Ministru kabineta rīkojums Nr. 531

Rīgā 2026. gada 2. septembrī (prot. Nr. 49 40. §)

Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plāns 2026.–2027. gadam

1. Apstiprināt Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plānu 2026.–2027. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju un Aizsardzības ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Latviešu valodas aģentūru, Sabiedrības integrācijas fondu, Tieslietu ministriju, Valsts valodas centru un Valsts izglītības attīstības aģentūru par līdzatbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā.

3. Izglītības un zinātnes ministrijai un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2026. gadā un 2027. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents A. Kulbergs

Izglītības un zinātnes ministre I. Indriksone

(Ministru kabineta
2026. gada 2. septembra
rīkojums Nr. 531)

Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plāns 2026.–2027. gadam

Rīga 2026

Satura rādītājs

Izmantoto saīsinājumu saraksts

I. Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam

īstenošanas plāna 2026.–2027. gadam kopsavilkums

II. Situācijas raksturojums

III. Rīcības virzieni un pasākumi mērķa sasniegšanai

1.Rīcības virziens: Attīstība un drošumspēja

2.Rīcības virziens: Resursi un ilgtspēja

3.Rīcības virziens: Sabiedrības līdzdalība un atbildība

IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu. Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Izmantoto saīsinājumu saraksts

I. Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plāna 2026.–2027. gadam kopsavilkums

Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam¹ (turpmāk – pamatnostādnes) virsmērķis ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā. Atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajam, kuru Saeima pieņēma ar pārliecinošu balsu vairākumu 1999. gada 9. decembrī, minētais mērķis realizējams, nodrošinot arī vēsturiskā latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu rakstu valodas ‒ attīstību un lībiešu valodas kā vienīgās pirmiedzīvotāju valodas Latvijā saglabāšanu.

Pamatnostādnēs valsts valodas politikas rezultāti ir plānoti trīs rīcības virzienos:

Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas virzieni, plānotie politikas rezultāti, tiem pakārtotie uzdevumi.

Šobrīd valodas politikā un ar to saistītajās jomās iezīmējas virkne risināmo jautājumu:

– latviešu valodas – modernas valodas – tālāka attīstība;

– sistēmiska un konsekventa valsts valodas politikas ievērošana visās sabiedrības darbības un valodas lietojuma jomās (t. sk. pakalpojumu sfērā, sociālajā u. c. jomās), arī uzņēmumos darba vidē un saziņā ar klientiem, tostarp tīmekļvietnēs un sociālajos tīklos;

– novēršama Latvijas iedzīvotāju diskriminācija darba tirgū, ja tie nepārvalda krievu valodu (darba devēju prasība darbiniekiem prast krievu valodu nav saistīta ar reālo valodas situāciju kopumā un nav attaisnojama), kas īpaši būtiski jauniešu, diasporas pārstāvju un reemigrantu iespējām integrēties darba vidē;

– nodrošināma latviešu valodas pilnvērtīga apguve skolā;

– latviešu valodas apguves kursu piedāvājuma sistēmas pieaugušajiem uzlabošana, nodrošinot koordinētu, izsekojamu un pēctecīgu valsts valodas apguvi mūžizglītībā;

– latviešu valodas kā svešvalodas pedagogu regulāra tālākizglītošana un kvalitātes prasību izstrāde un ieviešana;

– nodrošināms latviešu valodas apguves metodikas un mācīšanas atbalsts diasporā;

– sabiedrības informēšanas un iesaistes pasākumi pozitīvas lingvistiskās attieksmes un pārliecības par latviešu valodas vērtību stiprināšanai, pozitīvu valodas lietojuma ieradumu veidošanai.

Latviešu valodas apguves piedāvājums pieaugušajiem ir daļa no sabiedrības saliedētības un valsts valodas politikas horizontālajiem pasākumiem, kas tiek nodrošināta Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un tās institūciju savstarpējā sadarbībā. Īpaši jādomā par valsts valodas apguves piedāvājumu un iespējām tiem iebraucējiem, kas Latvijā ieceļo no trešajām valstīm. Kontekstā ar jauniebraucēju statistiskajiem rādītājiem valsts valodas apguves nodrošinājums var kļūt kritiski būtisks valsts drošībai.

Vienota, saliedēta sabiedrība ir drošas, izglītotas un attīstīties spējīgas valsts pamats, valoda ir nozīmīga integrācijas politikas un vienotas skolas daļa. 2022. gada 29. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, uzsākot pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. Latviska, vienota un iekļaujoša skola – pāreja uz izglītību valsts valodā iezīmē vienu no svarīgākajā pārmaiņām, kas skar skolēnus un pedagogus turpmākajos trīs mācību gados. Saskaņā ar grozījumiem likumos no 2023. gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiek īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāk 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra – pievienojās arī 3., 6. un 9. klases. Vienota skola latviešu valodā ir stratēģisks un valsts ilgtermiņa drošības jautājums.

Sekmīgai latviešu valodas ieviešanai mazākumtautību skolēniem un pedagogiem nodrošināti daudzveidīgi atbalsta pasākumi. Lai palīdzētu stiprināt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas un prasmes, skolēniem vasaras un rudens brīvlaikā piedāvāta iespēja piedalīties nometnēs, nodrošināti pedagogu palīgi mācību stundās, logopēdi, kā arī skolotāji pagarinātās dienas grupās. Skolotājiem pieejami gan latviešu valodas pilnveides, gan metodikas kursi, mentoru atbalsts, jauni mācību un metodiskie materiāli.

Viens no svarīgiem pasākumiem latviešu valodas vides noturībai izglītībā ir latviešu valodas speciālistu sagatavošana. Talantīgu studentu piesaiste skolotāju programmām veicina skolotāju profesijas prestiža celšanu, savukārt jaunās, darba vidē balstītās skolotāju programmas sagatavos mūsdienīgus valodu mācīšanas speciālistus, kuri ieguvuši zināšanas, kā mācīt latviešu kā dzimto valodu, latviešu kā otro valodu, latviešu kā svešvalodu vai kā etniskā mantojuma valodu. Tajā pašā laikā ir svarīgi nodrošināt iespēju skolotāju programmas apgūt tālmācībā, lai tajās varētu izglītoties arī, piemēram, diasporas pārstāvji.

Līdz 2018. gadam, kad Saeimā tika izstrādāts un pieņemts Diasporas likuma projekts, Izglītības un zinātnes ministrija īstenoja diasporas politikas pasākumus gan kā valodas politikas, gan arī kā integrācijas un migrācijas politikas pasākumu daļu, identificējot finansējumu un īstenotājus diasporas atbalstam. Līdz ar "Plāna darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam" (turpmāk – Diasporas plāns 2021) apstiprināšanu Ministru kabinetā² diasporas atbalstam ir stratēģiskais un finansiālais ietvars, kurš balstīts Diasporas likumā. Tādējādi kopš 2021. gada diasporas politika ir atsevišķa politikas joma, kuru īsteno arī par valodas politiku atbildīgās institūcijas – Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Latviešu valodas aģentūra, izglītības iestādes un zinātniskās institūcijas tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros saskaņā ar Diasporas plāna 2021 un Plāna darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam³ pasākumiem, ietverot arī reemigrācijas atbalsta pasākumus kā diasporas politikas daļu.

Sabiedrības lingvistisko uzskatu, attieksmes un uzvedības nostiprināšana ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem valodas politikā. Tam pamatā ir latviešu valodas kā oficiālās valodas simboliskās vērtības un valodas funkciju izpratne daudzvalodīgajā realitātē. Tas panākams, attīstot latviešu valodu kā modernas sabiedrības valodu, veidojot vienotu skolu, kā arī atbalstot vēsturiskā latviešu valodas paveida – latgaliešu rakstu valodas – un Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodas attīstību un veicinot latviešu valodas prasmes pilnveides nepieciešamību diasporā.

Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plāns 2026.–2027. gadam (turpmāk – Plāns) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam⁴, kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam⁵ noteikto mērķu un uzdevumu izpildei turpmākajos divos gados.

Plāna mērķis ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.

Atbilstoši Valsts valodas likumā norādītajam minētais virsmērķis realizējams, nodrošinot arī vēsturiskā latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu rakstu valodas ‒ attīstību un lībiešu valodas kā vienīgās pirmiedzīvotāju valodas Latvijā saglabāšanu.

Lai īstenotu valodas politikas attīstības virsmērķi, uzdevumus un pasākumus trijos savstarpēji saistītos valsts valodas politikas rīcības virzienos, ir izvirzīti trīs apakšmērķi: (1) valsts valodas drošumspēja un ilgtspējīga attīstība; (2) latviešu valodas vides paplašināšana un valodas resursu ilgtspēja; (3) sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā.

Valsts valodas politikas attīstības virzieni noteikti, balstoties uz:

1) Latvijas Republikas Satversmi un Valsts valodas likumu;

2) valsts attīstības redzējumu un prioritātēm, kas norādītas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam;

3) 2021. gada 26. aprīļa Valsts prezidenta paziņojumā Nr. 8 "Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu" minēto informāciju;

4) esošās situācijas analīzi par valodas politikā būtiskākajiem risināmajiem problēmjautājumiem.

Valsts valodas politikas rīcības virzieni Plānā tiks īstenoti 14 uzdevumos un 50 pasākumos, kam noteikti šādi sasniedzamie rezultāti: (1) pieaugusi zinātniskā izcilība un ilgtspēja latviešu valodas un lībiešu valodas pētniecībā; (2) latviešu valodas apguves un pilnveides iespēju daudzveidība; (3) latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanās.

Plānā iekļautie pasākumi ir formulēti, ievērojot valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumentus, kas nosaka valsts valodas politikas virzību. Plānā izvirzītie mērķi atspoguļo integrētu skatījumu uz galvenajām valodas politikas attīstības prioritātēm 2026.–2027. gadā. Virkne ar valsts valodas politiku saistītie un papildinošie pasākumi iekļauti citu nozaru un ministriju veidotajās pamatnostādnēs un plānos (skat. Plāna otro nodaļu "Situācijas raksturojums").

Plānu ir izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija. Izstrādē piedalījušās atbildīgās ministrijas (Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija), ministriju padotības un citas iestādes (Latviešu valodas aģentūra, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Valsts valodas centrs), universitātes un augstskolas (Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmija, Rēzeknes akadēmija), kā arī universitāšu pakļautībā esošie zinātniskie centri (Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Latvijas Universitātes Lībiešu institūts, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts). Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību, Plāna sagatavošanā iesaistītas nevalstiskās organizācijas un sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta, izsludinot Plāna projekta publisko apspriešanu.

II. Situācijas raksturojums

Jautājumi, kas skar latviešu valodu, vienlaikus ietekmē Latvijas valsts konstitucionālos pamatus. Satversmes kodolā noteikts pienākums ne vien tiesiski nodrošināt latviešu valodai valsts valodas statusu (Satversmes 4. pants), bet arī ar valsts rīcībā esošajiem tiesiskiem līdzekļiem gādāt par to, lai latviešu valoda pildītu valsts valodas funkciju, tas ir, būtu par sabiedrības kopējo saziņas un demokrātiskās līdzdalības valodu. Satversmes kodolā ietilpst arī pienākums stiprināt visu latviešu nācijai piederīgo un Latvijas pilsoņu saiknes ar savu valsti, kā arī gādāt par to, lai naturalizācija būtu savietojama ar Latvijas tautas kontinuitāti un identitāti un pilsonību iegūtu personas, kuras ir pietiekamā mērā integrējušās Latvijas sabiedrībā. Iedzīvotāju, pastāvīgo iedzīvotāju un jauniebraucēju (imigrantu) nepietiekama valsts valodas prasme (vai neprasme) negatīvi ietekmē spēju sazināties un uztvert informāciju valsts valodā, tas krīzes situācijās ietekmē valdības spēju efektīvi sazināties ar sabiedrību.

Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam iepriekšējā periodā (2022–2023) īstenoti vairāki kardināli būtiski pasākumi latviešu valodas statusa un tam atbilstošu valsts valodas pozīciju nostiprināšanai. Nozīmīgākais – vienotas izglītības sistēmas valsts valodā nostiprināšana normatīvajos aktos un pāreja uz vienotu skolu visos izglītības posmos (Grozījumi Izglītības likumā, 29.09.2022.). Tā nodrošināšanai un pārejas veiksmīgai īstenošanai papildus tiek piedāvāts gan metodiskais, gan praktiskais atbalsts pedagogiem un citiem iesaistītajiem. Tas ir plašākas ietekmes pasākums, kas nākotnē nodrošinās sabiedrības vienotību, valsts drošību un demokrātiskas sabiedrības pilnvērtīgu funkcionēšanu, garantējot visiem valsts iedzīvotājiem vienādas iespējas uz personīgo attīstību un iesaisti sabiedrības dzīvē. 2025./2026. mācību gadā noslēdzās pāreja uz Vienotu skolu, nodrošinot mācības valsts valodā visos izglītības posmos un tādējādi stiprinot latviešu valodas lomu publiskajā telpā. IZM nodrošina sistēmisku atbalstu izglītojamiem un pedagogiem – pilnveidotu mācību saturu, metodisko un mentoru atbalstu, kā arī mērķtiecīgu monitoringu, kura pirmie rezultāti būs pieejami 2026. gadā. Reforma sekmē vienlīdzīgas iespējas un saliedētu sabiedrību, vienlaikus nodrošinot mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Satversmei.

Saskaņā ar 2025. gada 14. martā apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī Saeima 2025. gada 23. oktobrī izskatīja Ministru kabineta informatīvo ziņojumu "Par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto. Ziņojums Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai". Ziņojumā sniegts pārskats par valsts valodas politikas īstenošanas rezultātiem, iesaistīto institūciju sadarbību, attīstības un rīcības virzieniem, kā arī turpmākajām iecerēm latviešu valodas stiprināšanai sabiedrībā, izglītībā, digitālajā vidē un diasporā. Nākamais ziņojums Saeimai tiks iesniegts 2027. gada septembrī.

Tajā pašā laikā līdzās pieaugošajiem imigrācijas dažādības rādītājiem notikušas spēcīgas globālas pārmaiņas. Vispirms jau Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir licis pasaulei strauji reaģēt un sniegt atbalstu cilvēkiem no Ukrainas, t. sk. nodrošināt kara bēgļiem latviešu valodas apguves un integrācijas iespējas. Valodai ir racionāla nozīme kopīgās vērtībās balstītas sabiedrības pastāvēšanā, tas īpaši spilgti redzams esošajā situācijā, kad aktualizējusies valodas kā instrumenta izmantošana kādas tautas iznīcināšanas centienos (sk. Lingvocīdam STOP, https://valoda.lv/valsts-valoda/valodas-situacija-ukraina/).

Valodu konkurence pasaulē apliecina nepieciešamību stiprināt latviešu valodas pozīcijas, tostarp digitālajā pasaulē, un veicināt sabiedrības izpratni par šiem procesiem un par lingvistiskās pašapziņas lomu valodu pilnvērtīgā funkcionēšanā. Augstu novērtējot un ar pašcieņu izturoties pret Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu un tās paveidiem, t. sk. otru latviešu valodas rakstu tradīciju – latgaliešu rakstu valodu –, latviešu zīmju valodu un Latvijas otras autohtonās pamattautas – lībiešu – valodu, latviešu valoda var pastāvēt valodu konkurences pasaulē, kur vispārējās tendences neveicina valodu daudzveidības saglabāšanos. Valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet arī būtisks kopienu vienojošs elements – Latvijā un diasporā, un tā atspoguļo kopīgo identitāti, vēsturi un kultūras vērtības, kas ir lingvistiskās pašapziņas pamatā.

Oficiālās valodas pastāvēšana un attīstība un valsts valodas politikas principu ievērošana ir valsts drošības komponenti. Līdz šim sasniegtais ir bijis pamatā spējai reaģēt uz straujām pārmaiņām un secīgi īstenot pasākumus valsts valodas statusa stiprināšanā, bet vienlaikus izgaismojami problemātiskie valodas politikas īstenošanas aspekti un faktori – kas ir pamats valsts valodas politikas īstenošanas nākamā rīcības perioda darba uzdevumu un pasākumu noteikšanai.

Valodas dzīvotspējas būtisks rādītājs ir etnodemogrāfiskā situācija. Kopējās migrācijas tendences (CSP dati) liecina, ka iedzīvotāju skaits valstī joprojām samazinās gan mirstības, gan emigrācijas rezultātā. Tomēr pēdējos gados emigrācijai ir tendence mazināties, savukārt imigrācija pieaug (ietverot reemigrāciju). Starptautisko politisko un globalizācijas procesu ietekmē mainās imigrantu struktūra un imigrācija kļūst aizvien daudzveidīgāka (resp., imigrantu pārstāvēto valodu, kultūru, izcelsmes valstu dažādība kļūst lielāka).

2022. gadā Krievijas izvērstā karadarbība Ukrainā mainīja pasauli. Lielā daļā valstu pieauga iedzīvotāju skaits Ukrainas kara bēgļu lielās emigrācijas dēļ. Latvija nebija izņēmums, piemēram, 2023. gadā visvairāk iebraucēju bija tieši no Ukrainas – 25,1 % (2022. gadā – 63,6 %) jeb ceturtdaļa no visiem imigrantiem. Fizisko personu informācijas sistēmā uz 01.01.2026. bija iekļauti 31 252 Ukrainas civiliedzīvotāji, un šai grupai tiek sniegts papildu atbalsts gan valodas apguves, gan sociālās integrācijas norisei⁶. No visiem imigrantiem, kas ierodas Latvijā, jauniebraucēju īpatsvars no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, kopš 2011. gada ir pieaudzis no 14,3 % līdz 32 % 2024. gadā. Pieaugusi imigrantu dažādība: palielinājies ne tikai ukraiņu īpatsvars, bet arī, piemēram, uzbeku, indiešu u. c. tautību pārstāvju skaits, kas nozīmē turpmāka latviešu valodas apguves nodrošinājuma nepieciešamību, aktualizējot latviešu valodas kā svešvalodas apguvi. To nosaka arī tas, ka daļa no visiem jauniebraucējiem plāno uzturēties un dzīvot Latvijā ilglaicīgi vai visu mūžu, un, kā liecina 2024. gadā veiktais sociolingvistiskais pētījums "Valsts valodas apguve jauniebraucēju mērķgrupā: vajadzības un pieredze"⁷ par jauniebraucēju latviešu valodas apguves un lietojuma pieredzi un vajadzībām, lielākā daļa respondentu no Krievijas, Ukrainas, Indijas, Kazahstānas un Baltkrievijas pauduši stabilu vēlmi palikt Latvijā ilgtermiņā vai uz dzīvi. Kā norādījuši respondenti jauniebraucēji, latviešu valodas apguve viņiem ir būtisks faktors veiksmīgai integrācijai Latvijas sabiedrībā, kur valodas prasme ir ne tikai komunikācijas rīks, tā ir nozīmīgs sociāli ekonomiskās iekļaušanās elements. Valodas prasme atvieglo piekļuvi darba tirgum, piedāvā izglītības iespējas un sekmē līdzdalību vietējā kopienā.

Šodien, kad dzīvojam mainīgā ģeopolitiskā un demogrāfiskā realitātē, ārvalstu pilsoņu skaits Latvijā ir mainīgs, taču ar tendenci palielināties. CSP dati liecina, ka 2021. gadā tie bija 61 919 ārzemnieki, 2023. gadā – 74 977, bet 2025. gadā – 63 806 cilvēki, kas kādu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviju par savu mītnes zemi.

Valoda tiek apgūta tad, kad ir griba, mērķis un jēga. Valsts valodas prasmes pārbaudes dati liecina, ka griba ir. Pieaug ārzemnieku īpatsvars, kas apliecina latviešu valodas prasmi valsts valodas prasmes pārbaudē. Šobrīd tie jau ir 85 % no visiem, kas valsts valodas prasmes eksāmenu kārto (2025. gadā valsts valodas prasmes pārbaudei kopā pieteicās 9 274 personas).

Arī pēc Latvijas sabiedrības domām latviešu valodas prasme ir būtiska sabiedrības saliedētības nodrošināšanā⁸, tā ir nepieciešama, lai persona spētu iekļauties sabiedrībā⁹. Valsts valodas prasme garantē visiem valsts iedzīvotājiem brīvu pieeju informācijai, pozitīvi ietekmē ikdienas saziņu un integrāciju, kā arī stiprina valsts drošību, piedāvājot vienotu informatīvo telpu.

Joprojām pastāvīgo iedzīvotāju grupā ir neliela daļa to iedzīvotāju, kuru valsts valodas prasme nav pietiekama pilnvērtīgai saziņai. Pēc 2019. gadā veiktās sociolingvistiskās aptaujas datiem (Valodas situācija Latvijā, 2020), pašvērtējumā latviešu valodas prasme nepietiekama visos valodas lietojuma gadījumos ir 6,4 % mazākumtautību pārstāvju, bet īpaši vecākiem cilvēkiem no 55 līdz 75 gadiem – 10 % (no 18 līdz 34 gadiem – tikai 4,1 %). Mazākumtautību grupā īpaši būtiski ir pievērst uzmanību nepilsoņu un jauno imigrantu mērķgrupām – 10 % iedzīvotāju bez LR pilsonības norādījuši, ka latviešu valodu neprot, 16 % šo iedzīvotāju norādījuši, ka prot latviešu valodu ļoti vāji; 7,5 % to mazākumtautību pārstāvju, kuri nav ne latvieši, ne krievi, resp., daļa no tiem arī jaunie imigranti, norādījuši, ka neprot latviešu valodu, un 9,5 % šo iedzīvotāju prot valodu ļoti vāji. Tāpat CSP veiktais pieaugušo izglītības apsekojums (2022) liecina, ka no visiem respondentiem, kuriem latviešu valoda ir svešvaloda, ļoti vāja valodas prasme (atbilde "Saprotu un varu izmantot tikai dažus vārdus un frāzes") ir apmēram 1,4 % respondentu. Savukārt 2023. gada veiktā sociolingvistiskā aptauja (Valodas situācija Latvijā, 2024) liecina, ka pašvērtējumā 1,6 % respondentu, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, neprot latviešu valodu un 5,2 % respondentu to prot ļoti vāji. Latviešu valodas nepietiekama prasme (neprot vai prot ļoti vāji) visbiežāk ir šādās sociāldemogrāfiskajās grupās: pensionāri (14,7%) un nepilsoņi (12,9 %).

Latviešu valodas apguvē un valodas prasmju rādītāju analīzē papildus jāņem vērā reģionālais aspekts. Zemāka valsts valodas prasme ir Latgalē – šeit ir vismazāk to respondentu (dzimtā nav latviešu valoda), kuri prot latviešu valodu ļoti labi un labi (30 %). Turklāt vairāk nekā pusei iedzīvotāju šajā reģionā latviešu valoda nav dzimtā valoda, kas ietekmē valodas lietojumu un nosaka lingvistiskās vides īpatnības.

Etnodemogrāfijas tendences izvirza nepieciešamību attīstīt latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem (sākot ar mācību un metodisko materiālu izstrādi, dažādu mācību iespēju piedāvājuma paplašināšanu, pedagogu sagatavošanu, situācijas monitoringu u. tml.).

Šobrīd aktuāla ir nepieciešamība regulāri vākt datus par Latvijas iedzīvotāju dzimto valodu un latviešu valodas prasmi valodas situācijas objektīvai izvērtēšanai. Tā kā tautskaite tiek veikta, izmantojot dažādu valsts reģistru datus, aktuāla problēma ir – kā regulāri un no visiem valsts iedzīvotājiem iegūt un apkopot informāciju par valodas/valodu prasmēm. Pašlaik CSP valodas jautājumus ir iekļāvusi divos regulāri veicamos apsekojumos, bet tā ir informācija par ~1–2 % iedzīvotāju un nesniedz to dinamikas un valodu prasmju izpētes iespēju, ko sniedz tradicionāli veiktās tautskaites. Arī šis CSP veikums ir ļoti nepieciešams un vērtīgs, tomēr valstiskā līmenī jādomā par ilglaicīgu, pastāvīgu datu ieguvi un uzkrāšanu no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Acīmredzot nepieciešams tiesisks regulējums, lai dati par dzimto valodu tiktu apzināti visā Latvijā – tas varētu notikt, informāciju par dzimtās valodas prasmi iekļaujot kādā no valsts reģistriem, piem., Fizisko personu reģistrā.

Visi valsts valodas statusa komponenti – valodas prasmes kvalitāte, valodas lietojums un lingvistiskās attieksme – ir cieši saistīti, un tie ietekmē integrācijas un komunikācijas kvalitāti sabiedrībā. Apdraudējums ir nevēlēšanās saziņas situācijās lietot valsts valodu, kas joprojām atstāj negatīvu ietekmi. Diemžēl ikdienas saziņā līdzās latviešu valodai joprojām pietiekami bieži tiek lietota arī krievu valoda. Šāda rīcība balstīta sabiedrības ieradumos un lingvistiskās pašapziņas trūkumā, tāpēc uzsvars pievēršams lingvistiskās attieksmes un pārliecības maiņai sabiedrībā, skaidrojot valodu hierarhijas nozīmi demokrātiskā sabiedrībā.

Risinājumi valodas prestiža celšanai ir cieši saistīti ar sabiedrības iesaisti valodas politikas īstenošanā. Sabiedrības lingvistisko uzskatu, attieksmes un uzvedības nostiprināšana ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem valodas politikā. Tam pamatā ir latviešu valodas kā oficiālās valodas simboliskās vērtības un valodas funkciju izpratne daudzvalodīgajā realitātē, kas panākama, attīstot latviešu valodu kā modernas sabiedrības valodu, kā arī atbalstot vēsturiskā latviešu valodas paveida – latgaliešu rakstu valodas – un Latvijas autohtono iedzīvotāju – lībiešu – valodas attīstību un veicinot latviešu valodas prasmes pilnveides nepieciešamību diasporā.

Mūsdienu globālās pasaules izaicinājumi ietekmē valodu dzīvotspēju, un tas nosaka nepieciešamību pēc stabilas latviešu valodas zinātniskas izpētes, sekmējot latviešu valodas konkurētspēju, arī mūsdienu digitālajā pasaulē, lai spētu nodrošināt gan tāda veida datus, kas nepieciešami latviešu valodas pastāvēšanai tehnoloģijās, gan iespējas apgūt valodu, izmantojot tehnoloģijas, gan latviešu valodas spēju sekot līdzi mūsdienu sabiedrības attīstībai, nodrošinot un ieviešot ikdienas lietojumā dažādās jomās nepieciešamo aktuālo leksiku un terminoloģiju – gan digitālajā, gan reālajā pasaulē.

Plāna mērķi un to sasniegšanai izvirzītie uzdevumi izstrādāti atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam prioritātēm, kas saistītas ar valodas politiku un detalizēti aprakstītas Pamatnostādnēs. Plāna uzdevumi aptver visus Pamatnostādnēs ietvertos rīcības virzienus. Pamatnostādņu sasniegšanai noteiktie uzdevumi ir saistīti ar šādiem citu nozaru plānošanas dokumentiem: "Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"" (valodas prasmju ilgtspējas aspektā); "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnēm 2021.‒2027. gadam" (valodas, piederības un integrācijas jautājumu aspektā); "Plānu darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam" (latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanas, latviešu valodas saglabāšanas ārpus Latvijas un reemigrācijas atbalsta aspektā); "Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.‒2027. gadam" (veidojot valsts pētījumu programmu valsts valodas jomas stratēģiskai attīstībai, veicinot datos un zinātniski pamatotos pierādījumos balstītas valsts valodas politikas veidošanu; nodrošinot zinātnes komunikāciju valodas pētniecības popularizēšanai un prestiža paaugstināšanai, sabiedrības izpratnes veidošanai gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, sekmējot amatierzinātnes iniciatīvas plašākas sabiedrības iesaistei valodas pētniecības procesos (t. sk. pētniecības datu radīšanā un izmantošanā) un sabiedrības intereses par valodas zinātni attīstībai); "Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.‒2027. gadam" (saistībā ar mašīntulkošanas un valodas tehnoloģiju attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību digitālajā vidē); "Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.‒2027.gadam "Kultūrvalsts""; "Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna 2022.–2027.gadam" projektu un ar 2022. gada 29. septembrī pieņemtajiem "Grozījumiem Izglītības likumā" (saistībā ar pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē).

III. Rīcības virzieni un pasākumi mērķa sasniegšanai

1. Rīcības virziens ATTĪSTĪBA un DROŠUMSPĒJA

Plāna mērķis: Nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.

2. Rīcības virziens RESURSI un ILGTSPĒJA

3. Rīcības virziens SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA un ATBILDĪBA

IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu. Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu ministrijas un citas atbildīgās institūcijas 2026.–2027. gadā nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros atbilstoši spēkā esošajam likumam "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".

1.tabula

Izglītības un zinātnes ministre I. Indriksone