Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai mūsu armijā būtu izglītoti un profesionāli virsnieki. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.02.2001., Nr. 29 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3726

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par labākajiem arhitektūras darbiem to skatē

Vēl šajā numurā

21.02.2001., Nr. 29

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai mūsu armijā būtu izglītoti un profesionāli virsnieki

Sākums — ar aizrautību un steigu

Militārās izglītības sistēma iekļaujas Latvijas vispārējās izglītības kopumā atbilstoši Latvijas Izglītības un Augstskolu likumiem. Militārās izglītības sistēmas izveidē meklējumi turpinājušies kopš Nacionālo bruņoto spēku (NBS) atjaunošanas sākumiem. 1992. gada 23. martā Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisija pēc ilgām diskusijām sabiedrībā apstiprināja "Latvijas Republikas aizsardzības koncepciju". Uz šīs koncepcijas pamata tika izstrādāti likumi "Par valsts aizsardzību" un "Par aizsardzības spēkiem". 1992. gada 13. februārī Ministru padome pieņēma lēmumu par Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) izveidošanu. Nacionālo bruņoto spēku atjaunošanas sākumā katastrofāli trūka virsnieku. To centās kompensēt, aicinot atgriezties Latvijā virsniekus, kas bija beiguši padomju karaskolas un dienēja, izklīduši pa visu plašo Krievzemi. Latvijas armijā viņiem saglabāja dienesta pakāpes. Mālpils lauksaimniecības tehnikuma telpās rīkoja sešu mēnešu kursus, un 1992. gada oktobrī tos beidza pirmie Latvijas armijas leitnanti.

 

Pussolī atstātās ieceres

1992. gada aizsardzības koncepcijas lielākais trūkums bija bruņoto spēku sadrumstalotība un to dažādā pakļautība. Jau izstrādājot koncepciju, kļuva skaidrs, ka Latvija nespēs īsā laikā izveidot skaitliski lielu armiju. Bija paredzēts, ka aizsardzības spēku skaitliskais sastāvs aktīvajā dienestā 1993. gadā varētu būt ap 9000 vīru. Tomēr galvenokārt finansu trūkuma dēļ militārpersonu skaits 1994. gadā Latvijā sasniedza tikai 2875 (salīdzinoši Igaunijā — 3100, Lietuvā — 5035).

Tā kā pirmajā koncepcijā plānotās prognozes nepiepildījās, nākamo koncepciju izstrādes gaitā lielāku vērību veltīja nemilitāro komponentu iesaistīšanai valsts aizsardzībā. Labs piemērs bija Skandināvijas valstīs pazīstamais "Totālās aizsardzības modelis", kas noteic, ka valsts aizsardzība ir politisko, ekonomisko, militāro, sociālo un tiesisko pasākumu kopums. Jau 1992. gadā Aizsardzības ministrija uzsāka pārrunas ar Izglītības un zinātnes ministriju par militārās apmācības programmu izstrādāšanu un brīvprātīgu ieviešanu vidusskolās. Tajā pašā gadā aizsākās jaunsargu kustība. 1993. gada 1. septembrī Aizkraukles arodvidusskolā jaunsargi sāka mācības ar militāru ievirzi.

M.JPG (29486 BYTES)

Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors pulkvež-leitnants Juris Maklakovs Foto: Andris Kļaviņš

1991. gada 17. decembrī, būdams zemessardzes štāba priekšnieks, Ģirts Valdis Kristovskis parakstīja pavēli par studentu rotas dibināšanu, no kuras nākamajos gados izauga 65. Atsevišķais studentu bataljons, kurā lielāko augstskolu studenti tagad blakus studijām apgūst militārās pamatzinības. Tie bija aizsākumi militāro profesiju popularizēšanai un rezervju gatavošana, no kurienes nāktu jaunie militārie vadītāji. Piemēram, ASV bruņotajos spēkos 65% virsnieku nāk no rezerves virsnieku sastāva. Pirmajā militārās izglītības koncepcijā bija paredzēta rezerves virsnieku sagatavošana. Tomēr tā netika īstenota nepietiekamo budžeta līdzekļu (tikai 0,67% no nacionālā kopprodukta), kā arī sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos izvērstās kampaņas dēļ.

Praksē netika ieviesta virsnieku dienesta gaitas plānveida daudzpakāpju sistēma, saskaņota ar atbilstošu izglītību. Uzdevumu plānot, organizēt un vadīt savus padotos spēj komandieris, kura intelektuālais un profesionālais līmenis ir augstāks par padoto. Savukārt nesalīdzināmi vieglāk veikt uzdevumu ar kareivjiem, kas ir labi apmācīti un saprot komandieri no pusvārda. Skaidrs, ka militārās izglītības sistēmai jābūt visaptverošai — no obligātā iesaukuma kareivja līdz augstākajiem virsniekiem. Mūsu valstī kareivju sagatavošana samazināta līdz minimumam, un tas prasa no instruktoriem un virsniekiem daudz augstāku profesionālo un vispārējo zināšanu līmeni.

 

Gan akadēmiskās, gan profesionālās zinības

1992. gada decembrī Romā starptautiskajā zinātniskajā seminārā "Militārās izglītības loma bruņoto spēku pārveidē",atbalstu guva mūsu speciālistu izstrādātie militārās izglītības principi, kurus 1993. gadā sāka lietot praksē jaundibinātajā NAA. Jauno virsnieku sagatavošanā dominēja uzskats, ka mācību laikā jāsaglabā atbilstošas akadēmiskās un speciālās militārās izglītības proporcijas, balstītas uz plašu vispārējās izglītības lomu. Akadēmiskos priekšmetus pasniedza augsti kvalificēti Latvijas Universitātes profesori, militārās zinības — bijušie padomju karaskolu mācību spēki un rietumvalstu speciālisti. Absolventi pēc četru gadu mācībām ieguva bakalaura grādu juridiskajās vai pedagoģijas zinībās.

Salīdzinājumam var minēt, ka Vācijā nākamie virsnieki trīs gadus apgūst militārās zināšanas, tad četrus gadus studē civilos priekšmetus Bundesvēra universitātē par Aizsardzības ministrijas līdzekļiem. ASV vairumā militāro mācību iestāžu četrus gadus 60–70% mācību laika tiek veltīts akadēmiskajai izglītošanai, un tikai pēc šīs programmas apgūšanas virsnieki mācās savā konkrētajā specialitātē. NAA uzsāka arī viengadīgo virsnieku sagatavošanas kursu personām ar augstāko izglītību. No pirmā kursa beidzējiem gandrīz visi tika atstāti akadēmijā par pasniedzējiem, tomēr mazā interesentu skaita dēļ šie kursi būtisku papildinājumu mūsu virsnieku korpusam nedeva. Trešos kursus pat neizdevās nokomplektēt, jo pieteicās 10 interesenti, bet 4 nenokārtoja iestājeksāmenus. NBS joprojām trūka virsnieku gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Kā atzīmēja kādā konferencē šogad NBS štāba priekšnieka amatā ieceltais pulkvedis Kārlis Krēsliņš, "ne vispār cilvēku, kam ir uzpleči, bet virsnieku, kas atbilstu NBS prasībām". Kādas bija prasības, tas skaidri formulēts tikai nesen. Piemēram, Zemessardzes Kurzemes brigādē 1998. gadā saskaņā ar "Militārpersonu dienesta gaitas nolikumu" tikai 10% virsnieku bija atbilstoša izglītība, lai ieņemtu attiecīgo amatu.

 

Vairāk profesionālo iemaņu

1997. gadā tika sagatavota jauna militārās izglītības koncepcija, kuru izstrādāja NAA virsnieki rektora Ilmāra Vīksnes un prorektora Jura Maklakova virsvadībā. Būtiskas izmaiņas skāra akadēmisko un profesionālo mācību priekšmetu proporcijas, palielinot pēdējo īpatsvaru. Pirmo trīs mācību posmu laikā 30% no stundu skaita tika veltīts taktikas un ar to saistīto priekšmetu apguvei, 25% — militārajai vadībai un administrācijai, 20% — svešvalodām (galvenokārt angļu). Otra būtiska iezīme — mācības tika sadalītas posmos, t.i., virsnieks var pretendēt uz mācībām augstāka līmeņa kursos, ja viņš pabeidzis iepriekšējās pakāpes kursu. Trešā iezīme — visu militārā dienesta laiku mijas mācības un dienests. Pēc kursa pabeigšanas ir noteiktu laiku ilgs dienests, lai varētu konkursa kārtībā pretendēt uz nākamajiem kursiem. Tādu bija četri līmeņi — vada, rotas, bataljona un augstāko virsnieku kursi.

1998. mācību gadu NAA sāka ar jauno programmu. Tās mērķis bija mācību kvalitātes uzlabošana, kā arī savietojamība ar vidusskolas programmām un NBS mācību centru programmām, turklāt palielināt konkurenci, pārejot uz katru nākamo militārās izglītības līmeni, tādējādi racionālāk izmantot valsts ieguldīto naudu, izglītojot spējīgākos un ātrāk atsijājot mazāk spējīgos.

Līdz šim NAA pamatkursā uzņēma Latvijas pilsoņus ar vidējo izglītību. Kaut arī akadēmijā var iegūt militāro izglītību un bakalaura grādu militārajās vadības un pedagoģijas zinībās, apgūt svešvalodas, kā arī kadeti atrodas pilnīgā valsts apgādē, saņem samērā labu stipendiju un pēc akadēmijas beigšanas tiek nodrošināti ar darbu, konkurss iestājeksāmenos ir neliels. 1993. gadā — 0,9, 1994. — 1,1, 1995. — 1,8, 1996. — 2,3, 1997. — 1,8, 1998. — 1,8, 1999. — 1,6, 2000. — 2,6. Iemesls — virsnieka profesija un vispār armijas dzīve daudziem jauniem cilvēkiem nešķiet pievilcīga, arī atalgojums nav liels, kaut pēdējos gados tas uzlabojies. Arī sociālās garantijas ir niecīgas, lai gan daudzas specialitātes ir ar ievērojamu riska pakāpi (sapieri, dienests speciālo uzdevumu vienībās, darbības ar ieročiem utt.)

Jāpiezīmē, ka 1998. gadā NAA uzņemtas 9 jaunietes, 1999. — 10, bet 2000. — 24. Viengadīgajā kursā ar augstāko izglītību 1997. gadā no uzņemtajiem 17 kadetiem 5 bija sievietes.

 

Ar domu par kvalitāti un sakārtotību

Pērnā gada nogalē aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis parakstīja pavēli "Par virsnieku militārās izglītības koncepciju". Tās mērķis — izveidot vienotu NBS virsnieku sagatavošanas sistēmu, kas nodrošinātu militārās izglītības lēcienu jaunā kvalitātē un sekmētu virsnieku militārās karjeras plānošanu, pamatojoties uz Ministriju iekārtas likuma 6. pantu un Aizsardzības ministrijas nolikuma 9. punktu.

Jaunās koncepcijas pamatprincips — virsnieka amatu var ieņemt personas, kuras ieguvušas augstāko izglītību un beigušas atbilstošā līmeņa virsnieka apmācības kursus vai absolvējušas attiecīgās ārvalstu militārās mācību iestādes.

Kas būtisks jaunajā koncepcijā?

Izveidots NBS Rekrutēšanas centrs (RC), kurā iesaistīti dažādu militāro struktūru speciālisti. RC uzdevums ir informēt, organizēt, slēgt līgumus un veikt kandidātu atlasi virsnieku profesijas iegūšanai.

Mainīta NAA pakļautība — no Aizsardzības ministrijas tā tiek nodota NBS komandiera pakļautībā. Sākot ar 2001. gada septembri, NAA pamatkursā uzņems personas ar augstāko izglītību. Mācību ilgums — viens gads, noslēdzot līgumu ar Aizsardzības ministriju uz piecus gadus ilgu aktīvā dienesta laiku. Līgumu noslēgušie augstskolu absolventi saņem vienreizēju naudas pabalstu (ap Ls 2000), kā arī no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem viņiem tiek dzēsts studiju kredīts.

Virsnieku profesijas apgūšana paralēli studijām augstskolā. Valsts licencēto augstskolu studenti Zemessardzes 65. Atsevišķā studentu bataljona programmu ietvaros divu gadu laikā apgūst studentu speciālo militāro mācību pamatkursu un iegūst rezerves kaprāļa pakāpi. Pēc tās studentiem konkursa kārtībā ir iespēja divus gadus paralēli studijām apgūt virsnieka profesiju NAA. Pēc šīs programmas sekmīgas pabeigšanas studentiem tiek piešķirta leitnanta pakāpe, viņi tiek ieskaitīti NBS rezervē, un viņiem tiek dzēsts studiju kredīts. Šiem studentiem ir iespēja, noslēdzot līgumu vismaz uz pieciem gadiem, sākt aktīvo dienestu NBS. Šajā gadījumā viņi saņem arī vienreizēju pabalstu (Ls 2000). Rezerves virsnieki tiek nosūtīti uz militārās specialitātes kursiem NAA, NBS mācību centros un ārvalstu militārās mācību iestādēs saskaņā ar mobilizācijas plāniem. Pastāv iespēja pārejai uz aktīvo dienestu.

Karavīri pēc obligātā militārā dienesta un virsdienesta karavīri, kā arī vidusskolu absolventi konkursa kārtībā var iegūt tiesības mācīties ārvalstu attiecīgajās militārajās mācību iestādēs. Viņi noslēdz līgumu uz piecus gadus ilgu aktīvo dienestu NBS pēc mācību pabeigšanas, kā arī tiek piešķirta leitnanta dienesta pakāpe.

Iegūstot virsnieka pamatizglītību, turpmākie dienesta un militārās izglītības virzieni ir šādi: komandējošā sastāva virsnieka karjera; virsnieka speciālista karjera un rezerves virsnieka karjera. Sākot aktīvo dienestu, virsniekiem ir paredzēti dažādi militārās specializācijas kursi — rotas komandieru, štāba virsnieku u. tml.

Aizsardzības ministrijas atestācijas komisija turpmāk veiks atlasi kapteiņa kursa pretendentiem no to virsnieku vidus, kuri pēc pamatkursa nodienējuši vismaz trīs gadus. Augstākie virsnieki tiks sagatavoti Baltijas aizsardzības koledžā un ārzemēs. Sākot ar 2002. gadu, vecākie virsnieki, kuriem nav augstākās izglītības, nevar tikt paaugstināti dienesta pakāpē vai atestēti augstākam amatam.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektora mācību darbā pulkvežleitnanta Jura Maklakova komentārs:

— Gandrīz katrai valstij ir sava virsnieku sagatavošanas sistēma, arī NATO valstīm nav vienotas mācību programmas, dažādas tās ir kaimiņos Igaunijā un Lietuvā. Labus virsniekus var sagatavot pēc dažādām programmām. Es neatbalstu biežas mācību programmas maiņas, bet militārie cilvēki atšķirībā no civilajiem var diskutēt līdz pavēles saņemšanai. Kad tā ir saņemta, sākas tās izpilde.

Kādi ir plusi? Jaunā programma ir lētāka. Viena aktīvā dienesta virsnieka sagatavošana ar augstāko izglītību, ieskaitot kredīta dzēšanu un vienreizējo pabalstu, sākot dienestu, izmaksā Ls 11 785, rezerves virsnieka sagatavošana — Ls 8509. Tiek sakārtotas daudzpakāpju instruktoru un virsnieku mācības, kas sekmēs virsnieku militārās karjeras plānošanu. Cēsīs darbosies instruktoru skola. Kādi būs grūtāk izpildāmie uzdevumi? Māc bažas, vai NAA kopā ar Rekrutēšanas centru izdosies nākamajā mācību gadā uzņemt astoņdesmit augstskolu absolventus. Britu pieredze rāda, ka veiksmīgai atlasei nepieciešams trīsreiz lielāks reflektantu skaits. Skaidrs, ka labākie neatnāks, jo privātajās firmās, bankās, juristu birojos algas ir nesalīdzināmi augstākas nekā virsnieka alga. Jaunās programmas pamatkursā samazināts mācību laiks, tātad mazāks būs virsnieku audzināšanai atvēlētais laiks. Bet virsnieku audzināšana ir īpaša, daudzveidīga, jo virsniekam bez teicamām profesionālām zināšanām, bez plašas akadēmiskās izglītības jābūt ar teicamu stāju tiešā un pārnestā nozīmē — gan morālā, gan fiziskā ziņā. Lai šos uzdevumus sasniegtu, nepieciešams gan laiks, gan attiecīga vide, gan labi skolotāji, gan valsts labklājība un tās armijas augsts prestižs.

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!