšanas fondos, kā arī pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši sniegto pakalpojumu izmaksām.

(2) Uz laiku brīvos apdrošināšanas līdzekļus ar Darba negadījumu fonda padomes lēmumu, saskaņojot to ar Labklājības ministriju, drīkst ieguldīt valsts budžeta garantētās investīcijās.

(3) Aprēķinot atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu:

1) piemēro kompensējošu (inflācijas) koeficientu;

2) ievēro nosacījumu, ka minētā atlīdzība nedrīkst būt mazāka par atlīdzību (invaliditātes pensiju) tām personām (invalīdiem), kuru invaliditātes pakāpe vai grupa ir identiska apdrošinātās personas darbspēju zaudējumam, bet ir vispārējas saslimšanas vai iedzimtības sekas.

 

14. pants. Apdrošināšanas atlīdzība

(1) Apdrošināšanas atlīdzībā tiek ietvertas naudas izmaksas un pakalpojumu sniegšana apdrošinātajai personai, kā arī naudas izmaksas trešajai personai.

(2) Apdrošinātajai personai paredzētas šādas naudas izmaksas:

1) pārejošas darba nespējas pabalsts;

2) atlīdzība par darbspēju zaudējumu;

3) vienreizējs pabalsts, kas tiek izmaksāts atkarībā no darbspēju zaudējuma;

4) atlīdzība par papildu ēdināšanu, par protezēšanu, pavadoņa apmaksa un ārstniecības iestāžu apmeklēšanai paredzēto ceļa izdevumu apmaksa, maksa par rehabilitācijas līdzekļu iegādi, to remontu.

(3) Apdrošinātajai personai paredzēti šādi pakalpojumi:

1) ārstēšana, aprūpe un medicīniskā rehabilitācija;

2) pārkvalifikācija;

3) profesionālā rehabilitācija.

(4) Trešajai personai paredzētas šādas naudas izmaksas:

1) atlīdzība par apgādnieka zaudējumu darba nespējīgajiem apdrošinātās personas ģimenes locekļiem, kas bijuši tās apgādībā;

2) apdrošinātās personas apbedīšanas pabalsts.

(5) Piešķirot apdrošināšanas atlīdzību (naudas izmaksas par pārejošu darba nespēju, darbspēju zaudējumu, apgādnieka zaudējumu, kā arī izmaksājot vienreizējus pabalstus un atlīdzības), par pamatu tiek ņemta apdrošinātās personas mēneša vidējā izpeļņa. Apdrošināšans atlīdzība nedrīkst būt lielāka par Ministru kabineta noteiktajām 15 minimālajām darba algām.

 

15. pants. Apdrošināšanas atlīdzības garantēšana

Darba negadījumu fonda maksātspēja tiek garantēta ar šā fonda līdzekļiem un īpašumu.

 

IV nodaļa

Apdrošināto personu un trešo personu tiesības

un apdrošināto personu pienākumi

16. pants. Apdrošinātās personas statuss

Persona ir apdrošināta ar dienu, kad tā:

1) stājas darba attiecībās ar darba devēju;

2) uzsāk ražošanas vai mācību praksi;

3) sāk pildīt obligāto valsts darba dienestu.

 

17. pants. Apdrošināto personu un trešo personu tiesības

(1) Apdrošinātajai personai, kura cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību un attiecībā uz kuru ir iestājies apdrošināšanas gadījums, ir tiesības saņemt šā likuma 14. pantā noteikto apdrošināšanas atlīdzību.

(2) Apdrošinātajai personai un trešajai personai ir tiesības saņemt no Darba negadījumu fonda visu veidu informāciju, kas saistīta ar attiecīgo apdrošināšanas gadījumu.

(3) Trešajai personai ir tiesības saņemt šā likuma 14. pantā tai noteikto apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātās personas nāvi ir izraisījis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

(4) Ja apdrošinātā persona vai trešā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, aizbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, tā turpina saņemt apdrošināšanas atlīdzību, sākot ar aizbraukšanas dienu, tik ilgu laiku un tādā apmērā, kā paredzēts šajā likumā.

(5) Ja persona, kurai pienākas atlīdzība par darbspēju zaudējumu, atrodas brīvības atņemšanas vietā, tā zaudē tiesības uz atlīdzības izmaksu par brīvības atņemšanas vietā pavadāmo laiku.

(6) Apdrošinātā persona un trešā persona zaudē tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, ja noskaidrojas, ka tā saskaņā ar likumu nepienākas vai tās piešķiršanas (saņemšanas) pamats un izmaksu cēlonis ir apdrošinātās personas vai trešās personas apzinātas ļaunprātīgas rīcības sekas.

 

18. pants. Apdrošināto personu pienākumi

Apdrošinātajai personai ir šādi pienākumi:

1) ievērot darba aizsardzības likumu un citu normatīvo aktu prasības, kā arī rīkoties atbilstoši norādījumiem, ko konkrētā darba izpildei devis apdrošinājuma ņēmējs vai persona, kas tā uzdevumā šādus norādījumus ir tiesīga dot;

2) ja ir noticis nelaimes gadījums darbā:

a) nekavējoties par to paziņot apdrošinājuma ņēmējam vai viņa pilnvarotai personai,

b) nekavējoties, ja to atļauj veselības stāvoklis, pašai griezties pēc pirmās medicīniskās palīdzības;

3) sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību izmantot Darba negadījumu fonda apmaksāto medicīnisko palīdzību;

4) pildīt ārsta norādījumus, veicināt izveseļošanos un ievērot vispārējo ārstēšanās režīmu;

5) apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas laikā ievērot VDEĀK noteikto nodarbošanās veidu un režīmu;

6) izmantot Darba negadījumu fonda sniegto profesionālo rehabilitāciju un pārkvalifikāciju.

 

V nodaļa

Naudas izmaksas apdrošinātajai personai

19. pants. Pārejošas darba nespējas pabalsts

(1) Ja pārejošas darba nespējas cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, pabalsta izmaksas pamats apdrošinātajai personai ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darba nespējas lapa un apdrošinājuma ņēmēja apstiprinājums par apdrošinātās personas neierašanos darbā.

(2) Apdrošinātajai personai pārejošas darba nespējas pabalstu izmaksā par periodu, kas nav ilgāks par 52 kalendārajām nedēļām. Ja darbspēju atgūšanas periods apdrošinātajai personai ilgst vairāk par 16 kalendārajām nedēļām, lēmumu par šīs personas turpmāko ārstēšanu pieņem vai darbspēju zaudējumu nosaka VDEĀK.

(3) Pārejošas darba nespējas pabalstu apdrošinātajai personai piešķir 100 procentu apmērā, ņemot par pamatu mēneša vidējo izpeļņu, un izmaksā:

1) apdrošinātajām personām, kas minētas šā likuma 3. panta 1. punkta “a” un “c” apakšpunktā, šādā kārtībā:

a) ja noticis nelaimes gadījums darbā: par pirmajām 14 darba nespējas dienām — apdrošinājuma ņēmējs no saviem līdzekļiem; par turpmāko pārejošas darba nespējas periodu līdz darbspēju atgūšanai vai līdz laikam, ar kuru sāk izmaksāt atlīdzību par darbspēju zaudējuma pakāpi, — Valsts sociālās apdrošināšanas fonds no Darba negadījumu fonda līdzekļiem,

b) ja apdrošinātā persona saslimusi ar arodslimību: sākot ar to darba nespējas dienu, kad speciāla ārstu komisija konstatējusi arodslimību, līdz izveseļošanās vai darbspēju zaudējuma pakāpes noteikšanas dienai — Valsts sociālās apdrošināšanas fonds no Darba negadījumu fonda līdzekļiem;

2) apdrošinātajām personām, kas minētas šā likuma 3. panta 1. punkta “b” apakšpunktā, — Valsts sociālās apdrošināšanas fonds no Darba negadījumu fonda līdzekļiem.

(4) Pārejošas darba nespējas pabalstu par periodu līdz arodslimības konstatēšanas dienai maksā saskaņā ar spēkā esošajiem slimības (pārejošas darba nespējas) pabalsta piešķiršanas un izmaksāšanas noteikumiem.

 

20. pants. Atlīdzība par darbspēju zaudējumu

(1) Apdrošināšanas gadījumos, kad VDEĀK, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārstējošā ārsta nosūtījumu, saskaņā ar likumu nosaka darbspēju zaudējumu, Darba negadījumu fonds apdrošinātajai personai piešķir atlīdzību par darbspēju zaudējumu.

(2) Atlīdzība par darbspēju zaudējumu apdrošinātajai personai tiek izmaksāta par katru mēnesi, sākot ar darbspēju zaudējuma noteikšanas dienu, ņemot vērā apdrošinātās personas darbspēju zaudējumu un mēneša vidējo izpeļņu. Apdrošinātās personas darbspēju zaudējumu un uz to attiecināmo laika periodu nosaka VDEĀK.

(3) Nosakot atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tiek ņemta vērā mēneša vidējā izpeļņa, kas tiek aprēķināta par laika posmu pirms dienas, kad:

1) noticis nelaimes gadījums darbā vai noteikts darbspēju zaudējums;

2) arodslimības dēļ samazinājies izpildāmo darbu apjoms vai darbs pilnīgi pārtraukts, vai noteikts darbspēju zaudējums (arodslimības gadījumā šo laika posmu, no kura tiek aprēķināta mēneša vidējā izpeļņa, izvēlas Darba negadījumu fonds kopā ar apdrošināto personu).

(4) Nosakot apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tiek ņemta vērā apdrošinātās personas mēneša vidējā izpeļņa, kuras aprēķināšanā piemērots valstī noteiktais ienākumus kompensējošs (inflācijas) koeficients.

(5) Atkarībā no VDEĀK noteiktā darbspēju zaudējuma apdrošinātajai personai nosaka atlīdzību par darbspēju zaudējumu; šīs atlīdzības apmērs tiek noteikts procentos no apdrošinātās personas mēneša vidējās izpeļņas šādos apmēros:

1) 80 procenti — ja darbspēju zaudējums ir 100 procenti;

2) līdz 80 procentiem — ja darbspēju zaudējums ir 80—99 procenti;

3) līdz 65 procentiem — ja darbspēju zaudējums ir 50—79 procenti;

4) līdz 50 procentiem — ja darbspēju zaudējums ir 25—49 procenti;

5) līdz 30 procentiem — ja darbspēju zaudējums ir 10—24 procenti.

(6) Ja apdrošinātā persona saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu un ar šo personu notiek atkārtots nelaimes gadījums darbā vai tiek konstatēta arodslimība, šo atlīdzību pārrēķina atbilstoši no jauna noteiktajam darbspēju zaudējumam. Šādā gadījumā mēneša vidējā izpeļņa ir vienāda ar to, kas šai personai tika noteikta, piešķirot iepriekšējo atlīdzību par darbspēju zaudējumu, izņemot gadījumu, kad mēneša vidējā izpeļņa, ko aprēķina pēc atkārtota nelaimes gadījuma darbā vai saslimšanas ar arodslimību, ir lielāka par to, kas tika aprēķināta iepriekš. Šādā gadījumā jauno atlīdzību nosaka pēc lielākās mēneša vidējās izpeļņas.

(7) Ja apdrošinātā persona, kas saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, saskaņā ar VDEĀK atzinumu nevar sevi apkopt un tai ir nepieciešama otra cilvēka palīdzība, Darba negadījumu fonds ir tiesīgs palielināt šai personai piešķirto atlīdzību par darbspēju zaudējumu līdz 50 procentiem no atlīdzības, kas tai pienākas, vai arī algot šīs summas ietvaros sociālās palīdzības dienesta darbinieku.

(8) Atlīdzību par darbspēju zaudējumu ar nodokļiem neapliek, ja nodokļu likumos nav noteikts citādi.

(9) Ieturējumi (alimenti, nepamatoti izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības summas) no atlīdzības par darbspēju zaudējumu izdarāmi tādā pašā kārtībā, kādā izdarāmi ieturējumi no darba algas.

(10) Atlīdzība par darbspēju zaudējumu apdrošinātajai personai tiek maksāta visu laika periodu, ko VDEĀK noteikusi attiecīgajam darbspēju zaudējumam. Tiklīdz apdrošinātajai personai pienākas vecuma pensija, izmaksas tiek pārskatītas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

 

21. pants. Vienreizēji pabalsti un atlīdzības

(1) Apdrošinātajai personai, kurai VDEĀK ir noteikusi darbspēju zaudējumu, Darba negadījumu fonds piešķir vienreizēju pabalstu, par pamatu ņemot apdrošinātās personas mēneša vidējo izpeļņu:

1) ja darbspēju zaudējums ir 80—100 procenti, — mēneša vidējās izpeļņas trīskāršā apmērā;

2) ja darbspēju zaudējums ir 50—70 procenti, — mēneša vidējās izpeļņas divkāršā apmērā;

3) ja darbspēju zaudējums ir 25—49 procenti, — mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

(2) Ja VDEĀK apdrošinātajai personai noteikusi nepārejošu darbspēju zaudējumu 10 līdz 24 procentu robežās, Darba negadījumu fonds var atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem izmaksāt nevis atlīdzību par darbspēju zaudējumu, bet gan vienreizēju pabalstu, kas tiek aprēķināts triju līdz 18 mēnešu vidējās izpeļņas summas apmērā.

(3) Darba negadījumu fonds atlīdzina apdrošinātajai personai papildu izdevumus, kas radušies sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību (par papildu ēdināšanu, par protezēšanu, pavadoņa apmaksu un ārstniecības iestāžu apmeklēšanai paredzētos ceļa izdevumus, par rehabilitācijas līdzekļu iegādi un to remontu). Lēmumu par šāda veida vienreizējas atlīdzības piešķiršanu pieņem Darba negadījumu fonds, ja ārstējošais ārsts ir atzinis šādas palīdzības nepieciešamību un ja tā nav sniegta bez atlīdzības.

(4) Vienreizējus pabalstus un atlīdzības ar nodokļiem neapliek, ja nodokļu likumos nav noteikts citādi.

VI nodaļa

Garantijas apdrošinātās personas nāves gadījumā

22. pants. Apbedīšanas pabalsts

(1) Ja sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimības dēļ ir iestājusies apdrošinātās personas nāve, tās vecākiem, pārdzīvojušajam laulātajam un bērniem vai citai fiziskajai vai juridiskajai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu.

(2) Apbedīšanas pabalsts tiek izmaksāts šā panta pirmajā daļā minētajiem ģimenes locekļiem un aprēķināts divu mēnešu vidējās darba samaksas apmērā, par pamatu ņemot Valsts statistikas komitejas aprēķināto mēneša vidējo darba samaksu valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās par iepriekšējo ceturksni. Citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas uzņēmušās apbedīšanu, atlīdzina faktiski iztērēto un dokumentāri apliecināto apbedīšanas izmaksu summu, bet ne lielāku par iepriekš noteikto.

(3) Ja apdrošinātās personas nāve ir iestājusies ārzemēs sakarā ar tur notikušu nelaimes gadījumu darbā vai arodslimības dēļ un apbedīšanas izdevumi pārsniedz šajā pantā noteikto summu, Darba negadījumu fonds ir tiesīgs apbedīšanas pabalstu palielināt par apbedīšanai nepieciešamo trūkstošo summu.

 

23. pants. Atlīdzība par apgādnieka zaudējumu

(1) Ja sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimības dēļ ir iestājusies apdrošinātās personas nāve, darba nespējīgajiem šīs personas ģimenes locekļiem, kurus tā pilnīgi vai daļēji apgādāja, ir tiesības uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu.

(2) Atlīdzība par apgādnieka zaudējumu tiek aprēķināta, ņemot par pamatu apdrošinātās personas mēneša vidējo izpeļņu, un to piešķir šādos apmēros:

1) pārdzīvojušajam laulātajam, kas stājies laulībā ar apdrošināto personu pirms nelaimes gadījuma darbā vai pirms arodslimības radītās pēdējās darba nespējas iestāšanās, ja viņš nav darbspējīgs vai viņa vidējais mēneša ienākums ir mazāks par valstī oficiāli noteikto iztikas minimumu, vai viņš ir bezdarbnieks, — līdz 25 procentiem;

2) pārdzīvojušajam laulātajam (neatkarīgi no šā panta otrās daļas 1. punktā minētās atlīdzības), vienam no vecvecākiem (neatkarīgi no vecuma), vienam no pilngadīgajiem brāļiem (pilngadīgajām māsām), ja viņš (viņa) audzina apdrošinātās personas bērnu līdz astoņu gadu vecumam, — līdz 25 procentiem. Minētais attiecināms arī uz pārdzīvojušo laulāto, kura gaida bērnu no apdrošinātās personas pēc tās nāves;

3) apdrošinātās personas bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja ir palicis viens no vecākiem:

a) vienam bērnam — līdz 25 procentiem,

b) diviem bērniem — līdz 35 procentiem,

c) trim bērniem — līdz 45 procentiem,

d) četriem un vairāk bērniem — līdz 55 procentiem;

4) apdrošinātās personas bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņi kļuvuši bāreņi:

a) vienam bērnam — līdz 40 procentiem,

b) diviem bērniem — līdz 50 procentiem,

c) trim bērniem — līdz 60 procentiem,

d) četriem un vairāk bērniem — līdz 70 procentiem;

5) apdrošinātās personas bērniem, kas ir vecāki par 18 gadiem, ja viņi kļuvuši par invalīdiem līdz 18 gadu vecumam, brāļiem, māsām un mazbērniem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem un kuriem nav darbspējīgu vecāku, brāļiem, māsām un mazbērniem neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un ja viņi ir kļuvuši par invalīdiem līdz 18 gadu vecumam, bērniem, kas apgādnieka nāves laikā vai vēlāk mācās vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļā, ja viņi nav vecāki par 24 gadiem, vecākiem un vecvecākiem, kā arī šķirtajam laulātajam, kas līdz bijušā laulātā nāvei ir saņēmis alimentus, — līdz 25 procentiem katram.

(3) Apdrošinātās personas aizbildnībā bijušajiem un adoptētajiem bērniem, ja aizbildnība vai adopcija apstiprināta pirms nelaimes gadījuma darbā vai pirms arodslimības radītās pēdējās darba nespējas iestāšanās, pabērniem, ja viņi no vecākiem nesaņem alimentus, kā arī apdrošinātās personas ārlaulības bērniem ir tādas pašas tiesības uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu kā laulībā dzimušajiem bērniem.

(4) Apdrošinātās personas adoptētājiem, patēvam un pamātei, ja viņi ir bijuši apdrošinātās personas apgādībā un ir audzinājuši un uzturējuši apdrošināto personu ne mazāk kā piecus gadus, ir tādas pašas tiesības uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu kā šīs personas vecākiem.

(5) Šā panta otrajā daļā minētajām personām aprēķinātā atlīdzība nedrīkst būt lielāka par 80 procentiem no apdrošinātās personas mēneša vidējās izpeļņas. Aprēķinātās atlīdzības sadalījumu nosaka Ministru kabinets.

(6) Šā panta otrās daļas 5. punktā minētajām personām atlīdzību par apgādnieka zaudējumu aprēķina tikai tad, ja ir nodrošināta atlīdzība par apgādnieka zaudējumu šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā vai 2. un 4. punktā minētajām personām.

(7) Pārdzīvojušajam laulātajam, kas stājies laulībā ar apdrošināto personu pirms nelaimes gadījuma darbā vai pirms arodslimības radītās pēdējās darba nespējas iestāšanās, bet kas neatbilst šā panta otrās daļas 1. vai 2. punktā minētajām prasībām, izmaksā vienreizēju pabalstu sešu mēnešu summas apmērā, ko aprēķina, ņemot par pamatu 80 procentus no apdrošinātās personas mēneša vidējās izpeļņas.

(8) Apdrošinātās personas ģimenes locekļiem, kuriem izmaksā atlīdzību par apgādnieka zaudējumu saskaņā ar šā panta otrās daļas 1. un 5. punktu, minētās izmaksas tiek izbeigtas ar dienu, kad apdrošinātā persona būtu sasniegusi vecumu, no kura tai pienāktos vecuma pensija. Šajā gadījumā katrai no šīm personām tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts tādas summas apmērā, kas tai pienākas viena gada laikā kā atlīdzība par apgādnieka zaudējumu (ja tiesības uz atlīdzību šajā laika posmā netiek zaudētas). Turpmākajā laika posmā sociālās garantijas šīm personām tiek nodrošinātas saskaņā ar likumu.

(9) Tiesības uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu rodas ar apgādnieka nāves dienu. Šo atlīdzību aprēķina, sākot ar tiesību rašanās dienu, un izmaksā, kad dokumentāri apliecinātas tiesības uz to. Ja pieprasījums piešķirt atlīdzību par apgādnieka zaudējumu iesniegts vēlāk nekā gadu pēc apgādnieka nāves, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu tiek izmaksāta ar pieprasījuma iesniegšanas dienu.

 

VII nodaļa

Atbildība par likuma pārkāpumiem

un strīdu izskatīšanas kārtība

24. pants. Atbildība par apdrošināšanas maksājumu veikšanu

(1) Par apdrošināšanas maksājumu nokavējumu no apdrošinājuma ņēmēja tiek piedzīta nokavējuma nauda — 0,1 procents no laikā nenomaksātā pamatparāda par katru nokavēto dienu.

(2) Termiņā nenomaksātos maksājumus, soda naudas un nokavējuma naudu piedzen bezstrīda kārtībā.

 

25. pants. Atbildība par ziņu slēpšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu

(1) Par ziņu slēpšanu, nepatiesu ziņu sniegšanu vai par šo ziņu iesniegšanas termiņa nokavējumu, ja tas saistīts ar apdrošināšanas maksājumu apmēra samazināšanu, no apdrošinājuma ņēmēja tiek piedzīts apdrošināšanas maksājuma parāds un soda nauda maksājuma parāda apmērā, bet gada laikā katra atkārtota pārkāpuma gadījumā — parāds un soda nauda divkāršā maksājuma parāda apmērā.

(2) Par informācijas, uzskaites vai kontroles dokumentu savlaicīgu neiesniegšanu vai izvairīšanos tos iesniegt, kā arī par nepatiesu ziņu sniegšanu Darba negadījumu fondam apdrošinājuma ņēmējs tiek saukts pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja apdrošinātā persona ir cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību, bet apdrošinājuma ņēmējs likumā noteiktajā kārtībā par to nav veicis pirmos vai kārtējos apdrošināšanas maksājumus, visas izmaksas, kas saistītas ar apdrošināšanas atlīdzību, kura šai personai pienākas, sedz Darba negadījumu fonds un regresa kārtībā piedzen šo izmaksu summas no:

1) darba devēja, ja cietusī ir šā likuma 3. panta 1. punkta “a” vai “c” apakšpunktā minētā persona;

2) mācību un audzināšanas iestādes, ja cietusī ir šā likuma 3. panta 1. punkta “b” apakšpunktā minētā persona.

 

26. pants. Apdrošinātās personas atbildība

Ja apdrošinātā persona apzināti nav pildījusi šā likuma 18. pantā noteiktos pienākumus, Darba negadījumu fonds pārtrauc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, bet, ja apdrošināšanas atlīdzības izmaksu cēlonis ir apdrošinātās personas vai trešās personas apzinātas ļaunprātīgas rīcības sekas, Darba negadījumu fonds tiesas ceļā piedzen no šīm personām tām nepamatoti izmaksātās summas.

 

27. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

(1) Strīdus starp Darba negadījumu fondu, apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto personu vai trešo personu, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību, izskata Darba negadījumu fonda padomes izveidota sūdzību izskatīšanas komisija, kuras sastāvā uz paritātes principa pamata ir darba devēju, darbinieku un valdības pārstāvji.

(2) Ja sūdzības iesniedzēju neapmierina sūdzību izskatīšanas komisijas lēmums, viņš ir tiesīgs to pārsūdzēt tiesā.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu sakropļojuma vai arodslimības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums pāriet no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas Darba negadījumu fondam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

2. Likums attiecas arī uz personām:

1) kurām sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimības dēļ darbspēju zaudējums bija noteikts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai;

2) kurām noteikta pensija vai kaitējuma atlīdzība par apgādnieka zaudējumu, ja apgādnieka nāves cēlonis bija nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, un šī pensija vai kaitējuma atlīdzība bija noteikta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai;

3) kuras līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijas Republikā bija apdrošinātas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām un zaudēja darbspējas sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

3. Ja persona, kura cietusi nelaimes gadījumā darbā vai saslimusi ar arodslimību un kurai darba devējs likumā noteiktajā kārtībā atlīdzina sakropļojuma vai arodslimības dēļ nodarīto kaitējumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, aizbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, tā saņem vienreizēju pabalstu sešu mēnešu (vai mazākā, ja tiesības uz atlīdzību šajā laika posmā tiek zaudētas) kaitējuma atlīdzības summas apmērā, bet turpmākās izmaksas tiek pārtrauktas, ja ar valsti, uz kuru šī persona aizbrauc, nav noslēgts starptautisks līgums, ko apstiprinājusi Saeima un kas nosaka citādu kārtību.

4. Ja kaitējuma atlīdzība par sakropļojumu vai arodslimību bija noteikta pirms šā likuma spēkā stāšanās, apdrošināšanas atlīdzību pārrēķina saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta noteikumiem, ievērojot proporciju starp personas mēneša vidējo izpeļņu un mēneša vidējo darba samaksu valstī.

5. Ministru kabinets līdz 1996. gada 1. jūlijam izdod šādus normatīvos aktus:

1) noteikumus par Darba negadījumu fonda līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtību;

2) noteikumus par bīstamības grupām.

6. Ministru kabinets līdz 1996.gada 1.jūlijam apstiprina Darba negadījumu fonda statūtus.

Likums stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri.

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 2. novembrī.

Rīgā 1995.gada 17.novembrī Valsts prezidents G.Ulmanis

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!