Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents - pēc Zviedrijas Karaļa ielūguma valsts vizītē ziemeļu kaimiņu zemē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.10.1995., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37324

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zviedrijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Vēl šajā numurā

17.10.1995., Nr. 159

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents — pēc Zviedrijas Karaļa ielūguma valsts vizītē ziemeļu kaimiņu zemē

WPE23.JPG (23339 BYTES) WPE24.JPG (23161 BYTES)

Atsaucoties uz Zviedrijas karaļa ielūgumu, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un viņa dzīvesbiedre Aina Ulmane kopā ar Latvijas delegāciju devās valsts vizītē uz Zviedriju (attēlos pa labi — Rīgas lidostā pirms izlidošanas uz Stokholmu), kur uzturēsies no šā gada 16. līdz 18. oktobrim. Lai Zviedrijas sabiedrībai sniegtu plašu ieskatu par to, kas Latvijā paveikts 5. Saeimas laikā, kā notiek valsts virzība uz Eiropas Savienību, kāda prognozējama Latvijas attīstība pēc 6. Saeimas vēlēšanām, šajā ļoti nozīmīgajā vizītē prezidentu pavada plaša delegācija. Tās sastāvā ārlietu ministrs Valdis Birkavs, labklājības ministrs Andris Bērziņš, valsts ministrs Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības jautājumos Gunārs Meierovics, valsts mežu ministrs Arvīds Ozols, Latvijas vēstnieks Zviedrijā Imants Gross, Prezidenta kancelejas vadītājs Ivars Millers, prezidenta padomnieki Argita Daudze un Raimonds Pauls, Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Batarevskis un citi Prezidenta kancelejas un ministriju darbinieki, kā arī Zemes bankas prezidents Andris Ruselis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs.

Stokholmā prezidents apmeklēs Karaļnamu, tiksies ar Zviedrijas karali un karalieni, ar parlameta un valdības vadītājiem, Zviedrijas sabiedrības pārstāvjiem un Zviedrijas latviešiem. Programmā ir parlamenta, Ministru kabineta, Karaliskās bibliotēkas, Karaliskās lauksaimniecības un meža akadēmijas, Stokholmas pilsētas valdes un Ekonomikas augstskolas apmeklējums. Stokholmas ekonomikas augstskolā Valsts prezidents lasīs lekciju par Latvijas politisko un ekonomisko attīstību. Prezidents viesosies arī Latvijas vēstniecībā.

Prezidenta dzīvesbiedre Aina Ulmane kopā ar karalieni Silviju apmeklēs vairākus muzejus, invalīdu rehabilitācijas centru un rūpnīcu “Electrolux”, kur ražo arī speciālas ārstnieciskas ierīces, un SOS bērnu ciemata biroju.

Norčēpingā viesiem no Latvijas parādīs “Holmer Paper und Co” papīrfabriku, būs tikšanās pilsētas valdē.

Gēteborgā Valsts prezidents Guntis Ulmanis, viņa dzīvesbiedre Aina Ulmane un Latvijas delegācija apmeklēs Operas namu, iepazīsies ar uzņēmumiem “Stena AB” un “Volvo”. No Gēteborgas Valsts prezidents, Aina Ulmane un delegācija 18. oktobra vakarā arī atgriezīsies Rīgā.

Valsts prezidenta

preses dienests

Foto: Arnis Blumbergs

Latvijas Valsts prezidenta Viņa ekselences Gunta Ulmaņa uzruna
Viņu Majestāšu karaļa Kārļa XVI Gustava un karalienes Silvijas

sniegtajās valsts vakariņās 1995.gada 16.oktobrī

Jūsu Majestātes,

karali Kārli XVI Gustav

un karaliene Silvija!

Jūsu karaliskās augstības!

Dāmas un kungi!

Šajā rudenīgajā pievakarē manai kundzei un man ir patiesi liels gods viesoties Zviedrijas Karaļnamā, kura gadsimtiem kaldinātā slava atmirdz pasaules spogulī jo spoži, bet tradīcijas veido gan Zviedrijas, gan Eiropas, gan visas cilvēces zelta fondu, bez kura nebūtu iedomājams mūsdienu cilvēks. Varam būt gandarīti, ka latviešu un zviedru tautas draudzīgu saišu nostiprināšana, pretimnākšana un tuvināšanās pēdējos gados norisinās tik veiksmīgi. Arī šī vizīte ir viens no posmiem vēsturiskajā vizīšu ķēdē, kas saista Latviju un Zviedriju, un ir nozīmīgs solis mūsu tautu draudzības attīstīšanā.

Ņaujiet man mazliet pakavēties vēsturē. Pirmā neatkarības perioda laikā Viņa Majestātes Gustava V vizīte bija vienīgā Karaļnama pārstāvja vizīte Latvijā. Tā notika 1929.gadā un sniedza nozīmīgu morālu atbalstu Latvijas Republikai, kura tikai pirms dažiem gadiem bija izcīnījusi neatkarību. Viņu Majestāšu Kārļa XVI Gustava un karalienes Silvijas vizīte 1992.gadā, Latvijas Republikas atdzimšanas grūtā procesa sākumā, apliecināja, ka mums ir patiesi uzticams draugs otrā Baltijas jūras krastā.

Šīs vizītes ir apliecinājums labajām attiecībām, kas valda starp mūsu tautām.

Šī gadsimta trīsdesmitajos gados ar Zviedrijas valdības palīdzību īstenotais Ķeguma spēkstacijas projekts uz latviešu likteņupes Daugavas vēl šodien atgādina par Zviedrijas ieguldījumu Latvijas attīstībā pirmajā valstiskās neatkarības posmā. Tas ir kā simbolisks piemineklis Latvijas un Zviedrijas attiecību vēsturē, kuram vēl aizvien ir lietošanas vērtība.

Šodien tiek veidoti jauni pieminekļi. Tās arī ir sava veida spēkstacijas. Viena ir atjaunotā Operas ēka, kur nesen notika skaists atklāšanas koncerts. Operas rekonstrukcijas darbi prasīja milzu līdzekļus, no kuriem daļa ziedojumu veidā bija arī no Zviedrijas. Šim skaistajam mūzu piemineklim būtu jākļūst par atjaunotnes centru Latvijas dvēselei.

Pagājušajā rudenī Jūsu Majestāte piedalījās Stokholmas Ekonomikas augstskolas atklāšanā Rīgā. Šī augstskola būs ekonomiskās enerģijas ražotāja. Tas ir arī arhitektonisks apliecinājums Baltijas reģiona valstu un Zviedrijas sadarbībai.

Jūsu Majestātes, dāmas un kungi!

Vēl viens simbolisks piemineklis atrodas Stokholmas centrālajā laukumā, kur katru nedēļu notika mītiņi un tikšanās pirms Baltijas valstu neatkarības atgūšanas. Latviešu tauta nekad neaizmirsīs zviedru tautas atbalstu šajā sarežģītajā laikā.

Latviešu tautā vēl joprojām ir dzīvas atmiņas par “zviedru laikiem” pirms vairākiem gadsimtiem. Izvērtējot virsvaras vēsturiskajā kontekstā, zviedru valdīšana mūsu zemē bijusi humānāka par citām. Zviedru uzsāktās reformas Livonijā veicināja latviešu zemniecības pašapziņas celšanos, bet reformu laiks nebija ilgs. Zviedru taisnīgums, izglītība un kultūra ir atstājusi harmonijas zīmi Latvijas kultūrā. Tērbatas universitātē, kuru XVII gadsimtā dibināja Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs, izglītību guvušas vairākas Latvijas inteliģences paaudzes.

Latvieši tiek uzskatīti par lielu grāmatu mīļotāju un lasītāju tautu, un viņi savās sirdīs glabā vairāku literāro dižgaru piemiņu. Viens no viņiem ir visu cienītais un mīlētais rakstnieks Kārlis Skalbe. Viņa kapa piemineklis, veidots no lieliem akmeņiem, izskatās kā kuģis ar skatu uz ziemeļrietumiem, kur dažādos trimdas periodos Skalbe bija radis patvērumu Zviedrijas klinšainajos krastos. Viņa mājai Latvijā, kurā tagad atrodas muzejs, ir raksturīgās skandināvu arhitektūras iezīmes, tā ir sarkanā krāsā — kā zviedru vasarnīcas. K.Skalbes dzīve atspoguļo tūkstošiem latviešu dzīvi, to latviešu, kas smēlās iedvesmu un skaistumu jūsu senajā kultūrā un rada patvērumu no nežēlīgajām XX gadsimta politiskajām vētrām.

Jūsu Majestātes, dāmas un kungi!

Zviedrija nesen kļuva par varenas celtnes, ko mēs pazīstam kā Eiropas Savienību, daļu. Zviedrija kopā ar savu ziemeļu kaimiņu Somiju papildināja šo celtni, lai dotu tai jaunu izskatu un, iespējams, pat mazliet mainītu tās dizainu.

Zviedrija ir integrējusies arī citās organizācijās, kas apliecina cilvēces labākos centienus. Zviedrijas ieguldījums ANO, EDSO un citās organizācijās ir veltīts vājāk attīstītu valstu dzīves apstākļu uzlabošanai, un tas kalpo starptautiskajam progresam.

Latviju, Lietuvu un Igauniju vieno kopīgi centieni — pārvarēt ilgā pakļautības laika sekas un harmoniski iekļauties Eiropas Savienībā, nezaudējot pašnoteikšanās priekšrocības. Mēs cerīgi lūkojamies nākotnē un darām visu iespējamo, lai sasniegtu Eiropas Savienības kritērijiem atbilstošus apstākļus, jo visvairāk mums ir nepieciešama drošība un stabilitāte. Viens no tās garantiem ir dalība Eiropas Savienībā.

Šī vizīte, tāpat kā manu Baltijas kolēģu vizītes, ir daļa no ilgā radīšanas procesa jeb, precīzāk, Baltijas un Ziemeļvalstu draudzības un sadarbības ēkas pārbūves procesa. Šī ēka bija pamesta novārtā pēdējos piecdesmit gadus.

Latvija ir saistījusies ar saviem kaimiņiem, lai kopīgi radītu jaunu spārnu vairāku gadu desmitu garumā veiksmīgi būvētajai ziemeļnieku ēkai.

Liela daļa zviedru jau ir atzinusi šī reģiona ekonomisko potenciālu un iesaistās kontaktu dibināšanā, sadarbības partneru meklēšanā, dodoties atkal pa seniem tirdzniecības ceļiem, kas gadsimtiem saistījuši mūsu valstis. Zviedru biznesmeņi un tūristi ir kļuvuši par ierastu lietu Baltijas galvaspilsētu ielās. Pirms vairākiem gadsimtiem mūsu senči ar bažām nolūkojās uz vikingu bruņucepurēm un zobeniem; šodien mēs laipni uzņemam jauno biznesmeņu paaudzi, kas nāk “bruņota” ar mobilajiem telefoniem — kā zīmi attīstībai un saistībai ar Eiropas tirgu.

Jūsu Majestātes, dāmas un kungi!

Mūsu sadarbība ir institucionalizējusies arī politiskā ziņā, piemēram, Baltijas jūras valstu padomes un “5+3” ietvaros. Es neuzdrošinos apgalvot, ka Latvijā vēl kādreiz varētu būt “zviedru laiki”, bet iespējams, ka nākotnē mēs atskatīsimies uz šodienu, kad atradām jaunus ceļus, kā tuvoties un sadarboties. Tad mēs celsim pieminekļus nevis sāpīgiem brīžiem, bet kā apliecinājumu draudzībai, sadarbībai un uzplaukumam.

Palūkosimies uz turpmākās ekonomiskās attīstības un kultūras sadarbības lauku. Latvijas un Zviedrijas īpašajām attiecībām ir milzīga nozīme Latvijas tautas apziņā. Tas ir nākotnes garants ekonomisko krīžu pārvarēšanai un veiksmīgai ieiešanai Eiropas Savienībā. Esmu pārliecināts, ka nākošajā gadsimtā mūsu valstu saites kļūs jo ciešākas un sadarbība turpinās attīstīties tikpat strauji kā pēdējos piecos gados.

Pateicos Jums par sirsnīgo uzņemšanu un to neizmērojamo laipnību un uzmanību, ko Jūs veltāt Latvijai, Jūsu Majestāte.

Atļaujiet uzsaukt tostu uz Jūsu Majestāšu veselību, panākumiem un Zviedrijas tautas laimi un uzplaukumu!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!