Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 30

Tukumā 2026. gada 29. oktobrī (prot. Nr. 11, 22. §)

Tukuma novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

IZDOTI
ar Tukuma novada domes
29.10.2026. lēmumu Nr. TND/1-1.1/26/528 (prot. Nr. 11, 22. §)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. pantu un Ministru kabineta
2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību
teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_34765) izstrādātie Tukuma novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa, kas satur funkcionālās zonas, teritorijas ar īpašiem noteikumiem un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem.

2. Ar Tukuma novada teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas dienu atzīt par spēku zaudējušiem:

2.1. Kandavas novada domes 2011. gada 30. novembra saistošos noteikumus Nr. 19 "Kandavas novada teritorijas plānojums 2011.–2023. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.2. Jaunpils novada domes 2013. gada 30. janvāra saistošos noteikumus Nr. 2 "Jaunpils novada teritorijas plānojuma 2013.–2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.3. Engures novada domes 2012. gada 20. novembra saistošos noteikumus Nr. 19 "Par Engures novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu";

2.4. Tukuma novada domes 2022. gada 26. janvāra saistošos noteikumus Nr. 10 "Grozījumi Tukuma novada domes 2012. gada 26. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 12 "Tukuma novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"";

2.5. Tukuma novada domes 2026. gada 28. maija saistošos noteikumus Nr. 18 "Grozījumi Tukuma novada domes 2026. gada 26. marta saistošajos noteikumos Nr. 12 "Lokālplānojuma, ar kuru groza Kandavas novada teritorijas plānojumu, nekustamā īpašuma "Priedītes", Cēres pagastā, Tukuma novadā, zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 9044 004 0109, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa";

2.6. Tukuma novada domes 2023. gada 31. augusta saistošos noteikumus Nr. 16 "Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu, nekustamā īpašuma daļai Jelgavas ielā 7, Tukumā, Tukuma novadā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa";

2.7. Jaunpils novada domes 2019. gada 25. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 5/2019 "Lokālplānojums daļai no nekustamā īpašuma "Jaunpils vidusskola"";

2.8. Smārdes pagasta padomes 2009. gada 28. maija saistošos noteikumus Nr. 7 "Detālplānojums Tukuma rajona Smārdes pagasta īpašumam "Krišjāņi" (kadastra Nr. 9082 006 0081)";

2.9. Engures novada domes 2010. gada 15. jūnija saistošos noteikumus Nr. 8 "Detālplānojums Engures novada Lapmežciema pagasta īpašumam "Līči";

2.10. Engures pagasta padomes 2003. gada 21. marta saistošos noteikumus Nr. P1-1 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu 24.teritorijai Engures pagasta Abragciemā";

2.11. Engures pagasta padomes 2008. gada 26. augusta saistošos noteikumus Nr. P3-23;

2.12. Engures pagasta padomes 2005. gada 18. februāra saistošos noteikumus Nr. PI-6 "Detālplānojums "FIATU" zemesgabalam Tukums rajona Engures pagasta Ķesterciemā";

2.13. Engures pagasta padomes 2009. gada 17. marta saistošos noteikumus Nr. P3-8 "Nekustamā īpašuma "Grantiņi", kadastra Nr. 9050 008 0065, detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.14. Engures pagasta padomes 2008. gada 16. septembra saistošos noteikumus P3-26;

2.15. Engures novada domes 2011. gada 17. maija saistošos noteikumus Nr. 13 "Detālplānojums Engures novada Smārdes pagasta zemesgabaliem "Krūziņi" un "Kalniņi"";

2.16. Engures novada domes 2010. gada 15. maija saistošos noteikumus Nr. 10 "Detālplānojums Engures novada Smārdes pagasta īpašumam "Mazkalāči";

2.17. Engures pagasta padomes 2009. gada 17. februāra saistošos noteikumus Nr. P3-24 "Detālplānojums "Līdumnieku", zemesgabalam Tukuma rajona Engures pagasta Ķesterciemā";

2.18. Tukuma novada domes 2010. gada 29. jūlija saistošos noteikumus Nr. 33 "Par detālplānojumu nekustamajam īpašumam "Jaunviesturi", Tumes pagastā, Tukuma novadā";

2.19. Tukuma rajona Slampes pagasta padomes 2009. gada 26. februāra saistošos noteikumus Nr. 1 "Par detālplānojumu zemes gabalam "Jaunķīvītes";

2.20. Tukuma novada domes 2010. gada 27. maija saistošos noteikumus Nr. 26 "Par detālplānojumu nekustamajam īpašuma "Čiekuri" Slampes pagastā, Tukuma novadā";

2.21. Tukuma novada domes 2010. gada 23. decembra lēmumu "Par saistošo noteikumu "Par detālplānojumu nekustamajam īpašumam "Bergi", Tumes pagastā, Tukuma novadā" apstiprināšanu";

2.22. Tukuma novada domes 2009. gada 22. oktobra saistošos noteikumus Nr. 19 "Par detālplānojumu nekustamā īpašuma "Lielrenči" teritorijas daļai Pūres pagastā, Tukuma novadā";

2.23. Tukuma rajona Sēmes pagasta padomes 2009. gada 22. janvāra saistošos noteikumus Nr. 1 "Par detālplānojumu zemes gabalam "Ziedlapas";

2.24. Engures novada domes 2011. gada 27. septembra saistošos noteikumus Nr. 23 "Detālplānojums Engures novada Lapmežciema pagasta īpašumam "Kupsa kalns";

2.25. Engures novada domes 2012. gada 17. jūlija saistošos noteikumus Nr. 11 "Detālplānojums Engures novada Lapmežciema pagasts īpašumam "Lielozoli";

2.26. Engures novada domes 2010. gada 17. augusta saistošos noteikumus Nr. 17 "Detālplānojums Engures novada Lapmežciema pagasta īpašumam "Santas"";

2.27. Engures novada domes 2011. gada 10. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 10 "Detālplānojums Engures novada Lapmežciema pagasta īpašumam "Sātiņi";

2.28. Engures pagasta padomes 2008. gada 16. septembra saistošos noteikumus Nr. P3-25;

2.29. Engures pagasta padomes 2008. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 9 "Par detālplānojuma un saistošo noteikumu apstiprināšanu zemesgabaliem "IMANTI" un "BARKĀNI";

2.30. Engures novada domes 2009. gada 22. septembra saistošos noteikumus Nr. 44 "Detālplānojums Engures novada Engures pagasta īpašumam "Mežgodiņi";

2.31. Engures pagasta padomes 2009. gada 16. jūnija saistošos noteikumus Nr. P3-48;

2.32. Engures novada domes 2012. gada 23. oktobra saistošos noteikumus Nr. 18 "Zvejnieku ceļš (zemesgabali "Dauderi", apzīmējums kadastrā 9050 009 0408, "Jūršalkas", apzīmējums kadastrā 9050 009 0370; "Burenieki", apzīmējums kadastrā 9050 009 0405; "Lācēni", apzīmējums kadastrā 9050 009 0407) Klapkalnciems, Engures pagasts, Engures novads";

2.33. Engures novada domes 2009. gada 22. septembra saistošos noteikumus Nr. 47 "Detālplānojums Engures novada Engures pagasta īpašumam "Saules"";

2.34. Engures novada domes 2009. gada 22. septembra saistošos noteikumus Nr. 41 "Detālplānojums Engures novada Engures pagasta īpašumam "Polukši"";

2.35. Engures pagasta padomes 2009. gada 17. marta saistošos noteikumus Nr. P3-45 "Zemesgabalu "Noriņas" (kadastra Nr. 9050 009 0344, "Vidussiliņi" (kadastra Nr. 9050 009 0317) un "Lapegles" (kadastra Nr. 9050 009 0101) detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.36. Engures pagasta padomes 2008. gada 26. augusta saistošos noteikumus Nr. P3-32, apstiprināti ar padomes lēmumu Nr. 10 "Par detālplānojuma un saistošo noteikumu apstiprināšanu zemesgabalam "Kastaņi";

2.37. Engures novada domes 2009. gada 22. septembra saistošos noteikumus Nr. 46 "Detālplānojums Engures novada Engures pagasta īpašumam "Irši";

2.38. Smārdes pagasta padomes 2008. gada 24. janvāra saistošos noteikumus Nr. 2 "Zemes vienības "Lejas Legzdiņi" detālplānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi";

2.39. Smārdes pagasta padomes 2008. gada 22. maija saistošos noteikumus Nr. 12 "Par detālplānojumu zemes gabalam "Skudras"";

2.40. Engures novada domes 2009. gada 18. augusta saistošos noteikumus Nr. 39 "Detālplānojums Engures novada Smārdes pagasta īpašumam "Smārdes centrs";

2.41. Smārdes pagasta padomes 2008. gada 21. augusta saistošos noteikumus Nr. 19 "Par detālplānojumu nekustamajam īpašumam "Māliņi";

2.42. Smārdes pagasta padomes 2008. gada 27. marta saistošos noteikumus Nr. 8 "Par detālplānojumu zemes gabalam "Bērzlejas"";

2.43. Smārdes pagasta padomes 2008. gada 19. jūnija saistošos noteikumus Nr. 14 "Par detālplānojumu zemesgabalam "Akšņi"".

3. Plānojuma īstenošanas brīdī izstrādes procesā esošos lokālplānojumus un detālplānojumus, attiecībā uz kuriem nav pieņemts Tukuma novada domes lēmums par plānojuma nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai, pabeidz atbilstoši Teritorijas plānojumam.

4. Pēc Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas šo saistošo noteikumu pielikumā iekļautais lokālplānojums paliek spēkā.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa

 

Pielikums
Tukuma novada domes 29.10.2026.
saistošajiem noteikumiem Nr. 30/2026

Pēc Teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanas spēkā paliek šāds lokālplānojums:

"Lokālplānojums "Jumpravas pļavas", Tukuma pilsētā un Tumes pagastā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"; apstiprināts ar Tukuma novada domes 2026. gada 27. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 24 "Grozījumi Tukuma novada domes 2026. gada 25. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 19 "Lokālplānojuma "Jumpravas pļavas", Tukuma pilsētā un Tumes pagastā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa""; pieejams portālā ĢeoLatvija.lv: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_34765.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa

 

1. pielikums
Tukuma novada domes
2026. gada 29. oktobra
saistošajiem noteikumiem Nr. 30

Tukuma novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000050975
Talsu iela 4, Tukums, Tukuma nov., LV-3101
pasts@tukums.lv http://www.tukums.lv

Tukuma novada teritorijas plānojums

Redakcija 4.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

2.4. Prasības meža ieaudzēšanai

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

Pielikumi

1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi apdzīvotajās vietās

2. pielikums. Novada nozīmes pašvaldības kultūrvēsturiskie un dabas objekti

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Tukuma novada teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) sastāvā esošie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves prasības Tukuma novada administratīvajā teritorijā un lietojami saskaņā ar valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā pieejamo apstiprinātā plānojuma interaktīvo grafisko daļu, kas pieejama hipersaitē https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_34765.

2. Apbūves noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, lietotājiem un nomniekiem, uzsākot jebkuras teritorijas plānošanu, zemes vienību izmantošanu, sadalīšanu, apvienošanu, robežu pārkārtošanu, ēku un inženierbūvju būvniecību.

3. Apbūves noteikumus detalizē lokālplānojumā vai detālplānojumā, atbilstoši mēroga noteiktībai precizējot teritorijas daļas atļauto izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus.

4. Apbūves noteikumi īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās un kultūras pieminekļu teritorijās piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošām tiesību normām.

1.2. Definīcijas

5. Apbūves noteikumos lietoti termini:

5.1. atklāta āra uzglabāšana – preču un saimniecības materiālu (metāllūžņi, motorizēto satiksmes līdzekļu vraki, būvmateriāli, grunts atbērtne, kurināmais, dārza mēslojums) uzglabāšana brīvā dabā vai būvju vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās, nav autonovietne un atrodas pilsētā vai ciemā;

5.2. ceļa vai ielas cietais segums – nostiprināta pamatne un segums – asfalts, betons, bitumens, bruģakmens vai klinkers;

5.3. ielas telpa – teritorija ielas sarkanajās līnijās, kas ietver braucamo daļu, ietvi, veloceļu, autostāvvietas, mikromobilitātes rīku novietnes, sabiedriskā transporta pieturvietas, inženiertīklus, universālā dizaina un lietišķā labiekārtojuma elementus, apstādījumus un līdzīga rakstura elementus;

5.4. inženiertehniskās apgādes būves – būves, kas nodrošina objektu ar ūdensapgādi, kanalizāciju un energoapgādi;

5.5. jūras piekrastes ciems – ciems, kas robežojas ar Rīgas līča piekrasti: Bērzciems, Abragciems, Engure, Ķesterciems, Plieņciems, Apšuciems, Klapkalnciems, Ragaciems, Lapmežciems, Bigauņciems;

5.6. kultūrvēsturiski vērtīga ēka – pašvaldības noteikta kultūrvēsturiski, arhitektoniski vai mākslinieciski vērtīga ēka ar īpašiem elementiem vai apbūves raksturu apkārtējās teritorijas, ciema, pilsētas, novada teritorijas apbūves kontekstā;

5.7. kūtsmēslu krātuve – dzīvnieku novietnes palīgbūve (īpaši aprīkota vieta) kūtsmēslu uzkrāšanai līdz to izlietošanai lauku mēslošanai vai cita veida izmantošanai;

5.8. lietišķais labiekārtojums – lietišķas atpūtas vietas ielu telpā (vismaz soliņu, atkritumu tvertņu izvietojums ikdienas gājēju maršrutos) un sabiedriskā transporta pieturvietās;

5.9. metāllūžņi – lietoti un pamesti melnie un krāsainie metāla izstrādājumi vai to daļas, kuru izmantošana iepriekšējos nolūkos ir pārtraukta, mazinājusies vai nav iespējama;

5.10. mīkstais segums – nostiprināta pamatne un segums – grants, grants–šķembu grants–smilts maisījums;

5.11. pagalms – apbūves zemes vienības daļa starp galveno būvi un kādu no zemes vienības robežām:

5.11.1. aizmugures pagalms – zemes vienības daļa starp tā aizmugures robežu un tuvāko jebkuras šīs zemes vienības galvenās būves aizmugures fasādes sienu, ko ierobežo zemes vienības sānpagalmi;

5.11.2. priekšpagalms – zemes vienības daļa visā tā platumā no ielas sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai;

5.11.3. iekšpagalms – ārtelpa apbūves teritorijā, kuru iezīmē brīvstāvošu vai savienotu namu izvietojums un kas paredzēta uz iedzīvotāju atpūtas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai;

5.11.4. sānpagalms – zemes vienības daļa no priekšpagalma līdz zemes vienības aizmugures robežai un no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai galvenās būves sānu ārsienai.

5.12. perimetrāla apbūve – zemes vienības apbūves veids, kur galvenās ēkas apjoms atrodas uz būvlaides;

5.13. piebrauktuve – teritorijas daļa piekļūšanai pie zemes vienības vai atsevišķiem objektiem;

5.14. piebraucamais ceļš – ceļš, kas šķērso vienu vai vairākas zemes vienības, nodrošinot piebraukšanu pie vienas vai vairākām zemes vienībām, ēkām, inženierbūvēm vai to grupām, tostarp kvartālu iekšienē, piemēram, māju ceļš un komersantu ceļš, bet kas nav C, D, E kategorijas iela vai ceļš un kuru var noteikt kā ceļa servitūtu Civillikuma izpratnē;

5.15. piesārņojumu radošs objekts – ražošanas, energoapgādes, atkritumu pārstrādes, loģistikas, transporta vai cits objekts, kas var pārsniegt vides trokšņa robežlielumu vai cita veida piesārņojumu, kas ietekmē dzīvojamo un publisko teritoriju dzīves un vides kvalitāti un kura tuvumā nepieciešams paredzēt pasākumus vides trokšņa mazināšanai;

5.16. velostāvvieta – viena velosipēda novietošanai paredzētā velosipēdu novietne;

5.17. vēsturiskā apbūve – būve vai būvju kopums, kas būvētas pirms 1940. gada, ar savdabīgu apbūves raksturu, noteiktu apbūves apjomu, izmēru un proporciju sistēmu, formu, arhitektūru un pielietotajiem materiāliem;

5.18. zemes vienības fronte – zemes vienības robeža pret ielu, ceļu, upes krastu vai citu atskaites teritoriju.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

6. Papildizmantošana atļauta arī kā vienīgā izmantošana zemes vienībā.

7. Jebkuru apbūves teritoriju, ievērojot Apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām un veikt teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļautās izmantošanas uzsākšanai.

8. Jebkurā funkcionālā zonā, ja tas nav pretrunā ar citu pašvaldības saistošo noteikumu un ārējo normatīvo aktu prasībām, papildus Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajam, atļauts:

8.1. teritoriju izmantot būvju un to daļu izvietošanai saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām un veikt teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļautās izmantošanas uzsākšanai;

8.2. būvēt palīgēkas zemes vienībā izvietoto ēku funkcionēšanas nodrošināšanai. Palīgēkas atļauts būvēt, nodot ekspluatācijā un izmantot paredzētajam zemes vienības izmantošanas veidam pirms galvenās ēkas nodošanas ekspluatācijā un atļauts paredzēt kā vienīgo zemes vienības izmantošanu;

8.3. mājražošana un amatniecība tik tālu, cik telpas nav jāpielāgo ražošanai un tā navuzskatāma par piesārņojošu darbību;

8.4. būves ūdensobjektu krastmalas pieejamības uzlabošanai (ceļi, takas, laipas), laivu piestātņu un eliņu būvniecība ūdensobjektu krastmalās, ievērojot šo Apbūves noteikumu un citu ārējo normatīvo aktu prasības.

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

9. Aizliegta tāda zemes vai būvju izmantošana, kas rada apdraudējumu vai izraisa būtisku vides piesārņojumu – nepieļaujami augstu risku vai neatbilstību vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī var apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību.

10. Visā Tukuma novada administratīvajā teritorijā aizliegts:

10.1. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota derīgo izrakteņu ieguves vieta;

10.2. kā dzīvojamās telpas izmantot ceļojumu treilerus, vagonus un konteinerus, kas nav projektētas kā dzīvojamās ēkas vai telpas pastāvīgai dzīvošanai, izņemot būvlaukumus;

10.3. vākt, uzkrāt vai glabāt atkritumus, izņemot atbilstoši normatīvo aktu prasībām īpaši izbūvētās vietās (laukumos, novietnēs u.tml.);

10.4. novietot, savākt vai glabāt nelietojamus vai daļēji lietojamus transportlīdzekļus, metāllūžņus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma savākšanas vieta;

10.5. veikt teritorijas uzbēršanu, izmantojot nepārstrādātus atkritumus (tai skaitā, būvgružus), piesārņotu grunti, izdedžus un tamlīdzīgus materiālus.

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

11. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:

11.1. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā jaunveidojamā platība, izņemot no 11.2. apakšpunktā līdz 11.5. apakšpunktā noteiktos izņēmumus;

11.2. ar platību pēc funkcionālās nepieciešamības, ja tas atļauts funkcionālajā zonā. Funkcionāli nepieciešamo zemes vienības platību nosaka, ņemot vērā tajā esošās vai plānotās apbūves uzturēšanu, apsaimniekošanu un funkcionēšanu. Jāievēro funkcionālā zonā noteiktais maksimālais apbūves blīvums un minimālie attālumi;

11.3. kurā, ņemot vērā esošo izmantošanu un apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktos apbūves parametrus, minimālos ugunsdrošības attālumus un minimālos attālumus no būves līdz zemes vienības robežām;

11.4. kurai nodrošinātas vai detālplānojumā vai zemes ierīcības projektā noteiktas piekļūšanas iespējas;

11.5. sadalot pašvaldības īpašumā vai pārvaldībā esošās zemes vienības, atdalot daļu zemes vienības, kas nav nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai un tālāk tiek atsavināta normatīvos aktos noteiktā kārtībā kā zemes starpgabals, lai pēc atsavināšanas pievienotu zemes vienībām, kas robežojas ar atdalāmo zemes vienības daļu.

12. Ja zemes vienībā ir vairāki funkcionālie zonējumi, pie sadalīšanas vai apvienošanas piemēro tos apbūves parametrus, kas ir pēc platības dominējošā funkcionālā zonā.

13. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošas apbūves izvietojumu un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujams noteikt mazāku jaunveidojamas zemes vienības platību nekā noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonā, izņemot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Pieļaujamā atkāpe no minimālās jaunveidojamās zemes vienības platības ir ne vairāk kā 5 %.

14. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta katrai no brīvi stāvošām vai savienotām (dvīņu, rindu māju vai sekciju tipu) dzīvojamām mājām, atļauta pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, ja tiek nodrošināti šajos Apbūves noteikumos noteiktie apbūves parametri un zemes vienības platība attiecīgajā funkcionālajā zonā.

15. Pieļaujams noteikt daudzdzīvokļu mājai piesaistīto zemes vienību vai, lai izbeigtu dalītas īpašuma tiesības, nodalīt zemes vienību, kuras platība ir mazāka par daudzdzīvokļu mājai nepieciešamo minimālo platību, ja tajās ir iespējams ievērot Apbūves noteikumos noteiktās prasības attiecībā uz apbūves blīvumu piesaistītajā zemes vienībā vai jaunveidojamajā zemes vienībā.

16. Pilsētās un ciemos minimālā jaunveidojamās zemes vienība platība neattiecas uz zemes robežu pārkārtošanu.

17. Jaunveidojamā zemes vienība tās šaurākajā vietā pilsētā un ciemā ir vismaz 5 m un lauku teritorijā vismaz 10 m plata.

18. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte – 15 m, rindu mājām – 7,5 m, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams inženierbūvēm.

19. Apbūvētas zemes vienības sadalīšanai jebkurai izmantošanai paredz tādu zemes vienības minimālo platību, kas nodrošina normatīvo aktu un Apbūves noteikumu prasību par teritorijas apbūves parametru izpildi.

20. Ciemos un pilsētās vienotas publiskās infrastruktūras nodrošināšanai, veicot jaunai dzīvojamai apbūvei paredzētas zemes vienības sadali, ceļus, ielas un laukumus plāno atsevišķā zemes vienībā, ja sadalāmā zemes vienība robežojas ar valsts vai pašvaldības esošu vai perspektīvo ceļu/ielu. Sadali veic izstrādājot detālplānojumu.

21. Izstrādājot detālplānojumu vai lokālplānojumu, piekļuve jānodrošina arī blakus esošajiem (piegulošajiem) zemesgabaliem pie valsts autoceļa, ja tiem piekļuve nav nodrošināta.

2.4. Prasības meža ieaudzēšanai

22. Meža ieaudzēšana vai plantāciju meža ieaudzēšana (apmežošana) ir atļauta, ja:

22.1. saņemti meliorācijas sistēmas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja tehniskie noteikumi par meliorētu lauksaimniecībā izmantojamu zemi;

22.2. zemes vienības vidējais lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvais novērtējums nav lielāks par 40 ballēm;

22.3. plānotā apmežojamā zemes vienība robežojas ar meža zemi;

22.4. visapkārt esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes plānotajam apmežošanas nogabalam netiek apsaimniekotas un izmantotas lauksaimniecībā.

23. Meža ieaudzēšana un plantāciju meža ieaudzēšana atļauta, rekultivējot derīgo izrakteņu ieguves vietu.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.1.1. Piekļūšanas noteikumi un pievienojumu veidošana

24. Ēkas vai inženierbūves būvniecība zemes vienībā atļauta, ja zemes vienībai nodrošināta piekļuve vismaz vienā no veidiem:

24.1. no valsts autoceļa:

24.1.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;

24.1.2. pievienojums valsts autoceļam noteikts teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā un tā kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;

24.1.3. jauns pievienojums, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

24.2. no pašvaldības ceļa vai ielas:

24.2.1. zemes vienībai ir esošs pievienojums pašvaldības ceļam vai ielai;

24.2.2. pievienojums pašvaldības ielai vai ceļam noteikts detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā;

24.2.3. jauns pievienojums, ko izveido saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

24.3. zemes vienība robežojas ar koplietošanas ceļu vai pašvaldības ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pievienojumu ceļam vai ielai saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

24.4. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts) un zemes vienībai iespējams ierīkot pievienojumu ceļam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

24.5. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts).

25. Pilsētā un ciemā, ja piekļuve paredzēta 5 un vairāk zemes vienībām, jāparedz iela, kuras parametri atbilst Apbūves noteikumu prasībām attiecīgajai ielas kategorijai.

26. Ja piebrauktuve, iela vai ceļš paredzēts piekļūšanai zemes vienībai, to nodod ekspluatācijā pirms būvniecības ieceres akcepta vai būvatļaujas saņemšanas zemes vienībā projektētajai ēkai vai vienlaicīgi ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tiek veikta teritorijas vienlaicīga un kompleksa apbūve.

27. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus, gājēju un transporta kustības drošību nodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.

3.1.2. Prasības jaunai transporta infrastruktūrai un esošās infrastruktūras pārbūvei

28. Apakšnodaļas noteikumi neattiecas uz valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" (aizsardz. Nr. 7453) un "Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs" (aizsardz. Nr. 7452) teritorijām un teritorijās ar īpašiem noteikumiem "Jūras piekrastes ciemu vēsturiskās apbūves teritorijām" (TIN41), kurās pieļaujami izņēmumi no noteiktajiem parametriem.

29. Esošo un plānoto ielu sarkanās līnijas noteiktas Apbūves noteikumu 1. pielikumā.

30. Minimālās prasības plānotai galvenās ielas (B kategorijas) telpai, izņemot valsts autoceļiem:

30.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;

30.2. sagatavojot būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:

30.2.1. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m;

30.2.2. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu – 2,5 m platumā;

30.2.3. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums – 1,6 m;

30.3. joslā starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu pēc nepieciešamības paredz ielas apgaismojumu, apstādījumus un lietišķo labiekārtojumu.

31. Minimālās prasības plānotai maģistrālās nozīmes ielas (C kategorijas) telpai:

31.1. paredz divas braukšanas joslas ar katras minimālo platumu 3,5 m;

31.2. sagatavojot detālplānojumu vai būvprojektu, izvērtē iespējamo gājēju un velosipēdistu intensitāti plānotajā ielā un pamato ietves un velosipēdu ceļa risinājumu, ņemot vērā:

31.2.1. pieļaujams ietvi apvienot ar velosipēdu ceļu ar minimālo platumu 2,5 m, ja plānotā intensitāte nepārsniedz 100 gājējus un velosipēdistus stundā;

31.2.2. ja ietvi un velosipēdu ceļu veido kā nodalītu infrastruktūru, paredz ietvi ne mazāk kā 1,5 m platumā, bet divvirzienu velosipēdu ceļu – 2,5 m platumā;

31.2.3. ietvi izbūvē abās ielas pusēs vai vienā ielas pusē ne mazāk kā 1,5 m platumā;

31.2.4. ja velosipēdu ceļu paredz katrā brauktuves pusē un nosaka braukšanas virzienu, minimālais velosipēdu ceļa platums – 1,6 m;

31.3. joslā starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu pēc nepieciešamības paredz ielas apgaismojumu, apstādījumus un lietišķo labiekārtojumu.

32. Minimālās prasības plānotai pilsētas vai ciema nozīmes ielas (D kategorijas) telpai:

32.1. divas braukšanas joslas ar minimālo platumu vismaz 3 m;

32.2. ietvi izbūvē vismaz vienā ielas pusē ar minimālo platumu 1,5 m;

32.3. atļauts paredzēt kopīgu velosipēdu ceļu un ietvi ar minimālo platumu 2,5 m;

32.4. joslā starp brauktuvi un ietvi/velosipēdu ceļu pēc nepieciešamības paredz ielas apgaismojumu, apstādījumus un lietišķo labiekārtojumu.

33. Minimālās prasības plānotai vietējas nozīmes ielas (E kategorijas) telpai:

33.1. ja plāno divas braukšanas joslas, katras minimālais platums 2,75 m;

33.2. ja plāno vienu braukšanas joslu, minimālais platums no 4 līdz 5,50 m, paredzot iespēju izmainīties ar pretī braucošu transportlīdzekli;

33.3. ja iela nav aprīkota ar ceļa zīmi Nr. 533 "Dzīvojamā zona", ierīko ietvi ar minimālo platumu 1,5 m;

33.4. ja iela aprīkota ar ceļa zīmi Nr. 533 "Dzīvojamā zona", ielas brauktuvi izmanto kā dalītu telpu gājējiem, velosipēdistiem un autotransportam, ierīkojot satiksmes drošības un mierināšanas elementus;

33.5. pēc nepieciešamības paredz ielas apgaismojumu, apstādījumus un lietišķo labiekārtojumu.

34. Pilsētas un ciema teritorijā ielu brauktuves, piebrauktuves, laukumus, autonovietnes ieklāj ar cieto vai mīksto segumu, ko izbūvē pēc nepieciešamo inženierbūvju ierīkošanas. Būvējot vai pārbūvējot ietves vai gājēju ceļus apstādījumu teritorijās, pieļaujami dažādi seguma veidi.

35. Veicot ielu pārbūvi vai jaunu ielu būvniecību, ierīko vaļējo vai slēgto lietusūdeņu atvadi, veic ielas apstādījumu atjaunošanu vai jaunu apstādījumu veidošanu visā ielā vai ielas posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas telpiskos parametrus un inženiertīklu izvietojumu.

36. Strupceļa ielas vai ceļa izveides gadījumā ievēro nosacījumus:

36.1. strupceļa ielas galā ierīko pagaidu vai patstāvīgu autotransporta apgriešanās laukumu ar minimālo platumu 12 x 12 m vai loku;

36.2. detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā izvērtē nepieciešamību strupceļa ielas galā plānot ielas perspektīvu turpinājumu, paredzot ielas savienojumu ar citu atbilstošas kategorijas ielu, kad tas tehniski kļūs iespējams;

36.3. detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā izvērtē nepieciešamību strupceļa turpinājumā nodrošināt gājēju un veloceļam paredzētu koridoru, kas veido savienojumu ar citu esošu vai plānotu ielu.

37. Jauni autoceļu, ceļu, ielu un gājēju šķērsojumi ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru jāplāno divos līmeņos, kā arī labiekārtojuma elementi un būves nedrīkst pasliktināt dzelzceļa redzamību un kustības drošību.

3.1.3. Prasības autonovietņu un velosipēdu novietņu skaitam un izvietojumam

38. Ja šajos Apbūves noteikumos nav noteikts citādi, vispārējā gadījumā nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m² objekta (turpmāk šajā apakšnodaļā – objekta) stāva platības.

39. Publiskās apbūves, rūpnieciskās apbūves teritorijās vai labiekārtotā ārtelpā minimālais autostāvvietu un velostāvvietu skaits:

39.1. tirdzniecības objektos uz 30–50 m² tirdzniecības zāles un izstāžu zāles platības – 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

39.2. lielveikalos uz 10–20 m² tirdzniecības zāles platības – 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

39.3. tirgos uz katrām divām tirdzniecības vietām – 5 autostāvvietas, 1 velostāvvieta;

39.4. restorānos un kafejnīcās uz katrām 5 sēdvietām – 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

39.5. tūrisma un atpūtas objektos uz katrām 5 apmeklētāju vietām – 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

39.6. sporta būvēs uz katrām 20 skatītāju vietām – 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

39.7. kultūras iestādēs uz katrām 7 skatītāju vietām – 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

39.8. atpūtas objektiem uz vienlaikus 7 apmeklētājiem – 1 autostāvvieta, 0,2 velostāvvieta;

39.9. pie kapsētām uz katriem kapsētas 2000 m² – 1 autostāvvieta (minimāli 10 autostāvvietas), 0,2 velostāvvieta;

39.10. automazgātavām uz vienu mazgāšanas vietu – 1 autostāvvieta;

39.11. autoservisiem uz katru tehniskās apkopes stendu – 3 autostāvvietas.

40. Objekta pārbūves vai funkcijas maiņas gadījumā attiecībā uz pārbūvējamo objekta daļu piemēro 39. punkta prasības.

41. Atļauts samazināt autostāvvietu skaitu ne vairāk kā par 30 % no 39. punktā noteiktā minimālā skaita, ja būvniecības ierosinātājs sagatavo autostāvvietu pietiekamības pamatojumu, ko akceptē būvniecības ieceres dokumentācijā. Pamatojumā norāda plānotā autostāvvietu skaita ietekmējošos faktorus, tai skaitā, nodrošinājumu ar sabiedrisko transportu, teritorijas izmantošanas specifiku un prognozējamo transporta plūsmu aprēķinus.

42. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" un "Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā pieļaujami izņēmumi no 39. punktā noteiktā minimālā autostāvvietu skaita, ja būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā vai detālplānojumā iekļauts pamatojums.

43. Jaunbūvējamām daudzdzīvokļu mājām, kā arī pārbūves gadījumā palielinot dzīvokļu skaitu, nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka, rēķinot uz vienu dzīvokli vismaz vienu autostāvvietu.

44. Autonovietni vai velosipēdu novietni atļauts paredzēt kā vienīgo izmantošanas veidu atsevišķā zemes vienībā kā galvenā vai papildizmantošanas veida apkalpojošo infrastruktūru.

45. Ja pie jaunbūvējamas publiskās apbūves nepieciešamo īslaicīgās apstāšanās autostāvvietu skaitu nav iespējams nodrošināt zemes vienības robežās, tās atļauts paredzēt blakus esošo ielu brauktuvju malās, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ja tas netraucē transporta vai gājēju kustību un neapdraud satiksmes drošību.

46. Ja zemes vienība vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem lietošanas veidiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo autostāvvietu skaits, kopējo nepieciešamo autostāvvietu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.

47. Autostāvvietas, kas paredzētas vienam objektam, nevar uzskatīt par autostāvvietām citam objektam, izņemot, ja šim citam objektam nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un autostāvvietu lietošanas laiku iespējams savietot.

48. Autonovietnes teritorijā ierīko apstādījumus:

48.1. gar robežu ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, izņemot autostāvvietas ielu sarkano līniju robežās;

48.2. ja autonovietnē autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 vai autonovietnes platība lielāka par 500 m² – vismaz 10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem (platībā ieskaita vainaga projekciju) vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām.

49. Pilsētu un ciemu ielu malu stāvvietās un stāvlaukumos pie publiskām pašvaldību iestādēm, parkiem, tirdzniecības veikalu stāvlaukumos, pie tūrisma objektiem un daudzdzīvokļu māju pagalmos paredz vidēji ātrās vai ātrās uzlādes iekārtas:

49.1. vienā vidēji ātrās uzlādes stacijā vai ātrās uzlādes stacijā paredz vismaz divas pieslēgvietas;

49.2. vidēji ātrās uzlādes stacijā vai ātrās uzlādes stacijā iekārtu izvietojumu paredz iespējami tuvu, kur elektrotransportlīdzekļu stāvvietas ir blakus;

49.3. vietās, kur uzlādi spēj veikt arī sabiedriskais transports – autobusi un mikroautobusi, paredz ātrās vai īpaši ātrās uzlādes stacijas, kur stacijā var paredzēt īpaši ātro, ātro un vidēji ātro uzlādes iekārtu kombināciju;

49.4. elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju aizliegts būvēt ietves teritorijā un tā nedrīkst ietekmēt gājēju kustību.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.2.1. Vispārīgas prasības teritoriju inženiertehniskai apgādei

50. Plānojot ielas un ceļus, paredz vietu nepieciešamo pazemes inženiertīklu izvietošanai.

51. Jaunus pazemes inženiertīklus pilsētā un ciemā prioritāri izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām.

3.2.2. Ūdensapgāde un kanalizācija

52. Pilsētas un ciema teritorijā visas dzīvojamās un publiskās jaunbūvējamas un pārbūvējamas ēkas pievieno centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, ja esošie maģistrālie vai sadalošie sadzīves kanalizācijas vai ūdensapgādes tīkli atrodas līdz 50 m attālumā no jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas zemes vienības robežas un, ja saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem pieslēgšanās tiem ir iespējama.

53. Teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā ierīkojama centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma" (TIN110) līdz centralizēto tīklu ierīkošanai 50 m attālumā no jaunbūvējamas vai pārbūvējamas ēkas zemes vienības robežas, būvniecības ieceres dokumentācijā paredz perspektīvos pieslēguma atzarus ar iespēju pieslēgties centralizētajiem notekūdeņu savākšanas tīkliem, izņemot, ja zemes vienības platība pārsniedz 2400 m².

54. Ja pilsētās un ciemos centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma nav izbūvēta vai pieslēgšanās tai nav iespējama:

54.1. kā decentralizētā kanalizācijas sistēma atļauta:

54.1.1. hermētiski noslēgta krājtvertne;

54.1.2. bioloģiskās attīrīšanas iekārta (ar paraugu ņemšanas vietu);

54.1.3. jūras piekrastes ciemos hermētiski noslēgta krājtvertne zemes vienībās ar platību līdz 1200 m² un krasta kāpu aizsargjoslā neatkarīgi no zemes vienības platības. Zemes vienībās ar platību lielāku par 1200 m² un ārpus krasta kāpu aizsargjoslas atļauta bioloģiskās attīrīšanas iekārta (ar paraugu ņemšanas vietu), ja tās izplūde atrodas vismaz 1 m virs augstākā sezonālā gruntsūdens līmeņa. Ja šo prasību nav iespējams nodrošināt, ierīko hermētiski noslēgtu krājtvertni.

54.2. individuālā ūdensapgāde pieļaujama no akas, spices vai urbuma.

55. Ārpus pilsētu un ciemu teritorijām:

55.1. kā decentralizētā kanalizācijas sistēma atļauti būvnormatīvā atļautie sadzīves notekūdeņu kanalizācijas veidi;

55.2. individuālā ūdensapgāde atļauta no akas, spices vai urbuma.

56. Hermētiski noslēgtu krājtvertni ierīko teritorijā starp ielas sarkano līniju un būvlaidi pilsētās un ciemos.

57. Individuālās ūdens ieguves vietas aizliegts izvietot tuvāk par 10 m no iespējamiem ūdens piesārņojuma avotiem.

58. Ierīkojot jaunas pilsētas un ciema ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas vai pārbūvējot esošās, virszemes, lietus un gruntsūdeņu savākšanu un novadīšanu nodala no centralizētās sadzīves kanalizācijas sistēmas.

59. Lokālplānojumā vai detālplānojumā pilsētās un ciemos ārpus teritorijām ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā ierīkojama centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma" (TIN110), paredzot decentralizētās kanalizācijas un individuālās ūdensapgādes risinājumu, ietver vides risku izvērtējumu par ietekmēm (no piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām, no kapsētām (to sanitārajās aizsargjoslās), uz pazemes ūdens ņemšanas vietām un to bakterioloģiskajām un ķīmiskajām aizsargjoslām, uz virszemes ūdeņu kvalitāti un to jūtību no piesārņojuma (ņemot vērā upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus), uz pazemes ūdeņu kvalitāti un aizsargātību no piesārņojuma, uz meliorācijas sistēmām, paaugstinātu gruntsūdens līmeni un applūšanas risku un citu iespējamu vides risku izvērtējumu pēc nepieciešamības).

3.2.3. Lietusūdeņu novadīšana

60. Lietusūdens novadi risina zemes vienības ietvaros, iespēju robežās izmantojot ilgtspējīgu lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumus. Pieslēgums lietusūdens kanalizācijas sistēmai iespējams tikai vietās, kur tāda ir ierīkota un tikai ar pārplūdi pēc lietusūdens uzkrāšanas zemes gabala ietvaros. Lietusūdens pieslēguma apjomu pamato ar aprēķinu.

61. Zemes vienības reljefa izmaiņas un piebraucamo ceļu izbūvi paredz tā, lai lietusūdeņi netecētu uz blakus zemes vienību kā virszemes notece.

62. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izbūvē jaunas vai pārbūvē esošu vaļējo lietusūdeņu novadīšanas sistēmu (grāvjus) projektētos izmēros ar dabīgām notecēm, saglabājot grāvju vienoto noteces sistēmu.

63. Aizliegta vaļējo lietusūdeņu novadīšanas sistēmu pārbūve par slēgtajām, izņemot gadījumus:

63.1. ja tiek veikta ielas vai ceļa izbūve vai pārbūve saskaņā ar apstiprinātu būvniecības ieceres dokumentāciju;

63.2. kad nepieciešams izbūvēt jaunu iebrauktuvi, kuras platums nevar būt lielāks par 5 m.

3.2.4. Alternatīvā energoapgāde

64. Vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, būvniecība ir aizliegta šādās teritorijās:

64.1. pilsētas vai ciema teritorijā;

64.2. teritorijā ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība" (TIN11) (2 km zona ap pilsētām un ciemiem);

64.3. ja cita īpašnieka īpašumā esoša zemes vienība lauku teritorijā atrodas 800 m vai tuvāk plānotajai vēja elektrostacijai un teritorijas plānojumā attiecīgajā zemes vienībā atļauta dzīvojamā apbūve vai publiskā apbūve, ja nav saņemts attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums;

64.4. lauku teritorijā tuvāk dzīvojamai ēkai nekā attālums, kas ir četras reizes lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums, ja nav saņemts attiecīgās dzīvojamās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

65. Pilsētā ir aizliegta alternatīvo energoapgādes inženierbūvju izvietošana ielas pusē, izņemot gadījumu, ja tiek arhitektoniski atrisināts to novietojums, kas nepasliktina vides kontekstu, nerada papildu troksni.

66. Vēja elektrostacijas būvniecības iecere jāiesniedz VAS "Latvijas Gaisa satiksme" izvērtēšanai un saskaņošanai, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos jāsaņem arī Aizsardzības ministrijas atļauja.

67. Dzīvojamai ēkai vai publiskai ēkai mirgošanas efekts no vēja elektrostacijas rotora lāpstiņu kustības nedrīkst pārsniegt nulle stundas gadā, ja nav saņemts attiecīgās ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

3.3. Prasības apbūvei

3.3.1. Vispārīgas prasības

68. Ja teritorija atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai Engures, vai Lapmežciema pagastā un ja plānotā būvniecības vieta atrodas dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētā īpaši aizsargājamā biotopā, pirms būvniecības uzsākšanas saņem sertificēta sugu un biotopu eksperta slēdzienu ar rekomendācijām tālākai teritorijas izmantošanai un apbūvei.

69. Aizliegta ēkas vai tās daļas atrašanās un projicēšanās ārpus zemes vienības robežas, izņemot, ja:

69.1. zemesgrāmatā ierakstīts ēku servitūts;

69.2. zemes vienības robeža sakrīt ar sarkano līniju un ēkas ielas fasādē ir izvirzījums (arhitektonisks elements), kura projekcija uz zemes izvirzās ārpus zemes vienības robežas teritorijā starp sarkanajām līnijām bet ne vairāk kā 1,5 m. Šāda arhitektoniska elementa minimālais augstums virs zemes ir 3,5 m.

70. Ēkas augstums nevienā ēkas punktā nedrīkst pārsniegt attālumu pusotru (1,5) reizi starp ēku un blakus zemes vienības robežu, izņemot sekojošus gadījumus:

70.1. esošo ēku atjaunošanas, pārbūves gadījumā;

70.2. pilsētu vēsturiskajā centrā pie robežām gar ielu;

70.3. kad saņemts rakstisks saskaņojums no blakus zemes vienības īpašnieka.

3.3.2. Pagalmi

71. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegta atklāta (āra) uzglabāšana un krautņu veidošana – aizliegts ierīkot komposta kaudzes, vākt un uzglabāt būvmateriālus, kurināmo materiālu, metāllūžņus un tamlīdzīgus priekšmetus.

72. Iekškvartāla brīvstāvošā apbūvē pagalmu platību nosaka saskaņā ar ugunsdrošības normām.

3.3.3. Būvlaides

73. Pilsētas vai ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no ielas sarkanās līnijas:

73.1. B, C vai D kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus – 6 m. Valsts autoceļiem saskaņā ar autoceļa infrastruktūras turētāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un/vai nosacījumiem;

73.2. E kategorijas ielai – 3 m;

73.3. piebrauktuvēm, kas nodrošina piekļūšanu ne vairāk kā piecām zemes vienībām, gājēju vai velosipēdu ielām vai ceļiem – 3 m.

74. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženiertīklus, labiekārtojuma elementus, piebrauktuves pie ēkas, autostāvvietas, velosipēdu novietnes, elektrotransporta līdzekļu uzlādes stacijas.

75. Teritorijās ar iedibinātu perimetrālu apbūvi, kur kvartāla robežās vismaz 3 ēkas atrodas uz būvlaides, ēku izvieto ar fasādi uz iedibinātās būvlaides.

3.3.4. Attālumi starp būvēm

76. Degvielas uzpildes stacijas naftas produktu tvertnes un uzpildes iekārtas izvieto speciālos laukumos, ievērojot minimālo drošības attālumu 50 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām.

77. Atklāta tipa automazgātavām, kuras atrodas tuvāk par 100 m no dzīvojamām ēkām vai atpūtas zonām, jāizbūvē atbilstoša aizsargsiena, kas pasargā no automazgātavu trokšņa un aerosoliem.

78. Minimālais būvju attālums no valsts nozīmes vai pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas grāvjiem un regulētām ūdensnotekām – 10 m no grāvja krants un viegli nojaucams žogs – 5 m.

3.3.5. Prasības fasādēm, jumtiem un ēkas konstruktīvajiem elementiem

79. Pie jebkuras būvniecības veic ēku un teritorijas fotofiksāciju, un materiālus pievieno būvniecības ieceres dokumentācijai.

80. Ēkas pilsētā un ciemā un ēkas, kuras atrodas vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijās (TIN4 un TIN41), valsts kultūras pieminekļu teritorijā un aizsardzības zonā, fasādes krāsu risinājumu saskaņo pašvaldībā, izstrādājot krāsu pasi, izņemot gadījumus, kas noteikti citos normatīvos aktos. Krāsu pasē jānorāda visu ēkas daļu (piemēram, ārsienu, logu, durvju, jumta seguma, arhitektonisko detaļu, dūmvadu, vēdkanālu, koka, metāla detaļu u.c.) krāsu toņi ar krāsu kodu un koda izcelsmes avotu (krāsu kataloga turētājs). Krāsu pasei pievienojami fotoattēli ar esošo situāciju un krāsu risinājuma foto montāžu vai ēkas fasāžu zīmējumi.

81. Nav atļauti apkārtējā vidē neiederīga krāsojuma jumti un fasādes, tai skaitā nav atļauts tāds krāsojums, kas kompozicionāli vai krāsu izvēles ziņā kontrastē ar apkārtējo apbūvi. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijās (TIN4 un TIN41) ēkas krāsojamas atbilstoši arhitektūras stila īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām.

82. Marķīzes (pie sienas piestiprinātus sauljumus) izvieto tā, lai tās netraucē gājēju un transporta kustību ielās: ne tuvāk par 0,5 m no brauktuves un ne zemāk par 2,2 m virs ietves.

83. Marķīzes krāsu saskaņo ar fasādes risinājumu, pilsētā marķīzes vizuālo risinājumu saskaņo pašvaldībā.

84. Aizliegta elektrības un sakaru vadu, kabeļu izvietošana uz ēku fasādēm, nepieciešama to iestrāde vai ieguldīšana zemē vai ēkas iekšienē.

85. Pilsētā un ciemā aizliegta ventilācijas vai apkures sistēmu cauruļvadu izvadīšana un iekārtu uzstādīšana ēkas fasādē pret ielu, ceļu vai publisko ārtelpu, izņemot gadījumus, kad paredzēts individuāls arhitektonisks risinājums, un tas ir iekļauts būvniecības ieceres dokumentācijā.

86. Pie ielas esošas ēkas ielas pusē gar ietvi ierīko lietusūdeņu reni, notekcauruli vai citu lietusūdeņu novadīšanas sistēmu. Notekcaurules un to galus ierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Notekcauruļu galus izvieto ne augstāk kā 15 cm virs ietves un ne tālāk kā 25 cm no ārsienas.

3.3.6. Būves dzīvniekiem

87. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai izmanto šim nolūkam būvētas vai pielāgotas būves, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām.

88. Pilsētās un ciemos lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētās būves atļauts izvietot funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorija pilsētās un ciemos (L1) un Lauksaimniecības teritorija retinātai apbūvei ciemos (L2), ievērojot normatīvo aktu prasības un minimālos attālumus.

89. Lauku teritorijā minimālais attālums no kūtsmēslu krātuves līdz dzīvojamajai vai publiskai apbūvei blakus esošā zemes vienībā – 200 m, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas noteiktajā attālumā, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

90. Vircas bedres, kūtsmēslu glabātuves un organisko mēslu kompostēšanas laukumi iekārto atbilstoši normatīvo aktu prasībām un to izvietošana aizliegta priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

3.3.7. Prasības apbūvei īpaši aizsargājamos biotopos jūras piekrastes ciemos

91. Šīs apakšnodaļas prasības piemērojamas jūras piekrastes ciemos zemes vienībās, kurās saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmu reģistrēts īpaši aizsargājamais biotops.

92. Ēkas izmēram zemes vienībā jābūt samērojamam ar esošo dabisko vidi (reljefu, koku daudzuma zaudēšanu teritorijā). Plānotai ēkai jāatstāj pēc iespējas mazāka ietekme uz īpaši aizsargājamā biotopa veģetāciju un reljefa formu. Ēku paredz vairākos stāvos, samazinot ēkas izbūves ārējo perimetru.

93. Ēkas perimetrā nav pieļaujama ūdensnecaurlaidīga seguma ierīkošana izņemot piebraucamos ceļus un ieejas ceļus ēkā no ielas, tādejādi netraucējot ūdens infiltrāciju teritorijā un mazinot erozijas riskus.

94. Dzīvojamo apbūvi vēlams izvietot tā, lai netiktu mainīta īpaši aizsargājamā biotopa struktūra zemes vienību dziļumā. Ēka apvienojama ar autonovietni vai bez, maksimāli nodrošinot visu plānoto komforta un tehnoloģiju līmeni (piemēram, ēkas ar zaļajiem jumtiem).

95. Pagalmu daļās ievērojama maksimāla vides neietekmēšana, dabas un ainavas baudīšanai ierīkojamas terases vai ēkas jumta izmantošana ar mērķi saglabāt esošo dabisko vidi īpaši aizsargājamā biotopa struktūrā.

96. Ēku dizainam jāiekļaujas apkārtējās ainavas toņos. Ēkas apdarei vēlams izmantot betona, koka un stikla materiālus.

97. Pēc ēkas izbūves pārējā zemes vienībā saglabājama īpaši aizsargājamā biotopa reljefa struktūra. Aizliegts tās aizbērt, uzbērt vai citādāk ietekmēt. Tas ietver arī esošās zemsedzes saglabāšanu, nepakļaujot tās aizaudzēšanu ar invazīvajām vai ekspansīvajām augu sugām.

98. Būvniecības rezultātā atraktās vietas pēc ēkas uzbūvēšanas labiekārtojamas, izmantojot šai vietai raksturīgos augus. Saglabājamā īpaši aizsargājamā biotopa teritorijā nav pieļaujama esošās zemsedzes aizaudzēšana ar tam neraksturīgām sugām un sakņu un augļu dārza ierīkošana.

99. Teritorijā ārpus apbūves vietas saglabā dzīvotspējīgos kokus. Skatu atsegšanai aizliegts ierīkot izzāģētas skatu līnijas.

100. Ārpus ēku vietām aizliegts ierīkot labiekārtojuma objektus, novēršot augsnes izmīdīšanu un kāpu eroziju, izņemot piekļuvei uz palīgbūvēm (maza apjoma un vieglas konstrukcijas būvēm). Piekļuvei uz palīgbūvēm ierīkojamas koka laipas, saglabājot dabisko reljefu un zemsedzi.

101. Atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogu bez pasētas, sekojot esošajām reljefa augstuma atzīmēm.

102. Lietus ūdens galvenokārt iesūcināms gruntī. Nedrīkst pieļaut strauju lietus ūdens atvadi no teritorijas, kas rada noskalojumus reljefa formās. Šādos gadījumos veidojami lietus uzkrāšanas risinājumi, kur uzkrāto ūdeni var izmantot teritorijas uzturēšanā.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.4.1. Prasības ārtelpas elementiem

103. Labiekārtojuma elementus ierīko tā, lai tie ainaviski iekļautos vidē, vienlaikus nodrošinot objektu apkalpošanu un drošu ekspluatāciju.

104. Plānojot jaunu apbūvi, paredz atkritumu tvertņu novietnes laukumus atbilstoši prognozētajam atkritumu apjomam un veidam, izvērtē funkcionālos, higiēniskos un estētiskos aspektus, kā arī apkārtējās apbūves raksturu. Atkritumu tvertņu izvietojumu nosaka detālplānojumā, būvniecības ieceres dokumentācijā saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebraucamo ceļu un gājēju ceļu plānojumu.

105. Ielas posmā vismaz viena kvartāla garumā, skvērā vai parkā uzstāda viena veida vai savstarpēji stilistiski saskaņotus funkcionāli nepieciešamos ārtelpas elementus: atkritumu tvertnes, velosipēdu novietnes un soliņus.

106. Ielu apgaismošanai izmanto virs ielām iekārtus vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņi ir arhitektoniski saskanīgi katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā.

107. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs izmanto arī pie ēku fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus.

108. Veicot būvniecību zemes vienībā, izņemot transporta lineārās infrastruktūras būvniecību ielas teritorijā, maksimāli saglabā esošos kokus.

109. Teritorijas labiekārtojuma elementu vizuālo veidolu un noformējumu veido saskanīgu ar apkārtējo ēku arhitektonisko stilu.

3.4.2. Prasības žogiem

110. Zemes vienību atļauts iežogot:

110.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienības robežu;

110.2. ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju, ceļa servitūta teritorijas robežu vai ne tuvāk par ceļa nodalījuma joslas robežu;

110.3. gar valsts autoceļu – vismaz 0,5 metru aiz ceļa zemes nodalījuma joslas robežas vai atbilstoši VSIA "Latvijas Valsts ceļi" tehniskajos noteikumos noteiktajā attālumā valsts autoceļa aizsargjoslā;

110.4. stūra zemes vienībā – pa redzamības brīvlauku;

110.5. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā gar ūdenstilpi vai ūdensteci – pa tauvas joslas robežu vai ne tuvāk par 10 m no krasta līnijas, applūstošajā teritorijā atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu (bez pasētas, drāšu un sietu žogi);

110.6. gar valsts vai pašvaldības nozīmes ūdensnoteku un koplietošanas meliorācijas novadgrāvi – 10 m attālumā no novadgrāvja krants, bet ciema teritorijā ar blīvu apbūvi – 5 m attālumā no novadgrāvja krants. Žogiem jābūt pārvietojamiem, lai varētu veikt aizsargjoslas teritorijas apsaimniekošanu.

110.7. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.

111. Pilsētas un ciema teritorijā:

111.1. aizliegta ķēžu un dzeloņstiepļu izmantošana žogos;

111.2. aizliegts žogu stabu atbalstus izvietot sarkanajās līnijās;

111.3. gar ielu, ceļu un publisku ārtelpu aizliegta ruļļveida žogu sietu un citu neatbilstošu materiālu žogu aizpildījumam izmantošana.

112. Žoga vērtne nedrīkst atrasties ielas, ceļa vai autoceļa sarkanajās līnijās.

113. Žogiem jābūt saskanīgiem ar ēku un blakus zemes vienību žogu arhitektūru.

114. Prasības žoga augstumam un caurredzamībai:

114.1. Tukuma pilsētā žogiem gar ielām, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju perimetrālās apbūves situācijā jābūt ne augstākiem par 1,7 m, ja žogs nav prettrokšņa ekrāns un vismaz 15 % caurredzamībai;

114.2. Kandavas pilsētā un ciemos žogiem gar ielām, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju perimetrālās apbūves situācijā jābūt ne augstākiem par 1,7 m, ja žogs nav prettrokšņa ekrāns un vismaz 40 % caurredzamībai;

114.3. žogiem lauku teritorijā jābūt ne augstākiem par 2,5 m. Ņemot vērā teritorijas izmantošanas veida specifiku (lauksaimnieciska izmantošana, rūpnieciskā apbūve, publiskā apbūve u.tml.), atļauts būvēt augstākus žogus;

114.4. lauku teritorijā gar ceļiem aizliegta blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība, izņemot, ja tas nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma, saskaņojot ar ceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

114.5. jūras piekrastes ciemos žoga pasētas augstums nedrīkst pārsniegt 50 cm;

114.6. dzīvžogs nedrīkst būt augstāks par 3 m, izvietojot to tādā attālumā no zemes vienības robežas, lai dzīvžogu būtu iespējams apkopt. 

115. Aizliegts nožogot daudzdzīvokļu māju zemes vienības vai tās daļas, izņemot saimniecības pagalmus, bērnu rotaļu laukumus, atpūtas un sporta būvju teritorijas un citas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku teritorijas daļas, ja tiek saglabāta brīva piekļuve visām ēkām un inženierbūvēm un tas nerada šķēršļus teritorijas kopējai apsaimniekošanai un operatīvā transporta piekļūšanai vai, ja tiek projektēta jauna ēka un nožogošana paredzēta būvniecības ieceres dokumentācijā.

3.4.3. Prasības piekļuvei pie publiskiem ūdeņiem

116. Grafiskajā daļā noteiktas apgrūtinātās teritorijas (zonas) kājāmgājēju piekļuvei pie publiskajiem ūdeņiem.

117. Piekļuves reģistrēšanas un labiekārtošanas procesā atļauts tās novietojumu precizēt detalizētākā mērogā vai ievērojot faktiskos apstākļus teritorijā.

118. Piekļuvi sākumpunktā un pie publiskā ūdens iezīmē ar informācijas zīmēm.

3.4.4. Apstādījumi un atsevišķi koki pilsētas un ciema teritorijā

119. Būvējot jaunu ielu, starp sarkanajām līnijām veido atsevišķu ielas apstādījumu joslu, ja to pieļauj ielas profils. Būvniecības ieceres dokumentācijā pamato apstādījumu veidu un izvietošanas principus.

120. Apstādījumu joslu gar ielu veido, ievērojot nosacījumus:

120.1. apstādījumu joslas gar ielu ierīkošanas mērķis ir veidot stilistiski vienotus apstādījumus visā joslā vai vismaz viena kvartāla garumā, lai nodrošinātu pilsētas vai ciema zaļās infrastruktūras tīklojumu un ekoloģisko līdzsvaru;

120.2. apstādījumu joslas gar ielu risinājumu iekļauj lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, pamatojot joslas platumu un stādījumu veidošanas principus (piemēram, vairākpakāpju stādījumi, koku rinda, noteikta stila stādījumi u.tml.);

120.3. ja būvniecības iecerē paredzēts veidot jaunus stādījumus ielā ar esošiem stādījumiem, jaunos stādījumus veido, ņemot vērā esošo stādījumu raksturu (veidu un stilu).

121. Norobežojošus stādījumus vides kvalitātes uzlabošanai (aizsardzībai pret troksni un gaisa piesārņojumu) veido:

121.1. būvējot daudzdzīvokļu māju pie C vai D kategorijas ielas, stādījumus ierīko ielas pusē;

121.2. gar zemes vienības robežu, kurā izvieto rūpniecības uzņēmumu vai tirdzniecības un pakalpojumu objektu, kura stāvu platība ir lielāka par 300 m² un 50 m rādiusā ap attiecīgo objektu izvietota vai funkcionālā zonā atļauta dzīvojamā apbūve vai vispārējās izglītības iestāde. Joslu veido gar robežu, kas vērsta dzīvojamās apbūves vai vispārējās izglītības iestādes virzienā. To ierīko ar vairākpakāpju stādījumiem un vismaz 4 m platumā.

122. Ja publiskos apstādījumos augošiem kokiem veido apdobi, minimālais apdobes malas attālums no koka stumbra – 1,5 m, no krūma vidus – 1 m. Ielu apstādījumos apdobes platums var tikt samazināts – kokiem 0,75 m un krūmiem 0,5 m, noklājot to ar caurumotu metāla plākšņu, ekobruģa, oļu vai citiem segmateriāliem, kas novērš nomīdīšanu, augsnes sablīvēšanu un nodrošinot gaisa un ūdens apmaiņu augsnē.

123. Apstādījumos publiskiem mērķiem paredzētā teritorijā un publiskajā ārtelpā prioritāri izmanto dižstādus (stāda stumbra apkārtmērs viena metra augstumā vismaz 12 cm).

124. Kokus un krūmus, kuru pieauguša auga augstums pārsniedz 10 m, stāda ne tuvāk par 3 m no zemes vienības robežas vai ne tuvāk par 2 m no ielas sarkanās līnijas. Prasības neattiecas uz ielu apstādījumiem starp ielas sarkanajām līnijām.

125. Veicot koku un krūmu stādīšanu, ievēro minimālos attālumus no būvēm:

125.1. no ēkas ārsienas līdz:

125.1.1. koka stumbram – 5 m;

125.1.2. krūma vidum – 1,5 m;

125.2. no ietves vai gājēju ceļa malas līdz koka stumbram – 0,7 m;

125.3. no ielas brauktuves, ceļa nostiprinātās apmales malas līdz koka stumbram – 2 m;

125.4. no pašvaldības nozīmes koplietošanas grāvja augšmalas līdz koka stumbram – 5 m;

125.5. no nogāzes – 1 m.

126. Ķemeru nacionālā parka ainavu aizsardzības zonās apstādījumos aizliegts izmantot invazīvas un ekspansīvas augu sugas.

127. Koki nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu insolāciju.

128. Veicot būvniecības, kravu transportēšanas vai citus ar teritorijas izmantošanu saistītus darbus, aizliegts bojāt koku sakņu sistēmu, stumbru un vainagu.

129. Publiskiem lietošanas veidiem paredzētu ēku un daudzdzīvokļu māju būvniecībai pieprasa tehniskos noteikumus no pašvaldības ainavu arhitekta.

3.4.5. Apstādījumu aizsardzības nosacījumi būvdarbu procesā

130. Veicot būvdarbus apstādījumos vai atsevišķu koku tuvumā, darbu izpildītāja pienākums ir iežogot esošo koku stumbrus ar vairogiem, kas nav zemāki par diviem metriem.

131. Veicot būvdarbus, nav pieļaujama koku stumbru apbēršana ilgāk par desmit dienām.

132. Veicot ielu un laukumu cietā seguma klāšanas darbus, ap koku stumbriem saglabā apdobi vismaz 2,5 m diametrā, bet ap krūmiem – vismaz 1,5 m diametrā. Apdobi atļauts noklāt ar ekosegumu vai metāla režģi.

133. Koka sakņu sistēmas rajonā kabeļus un cauruļvadus iegulda, nepārcērtot koku saknes. Ja darbu veikšanas gaitā saknes tiek bojātas, pārcirsto sakņu galus rūpīgi nolīdzina un tranšeju piepilda ar barības vielām bagātu augsni.

134. Ja koku vai krūmu atraktās saknes netiek apbērtas ar grunti vai substrātu tuvāko četru stundu laikā pēc rakšanas darbu uzsākšanas, jānodrošina atsegto sakņu piesegšana ar maisaudumu (vai analogu materiālu) divās kārtās un laika apstākļiem atbilstoša mitrināšana līdz būvbedres aizbēršanai.

135. Ja būvdarbus traucē koku vai krūmu zari vai, ja tie tiek bojāti, darbu veicējam jānodrošina vainaga kopšanu pēc iespējas saglabājot auga dabisko vainaga formu.

136. Ja būvdarbu laikā tiek bojāta koka miza/stumbrs, darbu veicējam nekavējoties jānodrošina bojājuma nosegšanu ar mitru maisaudumu un bojājuma vietas apkopšanu (jāveic 12 stundu laikā).

137. Koku un krūmu vainaga kopšanu, sakņu atrakšanu, apgriešanu un bojājuma vietas apkopšanu veic kvalificēts kokkopis-arborists vai dārznieks.

138. Par apstādījumu atjaunošanu pēc būvdarbu veikšanas ir atbildīgs būvdarbu veicējs.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.5.1. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas

139. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā nav veikta piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai.

140. Būvniecību var veikt vienlaicīgi ar sanācijas uzsākšanu, ja sanācijas nosacījumi ir iekļauti būvniecības ieceres dokumentācijā vai sanācijas programmā.

3.5.2. Prasības aizsardzībai pret troksni

141. Ja apbūves teritorijas izmantošanas funkcijai normatīvajos aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežlielumus, attiecīgā apbūves teritorijas izmantošanas funkcija atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs būvē prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

142. Plānojot izmantošanas veidu, kura radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic paredzamā trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa līmeņa modelēšanu.

143. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa modelēšanas rezultātiem, izvērtē iespējamos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, kas var ietvert ēku arhitektūru, grunts vaļņus un prettrokšņu barjeras, stādījuma joslas u.c. risinājumus. Nepieciešamos prettrokšņa risinājumus, to apjomu un veidu iekļauj būvniecības ieceres dokumentācijā.

144. Prettrokšņa būvakustiskos risinājumus neparedz valsts autoceļa nodalījuma joslā, izņemot, ja šāds risinājums saskaņots ar autoceļa īpašnieku.

145. Ārpus autoceļa nodalījuma joslas atļauts ierīkot tādus būvakustiskos prettrokšņa pasākumus kā valnis un stādījumi.

3.5.3. Prasības rūpniecisko avāriju riska objektiem

146. Biogāzes koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojums, atļauts izbūvēt tikai lauku teritorijā.

147. Minimālo objekta attālumu no pilsētas vai ciema teritorijas robežas izvērtē ietekmes uz vidi novērtējuma procesā ņemot vērā paredzēto tehnoloģisko darbību un iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju dzīves vidi.

3.5.4. Prasības ģeoloģiskā riska teritorijām

148. Krasta un ēku aizsardzībai pret jūras krasta eroziju atļauts būvēt jaunus un pārbūvēt un atjaunot esošos krasta nostiprinājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

149. Krasta stiprināšanas pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz blakus esošajām zemes vienībām. Pašvaldībā iesniedz atbilstoša speciālista izvērtējumu un paredzēto pasākumu plānu.

3.5.5. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei

150. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve atļauta funkcionālajās zonās:

150.1. Mežu teritorija (M);

150.2. Lauksaimniecības teritorija (L);

150.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R);

150.4. Ūdeņu teritorija (Ū).

151. Derīgo izrakteņu ieguves vietu ietekmes mazināšanai uz apkārtējām teritorijām noteikti minimālie attālumi to ierīkošanai. Derīgo izrakteņu ieguves vietas aizliegtas:

151.1. pilsētā un ciemā, un tuvāk par 500 m no pilsētas vai ciema robežas (izņemot ciemu Industriālais parks);

151.2. tuvāk par 200 m no lauku teritorijā esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves ēkas, izņemot gadījumu, ja tās atrodas derīgo izrakteņu ieguvēja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;

151.3. valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā un aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā ap kultūras pieminekli, izņemot gadījumus, ja saņemts atbildīgās institūcijas kultūras pieminekļu aizsardzības jomā saskaņojums;

151.4. tuvāk par 200 m no kapsētas zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts pašvaldības kā kapsētas īpašnieka saskaņojums;

151.5. tuvāk par 10 m no blakus esošās zemes vienības robežas, izņemot, ja saņemts zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida saskaņojums.

152. Ja bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves vietai līdz šo Apbūves noteikumu spēkā stāšanās dienai ir izsniegta derīgo izrakteņu atradnes ieguves atļauja, tad līdz atļaujas derīguma termiņa beigām nepiemēro Apbūves noteikumu 151. punktu.

153. Pirms atļaujas saņemšanas derīgo izrakteņu ieguves vietas ekspluatācijas uzsākšanai zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai derīgo izrakteņu ieguvējs noslēdz līgumu ar novada pašvaldību, vienojoties par derīgo izrakteņu ieguves apjomu un ieguves laiku, transportēšanas ceļiem un kārtību, kādā notiks šo ceļu uzturēšana un atjaunošana, risinājumiem derīgo izrakteņu ieguves (transportēšanas) negatīvās ietekmes mazināšanai uz tuvumā esošo dzīvojamo un publisko apbūvi, rekultivācijas u.c. nosacījumiem.

154. Grafiskās daļas kartē attēlotas teritorijas ar īpašiem noteikumiem "Teritorija ar atšķirīgiem noteikumiem derīgo izrakteņu ieguvei" (TIN12), kam papildu noteikumi noteikti 5.1.3. apakšnodaļā.

155. Ja zemes vienībā plānotajā derīgo izrakteņu ieguves vietā vai tās tiešā tuvumā dabas datu pārvaldības sistēmā ir reģistrēts īpaši aizsargājamais biotops, pirms derīgo izrakteņu ieguves projekta izstrādes saņem sugu un biotopu eksperta slēdzienu ar rekomendācijām tālākai teritorijas izmantošanai un apbūvei.

3.6. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība

3.6.1. Vispārīgās prasības

156. Prasības kultūras mantojuma saglabāšanai piemēro kā speciālas prasības. Tās attiecas uz:

156.1. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes, reģiona nozīmes un vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem, to teritorijām un aizsardzības zonām;

156.2. Reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Nr. 7452 "Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs" un Nr. 7453 "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" (turpmāk – pilsētbūvniecības pieminekļa "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" un "Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs") teritorijai un tā aizsardzības zonai;

156.3. pašvaldības noteiktajām novada nozīmes kultūrvēsturiskām un dabas teritorijām (noteiktas kā teritorija ar īpašiem noteikumiem TIN4 Novada nozīmes pašvaldības kultūrvēsturiskā un dabas teritorija) un objektiem (Apbūves noteikumu pielikums Nr. 2).

3.6.2. Prasības valsts kultūras pieminekļu, to aizsardzības zonu teritorijās

157. Valsts kultūras pieminekļa, izņemot arheoloģiskā pieminekļa, un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā plāno un veic tādu izmantošanu, tajā skaitā apbūvi, kas neiznīcina kultūras pieminekli vai nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību, respektējot šīs kultūrvēsturiskās vērtības – telpisko izveidojumu, reljefa un apstādījumu sistēmu, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas u.tml.

158. Jebkādu teritorijas izmantošanu valsts kultūras pieminekļa aizsargjoslā (aizsardzības zonā) plāno, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

159. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā nav pieļaujama jauna būvniecība, jaunu ceļu vai ielu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.

160. Pirms būvniecības, meliorācijas, ceļu būves, teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas un citu saimniecisko darbu uzsākšanas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs informē šo darbu veicēju par valsts kultūras pieminekļiem paredzamo darbu zonā.

161. Aizliegts veikt meliorācijas un ūdens līmeņa regulēšanas darbus ūdensobjektos, ja tie var izjaukt valsts kultūras pieminekļu un tiem piegulošo parku saglabāšanai nepieciešamo hidroģeoloģisko stāvokli un pārveidot esošo reljefu.

162. Atjaunojot vai pārbūvējot valsts kultūras pieminekļus – ēkas:

162.1. nav pieļaujama to fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, balkonu, dekoratīvo fasāžu rotājumu u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu aiļu kompozicionālā dalījuma un iestikloto ieejas durvju vērtņu dalījumu izmaiņas, izņemot gadījumus, kad izmaiņas saskaņo atbildīgā institūcija kultūras pieminekļu aizsardzības jomā;

162.2. oriģinālie logi, durvis un kāpnes ir restaurējamas, to nomaiņa ir pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo atbilstoši stilistikai kultūras pieminekļa būvniecības laikā;

162.3. fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama vēsturiskās ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses.

3.6.3. Prasības pilsētbūvniecības pieminekļu "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" un "Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā

163. Pilsētbūvniecības pieminekļa "Tukuma pilsētas vēsturiskais centrs" un "Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā papildus ievēro:

163.1. atļauti tādi attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktie izmantošanas veidi un apbūves parametri, kas nepazemina kultūrvēsturiskās ainavas un kultūras pieminekļa vērtību;

163.2. saimniecisko darbību plāno un veic, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi un nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri, tostarp risinājumu valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas teritorijā saskaņojot atbildīgajā institūcijā kultūras pieminekļu aizsardzības jomā;

163.3. pilsētbūvniecības pieminekļu teritoriju esošo vēsturisko pilsētbūvniecības apbūves raksturu, kur veicot ēku būvniecību un teritoriju labiekārtojumu izvērtē:

163.3.1. apbūves plānojuma struktūru;

163.3.2. telpisko izveidojumu (apjomu);

163.3.3. ainavu un tās mērogu;

163.3.4. panorāmas un siluetu;

163.3.5. apstādījumu sistēmu;

163.3.6. laukumu apbūvi un to telpisko izkārtojumu;

163.3.7. kvartālu telpisko organizāciju;

163.3.8. ēku iekšpagalmus;

163.3.9. seno būvju konstrukcijas kultūras slāni;

163.3.10. raksturīgo reljefu un ūdeņus, apbūvētas vides saistību ar dabisko vidi;

163.3.11. ēku proporcijas;

163.3.12. ēku fasādes elementus;

164. Veicot būvniecību un saimniecisko darbību ievēro:

164.1. zemes vienības veido atbilstoši konkrētajā kvartālā raksturīgajam, dominējošajam zemes vienības lielumam un konfigurācijai;

164.2. kvartālos ar perimetrālu apbūvi saglabā apbūves veidu;

164.3. pārbūvējot vai atjaunojot ēkas ielas malā, tās pārbūvē vai atjauno atbilstoši vides kontekstam, pēc iespējas saglabājot vēsturiskās iezīmes un iepriekšējo veidolu;

164.4. jaunbūves projekta risinājuma pamatojumam būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā sagatavo apkārtējās apbūves pilsētbūvniecisko analīzi ielas telpu ietverošo kvartālu mērogā;

164.5. jaunas apbūves gadījumā ievēro bijušās vai blakus esošo ēku proporcijas (augstuma un ēkas platuma proporcija, fasādes un jumta proporcija), galvenās augstumu atzīmes (jumta augstums, dzegas augstums, logu un durvju augstumi, dekoratīvo elementu augstumi), un ēkas apdarē lieto raksturīgus dekoratīvos elementus.

165. Lai saglabātu vēsturisko teritorijas raksturu, jaunbūvējamo un pārbūvējamu ēku apjomu nosaka atbilstoši šādām prasībām:

165.1. ēkas maksimālo apjomu nosaka atbilstoši vidējam ēku apjomam apkārtnē (aprēķina teritorijā);

165.2. ēkas apjoms nedrīkst pārsniegt aprēķināto vidējo ēkas apjomu vairāk kā par 20 %. Aprēķinā neietver palīgēkas;

165.3. aprēķina teritorija aptver apbūvētās zemes vienības, kas robežojas ar apbūvējamo zemes vienību (pie ielas – arī zemes vienības ielas pretējā pusē), vai piecas apbūvējamajai zemes vienībai tuvākās apbūvētās zemes vienības;

165.4. ja tuvākajās apbūvētajās zemes vienībās ir ēkas ar ievērojami atšķirīgu apbūves laukumu, tad aprēķina teritoriju nosaka, ietverot kvartālu, kas robežojas ar tuvākajām ielām; šādā gadījumā aprēķinā neietver ēkas ar netipiskiem apjomiem.

166. Ēku apdarē ievēro:

166.1. atļautie jumta materiāli – māla un betona dakstiņi, gludais metāls. Nav pieļaujamas iepriekšminēto jumta segumu imitācijas;

166.2. fasādes krāsojumam ieteicams izmantot dabīgas krāsas;

166.3. aizliegts likvidēt vai vienkāršot apdares elementus, iebūvēt plastmasas logus, izmantot fasāžu apmetumu, izņemot, ja tiek atjaunots esošs kaļķu apmetums, nodrošinot pietiekamu gaisa caurlaides spēju;

166.4. logu un ārdurvju nomaiņas gadījumā atļauts tos aizvietot tikai ar koka logu rāmjiem un koka durvīm, saglabājot to vēsturisko dalījumu;

166.5. aizliegts izvietot saules paneļus uz ēku fasādēm un jumta, kas vērsts pret publisko ārtelpu, izņemot plakanos jumtus;

166.6. aizliegts izvietot objektus uz ēku fasādēm un jumtiem, kas vērsti pret publisko ārtelpu, ja tie maina fasādes raksturu vai ietekmē ēku siluetu un ielas ainavu.

167. Teritorijas labiekārtošanā ievēro:

167.1. žogiem aizliegts izmantot metāla sietu, izņemot sporta būvju nožogošanai;

167.2. izvieto tikai vēsturiska izskata apgaismes stabus, kuru izskatu saskaņo pašvaldībā;

167.3. veidojot jaunus un pārveidojot esošos apstādījumus, saglabā vēsturisko teritorijas apstādījumu veidu un raksturu.

168. Ielu pārbūvē ievēro:

168.1. izmaiņas ielu profilā un segumos pieļaujamas, samērīgi izvērtējot izmaiņu nepieciešamības pamatojumu kopsakarā ar kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas interesēm;

168.2. aizliegts likvidēt esošo kalto un apaļo akmeņu bruģi vai pārklāt to ar citu klātni;

168.3. veicot ielu un ietvju pārbūvi, to virsmu aizliegts paaugstināt attiecībā pret esošo ēku un citu būvju pamatiem, pakāpieniem, ieejām, iebrauktuvēm, pagrabu kāpnēm, ja šīs izmaiņas pasliktina ēku vai citu būvju tehnisko stāvokli;

168.4. ielas teritorijā izvietojamos funkcionālos un dekoratīvos vides dizaina elementus (soliņus, atkritumu urnas, velosipēdu novietnes, margas, izkārtnes, afišu stabus u.tml.) veido stilistiski saskanīgus ar ielas vēsturisko raksturu (ainavu).

3.6.4. Prasības novada nozīmes kultūrvēsturiskām un dabas teritorijām

169. Aizliegts iznīcināt pašvaldības noteiktās novada nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas un objektus, jānodrošina to saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana.

170. Pirms kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas veic ēkas detaļu fotofiksāciju, kuras materiālus pievieno būvniecības ieceres dokumentācijai.

171. Kultūrvēsturiski vērtīgo ēku oriģinālos logus, durvis un kāpnes restaurē. To nomaiņa pieļaujama tikai tad, ja to saglabāšana vairs nav iespējama un gadījumos, kad izmaiņas pamatotas ar arhitektonisko izpēti. Nav pieļaujama logu nomaiņa ar plastmasas vai metāla konstrukciju logiem. Durvju un kāpņu nomaiņas gadījumā tās izgatavo autentiskas iepriekšējām durvīm vai kāpnēm.

172. Veicot kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas atjaunošanu vai restaurāciju, saglabā tās konstruktīvo sistēmu, jumta formu, fasāžu elementus un apdari.

173. Veicot kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas pārbūvi, saglabā tās vēsturisko vērtību veidojošos elementus.

174. Nav pieļaujama jaunas vēsturiskajai apbūves funkcijai neatbilstošas apbūves veidošana, ja tā pazemina kultūrvēsturiski vērtīgās ēkas vērtību.

175. Nav pieļaujama kultūrvēsturisku vērtīgu ēku fasāžu vienkāršošana un arhitektonisko veidojumu (portālu, loga apmaļu, dzegu, verandu, balkonu, dekoratīvo fasāžu rotājumu u.c.) likvidācija vai pārbūve, kā arī logu ailu kompozicionālā dalījuma izmaiņas, izņemot gadījumus, kad izmaiņas pamatotas ar arhitektonisko izpēti. Jaunām piebūvēm pie esošām ēkām jārespektē apkārtējās vēsturiskās apbūves tradīcijas.

176. Kultūrvēsturiski vērtīgo ēku fasāžu apmešanu vai apšūšanu veic ar vēsturiskajām tradīcijām atbilstošiem materiāliem un faktūru. Ja nepieciešama ēkas ārsienu siltināšana, to veic no ēkas iekšpuses.

177. Kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas jumta segumam atļauts izmantot māla dakstiņus, cinkoto skārdu, dabīgo šīferi. Aizliegts izmantot skārda loksnes ar dakstiņu un citu materiālu imitāciju. Pieļaujams tāds skārda segums, kas ir ar vēsturisku lokšņu veidu savienojuma imitāciju.

178. Ja kultūrvēsturiski vērtīgā ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās atjaunošana un restaurācija, un ir zudusi attiecīgās ēkas kultūrvēsturiskā vērtība īpašnieka apzinātas patvaļības darbības vai bezdarbības rezultātā, tās vietā pieļaujama tāda paša apjoma būve vai arī atšķirīga, pēc iespējas saglabājot originālās proporcijas, ja izmaiņas pamatotas ar apkārtējās ainavas analīzi kvartāla robežās un bojātās ēkas arhitektonisko izpēti, iekļaujot autentiskās būves elementus.

179. Ja kultūrvēsturiski vērtīgo ēku nav iespējams atjaunot, ko nosaka sertificēta būvspeciālista atzinums, tās vietā būvē jaunu ēku, saglabājot oriģinālās proporcijas un fasāžu apdari.

180. Kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas jumta plaknē pret ceļu, ielu vai publisko ārtelpu aizliegts izvietot jumta logus un saules paneļus.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

181. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

182. Savrupmāju apbūve (11001).

183. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

184. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot automazgātavas, gāzes un degvielas uzpildes stacijas un citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas pilsētās.

185. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

186. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

187. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

188. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

189. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

190. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības.

191. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

192. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
193.	Savrupmāju apbūve	1200 m2 1	40 3		līdz 11 4	līdz 3 6	30
194.	Vasarnīcu apbūve	1200 m2 1	40 3		līdz 9 4	līdz 2 7	30
195.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1200 m2 1	40 3		līdz 11 5	līdz 3 6	30
196.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1200 m2 1	40 3		līdz 11 5	līdz 3 6	30
197.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1200 m2 1	40 3		līdz 11 5	līdz 3 6	30
198.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1200 m2 1	40 3		līdz 11 5	līdz 3 6	30
199.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2 1	40 3		līdz 11 5	līdz 3 6	30
200.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2 1	40 3		līdz 11 5	līdz 3 6	30
201.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	2
202.	Labiekārtota ārtelpa	2			līdz 6	līdz 1
203.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	2

4.1.1.5. Citi noteikumi

204. Publiskās apbūves izmantošanas veidi atļauti, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

205. Minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, elektromobiļu uzlādes stacijas) atļautas, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

206. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 10 %, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda dabiskā apgaismojuma prasības.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija mežaparkā (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

207. Savrupmāju apbūves teritorija mežaparkā (DzS1) ir funkcionālā zona, ko nosaka mežaparkā jeb teritorijā ar palielinātu meža īpatsvaru, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

208. Savrupmāju apbūve (11001).

209. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

210. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot automazgātavas, gāzes un degvielas uzpildes stacijas vai objektus, kas veic piesārņojošas darbības.

211. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

212. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

213. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
214.	Savrupmāju apbūve	2400 m2	14		līdz 9 9	līdz 2 11	65
215.	Vasarnīcu apbūve	2400 m2	14		līdz 9 9	līdz 2 11	65
216.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2400 m2	14		līdz 9 10	līdz 2 11	65
217.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2400 m2	14		līdz 9 10	līdz 2 11	65
218.	Labiekārtota ārtelpa	8			līdz 6	līdz 1
219.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	8

4.1.2.5. Citi noteikumi

220. Publiskās apbūves izmantošanas veidi atļauti, veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

221. Teritorijā ārpus tieši apdzīvotās daļas (zem ēkām, pagalmā) nav pieļaujama dabiskās zemsedzes pārveidošana (augsnes uzbēršana, mauriņa veidošana u.tml.). Piebraucamo ceļu veidošanai iespēju robežās izmantojami dabā konstatējami ceļi.

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

222. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi, kas nepārsniedz trīs stāvus. To nosaka mājokļa funkcijas nodrošināšanai, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

223. Savrupmāju apbūve (11001).

224. Rindu māju apbūve (11005).

225. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

226. Biroju ēku apbūve (12001).

227. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot restorānus, bārus un kafejnīcas esošās daudzdzīvokļu mājās un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas pilsētās.

228. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

229. Kultūras iestāžu apbūve (12004): izņemot ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem.

230. Sporta būvju apbūve (12005).

231. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

232. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

233. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

234. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

235. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot publisko apspriešanu.

236. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002): sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības.

237. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

238. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte ( %)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
239.	Savrupmāju apbūve	1200 m2 12	40 14		līdz 11 15	līdz 3 17	30
240.	Rindu māju apbūve	300 m2	40 14		līdz 11 15	līdz 3 17	30
241.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	2000 m2	40 14		līdz 14 16	līdz 3 18	30
242.	Biroju ēku apbūve	1200 m2 12	40 14		līdz 14 16	līdz 3	15
243.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1200 m2 12	40 14		līdz 14 16	līdz 3	15
244.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1200 m2 12	40 14		līdz 14 16	līdz 3	15
245.	Kultūras iestāžu apbūve	1200 m2 12	40 14		līdz 14 16	līdz 3	15
246.	Sporta būvju apbūve	1200 m2 12	40 14		līdz 14 16	līdz 3	15
247.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1200 m2 12	40 14		līdz 14 16	līdz 3	15
248.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1200 m2 12	40 14		līdz 14 16	līdz 3	15
249.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2 12	40 14		līdz 14 16	līdz 3	15
250.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2 12	40 14		līdz 14 16	līdz 3	15
251.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	1200 m2 12	40 14		līdz 14 16	līdz 3	15
252.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	13
253.	Labiekārtota ārtelpa	13			līdz 6	līdz 1
254.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	13

4.2.1.5. Citi noteikumi

255. Atkritumu konteineru laukumus ierīko aizēnotās, labi vēdināmās vietās. Tos norobežo ar krūmu dzīvžogu vai atsevišķu koku stādījumiem vai blīvu žogu. Pie atkritumu konteineru laukumiem paredz piebrauktuves.

256. Ja esošas zemes vienības platība ir mazāka nekā noteiktā minimālā jaunveidojamas zemes vienības platība, atļauts pārsniegt noteikto maksimālo apbūves blīvumu, bet ne vairāk kā par 20 %, ja ievēro minimālo būvlaidi, ugunsdrošības attālumus starp ēkām, minimālo attālumu no zemes vienības robežas un izpilda dabiskā apgaismojuma prasības.

257. Prasības bērnu rotaļu, atpūtas, vingrošanas u.tml. laukumiem:

257.1. minimālais attālums no daudzdzīvokļu māju logiem līdz laukumam – 8 m;

257.2. jaunu laukumu neierīko tiešā brauktuves vai krustojuma tuvumā, paredz laukuma funkcionālo nožogojumu brauktuves pusē.

258. Zemes vienībā var atrasties vairāk kā 1 galvenā ēka, ja ievēro noteiktos apbūves parametrus un zemes vienības sadales iespējas, tai skaitā nodrošinot piekļuvi pie jaunveidotajām zemes vienībām atbilstoši šo Apbūves noteikumu prasībām.

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

259. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

260. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

261. Rindu māju apbūve (11005).

262. Biroju ēku apbūve (12001).

263. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot objektus, kas veic piesārņojošas darbības un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas pilsētās.

264. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

265. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

266. Sporta būvju apbūve (12005).

267. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

268. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

269. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes.

270. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

271. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot publisko apspriešanu.

272. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

273. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

274. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte ( %)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
275.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	2000 m2	50		līdz 27	līdz 7	20
276.	Rindu māju apbūve	300 m2	50		līdz 11 20	līdz 3	20
277.	Biroju ēku apbūve	600 m2	50		līdz 15		15
278.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	600 m2	50		līdz 15		15
279.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	600 m2	50		līdz 15		15
280.	Kultūras iestāžu apbūve	600 m2	50		līdz 15		15
281.	Sporta būvju apbūve	600 m2	50		līdz 15		15
282.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	600 m2	50		līdz 15		15
283.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	600 m2	50		līdz 15		15
284.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	600 m2	50		līdz 15		15
285.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	600 m2	50		līdz 15		15
286.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	600 m2	50		līdz 15		15
287.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	19
288.	Labiekārtota ārtelpa	19			līdz 6	līdz 1
289.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	19

4.3.1.5. Citi noteikumi

290. Papildu noteikumi publiskai apbūvei esošās daudzdzīvokļu mājās:

290.1. aizliegta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, restorānu, bāru, klubu vai kafejnīcu ierīkošana;

290.2. aizliegta telpu mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem ierīkošana;

290.3. publiskai apbūvei un teritorijas izmantošanai jāatrodas ēkas pirmajā stāvā, kā arī to var izvietot ēkas pagrabstāvā vai cokola stāvā, bet ne vairāk kā 25 % no ēkas kopējās platības un ierīkojot atsevišķu ieeju no ārpuses.

291. Ja Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) robežojas ar Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS), zemes vienībā, kas robežas ar šo teritoriju daudzstāvu apbūves augstums nedrīkst pārsniegt četrus stāvus.

292. Neapbūvētās zemes vienības daļas izmanto kā labiekārtotu publisko ārtelpu, to iežogošana aizliegta, izņemot jaunas daudzdzīvokļu mājas apbūvē.

293. Prasības bērnu rotaļu, atpūtas, vingrošanas u.tml. laukumiem:

293.1. minimālais attālums no daudzdzīvokļu māju logiem līdz laukumam – 8 m;

293.2. jaunu laukumu neierīko tiešā brauktuves vai krustojuma tuvumā, paredz laukuma funkcionālo nožogojumu brauktuves pusē.

294. Zemes vienībā var atrasties vairāk kā 1 galvenā ēka, ja ievēro noteiktos apbūves parametrus un zemes vienības sadales iespējas, tai skaitā nodrošinot piekļuvi pie jaunveidotajām zemes vienībām atbilstoši šo Apbūves noteikumu prasībām.

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

295. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

296. Biroju ēku apbūve (12001).

297. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas pilsētās.

298. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

299. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

300. Sporta būvju apbūve (12005).

301. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

302. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

303. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

304. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

305. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

306. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): veicot publisko apspriešanu.

307. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

308. Rindu māju apbūve (11005).

309. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

310. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
311.	Biroju ēku apbūve	21	60		līdz 21 24	līdz 5 26	10
312.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	21	60		līdz 21 24	līdz 5 26	10
313.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	21	60		līdz 21 24	līdz 5 26	10
314.	Kultūras iestāžu apbūve	21	60		līdz 21 24	līdz 5 26	10
315.	Sporta būvju apbūve	21	60		līdz 21 24	līdz 5 26	10
316.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	21	60		22	līdz 5 26	10
317.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	21	60		līdz 21 24	līdz 5 26	10
318.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	21	60		līdz 21 24	līdz 5 26	10
319.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	21	60		līdz 21 24	līdz 5 26	10
320.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	21	60		līdz 21 24	līdz 5 26	10
321.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	21	60		līdz 21 24	līdz 5 26	10
322.	Labiekārtota ārtelpa	22			līdz 6	līdz 1
323.	Rindu māju apbūve	300 m2	60		līdz 11 23	līdz 3 25	10
324.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	2000 m2	60		līdz 21 24	līdz 5 26	10
325.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	21	60		līdz 21 24	līdz 5 26	10

4.4.1.5. Citi noteikumi

326. Jaunveidojamām publiskās apbūves teritorijām veido publiski pieejamu ārtelpu (apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi, atpūtas vietas u.c.) vismaz 20 % no teritorijas kopējās platības.

327. Nav atļauta tāda apbūve un saimnieciskā darbība, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem.

328. Ja vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko skaņas sienu vai blīvu koku vai krūmu stādījumu joslu, vai citu atbilstošu risinājumu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

329. Zemes vienībā var atrasties vairāk kā 1 galvenā ēka, ja ievēro noteiktos apbūves parametrus un zemes vienības sadales iespējas, tai skaitā nodrošinot piekļuvi pie jaunveidotajām zemes vienībām atbilstoši šo Apbūves noteikumu prasībām.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija kultūrvēsturiskām vērtībām (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

330. Publiskās apbūves teritorija kultūrvēsturiskām vērtībām (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

331. Biroju ēku apbūve (12001): konferenču centri, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

332. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot automazgātavas, degvielas uzpildes stacijas, gāzes uzpildes stacijas, transporta apkalpes uzņēmumus vai citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas pilsētās.

333. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): veicot publisko apspriešanu – viesu māja vai cita veida īslaicīgas apmešanās vieta (viesu nams, pansija) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

334. Kultūras iestāžu apbūve (12004): telpas mākslas, izklaides un atpūtas pasākumiem un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

335. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

336. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

337. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

338. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
339.	Biroju ēku apbūve	27	60		līdz 21	līdz 4	20
340.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	27	60		līdz 21	līdz 4	20
341.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	27	60		līdz 21	līdz 4	20
342.	Kultūras iestāžu apbūve	27	60		līdz 21	līdz 4	20
343.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	27	60		līdz 21	līdz 4	20
344.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	27	60		līdz 21	līdz 4	20
345.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	27	60		līdz 21	līdz 4	20
346.	Labiekārtota ārtelpa	27			līdz 6	līdz 1

4.4.2.5. Citi noteikumi

347. Nav atļauta tāda apbūve saimnieciskā darbība, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem un būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

348. Jebkurai izmantošanai paredz tādu zemes vienības minimālo platību, kas nodrošina normatīvo aktu un Apbūves noteikumu prasību par teritorijas apbūves parametriem un autonovietnēm izpildi.

349. Prioritāri veic ēku atjaunošanu un pārbūvi, nav pieļaujama jaunu, esošai apbūvei neraksturīgu būvju būvniecība.

350. Apbūvi un labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas un apbūves identitāti un autentiskumu. Plānotās apbūves iekļaušanos ainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi, saskaņojot ar atbildīgo institūciju kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un pašvaldību.

351. Jaunu apbūvi plāno, respektējot esošu ēku un ainavas kultūrvēsturiskās vērtības. Veido apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļa vērtību un nerada traucējumus tā ietverošajai ainavai.

352. Kultūras pieminekļa ēkas vai apbūves kompleksa vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu transporta, inženierbūvju vai iekārtu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.

353. Papildus ievēro šo Apbūves noteikumu apakšnodaļu 3.6. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība.

4.4.3. Publiskās apbūves teritorija dzīvnieku patversmei (P2)

4.4.3.1. Pamatinformācija

354. Publiskās apbūves teritorija dzīvnieku patversmei (P2) ir funkcionālā zona, ko nosaka dzīvnieku patversmes izveidei Tukuma pilsētā, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

355. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

356. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.4.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
357.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	28	20		līdz 11	līdz 2	20
358.	Labiekārtota ārtelpa	28			līdz 6	līdz 1

4.4.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

359. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

360. Savrupmāju apbūve (11001).

361. Rindu māju apbūve (11005).

362. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

363. Biroju ēku apbūve (12001).

364. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot restorānus, bārus un kafejnīcas esošās daudzdzīvokļu mājās un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas pilsētās.

365. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

366. Kultūras iestāžu apbūve (12004): izņemot naktsklubus, ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem esošās daudzdzīvokļu mājās.

367. Sporta būvju apbūve (12005).

368. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

369. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

370. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

371. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

372. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

373. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

374. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

375. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

376. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

377. Noliktavu apbūve (14004).

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
378.	Savrupmāju apbūve	1200 m2 29	60		līdz 11 31	līdz 3 32	10
379.	Rindu māju apbūve	300 m2	60		līdz 11 31	līdz 3	10
380.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10
381.	Biroju ēku apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10
382.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10
383.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10
384.	Kultūras iestāžu apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10
385.	Sporta būvju apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10
386.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	30	60		30	līdz 5	10
387.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10
388.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10
389.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10
390.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10
391.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10
392.	Labiekārtota ārtelpa	30			līdz 6	līdz 1
393.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10
394.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	30	60		līdz 21	līdz 5	10
395.	Noliktavu apbūve	30	60		līdz 21	līdz 5	10

4.5.1.5. Citi noteikumi

396. Nav atļauta tāda apbūve un saimnieciskā darbība, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem.

397. Ja vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko skaņas sienu vai blīvu koku vai krūmu stādījumu joslu, vai citu atbilstošu risinājumu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija jūras piekrastē (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

398. Jauktas centra apbūves teritorija jūras piekrastē (JC1) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai jūras piekrastes ciemā, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā ciema centrs.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

399. Savrupmāju apbūve (11001).

400. Rindu māju apbūve (11005).

401. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

402. Biroju ēku apbūve (12001).

403. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

404. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

405. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

406. Sporta būvju apbūve (12005).

407. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

408. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

409. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

410. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

411. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

412. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

413. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

414. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

415. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

416. Noliktavu apbūve (14004).

4.5.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
417.	Savrupmāju apbūve	1200 m2	60		līdz 11 34	līdz 3 35	10
418.	Rindu māju apbūve	300 m2	60		līdz 11 34	līdz 3 35	10
419.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	2000 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
420.	Biroju ēku apbūve	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
421.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
422.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
423.	Kultūras iestāžu apbūve	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
424.	Sporta būvju apbūve	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
425.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	1200 m2	60		33	līdz 3	10
426.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
427.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
428.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
429.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
430.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
431.	Labiekārtota ārtelpa	33			līdz 6	līdz 1
432.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
433.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10
434.	Noliktavu apbūve	1200 m2	60		līdz 15	līdz 3	10

4.5.2.5. Citi noteikumi

435. Nav atļauta tāda apbūve un saimnieciskā darbība, kas pasliktina vides situāciju apkaimē, rada traucējumus iedzīvotājiem.

436. Ja vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve robežojas ar zemes vienību, kurā atļauta dzīvojamā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko skaņas sienu vai blīvu koku vai krūmu stādījumu joslu, vai citu atbilstošu risinājumu, kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

437. Zemes vienībā var atrasties vairāk kā 1 galvenā ēka, ja ievēro noteiktos apbūves parametrus un zemes vienības sadales iespējas, tai skaitā nodrošinot piekļuvi pie jaunveidotajām zemes vienībām atbilstoši šo Apbūves noteikumu prasībām.

4.5.3. Jauktas centra apbūves teritorija zivju pārstrādei (JC2)

4.5.3.1. Pamatinformācija

438. Jauktas centra apbūves teritorija zivju pārstrādei (JC2) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai jūras piekrastes ciemā, kur tradicionāli apvienojas dzīvojamā vide un zivju un vēžveidīgo produktu pārstrāde.

4.5.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

439. Savrupmāju apbūve (11001).

440. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

441. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

442. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.5.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

443. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.5.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
444.	Savrupmāju apbūve	1200 m2	45 37		līdz 11 38	līdz 2 39	10
445.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1200 m2	45 37		līdz 11 38	līdz 2 39	10
446.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1200 m2	45 37		līdz 11 38	līdz 2 39	10
447.	Labiekārtota ārtelpa	36			līdz 6
448.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	1200 m2	45 37		līdz 11 38	līdz 2	10

4.5.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

449. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

450. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

451. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

452. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

453. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): izņemot pilsētas un ciema teritorijā.

454. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): aizliegta ciemu teritorijās, izņemot Industriālā parka ciema teritoriju.

455. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

456. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

457. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

458. Noliktavu apbūve (14004).

459. Lidostu un ostu apbūve (14005).

460. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

461. Biroju ēku apbūve (12001).

462. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas pilsētās.

463. Sporta būvju apbūve (12005).

464. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

465. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): kā rekultivācijas veids pēc derīgo izrakteņu ieguves

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
466.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	40	70		līdz 18		10
467.	Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve	40	70		līdz 18		10
468.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	40	70		līdz 18		10
469.	Derīgo izrakteņu ieguve	40	70		līdz 18		10
470.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	40	70		līdz 18		10
471.	Inženiertehniskā infrastruktūra	41
472.	Transporta lineārā infrastruktūra	41
473.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	41	70		līdz 18		10
474.	Noliktavu apbūve	40	70		līdz 18		10
475.	Lidostu un ostu apbūve	40	70		līdz 18		10
476.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	40	70				10
477.	Biroju ēku apbūve	40	70		līdz 15 42	līdz 3	10
478.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	40	70		līdz 15 42	līdz 3	10
479.	Sporta būvju apbūve	40	70		līdz 15 42	līdz 3	10
480.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	40	70		41		10
481.	Mežsaimnieciska izmantošana	40

4.6.1.5. Citi noteikumi

482. Atklāta (āra) uzglabāšana jānožogo saskaņā ar pašvaldības nosacījumiem. Prasība neattiecas uz derīgo izrakteņu uzglabāšanu to ieguves vietā.

483. Vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības jāparedz apstādījumiem.

484. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu – prettrokšņa sienas, aizsargstādījumus vai citus atbilstošus risinājumus.

485. Būves, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums nedrīkst būt mazāks par 50 m no zemes vienības robežas, kurā galvenā atļautā izmantošana ir dzīvojamā apbūve, izņemot inženiertehniskās apgādes būvju un iekārtu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija pilsētās un ciemos (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

486. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka pilsētās un ciemos, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

487. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

488. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

489. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

490. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

491. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

492. Noliktavu apbūve (14004).

493. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

494. Biroju ēku apbūve (12001).

495. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas pilsētās.

496. Sporta būvju apbūve (12005).

497. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

498. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): kā rekultivācijas veids pēc derīgo izrakteņu ieguves

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
499.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	43	70		līdz 18		10
500.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	43	70		līdz 18		10
501.	Inženiertehniskā infrastruktūra	44
502.	Transporta lineārā infrastruktūra	44
503.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	44	70		līdz 18		10
504.	Noliktavu apbūve	43	70		līdz 18		10
505.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	43	70		līdz 18		10
506.	Biroju ēku apbūve	43	70		līdz 15 45	līdz 3	10
507.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	43	70		līdz 15 45	līdz 3	10
508.	Sporta būvju apbūve	43	70		līdz 15 45	līdz 3	10
509.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	43	70		44		10
510.	Mežsaimnieciska izmantošana	43

4.6.2.5. Citi noteikumi

511. Atklāta (āra) uzglabāšana jānožogo saskaņā ar pašvaldības nosacījumiem.

512. Lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pasākumus apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu – prettrokšņa sienas, aizsargstādījumus vai citus atbilstošus risinājumus.

513. Vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz apstādījumiem.

514. Būves, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums nedrīkst būt mazāks par 50 m no zemes vienības robežas, kurā galvenā atļautā izmantošana ir dzīvojamā apbūve, izņemot inženiertehniskās apgādes būvju un iekārtu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu.

4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija bez sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (R2)

4.6.3.1. Pamatinformācija

515. Rūpnieciskās apbūves teritorija bez sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (R2) ir funkcionālā zona, ko nosaka Tukuma pilsētā, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru, izņemot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi.

4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

516. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

517. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

518. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

519. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): izņemot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi.

520. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

521. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

522. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

523. Noliktavu apbūve (14004).

524. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

525. Biroju ēku apbūve (12001).

526. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

527. Sporta būvju apbūve (12005).

528. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
529.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	46			līdz 18		10
530.	Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve	46			līdz 18		10
531.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	46			līdz 18		10
532.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	46			līdz 18		10
533.	Inženiertehniskā infrastruktūra	46
534.	Transporta lineārā infrastruktūra	46
535.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	46			līdz 18		10
536.	Noliktavu apbūve	46			līdz 18		10
537.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	46			līdz 18		10
538.	Biroju ēku apbūve	46			līdz 15 47	līdz 3	10
539.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	46			līdz 15 47	līdz 3	10
540.	Sporta būvju apbūve	46			līdz 15 47	līdz 3	10
541.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	46			46		10

4.6.3.5. Citi noteikumi

542. Teritoriju nožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

543. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

544. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

545. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

546. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

547. Lidostu un ostu apbūve (14005).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

548. Biroju ēku apbūve (12001).

549. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas pilsētās.

550. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

551. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
552.	Inženiertehniskā infrastruktūra	48
553.	Transporta lineārā infrastruktūra	48
554.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	48	60		līdz 15		10
555.	Lidostu un ostu apbūve	48	60		līdz 15		10
556.	Biroju ēku apbūve	48	60		līdz 15 49	līdz 3	10
557.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	48	60		līdz 15 49	līdz 3	10
558.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	48	60		48		10
559.	Noliktavu apbūve	48	60		līdz 15		10

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

560. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

561. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

562. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

563. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

564. Noliktavu apbūve (14004).

565. Lidostu un ostu apbūve (14005).

566. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

567. Biroju ēku apbūve (12001).

568. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot azartspēļu organizēšanas vietas pilsētās.

569. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
570.	Inženiertehniskā infrastruktūra	50
571.	Transporta lineārā infrastruktūra	50
572.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	50	80		līdz 12		10
573.	Noliktavu apbūve	50	80		līdz 12		10
574.	Lidostu un ostu apbūve	50	80		līdz 12		10
575.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	50	80				10
576.	Biroju ēku apbūve	50	80		līdz 12 51	līdz 3	10
577.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	50	80		līdz 12 51	līdz 3	10
578.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	50	80		50		10

4.8.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

579. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

580. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

581. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

582. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

583. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības kiosks vai stends, kafejnīca vai restorāns.

584. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

585. Kultūras iestāžu apbūve (12004): brīvdabas estrāde, izstāžu ēka, koncertzāle, muzejs vai bibliotēka.

586. Sporta būvju apbūve (12005): atklāts vai segts sporta laukums, trase, sporta zāle.

587. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

588. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
589.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	53
590.	Labiekārtota ārtelpa	52			līdz 6
591.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	52
592.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	52			līdz 6		50
593.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	52			līdz 6		50
594.	Kultūras iestāžu apbūve	52			līdz 10		50
595.	Sporta būvju apbūve	52			līdz 10
596.	Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos	52
597.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	52

4.9.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija kapsētām (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

598. Dabas un apstādījumu teritorija kapsētām (DA1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apbedījumu funkciju īstenošanu, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

599. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

600. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi un kapsētas apsaimniekošanai nepieciešamā labiekārtojuma infrastruktūra, tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves.

601. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

602. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kapsētas funkciju nodrošināšanai nepieciešamie pakalpojumu objekti – tirdzniecības kioski vai stendi.

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija kultūrvēsturiskām vērtībām (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

603. Dabas un apstādījumu teritorija kultūrvēsturiskām vērtībām (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas, kultūrvides un līdzīgu funkciju īstenošanu dabas teritorijās, nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību un ainavas aizsardzību.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

604. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

605. Labiekārtota ārtelpa (24001): dārzs, labiekārtots parks vai mežaparks, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru, tai skaitā mazēkas, inženierbūves, dīķus un citus objektus atpūtas un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

606. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

607. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonas ēka vai mazēka ēdināšanas, atpūtas un fizisko aktivitāšu pakalpojumu sniegšanai.

608. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

609. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.9.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
610.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	55
611.	Labiekārtota ārtelpa	54			līdz 6
612.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	54
613.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	54	10		līdz 6		70
614.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	54

4.9.3.5. Citi noteikumi

615. Izmantošanu plāno, respektējot teritorijas kultūrvēsturiskās vērtības. Atļautas būves, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļa vērtību un nerada traucējumus tā ietverošajai ainavai.

616. Parkos saglabā kultūrvēsturiskās vides raksturu, plānojuma struktūru, sugu daudzveidību un ainavas arhitektūras detaļas.

617. Kultūras pieminekļa vizuālās ietekmes zonā nav pieļaujama jaunu kultūrvēsturiskās vides raksturam nepiemērotu transporta, inženierbūvju vai iekārtu izvietošana, kas rada vizuālu piesārņojumu kultūrvēsturiskajā vidē.

618. Labiekārtojumu veido, ņemot vērā kultūrvēsturiskās ainavas identitāti. Plānoto būvju iekļaušanos ainavā pamato ar arhitektoniski telpisko analīzi, saskaņojot ar atbildīgo institūciju kultūras pieminekļu aizsardzības jomā un pašvaldību.

619. Papildus ievēro šo Apbūves noteikumu apakšnodaļu 3.6. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība.

4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija jūras pludmalei (DA3)

4.9.4.1. Pamatinformācija

620. Dabas un apstādījumu teritorija jūras pludmalei (DA3) ir funkcionālā zona, ko nosaka pludmalei, lai nodrošinātu rekreācijas, tūrisma, kvalitatīvas dabas un līdzīgu funkciju īstenošanu piekrastes teritorijās.

4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

621. Labiekārtota ārtelpa (24001): saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.

622. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

623. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.

624. Sporta būvju apbūve (12005).

625. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.9.4.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.4.5. Citi noteikumi

626. Detalizētas jūras pludmales izmantošanas zonas, labiekārtojuma līmeni, sezonas būvju lietošanas un apsaimniekošanas noteikumus nosaka atsevišķi pašvaldības saistošie noteikumi.

627. Būves pludmalē izvieto saistībā ar galvenajām piekļuves vietām jūrai gājējiem un velosipēdistiem, piebrauktuvēm zvejas, ar ūdenssportu saistīta, apkalpes un operatīvā transporta vajadzībām.

628. Nosacījumi publiskām sezonas būvēm pludmalē:

628.1. ēku maksimālais apbūves laukums nedrīkst aizņemt vairāk par 20 % no noteiktās zemes vienības nomas platības;

628.2. atļautas koka, metāla vai cita viegla materiāla, tostarp saliekama karkasa būves uz stabveida pamatiem (ne dziļāk kā 30 cm);

628.3. būvēm izmanto piekrastes ainavā iederīgus dabiskos apdares materiālus – koku ar atklātu koka tekstūru, klūgu pinumus, buru audumu u.tml.;

628.4. telšu un saulessargu krāsas izvēlas neitrālā pludmales ainavas tonalitātē; orientējoši – baltā, dzeltenā, ziloņkaula u.tml. pludmales ainavā iederīgos toņos;

628.5. vēja barjeras pieļaujams izvietot jūras pusē, konstruktīvā saistībā ar terasi. Atļauts izvietot caurspīdīgas (stikla u.tml.) vēja barjeras, kuru maksimālais augstums ir 1,5 m;

628.6. aizliegts ar žogu nožogot pludmales nogabalu. Atsevišķas funkcionālās zonas atļauts nodalīt vizuāli, ar atsevišķi izvietotiem dekoratīviem labiekārtojuma elementiem, saglabājot teritorijas caurstaigājamību;

628.7. būvēm pludmalē, t.sk. vēja barjerām aizliegts pielietot viegli plīstošu vai drūpošu stiklu vai līdzīgus PVC materiālus, lai novērstu iespējamo pludmales smilšu joslas mehānisku piesārņojumu būves bojājumu vai sagrūšanas gadījumā, piemēram, stipra vēja, negaisa vai vētras laikā. Atļauts izmantot rūdītu stiklu, armētu stiklu, sitienizturīgu drošības stiklu, laminētu stiklu (divi vai vairāki stikli savienoti ar polimēra plēves vai sveķu palīdzību), stiklu, kas pārklāts ar aizsargplēvi u.tml.;

629. Izvietojot būves, aizliegts mainīt reljefu.

630. Aizliegts izvietot ar būves funkciju nesaistītu vides reklāmu.

631. Jūras krasta erozijas vietās izvērtē nepieciešamību veidot krasta stiprinājumus.

4.9.5. Dabas un apstādījumu teritorija piekrastes ciemos (DA4)

4.9.5.1. Pamatinformācija

632. Dabas un apstādījumu teritorija piekrastes ciemos (DA4) ir funkcionālā zona, ko nosaka Rīgas līča piekrastes apdzīvotās vietās, lai īstenotu teritorijas izmantošanu atbilstoši normatīviem aktiem.

4.9.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

633. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

634. Labiekārtota ārtelpa (24001): apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai. Krasta kāpu aizsargjoslā saskaņā ar Aizsargjoslu likuma regulējumu.

635. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

636. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): krasta kāpu aizsargjoslā saskaņā ar Aizsargjoslu likuma regulējumu.

4.9.5.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
637.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	1200 m2 56
638.	Labiekārtota ārtelpa	1200 m2 56
639.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	1200 m2 56
640.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1200 m2 56

4.9.5.5. Citi noteikumi

641. Nedzīvojamo ēku un būvju būvniecība ārpus krasta kāpu aizsargjoslas Ķemeru nacionālā parka teritorijā atļauta saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu regulējumu.

4.10. Mežu teritorija

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

642. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

643. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

644. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

645. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, kapsētas, dzīvnieku kapsētas, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

646. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

647. Viensētu apbūve (11004): ja vienas viensētas izveidei paredzētās zemes vienības platība nav mazāka par 2 ha un vidi un dabas aizsardzību vai meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

648. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

649. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

650. Sporta būvju apbūve (12005).

651. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

652. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

653. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

654. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): kas ietver tikai vēja elektrostacijas un vēja parkus.

655. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

656. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
657.	Mežsaimnieciska izmantošana	2 ha 57
658.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	59
659.	Labiekārtota ārtelpa	58
660.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	58
661.	Viensētu apbūve	2 ha 57	5		līdz 9	līdz 2 60
662.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2 ha 57	5		līdz 9	līdz 2
663.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2 ha 57	5		līdz 9	līdz 2
664.	Sporta būvju apbūve	2 ha 57	5		līdz 9	līdz 2
665.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2 ha 57	5		58
666.	Derīgo izrakteņu ieguve	2 ha 57	5		līdz 9
667.	Inženiertehniskā infrastruktūra	58			līdz 9
668.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	2 ha 57	5
669.	Lauksaimnieciska izmantošana	58
670.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	58

4.10.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.10.2. Mežu teritorija pilsētās un ciemos (M1)

4.10.2.1. Pamatinformācija

671. Mežu teritorija pilsētās un ciemos (M1) ir funkcionālā zona, ko nosaka pilsētās un ciemos, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanu un dzīvojamās un publiskās apbūves līdzsvarotu attīstību.

4.10.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

672. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

673. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

674. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, kapsētas, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

675. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

676. Viensētu apbūve (11004): atļauta, ja zemes vienības platība ir vismaz 2 ha.

677. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

678. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

679. Sporta būvju apbūve (12005).

680. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

681. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

682. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

683. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.10.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
684.	Mežsaimnieciska izmantošana	2400 m2
685.	Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās	61
686.	Labiekārtota ārtelpa	62			līdz 6	līdz 1
687.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	62
688.	Viensētu apbūve	2 ha 61	20		līdz 9 63	līdz 2 64	80
689.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2400 m2 61	20		līdz 9	līdz 2	80
690.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2400 m2 61	20		līdz 9	līdz 2	80
691.	Sporta būvju apbūve	2400 m2 61	20		līdz 9	līdz 2	80
692.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2400 m2 61	20		62		80
693.	Inženiertehniskā infrastruktūra	62
694.	Lauksaimnieciska izmantošana	62
695.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	62

4.10.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

696. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī vēsturiskās apbūves struktūras saglabāšanai.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

697. Viensētu apbūve (11004).

698. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

699. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

700. Labiekārtota ārtelpa (24001).

701. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

702. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

703. Vasarnīcu apbūve (11002).

704. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

705. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

706. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

707. Sporta būvju apbūve (12005).

708. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

709. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

710. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

711. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

712. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

713. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

714. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

715. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

716. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

717. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

718. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

719. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

720. Noliktavu apbūve (14004).

721. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

722. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

723. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
724.	Viensētu apbūve	2 ha 65	20		līdz 12	līdz 3 68	20
725.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	2 ha 65	20		66
726.	Lauksaimnieciska izmantošana	2 ha 65
727.	Labiekārtota ārtelpa	66			līdz 6
728.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	66
729.	Ūdens telpas publiskā izmantošana	66
730.	Vasarnīcu apbūve	2 ha 65	20		līdz 9	līdz 2 67	20
731.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	2 ha 65	20		līdz 12	līdz 3	10
732.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2 ha 65	20		līdz 12	līdz 3	10
733.	Kultūras iestāžu apbūve	2 ha 65	20		līdz 12	līdz 3	10
734.	Sporta būvju apbūve	2 ha 65	20		līdz 12	līdz 3	10
735.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	2 ha 65	20		66	līdz 3	10
736.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	2 ha 65	20		līdz 12	līdz 3	10
737.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2 ha 65	20		līdz 12	līdz 3	10
738.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	2 ha 65	20		līdz 12	līdz 3	10
739.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	2 ha 65	20		līdz 12	līdz 3	10
740.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	2 ha 65	20		66	līdz 3	10
741.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	2 ha 65	20		66
742.	Derīgo izrakteņu ieguve	2 ha 65	20		66
743.	Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve	2 ha 65	20		66
744.	Inženiertehniskā infrastruktūra	66
745.	Transporta lineārā infrastruktūra	66
746.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	66	20		66
747.	Noliktavu apbūve	2 ha 65	20		66
748.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve	2 ha 65	20		66
749.	Mežsaimnieciska izmantošana	2 ha 65
750.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	66

4.11.1.5. Citi noteikumi

751. Viensētā, izņemot ar lauksaimniecisko ražošanu saistītas būves, ēkas būvējamas ar divslīpu jumtiem (ar jumtu slīpumu robežās no 30–45 grādiem).

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija pilsētās un ciemos (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

752. Lauksaimniecības teritorija pilsētās un ciemos (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka pilsētās un ciemos, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī vēsturiskās apbūves struktūras saglabāšanai un daudzveidīgai izmantošanai pilsētās un ciemos.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

753. Viensētu apbūve (11004).

754. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

755. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot specializētos lopkopības kompleksus, intensīvas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksus un kažokzvēru audzēšanu.

756. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

757. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

758. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

759. Vasarnīcu apbūve (11002).

760. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

761. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

762. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

763. Sporta būvju apbūve (12005).

764. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

765. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

766. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

767. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): izņemot patversmes

768. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas vai patversmes.

769. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

770. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Vieglās rūpniecības uzņēmumi (uzņēmumi ar C un B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujām, ja tie nerada būtisku ietekmi uz vidi) un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

771. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

772. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

773. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

774. Noliktavu apbūve (14004).

775. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

776. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
777.	Viensētu apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 9	līdz 2 72	20
778.	Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 12
779.	Lauksaimnieciska izmantošana	69
780.	Labiekārtota ārtelpa	69			līdz 6	līdz 1
781.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	69
782.	Ūdens telpas publiskā izmantošana	69
783.	Vasarnīcu apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 9	līdz 2 72	20
784.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 12	līdz 2	10
785.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 12	līdz 2	10
786.	Kultūras iestāžu apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 12	līdz 2	10
787.	Sporta būvju apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 12	līdz 2	10
788.	Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve	1200 m2 70	40 71		69	līdz 2	10
789.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 12	līdz 2	10
790.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 12	līdz 2	10
791.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 12	līdz 2	10
792.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 12	līdz 2	10
793.	Reliģisko organizāciju ēku apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 12	līdz 2	10
794.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 12
795.	Inženiertehniskā infrastruktūra	69
796.	Transporta lineārā infrastruktūra	69
797.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra	69	40 71		līdz 12
798.	Noliktavu apbūve	1200 m2 70	40 71		līdz 12
799.	Ūdenssaimnieciska izmantošana	69

4.11.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.11.3. Lauksaimniecības teritorija retinātai apbūvei ciemos (L2)

4.11.3.1. Pamatinformācija

800. Lauksaimniecības teritorija retinātai apbūvei ciemos (L2) ir funkcionālā zona, ko nosaka ciemos, kuri atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai aizsargātu tūrisma, atpūtas un izglītības resursus, minerālūdeņu veidošanās procesus, saglabātu dabas ainavu un kultūrainavu.

4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

801. Viensētu apbūve (11004).

802. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

803. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

804. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

805. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

806. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

807. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

808. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.11.3.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
809.	Viensētu apbūve	2400 m2 73	10		līdz 9 75	līdz 2 76	70
810.	Ārtelpa bez labiekārtojuma	74
811.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	2400 m2 73	10		līdz 12	līdz 2	70
812.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	2400 m2 73	10		līdz 12	līdz 2	70
813.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	2400 m2 73	10		līdz 12	līdz 2	70
814.	Inženiertehniskā infrastruktūra	74				līdz 2
815.	Transporta lineārā infrastruktūra	74

4.11.3.5. Citi noteikumi

816. Zemes vienībā atļauts izvietot vairākas dzīvojamās ēkas, ja katru dzīvojamo ēku iespējams nodalīt, izveidojot jaunu zemes vienību atbilstoši Apbūves noteikumos noteiktajiem apbūves parametriem.

817. Kā decentralizētā kanalizācija atļauts tikai hermētiski noslēgts krājrezervuārs.

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

818. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

819. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

820. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

821. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

822. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

823. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

824. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

825. Dzīvojamā apbūve uz ūdens (11007): apbūve, ko veido peldbūves, kas pielāgotas mājokļa funkcijai vai dzīvojamās ēkas, kas atrodas mākslīgajās ūdenstilpēs.

826. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): izņemot pilsētās un ciemos.

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
827.	Dzīvojamā apbūve uz ūdens				līdz 6	līdz 1

4.12.1.5. Citi noteikumi

828. Krasta līniju drīkst nostiprināt bez krasta līnijas izvirzīšanas vai pārvietošanas ūdensteces vai ūdenstilpes virzienā.

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.1.1. Teritorija, kurā būvniecība jāsaskaņo ar VSIA "Latvijas valsts ceļi" (TIN1)

5.1.1.1. Pamatinformācija

829. Grafiskās daļa kartē attēlota "Teritorija, kurā būvniecība jāsaskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi"" (TIN1).

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

830. Būves novietojumu zemes vienībā (būvlaidi) un būvniecību saskaņo ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi".

831. Ja valsts autoceļa posmu pārņem pašvaldība, noteiktā teritorija ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā būvniecība jāsaskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi"" (TIN1) zaudē spēku.

5.1.2. Teritorija, kurā aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība (TIN11)

5.1.2.1. Pamatinformācija

832. Grafiskās daļas kartē attēlotas teritorijas, kurās aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, būvniecība.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

833. Teritorijā aizliegta vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, būvniecība 2 km attālumā no ciemu un pilsētu robežām.

5.1.3. Teritorija ar atšķirīgiem noteikumiem derīgo izrakteņu ieguvei un teritorijas izmantošanai (TIN12)

5.1.3.1. Pamatinformācija

834. Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija ar atšķirīgiem noteikumiem derīgo izrakteņu ieguvei.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

835. Papildus Apbūves noteikumu 3.5.5. apakšnodaļā noteiktajām prasībām derīgo izrakteņu ieguves vietas platība nedrīkst pārsniegt 30 % no zemes vienības platības un derīgo izrakteņu ieguve aizliegta tuvāk par 200 m no dzīvojamās mājas un kapsētas.

836. Teritorijā aizliegta atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve.

5.1.4. Tukuma lidlauka lidaparātu pacelšanās/nolaišanās 2 kilometru sektors (TIN13)

5.1.4.1. Pamatinformācija

837. Grafiskās daļas kartē attēlots Tukuma lidlauka lidaparātu pacelšanās/nolaišanās 2 km sektors.

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

838. Objektiem, kurus paredzēts būvēt, ierīkot un izvietot 2 km attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa neatkarīgi no to augstuma (arī tad, ja stāda kokus), saņem atbildīgās iestādes gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā atļauju.

839. Ierobežojumus teritorijā nosaka normatīvie akti aviācijas jomā.

5.1.5. Tukuma lidlauka lidaparātu pacelšanās/nolaišanās 5 kilometru sektors (TIN14)

5.1.5.1. Pamatinformācija

840. Grafiskās daļas kartē attēlots Tukuma lidlauka lidaparātu pacelšanās/nolaišanās 5 km sektors.

5.1.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.5.3. Citi noteikumi

841. Ierobežojumus teritorijā nosaka normatīvie akti aviācijas jomā.

5.1.6. Tukuma lidlauka lidaparātu pacelšanās/nolaišanās 15 kilometru sektors (TIN15)

5.1.6.1. Pamatinformācija

842. Grafiskās daļas kartē attēlots Tukuma lidlauka lidaparātu pacelšanās/nolaišanās 15 km sektors.

5.1.6.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.6.3. Citi noteikumi

843. Ierobežojumus teritorijā nosaka normatīvie akti aviācijas jomā.

5.1.7. 5 kilometru zona ap Tukuma lidlauka kontrolpunktu (TIN16)

5.1.7.1. Pamatinformācija

844. Grafiskās daļas kartē attēlota 5 km zona ap Tukuma lidlauka kontrolpunktu.

5.1.7.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.7.3. Citi noteikumi

845. Saņem atbildīgās iestādes gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā atļauju būvēt, ierīkot un izvietot būves, kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu.

846. Ierobežojumus teritorijā nosaka normatīvie akti aviācijas jomā.

5.1.8. 15 kilometru zona ap Tukuma lidlauka kontrolpunktu (TIN17)

5.1.8.1. Pamatinformācija

847. Grafiskās daļas kartē attēlota 15 km zona ap Tukuma lidlauka kontrolpunktu.

5.1.8.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.8.3. Citi noteikumi

848. Ierobežojumus teritorijā nosaka normatīvie akti aviācijas jomā.

5.1.9. Krasta erozijas riska zona (TIN18)

5.1.9.1. Pamatinformācija

849. Grafiskās daļas kartē attēlotas teritorijas, kurās laika posmā līdz 2060. gadam jūras krasta erozijas dēļ paredzama Rīgas līča pamatkrasta robežas atkāpšanās.

5.1.9.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.9.3. Citi noteikumi

850. Ņem vērā šo Apbūves noteikumu 3.5.4. apakšnodaļas nosacījumus.

851. Veicot ēku būvniecību šajā teritorijā, būvniecības ieceres dokumentācijā:

851.1. ietver informāciju par jūras krasta erozijas riska klasi un rekomendējamiem pasākumiem tajā, balstoties uz pētījumiem;

851.2. atspoguļo informāciju par krasta atkāpšanos pēdējo 20 gadu periodā, balstoties uz pieejamām ortofoto kartēm un pētījumiem;

851.3. izvērtē un pamato zemes vienībā piemērotāko preterozijas pasākumu pielietošanu;

851.4. apraksta plānotās apbūves ilgtspējību kontekstā ar jūras krasta atkāpšanos šajā teritorijā līdz 2060. gadam.

852. Pieļaujamie preterozijas pasākumi prioritizējami šādā secībā:

852.1. neiejaukšanās (pielāgošanās);

852.2. mazinvazīvi preterozijas pasākumi ("zaļie" eolo akumulāciju veicinošie un esošās kāpu veģetācijas saglabāšanos veicinoši pasākumi – epizodiska teritorijai raksturīgās veģetācijas (kāpu graudzāļu) stādīšana, kompensējot slodzes radītos traucējumus un kājāmgājēju plūsmas regulēšana kāpu zonā vai priekškāpā, izmantojot virs grunts līmeņa paaugstinātas laipas u.c.);

852.3. invazīvi (agresīvi) preterozijas pasākumi ar relatīvi īsu ekspluatācijas laiku un iespējami mazu skartā krasta posma garumu (intensīva krasta piebarošana, atvieglota tipa invazīvo preterozijas pasākumu izmantošana īsos (<300 m iecirkņos – laukakmeņu rip-rap u.c. no nesaistītiem elementiem veidotas būves, gabioni, atbangošanas sienas).

5.1.10. Sērūdeņraža reducēšanās teritorija (TIN19)

5.1.10.1. Pamatinformācija

853. Grafiskās daļas kartē attēlota sērūdeņražu reducēšanās teritorija Ķemeru Nacionālā Parkā, lai netiktu noplicinātas sērūdeņu veidošanās zonas.

5.1.10.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.10.3. Citi noteikumi

854. Salaspils ūdens horizontā, kur notiek sērūdeņraža reducēšanās (anaerobā zona) jebkuri zemes darbi, kuru dziļums pārsniedz 1,5 m jāizvērtē individuāli, veicot sākotnējo izvērtējumu, kura ietvaros saņem eksperta – hidroģeologa (ar zināšanām par sērūdeņraža veidošanās procesiem) atzinumu.

855. Salaspils ūdens horizonta pārejas zonā (aerobi – anaerobā zona) zemes darbiem, kuru dziļums pārsniedz 1,5 m, jāpieprasa Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi.

5.1.11. Teritorija, kurā ierīkojama centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma (TIN110)

5.1.11.1. Pamatinformācija

856. Grafiskās daļa kartē attēlotā teritorija, kurā ierīkojama centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, kurā nodrošina ēku pieslēgumus centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai.

5.1.11.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.11.3. Citi noteikumi

857. Jaunbūvējamu vai pārbūvējamu dzīvojamo vai publisko ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai saskaņā ar šo Apbūves noteikumu 3.2.2. apakšnodaļā noteiktām prasībām.

5.1.12. Notekūdeņu attīrīšanas ietaises Engures ostā (TIN111)

5.1.12.1. Pamatinformācija

858. Grafiskās daļas kartē attēlota notekūdeņu attīrīšanas ietaišu un to aizsargjoslas teritorija Engures ostā.

5.1.12.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.12.3. Citi noteikumi

859. Funkcionālo zonu Jauktas centra apbūves teritorija jūras piekrastē (JC1) notekūdeņu attīrīšanas ietaišu teritorijā atļauts piemērot tikai pēc ietaišu nojaukšanas.

5.1.13. Aprobežojums Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā (TIN112)

5.1.13.1. Pamatinformācija

860. Teritorija, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā, un kuras izmantošanā jāievēro Aizsargjoslu likuma regulējums.

5.1.13.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.13.3. Citi noteikumi

861. Sadzīves notekūdeņu kanalizācijai, ja nav iespējams pieslēgties centralizētajiem tīkliem, kā decentralizētu risinājumu atļauts ierīkot tikai hermētiski noslēgtu izsmeļamu krājrezervuāru.

5.1.14. Apšuciema daļas apbūves teritorija (TIN113)

5.1.14.1. Pamatinformācija

862. Teritorija, kas atrodas Apšuciema daļā "Lāčupīte" ar vēsturisko apbūvi, kurā ievērojami īpaši teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi, lai sekmētu dabas vides aizsardzību Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.

5.1.14.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.14.3. Citi noteikumi

863. Sadzīves notekūdeņu kanalizācijai atļauts ierīkot tikai hermētiski noslēgtu izsmeļamu krājrezervuāru.

864. Ievērot šo Apbūves noteikumu apakšnodaļu 3.3.7. "Prasības apbūvei īpaši aizsargājamos biotopos jūras piekrastes ciemos".

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.4.1. Novada nozīmes pašvaldības kultūrvēsturiskā un dabas teritorija (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

865. Grafiskās daļas kartē attēlotas pašvaldības noteiktas novada nozīmes kultūrvēsturiskās un dabas teritorijas un objekti, un tiem piegulošās teritorijas saskaņā ar Apbūves noteikumu 2. pielikumu.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

866. Prasības šo teritoriju izmantošanai noteiktas šo Apbūves noteikumu 3.6.4. apakšnodaļā.

867. Ja novada nozīmes pašvaldības pieminekļa teritorija atrodas arī Vēsturiskās apbūves teritorijās jūras piekrastes ciemos (TIN41), tad primāri ievēro TIN41 teritorijas noteikumus.

868. Šajā teritorijā aizliegtas gāzes un degvielas uzpildes stacijas.

5.4.2. Jūras piekrastes ciema vēsturiskās apbūves teritorija (TIN41)

5.4.2.1. Pamatinformācija

869. Grafiskās daļas kartē jūras piekrastes ciemos attēlotas vēsturiskās apbūves teritorijas, kur vēsturiski izveidojušies zvejnieku ciemati ar tiem raksturīgo apbūvi. Vēsturiskās apbūves teritorijas jūras piekrastes ciemos raksturo viensētu tradīcija un atsevišķu sētu uzbūve un iekārtojums, kas balstīts uz savrupības principu, paredzot katrai saimniecības vajadzībai būvēt atsevišķu ēku. Plānošanas un būvniecības procesā respektē kultūrvēsturiskās vērtības, apbūves tradīcijas un mērogu (būvapjomus, siluetus, proporcijas), ievēro harmonisku attieksmi pret dabu un iekļaušanos kopējā piekrastes ainavā.

5.4.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.2.3. Citi noteikumi

870. Raksturīga brīva teritorijas plānošana, nav pieļaujams lineārs zemes vienības sadalījums.

871. Saglabājami sedumi (pie liedaga blīvi saceltas tīklu un zvejas piederumu būdas – mazēkas) un blakus sedumiem izvietoti vabu laukumi zvejas tīklu žāvēšanai un labošanai.

872. Būvvalde var saskaņot atkāpes no būvlaides saskaņā ar būvniecības ieceres dokumentāciju, kurā pamato ēku novietojumu.

873. Veicot būvniecību šajā teritorijā, ievēro:

873.1. ēkas, tai skaitā palīgēkas būvējamas ar divslīpju jumtiem slīpumā no 40 – 47 grādiem;

873.2. ēkas maksimālais augstums 7,5 m, palīgēkai – 6 m;

873.3. ēkas plānojums veidojams taisnstūrveida, L veida, T veida vai krustveida, ievērtējot vēsturiski izveidojušās apjomu proporcijas;

873.4. saglabāt apkārtējās teritorijas vēsturisko būvju apjoma proporciju un mērogu, veidojot atsevišķām funkcijām atsevišķas ēkas;

873.5. apbūves blīvums nedrīkst pārsniegt kultūrvēsturiskajā izpētē aprēķināto apkārtējās teritorijas vidējo apbūves blīvumu vairāk par 20 %;

873.6. nav pieļaujama vēsturiskās apbūves teritorijā neiederīgu, augstu akcentu izbūve.

874. Ēku apdarē lietojamie materiāli:

874.1. jumta materiāli saskaņā ar vēsturiskajām apbūves tradīcijām – niedru, māla kārniņi, koka lubiņas, metāla valcprofils. Nav pieļaujamas iepriekšminēto jumta segumu imitācijas;

874.2. dabīgie materiāli, galvenokārt koks. Pieļaujams arī apmetuma pielietojums sienu apdarē. Aizliegts izmantot citu materiālu imitācijas, kompozītmateriālus. Stiklu, metālu, krāsotus apdares materiālus var izmantot kā akcentus, kas pievienoti ēkas pamatapjomam – verandas, ieejas mezgli u.c.;

874.3. fasādes apdarē ieteicams izmantot dabīgas krāsas.

875. Ēku atjaunošanā vai pārbūvē:

875.1. būvvalde var noteikt prasību materiālu nomaiņai ēkām ar vēsturiskai apbūvei neatbilstošu apdares materiālu;

875.2. koka konstrukciju ēkās fasāžu dēļu apšuvumu aizliegts mainīt ar citu apdares materiālu;

875.3. mūra ēkās fasādēs saglabāt vēsturiskos pielietotos materiālus;

875.4. koka konstrukciju ēkās, kuras apmūrētas ar ķieģeļu mūri, nav pieļaujama apmetuma uzklāšana. Ēkai jāparedz uzslāņojuma noņemšana un atjaunošana ar koka apdares dēļiem;

875.5. koka konstrukciju ēkās saglabā fasādes dekoratīvos apdares elementus, iztrūkstošās vai bojātās detaļas izgatavo pēc oriģinālu detaļu paraugu, ievērojot klasiskās galdniecības pamatprincipus;

875.6. saglabā un atjauno oriģinālos koka konstrukciju logus un durvis. Ja tas nav iespējams, logus un durvis izgatavo pēc detalizētiem rasējumiem, atbilstoši oriģināliem;

875.7. nav pieļaujama vēsturisko logu un durvju formas un izvietojuma nomaiņa, logaiļu paplatināšana vai izstiepšana līdz grīdai. Šādi elementi var kalpot kā mazi arhitektūras akcenti, bet ne risinājums visā būvē;

875.8. ja paredzēta logu nomaiņa ēkas daļā, nepieciešams visas fasādes risinājums;

875.9. logus iestiklo ar caurspīdīgu stiklu.

876. Nav pieļaujams izvietot iekārtas (kondicionieri, siltumsūkņi u.c.) pie ēkas fasādēm, tie jāintegrē fasādes apjomā vai jāapdarina, tā, lai tie nebūtu redzami. Būvniecības ieceres dokumentācijā norāda to atrašanās vietu.

877. Pieļaujamie žogu risinājumi:

877.1. galvenais pamatmateriāls žoga izbūvei ir koks. Nav vēlams izmantot betona pasētu un betona stabus, tā vietā pasētu aizvietot ar laukakmeņu mūri un betona stabus ar koka stabiem;

877.2. augstums līdz 1,40 m;

877.3. caurredzamība vismaz 50 %, izņemot ribiņu žogam;

877.4. nav pieļaujams metāla un plastmasas materiāla žogs un koka materiālu imitācija;

877.5. ieteicams zedeņu jeb ribiņu žogs, kāršu jeb skaldu žogs un blīvā apbūvē izmantojams koka sētas žogs;

877.6. vispārīgā risinājumā koka žogu nav paredzēts krāsot, nepieciešamības gadījumā krāsojums pieļaujams dabiski pelēkā tonī, piemēram, priedes koka, kas ar laiku iegūst cēlu sudrabpelēku toni.

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.5.1. Lestenes piemiņas vietas ainaviskā teritorija (TIN5)

5.5.1.1. Pamatinformācija

878. Grafiskās daļas kartē attēlota Otrā pasaules kara piemiņas vietas Lestenē ainaviski vērtīgā teritorija, kas noteikta, lai nodrošinātu piemiņas vietas telpiskās, ainaviskās un simboliskās vides saglabāšanu.

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

879. Teritorijas izmantošana plānojama un īstenojama tā, lai netiktu pasliktināta piemiņas vietas ainaviskā, kultūrvēsturiskā un vizuālā kvalitāte, kā arī tās simboliskā un emocionālā uztvere.

880. Teritorijā aizliegtas darbības, kas:

880.1. būtiski izmaina kultūrvēsturiski izveidojušos ainavu vai tās telpisko struktūru;

880.2. aizsedz vai degradē nozīmīgas skatu līnijas uz piemiņas vietu vai no tās;

880.3. rada piemiņas vietai neatbilstošu mērogu, apbūves raksturu vai vizuālu dominanti.

881. Jauna apbūve TIN5 teritorijā pieļaujama tikai tad, ja tā:

881.1. nav pretrunā ar vēsturisko apbūves struktūru un ainavas raksturu;

881.2. nepārkāpj piemiņas vietas vizuālās uztveres un skatu aizsardzības nosacījumus;

881.3. nepārsniedz vēsturiski raksturīgo apbūves mērogu un augstumu Lestenes centrālajā daļā līdz 1945. gadam.

882. Teritorijā nav pieļaujama vizuāli aktīvu objektu, reklāmu, vides dizaina elementu un tehnisko būvju izvietošana, kas var kaitēt piemiņas vietas kultūrvēsturisko vērtību izpratnei un ainaviskajai kvalitātei.

883. Nav pieļaujama ainaviski nozīmīgu skatu punktu aizsegšana ar apbūvi, apstādījumiem vai citiem objektiem.

884. Pirms zemes vienību sadales, robežu pārkārtošanas vai ēku rekonstrukcijas, nojaukšanas vai jaunas būvniecības teritorijā, jāveic ēku un apkārtējās vides kultūrvēsturiskais izvērtējums.

885. Plānojot un būvējot jaunas ēkas, kā arī rekonstruējot esošās ēkas, ievērot apbūves raksturu, ēku vēsturisko novietojumu zemes vienībā, saglabājot apkārtējās apbūves mērogu, raksturu, proporciju sistēmu.

886. Kultūrvēsturiski nozīmīgas būves (70 gadi un vecāka) atjaunošanu vai pārbūvi veic, saglabājot vēsturiskās apbūves mērogu un izvirzot augstas prasības gan telpiskajiem risinājumiem, gan arhitektoniskajām kvalitātēm. Nav pieļaujama jaunas vēsturiskajai apbūves funkcijai neatbilstošas apbūves veidošana.

887. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas atbilst vēsturiskajai būvniecības tradīcijai, lietoti ēkas sākotnējā celtniecībā un ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem.

888. Aizliegts likvidēt esošo kultūrvēsturisko ēku fasāžu raksturīgo oriģinālo vēsturisko apdari, nomainīt jumtu vēsturiskos iesegumus ar neraksturīgiem materiāliem, oriģinālos vēsturiskos logus, to dalījumu, un durvis nomainīt ar citu materiālu izstrādājumiem. Mainot apdares materiālus, priekšroka dodama vēsturiskajiem vai analoģiskiem materiāliem – atbilstoši ēkas arhitektūras stilam.

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.7.1. Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7)

5.7.1.1. Pamatinformācija

889. Grafiskās daļas kartē attēlota valsts galvenā autoceļa A10 Rīga – Ventspils pārbūvei nepieciešamā teritorija.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

890. Teritorijas robežas precizē atbilstoši būvprojektam.

891. Jebkurai jaunai būvniecībai būvniecības ieceri saskaņo ar Satiksmes ministriju un VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

892. Ja nacionālas nozīmes infrastruktūras teritorijas (TIN7) vairs nav aktuālas, tad pēc Satiksmes ministrijas iesnieguma iesniegšanas pašvaldībā, pašvaldība pieņem lēmumu par nacionālas nozīmes infrastruktūras teritorijas (TIN7) atcelšanu.

5.7.2. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN71)

5.7.2.1. Pamatinformācija

893. Grafiskās daļas kartē attēlotas vietējas nozīmes pašvaldības infrastruktūras attīstības teritorijas – perspektīvie pašvaldības ceļi un ielas.

5.7.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.2.3. Citi noteikumi

894. Atļauts mainīt perspektīvo pašvaldības ceļu un ielu novietojumu, saglabājot grafiskajā daļā attēloto perspektīvā pašvaldības ceļa vai ielas savienojuma punktu sasaisti.

895. Atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

896. Aizliegta jauna ēku, žogu, mākslīgo ūdensobjektu būvniecība šajā teritorijā.

897. Ievēro šajos Apbūves noteikumos noteiktos jaunu ielu kategoriju un sarkano līniju parametrus, lai iela perspektīvā iekļautos pašvaldības ielu tīklā.

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

898. Teritorijas plānojumu īsteno, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, būvprojektus un zemes ierīcības projektus un veicot būvniecību un citas darbības, kas noteiktas Apbūves noteikumos.

7. Citi nosacījumi/prasības

899. Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdī izstrādes procesā esošos plānošanas dokumentus atļauts pabeigt saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kas bija spēkā plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanas dienā, ja plānošanas dokuments tiek apstiprināts 12 mēnešu laikā pēc šo Apbūves noteikumu spēkā stāšanās.

900. Pirms Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās uzsākta un 12 mēnešu laikā pēc šo Apbūves noteikumu spēkā stāšanās apstiprināta un spēkā esoša detālplānojuma vai lokālplānojuma īstenošana nav uzskatāma par neatbilstošu izmantošanu.

901. Pirms Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās apstiprināto detālplānojumu īstenošanu uzsāk trīs gadu laikā pēc Teritorijas plānojuma spēkā stāšanās dienas, ja par detālplānojuma īstenošanu nav noslēgts Teritorijas attīstības plānošanas likuma 31.pantā noteiktais administratīvais līgums.

902. Apbūves noteikumu izpildi kontrolē pašvaldības struktūrvienības, iestādes un kapitālsabiedrības atbilstoši atbildības jomai un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos arī citas institūcijas. Būvvalde veic kontroli par šo Apbūves noteikumu prasību ievērošanu attiecībā uz būvēm. Būvvaldei ir tiesības pieņemt lēmumu par šo Apbūve noteikumu ievērošanu un radīto seku novēršanu.

Pielikumi

1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas/ceļi apdzīvotajās vietās

2. pielikums. Novada nozīmes pašvaldības kultūrvēsturiskie un dabas objekti