19. oktobra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.162., 163., 164./165.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. 6.tabula. Vai visi deputāti ir paņēmuši šo tabulu? Varam skatīt? Lūdzu, vai kādam ir iebildumi? Vai šeit nav tās pašas problēmas un šeit nav kāds no iepriekšējiem balsojumiem, kādas izmaiņas?

 

I.Sāmīte. Nē.

Sēdes vadītājs. Nav, tad esam akceptējuši.

 

I.Sāmīte. Tā, paldies. Un iet tālāk uz 6.pantu, tātad... sestais priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Sestais priekšlikums par 8.pantu.

 

I.Sāmīte. Un ņemot vērā to, ka ir bijis ļoti daudz priekšlikumu, es lūgtu tātad mainīt tekstu, apstiprināt speciālo valsts budžetu — kopsavilkumu ieņēmumos 365 479 426 latu apmērā un izdevumos — 369 738 115 latu saskaņā ar 5.pielikumu un lūdzu jūs skatīt dokumentu nr.2088c. Un tagad būtu lūgums izskatīt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 2088c. Vai visiem ir šis dokuments?

 

I.Sāmīte. Tātad 154.priekšlikums — deputātes Kuprijanovas priekšlikums — likumprojekta 3.pielikumā — valsts speciālo budžetu kopsavilkums, Labklājības ministrijas speciālo budžetu kods kopsavilkuma pozīcijā “no tā alkohola akcīzes nodokļa” — neuzrādīt veselības aizsardzības iestādēs strādājošo darba algas. Ņemot vērā to, ka Kuprijanovas kundze nebija klāt, lai šo priekšlikumu pamatotu, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tā, vai Labklājības ministrija nevēlas paskaidrot? Labklājības ministrs Bērziņš, lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). 5.pielikums ir izdiskutēts Budžeta komisijā, un mēs aicinām atbalstīt un balsot par Budžeta komisijas piedāvāto variantu. Čpaši gribu pateikt par 156. priekšlikumu, kurš ir atbalstāms, un šeit galvenais pateikt to ideju, kāpēc mēs palielinām gan sociālā budžeta ieņēmumu, gan izmaksas daļu. Tas ir tāpēc, ka mēs jau šodien esam sasnieguši tos griestus, kādi mums bija sagatavoti esošajā budžetā, un, formāli ņemot, mums nebūtu tiesību izdarīt pensiju indeksāciju, ja mēs nepalielinām šos griestus, gan ieņēmumus, gan izdevumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem lūdz balsot deputātes Kuprijanovas priekšlikumu? Nelūdz, līdz ar to atbalstām komisijas priekšlikumu. Nākamais — 155.

 

I.Sāmīte. Jā, tātad 155.priekšlikums — tieslietu ministra Apsīša kunga priekšlikums — likumprojekta 3.pielikumā paredzēts uzņēmuma reģistram ieņēmumos un izdevumos 100 000 latu. Pamatojoties uz likumu “Par nodokļiem un nodevām” un pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem, ir izveidots šīm vajadzībām speciālais budžets, un te ir nepieciešams apstiprināt budžeta pozīcijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Tātad 156.priekšlikumā es lūdzu, pirms mēs skatām, izlabot divus ciparus. Tātad 3 rindiņā labajā pusē summai ir jābūt 3 022 826 un pašā pēdējā rindiņā — ciparam ir jābūt 2 716 826, tā ir drukas kļūda, kura ir ieviesusies.

Sēdes vadītājs. Par kuru pozīciju jūs tagad runājat.

 

I.Sāmīte. 156.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Dokuments nr.2088c. Vēlreiz nosauciet, lūdzu!

 

I.Sāmīte. 3.rindiņā no augšas labajā pusē ir cipars un tam ir jābūt 3 022 826, un pēdējā rindiņā labajā pusē ciparam ir jābūt — 2 716 826.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, tā mēs tomēr nevaram. Jums tad ir jālasa nevis cipars labajā pusē vai kurā rindiņā, bet ir jālasa, nu, pieņemsim, lasiet tekstu un lai šis cipars ir tekstā. Lūdzu sekojiet, deputāti.

 

I.Sāmīte. Tātad 156.priekšlikums — labklājības ministra Bērziņa kunga. Palielināt Labklājības ministrijas speciālo budžetu ieņēmumus par 3 021 826 latiem, tātad 25 000 latu centrālajam aparātam, 280 000 latu valsts apdrošināšanas fondam un 2 716 826 lati valsts sociālās apdrošināšanas budžetam, un izdevumos par 3 022 826 latiem, 26 000 latu centrālajam aparātam, 280 000 latu valsts sociālās apdrošināšanas fondam un 2 716 826 lati valsts sociālās apdrošināšanas budžetam. Budžeta komisija apstiprināja.

Sēdes vadītājs. Miljoni ciparu tur nebija... Ne mazāk, ne vairāk. Lūdzu, Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Šoreiz nu vienreiz ir tas brīdis, kad mēs varam palūgt ministru pastāstīt, kā centrālais aparāts izveido sev speciālo budžetu un kā centrālais aparāts izmanto speciālo budžetu, kādām savām vajadzībām. Nevis pensiju izmaksām, bet centrālais aparāts, kā izmanto šos tūkstošus.

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs, Makarova kungs, lūdzu!

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Jā, mēs vēl ne vienreiz vien saskarsimies ar to, ka Labklājības ministrijai ir zināma specifika. Ar šā gada 1.jūliju ir izveidota Centra rajona apdrošināšanas pārvalde. Līdz šim laikam šo darbu veica Centra rajona pašvaldība. Tieši tāda pati situācija mums stāv priekšā Ventspils pilsētā, kur šobrīd šo darbu uz līguma pamata veic Ventspils pašvaldība. Tieši tāpēc ir šie labojumi. Un, godīgi sakot, visi šie grozījumi ir ar vienu mērķi — izveidot situāciju, lai Sociālās apdrošināšanas fonds varētu pāriet pie individualizētas nodokļu maksātāju uzskaites. Tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai par 156. priekšlikumu deputātiem ir kādi iebildumi? Turpinām debates. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Man tomēr būtu jautājums, kādā veidā, tātad palielinoties sociālās apdrošināšanas budžetam par šo summu, arī šis budžets ir sadalīts apakšpozīcijās. Uz kurieni tad tas aiziet? Vai šeit nav mēģinājums šobrīd šo nelikumīgi iztērēto naudu izmaksām bankām vai kur— legalizēt. Kādā veidā tad tomēr sadalās tie 2 miljoni? Jo ar indeksācijas ieraksta pozīciju šajā budžetā ir atsevišķi. Tātad, kam sīkāk tiek iztērēti šie 2 716 826 lati, jo es pašreiz vismaz neredzu, arī tanī, es vismaz, neatrodu. Tātad, lūdzu, paskaidrot, kā tas sadalīsies pa izmaksu veidiem?

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņš. Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es kategoriski norobežojos no apgalvojumiem, ka Sociālās apdrošināšanas fonds ir kaut kur ārpus likuma paredzētajiem ietvariem, kaut ko kādam pārskaitīs un ka šeit būtu kaut kādas saistības ar kaut kādiem neesošiem pārskaitījumiem. Es gribu pateikt tā, ka gan pensiju, gan pabalstu piegāde kaut ko maksā. Ir noteiktas struktūras, ir šī reforma, kura mums jāveic, un visi šie līdzekļi ir atbilstoši tam, kā šodien likumdošanas un citi normatīvie akti prasa no mums naudas izlietojumu. Tur nav absolūti nekādu mēģinājumu izlietot līdzekļus tā vai citādāk. Sociālās apdrošināšanas fondā pašlaik strādā Valsts kontrole, kuras rezultāti tūlīt būs redzami, bet pirmās tās sniegtās uzziņas liecina, ka lielu nelikumību, tādu, kas liktu mums runāt par līdzekļu nepareizu izlietošanu, nav. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu, un, ja nepieciešams, mēs esam gatavi rakstiski sagatavot informāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — otrreiz runās. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad šobrīd es tomēr neguvu atbildi, jo šobrīd šī nauda tiek ieskaitīta fondā, bet visa fonda nauda ir sadalīta pa izlietotajām pozīcijām. Vai tam , vai tam, vai tam mērķim. Šobrīd mērķi nav nosaukti. Vēl interesantāk. Tikko bija otrais lasījums par sociālo nodokli, kur ir ļoti interesanta formula ierakstīta attiecībā uz speciālo budžetu. Es uz šo punktu tieši iesniedzu labojumu, un valdība ir ierosinājusi visu gada beigu atlikumu rezervi, kas pārsniedz ieņēmumus, kas pārsniedz izdevumus, izveidot speciālu rezervi, kuru izlieto pēc Ministru kabineta ieskatiem. Tas ir otrajā lasījumā par sociālo nodokli nobalsotajā redakcijā. Tātad visa nauda, kas gada beigās paliek, tā arī paliek sociālajā budžetā bez Saeimas apropriācijas. Ministru kabinets pēc saviem ieskatiem iztērē, kā viņi vēlas. Tāpēc es domāju, šī summa ir pietiekami liela, lai zinātu precīzi, kur tā aiziet. Vai pensijām, vai šīs informatīvās sistēmas izveidošanai, kas ir vajadzīga, un daudz kam citam, bet tad ir jānorāda, Saeimai ir jālemj, kam šī nauda aiziet. Es te tiešām precīzi norādu, tātad, ja kāds grib pārliecināties, var pārliecināties, kāda ir sociālā nodokļa otrajā lasījumā pieņemtā redakcija par šo speciālo budžetu, un mani ļoti pārsteidza šīs speciālās rezerves veidošana, pie kam bez Saeimas akcepta, šī speciālā rezerve pāriet uz nākošo gadu, un Ministru kabinets to izmanto pēc saviem ieskatiem. Es šeit tomēr redzu ļoti lielu iespēju patvaļīgi rīkoties ar ļoti milzīgām valsts sociālā budžeta summām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs.

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Jūs zināt, man ir apnikuši nepamatoti apvainojumi Labklājības ministrijai par to vai citu pāridarījumu. Kur paliek nauda? Mēs esam gatavi iesniegt jebkuru pārskatu, ja... Es varu pateikt par to informāciju, kas šobrīd ir parādījusies presē, un viennozīmīgi varu pateikt — nav sociālā budžeta līdzekļi paredzēti, lai izmaksātu kompensācijas noguldītājiem. Un tas arī nenotiks. Bet tajā pašā laikā Labklājības ministrija vēlas pasargāt sevi no situācijas, kādā bija nostādīta 1995.gada janvārī, kad pensiju izmaksām mums nebija naudas. Vispār nebija naudas. Un tajā brīdī neviens no deputātiem neiestājās Labklājības ministrijas pusē. Kur paliks šī nauda? Šī nauda paliks, lai ieviestu individualizētu sociālā nodokļa uzskaiti. Otrkārt, tā ir nauda, kas tiek iekasēta par sodanaudām, jā, visiem par brīnumu, mēs intensīvi strādājam ar saviem parādniekiem, un šī nauda tiek izmantota atbilstoši budžeta likumam. Nevajag vienmēr vienā likumā ielikt visas normas, ir normas, ko mums uzliek par pienākumu likums “Par budžeta tiesībām un budžeta vadību”. Paldies! Es tomēr aicinu Saeimu atbalstīt to priekšlikumu, ko ir izteicis labklājības ministrs.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs! Būtu lietderīgāk, ja nosauktu pozīcijas, un bez... Es atvainojos!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es atbildu uz Gundara Bērziņa jautājumu ļoti tieši un konkrēti. Lai Labklājības ministrijā saskaņā ar likumu “Par budžetu” speciālā budžeta līdzekļi, kas paliek pāri vienā gadā, pārietu uz otru gadu. Un tie tiek izlietoti tieši tādā pašā kārtībā, kā ir izlietoti iepriekšējā gadā, un tā ir tā situācija, ka mums ir nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, jo mēneša pirmajās dienās mums ir jāmaksā pensijas, bet nauda mums ienāk lielākoties mēneša vidū. Es aicinu vēlreiz atbalstīt un balsot par šo, balsot vai nebalsot, bet atbalstīt Budžeta komisijas sagatavoto variantu.

Sēdes vadītājs. Jā, arī Kārtības rullī ir noteikts, ka jārunā par lietu un konkrēti. Un te ir tiešām viena summa un klāt ir nosaukums, un kas būtu vienkāršāk, kā pateikt, kur šī summa aiziet. Un deputāti neko vairāk nejautātu. Kā es saprotu, Gundar Bērziņ, tie ir apgrozāmie līdzekļi pensijām. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Tā tas laikam nav!”) Tad es nepareizi sapratu, un balsosim, tad būs skaidrība. Lūdzu, balsosim par 156.priekšlikumu — labklājības ministra Bērziņa priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 5, atturas — 3. Pieņemts. Nākamais, lūdzu, priekšlikums!

 

I.Sāmīte. Pirms mēs zaudējam kvorumu, centīsimies pabeigt. 157.priekšlikums — Budžeta un finansu komisijas priekšlikums. Tātad likumprojekta 3.pielikumā paredzēt Radio un televīzijas padomei ieņēmumos un izdevumos 14 000 latu. Tā ir nauda par licencēm, kura tiek samaksāta Radio un televīzijas padomei un iepriekš nebija iekļauta budžetā, un tagad mēs iekļaujam to budžetā, lai viņiem būtu speciālais budžets. Lai viņi varētu šo iekasēto naudu izmantot. Budžeta komisija atbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu.

 

I.Sāmīte. 158. priekšlikums — Ministru prezidenta Gaiļa kunga. Palielināt Ekonomikas ministrijas valsts īpašuma privatizācijas fonda speciālā budžeta ieņēmumus un izdevumus kopā un iemaksas valsts pamatbudžetā par 1 miljonu 800 tūkstošiem latu, kuri tiek novirzīti izglītībai un zinātnei, kas ir jau apstiprināti 4.tabulā. Budžeta komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Atklājam debates.

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad par Privatizācijas fonda izlietojumu. Pirmām kārtām jau šobrīd tas tiek izmantots ļoti neracionāli. Mēs brīnāmies, kāpēc mums nepalielinās ieņēmumi nodokļos, kāpēc tik strauji krītas. Ja citās valstīs visa nauda, kas tiek iegūta no privatizācijas, tiek ieguldīta šīs uzņēmējdarbības veicināšanā un, vēl papildus tiek meklēti līdzekļi, tad mēs visus šos līdzekļus, ko iegūstam, privatizējot valsts īpašumus, noēdam. Pat vēl sliktāk. Jau izsaimniekojam. Un tad nu naudiņas budžetā mums nav un nebūs nekad. Un šobrīd privatizācijas speciālais budžets jau tāpat ir pārslogots. Tur ir 3 miljoni lauksaimniecībā investīcijām, kas nav iedotas ne tuvu, ne mazākā daļa. Tur ir Jēkabpils tilts 200 000, kas brūk kopā, tūlīt iegāzīsies viens autobuss vai kāds ar cilvēkiem, tad pēc tam mēs vaimanāsim un teiksim, vai, vai, kā notika... Bet mēs pie tā būsim vainīgi. Daudzas citas pozīcijas. Šo summu... tā ir mākslīga kaut kāda šīs problēmas risināšana. Es tiešām domāju, ka to nevajadzētu atbalstīt, jo tas ir manuprāt konceptuāli pret pat tad, ja ļoti ļoti vajag skolotājiem, ļoti vajag izglītībai. Ir jāmeklē šī nauda, to vienalga no šejienes neiedos, jo kopumā ieņēmumos privatizācijas budžets šo naudu neizpildīs. Un otrs. Tad, kad bija privatizācijas likums, tieši par šo definīciju — kam to varētu izlietot, es ļoti cīnījos. Un tieši bija šī definīcija, ka to tikai tam var izlietot, jo tikai tad mums kaut kad parādīsies kaut kāda nauda vairāk budžetā, nevis viņu... kā pirmais latiņš parādās, sevišķi šajos trūcīgajos apstākļos, noēdot un iztērējot. Tad mums naudas nebūs nekad. Es tomēr aicinātu neatbalstīt, jo faktiski šis priekšlikums nav reāls un nav izpildāms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es arī domāju, ka tiešām vienreiz pietiek.... pietiek uz līdzekļu rēķina, kuri ir domāti ražošanas attīstībai, kuri ir domāti sanācijai, lai pēc tam varētu radīt kaut kādas darba vietas. Un vienmēr, vienmēr šīs intereses paliek pēdējā vietā. Pirmo reizi mūs nospieda, kad vajadzēja Operu taisīt... nu, ko darīt... Noteikti to vajadzēja darīt, bet tie līdzekļi privatizācijas likumos ir paredzēti, ka šie līdzekļi aiziet sanācijai, aiziet darba vietām un pārējam. Tajā brīdī, kad mums gribas būvēt Operu, kad mums gribas dot darba algām skolotājiem, zinātnes darbiniekiem, un tas viss ir ļoti svarīgi. Bet atcerēsimies, ka šīs ir vienreizējas iemaksas budžetā no privatizācijas, tām nav bāzes uz nākamo gadu, bet izdevumu daļā mēs liekam, kuras būs paredzētas jau uz ikgadējām lietām. Tāpēc es saprotu, ka par šo pirmo — 1,8 — nu atkal... Pēc būtības arī par tiem 1,8 bija jābūt, teiksim, pret, teiksim, kā ekonomistam, kā cilvēkiem, ja mēs atceramies, ka ilgtermiņa ziņā, tas nozīmē darba vietas, ražošanas sašaurināšanos, bet nu protams... Stabilitātes dēļ un, zinot to, ko te teica attiecīgais ministrs, ko te teica cilvēki no komisijām, kāds ir stāvoklis tajā zinātnē... nu, protams, atkal rokas nolaižas un saka, jā, nu ko darīt. Bet tas malējais un tā galējā paliek, mums paliek tā ražošanas attīstība un visas šīs lietas. Ja tagad mēs tur... no kurienes tad... kur var būt asinis šai attīstībai? Ja pašlaik mēs nosūcam, valdība nosūc arī visus komercbanku līdzekļus vai tuvu gandrīz visiem komercbanku līdzekļiem, lai finansētu valsts budžeta izdevumus caur ļoti augstajām likmēm par valsts parādzīmēm, kas pārsniedz 30%, tad parādiet to biznesu, kurš var tādas lietas atpelnīt.

Protams, šeit jau nav runa par tiem diviem miljoniem, bet... te ir runa nu tiešām par kaut kādu, teiksim, principu. Jo, protams, ka ne jau šie 2 miljoni ... un vai nu viņi tur būs, tas jau to visu atrisinās, bet nu... Tā kā tomēr es arī sevišķi, ja tas ir parādījies, teiksim, diezgan pēdējā brīdī, un, protams, ka tas varbūt zināmā mērā stabilizētu vairāk to budžetu, bet personīgi es noteikti nebalsošu par šo priekšlikumu, bet pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Skatot dokumentu nr. 2088c, kur virsū labajā stūrī rakstīts “precizēts variants”, es nu galīgi to precizitāti esmu pazaudējis. Vispirms jau, 156. priekšlikumu apspriežot, ministrs Bērziņš saka, ka, lūk, vajadzīga nauda piegādei pensijām līdz pensionāra mājai. Bet tad man ir jautājums — kādreiz mēs spriedām, ka tās pensijas agrāk piegādāja valsts banka, kas saucas Krājbanka. Pašreiz piegādā privātbankas. Tātad valsts atdod privātajiem un saka, ka no budžeta jāņem tik nauda nost. Bet nu nobalsots ir un tas lai paliek vēsturei, varbūt ka tas ir moderni. Bet tagad man... Es saprotu, ka Ministru prezidentam ir pakļauta arī finansu ministre Sāmīte. Ja Ministru prezidents ir atradis miljons astoņi simti latu, tad finansu ministre vai nu ir to pašu summu palielinājusi par 200 000 vai tie ir 2 miljoni. Tātad iznāk, ka mēs šodien runājam par 3 miljoniem 800 tūkstošiem vai tikai par 2 miljoniem. Es šai papīrā varu saprast, kā saka krieviski, dvojako. Un es vēlos, lai jūs izprastu, ko tikko runāja deputāts Kehris. Mīļie finansisti! Varat jūs celt, cik jūs gribat nodokļus un tos kasēt, kā te prasīja, palielināsim. Pienāks viens mirklis, kad bez ražošanas tās naudiņas nebūs. Nebūs īstas naudas. Un tāpēc... ļoti apdomīgi. Es vēlētos, lai šie divi — 158. un 159. priekšlikums — solīdi būtu atšifrēti. Kā viņi tiks izlietoti, kur viņi tiks izlietoti? Šeit nav runa par kaut kādiem dažiem tūkstošiem, bet šeit ir runa par miljoniem. Es tikai šoreiz gribu zināt, vai par 2 miljoniem, vai tomēr 3 miljoniem 800 tūkstošiem. Jo es zinu, ka mums valstī ir viens Ministru kabinets, bet viena kabineta cilvēki dod dažādus ciparus zem vienāda teksta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Siliņš (LC). Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šeit attiecībā uz 158. priekšlikumu ar ir viss skaidrs, un zināmā mērā jau tepat... es saprotu, ka ar balsojumu tad mēs atgriežamies atpakaļ uz sākumu un mums viss vēlreiz būtu jāpārskata. Šī nauda — 1,8 miljoni latu, mēs esam jau atbalstījuši pirmajā tabulā, pirmajā pielikumā. Un tā sadalās šajās trīs pozīcijās, kur ir paredzēts, ka viņi tiek izmantoti papildus finansēšanai... nu ne papildus... nepamazinot tik daudz, kā sākotnēji tika domāts, arodskolu finansēšanu, augstskolu un zinātnes finansēšanu. Visās tajās pozīcijās jau pamazinājums vēl paliek, un izglītības un zinātnes ministrs jau arī šo nostāju skaidri pateica. Šis ir kompromiss arī no mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas puses. Mēs sapratām, ka, atrodot šos līdzekļus, mēs varam kaut kādā veidā vēl šogad cerēt, ka neizzudīs augstākā izglītība, arodizglītība un zinātne Latvijā, jo, mēģinot atrast līdzekļus citās pozīcijās, tur atbalsts diemžēl nebija sagaidāms. Mēs tādēļ atteicāmies no mūsu komisijas priekšlikumiem visās pozīcijās, kaut gan šeit mēs varējām kā piemēru teikt, ka jebkurā vietā, arī samazinot centrālo aparātu finansējumu, protams, paliek cilvēki bez algas vai daļēji bez algas, bet diemžēl jāsaka, ka zinātnē cilvēki jau ir strādājuši bez algas un daudz ko izdarījuši un pašreiz tiek atdots parāds cilvēkiem, kas šo darbu ir izdarījuši. Ir daudzas laboratorijas, kur alga jau septembrī nav saņemta, oktobrī arī netiek saņemta. Cerams, ka līdz gada beigām tā tiks saņemta. Un šajā gadījumā, saprotot to, ka valsts struktūras laikam nav tik izprotošas, ka būtu ar mieru strādāt bez algas, mūsu komisija atteicās no šiem saviem priekšlikumiem, kuri diemžēl arī Budžeta un finansu komisijā nebija atbalstīti. Bet uzskatām, ka, ja šis Ministru prezidenta priekšlikums par finansu avota atrašanu šīm trim pozīcijām, kuras jau tika atbalstītas pirmajā tabulā, tas ir 2., 3., un 4.priekšlikums, ja šeit viņš tiek pārbalsots vai savādāk izlemts, tad mēs atgriežamies sākumstāvoklī un mums visa budžeta situācija jāsāk skatīt no gala. Acīmredzot tad arī būtu no jauna jāizskata visi mūsu komisijas priekšlikumi. Tādēļ es uzskatu, ka šeit laikam nav cita varianta, kā atbalstīt šo priekšlikumu. Es nezinu, vai būs balsošana. Droši vien, jā. Bet, ja balsojums ir negatīvs, tad mēs atgriežamies kaut kur tādā pozīcijā, kad vispār nav vērts vairs turpināt šo jautājumu izskatīt. Paldies par uzmanību!

 

I.Sāmīte. Cienījamie deputāti! Es vēlētos vienkārši precizēt to, kas varbūt nebija skaidrs. Mēs jau esam divas reizes atbalstījuši šo priekšlikumu. Pēc mūsu budžeta sastādīšanas procedūras diemžēl ir vienkārši, lai būtu speciālajos budžetos šīs izmaiņas. Tātad principā šī ir formalitāte. Jo, ja nobalso, tad mēs ejam atpakaļ, un, ja neatbalsta, tad mēs ejam atpakaļ un atceļam visus pārējos priekšlikumus, kurus mēs jau esam apstiprinājuši. Tātad principā es lūgtu balsot, ja tas ir nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Visu šo garo diskusiju būtība ir viena. Pirms mēs balsojam “par” vai “pret”, šeit būtu jāatnāk cilvēkam, kas pārstāv Valsts īpašuma privatizācijas fondu un kas mums pasaka — cik šī fonda kasē ir naudas. Man tāda sajūta, ka mēs tagad 3,8 miljonus tieši tāpat, kā jau tikko mēs te balsojām par 23 miljoniem, kuru praktiski nav un kuri praktiski budžetā neienāks, kā mums paskaidroja finansu ministre, tad mēs tagad dalām 3,8 miljonus. Es gribētu dzirdēt apstiprinājumu. Vai šī nauda ir reāla, vai šī nauda ir uz papīra. Un cik šobrīd ir Privatizācijas fondā naudas, ko praktiski var iepludināt budžetā. Ja šīs naudas nav, tad sāksim kaut vai no gala pārskatīt budžetu. Mēs nedrīkstam darīt kaut ko tādu, kā nav. Tad mēs atkal pašlaik vienkārši, es nezinu, ko mēs darām, — mānām paši sevi un izliekamies, ka mēs dosim kādam kaut ko, ko vēl neesam nopelnījuši. Tāpēc es lūgtu, ja ir iespējams, mums tomēr paskaidrot, vai šie 3,8 miljoni ir. Ja viņi ir, tad cik paliek Privatizācijas fondā, ja viņus izņem ārā no Privatizācijas fonda. Ja viņu nav, tad principā šo jautājumu nav iespējams arī praktiski risināt budžeta labojumos.

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis. Kādā statusā jūs dodaties uz tribīni? Kā valsts ministrs? Lūdzu!

 

R.Jonītis (privatizācijas un rūpniecības valsts ministrs). Tā kā bija aicinājums atbildēt uz šo jautājumu... Šeit šī diskusija tiešām ir ļoti sarežģīta šo divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, budžeta stratēģijas apspriešanas dēļ. Un tas, ka mēs jau esam nobalsojuši un palielinājuši izdevumus, ko finansē no Privatizācijas fonda, un tad šis jautājums neparādījās. Šajā gadījumā par šo 1,8 miljonu summu. Mums to atliek tikai apstiprināt. Es varu vienīgi apliecināt to, ja Saeima atļaus tomēr valstij privatizēt arī lielos valsts uzņēmumus, tad ir iespējams par šādu summu šo ieņēmumu posteni arī Privatizācijas fondā palielināt. Jā, tieši šogad.

Un, ja Ministru kabineta pieņemtajos lēmumos visas šīs valsts kapitāla daļas, kā arī “Latvijas gāzes” privatizācijā iegūtie līdzekļi varētu ienākt Privatizācijas fondā jau šajā gadā, tad šāda summa būtu iespējama jau šajā gadā. Ja Saeima vai Ministru kabinets nepieņems attiecīgos lēmumus par lielo uzņēmumu nodošanu privatizācijai, tad turpmākie 2 miljoni, par kuriem ir iesniegums no Finansu ministrijas, pašreizējā brīdī ir diskutabli. Bet par 1,8 miljoniem šajā ieņēmumu gadā. Tie varētu būt, ja šie lielie uzņēmumi būs privatizēti. (No zāles deputāte I.Kreituse: “Bet šobrīd? Ir vai nav?”) Šobrīd, protams, tādas naudas, ja mēs skatāmies visu Privatizācijas fonda izdevumu tāmi šim gadam, šajā brīdī vēl nav.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Sāmīte. Tātad, ņemot vērā to...

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Interesanti ir dzirdēt par šādām privatizācijām. “Latvijas gāzei” audits vēl nav bijis, kas noteiktu vispār tās vērtību. To jautājumu pacēla Privatizācijas aģentūras padomē, un izrādījās, ka gatavi jau ir privatizēt un pārdot kaut ko tur par kādu sesto daļu no vērtības — tos 24 vai 28%. Un audits vēl nav bijis, kas vispār novērtētu, pat ne mūsējais, nerunājot par starptautisku ārzemju auditu. Tā ka šādos rožainos sapņos dzīvot, kas mums no privatizācijas ienāks, es domāju, ir galīgi nepamatoti. Mēs, protams, gribam privatizācijas naudu, bet, kā pašreiz rāda prakse, tad mēs vienīgi varētu mēģināt ārzemniekiem pārdot kaut ko supervērtīgu, kas Latvijā ir. Tā, protams, varētu būt kaut kāda daļa no “Ventspils naftas” un kaut kas no “Latvijas gāzes”. Ārzemniekiem pārdot. Bet normāli noprivatizēt mēs jau neko Latvijā nevaram, un to parāda arī šī tabula, kas parāda, cik tad ir kas ieņemts. Un te jau ir redzams, kādi mums ir ieņēmumi no privatizācijas. Te jau mēs visi to labi redzam. Tā kā tie ieņēmumi jau nekādi dižie nav. Tāpēc es domāju, ka rakstīt kaut ko tādu iekšā, kas šodien reāli naudas izteiksmē nav, ir vairāk nekā šaubīgi. It īpaši es to varētu uztvert kā dāvanu nākošajām valdībām, kā es saku, vienalga, kura tā būs. Tātad atkal tāda dāvana iekšā, kas reāli neeksistē, un tad nākošā valdība būs tā, kas to nevarēs izpildīt. Vai ne?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, referente!

 

I.Sāmīte. Mēs varētu atgriezties pie 158.punkta. Tātad esam jau apstiprinājuši — izglītībai un zinātnei palielināt budžetu par 1 800 000 latu. Šobrīd tā nauda Privatizācijas fondā ir. Mums ir nepieciešams šo lietu nobalsot tā, lai mēs varētu precizēt speciālo budžetu kopsavilkumu tabulu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad man ir pēdējais — 17.oktobrī ar rīkojumu nr.535 apstiprinātais Privatizācijas fonda izlietojums. Tas kopumā sastāda 14 miljoni. Pie kam jau no šīm summām 5 264 661 lats, tas bija tie precīzie skaitļi, kas bija iepriekšējā budžetā apstiprināti līdz viena lata precizitātei, ir paredzēts iemaksai budžetā. Šobrīd tātad ir pilnīgi skaidrs, ka arī šo 14 miljonu pašreiz budžetā nebūs. Būs maksimālais 11, varbūt 12 miljoni. Protams, ir šis jautājums, varbūt par lielo objektu privatizāciju. Bet ir vēl viena īpatnība mūsu budžetā, kas arī saglabājas pašreiz. Šinī budžetā nekur Saeima ieņēmumus pa nodokļu veidiem neapstiprina. Kabinets no paša sākuma bija tik viszinīgs, ka apstiprina tikai skaitli. Ieņēmumus apstiprina tikai speciāliem budžetiem... Budžeta ieņēmumu sadalījums pa nodokļu veidiem vai avotiem vispār nav apstiprināts. Un tāpēc runāt par to, kādā veidā ieņemts un kādā veidā valdība risinās, tā ir valdības problēma. Jo pirmajā budžeta skatījumā ļoti ilgi diskutējām, ka Saeimai tomēr ir jāapstiprina pamati, lai varētu sekot līdzi, jo, piemēram, šobrīd saka, ka akcīzes nodoklis no alkohola pārpildās, jā, bet cik no tā kopumā tiek iekasēts — 35—40% procenti, ja, tātad cik netiek iekasēts. Peļņas nodoklis, kurš reāli bija pārvērtēts un, sevišķi ņemot vērā jauno nodokļu likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, neapšaubāmi bija nereāls, arī tas bija uz kabineta atbildību. Tāpēc es tiešām ļoti rūpīgi lieku pārdomāt, jo šīs naudas nebūs šajā budžetā, tā ir mākslīga lāpīšana. Jo šobrīd tā arī nekļuva skaidras vairākas lietas. Visiem ir skaidrs, ka no valsts budžeta ir izmaksātas naudas neparedzētiem mērķiem, tādiem, kādiem Saeima nav lēmusi. Šobrīd neviens nav parādījis, no kurienes. Manuprāt arī šeit aiz šiem lielajiem skaitļiem, aiz šiem lielajiem neatšifrētajiem skaitļiem, kur precīzi neviens nemāk pateikt, tiek apslēpti tie izlietojumi, ko Saeima tiešā veidā neakceptē. Tāpēc es aicinu neatbalstīt, jo tie ir nereāli un drīzāk budžetu destabilizējošs grozījums. Un otrs, ka faktiski tā ir tāda ražošanas sistemātiska graušana, ņemot no Privatizācijas fonda patēriņam līdzekļus un atstājot tikai trešo daļu investīciju programmām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tiešām rodas procedūras jautājums, jo iepriekšējos balsojumos mēs esam akceptējuši izdevumus, kuros bija ierakstīts, no kurienes šie izdevumi nāk. Un tagad mēs sākam to no gala diskutēt. Es neesmu pret diskusijām un nekomentēju šeit argumentus. Bet tagad ir procedūras jautājums, jo pēc būtības komisijai vajadzēja šīs lietas sagatavot tādā veidā kā par citām lietām, kur bija mīnus, tur bija plus vai kur bija ieņēmumi, tur bija izdevumi, nu, bet kā citādi mums paliek divi dažādi balsojumi, viens balsojums no privatizācijas... Es pabeigšu un tad varbūt jūs varēsiet šeit ieviest skaidrību. Tātad vienā balsojumā iznāk, ka mēs piešķiram naudu, norādot, no kurienes mēs to ņemam, un tad, kad mēs šo lietu, no kurienes ņemam, gribam sakārtot tādā veidā, ka uzrādīt to attiecīgā tabulā, tad mēs sakām, ka mēs to tomēr nedarām. Tad kā būtu no procedūras viedokļa? Lūdzu, komisijas vadītāju Kehra kungu.

 

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šī jautājuma izskatīšanas dēļ mēs šodien bijām sasaukuši speciālu Budžeta komisijas sēdi par šiem 2 miljoniem latu. Nu, mums bija iesniegts priekšlikums palielināt... nu, tas, kas šeit ir izklāstīts, no godātās Sāmītes kundzes. Mums arī pirmajā brīdī tiešām radās tādas pašas šaubas, ka noteikti ir jābūt tai otrajai pusei, bet tā otrā puse parādās, tā neparādās likuma tekstā, tas ir labi vai slikti, bet tā neparādās. Jo tā par šo summu samazinās pēc būtības, samazinās plānotie ieņēmumi no nodokļiem, acīmredzot no nodokļiem, jo principā nav citu ieņēmumu avotu budžetā kā nodokļi, nodevas un šī Privatizācijas fonda ieņēmumi. Tādējādi tanīs, teiksim, pamatdokumentos un prognozēs, kuras mums tika iesniegtas savā laikā, tajās būtu jāizdara korekcijas. Bet tās nav likumā, un atkal kārtējo reizi varētu teikt, ka tik tiešām, protams, te nepietika uzrakstīt par diviem miljoniem vienu lappusīti, bet tam vajadzēja būt daudz nopietnākam pamatojumam, ja ar šādu priekšlikumu valdība griežas Saeimā. Bet mēs, izskatot tiešām šo budžeta otru pusi, neatradām, ka šiem 2 miljoniem tur būtu jāparādās, jo viņi, kā jau ministre teica, ir paredzēti būtībā budžeta stabilizācijai. Tas nozīmē, ka valdība, es vismaz tā sapratu komisijas sēdē, ir pārvērtējusi arī to kritiku, kas ir teikta, ka prognozes, un tā tas ir bijis ar iepriekšējo budžetu, ka prognozes bija pārāk optimistiskas par nodokļu ieņēmumu daļu. Un ka šie 2 miljoni, es jau izteicu savu personisko viedokli, bet, teiksim, komisija to atbalstīja, kas šeit ir redzams, ka tas palīdzētu stabilizēt. Un tas nozīmē, ka būtu lielāka garantija, ka tie izdevumu daļas posteņi, kurus jau mēs esam izskatījuši, ka tie tik tiešām tiks izpildīti. Jo mēs jau zinām, ka šogad mēs esam strādājuši visu laiku no rokas mutē, tik cik ienāca, tik arī tiek izdots laukā. Un nevis pēc budžeta, kur katrai iestādei ir paredzēta attiecīga aile un tā varētu plānot savu dzīvi gadu uz priekšu un nevis tikai no šīs rokas mutē. Tāpēc es tiešām uzskatītu, tas ir, to mēs komisijā izskatījām, ka par šiem 2 miljoniem problēmas nerodas, bet savukārt par 1,8 miljoniem šeit jau pretī bija konkrēti izdevumi, kas nāca no Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas ar attiecīgās komisijas akceptu, kas tikai noņēma to spriedzi, kas bija savādāka šajā sektorā. Tāds būtu komentārs.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pabeidzam debates. Lūdzu referenti, un es domāju, ka mēs esam saņēmuši atbildi gan par 1 800 000 latu, gan par 2 miljoniem latu, un, lūdzu, izšķirsimies ar balsojumu. Bet kā referente, lūdzu, jūs varat... Jā, jā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu palielināt Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda budžeta ieņēmumus, izdevumus kopā un iemaksas valsts pamatbudžetā par 1 miljonu 800 tūkstošiem latu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 2, atturas — 3. Pieņemts. Es atvainojos. Zvanu lūdzu! Lūdzu, balsosim vēlreiz. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 4. Pieņemts.

Balsosim par 159.pozīciju — palielināt Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda speciālā budžeta ieņēmumus, izdevumus kopā un iemaksas valsts pamatbudžetā par 2 miljoniem latu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Bet mēs atsevišķi arī balsojam. Deputāt Bērziņ, es ļoti atvainojos, ko jūs... Mēs debatējām par abiem priekšlikumiem, noslēdzām debates, nu, protams, ka jūs varat tagad izvirzīt arī citus priekšlikumus, kāpēc tas jādara tā. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 3, atturas — 6. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim vēlreiz. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 3, atturas — 6. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

I.Sāmīte. Tātad, ja varētu, lūdzu, vērst jūsu uzmanību, budžeta paketē ir arī viens dokuments, kas saucas 3.tabula, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi, grozījumi likumā par valsts budžetu 1995.gadam, kas ir priekšlikumi, kuriem nav seguma avotu. Un es lūgtu tos neskatīt. 3.tabula, no 129. līdz 133.priekšlikumam — neskatīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāti iesniedzēji vēlas runāt? Jā, Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie deputāti, es gribu pievērst jūsu uzmanību priekšlikumam nr.129, kas nāca no Saimnieciskās komisijas un tas ir saistīts ar Saeimas budžetu. Pirms pirmā lasījumu Saimnieciskā komisija pieņēma lēmumu, ko nosūtīja Budžeta komisijai. Un lēmums bija šāds: Saimnieciskā komisija sakarā ar valsts funkciju realizēšanas nepieciešamību kategoriski iebilst pret Saeimas budžeta samazināšanu. Saeimas budžets ar mūsu pirmo lasījumu tika samazināts par 815 929 latiem. Es jums nolasīšu mūsu kancelejas vadītāja informāciju, ko nozīmē šī budžeta samazināšana. Ja Saeima nesaņems šos minimālos līdzekļus, respektīvi, kas tika iedalīti pagājušā gada beigās uz šo gadu, tad nevarēs norēķināties ar iestādēm un organizācijām par Saeimai nepieciešamo preču iegādi un turpmāko remontu un iekārtu apkalpošanas darbi būs jāpārtrauc ekspluatācijas materiālu trūkuma dēļ, būs jāaptur daļa no datortehnikas un pavairošanas tehnikas, radīsies nopietnas grūtības frakciju un komisiju nodrošināšanā ar autotransportu. Saeima savlaicīgi nevarēs norēķināties arī par siltā ūdens, elektrības padevi un telefonu sakariem. Ir vesels uzskaitījums, kas ir saistīts ar šo mūsu Saeimas darbu un mūsu Saeimas budžeta samazināšanu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, ļoti atvainojos! Visas deputātu grupas, lūdzu, izklīst! Un apsēsties savās vietās vai ieņemt citas telpas! Es atvainojos, par ko jūs esat uztraukušies? (No zāles deputāts A.Kreituss: “Poča ir Amerikā, bet ir nobalsojusi!”) (Zālē troksnis.) Bet vajag nākt un oficiāli no tribīnes to pateikt, un visu izskatīsim, bet nevajag veidot tādas stresa situācijas zālē. To visu no tribīnes vajag paziņot un izskatīt! Lūdzu, turpiniet! Pēc tam, kad runātājs pabeigs, es jums došu vārdu un nāciet tribīnē!

 

V.P.Karnups. Mūsu kancelejas direktors...

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni, apsēdieties visi!

V.P.Karnups. Mūsu kancelejas direktors turpina savu informāciju par problēmām, kas tika radītas sakarā ar Saeimas budžeta samazinājumu. Saeimas Saimnieciskā komisija kategoriski iebilst pret Saeimas budžeta samazināšanu, bet diemžēl tas tagad parādās 3.tabulā kā priekšlikums, kur nav segšanas avotu. No vienas puses, mēs varam teikt, ka, lai Saeima dzīvo taupīgāk. Bet Saeima jau dzīvo taupīgāk, jo mums vajag, ja mēs skatāmies pirmos 8 mēnešus šajā gadā, Finansu ministrija ir piešķīrusi Saeimai līdzekļus aptuveni 75 procentu apmērā no paredzētiem, tā kā mums jau ir samazināts budžets par 25 procentiem, neskatoties uz budžetā piešķirtajiem līdzekļiem. Mēs, es domāju, pamatoti varam bažīties, ka pat šī samazinātā summa netiks piešķirta 100 procentu apmērā. Jo, ja mēs skatāmies budžeta projektu, tur ir tāds interesants pants, kas ir “Pārejas noteikumos” 1.punkts, noteikt, ka ministriju un valsts institūciju iestāžu vadītājiem nav tiesību izmantot darba samaksas fondu pilnā apmērā, ja netiek veikti citi maksājumi iestāžu kārtējiem izdevumiem, samaksai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Tas principā nozīmē, ka Saeima, kas jau tagad ir parādos par visādiem remontdarbiem un citiem pakalpojumiem, vienkārši nevarēs izmaksāt algas gan deputātiem, gan darbiniekiem, ja mēs pieņemam šāda veida samazinājumu Saeimas budžetā. Praktiski es neredzu šī likumprojekta ietvaros kaut kādu izeju. Jo mēs esam jau nobalsojuši jeb balsojuši par ieņēmumu un izdevumu daļu. Žēl, ka netika koordinēti visi priekšlikumi tādā veidā, ka te būtu visi pārskatāmi vienā tabulā un ka deputāti varētu tad tiešām izvēlēties vislabāko risinājumu. Ņemot vērā visu, kas notiek, un visas izmaiņas, kas ir nepieciešamas, es tikai varu lūgt Saeimai atbalstīt Saimnieciskās komisijas priekšlikumu, respektīvi, nesamazināt Saeimas budžetu. Un varbūt tādā veidā mēs kaut kur varēsim atrast... Ja mēs varam segt izmaksas no Finansu ministrijas rezerves fonda, no Ministru kabineta rezerves fonda un citu ministriju rezerves fondiem... Saeimai nav rezerves fonda, varbūt šo iztrūkumu Saeimas budžetā varēs arī segt no tās pašas ministrijas rezerves fondiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai par procedūru esat noskaidrojuši? Jā, lūdzu, Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Pēc tam deputāts Žīgurs.

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tikai varu atzīmēt to, kas ir izdrukā un ko es varu nosaukt par pilnīgu vēstures falsifikāciju jeb, es nezinu, kā lai to vēl nosauc, ja, piemēram, Počas kundze ir Amerikā un viņa tikko ir nobalsojusi. Seile arī sen aizgājusi mājās, viņa ir nobalsojusi, Krištopans arī ir mājās nobalsojis. Vēl ir vairāki cilvēki, protams, kas nebija zālē un kas ir nobalsojuši, un tagad viņi ir parādījušies, tad es nezinu, kā lai mēs to saucam, ja mēs ar šādu pieeju 3,5 miljonus vienkārši iebalsojam iekša un pēc tam vēl kaut kādus miljonus nobalsojam. Es gribētu vērst vienkārši vadītāja uzmanību uz to, kas ir. Izdruka mums ir, ko lai mēs prasām šādā situācijā. Mēs nepiekrītam šādam balsojumam un visam tam, kas te notiek. Es uzskatu, ka šis budžeta projekts jāņem atpakaļ, jāizlabo godprātīgi un jānāk nākamo ceturtdien.

Sēdes vadītājs. Iedodiet, lūdzu, man... Es saprotu... Tā, lūdzu, Aijai Počai blakus kurš no deputātiem sēž? Deputāts Graudiņš par procedūru.

 

M.Graudiņš (LC). Mēs ar kolēģi Ābiķi sēžam priekšā. Mēs varam apliecināt, ka neesam spieduši, pieļaujam, ka tas bija astrālais ķermenis vai kas... Lai gan finansu ministrei Sāmītei bijušas vairākas burtnīcas uz turienes, es nezinu...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, 142.pants — ja balsošanas rezultātus pamatoti apšauba vismaz 5 deputāti, izdarāma pārbalsošana. Nu, redziet tā formālā puse... it kā viens deputāts jau iesniedza. Bet mūsu līdzšinējā prakse bija tāda, ja tiešām kāda iemesla dēļ... Es tagad nekomentētu, kur tagad atrodas šie deputāti, un neieteiktu arī jums to darīt. Bet fakts ir tāds, ka vismaz deputātes Počas šeit zālē nav un viņa tiešām ir balsojusi. Tāpēc šis rezultāts ir apšaubāms, par to nav šaubu manuprāt. Bet es tikai nepiekrītu deputātam Kreitusam, ka tāpēc jāņem atpakaļ projekts un jāatnes citu dienu tas uz šejieni. Saeimas Kārtības rullis tā neparedz. Saeimas Kārtības rullis paredz, ka izdarāma pārbalsošana. Un tās ir divas pozīcijas, viena — 1 800 000 un otra — 2 000 000. Un, lūdzu, uzpasējiet vēlreiz zāli, es arī skatīšos, un izdrukājiet vēlreiz. Un mēs pārbalsojam šīs divas pozīcijas, lūdzu zvanu! Tā, esiet tik laipni, mums šis dokuments... Ar dokumentiem šeit ir liels sajukums. Bet mēs atgriežamies... Esiet tik laipna, referente, iedodiet savu dokumentu... Paldies! Es nolasīšu. 158.pozīcija. Ministru prezidents Māris Gailis. Palielināt Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda speciālā budžeta ieņēmumus, izdevumus un iemaksas valsts pamatbudžetā par 1 800 000 latu. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Pārbalsojam šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 6, atturas — 1. Ir pieņemts priekšlikums.

Tagad 159.priekšlikums — finansu ministre Sāmīte. Palielināt Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda speciālā budžeta ieņēmumus, izdevumus kopā un iemaksas valsts pamatbudžetā par 2 miljoniem latu. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu, tas ir, pārbalsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 6, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad mēs sakarā ar šo procedūras lietu pārtraucām izskatīt 129.pozīciju, un deputāts Žīgurs vēlējās runāt. Lūdzu, jums vārds. Deputāts Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Kolēģi, var arī faktiski kājās stāvēt zālē, tikai klusumu ievērosim, jo es saprotu, ka ilgi sēdēt arī ir grūti.

 

A.Žīgurs (LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Revīzijas komisija apskatīja iesniegto budžetu Saeimas darbības uzturēšanai. No tā bija paredzēts atņemt 7 procentus, šādi samazinājumi bija visām ministrijām un visās pozīcijās. Mēs apskatījām, šis ir liels zaudējums varbūt mūsu darbības normālai veicināšanai, bet pašreizējais iesniegtais ir pāri par 20 procentiem, un tas nozīmē, ka nākamā Saeima tik tiešām nevarēs darboties, uzturēt normālas funkcijas. Un, kā jūs zināt, tad ar šādu budžetu mēs nevaram samierināties. Un es lūdzu jūs atbalstīt vai ne, ka mēs palielinām budžetu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Ameriks, Tautas saskaņas partija.

A.Ameriks (TSP). Cienījamie kolēģi, es arī gribētu šobrīd runāt Saimnieciskās komisijas vārdā un lūgt jūs tomēr vēlreiz vērst uzmanību uz šo 129. priekšlikumu. Lūdzu, paņemiet šos dokumentus un vēlreiz uzmetiet acis šim 129. priekšlikumam, ko ir devusi Saimnieciskā komisija. Diemžēl šie dokumenti, kas mums ir... ar kuriem mēs šobrīd strādājam, neparāda to, te nav ne plusi, ne mīnusi. Bet ievērojiet, šie 815 000 latu, tas ir mīnuss, tas ir samazinājums. Un šajā gadījumā te nav jārunā ne par kādiem segšanas avotiem, bet gan par to, lai reāli būtu izpildīts iepriekš pieņemtais budžets. Jo pašreiz situācija ir kāda. Budžeta grozījumos Saeimas budžeta samazinājums sastāda šos 815 000 latu jeb 21 procentu. Nevienai no valsts budžeta iestādēm nav paredzēts tik liels budžeta samazinājums. Piemēram,Valsts prezidenta kancelejai samazinājums ir par 16 procentiem, Ministru kabinetam — budžeta palielinājums par 11 procentiem jeb 1,4 miljoniem latu. Otrkārt. Darba samaksas fonda samazinājums sastāda 1/12 daļu no Darba samaksas fonda gada budžeta. Atbilstoši šiem budžeta grozījumiem izveidojas situācija, ka arī Saeimas autobāze praktiski paliek uz pēdējiem diviem mēnešiem ar 12 000 latu, praktiski mēnesī šie izdevumi ir apmēram 30 000 latu. Ir jāņem vērā, ka pašreiz ir jāmaksā par komunālajiem maksājumiem, ka praktiski novembrī tiek pārslēgti telefoni uz Lattelekom pēc jaunajiem izcenojumiem. Bet principā jautājums ir viens... Mēs šeit runājām par ministrijām un teicām, ka ministrijas būs jāslēdz ciet. Man šķiet, ka ar novembri būs jāslēdz ciet Saeima. Un zināmā mērā es aicinātu cienīt pašiem sevi. Mēs varam šobrīd varonīgi pieņemt to, ka vispār par šo mājas apkuri mēs nemaksājam, par elektrību mēs nemaksājam un praktiski atdodam visu šo te. Nu, es nezinu, zināmā mērā 39 deputāti arī nākošajā Saeimā strādās, un es domāju, ka godaprāts visiem mums šobrīd ir viens. Ja mēs gribam nopietnu darbu arī tālāk, tad ar šādām muļķībām, kā šeit tiek piedāvāts, praktiski es aicinu nenodarboties. Par 815 000 latu samazināt šobrīd Saeimas budžetu... tas nozīmē tikai aiztaisīt Saeimu ciet.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Anatolijam Gorbunovam, “Latvijas ceļa” frakcija.

 

A.Gorbunovs (LC). Godātie kolēģi! Te tiešām ir runa laikam par mūsu godaprātu, jo šeit mēs runājam par nākamās Saeimas darbu. Un tāpēc es domāju, ka Finansu ministrija tomēr visu to lietu sakārtojusi ne visai tā, kā vajadzētu. Un tagad, kad ir nobalsoti, gan ar nelielu balsu pārsvaru, bet ar kvorumu viss kā nākas, ir nobalsoti šie miljoni, es domāju... izlietojums tur jau ir redzams, bet šie divi miljoni ir nobalsoti, tad tomēr Finansu ministrijai ir iespējas zināmiem manevriem. Tāpēc es aicinātu arī tomēr Saimnieciskās komisijas lēmumu respektēt un varbūt tieši tāpēc, ka strādās jau šeit arī tālāk citi un viņi nevarēs sākt ar to, lai pieņemtu lēmumu, kas nodrošinātu elementāru 6. Saeimas darbu, un lai uzliktu par pienākumu Finansu ministrijai to darīt. Tāpēc es domāju, ņemot vērā to, ka mums tiešām ir Saimnieciskā komisija, ir Revīzijas komisija un šeit nav kancelejas iegribas — to vai šo, vai citu vajag, bet šīs komisijas ir izskatījušas šo lietu, un es aicinātu atbalstīt tieši šo komisiju lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība.

 

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es šoreiz gribu runāt kā deputāts, kurš nebūs 6.Saeimā, es nebalotējos. Bet gribu teikt, varbūt šoreiz atvainoties tiem deputātiem, kurus pateicoties mūsu masu medijiem un mūsu deputātiem, kas ienāca 5. Saeimā... tādai kautrībai... vispirms jau mūs pa visu Latviju izbāra it kā par lielām tendencēm uz lielām algām. Es ar pilnu atbildību varu pateikt, ka ar šo deputāta algu, kas šeit ir, patiesi, pie tā darba, kas ir jāstrādā, tā ir daudz par mazu. Un, ja šodien mēs neizpildīsim to priekšlikumu, ko iesaka Saimnieciskā komisija, godīgi sakot, es jutīšos vainīgs to deputātu priekšā, kuri tagad atnāks uz 6. Saeimu, lai viņi varētu strādāt. Ja mēs esam par demokrātisku valsti, ja mēs esam par kārtīgu Latviju, mums jāsāk no šejienes, no Saeimas, un, lai cik grūti ir apstākļi, lai deputāti, kuri strādās 6. Saeimā, būtu nodrošināti finansiāli kaut cik, lai varētu minimāli veikt savus pienākumus. Es lūdzu kā Revīzijas komisijas loceklis atbalstīt šo Saimnieciskās komisijas priekšlikumu un citreiz arī medijiem būt uzmanīgiem un nevajag tā cilvēkus noniecināt visas tautas priekšā. Es aicinu, lai tauta arī saprot, ka nemaz šeit nav salda dzīve. Paldies par uzmanību!

 

I.Sāmīte. Ņoti cienījamie kolēģi! Es uzskatu, pirmkārt, ka šie priekšlikumi ir drusku nekorekti. Tamdēļ, ka šie priekšlikumi tika iesniegti Budžeta komisijai, bet no Saeimas Saimnieciskās komisijas, ja es nemaldos, neviens neatnāca par šīm lietām pat runāt. Saeima, kā jūs šobrīd vēlaties nobalsot, tātad uz kopējā fona, ņemot vērā to, ka pat izglītībai ir budžets samazināts par 5,7 procentiem, tas, ko jūs piedāvājat, ir 100 procentu apmērā atjaunot visu Saeimas budžetu. Simts procentu! Tad, kad visiem pārējiem ir nogriezts. Tagad, piemēram, Satiksmes ministrijai ir samazināts par 23,3 procentiem, Zemkopības ministrijai par vairāk nekā 23 procentiem, Vides un reģionālās attīstības ministrijai par 27 procentiem. Jūs, Saeima, taisāties sevi apbalvot par labo darbu ar simts procentu budžetu līdz gada beigām. Mans priekšlikums būtu kopīgo budžeta samazinājumu atstāt 10 procentu no esošās vērtības. Jo savādāk būtu ļoti grūti vispār šo balsot, jo nav seguma avota. Bet es domāju, ka mēs varētu vienoties par šādu kompromisu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāju Viesturu Paulu Karnupu. 30 sekunžu konsultācijas... Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka finansu ministre ir piedāvājusi pieņemamu kompromisu, ka Saeimas budžets tiek samazināts par 10 procentiem un nevis par 21 procentu un uz šo kompromisu pamata mēs varētu balsot par Saimnieciskās komisijas priekšlikumu ar korekciju par