STATISTIKA

Latvijas so ļ i 1995. gad ā

Nodarbinātība un bezdarbs

Turpinājums. Sākums "LV" nr.154.

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējā skaita sadalījums

pa uzņēmējdarbības veidiem

(tūkst.)

Visi tai skaitā

nodarbinātie valsts un pašvaldību uzņēmēj- no tām lauksaim- privātuzņēmumos

uzņēmumos, iestādēs, sabiedrībās nieciskajās (ieskaitot zem-

organizācijās statūtsabiedrībās nieku saimn.,

piemājas saimn., personiskās palīgsaimn. un individuālo darbu)

1990 1409 1139 241 152 29

1991 1397 1083 275 144 39

1992 1345 758 388 168 199

1993 1245 558 445 101 242

1994 1205 402 525 58 278

1995 I-III 1193 394 514 50 285

IV-VI 1191 377 524 45 290

Reģistrēto bezdarbnieku skaits un reģistrētā bezdarba līmenis

republikas pilsētās un rajonos

1995.gada augusta beigās

1Bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.

2Bezdarbnieka pabalstu augusta beigās saņēmuši bezdarbnieki, kas jau zaudējuši bezdarbnieka statusu un neietilpst bezdarbnieku skaitā, jo bezdarbnieka pabalstu bezdarbnieki saņem par iepriekšējo bezdarba periodu.

Brīvo darba vietu skaits tautsaimniecībā

(perioda beigās)

Visvairāk brīvu darba vietu 1995.gada 1.septembrī bija Rīgā — 2163 darba vietas, Daugavpilī — 126, Jelgavā — 92, kā arī Ogres un Rīgas (61), Madonas (58), Jēkabpils (57), Saldus (56), Cēsu (49) un Alūksnes (47) rajonā.

1Šajā grupā ietverti visi tie uzņēmumi, kas nevar precīzi noteikt sava uzņēmuma piederību vienai vai otrai īpašuma formai, kā arī pārējie sabiedriskā sektora uzņēmumi.

2Sabiedriskajā sektorā.

Iedzīvotāju ieņēmumi

Ģimeņu (mājsaimniecību) budžeta pētījumi Latvijā praktiski ir vienīgais informācijas avots par ienākumu un patēriņa diferenciāciju ģimenēs ar dažādu to materiālās labklājības līmeni. Regulāri tiek aptaujātas 1300 ģimenes (māj-saimniecības).

Ģimeņu (mājsaimniecību) naudas ieņēmumi ir naudas summa, ko iedzīvotāji saņēmuši kā darba samaksu, pensijas, pabalstus, stipendijas, ieņēmumus no preču pārdošanas u.c. ieņēmumus pirms nodokļu nomaksas. Tajos ietilpst arī dotēto (pilnīgi vai daļēji) pakalpojumu un citu materiālo labumu vērtība, kuri saņemti darba vietās, no valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām u.c. organizācijām. Naudas ieņēmumos neieskaita naturālos ienākumus, kas iegūti no piemājas saimniecības u.c. naturālos (neapmaksātos) ienākumus, bezmaksas izglītības, veselības aizsardzības u.c. bezmaksas pakalpojumu vērtību.

Valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās strādājošo mēneša vidējo darba samaksu nosaka, dalot aprēķināto darba samaksas fondu (ieskaitot atlīdzību par darba rezultātiem un darbinieku vienreizējās stimulēšanas izmaksas) ar vidējo darbinieku skaitu periodā (mēnesī, ceturksnī, gadā).

Aprēķinātā jeb bruto darba samaksa — samaksa, kura sastāv no neto samaksas un nodokļiem (sociālā un ienākuma), kurus maksā strādājošie.

Neto darba samaksa — samaksa, kura nesatur nodokļus.

Iedzīvotāju naudas ieņēmumi

vidēji mēnesī

(latos)

Valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 1995.gada augustā mēneša vidējā darba samaksa bija Ls 99,61, tai skaitā uzņēmumos, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu — Ls 116,97, budžeta iestādēs — Ls 76,65.

Valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo mēneša vidējā darba samaksa 1995.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, palielinājās par 0,8%, tai skaitā uzņēmumos, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu — par 3,7%, bet budžeta iestādēs samazinājās par 4,4%.

1995.gada augustā salīdzinājumā ar 1994.gada augustu strādājošo mēneša vidējā darba samaksa pieauga par 26%. Tajā pat laikā patēriņa cenas pieauga par 23%.

Līdz 1995.gada 7.septembrim valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu darbiniekiem nav izmaksāta darba samaksa kopsummā par 5,1 milj. latu, no tās rūpniecībā — 3,7 milj., zvejniecībā — 0,5 milj. un būvniecībā — 0,3 milj. latu.

Turpin ā jums n ā kamajos numuros

Par cenu p ā rmai ņām 1995. gada septembrī

Septembrī ievērojami (par 3,5%) paaugstinājušās cenas apģērbam un apaviem, tai skaitā vīriešu apģērbam — par 5,3%, sieviešu — par 3,0%, bērnu — par 6,1 %, sieviešu apaviem — par 3,3% un bērnu apaviem — par 5,0%.

Vislielākais cenu pieaugums aizvadītajā mēnesī bija atpūtas un izglītības izdevumiem, kā arī kultūras pasākumiem. Preses izdevumi un grāmatas kļuvuši dārgāki par 16,3%. Kultūras pasākumi ir kļuvuši dārgāki par 16,1% (teātra izrādes apmeklējums — par 26,1%). Bērnudārza apmeklēšana septembrī bija par 3,9% dārgāka nekā iepriekšējā mēnesī.

Ir pieaugušas vairāku citu pakalpojumu cenas. Tā medicīnas pakalpojumi, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kļuvuši dārgāki par 10,6%, sakaru pakalpojumi — par 12,3%, tai skaitā telefona abonēšanas maksa — par 14,6%.

Informācija par oktobra patēriņa cenu indeksu tiks paziņota 9. novembrī.

Valsts statistikas komitejas priekšsēdētāja vietniece A.Žīgure

Patēriņa cenu pārmaiņas, procentos

Cenu statistikas departamenta direktore I.Kunstvere