Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2026. gada 17. jūlijā

Par starptautisko līgumu konsolidēto versiju publicēšanu

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu un Līguma, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku, (turpmāk – Līgums, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu) konsolidētās versijas aktuālajā redakcijā latviešu valodā.

Līgums par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu Latvijā stājās spēkā 2014. gada 13. martā. Līgums, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānismu, vēl nav stājies spēkā.

Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu un Līguma, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānismu, konsolidētās versijas ietver Horvātijas Republikas pievienošanos minētajiem starptautiskajiem līgumiem 2023. gada 22. martā un Bulgārijas Republikas pievienošanos tiem 2026. gada 29. jūnijā.

Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu teksts latviešu valodā publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 50 2014. gada 11. martā. Līguma, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānismu, teksts latviešu valodā publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 121 2021. gada 28. jūnijā.

Pielikumā:

1. Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu teksts latviešu valodā;

2. Līguma, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānismu, teksts latviešu valodā.

Ārlietu ministrijas
Juridiskā departamenta direktors D. Baiža

 

LĪGUMS
PAR EIROPAS STABILITĀTES MEHĀNISMA DIBINĀŠANU
STARP BEĻĢIJAS KARALISTI, BULGĀRIJAS REPUBLIKU, VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, IGAUNIJAS REPUBLIKU, ĪRIJU, GRIEĶIJAS REPUBLIKU, SPĀNIJAS KARALISTI, FRANCIJAS REPUBLIKU, HORVĀTIJAS REPUBLIKU, ITĀLIJAS REPUBLIKU, KIPRAS REPUBLIKU, LATVIJAS REPUBLIKU, LIETUVAS REPUBLIKU, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTI, MALTU,NĪDERLANDES KARALISTI, AUSTRIJAS REPUBLIKU, PORTUGĀLES REPUBLIKU, SLOVĒNIJAS REPUBLIKU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKU UN SOMIJAS REPUBLIKU

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Malta, Nīderlandes Republika, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika un Somijas Republika ("eurozonas dalībvalstis" vai "ESM dalībnieces");

APŅĒMUŠĀS nodrošināt eurozonas finansiālo stabilitāti;

ŅEMOT VĒRĀ 2011. gada 25. martā pieņemtos Eiropas Padomes secinājumus par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu;

TĀ KĀ:

(1) 2010. gada 17. decembrī Eiropas Padome vienojās par nepieciešamību eurozonas dalībvalstīm nodibināt pastāvīgu stabilitātes mehānismu. Šis Eiropas Stabilitātes mehānisms ("ESM") pārņems uzdevumus, ko pašreiz izpilda Eiropas Finanšu stabilitātes instruments ("EFSI") un Eiropas Finanšu stabilizēšanas mehānisms ("EFSM"), sniedzot finansiālu palīdzību, kur tāda ir nepieciešama, eurozonas dalībvalstīm.

(2) 2011. gada 25. martā Eiropas Padome pieņēma Lēmumu 2011/199/ES, ar ko groza līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu attiecībā uz stabilitātes mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro¹, papildinot 136. pantu ar šādu rindkopu: "Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas eurozonas stabilitāti. Jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus".

(3) Nolūkā palielināt finansiālās palīdzības efektivitāti un novērst finanšu risku izplatīšanos, to dalībvalstu vadītāji vai premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, 2011. gada 21. jūlijā vienojās par "[ESM] elastīguma palielināšanu saistībā ar atbilstīgiem nosacījumiem".

(4) Eiropas Savienības tiesiskās bāzes, integrētas makroekonomikas uzraudzības, jo īpaši Stabilitātes un izaugsmes pakta, makroekonomiskās nelīdzsvarotības tiesiskās bāzes un Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības noteikumu stingrai ievērošanai būtu jāsaglabā sava nozīme kā pirmajai aizsardzības līnijai pret eurozonas stabilitāti ietekmējošām uzticības krīzēm.

(5) 2011. gada 9. decembrī to dalībvalstu vadītāji un premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, vienojās par virzību uz spēcīgāku ekonomisko savienību, tostarp jaunā fiskālā kompakta un pastiprinātas ekonomiskās politikas saskaņošanas ieviešanu ar starptautiska nolīguma – Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ("TSCG") – starpniecību. TSCG palīdzēs attīstīt ciešāku saskaņošanu eurozonā nolūkā nodrošināt stabilu, likumīgu un spēcīgu publisko finanšu pārvaldību un tādējādi vērsties pret vienu no galvenajiem finansiālās nestabilitātes avotiem. Šis līgums un TSCG viens otru papildina fiskālās atbildības un solidaritātes veicināšanā Ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Ir atzīts un apstiprināts, ka finansiālās palīdzības piešķiršana jauno programmu satvarā saskaņā ar ESM būs atkarīga no 2013. gada 1. marta, attiecīgajai ESM dalībvalstij ratificējot TSCG, un pēc TSCG 3. panta 2. punktā minētā transponēšanas laikposma beigām, izpildot minētā panta prasības.

(6) Spēcīgās savstarpējās saistības dēļ eurozonā dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, nopietni finansiālās stabilitātes riski var apdraudēt eurozonas finansiālo stabilitāti kopumā. Tādēļ ESM var sniegt atbalstu stabilitātes ziņā, pamatojoties uz stingriem nosacījumiem atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eurozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Sākotnējais maksimālais ESM aizdošanas apjoms ir noteikts EUR 500 000 miljonu apmērā, ietverot nenomaksāto EFSI stabilitātes atbalstu. Tomēr pirms šā līguma stāšanās spēkā konsolidētā ESM un EFSI maksimālais aizdošanas apjoms tiks izvērtēts atkārtoti. Nepieciešamības gadījumā ESM Valde to palielinās saskaņā ar 10. pantu, stājoties spēkā šim līgumam.

(7) Visas eurozonas dalībvalstis kļūs par ESM dalībniecēm. Pēc pievienošanās eurozonai Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jākļūst par ESM dalībnieci ar pilnām tiesībām un pienākumiem atbilstīgi līgumslēdzēju pušu tiesībām un pienākumiem.

(8) Sniedzot stabilitātes atbalstu, ESM ļoti cieši sadarbosies ar Starptautisko Valūtas fondu ("SVF"). Aktīva SVF līdzdalība tiks lūgta gan tehniskajā, gan finanšu līmenī. No eurozonas dalībvalsts, kas lūdz finansiālu palīdzību no ESM, tiek sagaidīts, ka tā ar līdzīgu lūgumu, kad vien iespējams, vērsīsies arī pie SVF.

(9) Eiropas Savienības dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro ("dalībvalstis, kas neietilpst eurozonā ") un kuras īpašos gadījumos kopā ar ESM piedalās stabilitātes atbalsta operācijā eurozonas dalībvalstu labā, aicinās piedalīties ESM sanāksmēs kā novērotājām, kad tiks apspriests šis stabilitātes atbalsts un tā uzraudzība. Minētajām valstīm būs savlaicīgi nodrošināta piekļuve visai informācijai, un to viedoklis tiks pienācīgi ņemts vērā.

(10) 2011. gada 20. jūnijā Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji pilnvaroja šā līguma līgumslēdzējas puses lūgt Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku ("ECB") veikt šajā līgumā paredzētos uzdevumus.

(11) Eurogrupa 2010. gada 28. novembra paziņojumā izklāstīja, ka standartizēti un identiski kopējas rīcības noteikumi ("KRN") tiks iekļauti eurozonas visu jauno valsts obligāciju izlaišanas noteikumos tā, lai saglabātu tirgus likviditāti. Pēc Eiropas Padomes 2011. gada 25. marta pieprasījuma Ekonomikas un finanšu komiteja pabeidza darbu pie sīki izstrādātu juridisko nolīgumu par KRN iekļaušanu eurozonas valsts vērtspapīros.

(12) Saskaņā ar SVF praksi izņēmuma gadījumos apsver privātā sektora iesaistīšanu atbilstīgā un proporcionālā veidā, ja stabilitātes atbalsts tiek sniegts kopā ar nosacījumiem makroekonomikas korekcijas programmas veidā.

(13) ESM līdzīgi kā SVF sniegs stabilitātes atbalstu ESM dalībniecei, kad tās pastāvīgā piekļuve tirgus finansēšanai būs vājināta vai pastāvēs tās pavājināšanās risks. To apsverot, valstu vai valdību vadītāji ir paziņojuši, ka ESM aizdevumiem būs priviliģētā kreditora statuss, līdzīgi kā tas ir gadījumā ar SVF aizdevumiem, vienlaikus apstiprinot, ka SVF priviliģētā kreditora statuss prevalē pār ESM. Šis statuss būs spēkā, sākot no šā līguma spēkā stāšanās datuma. Ja šā līguma parakstīšanas laikā pastāvēs ESM finansiāla palīdzība ESM aizdevumu veidā saskaņā ar kādu Eiropas finansiālās palīdzības programmu, ESM baudīs tādu pašu prioritātes statusu kā visi pārējie saņēmējas ESM dalībnieces aizņēmumi un saistības, izņemot SVF aizdevumus.

(14) Eurozonas dalībvalstis atbalstīs līdzvērtīgu ESM un citu valstu kreditora statusu, kas aizdevumu piešķir divpusēji, koordinācijā ar ESM.

(15) ESM aizdevuma nosacījumos dalībvalstīm, uz kurām attiecas makroekonomikas korekcijas programma, tostarp valstīm, kuras minētas šā līguma 40. pantā, ietver ESM finansēšanas un pamatdarbības izmaksas, un šiem nosacījumiem būtu jāatbilst aizdevuma nosacījumiem finanšu palīdzības instrumenta līgumos, kas noslēgti starp EFSI, Īriju un Īrijas Centrālo banku no vienas puses, un EFSI, Portugāles Republiku un Portugāles Banku, no otras puses.

(16) Domstarpības par šā līguma izskaidrošanu un piemērošanu, kādas rodas līgumslēdzēju pušu starpā vai starp līgumslēdzējām pusēm un ESM, būtu jāpakļauj Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") 273. pantu.

(17) Pēcprogrammas uzraudzību veiks Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome LESD 121. un 136. panta satvarā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. NODAĻA
DALĪBA UN MĒRĶIS

1. PANTS
Nodibinājums un dalībnieki

1. Ar šo līgumu līgumslēdzējas puses savā starpā nodibina starptautisku finanšu institūciju ar nosaukumu "Eiropas Stabilitātes mehānisms" ("ESM").

2. Līgumslēdzējas puses ir ESM dalībnieces.

2. PANTS
Jauni dalībnieki

1. Dalība ESM ir atvērta visām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, sākot no Eiropas Savienības Padomes lēmuma stāšanās spēkā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu, atceļot to izņēmuma statusu attiecībā uz euro ieviešanu.

2. Jaunas ESM dalībnieces tiek uzņemtas ar tādiem pašiem noteikumiem kā esošās ESM dalībnieces saskaņā ar 44. pantu.

3. Jauna dalībniece, kas pievienojas ESM pēc tā dibināšanas, saņem akcijas ESM apmaiņā pret kapitāla ieguldījumu, ko aprēķina saskaņā ar iemaksu atslēgu, kas paredzēta 11. pantā.

3. PANTS
Mērķis

ESM mērķis ir mobilizēt finansēšanu un sniegt stabilitātes atbalstu, ievērojot stingrus nosacījumus atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam, to ESM dalībnieču labā, kas piedzīvo smagas finanšu problēmas vai kam tādas draud, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eurozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Šajā nolūkā ESM ir tiesības sagādāt līdzekļus, izlaižot finanšu instrumentus vai slēdzot finanšu vai citus nolīgumus vai vienošanās ar ESM dalībniecēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām.

2. NODAĻA
PĀRVALDĪBA

4. PANTS
Struktūra un balsošanas noteikumi

1. ESM ir Valde un Direktoru padome, kā arī rīkotājdirektors un pārējais speciālais personāls, kādu var uzskatīt par nepieciešamu.

2. Valdes un Direktoru padomes lēmumus pieņem, savstarpēji vienojoties, ar kvalificētu balsu vairākumu vai vienkāršu balsu vairākumu, kā norādīts šajā līgumā. Attiecībā uz visiem lēmumiem ir jābūt 2/3 dalībnieku ar balsstiesībām kvorumam, pārstāvot vismaz 2/3 no balsstiesībām.

3. Pieņemot lēmumu savstarpēji vienojoties, nepieciešama balsojošo dalībnieku vienprātība. Atturēšanās no balsošanas nekavē lēmuma pieņemšanu, savstarpēji vienojoties.

4. Atkāpjoties no 3. punkta, ārkārtas balsošanas procedūru lieto gadījumos, kad gan Eiropas Komisija, gan ECB secina, ka steidzama lēmuma nepieņemšana par finansiālās palīdzības piešķiršanu vai ieviešanu, kā noteikts 13. līdz 18. pantā, apdraudētu eurozonas ekonomisko un finansiālo ilgtspējību. Lēmuma pieņemšanai, savstarpēji vienojoties Valdei, kā minēts 5. panta 6. punkta f) un g) apakšpunktā, un Direktoru padomei, minētās ārkārtas procedūras gadījumā jābūt 85 % kvalificētam balsu vairākumam no derīgajām balsīm.

Izmantojot pirmajā daļā paredzēto ārkārtas procedūru, tiek veikts pārskaitījums no rezerves fonda un/vai apmaksātā kapitāla uz ārkārtas rezerves fondu, lai izveidotu speciālu buferi risku segšanai, kādus rada minētajā ārkārtas procedūrā piešķirts finansiālais atbalsts. Valde var pieņemt lēmumu par ārkārtas rezerves fonda atcelšanu un pārskaitīt tā saturu atpakaļ uz rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu.

5. Lēmuma pieņemšanā ar kvalificētu balsu vairākumu ir vajadzīgi 80 % derīgo balsu.

6. Lēmuma pieņemšanā ar vienkāršu balsu vairākumu ir vajadzīgs derīgo balsu vairākums.

7. Katras ESM dalībnieces balsstiesības, ko Valdē vai Direktoru padomē īsteno tās ieceltā persona vai pēdējās pārstāvis, ir līdzvērtīgas tai piešķirto akciju skaitam ESM parakstītajā kapitālā, kā norādīts II pielikumā.

8. Ja kāda ESM dalībniece neiemaksā kādu daļu no nomaksājamās summas attiecībā uz saviem pienākumiem saistībā ar apmaksātajām akcijām vai kapitāla prasījumiem saskaņā ar 8., 9. un 10. pantu vai saistībā ar finansiālās palīdzības atlīdzināšanu saskaņā ar 16. vai 17. pantu, tāda ESM dalībniece nevar īstenot nevienu no savām balsstiesībām tik ilgi, kamēr nav izpildīti minētie pienākumi. Attiecīgi tiek pārrēķināti balsošanas sliekšņi.

5. PANTS
Valde

1. Katra ESM dalībniece ieceļ Valdes locekli un tā vietnieku. Šādu iecelšanu amatā jebkurā laikā var atsaukt. Valdes loceklis ir tās ESM dalībnieces valdības loceklis, kas atbild par finansēm. Valdes locekļa vietniekam ir visas pilnvaras rīkoties Valdes locekļa vārdā pēdējā prombūtnē.

2. Valde pieņem lēmumu, vai tās priekšsēdētājam ir jābūt Eurogrupas prezidentam, kā minēts Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotajā Protokolā (Nr. 14) par Eurogrupu, vai uz divu gadu termiņu ievēlēt priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no savu locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku var pārvēlēt. Bez kavēšanās organizē jaunas vēlēšanas, ja tobrīdējais vadītājs vairs neieņem amatu, kas vajadzīgs, lai tiktu izraudzīts par vadītāju.

3. Eiropas Komisijas loceklis, kas atbild par ekonomikas un monetārajām lietām, un ECB prezidents, kā arī Eurogrupas prezidents (ja viņš nav priekšsēdētājs vai kāds no vadītājiem) var piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotāji.

4. To dalībvalstu pārstāvji, kas neietilpst eurozonā un kas īpašos gadījumos kopā ar ESM piedalās stabilitātes atbalsta operācijā kādas eurozonas dalībvalsts labā, arī uzaicina piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotājiem, kad tiks apspriests šis stabilitātes atbalsts un tā uzraudzība.

5. Citas personas, tostarp iestāžu vai organizāciju, tādu kā SVF, pārstāvjus Valde var uzaicināt apmeklēt sanāksmes kā novērotājiem īpašos gadījumos.

6. Valde, savstarpēji vienojoties, pieņem šādus lēmumus:

a) atcelt ārkārtas rezerves fondu un pārskaitīt tā saturu atpakaļ uz rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu saskaņā ar 4. panta 4. punktu;

b) izlaist jaunas akcijas ar citiem noteikumiem, nevis ievērojot paritāti, saskaņā ar 8. panta 2. punktu;

c) veikt kapitāla prasījumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

d) mainīt parakstīto kapitālu un koriģēt ESM maksimālo aizdošanas apjomu saskaņā ar 10. panta 1. punktu;

e) ņemt vērā iespējamu atslēgas atjauninājumu ECB kapitāla parakstīšanai saskaņā ar 11. panta 3. punktu un veicamās izmaiņas I pielikumā saskaņā ar 11. panta 6. punktu;

f) nodrošināt ESM stabilitātes atbalstu, ietverot ekonomikas politikas nosacījumus, kā noteikts 13. panta 3. punktā minētajā saprašanās memorandā, un noteikt instrumentu izvēli un finansiālos noteikumus saskaņā ar 12. līdz 18. pantu;

g) piešķirt Eiropas Komisijai mandātu risināt sarunas saziņā ar ECB par ekonomikas politikas nosacījumiem, kas saistīti ar katru finansiālo palīdzību, saskaņā ar 13. panta 3. punktu;

h) mainīt finansiālās palīdzības izcenojuma politiku un izcenojuma pamatnostādnes saskaņā ar 20. pantu;

i) mainīt to finansiālās palīdzības instrumentu sarakstu, kurus var izmantot ESM, saskaņā ar 19. pantu;

j) noteikt modalitātes EFSI atbalsta nodošanai ESM saskaņā ar 40. pantu;

k) apstiprināt jaunu dalībnieču iesniegumus par līdzdalību ESM, kā minēts 44. pantā;

l) veikt korekcijas šajā līgumā, kādi tieši izriet no jaunu dalībnieču pievienošanās, tostarp izmaiņas, kādas jāizdara kapitāla sadalījumā starp ESM dalībniecēm, un šāda sadalījuma aprēķinus, kas tieši izriet no jaunas dalībnieces pievienošanās ESM, saskaņā ar 44. pantu un

m) deleģēt Direktoru padomei šajā pantā uzskaitītos uzdevumus.

7. Valde ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem šādus lēmumus:

a) noteikt sīki izstrādātus jaunas dalībnieces pievienošanās tehniskos noteikumus saskaņā ar 44. pantu;

b) noteikt, vai priekšsēdētājam ir jābūt Eurogrupas prezidentam, vai arī Valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks tiek ievēlēts ar kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar 2. punktu;

c) noteikt ESM darbību regulējošo dokumentu un Valdes un Direktoru padomes reglamentu (tostarp tiesības veidot komitejas un palīgstruktūras) saskaņā ar 9. punktu;

d) noteikt aktivitāšu sarakstu, kas nav saderīgas ar direktora vai direktora vietnieka pienākumiem saskaņā ar 6. panta 8. punktu;

e) iecelt rīkotājdirektoru un beigt tā amata pilnvaru laiku saskaņā ar 7. pantu;

f) veidot citus fondus saskaņā ar 24. pantu;

g) lemt par pasākumiem, kādi jāveic, lai atgūtu parādu no ESM dalībnieces, saskaņā ar 25. panta 2. un 3. punktu;

h) apstiprināt ESM gada pārskatus saskaņā ar 27. panta 1. punktu;

i) iecelt Revidentu padomes locekļus saskaņā ar 30. panta 1. punktu;

j) apstiprināt ārējos revidentus saskaņā ar 29. pantu;

k) atcelt Valdes priekšsēdētāja, locekļa, locekļa vietnieka, direktora, direktora vietnieka vai rīkotājdirektora imunitāti saskaņā ar 35. panta 2. punktu;

l) noteikt ESM personālam piemērojamo nodokļu uzlikšanas režīmu saskaņā ar 36. panta 5. punktu;

m) par domstarpībām saskaņā ar 37. panta 2. punktu; un

n) jebkuru citu nepieciešamo lēmumu, kas nav nepārprotami paredzēts šajā līgumā.

8. Valdes sanāksmes sasauc un vada priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja vietnieks vada šādas sanāksmes gadījumos, kad priekšsēdētājs nevar tajās piedalīties.

9. Valde pieņem savu reglamentu un ESM darbību reglamentējošo dokumentu.

6. PANTS
Direktoru padome

1. Katrs loceklis ieceļ vienu direktoru un vienu direktora vietnieku no tādu cilvēku vidus, kam ir liela kompetence ekonomikas un finanšu jautājumos. Šādu iecelšanu amatā jebkurā laikā var atsaukt. Direktora vietniekam ir visas pilnvaras rīkoties direktora vārdā pēdējā prombūtnē.

2. Par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis un ECB prezidents katrs var iecelt vienu novērotāju.

3. Arī to dalībvalstu pārstāvjus, kas neietilpst eurozonā un kas īpašos gadījumos kopā ar ESM piedalās finansiālās palīdzības operācijā kādas eurozonas dalībvalsts labā, uzaicina piedalīties Direktoru padomes sanāksmēs kā novērotājiem, kad tiks apspriesta šī finansiālā palīdzība un tās uzraudzība.

4. Citas personas, tostarp iestāžu un organizāciju pārstāvjus, Valde var uzaicināt piedalīties sanāksmēs kā novērotajiem īpašos gadījumos.

5. Direktoru padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi. Lēmumus, kas jāpieņem, pamatojoties uz Valdes deleģētajām pilnvarām, pieņem saskaņā ar attiecīgajiem balsošanas noteikumiem, kas noteikti 5. panta 6. un 7. punktā.

6. Neskarot Valdes pilnvaras, kā tās noteiktas 5. pantā, Direktoru padome nodrošina, ka ESM darbojas saskaņā ar šo līgumu un Valdes pieņemto ESM darbību regulējošo dokumentu. Tā pieņem lēmumus, kā paredzēts šajā līgumā vai ko tai deleģē Valde.

7. Ikvienu vakanci Direktoru padomē aizpilda nekavējoties saskaņā ar 1. punktu.

8. Valde nosaka to, kādas aktivitātes nav saderīgas ar direktora vai direktora vietnieka pienākumiem, ESM darbību reglamentējošo dokumentu un Direktoru padomes reglamentu.

7. PANTS
Rīkotājdirektors

1. Rīkotājdirektoru ieceļ Valde no tādu kandidātu vidus, kam ir ESM dalībnieces valstspiederība, attiecīga starptautiska pieredze un augsta līmeņa kompetence ekonomikas un finanšu jautājumos. Amata ieņemšanas laikā rīkotājdirektors nedrīkst būt ne loceklis vai direktors, ne to vietnieks.

2. Rīkotājdirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Viņu drīkst vienu reizi iecelt atkārtoti. Tomēr rīkotājdirektors pārtrauc ieņemt šo amatu, tiklīdz Valde pieņem tādu lēmumu.

3. Rīkotājdirektors vada Direktoru padomes sanāksmes un piedalās Valdes sanāksmēs.

4. Rīkotājdirektors vada ESM personālu. Viņš atbild par personāla organizēšanu, iecelšanu un atbrīvošanu no darba saskaņā ar personāla noteikumiem, ko pieņem Direktoru padome.

5. Rīkotājdirektors ir ESM likumīgais pārstāvis un Direktoru padomes pakļautībā vada ESM aktuālo darbu.

3. NODAĻA
KAPITĀLS

8. PANTS
Reģistrētais kapitāls

1. Reģistrētais kapitāls ir EUR 714 674,7 miljoni. To sadala septiņi miljoni simt četrdesmit seši tūkstoši septiņi simti četrdesmit septiņās akcijās ar katras nominālo vērtību EUR 100 000, kas pieejamas parakstīšanai saskaņā ar sākotnējai iemaksu atslēgu, kas paredzēta 11. pantā un aprēķināta I pielikumā.

2. Reģistrēto kapitālu sadala apmaksātās akcijās un pieprasāmajās akcijās. Sākotnējā kopējā apmaksāto akciju kopsummas nominālā vērtība ir EUR 81 677,1 miljoni. Sākotnēji reģistrētā kapitāla akcijas izlaiž, ievērojot paritāti. Pārējās akcijas izlaiž, ievērojot paritāti, ja vien Valde nepieņem lēmumu par akciju izlaišanu īpašos apstākļos, ievērojot citus noteikumus.

3. Reģistrētā kapitāla akcijas nedrīkst nekādā veidā apgrūtināt, un tās nav nododamas, izņemot nodošanu 11. pantā paredzētās iemaksu atslēgas korekciju ieviešanas nolūkā, vajadzīgajā apmērā, lai nodrošinātu akciju sadalījuma atbilstību koriģētajai formulai.

4. Ar šo ESM dalībnieces neatsaucami un bez ierunām apņemas sniegt savu ieguldījumu reģistrētajā kapitālā saskaņā ar to iemaksu atslēgu, kas norādīta I pielikumā. Tās savlaicīgi izpilda visus kapitāla prasījumus saskaņā ar šajā līgumā paredzētajiem noteikumiem.

5. Katras ESM dalībnieces saistības visos apstākļos aprobežojas ar tās reģistrētā kapitāla daļu par izlaišanas cenu. Neviena ESM dalībniece savas dalības iemesla dēļ neatbild par ESM saistībām. ESM dalībnieču pienākumus ieguldīt reģistrētajā kapitālā saskaņā ar šo līgumu neietekmē tas, ja kāda no šādām ESM dalībniecēm iegūst tiesības uz ESM finansiālo palīdzību vai tādu saņem.

9. PANTS
Kapitāla prasījumi

1. Valde jebkurā laikā drīkst pieprasīt neapmaksāto reģistrēto kapitālu un noteikt atbilstīgu laikposmu, kurā ESM dalībniecēm tas jāiemaksā.

2. Direktoru padome var pieprasīt apmaksāt neapmaksāto reģistrēto kapitālu ar vienkārša balsu vairākuma lēmumu, lai atjaunotu apmaksātā kapitāla līmeni, ja pēdējais, absorbējot zaudējumus, ir pazemināts zem līmeņa, kāds noteikts 8. panta 2. punktā, ko Valde var grozīt, ievērojot 10. pantā paredzēto procedūru, un noteikt atbilstīgu laikposmu, kurā ESM dalībniecēm tas jāiemaksā.

3. Rīkotājdirektors savlaicīgi pieprasa apmaksāt neapmaksāto reģistrēto kapitālu, ja tas nepieciešams, lai nepieļautu, ka ESM neizpilda kādas plānotas vai citas maksājumu saistības pret ESM kreditoriem. Rīkotājdirektors par ikvienu šādu pieprasījumu informē Direktoru padomi un Valdi. Konstatējot iespējamu ESM līdzekļu iztrūkumu, rīkotājdirektors pēc iespējas drīzāk veic tāda kapitāla pieprasījumu (-us) nolūkā nodrošināt pietiekamu līdzekļu daudzumu ESM rīcībā, lai pilnībā veiktu kreditoriem pienākošos maksājumus paredzētajā datumā. Ar šo ESM dalībnieces neatsaucami un bez ierunām apņemas pēc pieprasījuma apmaksāt jebkādu kapitāla prasījumu, kādu tām izvirza rīkotājdirektors, ievērojot šo punktu; šāds pieprasījums ir jāapmaksā septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātus noteikumus, ko piemēro kapitāla prasījumiem, ievērojot šo pantu.

10. PANTS
Izmaiņas reģistrētajā kapitālā

1. Valde regulāri un vismaz ik pēc pieciem gadiem pārskata ESM maksimālo aizdošanas apjomu un reģistrētā kapitāla pietiekamību. Tā var pieņemt lēmumu par izmaiņām reģistrētajā kapitālā un attiecīgi grozīt 8. pantu un II pielikumu. Šāds lēmums stājas spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir informējušas depozitāru par savu spēkā esošo valsts procedūru pabeigšanu. Jaunās akcijas iedala ESM dalībniecēm saskaņā ar 11. pantā un I pielikumā paredzēto iemaksu atslēgu.

2. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātus noteikumus, ko piemēro visām saskaņā ar 1. punktu veiktajām kapitāla izmaiņām.

3. Eiropas Savienības dalībvalstij kļūstot par jaunu ESM dalībnieci, ESM reģistrētais kapitāls tiek automātiski palielināts, tajā brīdī dominējošās attiecīgās summas reizinot ar attiecību – saskaņā ar koriģēto iemaksu atslēgu, kas paredzēta 11. pantā – starp jaunās ESM dalībnieces svērumu un esošo ESM dalībnieču svērumu.

11. PANTS
Iemaksu atslēga

1. ESM reģistrētā kapitāla parakstīšanai paredzēto iemaksu atslēgu saskaņā ar 2. un 3. punktu pamato parakstīšanas atslēga, kādu ESM dalībnieču valstu centrālās bankas noteikušas ECB kapitālam saskaņā ar 29. pantu Protokolā (Nr. 4) par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem ("ECBS Statūti"), kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD.

2. ESM reģistrētā kapitāla iemaksu atslēga ir precizēta I pielikumā.

3. ESM reģistrētā kapitāla iemaksu atslēgu koriģē, kad:

a) Eiropas Savienības dalībvalsts kļūst par jaunu ESM dalībnieci un ESM parakstītais kapitāls automātiski palielinās, kā norādīts 10. panta 3. punktā; vai

b) beidzas divpadsmit gadu pagaidu korekcija, ko piemēro ESM dalībniecei un kas noteikta saskaņā ar 42. pantu.

4. Valde var pieņemt lēmumu ievērot iespējamos 1. pantā minētās ECB kapitāla parakstīšanas atslēgas atjauninājumus, koriģējot iemaksu atslēgu saskaņā ar 3. pantu vai notiekot izmaiņām reģistrētajā kapitālā, kā norādīts 10. panta 1. punktā.

5. Kad ESM reģistrētā kapitāla parakstīšanas iemaksu atslēga ir koriģēta, ESM dalībnieces savstarpēji nodod reģistrēto kapitālu nepieciešamajā apmērā, lai nodrošinātu reģistrētā kapitāla sadalījuma atbilstību koriģētajai atslēgai.

6. I pielikumu groza pēc Valdes lēmuma par ikvienu šajā pantā minēto korekciju.

7. Direktoru padome veic visus citus pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

4. NODAĻA
DARBĪBAS

12. PANTS
Principi

1. Visas eurozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitātes aizsardzības nepieciešamības gadījumā ESM var sniegt stabilitātes atbalstu ESM dalībniecei, ievērojot stingrus nosacījumus atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam. Šādi nosacījumi var būt no makroekonomikas korekcijas programmas līdz iepriekš noteikto atbilstības nosacījumu pastāvīgai ievērošanai.

2. Neskarot 19. pantu, ESM stabilitātes atbalstu var piešķirt, izmantojot 14. līdz 18. pantā paredzētos instrumentus.

3. Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, visos no jauna izlaistajos eurozonas valsts vērtspapīros, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļauj kopējas rīcības noteikumos, tādā veidā, kas nodrošina, ka to juridiskā ietekme ir identiska.

13. PANTS
Stabilitātes atbalsta piešķiršanas procedūra

1. ESM dalībniece var adresēt stabilitātes atbalsta pieprasījumu Valdes priekšsēdētājam. Šādā pieprasījumā norāda apsveramo finansiālās palīdzības instrumentu (-us). Saņemot šādu pieprasījumu Valdes priekšsēdētājs uztic Eiropas Komisijai, sadarbībā ar ECB, šādus uzdevumus:

a) izvērtēt visas eurozonas vai tās dalībvalstu finanšu stabilitātes riska esamību, ja vien ECB nav jau iesniegusi analīzi saskaņā ar 18. panta 2. punktu;

b) izvērtēt, vai valsts parāds ir ilgtspējīgs. Kad vien atbilstīgi un iespējams, sagaida, ka šāds izvērtējums tiek veikts kopā ar SVF;

c) izvērtēt attiecīgās ESM dalībnieces faktiskās vai iespējamās finansēšanas vajadzības.

2. Pamatojoties uz ESM dalībnieces pieprasījumu un 1. punktā minēto izvērtējumu, Valde var pieņemt lēmumu principā piešķirt attiecīgajai ESM dalībniecei stabilitātes atbalstu finansiālās palīdzības instrumenta veidā.

3. Ja lēmums, ievērojot 2. punktu, tiek pieņemts, Valde uztic Eiropas Komisijai – sadarbībā ar ECB un, kad vien iespējams, kopā ar SVF – uzdevumu risināt sarunas ar attiecīgo ESM dalībnieci par Saprašanās memorandu ("SM"), kurā sīkāk norādīti ar finansiālās palīdzības instrumentu saistītie nosacījumi. SM saturs atspoguļo to trūkumu nopietnību, kas jārisina, un izvēlēto finansiālās palīdzības instrumentu. Vienlaikus ESM rīkotājdirektors sagatavo finansiālās palīdzības instrumenta nolīguma priekšlikumu, ietverot finansiālos noteikumus un instrumentu izvēli, kas jāpieņem Valdei.

SM pilnībā atbilst LESD paredzētajiem ekonomikas politikas saskaņošanas pasākumiem, jo īpaši ikvienam Eiropas Savienības tiesību aktam, ietverot ikvienu viedokli, brīdinājumu, ieteikumu vai lēmumu, kas adresēts attiecīgajai ESM dalībniecei.

4. Eiropas Komisija SM paraksta ESM vārdā, ņemot vērā iepriekšēju atbilstību 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem un Valdes apstiprinājumu.

5. Direktoru padome apstiprina finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumu, precizējot piešķiramā stabilitātes atbalsta finansiālos aspektus un, ja piemērojams, palīdzības pirmā maksājuma izmaksu.

6. ESM izveido atbilstīgu brīdinājumu sistēmu, lai nodrošinātu, ka savlaicīgi saņem katru maksājumu, kurš ESM dalībniecei jāveic saskaņā ar stabilitātes atbalstu.

7. Eiropas Komisijai – sadarbībā ar ECB un, kad vien iespējams, kopā ar SVF – tiek uzticēta ar finansiālās palīdzības instrumentu saistīto nosacījumu ievērošanas uzraudzība.

14. PANTS
ESM piesardzības finansiālā palīdzība

1. Valde var pieņemt lēmumu par piesardzības finansiālās palīdzības piešķiršanu piesardzīgu nosacījumu kredīta līnijas veidā vai paaugstinātu nosacījumu kredīta līnijas veidā saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

2. Ar ESM piesardzības finansiālo palīdzību saistītos nosacījumus sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

3. ESM piesardzības finansiālās palīdzības finansiālos noteikumus precizē piesardzības finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz ESM piesardzīgas finansiālās palīdzības ieviešanas kārtību.

5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu un – pēc pārskata ziņojuma saņemšanas no Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu – par to, vai kredīta līnija būtu jāuztur.

6. Pēc tam, kad ESM dalībniece ir saņēmusi līdzekļus pirmo reizi (ar aizņēmuma vai primārā tirgus pirkuma starpniecību), Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu un – pamatojoties uz Eiropas Komisijas sadarbībā ar ECB veikto izvērtējumu – par to, vai kredīta līnija joprojām ir atbilstīga un vai nav vajadzīgs cits finansiālās palīdzības veids.

15. PANTS
Finansiālā palīdzība ESM dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanai

1. Valde var pieņemt lēmumu par finansiālās palīdzības piešķiršanu ESM dalībniecei aizdevumu veidā konkrētiem šīs ESM dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanas nolūkiem.

2. Nosacījumus, kas saistīti ar finansiālo palīdzību ESM dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanai, sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

3. Neskarot LESD 107. un 108. pantu, finansiālos noteikumus par finansiālo palīdzību ESM dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanai norāda finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz finansiālās palīdzības īstenošanas kārtību ESM dalībnieces finanšu iestāžu rekapitalizēšanai.

5. Attiecīgā gadījumā Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu un – pēc ziņojuma saņemšanas no Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu – par finansiālās palīdzības daļu izmaksāšanu, kas seko pēc pirmās daļas.

16. PANTS
ESM aizdevumi

1. Valde var pieņemt lēmumu par finansiālo palīdzību ESM dalībniecei aizdevuma veidā saskaņā ar 12. pantu.

2. Ar ESM aizdevumiem saistītos nosacījumus ietver makroekonomikas koriģēšanas programmā, kas sīkāk izklāstīta SM, saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

3. Katra ESM aizdevuma finansiālos noteikumus precizē finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz ESM aizdevumu īstenošanas kārtību.

5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu un – pēc ziņojuma saņemšanas no Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu – par finansiālās palīdzības daļu izmaksāšanu, kas seko pēc pirmās daļas.

17. PANTS
Primārā tirgus atbalsta instruments

1. Valde var pieņemt lēmumu par ESM dalībnieces obligāciju pirkuma organizēšanu primārajā tirgū saskaņā ar 12. pantu un ar mērķi maksimizēt finansiālās palīdzības izmaksu efektivitāti.

2. Nosacījumus, kas saistīti ar primārā tirgus atbalsta instrumentu, sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

3. Finansiālos noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek veikts obligāciju pirkums, precizē finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.

4. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz primārā tirgus atbalsta instrumenta ieviešanas kārtību.

5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu un – pēc ziņojuma saņemšanas no Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu – par finansiālās palīdzības izmaksāšanu saņēmējai dalībvalstij ar operāciju starpniecību primārajā tirgū.

18. PANTS
Sekundārā tirgus atbalsta instruments

1. Valde var pieņemt lēmumu par operāciju organizēšanu sekundārajā tirgū attiecībā uz ESM dalībnieces obligācijām saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

2. Lēmumus par iejaukšanos sekundārajā tirgū, lai vērstos pret problēmu izplatīšanos, pieņem, pamatojoties uz ECB analīzi, kurā konstatēta ārkārtēju finanšu tirgus apstākļu esamība un finanšu stabilitātes riski.

3. Nosacījumus, kas saistīti ar sekundārā tirgus atbalsta instrumentu, sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3. punktu.

4. Finansiālos noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek veiktas sekundārā tirgus operācijas, precizē finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.

5. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz sekundārā tirgus atbalsta instrumenta īstenošanas kārtību.

6. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumu par rīkotājdirektora priekšlikumu, lai uzsāktu operācijas sekundārajā tirgū.

19. PANTS
Finansiālās palīdzības instrumentu saraksta pārskatīšana

Valde var pārskatīt to finansiālās palīdzības instrumentu sarakstu, kuri paredzēti 14. līdz18. pantā, un pieņemt lēmumu par minētā saraksta grozīšanu.

20. PANTS
Izcenojumu politika

1. Piešķirot stabilitātes atbalstu, ESM tiecas pilnībā atgūt savas finansēšanas un pamatdarbības izmaksas un iekļauj atbilstīgu rezervi.

2. Attiecībā uz visiem finansiālās palīdzības instrumentiem izcenojums tiek sīkāk norādīts izcenojuma pamatnostādnē, ko pieņem Valde.

3. Valde var pārskatīt izcenojumu politiku.

21. PANTS
Aizņemšanās operācijas

1. ESM ir pilnvarots aizņemties kapitāla tirgos no bankām, finanšu iestādēm vai citām personām vai iestādēm, lai īstenotu savu mērķi.

2. Aizņemšanās operāciju kārtību nosaka rīkotājdirektors saskaņā ar sīki izstrādātām pamatnostādnēm, ko pieņem Direktoru padome.

3. ESM lieto atbilstīgus risku pārvaldības instrumentus, ko Direktoru padome regulāri pārskata.

5. NODAĻA
FINANŠU VADĪBA

22. PANTS
Investīciju politika

1. Rīkotājdirektors attiecībā uz ESM īsteno piesardzīgu investīciju politiku, lai nodrošinātu tā augstāko kredītspēju, saskaņā ar pamatnostādnēm, ko pieņem un regulāri pārskata Direktoru padome. ESM ir tiesības daļu no investīciju portfeļa peļņas izmantot, lai segtu savas pamatdarbības un administratīvās izmaksas.

2. ESM operācijas atbilst stabiliem finanšu un risku pārvaldības principiem.

23. PANTS
Dividenžu politika

1. Direktoru padome ar vienkāršu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu par dividendes iedalīšanu ESM dalībniecēm, ja apmaksātā kapitāla summa un rezerves fonds pārsniedz ESM vajadzīgo līmeni, lai uzturētu savu aizdevumu kapacitāti, un ja nav nepieciešami ieņēmumi no investīcijām, lai izvairītos no maksājumu nenomaksāšanas kreditoriem. Dividendes sadala proporcionāli ieguldījumiem apmaksātajā kapitālā, ņemot vērā iespējamo maksāšanas termiņa saīsināšanu, kas minēts 41. panta 3. punktā.

2. Kamēr ESM nav sniegusi finansiālo palīdzību kādai no savām dalībniecēm, peļņu no ESM apmaksātā kapitāla investīcijām atdod ESM dalībniecēm saskaņā ar to attiecīgajiem ieguldījumiem apmaksātajā kapitālā, vispirms atskaitot pamatdarbības izmaksas, nodrošinot, ka plānotais lietderīgais aizdošanas apjoms ir pilnībā pieejams.

3. Rīkotājdirektors īsteno ESM dividenžu politiku saskaņā ar pamatnostādnēm, ko pieņem Direktoru padome.

24. PANTS
Rezerve un citi fondi

1. Valde izveido rezerves fondu un, attiecīgā gadījumā, citus fondus.

2. Neskarot 23. pantu, tīros ESM operācijās gūtos ieņēmumus un ieņēmumus no naudas sodiem, kas saņemti no ESM dalībniecēm saskaņā ar daudzpusējas uzraudzības procedūru, pārmērīga deficīta procedūru un makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūru, kuras izveidotas saskaņā ar LESD, atliek rezerves fondā.

3. Rezerves fonda resursus investē saskaņā ar pamatnostādnēm, ko pieņem Direktoru padome.

4. Direktoru padome pieņem tādus noteikumus, kādi var būt nepieciešami citu fondu izveidošanai, administrēšanai un izmantošanai.

25. PANTS
Zaudējumu segšana

1. ESM operācijās radušies zaudējumi tiek segti:

a) pirmkārt, no rezerves fonda,

b) otrkārt, no apmaksātā kapitāla; un

c) visbeidzot, no atbilstīgās neapmaksātās reģistrētā kapitāla summas, kas jāpieprasa saskaņā ar 9. panta 3. punktu.

2. Ja kāda ESM dalībniece neveic vajadzīgo maksājumu saskaņā ar kapitāla prasījumu, ievērojot 9. panta 2. vai 3. punktu, visām ESM dalībniecēm adresē pārskatītu palielināta kapitāla prasījumu, lai nodrošinātu, ka ESM saņemtu vajadzīgo kopējo apmaksātā kapitāla summu. Valde pieņem lēmumu par pasākumu atbilstīgu virzību, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā ESM dalībniece nokārto savu parādu ESM pieņemamā laikposmā. Valdei ir tiesības prasīt kavējuma procentus par nenomaksāto summu.

3. Kad ESM dalībniece nokārto savu parādu ESM, kā minēts 2. punktā, lieko kapitālu atdod pārējām ESM dalībniecēm saskaņā ar noteikumiem, ko jāpieņem Valdei.

26. PANTS
Budžets

Direktoru padome katru gadu apstiprina ESM budžetu.

27. PANTS
Gada pārskati

1. Valde apstiprina ESM gada pārskatus.

2. ESM publicē gada ziņojumu, kas satur revidētu ziņojumu par tā kontiem, un izplata ESM dalībniecēm sava finansiālā stāvokļa ceturkšņa kopsavilkuma pārskatu un peļņas un zaudējumu pārskatu, atspoguļojot tā darbības rezultātus.

28. PANTS
Iekšējā revīzija

Iekšējās revīzijas funkciju izveido saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

29. PANTS
Ārējā revīzija

ESM uzskaiti revidē neatkarīgi ārējie revidenti, kurus apstiprina Valde un kuri atbild par gada finanšu pārskatu apstiprināšanu. Ārējiem revidentiem ir visas tiesības pārbaudīt visas ESM grāmatas un kontus un iegūt pilnīgu informāciju par tā darījumiem.

30. PANTS
Revidentu padome

1. Revidentu padomi veido pieci locekļi, ko ieceļ Valde, ņemot vērā viņu kompetenci revīzijas un finanšu jautājumos, un tajā tiek iekļauti divi locekļi no ESM dalībnieču augstākās revīzijas iestādēm – starp pēdējiem notiek rotācija – un viens loceklis no Eiropas Revīzijas palātas.

2. Revidentu padomes locekļi ir neatkarīgi. Viņi nedz lūdz, nedz pieņem norādījumus no ESM vadības iestādēm, ESM dalībniecēm vai no jebkuras citas valsts vai privātas struktūras.

3. Revidentu padome veic neatkarīgas revīzijas. Tā pārbauda ESM uzskaiti un apliecina, ka pamatdarbības uzskaite un bilance ir kārtībā. Tai ir pilnīga piekļuve jebkuram ESM dokumentam, kas nepieciešams tās uzdevumu veikšanai.

4. Revidentu padome jebkurā laikā var informēt Direktoru padomi par saviem faktu konstatējumiem. Tā katru gadu sastāda pārskata ziņojumu, ko iesniedz Valdei.

5. Valde nodrošina gada pārskata ziņojuma pieejamību ESM dalībnieču valstu parlamentiem un augstākajām revīzijas iestādēm, kā arī Eiropas Revīzijas palātai.

6. Ikvienu jautājumu saistībā ar šo pantu sīkāk izklāsta ESM darbību reglamentējošos dokumentos.

6. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

31. PANTS
Atrašanās vieta

1. ESM mītne un galvenais birojs atrodas Luksemburgā.

2. ESM var izveidot sadarbības biroju Briselē.

32. PANTS
Juridiskais statuss, privilēģijas un imunitātes

1. Lai ESM varētu īstenot savu mērķi, šajā pantā noteikto juridisko statusu, privilēģijas un imunitātes saskaņo ar ESM katras ESM dalībnieces teritorijā. ESM tiecas iegūt sava juridiskā statusa, privilēģiju un imunitāšu atzīšanu arī citās teritorijās, kurās tas veic savas funkcijas vai kurās tam pieder aktīvi.

2. ESM ir pilnīga tiesībspēja; tam ir pilnīga rīcībspēja:

a) iegūt un rīkoties ar kustamo un nekustamo īpašumu;

b) slēgt līgumus;

c) būt pusei tiesas procesos; un

d) vajadzības gadījumā slēgt galvenās mītnes līgumu un/vai protokolus, lai nodrošinātu sava juridiskā statusa, privilēģiju un imunitāšu atzīšanu un īstenošanu.

3. ESM, tā īpašums, finansējums un aktīvi, lai kur tie atrastos un lai kurš tos turētu, bauda imunitāti pret jebkāda veida tiesas procesu, izņemot gadījumus, kad ESM skaidri un nepārprotami atsakās no savas imunitātes kādas tiesvedības nolūkā vai, ievērojot kāda līguma, tostarp finansēšanas instrumentu dokumentācijas, noteikumus.

4. ESM īpašums, finansējums un aktīvi, lai kur tie atrastos un lai kurš tos turētu, bauda imunitāti pret pārmeklēšanu, rekvizēšanu, konfiscēšanu, atsavināšanu vai kāda cita veida apķīlāšanu vai arestēšanu izpildu, tiesu, administratīvas vai juridiskas darbības rezultātā.

5. ESM arhīvi un visi ESM piederošie vai tā turētie dokumenti ir neaizskarami.

6. ESM telpas ir neaizskaramas.

7. Katra ESM dalībniece un katra valsts, kas atzinusi ESM juridisko statusu, privilēģijas un imunitātes, saskaņo ESM oficiālo komunikāciju tādā pašā veidā, kādā ESM saskaņo savu oficiālo komunikāciju ar ESM dalībnieci.

8. Tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai veiktu šajā līgumā paredzētās aktivitātes, viss ESM īpašums, finansējums un aktīvi ir brīvi no jebkāda rakstura ierobežojumiem, regulējumiem, kontrolēm un moratorijiem.

9. ESM ir atbrīvots no jebkādām pilnvarošanas vai licencēšanas prasībām, kādas attiecas uz kredītiestādi, investīciju pakalpojumu sniedzēju vai citu pilnvarotu, licencētu vai reglamentētu tiesību subjektu saskaņā ar katras ESM dalībnieces tiesību aktiem.

33. PANTS
ESM personāls

Direktoru padome nosaka rīkotājdirektora un pārējā ESM personāla nodarbinātības nosacījumus.

34. PANTS
Dienesta noslēpums

Valdes un Direktoru padomes locekļi vai bijušie locekļi un citas personas, kuras strādā vai ir strādājušas ESM uzdevumā vai saistībā ar to, neizpauž informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums. No minētajām personām tiek prasīts, lai pat pēc savu pienākumu termiņa beigām tās neizpaustu tāda veida informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpuma glabāšanas pienākums.

35. PANTS
Personu imunitāte

1. ESM interesēs Valdes priekšsēdētājam, locekļiem, locekļu vietniekiem, direktoriem, direktoru vietniekiem, kā arī rīkotājdirektoram un pārējiem personāla locekļiem ir imunitāte pret tiesu procesiem attiecībā uz viņu veiktajām darbībām savā oficiālajā statusā, un minētās personas bauda neaizskaramību attiecībā uz saviem lietvedības, kā arī citiem dokumentiem.

2. Valde var atteikties no jebkuras šajā pantā paredzētās imunitātes attiecībā uz Valdes priekšsēdētāju, locekli, locekļa vietnieku, direktoru, direktora vietnieku vai rīkotājdirektoru tādā apmērā un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kādus Valde paredz.

3. Rīkotājdirektors var atteikties no jebkuras šīs imunitātes attiecībā uz jebkuru ESM personāla locekli, izņemot sevi pašu.

4. Ikvienai ESM dalībniece bez kavēšanās veic nepieciešamos pasākumus, lai šis pants stātos spēkā tās tiesību aktu izpratnē, un attiecīgi informē par to ESM.

36. PANTS
Atbrīvojums no nodokļiem

1. Savas oficiālās darbības satvarā ESM, tā aktīvi, ieņēmumi, īpašums un tā operācijas un darījumi, kas atļauti ar šo līgumu, ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

2. ESM dalībnieces pēc iespējas veic atbilstīgus pasākumus, lai atlaistu vai atlīdzinātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības nodokļu summu, kāda iekļauta kustamā vai nekustamā īpašuma cenā, valstīs, kur ESM sava oficiālā lietojuma nolūkā veic būtiskus iepirkumus, kuru cenā ir iekļauti minēto veidu nodokļi.

3. Atbrīvojums netiek piešķirts attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kuru summa sedz vienīgi komunālo pakalpojumu izdevumus.

4. ESM importētās preces, kas nepieciešamas tā oficiālās darbības īstenošanai, ir atbrīvotas no visām importēšanas nodevām un nodokļiem un no visiem importēšanas aizliegumiem un ierobežojumiem.

5. Uz ESM personālu attiecas iekšējais nodoklis ESM labā, ko atskaita no ESM izmaksātajām algām un honorāriem, ievērojot Valdes pieņemtos noteikumus. Sākot no datuma, no kura šādu nodokli piemēro, minētās algas un honorāri ir atbrīvoti no valsts ienākuma nodokļa.

6. Nevienai ESM izlaistajai obligācijai vai vērtspapīram, ietverot jebkādus to procentus vai dividendes, neatkarīgi no tā, kurš šādas obligācijas vai vērtspapīrus tur, neuzliek nekāda veida nodokļus:

a) kas diskriminē šādu obligāciju vai vērtspapīru tikai un vienīgi tā izcelsmes dēļ; vai

b) ja vienīgā juridiskā bāze šādai nodokļa uzlikšanai ir vieta vai valūta, kurā tas izlaists, apmaksājams vai apmaksāts, vai jebkura ESM uzturēta biroja vai darba vietas atrašanās vieta.

37. PANTS
Skaidrojums un domstarpību risināšana

1. Visus jautājumus par šā līguma un ESM darbību regulējošā dokumenta skaidrojumu vai piemērošanu, kādi rodas starp jebkuru ESM dalībnieci un ESM vai ESM dalībnieču starpā, iesniedz Direktoru padomei tās lēmuma pieņemšanai.

2. Valde pieņem lēmumu par ikvienu domstarpību, kas radusies starp ESM dalībnieci un ESM vai ESM dalībnieču starpā, saistībā ar šā līguma skaidrošanu vai piemērošanu, ietverot visas domstarpības par ESM pieņemto lēmumu atbilstību šim līgumam. Kad Valde balso par šādu lēmumu, domstarpībās iesaistītās ESM dalībnieces (-ču) pārstāvja (-ju) balsis Valdē izslēdz, un attiecīgi pārrēķina šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balsošanas slieksni.

3. Ja ESM dalībniece apstrīd 2. punktā minēto lēmumu, domstarpības iesniedz izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Eiropas Savienības Tiesas spriedums procedūras pusēm ir saistošs, un tās veic nepieciešamos pasākumus, lai spriedumu izpildītu laikposmā, kādu nosaka minētā tiesa.

38. PANTS
Starptautiskā sadarbība

Lai sasniegtu savu mērķi, ESM ir tiesības sadarboties šā līguma izpratnē ar SVF, ikvienu valsti, kas sniedz finansiālo palīdzību ESM dalībniecei īpašos gadījumos, un ar jebkuru starptautisku organizāciju vai tiesību subjektu, kam ir specializēta atbildība saistītajās jomās.

7. NODAĻA
PĀREJAS PASĀKUMI

39. PANTS
Saistība ar EFSI aizdevumu

Pārejas fāzē, kas aptver laikposmu no šā līguma spēkā stāšanās brīža līdz pilnīgai EFSI darbības izbeigšanai, konsolidētais ESM un EFSI aizdevums nepārsniedz EUR 500 000 miljonus, neskarot regulāro maksimālā aizdošanas apjoma atbilstības pārskatīšanu saskaņā ar 10. pantu. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes par jauna apņemšanās apjoma aprēķināšanu, nodrošinot, ka netiek pārkāpta konsolidētā aizdošanas apjoma augšējā robeža.

40. PANTS
EFSI atbalstu nodošana

1. Atkāpjoties no 13. panta, Valde var pieņemt lēmumu, ka EFSI saistības attiecībā uz finansiālās palīdzības sniegšanu ESM dalībniecei saskaņā ar tā līgumu ar attiecīgo dalībnieci uzņemas ESM tik lielā mērā, cik šādas saistības attiecas uz neizmaksātajām un nefinansētajām aizdevuma instrumenta daļām.

2. ESM var, ja saņem savas Valdes atļauju, iegūt EFSI tiesības un pārņemt EFSI saistības, jo īpaši attiecībā uz visām vai daļu no vēl īstenojamajām tiesībām un saistībām saskaņā ar un attiecībā uz esošajiem aizdevumu instrumentiem.

3. Valde pieņem sīki izstrādātu kārtību, kāda nepieciešama, lai stātos spēkā EFSI saistību nodošana ESM, kā minēts 1. punktā, un jebkādu tiesību un saistību nodošana, kā aprakstīts 2. punktā.

41. PANTS
Sākotnējā kapitāla maksājums

1. Neskarot 2. punktu, samaksu par apmaksātajām akcijām daudzumā, kādu sākotnēji parakstījusi katra ESM dalībniece, veic piecos ikgadējos maksājumos pa 20 % no kopējās summas. Pirmo iemaksu katra ESM dalībniece iemaksā piecpadsmit dienu laikā pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas. Atlikušās četras iemaksas nomaksā pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā gadadienā pēc pirmās iemaksas maksājuma dienas.

2. Kapitāla apmaksāšanas, ko veic ikgadēju iemaksu veidā, piecu gadu laikposmā ESM dalībnieces paātrina apmaksāto akciju maksājumus – savlaicīgi pirms maksājuma datuma –, lai uzturētu minimālo 15 % attiecību starp apmaksāto kapitālu un ESM izsniegto aizdevumu summu un garantētu ESM un EFSI minimālo apvienoto aizdošanas apjomu EUR 500 000 miljonu apmērā.

3. ESM dalībniece var pieņemt lēmumu par sava apmaksātā kapitāla daļas paātrinātu apmaksāšanu.

42. PANTS
Iemaksu atslēgas pagaidu korekcija

1. Uzņemšanas brīdī ESM dalībnieces paraksta akciju kapitālu, pamatojoties uz sākotnējo iemaksu atslēgu, kā precizēts I pielikumā. Šajā sākotnējo iemaksu atslēgā iekļautā pagaidu korekcija ir spēkā divpadsmit gadus pēc tam, kad konkrētā ESM dalībniece ir ieviesusi euro.

2. Ja jaunas ESM dalībnieces iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu cilvēku atbilstīgi tirgus cenām euro izteiksmē gadā tieši pirms valsts iestāšanās ESM ir mazāks par 75 % no Eiropas Savienības vidējā IKP uz vienu cilvēku atbilstīgi tirgus cenām, tad šīs dalībnieces iemaksas atslēga ESM reģistrētā kapitāla parakstīšanā, kas noteikta saskaņā ar 10. pantu, gūst labumu no pagaidu korekcijas un ir vienāda ar šādu summu:

a) 25 % no procentuālās daļas šīs ESM dalībnieces valsts centrālās bankas ECB kapitāla, kas noteikts saskaņā ar ECBS statūtu 29. pantu; un

b) 75 % no šīs ESM dalībnieces procentuālās daļas nacionālajā kopienākumā (NKI) atbilstīgi tirgus cenām euro izteiksmē eurozonas reģionā gadā tieši pirms šīs dalībnieces iestāšanās ESM.

Procentuālās attiecības, kas minētas a) un b) apakšpunktā, noapaļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam 0,0001 procentu punktam. Izmanto Eurostat publicētos statistiskos noteikumus.

3. Pagaidu korekcija, kas minēta 2. punktā, ir spēkā divpadsmit gadus pēc datuma, kad attiecīgā ESM dalībniece ir ieviesusi euro.

4. Atslēgas pagaidu korekcijas rezultātā saskaņā ar 2. pantu attiecīgo ESM dalībniecei iedalīto akciju proporciju pārdala to ESM dalībnieču starpā, kas negūst labumu no pagaidu korekcijas, pamatojoties uz to akciju valdījumu ECB, kāds noteikts saskaņā ar ECBS statūtu 29. pantu un pastāvējis tieši pirms akciju izlaišanas jaunajai ESM dalībniecei.

43. PANTS
Pirmie iecēlumi amatā

1. Katra ESM dalībniece ieceļ savu Valdes locekli un Valdes locekļa vietnieku divu nedēļu laikā pēc šā līguma stāšanās spēkā.

2. Valde ieceļ rīkotājdirektoru, un katrs Valdes loceklis ieceļ direktoru un direktora vietnieku divu mēnešu laikā pēc šā līguma stāšanās spēkā.

8. NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. PANTS
Pievienošanās

Šis līgums ir atvērts, lai tam pievienotos citas Eiropas Savienības dalībvalstis saskaņā ar 2. pantu, iesniedzot pieteikumu par savu līdzdalību, kādu ikviena šāda Eiropas Savienības dalībvalsts iesniedz ESM pēc tam, kad Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi lēmumu atcelt šīs valsts izņēmuma statusu attiecībā uz euro ieviešanu saskaņā ar LESD 140. panta 2. punktu. Valde apstiprina jaunās ESM dalībnieces iestāšanās pieteikumu un ar to saistītos sīki izstrādātos tehniskos noteikumus, kā arī šajā līgumā veicamos pielāgojumus, kas tieši izriet no šādas pievienošanās. Pēc tam, kad Valde ir apstiprinājusi līdzdalības pieteikumu, jaunas ESM dalībnieces pievienojas, iesniedzot iestāšanās instrumentus depozitāram, kas par to informē pārējās ESM dalībnieces.

45. PANTS
Pielikumi

Šādi šā līguma pielikumi ir tā sastāvdaļa:

1) I pielikums: ESM iemaksu atslēga; un

2) II pielikums: Parakstīšanās uz reģistrēto kapitālu.

46. PANTS
Deponējums

Šis līgums jādeponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam ("depozitārs"), kas apstiprinātās kopijas nodod visām līguma parakstītājām valstīm.

47. PANTS
Ratificēšana, apstiprināšana vai pieņemšana

1. Līguma parakstītājas valstis šo līgumu ratificē, apstiprina vai pieņem. Ratificēšanas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus iesniedz depozitāram.

2. Depozitārs informē pārējās līguma parakstītāja valstis par katru deponējumu un tā datumu.

48. PANTS
Stāšanās spēkā

1. Šis līgums stājas spēkā dienā, kad ratificēšanas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus ir deponējušas tās parakstītājas valstis, kuru sākotnējais parakstītais kapitāls veido ne mazāk kā 90 % no kopējā parakstītā akciju kapitāla, kas noteikts II pielikumā. Ja nepieciešams, ESM dalībnieču sarakstu koriģē; pēc tam tiek pārrēķināta atslēga I pielikumā un attiecīgi samazina kopējo reģistrēto kapitālu 8. panta 1. punktā un II pielikumā un sākotnējo kopējo apmaksāto akciju kopsummas nominālo vērtību 8. panta 2. punktā.

2. Katrā līguma parakstītājā valstī, kas pēc tā parakstīšanas deponē savu ratificēšanas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu, šis līgums stājas spēkā dienā pēc deponēšanas dienas.

3. Katrā valstī, kas pievienojas šim līgumam saskaņā ar 44. pantu, šis līgums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās pievienošanās instrumenta deponēšanas.

Briselē divtūkstoš divpadsmitā gada februāra otrajā dienā vienā oriģinālā, kura teksti holandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāliešu, maltiešu, portugāļu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru valodā ir līdzvērtīgi autentiski, un tos deponē depozitāra arhīvos, kurš nodod pienācīgi apstiprinātu kopiju katrai līgumslēdzējai pusei.

Pēc Latvijas Republikas pievienošanās teksts latviešu valodā ir līdzvērtīgi autentisks, un to deponē depozitāra arhīvos, kurš nodod pienācīgi apstiprinātu kopiju katrai līgumslēdzējai pusei.

Pēc Lietuvas Republikas pievienošanās teksts lietuviešu valodā ir līdzvērtīgi autentisks, un to deponē depozitāra arhīvos, kurš nodod pienācīgi apstiprinātu kopiju katrai līgumslēdzējai pusei.

Pēc Horvātijas Republikas pievienošanās teksts horvātu valodā ir līdzvērtīgi autentisks, un to deponē depozitāra arhīvos, kurš nodod pienācīgi apstiprinātu kopiju katrai līgumslēdzējai pusei.

Pēc Bulgārijas Republikas pievienošanās teksts bulgāru valodā ir līdzvērtīgi autentisks, un to deponē depozitāra arhīvos, kurš nodod pienācīgi apstiprinātu kopiju katrai līgumslēdzējai pusei.

---

 

I pielikums

ESM iemaksu atslēga

ESM dalībnieces	ESM atslēga( %)
Beļģijas Karaliste	3,3954
Bulgārijas Republika	0,7385
Vācijas Federatīvā Republika	26,5090
Igaunijas Republika	0,2506
Īrija	1,5548
Grieķijas Republika	2,7505
Spānijas Karaliste	11,6242
Francijas Republika	19,9072
Horvātijas Republika	0,5170
Itālijas Republika	17,4931
Kipras Republika	0,1916
Latvijas Republika	0,3971
Lietuvas Republika	0,4007
Luksemburgas Lielhercogiste	0,2445
Malta	0,0885
Nīderlandes Karaliste	5,5828
Austrijas Republika	2,7180
Portugāles Republika	2,4503
Slovēnijas Republika	0,4603
Slovākijas Republika	0,9706
Somijas Republika	1,7552
Kopā:	100

_______________________________

 

II pielikums

Parakstīšanās uz reģistrēto kapitālu

ESM dalībnieces	Akciju skaits	Parakstītais kapitāls (EUR)
Beļģijas Karaliste	242 662	24 266 200 000
Bulgārijas Republika	52 781	5 278 100 000
Vācijas Federatīvā Republika	1 894 528	189 452 800 000
Igaunijas Republika	17 907	1 790 700 000
Īrija	111 117	11 111 700 000
Grieķijas Republika	196 573	19 657 300 000
Spānijas Karaliste	830 750	83 075 000 000
Francijas Republika	1 422 720	142 272 000 000
Horvātijas Republika	36 950	3 695 000 000
Itālijas Republika	1 250 187	125 018 700 000
Kipras Republika	13 696	1 369 600 000
Latvijas Republika	28 382	2 838 200 000
Lietuvas Republika	28 634	2 863 400 000
Luksemburgas Lielhercogiste	17 477	1 747 700 000
Malta	6 323	632 300 000
Nīderlandes Karaliste	398 988	39 898 800 000
Austrijas Republika	194 252	19 425 200 000
Portugāles Republika	175 114	17 511 400 000
Slovēnijas Republika	32 894	3 289 400 000
Slovākijas Republika	69 369	6 936 900 000
Somijas Republika	125 443	12 544 300 000
Kopā:	7 146 747	714 674 700 000

_______________________________

 

LĪGUMS,
AR KURU GROZA LĪGUMU PAR EIROPAS STABILITĀTES MEHĀNISMA DIBINĀŠANU
STARP BEĻĢIJAS KARALISTI, BULGĀRIJAS REPUBLIKU, VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, IGAUNIJAS REPUBLIKU, ĪRIJU, GRIEĶIJAS REPUBLIKU, SPĀNIJAS KARALISTI, FRANCIJAS REPUBLIKU, HORVĀTIJAS REPUBLIKU, ITĀLIJAS REPUBLIKU, KIPRAS REPUBLIKU, LATVIJAS REPUBLIKU, LIETUVAS REPUBLIKU, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTI, MALTAS REPUBLIKU, NĪDERLANDES KARALISTI, AUSTRIJAS REPUBLIKU, PORTUGĀLES REPUBLIKU, SLOVĒNIJAS REPUBLIKU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKU UN SOMIJAS REPUBLIKU

PREAMBULA

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES – Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika un Somijas Republika ("eurozonas dalībvalstis" jeb "līguma parakstītājas valstis");

ATZĪSTOT vienošanos mobilizēt finansēšanu un sniegt atbalsta finansējumu, lai to varētu izmantot vienotā noregulējuma fonds ("VNF"), kas pieder vienotajai noregulējuma valdei ("VNV"), kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010¹;

ATZĪSTOT Eiropas Stabilitātes mehānisma ("ESM") būtisko ieguldījumu krīzes pārvarēšanā, laikus un efektīvi nodrošinot stabilitātes atbalstu eurozonas dalībvalstīm;

ŅEMOT VERĀ VIENOŠANOS par vispusīgu dokumentu kopumu, lai vēl vairāk nostiprinātu ekonomisko un monetāro savienību;

TIECOTIES turpināt ESM attīstību, lai nostiprinātu eurozonas izturētspēju un tās krīzes risināšanas spējas, vienlaikus turpinot pilnībā ievērot Eiropas Savienības tiesību aktus;

ATGĀDINOT, ka 2018. gada 29. jūnija Eurosamitā iekļaujošā sastāvā to dalībvalstu vadītāji vai premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, paziņoja, ka ESM nodrošinās kopīgu atbalsta instrumentu vienotajam noregulējuma fondam (VNF) un ka tas tiks nostiprināts, pamatojoties uz elementiem, kuri izklāstīti Eurogrupas priekšsēdētāja 2018. gada 25. jūnija vēstulē;

ATGĀDINOT arī, ka 2018. gada 14. decembra Eurosamitā iekļaujošā sastāvā to dalībvalstu vadītāji vai premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, apstiprināja minētā kopīgā atbalsta instrumenta darbības principus un ESM reformas darbības nosacījumus, kā arī 2019. gada 21. jūnija Eurosamitā iekļaujošā sastāvā to dalībvalstu vadītāji vai premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, ņēma vērā plašo vienošanos, kas tika panākta, pārskatot Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu;

IR VIENOJUŠĀS šādi.

1. PANTS
Grozījumi Līgumā par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu

Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu groza šādi:

A. Preambulu groza šādi:

1) preambulas 4. apsvērumu aizstāj ar šādu:

"(4) Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma, integrēta fiskālās un makroekonomiskās uzraudzības regulējuma, jo īpaši Stabilitātes un izaugsmes pakta, makroekonomiskās nelīdzsvarotības regulējuma un Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības noteikumu stingrai ievērošanai būtu jāsaglabā sava nozīme kā pirmajai aizsardzības līnijai pret eurozonas stabilitāti ietekmējošām uzticības krīzēm.";

2) iekļauj šādus apsvērumus:

"(5.a) Eurosamitā 2018. gada 29. jūnijā iekļaujošā sastāvā to dalībvalstu vadītāji un premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, paziņoja, ka ESM nodrošinās kopīgu atbalsta instrumentu vienotajam noregulējuma fondam ("VNF") un ka ESM tiks stiprināts, pamatojoties uz elementiem, kas izklāstīti Eurogrupas priekšsēdētāja 2018. gada 25. jūnija vēstulē. 2018. gada 14. decembra Eurosamitā iekļaujošā sastāvā to dalībvalstu vadītāji un premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, apstiprināja minētā kopīgā atbalsta instrumenta, ko nodrošinās ESM, darbības principus kā arī ESM reformas darbības nosacījumus. ESM reformas darbības nosacījumos ir paredzēts, ka vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētais kopīgais atbalsta instruments tiks izveidots vēlākais līdz pārejas perioda beigām. ESM reformas darbības nosacījumos paredzēts arī tas, ka attiecībā uz ESM dalībniecēm, kurām ir stabils ekonomikas pamats, bet kuras varētu ciest no nelabvēlīgiem satricinājumiem, ko tās nevar ietekmēt, tiks palielināta piesardzības finansiālās palīdzības instrumentu efektivitāte. Saskaņā ar kopīgo nostāju par Eiropas Komisijas un ESM turpmāko sadarbību, kas pievienota ESM reformas darbības nosacījumiem attiecībā uz atbilstības izvērtējumu, kuru piemēro piesardzības kredītlīnijai, atkarībā no precīza atbilstības kritēriju tvēruma, Eiropas Komisija un ESM uzņemsies savus attiecīgos uzdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, šo līgumu un ESM pamatnostādnēm. ESM reformas darbības nosacījumi paredz arī to, ka tiks piemērots papildu uzcenojums gadījumos, kad ESM dalībniece, kam piešķirta ESM piesardzības finansiālā palīdzība, neizpilda tai izvirzītos nosacījumus pēc tam, kad tā ir saņēmusi līdzekļus, ja vien šāda neizpilde nav saistīta ar notikumiem, kurus attiecīgās dalībnieces valsts valdība nevar ietekmēt. ESM reformas darbības nosacījumos ir arī uzsvērts, ka nosacījumi joprojām ir šā līguma un ESM instrumentu pamatprincips, taču katram instrumentam ir jāpielāgo precīzi noteikumi.

(5.b) Kopīgā nostāja par ESM un Eiropas Komisijas turpmāko sadarbību paredz vienošanos par jauniem sadarbības veidiem gan finanšu palīdzības programmu ietvaros, gan ārpus tām. Eiropas Komisijai un ESM ir kopīgi mērķi un tās veiks konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar krīzes pārvarēšanu eurozonā, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un šo līgumu. Tādēļ abas iestādes cieši sadarbosies, lai īstenotu ESM krīzes pārvarēšanas pasākumus, veicot efektīvu pārvaldību ar mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti, papildinot viena otras zinātību. Eiropas Komisija nodrošina atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ekonomikas politikas saskaņošanas sistēmai. ESM savu analīzi un izvērtējumu veic no aizdevēja viedokļa. Kopīgā nostāja par turpmāko sadarbību pilnībā tiks iekļauta sadarbības memorandā, kā noteikts 13. panta 8. punktā, kad stāsies spēkā šā līguma grozījumi.";

3) preambulas 7. apsvērumā pievieno šādu teikumu:

"ESM dalībnieces atzīst pašreizējo dialogu starp rīkotājdirektoru un Eiropas Parlamentu.";

4) preambulas 8. apsvērumā trešo teikumu aizstāj ar šādu:

"No eurozonas dalībvalsts, kas lūdz finansiālu palīdzību no ESM, tiek sagaidīts, ka tā, kad vien tas ir lietderīgi, ar līdzīgu lūgumu vērsīsies arī pie SVF.";

5) iekļauj šādu apsvērumu:

"(9.a) No Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro un kuras saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību*, ir izveidojušas ciešu sadarbību ar Eiropas Centrālo banku ("ECB"), tiek sagaidīts, ka līdztekus ESM tās nodrošina paralēlas kredītlīnijas vienotajam noregulējuma fondam (VNF). Šīs dalībvalstis piedalīsies kopīgajā atbalsta instrumentā ar līdzvērtīgiem noteikumiem ("iesaistītās dalībvalstis"). Iesaistīto dalībvalstu pārstāvji būtu jāaicina novērotāju statusā apmeklēt tādas Valdes un Direktoru padomes sanāksmes, kurās tiks apspriesti jautājumi par kopīgo atbalsta instrumentu, un viņiem būtu jānodrošina tāda pati piekļuve informācijai. Būtu jāparedz attiecīga kārtība informācijas apmaiņai un savlaicīgai koordinācijai starp ESM un iesaistītajām dalībvalstīm. Būtu jāparedz iespēja īpašos gadījumos uzaicināt vienotās noregulējuma valdes ("VNV") pārstāvjus novērotāju statusā piedalīties Valdes un Direktoru padomes sanāksmēs, kurās tiks apspriests atbalsta instrumenta finansējums.

_____________
* OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.";

6) preambulas 10. apsvērumu aizstāj ar šādu:

"(10) Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji 2011. gada 20. jūnijā pilnvaroja šā līguma līgumslēdzējas puses lūgt Eiropas Komisiju un ECB veikt šajā līgumā paredzētos uzdevumus. Tiek atzīts, ka pienākumi, kas Eiropas Komisijai un ECB uzticēti šajā līgumā, neietver pilnvaras tām pašām pieņemt lēmumus un ka uzdevumi, ko šīs abas iestādes veic, pamatojoties uz šo līgumu, rada saistības vienīgi ESM.";

7) preambulas 11. apsvērumā pievieno šādus teikumus:

"Pēc šo KRN ieviešanas 2013. gada 1. janvārī ESM dalībnieces apņemas līdz 2022. gadam ieviest KRN, kas paredz vienas kārtas agregēšanu ("vienas kārtas modeļa KRN"). Ekonomikas un finanšu komiteja pieņems sīki izstrādātu juridisko nolīgumu, ņemot vērā valstu konstitucionālās prasības, tā lai visas ESM dalībnieces jaunos eurozonas valsts parāda vērtspapīros ieviestu vienas kārtas modeļa KRN tādā veidā, kas nodrošina, ka tiem ir vienādas tiesiskās sekas.";

8) iekļauj šādus apsvērumus:

"(11.a) Pēc ESM dalībnieces pieprasījuma un vajadzības gadījumā ESM var veicināt dialogu starp ESM dalībnieci un tās privātajiem ieguldītājiem uz brīvprātīga, neformāla, nesaistoša, pagaidu un konfidenciāla pamata.

(11.b) ESM būtu jānodrošina stabilitātes atbalsts tikai tām ESM dalībniecēm, kuru parādi tiek uzskatīti par ilgtspējīgiem un kuru spēja atmaksāt ESM ir apstiprināta. Parāda ilgtspējas un atmaksāšanas spējas izvērtējums tiks veikts pārredzamā un paredzamā veidā, vienlaikus paredzot pietiekamu lemšanas brīvību. Šādus izvērtējumus veiks Eiropas Komisija sadarbībā ar ECB un ESM, un, kad vien atbilstīgi un iespējams, kopā ar SVF saskaņā ar šo līgumu, Eiropas Savienības tiesību aktiem un sadarbības memorandu, kas noslēgts saskaņā ar 13. panta 8. punktu. Ja sadarbojoties netiek panākts kopējs viedoklis, Eiropas Komisija veiks vispārējo izvērtējumu par valsts parāda ilgtspējību, savukārt ESM novērtēs ESM dalībnieces spēju atmaksāt ESM.";

9) preambulas 12. apsvērumu aizstāj ar šādu:

"(12) Izņēmuma gadījumos apsver privātā sektora iesaistīšanu atbilstīgā un proporcionālā veidā, saskaņā ar SVF praksi, ja stabilitātes atbalsts tiek sniegts kopā ar nosacījumiem makroekonomikas korekcijas programmas veidā.";

10) preambulas 13. apsvērumā pievieno šādu teikumu:

"Atbalsta aizdevumiem, ko ESM piešķir vienotajai noregulējuma valdei (VNV) , piešķir priviliģēta kreditora statusu līdzīgi kā citiem ESM aizdevumiem.";

11) preambulas 14. apsvērumu aizstāj ar šādu:

"(14) Eurozonas dalībvalstis atbalstīs to, ka Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) un citām valstīm, kas aizdevumu piešķir divpusēji koordinācijā ar ESM, tiek noteikts līdzvērtīgs kreditora statuss, tostarp attiecībā uz atbalsta aizdevumiem vienotajai noregulējuma valdei (VNV).";

12) iekļauj šādus apsvērumus:

"(15.a) Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") 2. panta 3. punktā noteikts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku atbilstīgi LESD paredzētajiem pasākumiem. Saskaņā ar LESD 5. panta 1. punktu un LESD 121. pantu Eiropas Savienības dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku Eiropas Savienības Padomē. Attiecīgi ESM nebūtu jāizmanto ekonomikas politikas saskaņošanai starp ESM dalībniecēm, jo attiecībā uz to vajadzīgie pasākumi ir noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos. ESM ievēro pilnvaras, kas Savienības iestādēm un struktūrām piešķirtas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(15.b) ESM dalībnieces atzīst, ka ātra un efektīva lēmumu pieņemšana atbalsta instrumenta ietvaros un koordinācija ar iesaistītajām dalībvalstīm, kas kopā ar ESM piedalās vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta instrumenta finansēšanā, ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu kopīgā atbalsta un ar to finansēto noregulējumu efektivitāti, kā to atspoguļo kopīgā atbalsta instrumenta darbības principi, kurus 2018. gada 14. decembra Eurosamitā iekļaujošā sastāvā apstiprināja to dalībvalstu vadītāji vai premjerministri, kuru naudas vienība ir euro. Darbības principi paredz kritērijus maksājumiem, ko veic no atbalsta instrumenta, tostarp inter alia galējā līdzekļa principu un principu par fiskālo neitralitāti vidējā termiņā, pilnīgu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010* ("VNMR"), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012** ("BAND"), un tiesiskā regulējuma pastāvību. Darbības principi paredz, ka ESM lēmumu par atbalsta instrumenta izmantošanu parasti pieņem 12 stundu laikā pēc VNV pieprasījuma; izņēmuma gadījumos rīkotājdirektors lēmuma pieņemšanu var pagarināt līdz 24 stundām, jo īpaši sevišķi sarežģītas noregulējuma darbības gadījumā, vienlaikus ievērojot valstu konstitucionālās prasības.

_____________
* OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.
** OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.";

13) preambulas 16. apsvērumu aizstāj ar šādu:

"(16) Šajā līgumā tiek atzīta rīkotājdirektora un ESM personāla neatkarība. Tā būtu jāizmanto tādā veidā, lai attiecīgā gadījumā un saskaņā ar šo līgumu tiktu saglabāta konsekvence ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kuru piemērošanu pārrauga Eiropas Komisija.";

14) preambulas 17. apsvērumu aizstāj ar šādiem:

"(17) Domstarpības par šā līguma izskaidrošanu un piemērošanu, kādas rodas līgumslēdzēju pušu starpā vai starp līgumslēdzējām pusēm un ESM, būtu jāpakļauj Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai saskaņā ar LESD 273. pantu.

(18) ESM izveidos atbilstīgu brīdinājumu sistēmu ar mērķi nodrošināt, ka tas savlaicīgi saņem katru atmaksājumu, kas jāveic saskaņā ar stabilitātes atbalstu vai atbalsta instrumentu. Uzraudzību pēc programmas darbības beigām veiks Eiropas Komisija saziņā ar ECB un Eiropas Savienības Padome saskaņā ar kārtību, kas noteikta atbilstīgi LESD 121. un 136. pantam,".

B. Pantus groza šādi:

15) līguma 3. pantu aizstāj ar šādu:

"3. PANTS

Mērķi

1. ESM mērķis ir mobilizēt finansēšanu un, ievērojot stingrus nosacījumus atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam, sniegt stabilitātes atbalstu tām ESM dalībniecēm, kas piedzīvo smagas finansēšanas problēmas vai kam tādas draud, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eurozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Attiecīgā gadījumā, lai iekšēji sagatavotos un ļautu ESM atbilstoši un savlaicīgi veikt uzdevumus, kas tam uzticēti ar šo līgumu, ESM var sekot līdzi un novērtēt tā dalībnieču makroekonomisko un finansiālo stāvokli, tostarp to valsts parāda ilgtspējību, un veikt attiecīgās informācijas un datu analīzi. Šajā nolūkā rīkotājdirektors sadarbojas ar Eiropas Komisiju un ECB, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ekonomikas politikas saskaņošanas regulējumam, kas paredzēts LESD.

2. ESM var nodrošināt atbalsta instrumentu vienotajai noregulējuma valdei (VNV), lai vienotais noregulējuma fonds (VNF) varētu atbalstīt noregulējuma instrumentu piemērošanu un VNV noregulējuma pilnvaru īstenošanu, kā noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos.

3. Šajā nolūkā ESM ir tiesības sagādāt līdzekļus, emitējot finanšu instrumentus vai noslēdzot finanšu vai citus nolīgumus vai vienošanās ar ESM dalībniecēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām.

4. Neskarot 1. punktu, piemērotajiem nosacījumiem ir jābūt atbilstošiem izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam, kā noteikts šajā līgumā.";

16) līguma 4. panta 4. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

"Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, ārkārtas balsošanas procedūru izmanto, ja gan Eiropas Komisija, gan ECB secina, ja lēmums par finansiālās palīdzības piešķiršanu vai ieviešanu, kā noteikts 13. līdz 18. pantā, netiks steidzami pieņemts, tiks apdraudēta eurozonas ekonomiskā un finansiālā ilgtspējība.";

17) līguma 5. pantu groza šādi:

a) panta 4. punktam pievieno šādu teikumu:

"Iesaistīto dalībvalstu pārstāvjus, kas kopā ar ESM piedalās vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta finansēšanā, arī uzaicina piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotājiem, kad tiek apspriesti jautājumi par kopīgo atbalsta instrumentu.";

b) panta 6. punktu groza šādi:

i) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a) atcelt ārkārtas rezerves fondu un pārskaitīt tā saturu atpakaļ uz rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu saskaņā ar 4. panta 4. punktu, atcelt 18.a panta 6. punkta pirmās daļas piemērošanas apturēšanu, mainīt balsstiesību vairākumu, kas nepieciešams, lai varētu pieņemt lēmumu par aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem saskaņā ar atbalsta instrumentu un izmantojot ārkārtas balsošanas procedūru, un paredzēt apstākļus, kuros turpmāk notiks pārskatīšana saskaņā ar 18.a panta 6. punkta trešo daļu;";

ii) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"f) nodrošināt ESM stabilitātes atbalstu, ietverot ekonomikas politikas nosacījumus, kā noteikts 13. panta 3. punktā minētajā saprašanās memorandā vai kā minēts 14. panta 2. punktā, un noteikt instrumentu izvēli un finansiālos noteikumus saskaņā ar 12. līdz 18. pantu;";

iii) iekļauj šādu punktu:

"fa) mainīt III pielikumā noteiktos piesardzības finansiālās palīdzības atbilstības kritērijus saskaņā ar 14. panta 1. punktu;";

iv) punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"g) uzticēt i) rīkotājdirektoram un ii) Eiropas Komisijai saziņā ar ECB saskaņā ar 13. panta 3. punktu kopā risināt sarunas par ekonomikas politikas nosacījumiem, kas saistīti ar finansiālo palīdzību;";

v) iekļauj šādu apakšpunktu:

"ga) piešķirt atbalsta instrumentu saskaņā ar 18.a panta 1. punkta pirmo daļu, mainīt IV pielikumā izklāstītos atbalsta instrumenta aizdevumu un maksājumu apstiprināšanas kritērijus saskaņā ar 18.a panta 1. punkta otro daļu, noteikt jebkuru no 18.a panta 1. punkta trešajā daļā izklāstītajiem elementiem un lemt par šāda atbalsta instrumenta piemērošanas pārtraukšanu vai turpināšanu saskaņā ar 18.a panta 1. un 8. punktu;";

vi) punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"h) mainīt finansiālās palīdzības vai vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta instrumenta izcenojumu politiku un izcenojuma pamatnostādnes saskaņā ar 20. pantu;";

vii) punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"j) noteikt modalitātes EFSI atbalsta nodošanai ESM, tostarp reģistrētā kapitāla papildu daļas izveidei, saskaņā ar 40. pantu;";

18) līguma 6. pantu groza šādi:

a) panta 3. punktam pievieno šādu teikumu:

"Iesaistīto dalībvalstu pārstāvjus, kas kopā ar ESM piedalās vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta finansēšanā, arī uzaicina piedalīties Direktoru padomes sanāksmēs kā novērotājiem, kad tiek apspriesti jautājumi par kopīgo atbalsta instrumentu.";

b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4. Citas personas, tostarp iestāžu un organizāciju pārstāvjus, Direktoru padome var uzaicināt piedalīties sanāksmēs kā novērotājiem īpašos gadījumos.";

19) līguma 7. panta 4. punktā pievieno šādu teikumu:

"Rīkotājdirektors un ESM personāls ir pakļauti tikai ESM un pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi.";

20) līguma 12. pantu groza šādi:

a) iekļauj šādu punktu:

"1.a. ESM var nodrošināt atbalsta instrumentu vienotajam noregulējuma fondam (VNF), neskarot Eiropas Savienības tiesību aktus un Eiropas Savienības iestāžu un struktūru kompetenci. Aizdevumus no atbalsta instrumenta piešķir tikai kā galējo līdzekli un ciktāl tie vidējā termiņā ir fiskāli neitrāli.";

b) panta 3. punktam pievieno šādu teikumu:

"Vienas kārtas modeļa KRN attiecas uz visiem no jauna izlaistajiem eurozonas valsts vērtspapīriem, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz vienu gadu un kuri izlaisti 2022. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.";

c) pievieno šādu punktu:

"4. Pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo līgumu, Eiropas Komisija nodrošinās, ka finansiālās palīdzības operācijas, ko ESM nodrošina saskaņā ar šo līgumu, attiecīgā gadījumā atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ekonomikas politikas saskaņošanas pasākumiem, kas paredzēti LESD.";

21) līguma 13. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu groza šādi:

i) ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

"1. ESM dalībniece var adresēt stabilitātes atbalsta pieprasījumu Valdes priekšsēdētājam. Šādā pieprasījumā norāda apsveramo finansiālās palīdzības instrumentu(-us). Saņemot šādu pieprasījumu, Valdes priekšsēdētājs uztic gan i) rīkotājdirektoram, gan ii) Eiropas Komisijai saziņā ar ECB šādus uzdevumus:";

ii) punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b) izvērtēt, vai valsts parāds ir ilgtspējīgs un vai stabilitātes atbalstu var atmaksāt. Šo izvērtējumu veic pārredzamā un paredzamā veidā, vienlaikus paredzot pietiekamu lemšanas brīvību. Kad vien tas ir atbilstīgi un iespējams, sagaida, ka šāds izvērtējums tiek veikts kopā ar SVF;";

b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Pamatojoties uz ESM dalībnieces pieprasījumu un šā panta 1. punktā minētajiem izvērtējumiem, pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu, kas balstīts uz šiem izvērtējumiem, un attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz 14. panta 1. un 2. punktā minētajiem pozitīvajiem izvērtējumiem, Valde var nolemt principā piešķirt attiecīgajai ESM dalībniecei stabilitātes atbalstu finansiālās palīdzības instrumenta veidā.";

c) panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"3. Ja tiek pieņemts lēmums, ievērojot 2. punktu, un tas neattiecas uz piesardzības kredītlīniju ar nosacījumiem, Valde uztic i) rīkotājdirektoram un ii) Eiropas Komisijai – saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, kopā arī ar SVF – uzdevumu risināt sarunas ar attiecīgo ESM dalībnieci par saprašanās memorandu ("SM"), kurā sīkāk norādīti ar finansiālās palīdzības instrumentu saistītie nosacījumi. SM saturs atspoguļo to trūkumu nopietnību, kas jānovērš, un izvēlēto finansiālās palīdzības instrumentu. Rīkotājdirektors sagatavo finansiālās palīdzības instrumenta nolīguma priekšlikumu, tostarp finansiālos noteikumus un instrumentu izvēli, kas jāpieņem Valdei.";

d) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4. Eiropas Komisija un rīkotājdirektors SM paraksta ESM vārdā, ja pirms tam ir izpildīti 3. punktā paredzētie nosacījumi un saņemts Valdes apstiprinājums.";

e) panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

"7. Gan i) rīkotājdirektoram, gan ii) Eiropas Komisijai – saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, kopā arī ar SVF –tiek uzticēta ar finansiālās palīdzības instrumentu saistīto nosacījumu ievērošanas uzraudzība.";

f) pievieno šādu punktu:

"8. Ja ir saņemts savstarpējas vienošanās ceļā panākts Direktoru padomes apstiprinājums, ESM var noslēgt sadarbības memorandu ar Eiropas Komisiju, kurā sīki izklāstīta sadarbība starp rīkotājdirektoru un Eiropas Komisiju, veicot tiem saskaņā ar šā panta 1., 3. un 7. punktu uzticētos un 3. panta 1. punktā minētos uzdevumus.";

21) Līguma 14. pantu aizstāj ar šādu:

"14. PANTS

ESM piesardzības finansiālā palīdzība

1. Ar ESM piesardzības finansiālās palīdzības instrumentiem tiek sniegts atbalsts ESM dalībniecēm, kurām ir stabils ekonomikas pamats, bet kuras varētu ciest no nelabvēlīgiem satricinājumiem, ko tās nevar ietekmēt. Valde saskaņā ar 12. panta 1. punktu var nolemt piešķirt piesardzības finansiālo palīdzību ESM dalībniecei, kuras valdības parāds ir ilgtspējīgs, izmantojot piesardzības kredītlīniju ar nosacījumiem vai kredītlīniju ar pastiprinātiem nosacījumiem, ja ir izpildīti atbilstības kritēriji, kas piemērojami katram šādas palīdzības veidam, kā paredzēts III pielikumā.

Valde var nolemt mainīt ESM piesardzības finansiālās palīdzības atbilstības kritērijus un attiecīgi grozīt III pielikumu. Šādi grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir paziņojušas depozitāram par tām piemērojamo valsts procedūru pabeigšanu.

2. Nosacījumi, kas tiek noteikti piesardzības kredītlīnijai ar nosacījumiem, aptver pienākumu nodrošināt nepārtrauktu atbilstību III pielikumā paredzētajiem atbilstības kritērijiem, ko attiecīgā ESM dalībniece apņemas izpildīt savā saskaņā ar 13. panta 1. punktu parakstītajā pieprasījumā, uzsverot savus galvenos politiskos nodomus ("nodomu vēstule"). Saņemot šādu nodomu vēstuli, Valdes priekšsēdētājs uztic Eiropas Komisijai uzdevumu izvērtēt, vai nodomu vēstulē iekļautie politikas nodomi pilnībā atbilst LESD paredzētajiem ekonomikas politikas saskaņošanas pasākumiem, jo īpaši visiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp visiem ESM dalībniecei adresētiem atzinumiem, brīdinājumiem, ieteikumiem vai lēmumiem. Atkāpjoties no 13. panta 3. un 4. punkta, netiek risinātas sarunas par SM.

3. Nosacījumus, kas tiek noteikti kredītlīnijai ar pastiprinātiem nosacījumiem, sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3. punktu un tiem jāatbilst III pielikumā paredzētajiem atbilstības kritērijiem.

4. ESM piesardzības finansiālās palīdzības finansiālos noteikumus precizē piesardzības finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.

5. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes par kārtību, kādā tiek īstenota ESM piesardzības finansiālā palīdzība.

6. Direktoru padome regulāri – vismaz reizi sešos mēnešos vai pēc tam, kad ESM dalībniece pirmo reizi ir saņēmusi līdzekļus (ar aizņēmuma vai primārā tirgus pirkuma starpniecību), – apsver ziņojumu saskaņā ar 13. panta 7. punktu. Attiecībā uz piesardzības kredītlīniju ar nosacījumiem, ziņojumā pārbauda, vai tiek nodrošināta nepārtraukta atbilstība šā panta 2. punktā minētajiem atbilstības kritērijiem, savukārt attiecībā uz kredītlīniju ar pastiprinātiem nosacījumiem ziņojumā pārbauda atbilstību SM izklāstītajiem politikas nosacījumiem. Ja ziņojumā secināts, ka ESM dalībniece turpina nodrošināt atbilstību piesardzības kredītlīnijas ar nosacījumiem atbilstības kritērijiem vai ievēro nosacījumus, kas noteikti kredītlīnijai ar pastiprinātiem nosacījumiem, kredītlīniju uztur, ja vien rīkotājdirektors vai jebkurš direktors nepieprasa Direktoru padomes lēmumu (ko pieņem savstarpēji vienojoties) par to, vai kredītlīnija būtu jāuztur.

7. Ja ziņojumā, ko sagatavo saskaņā ar šā panta 6. punktu, ir secināts, ka ESM dalībniece vairs neatbilst piesardzības kredītlīnijas ar nosacījumiem atbilstības kritērijiem vai neievēro nosacījumus, kas noteikti kredītlīnijai ar pastiprinātiem nosacījumiem, piekļuvi kredītlīnijai pārtrauc, ja vien Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, nenolemj minēto kredītlīniju uzturēt. Ja ESM dalībniece jau iepriekš ir saņēmusi līdzekļus, piemēro papildu uzcenojumu saskaņā ar izcenojuma pamatnostādnēm, ko Valde pieņem ievērojot 20. panta 2. punktu, ja vien Direktoru padome, pamatojoties uz ziņojumu, nesecina, ka neatbilstība ir saistīta ar notikumiem, kurus ESM dalībniece nevar ietekmēt. Ja kredītlīnija netiek uzturēta, var pieprasīt un piešķirt citu finansiālās palīdzības veidu, ievērojot saskaņā ar šo līgumu piemērojamos noteikumus.";

23) līguma 15. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Attiecīgā gadījumā Direktoru padome, savstarpēji vienojoties un pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu un – pēc ziņojuma saņemšanas no rīkotājdirektora un Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu –, lemj par finansiālās palīdzības daļu izmaksāšanu, kas seko pēc pirmās daļas.";

24) līguma 16. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties un pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu un – pēc ziņojuma saņemšanas no rīkotājdirektora un Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu –, lemj par finansiālās palīdzības daļu izmaksāšanu, kas seko pēc pirmās daļas.";

25) līguma 17. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties un pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu un – pēc ziņojuma saņemšanas no rīkotājdirektora un Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu –, lemj par finansiālās palīdzības izmaksāšanu saņēmējai dalībvalstij ar operāciju starpniecību primārajā tirgū.";

26) iekļauj šādu pantu:

"18.a PANTS

Atbalsta instruments

1. Pamatojoties uz VNV pieprasījumu par atbalsta instrumentu un pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu, Valde var nolemt VNV piešķirt atbalsta instrumentu, kas aptver visus iespējamos VNF izmantošanas veidus, kā noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos, ievērojot atbilstīgus aizsardzības pasākumus.

Apstiprināšanas kritēriji attiecībā uz aizdevumiem un maksājumiem no atbalsta instrumenta ir noteikti IV pielikumā. Valde var nolemt mainīt aizdevumu un maksājumu apstiprināšanas kritērijus un attiecīgi grozīt IV pielikumu. Šādi grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir paziņojušas depozitāram par tām piemērojamo valsts procedūru pabeigšanu.

Valde nosaka galvenos atbalsta instrumenta finansiālos noteikumus, nominālo robežvērtību un visus tās pielāgojumus, noteikumus par kārtību, kādā pārbauda vai tiek ievērots banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvīguma nosacījums, un par sekām attiecībā uz atbalsta instrumentu un tā izmantošanu, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem Valde var nolemt pārtraukt atbalsta instrumentu, un nosacījumus un termiņu, kurā Valde var nolemt turpināt atbalsta instrumentu saskaņā ar 8. punktu.

2. Atbalsta instruments darbojas kā atjaunojama kredītlīnija, saskaņā ar kuru var piešķirt aizdevumus.

3. Sīki izstrādāti atbalsta instrumenta finansiālie noteikumi ir izklāstīti atbalsta instrumenta nolīgumā ar VNV, ko apstiprina Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, un paraksta rīkotājdirektors.

4. Direktoru padome pieņem un regulāri pārskata sīki izstrādātas pamatnostādnes par atbalsta instrumenta īstenošanas kārtību, tostarp par procedūrām, kas nodrošina lēmumu ātru pieņemšanu saskaņā ar 5. punktu.

5. Pamatojoties uz VNV lūgumu piešķirt aizdevumu, kurā ietverta visa attiecīgā informācija, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās konfidencialitātes prasības, rīkotājdirektora priekšlikumu un VNV atmaksas spēju izvērtējumu un attiecīgā gadījumā izvērtējumus, ko veic Eiropas Komisija un ECB saskaņā ar 6. punktu, Direktoru padome, savstarpēji vienojoties un vadoties pēc IV pielikumā noteiktajiem kritērijiem, lemj par aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem no atbalsta instrumenta. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, var nolemt deleģēt rīkotājdirektoram šajā punktā paredzēto uzdevumu uz konkrētu laikposmu un konkrētā apjomā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Direktoru padomes pieņemtajās pamatnostādnēs.

6. Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta, ārkārtas balsošanas procedūru izmanto, ja Eiropas Komisija un ECB atsevišķos izvērtējumos secina, ka, ja Direktoru padomes lēmums par aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem no atbalsta instrumenta un šā panta 5. punkta pirmo teikumu netiks steidzami pieņemts, tiks apdraudēta eurozonas ekonomiskā un finansiālā ilgtspējība. Lai šādu lēmumu pieņemtu savstarpēji vienojoties un saskaņā ar minēto ārkārtas procedūru, vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums – 85 % no nodotajām balsīm. Šo punktu nepiemēro, ja un kamēr tiek veiktas jebkādas procedūras attiecībā uz banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvību, ievērojot šā panta 8. punktu un saistītos noteikumus, ko pieņēmusi Valde.

Ja tiek izmantota pirmajā daļā minētā ārkārtas procedūra, tiek veikts pārskaitījums uz rezerves fondu ārkārtas gadījumiem, lai izveidotu īpaši paredzētu rezervi tādu risku segšanai, kuri izriet no aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem, kas ir apstiprināti saskaņā ar minēto ārkārtas procedūru. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, var pieņemt lēmumu anulēt ārkārtas rezerves fondu un pārskaitīt tā saturu atpakaļ uz rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu.

Ja ir bijuši divi gadījumi, kad tika izmantota minētā ārkārtas balsošanas procedūra, pirmās daļas piemērošanu aptur līdz brīdim, kad Valde lemj par šādas apturēšanas atcelšanu. Valde, lemjot par šādas apturēšanas atcelšanu, pārskata balsu vairākumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai saskaņā ar minēto procedūru, un nosaka apstākļus, kādos pārskatīšanu veic turpmāk, un var nolemt attiecīgi grozīt šo punktu, nepazeminot balsu minimumu. Šādi grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir paziņojušas depozitāram par tām piemērojamo valsts procedūru pabeigšanu.

7. ESM izveido atbilstīgu brīdināšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka laikus tiek saņemti maksājumi, kas jāveic saskaņā ar atbalsta instrumentu.

8. Atbalsta instruments un tā izmantošana saskaņā ar šo pantu ir atkarīga no tā, vai tiek ievērots nosacījums par banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvību. Ja nosacījums par banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvību netiek ievērots, tiks sākta visaptveroša pārskatīšana un būs nepieciešams Valdes lēmums par atbalsta instrumenta turpināšanu. Turpmākus noteikumus par kārtību, kādā pārbauda to, vai tiek ievērots banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvības nosacījums, un par sekām attiecībā uz atbalsta instrumentu un tā izmantošanu nosaka Valde saskaņā ar 1. punktu.

9. Šā panta 8. punkta nolūkos banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvība ietver:

a) 2014. gada 21. maija Starpvaldību nolīguma par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu ("SVN") 9. panta 1. punktā izklāstīto noteikumu pastāvību, kā tā noteikta SVN 9. panta 1. punktā; un

b) to principu un noteikumu pastāvību, kuri attiecas uz iekšējās rekapitalizācijas instrumentu un regulējumu par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kas noteikta BAND, VNMR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012*, ciktāl šie principi un noteikumi attiecas uz VNF finanšu līdzekļu saglabāšanu.

10. Īstenojot šo pantu, ESM cieši sadarbojas ar iesaistītajām dalībvalstīm, kas kopā ar ESM piedalās vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta finansēšanā.

_____________
* OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.";

27) līguma 19. panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

"Finansiālās palīdzības instrumentu saraksta pārskatīšana un grozīšana";

28) līguma 20. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Piešķirot stabilitātes atbalstu vai atbalsta finansējumu vienotajam noregulējuma fondam (VNF), ESM tiecas pilnībā segt savas finansēšanas un darbības izmaksas un paredz atbilstīgu uzcenojumu.

2. Attiecībā uz visiem finansiālās palīdzības instrumentiem un vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzēto atbalsta finansējumu izcenojums tiek sīkāk norādīts izcenojuma pamatnostādnēs, ko pieņem Valde.";

29) līguma 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. ESM ir pilnvarots aizņemties kapitāla tirgos no bankām, finanšu iestādēm vai citām personām vai iestādēm, lai īstenotu savus mērķus.";

30) līguma 30. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

"5. Valde nodrošina gada pārskata ziņojuma pieejamību ESM dalībnieču valstu parlamentiem un augstākajām revīzijas iestādēm, kā arī Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Parlamentam.";

31) līguma 37. pantam pievieno šādu punktu:

"4. Visas domstarpības starp ESM dalībniecēm attiecībā uz 18.a pantā noteiktā banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvības nosacījuma ievērošanu var nodot tieši Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar procedūru, ko nosaka Valde saskaņā ar 18.a panta 1. un 8. punktu. Eiropas Savienības Tiesas spriedums ir saistošs tiesvedībā iesaistītajām pusēm; ESM rīkojas saskaņā ar šādu spriedumu.";

32) līguma 38. panta vienīgo punktu aizstāj ar šādu:

"Lai sasniegtu savu mērķi, ESM ir tiesības sadarboties šā līguma izpratnē ar SVF, ikvienu valsti, kas sniedz finansiālo palīdzību ESM dalībniecei uz ad hoc pamata, jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsti un ar jebkuru starptautisku organizāciju vai tiesību subjektu, kam ir pienākumi saistītajās jomās.";

33) līguma 40. pantam pievieno šādu punktu:

"4. Neskarot 8. līdz 11. pantu un 39. pantu, Valde, lai veicinātu šā panta 2. punktā minēto nodošanu, var izveidot reģistrētā kapitāla papildu daļu, kas jāparaksta dažiem vai visiem EFSI akcionāriem proporcionāli iemaksu atslēgai, kas noteikta 2010. gada 10. jūnijā parakstītā EFSI pamatnolīguma 2. pielikumā (ar grozījumiem). Papildu daļu veido pieprasāmais kapitāls, tā nedod balsstiesības (pat ja pieprasa šādu kapitālu), un tās maksimālā summa atbilst nodoto EFSI aizdevuma instrumentu neapmaksātajai kopējai pamatsummai, kas reizināta ar procentuālo daļu, kura nepārsniedz 165 %. Valde nosaka veidu un apstākļus, kādos veic kapitāla prasījumus un maksājumus papildu daļas ietvaros.

Šā panta 2. punktā minētā nodošana nepalielina EFSI un ESM saistību summu salīdzinājumā ar scenāriju, kurā minētā nodošana netiek veikta. Papildu daļa paredzēta EFSI aizdevumu nodošanas atbalstam, un to samazina atbilstīgi minēto aizdevumu atmaksāšanai.

Lēmums, ko Valde pieņem saskaņā ar pirmo daļu, stājas spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir paziņojušas depozitāram par tām piemērojamo valsts procedūru pabeigšanu.";

34) līguma 45. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

"1) I pielikums: ESM iemaksu atslēga;

2) II pielikums: Parakstīšanās uz reģistrēto kapitālu;

3) III pielikums: ESM piesardzības finansiālās palīdzības atbilstības kritēriji; un

4) IV pielikums: Apstiprināšanas kritēriji attiecībā uz aizdevumiem un maksājumiem no atbalsta instrumenta.";

35) līgumā kā III pielikumu pievieno šādu tekstu:

"III PIELIKUMS

ESM piesardzības finansiālās palīdzības atbilstības kritēriji

1. Turpmāk minētie kritēriji ir atbilstības kritēriji attiecībā uz ESM piesardzības finansiālo palīdzību, un tie ir noteikti, ņemot vērā:

a) 2018. gada 14. decembra Eurosamita paziņojumu, kurā apstiprināti ESM reformas darbības nosacījumi, norādot, ka tiks precizēti ex ante atbilstības kritēriji, pamatojoties uz kuriem izvērtē stabilu ekonomisko un finansiālo sniegumu, un ka kredītlīnijas ar pastiprinātiem nosacījumiem ("ECCL") instruments arī turpmāk būs pieejams, kā paredzēts pašreizējās ESM pamatnostādnēs; un

b) kopīgo nostāju par Eiropas Komisijas un ESM turpmāko sadarbību, kas pievienota ESM reformas darbības nosacījumu pielikumā, kā arī iestāžu uzdevumus un kompetences, kā paredzēts Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā.

Turklāt, ņemot vērā to, ka ESM piesardzības finansiālās palīdzības piešķiršanas procedūra ir saskaņā ar šā līguma 13. un 14. pantu, un ka saskaņā ar šā līguma 14. panta 1. punktu Valde var nolemt piešķirt piesardzības finansiālo palīdzību ESM dalībniecei, kuras valsts parāds ir ilgtspējīgs, un ka Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes par kārtību, kādā tiek īstenota ESM piesardzības finansiālā palīdzība saskaņā ar šā līguma 14. panta 5. punktu.

2. Atbilstības kritēriji attiecībā uz piesardzības kredītlīnijas ar nosacījumiem ("PCCL") piešķiršanu:

Piekļuvi PCCL nosaka, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, un to attiecina tikai uz tām ESM dalībniecēm, kuru ekonomiskā un finansiālā situācija būtībā ir spēcīga un kuru valsts parāds ir ilgtspējīgs. Parasti ESM dalībniecēm ir jāievēro kvantitatīvas robežvērtības un jāatbilst kvalitatīviem nosacījumiem, kas saistīti ar ES uzraudzību. Izvērtējumu veic par to, vai iespējamā atbalsta saņēmēja ESM dalībniece var pretendēt uz PCCL, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a) tiek ievērotas kvantitatīvās fiskālās robežvērtības. ESM dalībniecei netiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra un tai divu gadu laikposmā, kas ir pirms piesardzības finansiālās palīdzības pieprasījuma, ir jāievēro trīs turpmāk minētās robežvērtības:

i) vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no IKP;

ii) vispārējās valdības strukturālā budžeta bilance atbilst konkrētai valstij noteiktajai minimālajai robežvērtībai vai pārsniedz to*;

iii) parāda kritērijs, ko veido vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP, kas ir mazāka par 60 %, vai starpības samazinājums attiecībā pret 60 % atzīmi iepriekšējo divu gadu laikposmā ar vidējo samazinājuma likmi par vienu divdesmito daļu gadā;

b) nav pārmērīgas nelīdzsvarotības. ESM dalībniecei nevajadzētu būt identificētai kā valstij, kurā pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība atbilstoši ES uzraudzības ietvaram;

c) līdzšinējā piekļuve starptautiskiem kapitāla tirgiem attiecīgā gadījumā ar pieņemamiem noteikumiem;

d) ilgtspējīga ārējā pozīcija; un

e) finanšu nozarē nav tādas nopietnas neaizsargātības, kas varētu apdraudēt ESM dalībnieces finanšu stabilitāti.

3. Atbilstības kritēriji ECCL piešķiršanai

Piekļuve ECCL ir pieejama tām ESM dalībniecēm, kurām nav tiesību pretendēt uz PCCL, jo nav ievēroti daži atbilstības kritēriji, bet kuru vispārējā ekonomiskā un finansiālā situācija joprojām ir spēcīga un kuru valsts parāds ir ilgtspējīgs.

_____________
* Minimālā robežvērtība ir strukturālās bilances līmenis, kas nodrošina drošības rezervi pret LESD noteikto 3 % robežvērtību parastos cikliskos apstākļos. To galvenokārt izmanto kā vienu no trim elementiem, aprēķinot minimālo vidēja termiņa budžeta mērķi.";

36) līgumā kā IV pielikumu pievieno šādu tekstu:

"IV PIELIKUMS

Apstiprināšanas kritēriji attiecībā uz aizdevumiem un maksājumiem no atbalsta instrumenta

1. Turpmāk minētie kritēriji ir apstiprināšanas kritēriji attiecībā uz aizdevumiem un maksājumiem no atbalsta instrumenta un ir noteikti, ņemot vērā:

a) vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā kopīgā atbalsta instrumenta darbības principus, kas apstiprināti 2018. gada 14. decembra Eurosamitā;

b) šā līguma 15.b apsvērumu, kurā minēts, ka vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā kopīgā atbalsta instrumenta darbības principi, kas apstiprināti 2018. gada 14. decembra Eurosamitā, paredz kritērijus maksājumiem, ko veic no atbalsta instrumenta, tostarp inter alia galējā līdzekļa principu un principu par fiskālo neitralitāti vidējā termiņā, pilnīgu atbilstību VNMR un BAND, un tiesiskā regulējuma pastāvību;

c) šā līguma 12. panta 1.a punktu, kurā noteikts, ka aizdevumus no atbalsta instrumenta piešķir tikai kā galējo līdzekli un ciktāl tie vidējā termiņā ir fiskāli neitrāli;

d) šā līguma 18.a panta 8. punktu, kurā noteikts, ka atbalsta instruments un tā izmantošana ir atkarīga no tā, vai tiek ievērots banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvības nosacījums, un ka turpmākos noteikumus par kārtību, kādā pārbauda to, vai tiek ievērots šis nosacījums, un par sekām attiecībā uz atbalsta instrumentu un tā izmantošanu, nosaka Valde saskaņā ar šā līguma 18.a panta 1. punktu;

e) šā līguma 18.a panta 5. punktu, kurā noteikts, ka Direktoru padome, savstarpēji vienojoties un pamatojoties uz šajā pielikumā noteiktajiem kritērijiem, lemj par aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem saskaņā ar atbalsta instrumentu,

un ņemot vērā to, ka atbalsta instrumenta piešķiršanas un īstenošanas kārtība ir saskaņā ar šā līguma 18.a pantu un ka Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes par atbalsta instrumenta īstenošanas kārtību saskaņā ar šā līguma 18.a panta 4. punktu.

2. Atbalsta instrumenta aizdevumu un maksājumu apstiprināšanas kritēriji:

a) atbalsta instrumentu izmanto kā galējo līdzekli. Tāpēc:

i) VNF rīcībā esošie finanšu līdzekļi, kuri ir pieejami izmantošanai saskaņā ar VNMR 76. pantu un kuri vēl nav piesaistīti noregulējuma darbībām, ir izsmelti, ieskaitot situāciju, kad VNF rīcībā ir pieejami finanšu līdzekļi, bet tie nav pietiekami attiecīgajam noregulējuma gadījumam;

ii) ex post iemaksas nav pietiekamas vai nav uzreiz pieejamas; un

iii) VNV nevar aizņemties līdzekļus saskaņā ar VNMR 73. un 74. pantu ar tādiem noteikumiem, ko VNV uzskata par pieņemamiem;

b) ir ievērots princips par fiskālo neitralitāti vidējā termiņā. VNV atmaksas kapacitāte ir pietiekama, lai vidējā termiņā pilnībā atmaksātu aizdevumu, kas piešķirts saskaņā ar atbalsta instrumentu;

c) pieprasītie līdzekļi ir pieejami ESM. Attiecībā uz naudas maksājumiem ESM ir saņēmis līdzekļus ar noteikumiem, kas ir pieņemami ESM, vai – attiecībā uz beznaudas maksājumiem – parādzīmes ir likumīgi izveidotas un turētas glabāšanā attiecīgā vērtspapīru depozitārijā;

d) visas SVN puses, kuru teritorijā notiek attiecīgā noregulējuma darbība, ir izpildījušas savas saistības attiecībā uz tādu iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu (VNF), kuras saņemtas no iestādēm, kas saņēmušas darbības atļauju to teritorijā;

e) attiecīgajā brīdī nepastāv saistību neizpilde attiecībā uz aizņēmumiem, ko VNV piešķīris ESM vai jebkurš cits kreditors, vai VNV ir uzrādījusi neizpildes novēršanas plānu attiecībā uz jebkuru šādu pastāvošu saistību neizpildes gadījumu un Direktoru padome šo plānu uzskata par apmierinošu;

f) ir ievērots nosacījums par banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvību, kā tā definēta šā līguma 18.a panta 9. punktā, kā to saskaņā ar šā līguma 18.a panta 1. un 8. punktu noteikusi Valde; un

g) īpaši paredzētā noregulējuma shēma pilnībā atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem un ir stājusies spēkā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.".

2. PANTS
Deponējums

Šo grozošos līgumu deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam ("depozitārs"), kas apstiprinātās kopijas nodod visām līguma parakstītājām valstīm.

3. PANTS
Konsolidācija

Depozitārs izveido Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu konsolidētu redakciju un nodod to visām līguma parakstītājām valstīm.

4. PANTS
Ratificēšana, apstiprināšana vai pieņemšana

1. Līguma parakstītājas valstis šo grozošo līgumu ratificē, apstiprina vai pieņem. Ratificēšanas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus deponē depozitāram.

2. Depozitārs informē pārējās līguma parakstītājas valstis par katru deponējumu un tā datumu.

5. PANTS
Stāšanās spēkā un pievienošanās

1. Šis grozošais līgums stājas spēkā dienā, kad ratificēšanas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus ir deponējušas visas līguma parakstītājas valstis.

2. Pirms šis grozošais līgums stājas spēkā, tam var pievienoties Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras pievienojas Līgumam par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu saskaņā ar tā 2. un 44. pantu.

Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu 2. un 44. pants attiecas arī uz pievienošanos šim grozošajam līgumam.

Dalībvalsts, kas pievienojas, iesniedz pieteikumu par pievienošanos šim grozošajam līgumam vienlaicīgi ar pieteikumu par pievienošanos Līgumam par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu. Pieteikuma apstiprinājums, ko veic Valde saskaņā ar Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu 44. pantu, stājas spēkā, vienlaikus deponējot pievienošanās instrumentus gan Līgumā par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu, gan arī šajā grozošajā līgumā.

Sagatavots vienā oriģināleksemplārā, kura teksti angļu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā ir vienlīdz autentiski.

Pēc Horvātijas Republikas pievienošanās teksts horvātu valodā ir līdzvērtīgi autentisks, un to deponē depozitāra arhīvos, kurš nodod pienācīgi apstiprinātu kopiju katrai līgumslēdzējai pusei.

Pēc Bulgārijas Republikas pievienošanās teksts bulgāru valodā ir līdzvērtīgi autentisks, un to deponē depozitāra arhīvos, kurš nodod pienācīgi apstiprinātu kopiju katrai līgumslēdzējai pusei.

---