19. oktobra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.162., 163.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Godājamā Saeima! Labklājības ministrija, piedāvājot šādu formulu, bija pārņemta ar vienu domu — stimulēt šobrīd strādājošo uzrādīt reāli saņemto algu. Zaščerinska kunga priekšlikums šobrīd pasaka — privātstruktūru vadītāji, lai dzīvo, — 28 lati oficiāli un 300 lati kabatā! Un Labklājības ministrijai ir pietiekami daudz faktu, kas pierāda — privātās struktūras nevēlas maksāt reālo darba algu, ko maksā cilvēkiem, nemaksā nodokļus, un šādā veidā mēs tikai stimulēsim šo kārtību. Tajā pašā laikā pensiju likumdošana paredz, ja cilvēka maksājumi ir bijuši pietiekoši mazi, viņš saņem ne mazāk kā... Tādēļ es tiešām aicinu jūs šoreiz balsot par komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Es negribu piekrist Makarova kungam. Ja jau cilvēkam ir iespēja saņemt 300 latu algu un viņš zinās savus atskaitījumus no 300 latu algas un no šiem atskaitījumiem saņems pensiju, tad diez vai viņš tam piekritīs. Bet, ja cilvēks saņem tikai, kā saka, minimālo algu jeb, teiksim, nedaudz virs minimālās algas, un mums ir ieraksts, ja viņš vispār nav strādājis šajā periodā, tad viņam pēc atskaitījumiem, vidējiem atskaitījumiem 1995.gadā, tieši tad varēs iznākt tā, ka viņš labāk pasaka: jūs man samaksājiet minimālo algu un pierādiet, ka es neesmu strādājis. Tad es saņemšu pensiju pēc diviem vai trijiem gadiem, aizejot pensijā, saņemšu pēc 1995.gada vidējās valsts iemaksas. Vidējās. Bet ja jūs man parādīsiet tos 28 latus, tad es tikai no tiem 28 latiem piemaksu saņemšu. Pie tam, ja es nebūšu strādājis visu gadu jeb mazāk par 12 mēnešiem, tad man vēl to nostrādāto mēnešu summu dalīs ar 12, tātad vēl mazāk būs. Tā kā es uzskatu, ka mēs varam panākt tieši pretējo, ka tie, kas saņem mazāku summu, centīsies vispār saņemt konvertā un vispār neparādīt, ka viņš strādā, lai saņemtu pēc 1995.gada vidējās valsts iemaksas.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs! Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Nevar uzrakstīt tādu likumu, kas vienlaicīgi nodrošinātu esošajiem pensionāriem pārticību, un tādu, kas vienlaicīgi nodrošinātu to, ka strādājošie reāli uzrādītu ienākumus un maksātu. Nav iespējams šīs divas lietas pilnībā apvienot. Tāpēc mums šodien ir jāizšķiras, kas mums ir primāri — savākt iespējami daudz naudas sociālajā budžetā, lai varētu radīt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus esošajiem pensionāriem, vai radīt sistēmu, kas vēl trīs gadus pieturēsies pie kaut kādiem vidējiem rādītājiem, kuru šajā pensijas shēmā nav, un tādējādi ļaus cilvēkiem jeb neieinteresēs pietiekoši cilvēkus uzrādīt savus patiesos ienākumus. Tā ir tā lielā izsšķiršanās. Ja mēs pieņemam šodien Zaščerinska kunga priekšlikumu, tad faktiski tas nozīmē to, ka strādājošie, kuri šodien pilnībā neuzrāda visus savus ienākumus, tos arī trīs gadu laikā vēl neuzrādīs. Tas nozīmē, ka nebūs šo papildu līdzekļu, uz kuriem mēs ceram sociālajā budžetā, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi esošajiem pensionāriem. Tas nozīmē to, ka tā labā dzīve viņiem sāksies tikai pēc trim gadiem. Es, protams, varbūt drusku saasinu krāsas, bet es uzskatu, ka tas šoreiz ir principiāli nepieciešams, jo tas ir tas pamatakmens visam tam darbam, ko mēs esam izdarījuši. Tāpēc es aicinu balsot par komisijas sagatavoto priekšlikumu un atbalstīt to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates esam pabeiguši. 35. un 36. lappusē. Deputāta Zaščerinska priekšlikums. “Pārejas noteikumu” 13.punktā — “Vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksas formulējumi, aizejot pensijā 1997.gadā, izteikt sekojoši”... Un tālāk teksts. Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim par deputāta Zaščerinska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 14, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 2, atturas — 7. Pieņemta komisijas redakcija. Tālāk!

 

P. Elferts. Mēs beidzot esam noņēmuši visus strīdīgos punktus, un te ir 14.punkts, kur ir precizēta redakcija. Tur vajadzētu būt — 14.punkts, nevis 15. Un pie...

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

P.Elferts. Pie 15.punkta ir “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums, kas lūdz izskatīt iespēju indeksēt pensijas ik pusgadu, nevis gadu, un to komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. 16.punkts ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

P.Elferts. Arī 16.punkta 3. un 4.apakšpunkts, kā arī 6.apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Ir precizēts.

 

P.Elferts. 17.punkts ir izteikts jaunā redakcijā, kas saistās ar invalīdu medicīnisko sociālo aizsardzību. Lai būtu šī lieta sakārtota.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk! 18.punkta redakcija ir precizēta. Vai ir iebildumi? Nav.

 

P.Elferts. Komisija atbalstīja deputātes Kuprijanovas priekšlikumu — izslēgt 19.punktu — un komisija pieņēma lēmumu — atbalstīt jaunu redakciju, to, ko jau nolasīja. Es atļaušos atkal nolasīt, jo tas ir ļoti svarīgi. “Invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija invaliditātes laikā nevar būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim.”

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu?

 

P.Elferts. Pēdējais — 22.punkts — ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par valsts pensijām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 4, atturas — 2. Pieņemts.

 

P.Elferts. Aicinu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

 

P.Elferts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, kurā tā lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā pārcelt un izskatīt likumprojektus “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” — 17.punkts, “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli”” — darba kārtības 20.punkts, “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” — darba kārtības 30.punkts, pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995. gadam””. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Šis priekšlikums ir pieņemts. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

 

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Rezultātu lūdzu! 42 deputāti... 43... 44... 45... 48... Vēlreiz reģistrējamies! Reģistrācija! Rezultātu lūdzu! 56 deputāti.

 

Nākamais ir 29. darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1995. gadam””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Referenta nav. Jautājums ir pieteikts. Vai ir referents? Lūdzu! Indra Sāmīte — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

 

I.Sāmīte. Cienījamais Prezidij, dāmas un kungi! Izskatīšanai jums priekšā ir sagatavoti materiāli par budžeta grozījumiem 1995. gada valsts pamatbudžetā, otrā lasījumā. Šajos budžeta grozījumu priekšlikumos manuprāt ir ļoti reāli atspoguļoti sagaidāmie ieņēmumi līdz gada beigām, kā arī ar to kopā paredzēto budžeta deficītu, uzrāda maksimālo finansējumu maksimālo iespējamo finansējumu izdevumu apjomus.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos... Ir troksnis zālē, kolēģi jūs nedzird. Runājiet, lūdzu, skaļāk un jūs, kolēģi zālē, esiet klusāki! Tad vairāk dzirdēsit. Lūdzu!

 

I.Sāmīte. Tātad kopumā ir paredzēts samazināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus par 83 miljoniem 90661 latu un apstiprināt pamatbudžeta ieņēmumus par 368 miljoniem 880 tūkstošiem latu. Ir paredzēts palielināt budžeta deficītu no 40 miljoniem latu ... no 52 miljoniem 375 303 latiem līdz 92 miljoniem 375 303 latiem. Un valsts pamatbudžeta izdevumos izdevumus samazināt par 30 miljoniem 715 358 latiem. Kopīgie izdevumi tātad būtu 463 miljoni 55 tūkstoši 303 lati. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, izskatot budžetu plenārsēdēs, Budžeta un finansu komisija sagatavojusi nedaudz atšķirīgu izskatīšanas kārtību. Tātad — balsojot vienlaicīgi par ieņēmumu avotiem un izdevumiem. Mēs esam saņēmuši apmēram 150 priekšlikumu, tā ka mans priekšlikums būtu bez kavēšanās ķerties klāt pie 1. panta.

1. pantā pirmais priekšlikums otram lasījumam ir samazināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus par 19 miljoniem 520 tūkstošiem latu. Sākotnēji bija paredzēti komercbanku noguldījumu kompensācijai 23 miljoni latu gadā ieņēmumos un arī izdevumos, bet, strādājot pie šīs procedūras, izrādās, ka nav iespējams apgūt tādas summas, tāpēc mēs lūdzam samazināt. Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, 1. pants. Vai deputāti vēlas runāt par 1. pantu? Nevēlas. Līdz ar to iebildumu nav? Pieņemts 1. pants. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Otrais priekšlikums 1. pantā ir Gaiļa kunga priekšlikums. Tātad palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus par 1 miljonu 800 tūkstošiem latu, kas ir paredzēts zinātnes un augstākās izglītības finansēšanai. Budžeta komisija atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Sāmīte. Tātad 2. pantā priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. 3. pantā ir tas pats priekšlikums, kas ir saistīts ar 1. pantu, tātad samazināt valsts pamatbudžeta izdevumus par 19 miljoniem 520 tūkstošiem latu, kas ir saistīts ar augšā minētajiem ieņēmumiem. Budžeta komisija apstiprinājusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

 

I.Sāmīte. Un Ministru prezidenta Māra Gaiļa kunga priekšlikums — palielināt valsts budžeta izdevumus par 1 miljonu 800 tūkstošiem latu. Atkal iet kopā ar 1. pantā paredzētajiem, Budžeta komisija apstiprināja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

I.Sāmīte. 4. pantā par dotācijām un mērķdotācijām pašvaldībām priekšlikumu nebija. Mans priekšlikums būtu šinī brīdī griezties pie pirmās tabulas par pirmajiem pielikumiem, kur mēs esam saņēmuši visus priekšlikumus par atsevišķiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs pēc 3. panta... pēc 4. panta pārejam... Kādi tie dokumenti būtu, lūdzu?

 

I.Sāmīte. Tā ir pirmā tabula...

Sēdes vadītājs. Dokumenta numuru sauciet.... Pirmā tabula...

 

I.Sāmīte. 1. tabula tam pašam dokumentam, tajā pašā lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem ir šī pirmā tabula? Lūdzu, turpiniet!

 

I.Sāmīte. Tā... Tātad pirmais priekšlikums ir jau iepriekš atbalstīts, un te iet pa pantiem, par Gaiļa kunga priekšlikumiem. Otrais priekšlikums ir tātad 500 tūkstošus novirzīt arodskolu finansēšanai. Budžeta komisijas viedoklis ir atbalstīt. Un tas ir no Privatizācijas fonda.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Lūdzu tālāk!

 

I.Sāmīte. Otrais priekšlikums ir 600 tūkstošus paredzēt no Privatizācijas fonda līdzekļiem novirzīt augstskolu finansēšanai. Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

I.Sāmīte. Tātad trešais ... ceturtais priekšlikums — 700 tūkstošu latu zinātnei no Privatizācijas fonda. Budžeta komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

 

I.Sāmīte. Piektais priekšlikums — Izglītības, kultūras unn zinātnes komisija — Ministru kabineta un ministriju izdevumus samazināt par 3 miljoniem 229 994 latiem. Budžeta komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Komisija neuztur balsojumu? Tālāk.

 

I.Sāmīte. Sestais priekšlikums ir deputātes Kuprijanovas — noņemt Ministru kabineta izdevumiem 63 153 latus un šos izdevumus novirzīt pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai. Budžeta komisija neatbalstīja tāpēc, ka nav uzdoti konkrēti samazinājuma izdevumi un nav arī faktiskas vajadzības.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vai frakcijas deputāti lūdz balsot? Nelūdz. Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Septītais priekšlikums — deputāta Stalta priekšlikums samazināt Ministru kabineta locekļu darba samaksas fondu par 40 tūkstošiem, novirzot izdevumu naudu Valsts kontrolei kopumā. Ņemot vērā, ka tas ir atpakaļejošs, Budžeta komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts nelūdz balsot? Tālāk.

 

I.Sāmīte. Astotais — deputāta Bunkša priekšlikums Valsts civildienesta pārvaldei palielināt darba samaksas fondu, tas ir, nemainot kopējo finansējumu. Budžeta komisijai nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav iebildumu. Tālāk.

 

I.Sāmīte. Tātad devītais un desmitais priekšlikums.... devītais priekšlikums — deputātes Kuprijanovas — noņemt Aizsardzības ministrijai 474 634 latus un novirzīt tos pabalstiem bērnu piedzimšanas gadījumā. Budžeta komisija neatbalsta un Labklājības ministrija jau tālākos priekšlikumos ir sagatavojusi pati savus priekšlikumus šinī jautājumā.

Sēdes vadītājs. Deputāte nelūdz balsojumu? Nelūdz. Tālāk.

 

I.Sāmīte. Deputātes Kuprijanovas priekšlikums Aizsardzības ministrijas izdevumus kopā samazināt par 1 miljonu 777 800 latiem, lai palielinātu pabalstus ģimenēm, kuras audzina bērnus. Atkal Budžeta komisija neatbalsta tāpēc, ka nav norādīti precīzi izdevumu posteņi un Labklājības ministrija ir tālāk budžeta projektā sagatavojusi savus priekšlikumus šim pašam izdevumu postenim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

 

I.Sāmīte. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumi — samazināt Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta izdevumus par 104 tūkstošiem latu. Budžeta komisija to neatbalsta, jo tad ir principā jāpieņem lēmums par ministrijas pastāvēšanas nepieciešamību.

Sēdes vadītājs. Komisija nelūdz balsojumu? Deputātiem nav iebildumu?

 

I.Sāmīte. Deputāta Karnupa priekšlikums, divpadsmitais priekšlikums. Tātad samazināt dotācijas Baltijas informācijas aģentūrai par 4 755 latiem un to novirzīt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai un restaurācijai. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

 

I.Sāmīte. Trīspadsmitais priekšlikums. Deputāte Kuprijanova — Ekonomikas ministrijas centrālajam aparātam samazināt par 7 592 latiem un novirzīt līdzekļus Latvijas Nedzirdīgo savienībai valsts dotācijai. Budžeta komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Četrpadsmitais priekšlikums. Deputātes Kuprijanovas priekšlikums — samazināt Ekonomikas ministrijas centrālā aparāta izdevumus par 7 592 latiem un to novirzīt Latvijas Invalīdu biedrībai uzņēmējdarbības veicināšanai. Budžeta komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu — Ekonomikas ministrijas centrālā aparāta izdevumus — samazināt par 7 592 latiem un novirzīt Latvijas Invalīdu biedrībai uzņēmējdarbības veicināšanai valsts dotāciju tieši tādā pašā apmērā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 10, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Piecpadsmitais priekšlikums. Deputātes Kuprijanovas. Samazināt Finansu ministrijas centrālā aparāta izdevumus par 6 400 latiem un līdzekļus novirzīt protezēšanai. Ņemot vērā to, ka nav uzrādīti precīzi izdevumu posteņi, Budžeta komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos. Lūgums referentei. Mūs informē radio, ka viņi nevar translēt, ja jūsu balss būs tik klusa.

 

I.Sāmīte. Es atvainojos. Es centīšos skaļāk. Vai atkārtot?

Sēdes vadītājs. Nē! Atkārtot nevajag, bet tikai ņemt vērā uz priekšu. Tātad mēs esam par Finansu ministrijas centrālo aparātu. Un deputāti lūdz balsojumu, es tā sapratu no zāles. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu — samazināt Finansu ministrijas centrālā aparāta izdevumus par 6 400 latiem un šo summu novirzīt protezēšanai. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 2, atturas — 22. Priekšlikums pieņemts. Godātie kolēģi! Ir atļauti starpsaucieni, bet nevis svilpieni. Nākošā reizē būs stingrs aizrādījums, nosaucot uzvārdu. Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Sešpadsmitais priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tātad Finansu ministrijas centrālajam aparātam samazināt izdevumus par 161 000 latu. Ņemot vērā, ka tas ir 20 procentu samazinājums uz atlikušajiem diviem mēnešiem, tad vienlaicīgi ir jāpieņem lēmums par šīs ministrijas likvidēšanu. Budžeta komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Komisija nelūdz balsojumu. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Septiņpadsmitais priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — no Valsts īpašuma fonda samazināt investīcijas par 715 000 latu. Budžeta komisija neatbalstīja, jo tas nav reāls ieņēmumu avots. Šī nauda jau ir izmantota pils rekonstrukcijai.

Sēdes vadītājs. Neuztur balsojumu. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Astoņpadsmitais priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izsaka priekšlikumu attiecībā uz dotāciju Banku aģentūras izveidošanai (1 000 000 latu) un neparedzētiem līdzekļiem Banku aģentūras izveidei. Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka tas nav reāls seguma avots.

Sēdes vadītājs. Komisija neuztur šo priekšlikumu. Deputāti uztur...

 

I.Sāmīte. Bet nav arī tāpēc līdzekļu budžetā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu — dotācija Banku aģentūras izveidošanai — mīnus 1 miljons latu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 19, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Deviņpadsmitais priekšlikums ir samazināt kompensāciju reabilitētiem pilsoņiem par 68 130 latiem un to piešķirt Kultūras ministrijai bibliotēku un muzeja darbinieku algas palielināšanai, kas ir saistīts ar Ministru kabineta 1995.gada 20.aprīļa noteikumiem nr.115. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Tātad samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 6070 latiem Izglītības un zinātnes ministrijai bibliotēku un muzeju darbinieku algas palielināšanai. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

 

I.Sāmīte. Divdesmit pirmais priekšlikums — samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 9 620 latiem un to novirzīt bibliotēku un muzeju darbinieku algas palielināšanai. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

 

I.Sāmīte. Tātad divdesmit otrais priekšlikums samazināt kompensāciju reabilitētajiem pilsoņiem par 3 330 latiem un to novirzīt Tieslietu ministrijai bibliotēku un muzeju darbinieku algas palielināšanai. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

 

I.Sāmīte. Divdesmit trešais priekšlikums — samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 7 120 latiem un to novirzīt,lai finansētu bibliotēku un muzeja darbinieku algas palielināšanu. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Divdesmit ceturtais priekšlikums ir samazināt kompensāciju reabilitētajiem pilsoņiem par 2 940 latiem un novirzīt Aizsardzības ministrijai bibliotēku un muzeju darbinieku algu palielināšanai. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Samazināt kompensāciju reabilitētajiem pilsoņiem par 830 latiem un to novirzīt Satiksmes ministrijai bibliotēku un muzeja darbinieku algu palielināšanai. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”. Godātie deputāti! Paceliet vismaz roku, ja jūs gribat runāt! Juris Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!

 

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Es tā skatos tagad uz leju — tur ir garš garš saraksts ar mīnusiem reabilitētajiem cilvēkiem. Kad viņi tos dabūs atpakaļ? Vismaz kaut kādu paskaidrojumu mums vajadzētu beigās dzirdēt. Mēs te tā visi piekrītam par daudz lēti.

 

I.Sāmīte. Es ļoti atvainojos. Tas ir mans neliels pieredzes trūkums. Man bija jāpaskaidro, ka pirmajā lasījumā kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem palielināja... oriģinālajā budžetā bija 2,5 miljoni. Palielināja par 2,8 miljoniem, un tagad mēs esam samazinājuši nedaudz tātad, lai varētu segt šīs algu izmaksas, kuras ir Ministru kabinetā apstiprinātas muzeju un kultūras darbiniekiem, kā ir paredzēts. Un tas vienkārši nāk viss vienā strīpiņā pēc kārtas. Tātad kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem paliek uz gadu 4,6 miljoni. Un tas ir aprēķināts reāli pēc tā, kādas ir bijušas tiesu prasības un kādi ir mūsu pienākumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdza, cik samazināts ir ar šiem labojumiem.

 

I.Sāmīte. Samazināta kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem, samazinājums kopā ir par 100 000 latu. 100 000 latu kopā ir visas tās pozīcijas.

Sēdes vadītājs. No 4,6 miljoniem 100 000. Tūlīt izrēķināsim.

 

I.Sāmīte. Tāpēc, ka nāks vēl dažas pozīcijas nost. Viss kopā pret šo ieņēmumu avotu. Bet kompensācijas par algām ir 100 000. Es atvainojos. No kompensācijas reabilitētajiem nāk nost 100 000.

Sēdes vadītājs. Minūte pauzei konsultācijām. Lūdzu uzmanību!

 

I.Samīte. Nākamie 15 Budžeta komisijas atbalstītie priekšlikumi samazina kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 311 000 latu, no kuriem 100 000 ir, lai nodrošinātu bibliotēku un muzeju darbinieku algas. Pirmais tiešām ir 68, bet ja jūs saskaitat, kopējais līdz 26.priekšlikumam ir 100 000. Un tad vēl atsevišķi pāris priekšlikumu, Kalniņa kungs!

Sēdes vadītājs. Vai varam skatīt tālāk? Tātad mēs apstājāmies...

 

I.Sāmīte. Pie divdesmit piektā.

Sēdes vadītājs. Satiksmes ministrijai no valsts budžeta finansēto bibliotēku un muzeju darbinieku algas palielināšanai — 830 latu. Nav iebildumu? Lūdzu tālāk!

 

I.Sāmīte. Divdesmit sestais priekšlikums — samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 1 960 latiem un palielināt Iekšlietu ministrijai, lai finansētu bibliotēku un muzeju darbinieku algas palielināšanu par to pašu summu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Tātad divdesmit septītais ir deputāta Kalniņa priekšlikums — samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 10 000, piešķirot to Valsts vienotās informātikas un sakaru centram. Budžeta komisija atbalstīja. Tas ir, lai varētu izveidot vienotu valsts informātikas tīklu un centru.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Imanta Kalniņa ierosināto priekšlikumu — Valsts vienotās informātikas un sakaru centram 10 000 un samazina kompensāciju reabilitētajiem pilsoņiem par 10 000. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 10, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

I.Sāmīte. Tātad divdesmit astotais — deputāta Kalniņa priekšlikums — samazināt kompensāciju reabilitētajiem pilsoņiem par 63 885 latiem un to novirzīt Valsts kases departamenta centrālajam aparātam valsts kases darbības uzlabošanai. Budžeta komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot, bet pirms balsošanas Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu, jums vārds par šo priekšlikumu.

 

I.Kalniņš (LNNK). Es gribu paskaidrot, kādēļ šī summa ir lūgta piešķirt Valsts kases departamenta centrālajam aparātam. Saskaņā ar likumu par budžetu un finansu vadību, kā mēs visi zinām, jo mēs pieņēmām šo likumu, visi asignējumi, gan valsts pamatbudžetu, gan speciālo budžetu asignējumi, ir jāizdara valsts kasei. Diemžēl šogad neizdevās šo problēmu noregulēt, gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka Valsts kases departamentam trūkst gan štatu, gan attiecīgi citu elementu. Tā kā ar nākamo gadu… mēs paši sūdzējāmies par to, ka mums nav kontroles pār speciālo budžetu izlietojumu, paši par to sūdzējāmies, un šo summu es lūdzu Saeimu atbalstīt piešķirt tieši valsts kasei šī paša iemesla dēļ, lai beidzot varētu sākt tikt izpildīts likums par budžetu un finansu vadību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai bija jau zvans? Balsosim par Imanta Kalniņa priekšlikumu — Valsts kases departamenta centrālajam aparātam 63 885 lati un par šo summu kompensācijas samazinājums reabilitētiem pilsoņiem. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 11, atturas — 6. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Divdesmit devītais priekšlikums — deputāta Kalniņa priekšlikums samazināt kompensācijas reabilitētiem pilsoņiem par 56 835 latiem un to novirzīt reģionāliem norēķinu centriem, lai nebūtu jāsamazina izdevumi Valsts kases departamenta reģionālajiem norēķinu centriem. Budžeta komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu, balsosim Imanta Kalniņa priekšlikumu — reģionālo norēķinu centri — 56 835, mīnus — kompensācija reabilitētiem pilsoņiem 56 835. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 9, atturas — 7. Pieņemts. Nākamo lūdzu!

 

I.Sāmīte. Trīsdesmitais priekšlikums — deputāta Kalniņa. Tātad samazināt kompensāciju reabilitētiem pilsoņiem par 10 094 latiem un to novirzīt Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Pirms šīs sadaļas balsojuma mums būtu vispirms jātiek skaidrībā, vai dokumentācijas centrs paliek kā atsevišķa budžeta vienība, ja tas ieiet SAB sastāvā, jo mēs tikko šodien runājām par to un jābūt ir pamatojumam, kā tas iet kopā ar šo likumu un kādam mērķim šī nauda ir vajadzīga. Tieši konkrēti — kādam, lai pārvietotos no vienām telpām uz otrām un krēslus pārnēsātu, vai kādam citam mērķim. Jo tas maina savu juridisko statusu, šāda centra vairs nav šodien. Tas aiziet SAB sastāvā, un SAB ir savs finansējums, tad ir SAB finansējums jāizmaina. Maina statusu, Lamberga kungs, pēc šī likuma, ko mēs šodien pieņēmām, tam vajag sekot, un SAB ir atsevišķa finansējuma sastāvdaļa. Kā tas tagad iet kopā ar juridisko statusu.

 

I.Sāmīte. Tātad lūgums būtu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka pretējā gadījumā...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos... man tādas aizdomas, ka jūs apzināti klusu runājat? Nē?

 

I.Sāmīte. Nē.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos.

 

I.Sāmīte. Tātad es tomēr lūgtu šo priekšlikumu atbalstīt, tāpēc ka pretējā gadījumā Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs gada beigās paliks parādā un tam nebūs līdzekļu, no kuriem samaksāt savus rēķinus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs — 10 094, mīnus kompensācija reabilitētiem pilsoņiem — 10 094 lati. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 16, atturas — 4. Pieņemts priekšlikums.

 

I.Sāmīte. Tātad trīsdesmit pirmais priekšlikums — Budžeta un finansu komisija. Tātad samazināt kompensāciju reabilitētiem pilsoņiem par 60 000 latu un to novirzīt Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai, lai varētu pabeigt jumta remontu, ņemot vērā to, ka viņiem ir ārkārtīgi kritisks stāvoklis ar jumtu, viņiem ir ārkārtīgi grūti strādāt un ir ļoti skaidra viņu nozīmīgā loma reformu turpināšanā un arhīvu izziņu sagatavošanā gan zemes reformām, gan...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

 

I.Sāmīte. Trīsdesmit otrais priekšlikums — Budžeta un finansu komisija. Tātad samazināt kompensāciju reabilitētiem pilsoņiem par 7500 latiem un to novirzīt laikrakstam “Izglītība”, lai būtu jāsamazina šī dotācija. Budžeta komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu tālāk!

 

I.Sāmīte. Trīsdesmit trešais priekšlikums — Budžeta un finansu komisija. Samazināt kompensācijas reabilitētiem pilsoņiem par 3638 latiem un to novirzīt Radio un televīzijas padomei, kura tagad sāk strādāt vecās vietās uz jauniem principiem. Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Balsosim par priekšlikumu Radio un televīzijas padomei — 3638, mīnus kompensācija reabilitētiem pilsoņiem — 3638 lati. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 7, atturas — 4. Pieņemts. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Tātad trīsdesmit ceturtais priekšlikums — frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums. Samazināt komercbanku radīto zaudējumu kompensāciju iedzīvotājiem par 5 602 789 latiem un novirzīt Izglītības ministrijai. Vēlētos piebilst, ka, ņemot vērā to samazinājumu, kas jau ir apstiprināts šīs budžeta izskatīšanas sākumā, pirmkārt, tas nav iespējams, otrkārt, šis nav reāls ieņēmumu avots, jo to, ko mēs ieņemam no bankrotējošām jeb maksātnespējīgām bankām kompensācijai, to mēs arī izmaksājam, tie jau nav līdzekļi, kurus var novirzīt citiem mērķiem, tātad tas nav reāls seguma avots.

Sēdes vadītājs. Bet tātad mums tomēr precīzi šeit jānoformulē. Tas nav balsojams tad.

 

I.Sāmīte. Principā tas nav balsojams, jo, ņemot vērā to balsojumu, ar kuru par 19 miljoniem šo pozīciju jau samazinājām, un ņemot vērā, ka tie nav ieņēmumi budžetos, ar kuriem segt tekošos budžeta izdevumus, tas nav ieņēmumu avots.

Sēdes vadītājs. Tātad referente saka, ka šis priekšlikums nevarētu būt balsojams, jo tas nav reāls ieņēmumu avots.

 

I.Sāmīte. Un arī mēs jau budžeta pirmajos pantos samazinājām šos 23 miljonus par 19,5 miljoniem uz...

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu vērst uzmanību uz to vēlreiz, ko es jau esmu kādas piecas reizes no šīs tribīnes teicis un ko tikko atzina finansu ministre. Šis nav reāls ieņēmumu avots, un kāds šim avotam ir sakars ar budžetu? Vispār nekāds, un nav cilvēks... Tur jau ir tas jautājums, kāpēc viņš parādās, jo atmaksāt atpakaļ var tikai no tā, kas ir ieņemts. Mēs ieliekam nereālu ieņēmumu avotu, ko pašreiz finansu ministre atzina, pēc tam to sākumā samazinām par 18 vai cik miljoniem un vienalga atstājam šeit iekšā, un paralēli, kā mēs lasām šodien presē, mēs atmaksājam noguldītājiem naudu no sociālā budžeta, kas ir rupjš likuma pārkāpums. Gribētos dzirdēt, kā tad tas vispār ir iespējams, jeb šeit pašreiz ir tā, kurš pēdējā brīdī pie varas ir, kurš ko grib, tas to arī dara, kādas pavēles grib, tādas paraksta. Kā var no sociālā budžeta, neieņemot šeit naudu. Es vēlreiz pasvītroju, trešo reizi, tikko teica, tas nav reāls ieņēmumu avots. Tātad no sociālā budžeta maksā noguldītājiem atpakaļ, un šis nav reāls ieņēmumu avots, kāds tam sakars ar budžetu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, referente!

 

I.Sāmīte. Tā, cienījamie deputāti, reāls ieņēmumu avots tādā ziņā, ka tā nauda, kas ienāk budžetā no bankrotējošām un maksātnespējīgām bankām, ar kurām sedz iedzīvotāju kompensāciju, tā nav nauda, ko var novirzīt citiem izdevumiem. Tāpēc tas nav reāls ieņēmumu avots citiem budžeta izdevumiem. Tas ir tikai vienam vienīgam mērķim. Tātad 34.priekšlikumu lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Jautājums nav tik vienkāršs, kā finansu ministre tikko to pasniedza mums, ka mēs ievācam naudu un to mēs izmantojam. Šeit ir jābūt skaidri un gaiši ierakstīts — cik tad ir ievākta šī nauda un cik ir izmantota? Vai tas ir reāls avots, vai nav reāls avots. Tā arī mums nekļuva skaidrs. Pirmajā reizē — tas nav reāls avots, tāpēc tas nedrīkst parādīties, jo mēs neiedodam. Otrajā reizē atbilde bija — mēs reāli pievācam un to mēs pārdalām. Cik es zinu, tad šodien no bakrotējošam bankām reāli ievākta tāda summa, kas tiktu pārdalīta citām nozarēm, kā te izskanēja, Latvijā ir pa nullēm. Nav. Tāpēc šeit jābūt paskaidrojumam, cik ir ievākts reāli no bakrotējošām un cik no ievāktās naudas reāli ir izmaksāts? Un cik ir izmaksāts no budžeta bez ievākšanas? Un tad mēs redzēsim, kas ir reāls un kas nav reāls. Bez šāda paskaidrojuma šie skaitļi nedarbojas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums vajadzētu norunāt tālāk par procedūru. Mums ir konkrēti priekšlikumi. “Komercbanku radīto zaudējumu kompensācijas iedzīvotājiem samazinājums.” Ja Budžeta un finansu komisija šeit nav atbalstījusi priekšlikumu kā tādu, tad tas ir balsojams arī Saeimā. Ja tas vispār nav balsojams, tad Budžeta un finansu komisijai vajadzēja šeit savu atzinumu kaut kā sniegt citādā veidā, jo tagad sēdes vadītājam, protams, ir jāklausās, ko katrs saka, bet galvenais, kā procedūru tālāk virzīt. Mēs varam daudzus jautājumus uzdot par šiem 23 miljoniem, cik ir ievākts, cik ir izdots. Un es saprotu, tas ir ļoti aktuāls un ļoti svarīgs jautājums, bet man vispirms interesē procedūra. Visu pārējo deputāti izlems. Tāpēc es lūdzu Budžeta un finansu komisijas citus locekļus, un šeit Gundars Bērziņš, es redzu, grib runāt, varbūt arī procedūras jautājumā pateikt savu viedokli. Tad mēs pa šo laiku varētu padomāt un izlemt, kā tālāk darboties. Lūdzu! Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība.

 

G.Bērziņš (LZS). Es negribu šo budžeta izskatīšanu aizkavēt, bet pašreiz šādā veidā var iznākt tā, ka viņš te izgāžas. Es tikai gribu norādīt uz divām lietām. Mēs jau nobalsojām. Ieņēmumi jau ir samazināti par 19 miljoniem 520 tūkstošiem. Tātad ir palicis 3 miljoni 480 tūkstoši, kas manuprāt faktiski arī jau ir nereāli. Jo netiks iekasēta tāda summa, un faktiski tas, ko Kreituses kundze teica, tas ir rupjš likuma pārkāpums, ka no sociālā budžeta, no pensionāru naudām maksā. Tas ir fakts. Bet šie panti tomēr arī manuprāt nebūtu balsojami, jo Satversmes 66. pants nosaka — pretī izdevumiem ir ieņēmumu avots. Tā kā ieņēmumu avota šeit faktiski nav, jo mēs esam to samazinājuši, tas ir atstāts tikai 3 miljoni 480 tūkstoši, kā arī “Pārejas noteikumu” 3.punkts, kas ir pieņemts otrajā lasījumā, nosaka stingri, ka šie ieņēmumi un izdevumi ir saistīti un ka izmaksāt kompensācijas var tikai pēc tam, kad ir pieņemts, ka faktiski šādi ieņēmumu avoti un pārdales objektu nav. Tāpēc es ierosinu tomēr šos priekšlikumus nebalsot, jo faktiski šeit nav ieņēmumu avotu. Tas ir jau pretrunā ar nobalsoto, tātad pirmajā pielikumā. Pirmajā pielikumā pirmais priekšlikums, kur jau ir samazināts par 19 miljoniem 520 tūkstošiem. Lai neradītu haosu, jo šādu avotu un visu šo priekšlikumu, kas šeit ir, tādu avotu nav un nevar būt. Pat tad, ja mēs viņus nobalsosim.

Sēdes vadītājs. Es domāju tā, ka sēdes vadītājam ir tiesības uzaicināt Juridiskās komisijas vadītāju dažreiz sniegt savu komentāru par radušos situāciju. Tad atļaujiet uzaicināt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju un arī sniegt savu komentāru, jo šeit ir runa par procedūru un komisijas lēmumu. Ja runa ir vēl par viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi, astoņām pozīcijām. 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. pozīcija.

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi, protams, ka deputātiem būtu manuprāt jāiziet no tās būtības, ka reāla ieņēmumu avota šiem 23 miljoniem, ja mēs te it kā lemtu, ka tie nav nepieciešami šeit paredzētajiem mērķiem, tad izmantot tos citiem, tiem, kurus šeit ir norādījusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, praktiski nav iespējams. Tā, protams, ir šī lieta. Bet Budžeta komisijā mēs arī apspriedām šo lietu, protams. Bet mums budžets bija piestādīts no valdības tāds, kāds tas bija, kur šie 23 miljoni iekšā bija. Un tie bija gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Droši vien, ka daudz korektāk būtu bijis, un to mēs arī norādījām Budžeta komisijā, korektāk būtu viņu mēģināt likt kā speciālo budžetu, tas būtu, proti, ka šie līdzekļi nav pārnesami no vieniem avotiem uz citiem avotiem, ka vai nu tie ir vienā pusē, vai tie ir otrā pusē. Bet mēs uzskatījām, ka mēs nevaram arī paši kā Budžeta komisija iesniegt savu budžetu, jo tam nepiekrita. Mēs varam izdarīt tad, ja simtprocentīgi visi Budžeta komisijas locekļi tam piekristu. Tāpēc iesniegt vai darīt darbu valdības vietā mēs praktiski nevaram, mēs varējām šeit izteikt savu attieksmi pret šiem priekšlikumiem. Tāpēc, ja jūs sekotu Budžeta komisijas ierosinājumam — neatbalstīt, tad šī problēma nerodas. Ja tas netiek darīts, tad rodas problēma. Un procedūras dēļ, protams, ka mums jau nevienam nav šeit tiesību pateikt, ka deputātiem nav tiesību balsot pret vai par. Viņiem ir tādas tiesības. Mēs varam paskaidrot, kādas šeit būs sekas, bet, ja tas notiks, tad acīmredzot būs jālūdz vai jāveic kāda ekspertīze to izdarīt pēc šī fakta. Tā kā es varu tikai paskaidrot šo situāciju, es varu aicināt tomēr atbalstīt Budžeta komisiju šeit šo viedokli, bet tas ir viss, ko praktiski es varu šeit...

Sēdes vadītājs. Paldies! No tā izriet, ka deputātiem ir iespējas balsot, jo šeit ir ieņēmumi, ir izdevumi. Un, ja tas ir tā, kā mēs dzirdējām komisijas priekšsēdētāja viedokli, ja tā lieta nav speciālā budžetā noteikta, uz citām sadaļām nevar pārvietot, tad šeit ir iespēja balsot. Es kā sēdes vadītājs nevaru tomēr jums pateikt, ka tas nav balsojams. Bet vēl divi deputāti grib runāt. Un tas ir labi. Varbūt tur būs citi viedokļi vai citi priekšlikumi. Es diemžēl neredzēju, kurš jūs bijāt pirmais. Par budžetu deputāts Sinka vēl nav runājis. Tad jūs pirmais runājiet un pēc tam — deputāts Kreituss.

 

J.Sinka (TB). Dāmas un kungi! Šo ziņojumu ir parakstījis Kehra kungs. Tātad tas ir komisijas ziņojums. Un, ja 23 miljoni lati ir neeksistējuši, fiktīva summa, tad tai te nevajadzēja parādīties. Tad mūsu “Tēvzemei un Brīvībai” pilnīgi nebūtu no kā prasīt tiem visiem citiem. Tā kā es nezinu, kaut kas te nu ir noticis, kam nevajadzēja notikt. Šai summai nevajadzēja nemaz parādīties. Kaut ko Kehra kungs paskaidroja. Bet tas nelikās īsti izsmeļoši. Kāpēc viņa parakstītajā ziņojumā ir šī summa vispār? Tātad kaut kāda informācija arī manai frakcijai ir nākusi tajā laikā, kad viņi to ir formulējuši, jo tas jau ir sen iespiests. Mani tas neapmierina diemžēl. Bet tiešām, ja tās summas vispār nav, tad jau mēs neko nevaram prasīt. Kā liekas — loģiski. Bet šiem 23 miljoniem te nevajadzēja būt. (No zāles: “Noņemt priekšlikumu! Nē, izņemot to summu ārā.”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Kreituss. Pēc tam — deputāts Zaščerinskis, deputāts Budovskis.

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, Kehra kungs jau pareizi visu paskaidroja. Viņš jau būtībā pateica, ka no valdības šāds papīrs atnāk, nu ja viņš tāds atnāk un tāpat jau ir skaidrs, ka tās naudas reāli nav, nu ņēma un ierakstīja, kā gribēja valdības vadība. Bet interesanti kas cits, kā deputāti šajā gadījumā no “Tēvzemei un Brīvībai” godīgi skatās uz dokumentu, kas mums atnāk, un tic visam, kas tur iekšā. Es jau arī ticu. Bet šajā gadījumā es tikai zināju, ka šīs naudas nav. Es jau agrāk par to runāju. Šajā gadījumā deputāti tic un godīgi ņem to sadali. Patiesībā mēs te esam nonākuši tāda teātra priekšā un mēs redzam, ka dokuments, kas mums ir nodots, ir ar fiktīviem 23 miljoniem. Pie tam ir pārkāpts likums vispār par iespēju izmaksāt no budžeta naudu pa šādu līniju, likums ir pārkāpts ļoti nopietni. Es domāju, ka mēs prasīsim noskaidrot, kas ir parakstījis šādu pavēli, ka no sociālā budžeta drīkst izmaksāt šādu naudu. Tajā pašā laikā mēs redzējām iepriekšējos dokumentos Budžeta komisijā, ka visur bija runa par naudas iekasēšanu atpakaļ no bankām un par izmaksāšanu tikai pēc tam, pieminot šādas summas. Tagad izmaksāšana uzreiz notiek. Šodien mēs uzzinām no preses, ka tā ir darīta no sociālā budžeta. Tajā pašā laikā mēs uzzinām, ka 670 tūkstoši ir izmaksāti no sociālā budžeta un valsts budžets atpakaļ nav saņēmis neko. Un bankas pārvaldītāji tuvākajā laikā arī neko atpakaļ valsts budžetam nesola. Tā ka es domāju, ka mēs prasīsim noskaidrot, kā šāds... ne jau to, kā šāds ieraksts radās, tas ir skaidrs, bet mēs prasīsim noskaidrot, kas deva pavēli vispār kaut ko izmaksāt, balstoties formāli it kā aiz šī ieraksta. Kā mēs redzam šodien, naudas faktiski nav un nebūs, un ieraksts ir fiktīvs. Ko mēs varam tādā gadījumā runāt par valsts budžeta dokumentu un par to apstiprināšanu?

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis. Lūdzu! Pēc tam deputāts Budovskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

 

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā mēs esam pieņēmuši šādu redakciju... Paņemiet 3. lappusi. “Budžeta asignējumus komercbanku radīto zaudējumu kompensācijām iedzīvotājiem izdarīt apmēros, kādos bankrotējošo komercbanku administratori veiks debitoru parādu un citu līdzekļu iekasēšanu ieskaitīšanai valsts pamatbudžeta ieņēmumos”. Ja mēs esam nobalsojuši un akceptējuši šo tēzi, cik ieņems, tik jāizmaksā iedzīvotājiem, tātad mēs nevaram vairs balsot par citu priekšlikumu, jeb tie jānoraida, ka šie ieņēmumi izlietojami citiem mērķiem. Tātad es aicinu vai nu tiešām par tiem nebalsot jeb, ja tie ir iesniegti, tad tos noraidīt.

Sēdes vadītājs. Budovskis, pēc tam labklājības ministrs Bērziņš. Bet tagad Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es negribētu atkārtoties, ko šeit deputāti teica. Tāpēc tikai ar vienu priekšlikumu. Es uzskatu, ka visas šīs pozīcijas no 34. līdz 41. ir nekorektas un tādā gadījumā izņemamas vispār no šī budžeta projekta. Līdz ar to mums atkristu visi šie strīdi par balsojumiem un tādā veidā, teiksim, viss tas kompensācijas mehānisms, kā tas ir paredzēts, kā valdība viņu ir solījusi, faktiski šodien tā ir pilnīgi cita pozīcija. Banka pati var iegūtos līdzekļus arī izmaksāt. Līdz ar to tas viss ir ārpus budžeta aprites. Un tādā gadījumā, izskatot budžetu, mums šādas pozīcijas vispār nav jāizskata. Paldies!

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es gribu runāt par divām lietām. Pirmkārt, par valdības atbildību banku krīzes kontekstā. Valdība savu attieksmi banku krīzes kontekstā tika pateikusi, tā nebija valdības funkcija uzraudzīt komercbankas, tā situācija, ka viņa ir atbildīga par iedzīvotājiem un par to materiālo stāvokli, un valdība šo lēmumu ir pieņēmusi. Protams, ka ir taisnība Budovska kungam, ka šie izdevumu posteņi nav īsti... nav īsti budžeta posteņi, bet valdība šajā banku krīzes situācijā ir izdarījusi to, ko tā varēja izdarīt. Tā ir izveidojusi pagaidu mehānismu, kā caur valsts budžetu kompensēt iedzīvotājiem izdarītos zaudējumus, ar nolūku uzrādot budžetā ieņēmumus, kurus tā saņems atpakaļ, piedzenot caur komercbankām... tātad bankrotējošām komercbankām, maksātnespējīgām bankām, līdzekļus. Tātad tādēļ, tā kā pirmajā lasījumā tas ir nobalsots, es aicinātu tomēr atbalstīt Budžeta komisiju.

Otrs jautājums. Šeit vairākkārt izskan viedoklis, ka Labklājības ministrija ir pārskaitījusi sociālā budžeta līdzekļus, pensiju līdzekļus banku kompensācijām. Es gribu ar pilnu atbildības sajūtu paziņot, ka tā nav taisnība. Labklājības ministriju un Finansu ministriju kopā saista līgums, pie kura tapšanas zināmā mērā esat... ar kura tapšanu esat saistīti jūs, godājamie deputāti. Tad, kad jūs atdalījāt nost sociālo budžetu no valsts budžeta, gada sākumā līgumattiecībās stājoties... tad, kad mums nebija apgrozāmo līdzekļu, mēs noslēdzām ar Finansu ministriju līgumu par to, ka Finansu ministrija kreditē mūs mēneša pirmajā pusē, savukārt mēs atdodam savus līdzekļus Finansu ministrijai mēneša otrajā psuē, lai rastu apgrozāmos līdzekļus. Šis līgums paredz, ka mēs uzkrājam līdz gada beigām pakāpeniski apgrozāmos līdzekļus un norēķināmies ar Finansu ministriju par to naudu, kuru tā mums ir aizdevusi. Un tā summa bija pietiekoši liela — 18 miljoni janvārī, kopumā gadā. Tas, ka Labklājības ministrija norēķinās ar Finansu ministriju šī līguma ietvaros, tas ir tas fakts, par ko tagad ir sacelta ažiotāža. Labklājības ministrija nav pārskaitījusi finanses... nav pārskaitījusi banku kompensācijai, tā ir pārskaitījusi Finansu ministrijai šī līguma ietvaros. Es aicinātu pieņemt šo skaidrojumu un aicinātu tomēr atbalstīt Budžeta komisijas sagatavoto variantu, valdības variantu, to, kas jau pirmajā lasījumā ir nobalsots. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Juris Sinka, “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Pēc tam — Zigurds Tomiņš.

 

J.Sinka (TB). Dāmas un kungi! Tā kā, protams, tā 23 miljonu latu summa neeksistē, tad mana frakcija noņem šos astoņus priekšlikumus astoņiem posteņiem. Mazlietiņ tikai gribētos koriģēt mana kolēģa Budovska kunga teikto. Mūsu priekšlikumi bija korekti, domājot, ka tā 23 miljonu summa arī bija korekta.

Sēdes vadītājs. Tā... Lūdzu referentu tālāk... Frakcija noņem savus priekšlikumus. Lūdzu, deputāts Ameriks, Tautas saskaņas partija.

 

A.Ameriks (TSP). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka principā šīs diskusijas, kas šodien te norit, vēlreiz pierāda to, cik bezatbildīgi mēs tik tiešām attiecamies, pret tiem likumiem, kurus mēs paši pieņemam. Šobrīd labklājības ministrs skaidro to, kam viņš ir pārskaitījis un ko viņš nav pārskaitījis. Bet uz kāda pamata tad vispār šobrīd šīs kompensācijas tika izmaksātas? Kur ir tas postenis budžetā, uz kura pamata valdība atļāvās šodien maksāt kaut ko? Un pamatā šobrīd plānojot pirmajā lasījumā šos 23 miljonus, mans ierosinājums ir vispār šobrīd šo punktu strīpot. Jo nav šobrīd pamata runāt par to, ko mēs ieņemsim vai neieņemsim. Ja šeit jau Zaščerinska kungs runāja par to, ko mēs esam nobalsojuši pašreiz, tas ir pat pēc fakta, cik mēs ieņemam, tik mēs izmaksājam. Ko mēs šobrīd sevi mānam ar 23 miljoniem ieņēmumu un izdevumu daļā tādā gadījumā? Un šobrīd cenšamies pierādīt, no kura — no sociālā budžeta jeb no cita budžeta — tas ir maksāts? Par to praktiski šobrīd tik tiešām tā ir valdības atbildība pirmām kārtām par to, kādā veidā tiek pildīts budžets. Un mans ierosinājums ir šo punktu vienkārši izstrīpot vispār ārā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lai mēs pabeigtu godam šo diskusiju, citādi nevar kā, ievērojot Kārtības rullī vienu pantu, kurš tādas iespējas paredz. Un deputāts Tomiņš jau savā laikā šeit izvirzīja tās lietas, un mēs gari diskutējām un pēc tam balsojām. 99. pants: otrajā lasījumā notiek balsošana par katra panta punktu vai daļu, pantu kopumā vai pantu grupu. Tālāk. Ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso. Kā es saprotu, tagad deputāts Ameriks... tā kā jau toreiz mēs te debatējām par šo pantu, viņš iztulko tādā veidā, ja viņam ir iebildumi, tad par šo pantu ir jābalso vai panta daļu. Lai nebūtu garas diskusijas, un es domāju, ka pati problēma deputātiem ir skaidra, tāpēc nevis par svītrošanu, bet par pantu jābalso. Nevis par svītrošanu, tas nav pareizs jūsu priekšlikums, deputāt Amerik. Jums ir iebildumi pret šo pantu, konkrēti pret šī panta daļu, un tāpēc Saeima balso par to, un ir runa par komercbanku radīto zaudējumu kompensāciju iedzīvotājiem — 23 miljoni. Lūdzu, balsojam! Es atvainojos, referente vēlas vēl teikt vārdu. Lūdzu!

 

I.Sāmīte. Jā, es vēl vēlētos izteikties, ka, ņemot vērā grozījumus, kurus mēs jau apstiprinājām pašā sākumā — samazināt budžeta ieņēmumus un izdevumus par 19,5 miljoniem latu, šis postenis faktiski ir 3 480 000 latu. Komercbanku radīto zaudējumu kompensācija iedzīvotājiem — tā ir procedūra, kas tiek veikta, lai saglābtu banku stabilitātes un finansu sistēmas zināmu stabilitāti, ņemot vērā tos notikumus, kurus mēs piedzīvojām finansu sistēmā šogad aprīlī un maijā. Tas ir ierakstīts arī likumā par kredītiestādēm, kur uzdod Finansu ministrijai šo kompensāciju veikt, un arī pirmā balsojumā. Tātad šis kompensācijas maksājums, ja jūs esat sekojuši presei vai esat vispār par to lietu interesējušies, ir pamatots ar uz līgumiem ar administratoriem par naudas summas atgūšanām. Pēc Civillikuma mēs šo naudu izmaksājam, saņemam cesijas līgumu un pēc tam to iesniedzam administratoriem apmaksai, kā tas, piemēram, ir noticis Tautas bankā. Ņemot vērā to, ka bankā “Baltija” vēl nav bijusi kreditoru sanāksme, tas nav iespējams, bet mēs esam slēguši līgumu ar banku “Baltija”, kur pēc kreditoru sapulces lēmuma divu dienu laikā šie izmantotie līdzekļi tiek mums pārskaitīti. Tātad es lūdzu jums ievērot tos likumus, kurus Saeima ir jau pieņēmusi, kā arī to balsojumu, kuru jūs veicāt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komercbanku radīto zaudējumu kompensāciju iedzīvotājiem — 23 miljoni ieņēmumi un 23 — izdevumi. Es jums nolasu to, kas šeit ir ierakstīts, un to, par ko jūs runājāt, deputāt Amerik... Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 6, atturas — 5. Lūdzu tālāk! Šis ieraksts paliek...

 

I.Sāmīte. Tātad četrdesmit otrais priekšlikums. Deputāta Stalta....

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. priekšlikumu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti noņēma, tāpēc, lūdzu, 42. priekšlikums tagad.

 

I.Sāmīte. Četrdesmit otrais priekšlikums — deputāta Stalta — samazināt Naturalizācijas pārvaldei par 60 000 un palielināt Valsts kontrolei par 60 000. Ņemot vērā, ka tas ir vēl papildu 8,2% samazinājums, tas nopietni apdraud Naturalizācijas pārvaldes darbību. Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāts Stalts nelūdz balsojumu? Piekrīt. Lūdzu tālāk!

 

I.Sāmīte. Tātad četrdesmit trešais priekšlikums — deputātes Kuprijanovas. Samazināt Satiksmes ministrijas centrālo aparātu par 5000 latu un līdzekļus novirzīt invalīdu transporta līdzekļu iegādei. Budžeta komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Satiksmes ministrijas centrālajam aparātam mīnus 5000 latu, invalīdu transporta līdzekļu iegādei — 5000 latu.

Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 10, atturas — 10. Pieņemts.

 

I.Sāmīte. Četrdesmit ceturtais priekšlikums — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — samazināt Satiksmes ministrijas centrālo aparātu par 48 000 latu. Budžeta komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Četrdesmit piektais priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums — samazināt Satiksmes ministrijas sociālo un kultūras pasākumu finansēšanu par 427 000 latu. Šajā postenī tātad ir segtas pārsvarā slimnīcas un bērnudārzi. Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Četrdesmit sestais priekšlikums — deputātes Kuprijanovas — samazināt Labklājības ministrijas centrālo aparātu par 2 000 latu un novirzīt līdzekļus sanatoriju uzturzīmēm invalīdiem un citām iedzīvotāju kategorijām. Ņemot vērā, ka nav uzrādīti atsevišķie izdevumu posteņi, Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu, balsosim Labklājības ministrijas centrālajam aparātam mīnus 2000 latu, kompensācijas un sanatoriju uzturzīmes invalīdiem un citām iedzīvotāju kategorijām — 2000. Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par — 29, pret — 6, atturas — 20. Jābalso vēlreiz. Neizšķirts. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 11, atturas — 21. Nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

I.Sāmīte. Četrdesmit septītais priekšlikums — Izglītības, kultūras un zinātnes komisija — samazināt Labklājības ministrijas centrālā aparāta finansējumu par 65 600 latu. Budžeta komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Es nedzirdu. Kaut kas... Ir iebildumi. Balsosim. Lūdzu, labklājības ministrs, jūs gribējāt vispirms vai pēc? Labklājības ministrs Bērziņa kungs.

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godāto Prezidij! Godātie deputāti! Es ļoti labi saprotu, ka iespējams, ka ļoti drīz nomainīsies Labklājības ministrijas vadība, tāpēc es neaizstāvu nekādā gadījumā sevi personīgi, bet es gribu teikt tā, protams, var noņemt divus tūkstošus un tad tas nav nekas katastrofāls. Ja Labklājības ministrijai šodien centrālajam aparātam noņem šos 65 000 finansējuma, tad Labklājības ministrijas vairs praktiski nav. Tādā gadījumā, protams, jums būs droši vien jāuzdod kādai citai ministrijai pildīt tās funkcijas, par kurām mēs runājam šodien.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim. Labklājības ministrijas centrālais aparāts... Es atvainojos. Ojārs Kehris, Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs. Un tad, ja debates būs beigušās, tad jūs kā referente.

 

O.Kehris (Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs). Godātie kolēģi! Es gribētu informēt, ka mēs tiešām, kā mēs to jau izteicām Finansu ministrijai komisijā, ka, protams, ir ļoti nenopietni un ļoti slikti, ka nav iesniegts par skaitļiem nekāds pamatojums. Ko nozīmē viens vai otrs samazinājums par 20 vai par 65, vai par cik tūkstošiem. Jo tad, kad valdība prasa, tad kad mēs prasām, vai caur bankām prasa, vai biznesa cilvēki piestāda pamatojumu kā viņi tērēs naudu, tad ir jābūt biznesa plāniem par trīs gadiem, un visam tam ir jābūt. Un tiešām, tā ir jābūt. Šeit infomācija bieži nav pietiekoša. Tai ir jābūt rakstveidā, un tad mūsu sēde ietu daudz īsāk. Tiesa, tad kad mēs to prasījām, tad dažkārt likās, ka mūsu prasības varētu būt drusku par augstām jau Budžeta komisijā. Tā kā šajā ziņā, man, protams, ir jāsaka, ka nav varbūt pietiekoši šīs informācijas.

Bet, no otras puses, kolēģi, tik tiešām skatīsimies uz tiem skaitļiem un domāsim, ko mēs darām. Jo, ja 2 000 tik tiešām nav izšķirošākie, bet ir grūti teikt, vai mēs tos novirzījām, protams, mēs novirzījām svarīgai lietai, bet vai, ja mēs varējām to naudu ieekonomēt, grūti teikt, vai vissvarīgākai lietai. Tad tiešām šie 65 000 mums tomēr ir jāskatās, ja mēs dodam un esam devuši uzticību šai valdībai, kuru mēs esam izveidojuši, šī Saeima tad nu mums viņai ir arī jādod iespējas strādāt un tomēr nodot to valsti šai valdībai, lai viņa nodotu nākamajai valdībai, ka viņa spēj pastāvēt. Šeit, protams, ka diemžēl tas ir tik emocionāli un tie nebija uz skaitļiem, bet tik, cik mēs to iztaujājām Budžeta komisijā, tas tiešām atbilst pilnīgai patiesībai, ko Bērziņa kungs saka, ka arī dažos citos gadījumos, ja šīs summas mēs kaut kā emocionāli samazinātu jau par šiem 60 tūkstošiem un dažos citos gadījumos 100 000, tad mums nāksies sagaidīt, ka šī valdība varēs pateikt, ka viņa nespēj pildīt savas funkcijas. Tāpēc man tik tiešām būtu jāaicina šeit atbalstīt komisijas viedokli, un, proti, neatbalstīt šos priekšlikumus. Kaut arī informācijas daudzos gadījumos mums diemžēl nav pietiekami. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds grib runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates pabeigtas. Lūdzu, referente!

 

I.Sāmīte. Nē, es tikai vēlējos piebilst...

Sēdes vadītājs. Jūs vēlējāties runāt?

 

I.Sāmīte. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

I.Sāmīte. Piebilst, ka Labklājības ministrijai jau tā ir samazināts budžets par 7,3%. Ja vēl šo piebalso klāt, tas ir vēl 10%. Tad es domāju, ka mums būs ļoti grūti no viņiem prasīt strādāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim! Labklājības ministrijas centrālais aparāts — mīnus 65 600 latu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 43, atturas — 11. Nav pieņemts priekšlikums. Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Tātad četrdesmit devītais — labklājības ministra Bērziņa priekšlikums — samazināt Nodarbinātības valsts dienesta republikāniskajam centram algu fondu par 9 528 latiem, bet nemainot kopējo finansējumu. Budžeta komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Piecdesmitais priekšlikums — labklājības ministra Bērziņa priekšlikums — izglītībai kopā palielināt algu fondu par 2 528 latiem. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Piecdesmit pirmais priekšlikums — labklājības ministra Bērziņa kunga priekšlikums par pārējiem veselības aizsardzības pasākumiem un iestādēm. Samazināt par 23 192 000 latu un novirzīt Veselības valsts programmas izpildei to pašu summu. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ojārs Kehris, “Latvijas ceļš”, Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

 

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mums tomēr kārtības un precizitātes labad, jo tas var radīt pēc tam tomēr problēmas. Mēs pārlecām pāri četrdesmit astotajam. Tur tomēr ir 3 000, ko komisija lūdza atbalstīt šo labklājības ministra Bērziņa priekšlikumu, un es domāju, ka tas mums tomēr bija jāpiemin.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kehris lūdz balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu, balsojam! Labklājības ministrijas centrālais aparāts — 3 000. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 9. Pieņemts. Esam nobalsojuši.

Tagad mēs neesam pabeiguši 51.pozīciju. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu, ko izteicis labklājības ministrs Bērziņš un kuru komentēja referente? Nav. Pieņemts.Lūdzu tālāk!

 

I.Sāmīte . Piecdesmit otrais dienas kārtības punkts — labklājības ministra Bērziņa kunga iesniegums — samazināt slimnīcām finansējumu par 900309, 135510 latiem, reorganizācijas kārtā pārvēršot tās par bezpeļņas organizācijām, un kā tabulās 51.punktā ir paredzēts, sadalīt tās caur Veselības valsts programmu dotācijās visām atbilstošām slimnīcām. Tātad rehabilitācijas slimnīcai “Krimulda” — 56 131 lats, rehabilitācijas slimnīcai “Saulkrasti” — 41 162 lati, Vidzemes novada rehabilitācijas centram “Līgatne” — 81 389 lati, Latgales rehabilitācijas centram “Rāzna” — 72 034 lati, Kurzemes novada rehabilitācijas centram “Tērvete” — 84 196 lati, Nacionālajam rehabilitācijas centram “Vaivari” 600 598 lati, Veselības statistikas informācijas un medicīnas tehnoloģijas centram — 23 192 lati. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, kādu jūs summu nosaucāt, mīnus... Vai es pārklausījos, vai jūs pārteicāties. Vēlreiz nosauciet, slimnīcas mīnus un tad nāk...

 

I.Sāmīte . Mīnus 935 510.

Sēdes vadītājs. Deviņsimt...

 

I.Sāmīte . Tas ir dokuments nr.2088a.

Sēdes vadītājs. Nu, bet par to taču ir jāinformē. Jāsaka, ka es jau dzirdēju vienu ciparu, kurš atšķīrās, bet man likās, ka es esmu pārklausījies. Bet tad iznāk... Lūdzu vēlreiz nosauciet dokumenta numuru!

 

I.Sāmīte . 2088a. Vakar tika izdalīti.

Sēdes vadītājs. Jā, nu es esmu atradis. Godātie kolēģi, vai jūs esat to izdarījuši? Esat, ja? Nu tad iepazīstieties, lūdzu. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

V.P.Karnups (LNNK). Es vienkārši gribēju pievērst Prezidija uzmanību, ka 51.priekšlikums, dokuments nr.2088. Tur bija 83 jeb kaut kāds 85 un tagad ir 23, tad par ko mēs balsojam 51.priekšlikumā?

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lai būtu pilnīga skaidrība, lūgsim referenti atgriezties tajās pozīcijās, kurās viņai deputātus vajadzēja brīdināt, ka viņa sāk strādāt ar citu dokumentu. Tās ir budžeta lietas, lai pēc tam nebūtu nekādu pārpratumu, tāpēc būtu jāsāk skatīt manuprāt no 50.punkta. Vai referentei nav citu ieskatu? No 50., ja, lūdzu, sāciet komentēt no 50.punkta!

 

I.Sāmīte . Tātad 50.punkts — labklājības ministra priekšlikums — tātad palielināt izglītībai kopā par 2528 latiem algas fondu. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Lūdzu tālāk!

 

I.Sāmīte . Piecdesmit pirmais priekšlikums. Labklājības ministra Bērziņa kunga priekšlikums samazināt pārējos veselības aizsardzības pasākumus un iestādes par 23 192 latiem un līdzekļus novirzīt Veselības valsts programmas īstenošanai. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts. Un tagad piecdesmit otrais, jūs jau ziņojāt par to visiem deputātiem — ir šie priekšlikumi mīnus slimnīcām un plus konkrētām slimnīcām. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Vienu mirklīti, mums tagad nākamais ir piecdesmit trešais, bet Prezidijs ir saņēmis iesniegumu — lūdzam pagarināt Saeimas 19.oktobra sēdi līdz 20.00 ar pārtraukumu no 17.00 līdz 17.30. Deputāti Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš, Rugāte, Lakševics, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Putniņš, Prēdele, Kide, Zaščerinskis, Jurkovskis. Viens “par”, viens “pret”, un tad balsojam. Lūdzu, Gundars Bērziņš, 5 minūtes runā.

 

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo faktiski palikušas vēl tikai dažas sēdes, un lielākā daļa likumu, kas stāv tālāk, nav pēdējos lasījumos un faktiski manuprāt šobrīd netiks pieņemti, šī Saeima nepieņems, un līdzšinējā prakse rāda, ka jaunā Saeima nekad nepārņem un neturpina iesākto likumdošanas darbu, likumu tālāku virzīšanu. Tātad, ja mēs gribam kādus pieņemt, tad šie likumi ir jāvirza un vajadzētu šodien pastrādāt un izšķirties. Un manuprāt visneprātīgākā jau bija šī izšķiršanās, ka budžets, kas ir tik slikti sagatavots, un varbūt vēl citi likumprojekti no beigām atkal tika pārcelti uz priekšu. Daudzi likumprojekti savu kārtu gaida jau trīs četras nedēļas. Tā kā papildu sēde netika nozīmēta, tad es domāju, ka šodien ir diezgan izšķiroša diena, jāizšķiras, ar ko šī Saeima grib pabeigt savu darbu. Ja mēs gribam vēl kādus likumus pieņemt, ja negribam, tad mēs varam beigt arī tūlīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu pagarināt sēdi līdz 20.00 ar pārtraukumu no 17.00 līdz 17.30, ja būs pozitīvs balsojums, protams, tehniski pārtraukums būs. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 13, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts. Pārtraukums līdz 17.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Neviens neapšauba rezultātu. Lūdzu, turpinām darbu! Esiet tik laipni, turpiniet!

 

I.Sāmīte . Tātad piecdesmit trešais priekšlikums. Es atgādinu — dokuments nr. 2088a. 53.priekšlikums — labklājības ministra Bērziņa kunga priekšlikums — samazināt veselības aizsardzības budžetā algu fondu par 238 808 latiem. Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Un tālāk kur šī nauda aiziet?

 

I.Sāmīte . Tas ir veselības aizsardzībai. Kopējiem izdevumiem.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna, atkārtojiet, jo zālē nedzird.

 

I.Sāmīte . Labklājības ministra priekšlikumi veselības aizsardzībai kopā samazināt par 238 808 latiem uz algu fonda rēķina. Un štatu skaita samazināšanu. Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ilga Kreituse. Atklājam debates par šo priekšlikumu.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Līdz šim bija tā, ja kādam noņēma, tad kādam iedeva. Šeit noņem, bet kam iedod? Kam un kādām vajadzībām? Ja vienkārši tāpat noņemt nost, tad kur tas paliek? Jo visos citos bija paskaidrojums, kad, uz kurieni. Tāpēc arī šeit, lūdzu, vajadzētu tāpat ievērot to, kā visu laiku tikuši sniegti šie paskaidrojumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

I.Sāmīte. Jā, tas ir uz kopīgo reorganizāciju un tas aiziet līdzi uz iepriekšējā lappusē nobalsotajiem izdevumiem slimnīcām. Tas ir iekšējais. Iekšējā pārkārtošanās.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu tālāk!

 

I.Sāmīte. Piecdesmit ceturtais priekšlikums. Labklājības ministra Andra Bērziņa kunga priekšlikums. Tātad samazināt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā no 64 116 latiem un novirzīt pabalstiem bērna kopšanai līdz 3 gadu vecumam — 64 116 latu. Budžeta komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi?

 

I.Sāmīte. Piecdesmit piektais priekšlikums. Labklājības ministra Andra Bērziņa kunga priekšlikums — samazināt pabalstus ģimenēm, kuras audzina bērnus, par 292 478 latiem un līdzekļus novirzīt pabalstiem bērnu kopšanai līdz 3 gadu vecumam. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu! Uz tribīni, lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribu vēlreiz lūgt. Ja mums kaut ko liek priekšā, vajadzētu vismaz pamatot un paskaidrot, kāpēc? Kāpēc šoreiz noņem pabalstus tiem bērniem, kuri ir vecāki par 3 gadiem, un divreiz palielina summas — divās pozīcijās palielina summas bērniem līdz 3 gadu vecumam. Kas tad pēc trim gadiem, vai viņš divreiz mazāk ēst grib, vai kas? Es nesaprotu, kāpēc notiek šādas pārkārtošanās? Ja kādas summas tiek pārvietotas, tad ir jābūt pamatojumam. Kas ir noticis Latvijā ar bērniem pēc 3 gadu vecuma? Un kas ir noticis ar tiem, kas ir pēc trīs gadu vecuma, ja vieniem noņem un otriem iedod? Kāpēc? Skaitliskas izmaiņas vai kas ir noticis? Tāda vienkārša pārbīdīšana šobrīd ir pilnīgi nepamatota. Šeit izskanēja saucieni, ka tas esot atbilstoši jaunajam likumam. Tad vajag pateikt, kuram likumam. Es šodien nezinu Latvijā likumu, kurā būtu paredzēts līdz trīs gadu vecumam kaut kādas privilēģijas. Izņemot to, ka mēs neļaujam mātei ilgāk sēdēt mājās.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministriju pārstāv kāds? Neviens. Pārtraukums konsultācijai — pusstunda. Es atvainojos, 30 sekundes. Pusminūti. Jūs varat paskaidrot?

 

I.Sāmīte. Diemžēl nav Labklājības ministrijas pārstāvja, bet tas ir, pamatojoties uz Labklājības ministrijas iekšējiem pārrēķiniem.

Sēdes vadītājs. Nē, nu mums būtu jābalso par priekšlikumu. Es jau varu paredzēt, ka tas netiks nobalsots un tad šeit nāks un skaidros pēc tam, kāpēc un kur, un kas ir šie iekšējie it kā pārvietojumi, bet vajadzētu nosūtīt delegāciju pakaļ ministram vai parlamentārajam sekretāram.

Deputāte Kreituse, tā kā jūs uzsākāt šo diskusiju, lūdzu, izsakiet savu priekšlikumu, lai mēs varam balsot par viņu. Jo šeit ir priekšlikumi, un, ja jūs lūdzat balsot, izsakiet savus argumentus...

 

I.Kreituse (DPS). Man ir pavisam vienkārši. Ja zālē nav neviena Finansu ministrijas pārstāvja vai Labklājības ministrijas pārstāvja, kas var pamatot, kāpēc šādi pārvietojumi ir vajadzīgi, es ierosinu balsot pret šādiem pārvietojumiem. Elementāri, ja valdība nezina, kāpēc tas ir jādara, tad kāpēc Saeimai tie ir jāatbalsta?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vispirms sāksim ar 54.pozīciju, jo tur sākas pārvietojumi. To mēs pieņēmām. Labi. 55.pozīcija. Pabalsts ģimenēm, kuras audzina bērnus, — mīnus 292 478 lati, plus — pabalsti bērnu kopšanai līdz 3 gadu vecumam — 292 478 lati. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Nemēģiniet ar mani diskutēt, godātie kolēģi. Jūs mani provocējat uz lietām, kas nav paredzētas sēdes vadītājam. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 8, atturas — 10. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Nervozāku zvanu, lūdzu! Kamēr deputāti uznāk zālē vai ienāk zālē, pagaidīsim kādu brītiņu un tad balsosim otrreiz. Atgādinu, par ko mēs balsojam. Pabalsti ģimenēm. Labklājības ministra Bērziņa priekšlikums. Pabalsti ģimenēm, kuras audzina bērnus mīnus, — 292 478 lati, pabalsti bērnu kopšanai līdz 3 gadu vecumam — plus 292 478 lati. Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 1, atturas — 11. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Deviņi cilvēki ir preses konferencē.”)

Godātie kolēģi, sēdes vadītājs saskaņā ar Kārtības rulli vai nu izsludina pārtraukumu vai slēdz sēdi. (Zālē troksnis.) Cik ilgs pātraukums būtu vajadzīgs? Tā kā, divreiz balsojot, nav kvoruma, paziņoju pārtraukumu 10 minūtes.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies. Godātie kolēģi, sēdes vadītājs pārtraukumu izsludināja tāpēc, ka, divreiz balsojot, nebija kvoruma. Nu ir no Labklājības ministrijas cilvēki, kuri var sniegt informāciju, bet diemžēl mēs saskaņā ar Kārtības rulli nevaram neko citu darīt tagad, kā atsākt ar balsojumu. Tā tas ir... Es tikai varu pateikt, ko jūs man teicāt, bet nu tas būs tā... Tur tie iemesli.... bet tiešām, mums nebija kas sniedz paskaidrojumus, tas ir viens, un mēs sākām balsot. Un, divreiz balsojot, nebija kvoruma. Diemžēl ir jābalso. Ja sēde ir slēgta, tad, atsākot sēdi, var sākt diskusijas un visu pārējo, bet mēs esam balsojuši, nebija kvoruma, un tāpēc pasludināts pārtraukums. Un tagad jūs, protams, varat frakciju vadītājiem ātri pateikt savu sakāmo, bet oficiāli... oficiāli es jums nevaru dot vārdu. Un balsojums būs par labklājības ministra Bērziņa priekšlikumu — pabalsti ģimenēm, kuras audzina bērnus, — mīnus 292 478 lati, pabalsti bērnu kopšanai līdz 3 gadu vecumam plus 292 478 lati. Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 11, 9 — atturas. Ir pieņemts šis priekšlikums. Lūdzu nākamo — 56.

 

I.Sāmīte. Tātad piecdesmit sestais priekšlikums — labklājības ministra Bērziņa kunga priekšlikums samazināt apbedīšanas pabalstu par 10 276 latiem un līdzekļus novirzīt pabalstiem bērnu kopšanai līdz 3 gadu vecumam. Tas ir uz iekšējās ekonomijas rēķina, tika izmantots mazāk apbedīšanas pabalstiem nekā bija budžetā ieplānots. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Man būtu lūgums — kamēr nav konkrēti paskaidrots, kāpēc šis līdz 3 gadu vecumam bērns ir tik drausmīgi ēdelīgs, salīdzinot ar to bērnu, kas ir vecāks par trim gadiem. Un vai patiešām Latvijā vairs nemirs cilvēki un vai patiešām.... es nebeigšu, Lamberga kungs, jo arī bērniem, kas vecāki par trim gadiem, ir vajadzīgi pabalsti. Un, ja kaut kas ir palicis pāri, tad nauda ir jāsadala starp visiem bērniem no viņu piedzimšanas līdz tam, kamēr viņiem maksā pabalstus. Līdz viņš mācās pamatskolā kaut vai. Līdz 16 gadu vecumam. Jo savādāk šobrīd iznāk, ka mēs tagad līdz 3 gadiem darīsim visu, un ko pēc tam? Tad viņš var sākt iet uz ielas ubagot vai zagt? Kāda vispār... Kāpēc ir šāds pamatojums? Kur ir... Kāpēc ir šī robeža? 3 gadi viņam pienākas, pēc tam vairs nepienākas.

Un ļoti īpatnēja situācija par apbedīšanas jautājumiem. Mēs visu laiku klausāmies par to, ka nav zārku tiem cilvēkiem, kuriem nav ģimenes locekļu, kurus apglabā vienkārši maisā, mēs klausāmies, ka vispārībā nav kas kapa vietas ierīko viņiem vai pat ziedu uzliek. Izrādās, ka mums šīs apbedīšanas naudas ir pārpalikušas. Man liekas, ka te kaut kas neatbilst īstenībai. Vai nu aprēķini nav pareizi, vai kas. Ja tiešām mums tik ļoti paliek pāri, tad es uzskatu, ka šī nauda ir jādod bērnu pabalstiem kā tādiem, jo savādāk ir pilnīgi nesaprotama šī trīs gadu robeža. Kas tā tāda ir? Un vai pēc trīs gadiem patiešām turpmāk Latvijā vairs neskaitīsies bērns, kur valsts piedalās viņa audzināšanā? Tikai līdz 3 gadiem.

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Kreituses kundze, cienījamā Saeima! Šie pabalsti ir fiksēti, un skaidrs ir kontingents — katram bērnam ir tiesības uz šo pabalstu. Ar šī gada 1. aprīli Labklājības ministrija ir pārņēmusi savā pārraudzībā un tieši veic pabalstu izmaksas mātēm, kas audzina bērnus līdz pusotra un līdz trīs gadu vecumam. Līdz ar to palielinājās kontingents. Tādēļ šīm mātēm ir jāsaņem tie 12 lati vai 7,5 lati, bet tiem bērniem, kam pienākas pabalsts, tas arī tiks izmaksāts. Šie skaitļi, kas jums piedāvāti, ir balstoties uz faktu, kas bija Latvijas valstī uz 1995. gada 1. jūliju. Tādēl es vienkārši lūdzu Saeimu atbalstīt labklājības ministra priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par... varbūt konkrētu priekšlikumu... mīnus...

 

I.Sāmīte. Tā kā rakstīts.... 56. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu? Lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 7, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Tātad piecdesmit septītais priekšlikums — deputāta Karnupa kunga priekšlikums. Tātad samazināt Valsts cilvēktiesību biroja budžetu par 49 tūkstošiem un to novirzīt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai un restaurācijai. Ņemot vērā to, ka Valsts cilvēktiesību birojs ir ar likumu apstiprināts un tas tomēr sevī ietver zināmu starptautisku prestižu un profilu, Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalsta. (No zāles: “Atbalsta!”)

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups...

 

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es dzirdu no zāles, ka faktiski Budžeta komisija atbalstīja to pirmo versiju, ko mēs saņēmām no šiem grozījumiem, kur bija rakstīts tieši tā, ka šie 49 000, ko es lūdzu atskaitīt no Valsts cilvēktiesību biroja un nodot tālāk Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai un restaurācijai, tas tika atbalstīts. Pēc tam, protams, mēs tad saņēmām otru dokumentu — 2088a, kur kaut kādā veidā starp šiem diviem dokumentiem tas vairāk netika atbalstīts no komisijas puses. Es domāju, ka vajadzētu atbalstīt. Es apsveicu komisijas pirmo lēmumu, es nopēlu otro lēmumu un es lūdzu, lai Saeima atbalsta šo manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

 

J.Ā.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais sēdes vadītāj, godājamie deputāti un deputātes! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, es negribu šeit uzsākt visas tās garās debates un pārliecības, kāpēc Cilvēktiesību birojs tika izveidots. Jūs, respektīvi , šī Saeima, ar pārliecinošu balsojumu pieņēma Cilvēktiesību biroju un tai pašā laikā arī pieņēmām to, ka būs finansējums, lai šis Cilvēktiesību birojs varētu darboties. Ja jūs paskatāties šeit uz deputāta Karnupa ieteikumu un sekojošo deputāta Stalta ieteikumu, šim birojam nepaliktu vairs naudas vispār darboties un funkcionēt. Un lai nepienāktu tas laiks, ka šiem pašiem deputātiem un citiem, ierosinot šo naudas atņemšanu, neatspēlējas šie paši cilēktiesību pārkāpumi. (No zāles: “Nedraudi!”)

Es lūdzu neatbalstīt to un ļaut jau pieņemtam lēmumam — Cilvēktiesību birojam — ļaut darboties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

V.Novakšānovs (LZS). Cienījamie kolēģi! Man ļoti žēl runāt savam kolēģim Jānim Tupesim pretī, bet es gribu teikt: “Mīļie deputāti! Mīļā latviešu tauta! Kas mums ir palicis? Mums jābūt kaut kur morālei un jāsaglabā vēsture. Un šie pieminekļi iet bojā. Un galu galā tas ir iepriekšējo paaudžu ieliktais darbs. Un ja šodien mēs viņu likvidēsim...” Es vēl gribu teikt — birojs vēl lai piedzimst īsti un sāk strādāt. Bet šeit ir jāsaglabā tas, kas ir vajadzīgs. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nobalsot par dabas pieminekļiem.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts, otrreiz. Lūdzu, piecas minūtes!

 

J.Ā.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Vēlreiz, godātie deputāti un deputātes! Man ļoti žēl, ka mans kolēģis deputāts Novakšānovs atkal nerunā par lietu un nerunā par to, ko es esmu teicis. Nekad es neesmu teicis, ka es neatbalstu naudas piešķiršanu Brāļu kapiem un arī vēlāk dotācijas nacionālajām kultūras biedrībām. Taisni otrādi! Tās vajag atbalstīt, bet neņemt nost šo mazo kripatiņu, ko mēs paši esam piešķīruši cilvēktiesību aizstāvībai. Tā ir mūsu nevara vai negriba sameklēt naudu, lai aizstāvētu arī šos ļoti aizstāvamos pieminekļus un mūsu svētumus. Tātad nesajauksim divas lietas, kuras nav sajaucamas. Paldies! (No zāles: “Tu netiksi Brāļu kapos...”)

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņš. Lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ministru kabinets ir sācis veidot šo Cilvēktiesību biroju. Jūs, godātie deputāti, bijāt tie, kas pieņēma šo likumu par biroja izveidošanu. Jūs ļoti labi zināt arī to, ka šādas institūcijas esamība nodrošinās mums to, ka mēs varēsim izvairīties no daudziem dažādiem konfliktiem, pārpratumiem un normāli strādāt cilvēktiesību aizsardzības jomā. Es aicinātu tomēr atbalstīt Finansu ministrijas un valdības iesniegto priekšlikumu. (No zāles: “Tie jūs bijāt — daudzi bija pretim.”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates pārtrauktas. Lūdzu zvanu balsojumam. Balsosim par deputāta Karnupa priekšlikumu — Valsts cilvēktiesību birojs — mīnus 49 000 latu, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšana un restaurēšana — plus 49 000 latu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 6, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts. Nākamais — 58.priekšlikums.

 

I.Sāmīte. Piecdesmit astotais priekšlikums — deputāta Stalta kunga priekšlikums noņemt Valsts cilvēktiesību birojam 10 000 latu un tos novirzīt dotācijām nacionālajām kultūras biedrībām. Ņemot vērā visus iepriekšējos priekšlikumus un komentārus par Valsts cilvēktiesību biroju, komisija uzskata, ka to arī nevajag atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Deputāts Stalts, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

D.Stalts (LNNK). Godājamais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Man patiesi bija gandarījums dzirdēt bijušā ministra vēlējuma izpaudumu, ka, lūk, šī dotācija nacionālajām kultūras biedrībām gan būtu pieņemama. Tātad arī viņš atbalsta šādu priekšlikumu. Un, protams, mums visiem būtu vērts arī kaut nedaudz atskatīties nesenajā pagātnē, kad tieši nacionālo kultūras biedrību asociācija diezgan nopietni piedalījās tajā laikā lēmumu risināšanā, lai to tautu pārstāvji, kuriem liktenis ir lēmis šeit, Latvijā, dzīvot, vienojoties vienotā organizācijā, varētu pierādīt savu vēlmi šeit dzīvot ar patiesu izjūtu, ar patiesu lojalitāti pret Latviju, ar vēlmi integrēties mūsu sabiedrībā, mūsu zemē. Tas, ko viņi veic starptautiskā mērogā, gūst rezonansi. Un labestīgu un pozitīvu rezonansi. Tālab aicinu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Stalta priekšlikumu — Valsts cilvēktiesību birojs — mīnus 10 000 latu, dotācija nacionālajām kultūras biedrībām — 10 000 latu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 9, atturas — 10. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 9, atturas — 16. Pieņemts. Lūdzu, nākamo!

 

I.Sāmīte. Tātad piecdesmit devītais priekšlikums — Ministru prezidenta Gaiļa kunga priekšlikums — samazināt Valsts cilvēktiesību birojam budžetu par 6 000 latu un tos novirzīt Saimnieciskajai tiesai, kurai bija paredzēts strādāt tikai līdz 1.oktobrim, bet kurai tagad ir jāstrādā līdz 1.janvārim, lai segtu izdevumus. Budžeta komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Vai mēs šodien varam balsot par naudas iedošanu institūcijai, kura Latvijā neeksistē? Saimnieciskā tiesa Latvijā beidza eksistēt 1995.gada 15.oktobrī. Kā mēs institūcijai, kura neeksistē, varam iedot naudu šodien? Es to nesaprotu. Tad jau...

 

I.Sāmīte. Ja es nemaldos, tad Saeima...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, referente!

 

I.Sāmīte. …5.oktobrī nobalsoja pagarināt Saimnieciskās tiesas darbību līdz 15.janvārim. Tātad lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Lūdzu tālāk!

 

I.Sāmīte. Sešdesmitais priekšlikums — Izglītības, kultūras un zinātnes komisija — samazināt Valsts cilvēktiesību birojam līdzekļus par 45 000 latu. Budžeta komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Sākam debates par šo priekšlikumu. Lūdzu, Andrejs Siliņš, komisijas priekšsēdētājs.

 

A.Siliņš (LC). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Tik tiešām, šeit situācija ir visumā kurioza. Jo, ja nobalsotu arī mūsu priekšlikumu, kas ļoti iespējams, visiem pašreiz ir tāds noskaņojums, tad mūsu sfērā būtu jāstrādā ar negatīvo naudu. Var jau būt, ka to arī var izdarīt. Jo tur, ja atņem vēl no tiem 23 tūkstošiem 45 tūkstošus, tad ir mīnusos krietni. Es šeit nācu tomēr paust zināmā mērā neizpratni par to, ko mēs pašreiz izdarījām, ka, ja mēs vienreiz esam nolēmuši un pieņēmuši lēmumu, ka šādai organizācijai ir jāeksistē, tad pēc tam, atņemot praktiski visu naudu, mēs nolemjam, ka tā neeksistēs. Tā jau to var izdarīt, jo ir tāds teiciens, ka neviens likums nestrādās, ja naudas nebūs. Bet oficiāli es šeit atnācu pateikt, protams, ka mūsu komisija savu priekšlikumu noņem, jo ar negatīvo naudu mēs vēl neesam iemācījušies strādāt, un es ceru, ka tomēr kaut kad arī Cilvēktiesību birojam nauda tiks iedota, lai tas varētu strādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

 

I.Sāmīte. Sešdesmit pirmais priekšlikums — Ministru prezidenta Māra Gaiļa kunga — samazināt apgabaltiesu budžetu par 6 835 latiem un palielināt Saimnieciskās tiesas līdzekļus par 6 835 latiem, lai Saimnieciskā tiesa varētu turpināt savu darbu. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi deputātiem? Lūdzu balsot. Balsosim par Ministru prezidenta Gaiļa ierosinājumu — apgabaltiesas — mīnus 6 835 lati, saimnieciskā tiesa — plus 6 835 lati. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 15, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Sešdesmit otrais priekšlikums — Ministru prezidenta Gaiļa kunga priekšlikums samazināt rajonu tiesām līdzekļus par 6 000 latu un novirzīt šos 6 000 latu Saimnieciskās tiesas darbībai. Es tikai vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka viņiem šie samērā mazie avoti ir no trīs dažādiem avotiem, lai viņi varētu turpināt darbu līdz 15.janvārim, kā likumā paredzēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsot. Lūdzu balsosim — Ministru prezidents Māris Gailis — rajonu tiesas — mīnus 6 000 latu, Saimnieciskā tiesa — plus 6 000 latu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 11, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu nākamo!

 

I.Sāmīte. Sešdesmit trešais priekšlikums — kultūras ministrs Jānis Dripe lūdz no sava centrālā budžeta uz iekšējās pārkārtošanas rēķina palielināt algu fondu par 77 093 latiem, lai varētu nokārtot saistības ar līgumstrādniekiem, līguma darbiniekiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Sešdesmit ceturtais priekšlikums — deputāta Rozentāla kunga priekšlikums rajonu un pilsētu zemes dienesta nodaļām, pagastu zemes dienestiem uz iekšējās pārkārtošanās rēķina palielināt algu fondu par 84 706 latiem. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

I.Sāmīte. Sešdesmit piektais priekšlikums. Deputātes Kuprijanovas — Latvijas televīzija. Vienkārši papildināt priekšlikumu — precizēt tajā skaitā surdotulkojumu, nemainīt kopējo summu. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Sešdesmit sestais priekšlikums — izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals — izteikt Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu ceturtajā tabulā dotajā redakcijā. Lūdzu skatīt 4.tabulu, kurā ir palielināts Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējais budžets, ņemot vērā jau sākumā apstiprināto 1 800 000 latu palielinājumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! 4.tabula jums ir? Vai ministra kungs vēlas runāt? Lūdzu! Izglītības un zinātnes ministrs Gaigals.

 

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs). Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Paldies par neoficiālo atbalstu. Vienīgi, kā teikt kārtības un precizitātes labad. Tātad šis galīgais skaitlis — 95,33 miljoni nav Izglītības ministrijas priekšlikums izglītības budžetā, tātad šis skaitlis ir radies, Finansu ministrijas paredzēto samazinājumu 5,6 miljoni atņemot no 99,1, pieliekot klāt 1,8 miljonus, ko Ministru prezidents ierosināja piešķirt no Privatizācijas fonda līdzekļiem, plus šim te budžeta sadalījumam ir jāpieliek tas, ko jūs šodien nobalsojāt, tagad, nesen atpakaļ, tāpēc, ka mums šādas informācijas nebija, un šie skaitļi nav iestrādāti iekšā. Es negribētu atkārtoties par to, kas būs, ja pieņems šādu budžetu izglītībai, par to es esmu informējis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un Budžetu komisiju, bet, ja jūs nolemsit, ka izglītībai ir vajadzīgi 95, 33 miljoni, tad sadalījumu lūdzu nofiksēt šādā kārtībā, kā ir jums izdalītajā 4.tabulā plus tie labojumi, kas tika izdarīti šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Bet kārtības un precizitātes labad, kā saprast — plus tie labojumi, kuri tika izdarīti?

 

J.Gaigals. Tātad, cik es atceros, tur bija laikrakstam “Izglītība un Kultūra”, bibliotēkām un vēl daži punkti, tie, kas tika nobalsoti pirms tam vienkārši, bet kas nav šajā tabulā iekšā. Neatspoguļojas tāpēc, ka mums nebija pamata to atspoguļot.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, bet vai tad nebūs pretrunu?

 

J.Gaigals. Nu, nebūs pretrunu, no kā tās varētu rasties?

Sēdes vadītājs. Ja tie šeit nav iestrādāti, jo summa manuprāt mainās pa atsevišķām pozīcijām. Nu, pieņemsim, cik es atceros, tur bija bibliotēkas un citas kultūras iestādes, kurām nāca klāt. Nu, tas gan ir labāk, nav mazāk, vairāk. Bet nu tomēr... Godātie deputāti, varbūt tomēr... tā varētu, šeit ir konsultanti un amatpersonas, tātad ir nobalsoti jau iepriekšējos priekšlikumos, kur tika samazināts, atceraties, tika samazināts reabilitēto pabalstu izmaksai un attiecīgi bibliotēku, kultūras iestāžu un vēl manuprāt muzeju darbinieku algu palielināšanai. Vai uz tā pamata šeit Izglītības ministrijas šajā 4.tabulā arī nav jāpieplusē dažā vietā šīs summas. Un tāpēc varbūt deputātiem tas ir tagad skaidrs, un mēs tad balsojam par šo tabulu ar tām korekcijām, ar kurām mēs jau esam nobalsojuši. Un varbūt šie cipari tad ar maziem plusiņiem atšķirsies.

 

I.Sāmīte. Tie, kurus mēs jau iepriekš nobalsojām, pienāk klāt, tie jau šeit vēl nav apkopoti.

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu, balsojam, ja nav iebildumu, par 4.tabulu ar labojumiem, kuri tika nobalsoti pirms šīs tabulas, izskatot konkrētus priekšlikumus. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Tātad, skatoties tālāk, otrā tabulā bija Izglītības un zinātnes komisijas priekšlikumi, ņemot vērā samazinājumus centrālajiem aparātiem. Bet ņemot vērā to, ka nav iebalsots neviens no šiem ieņēmumiem, es lūdzu šo vispār neskatīt. Un ņemot vērā to, ka mēs nupat esam apstiprinājuši 4.tabulu.

Sēdes vadītājs. Svītrojam un neskatāmies. Tālāk!

 

I.Sāmīte. Tātad lūdzu jūs atgriezties pamatdokumentā nr.2088. Tātad esam izgājuši cauri pa pantiem visus paredzētos ieņēmumus un izdevumus pamatbudžetā. Lūdzu atgriezties pie 5.panta...

Sēdes vadītājs. Nu, mēs tur apstājāmies pēc 3.panta. 4.pantā nav priekšlikumu. Paldies! Nākamais pants ir 5.pants. Lūdzu!

 

I.Sāmīte. 5.pants. Labklājības ministra Bērziņa kunga priekšlikums izteikt pantu šādā redakcijā: 7.pants. Apstiprināt valsts sociālās apdrošināšanas budžetu ieņēmumos un izdevumos 280 579 641 lata apmērā saskaņā ar 4.pielikumu, kas ir 6.tabula.

Sēdes vadītājs. 6.tabula. Vai visi deputāti ir paņēmuši šo tabulu? Varam skatīt? Lūdzu, vai kādam ir iebildumi? Vai šeit nav tās pašas problēmas un šeit nav kāds no iepriekšējiem balsojumiem, kādas izmaiņas?

 

I.Sāmīte. Nē.

Sēdes vadītājs. Nav, tad esam akceptējuši.

 

I.Sāmīte. Tā, paldies. Un iet tālāk uz 6.pantu, tātad... sestais priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Sestais priekšlikums par 8.pantu.

 

I.Sāmīte. Un ņemot vērā to, ka ir bijis ļoti daudz priekšlikumu, es lūgtu tātad mainīt tekstu, apstiprināt speciālo valsts budžetu — kopsavilkumu ieņēmumos 365 479 426 latu apmērā un izdevumos — 369 738 115 latu saskaņā ar 5.pielikumu un lūdzu jūs skatīt dokumentu nr.2088c. Un tagad būtu lūgums izskatīt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 2088c. Vai visiem ir šis dokuments?

 

I.Sāmīte. Tātad 154.priekšlikums — deputātes Kuprijanovas priekšlikums — likumprojekta 3.pielikumā — valsts speciālo budžetu kopsavilkums, Labklājības ministrijas speciālo budžetu kods kopsavilkuma pozīcijā “no tā alkohola akcīzes nodokļa” — neuzrādīt veselības aizsardzības iestādēs strādājošo darba algas. Ņemot vērā to, ka Kuprijanovas kundze nebija klāt, lai šo priekšlikumu pamatotu, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tā, vai Labklājības ministrija nevēlas paskaidrot? Labklājības ministrs Bērziņš, lūdzu!

 

A.Bērziņš (labklājības ministrs). 5.pielikums ir izdiskutēts Budžeta komisijā, un mēs aicinām atbalstīt un balsot par Budžeta komisijas piedāvāto variantu. Čpaši gribu pateikt par 156. priekšlikumu, kurš ir atbalstāms, un šeit galvenais pateikt to ideju, kāpēc mēs palielinām gan sociālā budžeta ieņēmumu, gan izmaksas daļu. Tas ir tāpēc, ka mēs jau šodien esam sasnieguši tos griestus, kādi mums bija sagatavoti esošajā budžetā, un, formāli ņemot, mums nebūtu tiesību izdarīt pensiju indeksāciju, ja mēs nepalielinām šos griestus, gan ieņēmumus, gan izdevumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem lūdz balsot deputātes Kuprijanovas priekšlikumu? Nelūdz, līdz ar to atbalstām komisijas priekšlikumu. Nākamais — 155.

 

I.Sāmīte. Jā, tātad 155.priekšlikums — tieslietu ministra Apsīša kunga priekšlikums — likumprojekta 3.pielikumā paredzēts uzņēmuma reģistram ieņēmumos un izdevumos 100 000 latu. Pamatojoties uz likumu “Par nodokļiem un nodevām” un pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem, ir izveidots šīm vajadzībām speciālais budžets, un te ir nepieciešams apstiprināt budžeta pozīcijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk lūdzu!

 

I.Sāmīte. Tātad 156.priekšlikumā es lūdzu, pirms mēs skatām, izlabot divus ciparus. Tātad 3 rindiņā labajā pusē summai ir jābūt 3 022 826 un pašā pēdējā rindiņā — ciparam ir jābūt 2 716 826, tā ir drukas kļūda, kura ir ieviesusies.

Sēdes vadītājs. Par kuru pozīciju jūs tagad runājat.

 

I.Sāmīte. 156.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Dokuments nr.2088c. Vēlreiz nosauciet, lūdzu!

 

I.Sāmīte. 3.rindiņā no augšas labajā pusē ir cipars un tam ir jābūt 3 022 826, un pēdējā rindiņā labajā pusē ciparam ir jābūt — 2 716 826.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, tā mēs tomēr nevaram. Jums tad ir jālasa nevis cipars labajā pusē vai kurā rindiņā, bet ir jālasa, nu, pieņemsim, lasiet tekstu un lai šis cipars ir tekstā. Lūdzu sekojiet, deputāti.

 

I.Sāmīte. Tātad 156.priekšlikums — labklājības ministra Bērziņa kunga. Palielināt Labklājības ministrijas speciālo budžetu ieņēmumus par 3 021 826 latiem, tātad 25 000 latu centrālajam aparātam, 280 000 latu valsts apdrošināšanas fondam un 2 716 826 lati valsts sociālās apdrošināšanas budžetam, un izdevumos par 3 022 826 latiem, 26 000 latu centrālajam aparātam, 280 000 latu valsts sociālās apdrošināšanas fondam un 2 716 826 lati valsts sociālās apdrošināšanas budžetam. Budžeta komisija apstiprināja.

Sēdes vadītājs. Miljoni ciparu tur nebija... Ne mazāk, ne vairāk. Lūdzu, Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Šoreiz nu vienreiz ir tas brīdis, kad mēs varam palūgt ministru pastāstīt, kā centrālais aparāts izveido sev speciālo budžetu un kā centrālais aparāts izmanto speciālo budžetu, kādām savām vajadzībām. Nevis pensiju izmaksām, bet centrālais aparāts, kā izmanto šos tūkstošus.

Turpinājums nākamajos numuros