Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Reģionālās attīstības politikas vadlīnijas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.10.1995., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37123

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atveram durvis, laižam namā sauli un pasauli. Koka kultūras mantojuma uzskaite un aizsardzība Latvijā

Vēl šajā numurā

05.10.1995., Nr. 153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Reģionālās attīstības politikas vadlīnijas

Izstrādātas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā
un akceptētas Ministru kabineta 1995.gada 26.septembra sēdē.
Dokuments ir konceptuāls, atklāts diskusijām
un turpmāk izmantojams par pamatu Latvijas
reģionālās attīstības politikas vadlīniju izstrādei.

I. Vispārīgie principi

— Reģionālās attīstības politika ir valsts attīstības politikas sastāvdaļa.

— Reģionālās attīstības politikas pamatprincipus nosaka LR Ministru kabinets.

— Reģionālās attīstības politikas uzdevums ir līdzsvarot atsevišķu tautsaimniecības nozaru un reģionu/vietu intereses.

— Reģionālās attīstības politikai jāveicina vietu un reģionu pašattīstības procesi.

— Reģionālās attīstības politikai jāveicina Baltijas valstu sadarbība, lai maksimāli izmantotu savu attīstības potenciālu Eiropas procesu kontekstā.

II. Reģionālās attīstības mērķi

1. Valsts un atsevišķu reģionu/vietu iedzīvotāju līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšanu un līdzvērtīgu priekšnoteikumu radīšana turpmākajai attīstībai.

2. Līdzsvarotas attīstības nodrošināšana valstī un tās reģionos/vietās, saskaņojot ekonomiskās attīstības prasības ar dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas nepieciešamību.

3. Reģionu/vietu attīstības veicināšana saskaņā ar to potenciālajām iespējām, maksimāli saglabājot to identitāti.

Reģionālās attīstības politika ir principu un līdzekļu darbības kopums, kas nodrošina valsts reģionālo attīstību ilglaika perspektīvā.

III. Institucionālais nodrošinājums

Par reģionālās politikas nodrošinājumu ir atbildīga Ministru kabineta izveidota Latvijas attīstības padome, kura nosaka valsts attīstības politiku kopumā. Šīs padomes sastāvā jābūt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministram.

Valsts attīstības reģionālo politiku realizē Reģionālās attīstības padome, darbu organizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras sastāvā ir nozaru ministriju, Pašvaldību savienības, sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Latvijas attīstības aģentūra paplašina savas funkcijas praktisko jautājumu risināšanā reģionālās attīstības politikas realizēšanā.

IV. Tiesiskais nodrošinājums

— Ministru kabineta apstiprinātā Reģionālās attīstības koncepcija.

— Reģionālās attīstības likums kā jumta likums.

— Likums par teritoriālplānošanu.

— Izmaiņas pastāvošajā likumdošanā reģionu attīstības veicināšanas nolūkā.

V.Metodes un līdzekļi

1. Objektīvas informācijas apstrādes un statistikas nodrošināšana un zinātniski pētniecisko metožu izmantošana.

2. Latvijas teritorijas iedalīšana reģionos/vietās saistībā ar dažādu attīstības procesu izpausmēm.

2.1. Tiek veidoti reģioni ar vienotu centru.

Varianti:

A: 4 + Rīga (atbilstoši vēsturiskajiem lielajiem novadiem),

B: 5 + Rīga (atbilstoši vēsturiskajiem lielajiem novadiem, un izdalot Sēliju),

C: 8 + Rīga (četri novadi tiek dalīti divās daļās),

D: 26 + 7 (visi rajoni un septiņas republikas nozīmes pilsētas).

2.2. Vienotu reģionu nav, katrai sfērai var būt dažādi reģioni ar atšķirīgiem centriem.

2.3. Reģioni netiek veidoti.

3. Reģionālās attīstības plānošana.

3.1. Atsevišķu tautsaimniecības nozaru vai darbības veidu attīstības plānu izstrādāšana, kuros ievērotas reģionālās atšķirības.

3.2. Administratīvo rajonu attīstības plānu izstrādāšana.

4. Finansiālie līdzekļi.

4.1. Valsts garantētu lēto ārvalstu kredītu novirzīšana īpaši veicināmo reģionu/vietu attīstības veicināšanai.

4.2. Reģionālās attīstības fonda izveidošana valsts un privāto investīciju stimulēšanai, subsīdiju piešķiršanai.

Reģionālā attīstības fonda līdzekļus veido valsts budžeta līdzekļi, atskaitījumi no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas paredzēti attīstībai, ziedojumi no Eiropas Savienības fondiem u.c.

4.3. Nodokļu atvieglojumi un izmaiņas (attiecas uz uzņēmuma, sociālo, īpašuma un zemes nodokli, muitas nodokli, pievienotās vērtības nodokli):

4.3.1. nodokļu likmes samazināšana,

4.3.2. atvieglojumu termiņi (neierobežotie un ierobežotie),

4.3.3. izmaiņu ieviešana uzņēmuma un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu sadalē starp valsti un pašvaldību, atstājot pašvaldību rīcībā noteiktu daļu no šo nodokļu ieņēmumiem pašvaldību ieinteresētības palielināšanai uzņēmējdarbības veicināšanā,

4.3.4. nodokļu apgrūtinājumi teritorijās, kur atsevišķu nozaru attīstība būtu jābremzē.

4.4. Brīvās ekonomiskās zonas.

4.5. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas mehānisma pilnveidošana līdzekļu novirzīšanai reģionālās attīstības fondā.

5. Pierobežas teritoriju starpvalstu tirdzniecības veicināšana.

6. Budžeta iestāžu darbinieku algu un pabalstu diferenciācija atkarībā no reģiona/vietas, kurā dzīvo un strādā.

7. Mācību iestāžu tīkla optimizācija Latvijas teritorijā uz pieaugušo izglītības, apmācību, konsultāciju un pārkvalificēšanas centru radīšana.

8. Valsts investīciju obligātā ekspertīze no reģionālās attīstības politikas viedokļa (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija).

9. Reģionālās attīstības nacionālās programmas izstrāde.

10. Reģionālo attīstības procesu kontrole un analīze.

VI. Īpaši veicināmo reģionu/vietu (rajonu, pagastu)

noteikšanas kritēriji.

Varianti:

A: zinātniski pamatota algoritma izstrāde, kas sīki noteiktu katras teritorijas objektīvo potenciālu,

B: vienkāršota punktu sistēma (t.s. Bavārijas variants),

C: īpaši veicināmo teritoriju nosaka Latvijas Reģionālās attīstības padome pēc savas izvēles, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem.

Iespējamie kritēriji:

1. Bezdarba līmenis.

2. Ienākumu līmenis.

3. Reģiona/vietas potences.

4. Kultūras mantojums, utt.

 

Par dokumentu

Konceptuālā jautājuma būtība:

Reģionālās attīstības politikas būtība ietver noteiktu principu, līdzekļu, darbības un pasākumu kopumu, kas nepieciešami, lai:

1) nodrošinātu valsts un atsevišķu reģionu/ vietu iedzīvotāju līdzvērtīgus dzīves, darba un vides apstākļus, kā arī līdzvērtīgu priekšnoteikumu radīšanu turpmākajai attīstībai,

2) nodrošinātu līdzsvarotu attīstību valstī un tās reģionos,

3) veicinātu reģionu/vietu attīstību saskaņā ar to potenciālajām iespējām.

Iespējamie alternatīvie risinājumi:

1. Reģionālās attīstības politikas atzīšana par valsts politikas sastāvdaļu ar attiecīgajām no tās izrietošajām institucionālajām un tiesiskajām izmaiņām.

2. Čpaši veicināmo reģionu/vietu noteikšana.

3. Metožu un līdzekļu izvēle reģionu/vietu attīstībai.

Ieteiktā risinājuma etapi:

1. Ministru kabineta akceptuālais atbalsts.

2. Reģionālās attīstības koncepcijas izstrādāšana un apstiprināšana Ministru kabinetā.

3. Latvijas Republikas Nacionālā plāna izstrāde.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J.Iesalnieks

Pašvaldību valdības sistēma Latvijā
Municipal governance in Latvia

IL. #1

RR1_1.GIF (13967 BYTES)

Iespējama četru līmeņu plāni
Four tier plans possible

IL. #2

RR1_2.GIF (18825 BYTES)

Iespējama Rīgas reģiona stratēģijas vadības struktūra
Possible organization of strategic planning for the Riga region

IL. #3

RR1_3.GIF (14046 BYTES)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!