Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jauni vēstnieki: Latvijas - Austrijā, Kanādas - Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.1995., Nr. 169 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37549

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi nr. 310

Noteikumi par Latvijas pilsoņu pasēm

Vēl šajā numurā

01.11.1995., Nr. 169

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jauni vēstnieki: Latvijas — Austrijā, Kanādas — Latvijā

Latvijas vēstnieks Austrijā Mārtiņš Virsis

Vakar, 31. oktobrī, Latvijas Valsts prezidents pasniedza akreditācijas vēstuli, ar kuru par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Austrijā iecelts pazīstamais vēsturnieks un ārējo attiecību speciālists Mārtiņš Virsis.

Mārtiņš Virsis, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrijas Republikā, ir dzimis 1959. gada 26. februārī Valmierā. Mācījies Ķoņu astoņgadīgajā un Naukšēnu vidusskolā. 1982. gadā beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Kopš 1985. gada bijis Latvijas Universitātes vecākais pasniedzējs PSRS vēstures, historiogrāfijas un vēstures metodoloģijā. 1986. gadā viņam piešķirts vēstures zinātņu doktora grāds.

No 1990. gada līdz 1993. gadam M.Virsis bija Latvijas Republikas ārlietu ministra pirmais vietnieks. Kopš 1993. gada augusta strādāja par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Kopš 1993. gada jūnija 5. Saeimas deputāts.

Viņš ir precējies, sieva Ingrīda Virse ir Latvijas Universitātes lektore. Ģimenē ir divi bērni — dēls un meita.

Pasniedzot akreditācijas vēstuli, Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzsvēra, ka Austrija ir valsts, kas ir ļoti nozīmīga Latvijas diplomātisko attiecību pilnīgošanā ar daudziem pasaules reģioniem, protams, ar Eiropas Savienības valstīm, jo Vīnē norisinās mums divu būtisku starptautisku daudzpusējo organizāciju ANO un EDSO darbība.

Atbildot uz to, Mārtiņš Virsis izteica gandarījumu par viņam parādīto augsto godu, ieceļot viņu par vēstnieku Eiropas valstī, kas tik bagāta ar vēstures, kultūras un politiskās dzīves tradīcijām. Viņš teica:

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!

Esmu pateicīgs par izrādīto uzticību pārstāvēt Latvijas valsti, ieceļot mani par ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Austrijas Republikā. Es pilnībā apzinos to atbildību savas valsts un tautas priekšā, ko šis pilnvarojums man uzliek.

Ir savdabīga vēsturiska līdzība starp mūsu valstīm — Austriju un Latviju. Abas kā republikas tika pasludinātas 1918.gada novembrī (Vācaustrijas Republika — 1918.g. 12.novembrī); kopš šī laika abu valstu karogu krāsas ir sarkanbaltsarkans (Latvijas valsts karoga sarkanā krāsa ir karmīnsarkana); abas traģiski cietušas no totalitārisma lielvalstīm kaimiņos — Austriju 1938.gada martā okupēja Vācija, Latviju 1940.gada jūnijā — PSRS, un, visbeidzot, abas prata atjaunot savu neatkarību nebūt ne vieglos apstākļos — Austrija 1955.gadā, bet Latvija — 1991.gadā.

Kopš šī brīža šajos piecos gados attiecībām starp Latviju un Austriju ir izveidojies labs pamats: veidojas līgumiskā bāze, tai skaitā pavisam nesen 5.Saeima ratificēja ļoti svarīgo investīciju aizsardzības līgumu; attīstās tirdzniecības, kultūras un politiskie sakari. Austrijas galvaspilsēta Vīne Latvijai ir nozīmīga arī kā vieta, kurā norisinās mūsu valstij būtisku starptautisko organizāciju — ANO un EDSO — darbība. Vienlaikus Latvijai ir svarīga Austrijas kā jaunas ES dalībvalsts pieredze un atbalsts.

Nobeigumā atļaujiet, augsti godātais Valsts prezidenta kungs, vēlreiz pateikties man par dāvāto uzticību un izteikt apņēmību sekmēt Latvijas un Austrijas attiecību turpmāku nostiprināšanu un pilnveidošanu gan politikas, gan ekonomikas un kultūras jomā!

Sūtņu zālē sarunā ar jauno vēstnieku Valsts prezidents pārrunāja jautājumu par Latvijas valdības sastādīšanas gaitu un par parlamenta jaunā sastāva darbības sākuma posmu, interesējās par Virša kunga vērtējumu attiecībā uz situāciju, kāda šobrīd veidojas Krievijā, pievērsās daudziem jautājumiem, kas skar Latvijas aktivitātes pasaulē, kā arī jautājumam par Latvijas vēstniecības ēku Vīnē.

Latvijas vēstniekam Austrijā Valsts prezidents novēlēja veiksmīgu darbības sākumu un radošus panākumus, Latvijas vārdu tālāknesot pasaulē.

Valsts prezidenta preses dienests, A.Buša

Kanādas vēstnieks Latvijā Viljams L.Klārks

Vakar, 31. oktobrī, savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Viljams L.Klārks (William L (Bill) Clarke).

Viljams L.Klārks, Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1944. gada 19. oktobrī. Beidzis Saskačevānas universitāti ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu. Pēc augstskolas beigšanas Viljams Klārks vienu gadu strādāja Otavā, bet no 1967. līdz 1970. gadam — par otro sekretāru Kanādas diplomātiskajā pārstāvniecībā Hāgā. Pēc tam trīs gadus bija pirmais sekretārs Kanādas vēstniecībā Singapūrā un divus gadus pirmais sekretārs Kanādas vēstniecībā Brazīlijā.

No 1975. līdz 1978. gadam Viljams Klārks strādāja Otavā, kur bija administrācijas un personāla daļas direktora vietnieks. No 1978. līdz 1982. gadam Kanādas konsuls un vecākais tirdzniecības padomnieks Sanfrancisko. Tad četri gadi — ģenerālkonsula darbā Sanpaulu. No 1986. līdz 1990. gadam Viljams Klārks atkal strādāja Otavā, sākumā viņš bija ASV tirdzniecības daļas direktors, bet pēc tam ASV tirdzniecības, tūrisma un investīciju attīstības biroja ģenerāldirektors. 1990. gada rudenī Viljams Klārks tika iecelts par Kanādas vēstnieku Brazīlijā, un bija šajā amatā divus gadus. Pēc tam viņš atkal strādāja Otavā. Viljams Klārks ir arī Kanādas vēstnieks Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, un viņa rezidence atrodas Stokholmā.

Viljams Klārks runā angļu, portugāļu un holandiešu valodā. Vēstnieka kundze ir Eleonora Bruntinga, ģimenē aug trīs bērni.

Iesniedzot akreditācijas rakstu Valsts prezidentam, Guntim Ulmanim, Viljams Klārks teica uzrunu:

Jūsu ekselence!

Man ir tas gods iesniegt savu akreditācijas vēstuli, ko Kanādas valdības vārdā ir parakstījis ģenerālgubernators. Šī ceremonija liecina par siltajām attiecībām, kādas valda mūsu valstu starpā. Tā simbolizē arī kopīgo vēlmi, lai mūsu attiecības turpinātu augt, Latvijai gūstot tālāku spēku stiprinot savu lielo uzvaru — neatkarības atjaunošanu 1991. gadā.

Mēs Kanādā nezaudējām ticību un tumšajās okupācijas dienās nekad neatzinām Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Vairāk nekā piecdesmit gadus vēlāk mūsu ticība attaisnojās, un mēs kopā ar jums priecājamies par Latvijas brīvību. Mēs vēlam jums panākumus, realizējot smago atbildību, kas no tās izriet. Mēs dalām ar jums apņēmības un izaicinājuma garu, jums atjaunojot savu valsti. Kanāda ir apņēmusies palīdzēt. Mūsu labo gribu iemieso vairāk nekā 25 tūkstoši latviešu izcelsmes kanādiešu.

Jūsu ekselence!

Atzīmējot tagadni un gaidot nākotni, mēs skatāmies uz uzdevumiem nākotnē. Tie tad arī veido manas prioritātes:

— veicināt mūsu attiecību tālāku attīstību, uzskatot tās par abpusēji izdevīgām, un sasniegt kopīgu mērķi — Latvijas integrāciju pasaules kopienā;

— būt partnerim Latvijas reģionālās drošības dialoga tālākā attīstībā un piedāvāt mūsu partnerattiecības Latvijas līdzdalībā pasaules miera uzturēšanā;

— veicināt abpusēji izdevīgas un plaukstošas komercattiecības;

— palīdzēt mūsu tehniskās sadarbības programmas realizēšanā;

— pierādīt mūsu attiecību cilvēcisko dimensiju vienlīdz lielā mērā kanādiešu un latviešu labā.

Mums pastāvīgi atbalstot Latvijas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, mēs sveicam mūsu partnerattiecības jaunas drošības arhitektūras izveidē no Vankūveras līdz Vladivostokai. Mēs atzīstam Latvijas lomu, sākot ar miera uzturēšanu un beidzot ar sadarbību drošības jomā. Jūs tikko Latvijas vārdā devāt Apvienotajās Nācijās nozīmīgu ieguldījumu šīs pasaules organizācijas sagatavošanās plāniem XXI gadsimtam.

Kanādas ticība Latvijas nākotnei attiecas arī uz ekonomiku. Mēs atbalstām un apsveicam Latvijas stratēģisko lēmumu pievienoties Rietumiem, un ņemam vērā jūsu valdības neseno paziņojumu sākt pieteikšanās procesu Eiropas Savienības locekles statusa iegūšanai.

Tagad mums ir jāstrādā kopā, lai pilnībā izmantotu izvērstas divpusējās tirdzniecības perspektīvo devumu. Ar mūsu tehniskās palīdzības programmām mēs turpināsim dot ieguldījumu Latvijas brīvā tirgus ekonomikas tālākas attīstības veicināšanā un visu Latvijas iedzīvotāju dzīves uzlabošanā.

Mūsu partnerattiecībām ir daudz dimensiju.

Es apņemos darīt visu, kas būs manos spēkos, lai sasniegtu šos mērķus. Tieši šādā gaisotnē Jums šodien tika iesniegta šī akreditācijas vēstule.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Kanādas vēstniekam teica:

 

Jūsu ekselence, man ir tas gods šodien Jūs sveikt sevišķi sirsnīgi sakarā ar iecelšanu par Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Es gribu Jūs sveikt šajā jaukajā rudens dienā, laikā, kad mūsu valstīs valda miers un saticība un kad mūsu attiecības veidojas ļoti labas. Un tomēr nekad nevar būt tik labi, ka nevarētu būt vēl labāk. Manuprāt, pēdējo nedēļu laikā mēs esam spēruši izšķirošus soļus, no savas puses ieceļot vēstnieku Kanādā un no Kanādas puses sūtot uz mūsu valsti Jūsu personā ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku. Varētu teikt, ka Latvija šobrīd atrodas izšķirošajā savas attīstības posmā: pēc dažām dienām veidosies 6. Saeima, otrā — pēc neatkarības atgūšanas. Šai Saeimai būs lemts spert izšķirošus soļus, lai stiprinātu Latvijas ekonomiku, stiprinātu Latvijas situāciju starptautiskajā līmenī un stiprinātu Latvijas attiecības ar visām pasaules valstīm. Neapšaubāmi, ka mūsu prioritāte ārpolitikā ir iekļaušanās Eiropas institūcijās, pirmām kārtām jau Eiropas Savienībā. Un šis nav ceļš, kas tiktu veikts tikai kāda viena vai vairāku iemeslu dēļ. Tas ir ceļš, kas vienlaikus gan stiprina mūsu ekonomiku, gan rada priekšnoteikumus mūsu drošības sistēmas veidošanai. Es esmu pārliecināts, ka šajā procesā Kanādas atbalstam un Kanādas praktiskajai darbībai attiecībās ar Latviju būs ļoti liela nozīme. Un ne jau tikai tāpēc, ka Kanādā dzīvo daudz latviešu. Bet tāpēc, ka Kanāda ir liela un spēcīga valsts, un tāpēc, ka Kanāda vienmēr ir atbalstījusi demokrātiskus procesus. Mēs, protams, pašlaik daudzos jautājumos neesam noskaņoti kategoriskā formā. Mēs uzskatām, ka mūsu suverenitāte, mūsu ekonomiskā neatkarība, mūsu drošības sistēma ir mūsu rīcības pamatā. Jautājumam par attiecībām ar mūsu kaimiņvalstīm, vispirms jau valstīm, kas atrodas uz austrumiem no mums, ar Krieviju, ārpolitikā mums ir prioritāra nozīme. Es esmu pārliecināts, ka, veidojot savu Baltijas vienību starp trim Baltijas valstīm — Lietuvu, Igauniju un Latviju —, mēs spēsim veidot arī normālas kaimiņattiecības ar savu lielo kaimiņzemi. Protams, zināmu satraukumu pēdējā laikā rada militāro aprindu sarosīšanās, runājot par dažādām, militārām akcijām, tai skaitā arī par Baltijas valstu okupāciju. Nākotne rādīs, kāds būs šo argumentu spēks un cik nopietni tie būs. Es domāju, ka tad Eiropas Savienībai un arī Ziemeļamerikas un Eiropas kopējai sadarbībai, sevišķi Kanādas un Latvijas sadarbībai, būs liela nozīme, lai dotu pretsparu šiem militārajiem argumentiem. Es vēlreiz apsveicu Jūs ar stāšanos šajā ļoti atbildīgajā amatā un vēlu sekmes Kanādas un Latvijas attiecību tālākā veidošanā!

Pēc sarunas ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Viljams L.Klārks sniedza interviju “Latvijas Vēstnesim”.

 

— Jūsu ekselence, atļaujiet Jūs apsveikt ar stāšanos šajā augstajā un atbildīgajā amatā!

— Sirsnīgi pateicos!

 

— Kādi būs Jūsu pirmie soļi vēstnieka amatā Latvijā?

— Pirmais, pie kā mēs jau strādājam, ir Kanādas un Latvijas tehniskās sadarbības programma. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mēs jau esam īstenojuši apmēram 50 tehniskās sadarbības projektus ar saviem partneriem jūsu valstī. Ir jau daudz paveikts cilvēku apmācīšanā, konkrēti menedžmenta jomā. Esam palīdzējuši apgūt arī virkni jaunu lauksaimniecības tehnoloģiju un celt profesionālo kvalifikāciju jūsu skolotājiem. Tāpat daudz esam darījuši, palīdzot apgūt privatizācijas procesa nianses. Mūsu programmas finansēšanai Kanādas valdība piešķīrusi 7 miljonus dolāru, un šī programma bija veltīta tam, lai palīdzētu Latvijai gūt progresu ceļā uz Rietumiem, apgūstot modernās menedžmenta metodes un modernās tehnoloģijas. Tagad šī programma ir izpildīta. Nākamajos četros gados mēs turpināsim tehnisko sadarbību ar Latviju. Mēs sadarbosimies ar jūsu jauno valdību, lai palīdzētu tieši tajās jomās, kurās Latvijai būs grūtības. Tas būs jau nākamais nozīmīgais solis Kanādas palīdzībā, sekmējot Latvijas atgriešanos Rietumu pasaulē.

 

— Un tagad, Jūsu ekselence, tik aktuālais jautājums par Jūsu valsti. Kāds ir Jūsu viedoklis par nule notikušā referenduma — par Kvebekas eventuālu atdalīšanos no Kanādas — rezultātiem? Kā zināms, vairāk nekā 49 procenti kvebekiešu nobalsoja par atdalīšanos, tomēr vairākums bija pret.

— Pirmkārt man ir tikai pati pirmā informācija, ko es uzzināju šorīt no televīzijas. Es vēl neesmu sazinājies ar savu valdību. Čsumā varu teikt, ka Kvebekas iedzīvotāji ir izteikuši savu viedokli un šis viedoklis vērtējams kā pozitīvs solis, lai paliktu Kanādā. Būtu pāragri spriest par to, kādi soļi varētu tikt sperti sakarā ar referenduma rezultātu. Taču es esmu pārliecināts, ka Kanādas valdība turpinās savas saistības ar Kvebeku.

 

— Jūs esat Kanādas vēstnieks ne vien Latvijā, bet arī Zviedrijā un abās pārējās Baltijas valstīs.

— Jā, mana rezidence ir Stokholmā. Baltijas valstīs mums ir trīs vēstniecības biroji. Centrālais birojs ir Rīgā, kur pastāvīgi strādā mūsu pilnvarotais lietvedis Džeralds Skinners. Vēl Kanādas vēstniecībai ir biroji Tallinā un Viļņā. Šādam risinājumam ir vienkāršs izskaidrojums — Kanādas Ārlietu ministrijas budžeta grūtības. Tikai tāpēc mūsu vēstniecība Stokholmā strādā kontaktā ar saviem birojiem triju Baltijas valstu galvaspilsētās. Šādā variantā mēs varam maksimāli optimizēt diplomātisko personālu, lai pilnībā pārzinātu šajā reģionā notiekošos procesus un vienlaikus ietaupītu naudu. Taču, neraugoties uz šo ekonomisko variantu, mēs strādājam ļoti aktīvi. Liela nozīme ir arī Kanādas latviešu atbalstam, kas mums ļoti palīdz organizēt kontaktus starp cilvēkiem, resursu apmaiņu, kā arī sekmēt sadarbību komerciālajā jomā. Mēs kopīgi cenšamies aktivizēt Kanādas firmu interesi par Latviju. Esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā nākotnē, Kanādas ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, katrā Baltijas valstī pastāvīgi uz vietas atradīsies mūsu valsts vēstnieks. Taču pagaidām mums jārēķinās ar savām reālajām iespējām. Šis ir smags laiks, un abu mūsu valstu ārlietu ministrijas ir līdzīgā situācijā.

 

— Paldies, Jūsu ekselence, par interviju. Vēlu panākumus Jūsu ļoti atbildīgajā darbā!

— Sirsnīgi pateicos!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!