PAŠVALDĪBĀS

Latvijas pagastu vadītāju sanāksmes rezolūcijas

Mālpilī 1995.gada 7.septembrī

Par pašvaldību iestādēm

Valdība un Saeima pašvaldību kopbudžetā nav paredzējusi līdzekļus pašvaldību funkciju izpildei minimālo normatīvu apmērā. Pašvaldības, nesaņemot arī valsts budžetā paredzētos līdzekļus, ir spiestas izmainīt jau apstiprinātos pašvaldību budžetus, ir apdraudētas pagastos esošās mazās slimnīcas, ambulances, skolas, kultūras nami, bibliotēkas, bērnudārzi. Pretēji iedzīvotāju interesēm jau tiek slēgtas atsevišķas slimnīcas, skolas, kultūras nami.

Pagastu vadītāji uzskata, ka:

1. Nav pieļaujama mazo izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo iestāžu slēgšana pagastos.

2. Saeima un valdība ir atbildīgas par to realizētās politikas katastrofālajām sekām veselības aprūpē valstī.

Pagastu vadītāji prasa valdībai un Saeimai:

1. Pašvaldībām to funkciju veikšanai nodrošināt līdzekļus vismaz minimālo normatīvu apmērā.

2. Pievēršot tautas veselības aprūpei vislielāko uzmanību, nekavējoties izstrādāt valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu.

Par nodokļu politiku

Latvijas pagastu pašvaldību vadītāji atzīst, ka līdzšinējā Ministru kabineta piekoptā finansu politika izrādījusies neefektīva. Tā būtiski pasliktina iedzīvotāju stāvokli, jo nenodrošina pašvaldības ar nepieciešamajiem līdzekļiem iedzīvotāju vitālo problēmu risināšanai. Centralizēti administrējot nodokļus, tie tiek iekasēti nepilnīgi. Naudas resursi no pagastu teritorijās esošajiem nodokļu maksātājiem tiek savākti “kopējā katlā”, naudas aprite ir gausa, no tās iedzīvojas vienīgi bankas . Daļa naudas atgriežas atpakaļ dotāciju veidā, kuras Finansu ministrija pārskaita neregulāri un nepilnā apjomā. Praktiski visas pašvaldības padarītas par lūdzējām, jo līdzekļu, kuri ienāk tiešu nodokļu veidā, ir daudz par maz likumā noteikto funkciju veikšanai.

Latvijas Republikas pagastu pašvaldību vadītāji uzskata, ka Ministru kabineta finansu politika ir vērsta uz centralizētas, iespējams ‚ totalitāras valsts izveidi. Tā iznīcina demokrātiskas sabiedrības iedīgļus, kuri parādījās un attīstījās neatkarības pirmajos gados, un būtiski samazina valsts kopējos budžeta ieņēmumus, jo tiek apspiesta interese par saimniecisko iniciatīvu uz vietām.

Latvijas pagastu pašvaldību vadītāji uzskata par nepieciešamu:

1. Saglabāt iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksāšanu pēc dzīves vietas un nodot tā administrēšanu pagastu pašvaldībām, saglabājot vienotu informācijas centru VID rajonu pārvaldēs, kas ļautu:

1.1. būtiski palielināt nodokļa apjomu;

1.2. paātrināt naudas apriti;

1.3. sasaistīt pagasta teritorijā esošo uzņēmumu saimniecisko aktivitāti ar pagasta iedzīvotāju dzīves līmeni.

2. Ar 1996. budžeta gadu nodot pašvaldību budžetos 20—25% no to teritorijās iekasētā pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa, iesaistot pašvaldības šo nodokļu administrēšanā, kas ļautu:

2.1. palielināt nodokļu apjomu, vienlaicīgi radot priekšnoteikumus to likmes samazināšanai;

2.2. veicināt saimniecisko aktivitāti pašvaldību teritorijās;

2.3. būtiski samazināt pašvaldību skaitu, kurām nepieciešamas dotācijas, radot priekšnoteikumus demokrātijas attīstībai.

3. Likumā “Par budžeta vadību” paredzēt nodokļu, dotāciju un mērķdotāciju tiešu ieskaitīšanu pagastu pašvaldību kontos.

Latvijas pagastu pašvaldību vadītāji atkārtoti atgādina 5.Saeimas deputātiem, ka pievienotās vērtības nodokļa piemērošana komunālajiem pakalpojumiem, kurus saņem iedzīvotāji vai pašvaldību iestādes, būtiski pasliktinās maznodrošināto iedzīvotāju stāvokli.

Šī nodokļa saglabāšana iedzīvotāju un pašvaldību maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem ir nodevība pret tautas interesēm.

Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu

Atbalstot rīcību, ka pašvaldību finansu izlīdzināšana tiek noteikta ar likumu, pagastu vadītāji uzskata, ka:

1. Pareiza ir nostāja, ka pašvaldību ieņēmumu izlīdzināšanai tiek pakļauti tikai valsts noteiktie pašvaldību budžeta ieņēmumi.

2. Saeimai ir jāuzņemas atbildība par nepieņemtā likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” izraisītajām sekām, bet Finansu ministrijai ir pienākums veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu un atbilstoši faktiskajai izpildei — dotāciju apmēru pārrēķinu pašvaldībām.

3. Pašvaldību finansu izdevumu izlīdzināšana ir nepārtraukti pilnveidojama, iekļaujot papildu kritērijus. 1996.gada likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” iekļaujami kritēriji, kuri raksturo budžeta izdevumu nepieciešamību atkarībā no iedzīvotāju sociālā stāvokļa — invalīdu, vientuļo pensionāru un daudzbērnu ģimeņu skaits.

Nākošais kritērijs šajā jomā, kas būtu iekļaujams finansu izlīdzināšanas likumā 1997.gadā, izmantojot Latvijas Zemes kadastra centra iestrādes, ir pašvaldību izvietojuma ģeogrāfiskais stāvoklis.

Par uzņēmumu, nekustamo īpašumu un iedzīvotāju reģistru

Uzņēmumu, nekustamo īpašumu un iedzīvotāju reģistri ir valsts galvenā informācijas bāze, bez kuras nav iespējama lietpratīga valsts pārvalde, tiesiskas un sakārtotas valsts pastāvēšana. Diemžēl šie reģistri, sevišķi uzņēmumu reģistrs, izveidoti tā, ka tie nevis sniedz valsts institūcijām un pašvaldībām informāciju, kas tām nepieciešama valsts un savas teritorijas pārvaldei, apsaimniekošanai un likumības nodrošināšanai, bet tieši otrādi — padara to grūti pieejamu un mazobjektīvu.

Tā rezultātā:

1. Pretvalstiski vai savtīgi noskaņotām personām ir radītas visplašākās iespējas izvairīties no atbildības par nelikumīgu darbību, jo sevišķi par uzņēmējdarbības slēpšanu un nodokļu nemaksāšanu, kas ir viens no Latvijā izveidojušās finansu un ekonomiskās krīzes galvenajiem cēloņiem.

2. Ir būtiski apgrūtināta valsts un pašvaldību institūciju darbība.

3. Pašvaldībām un sabiedrībai liegta iespēja iesaistīties nelikumību apkarošanā.

Latvijas pagastu pašvaldību vadītāju sanāksmes dalībnieki uzskata par nepieciešamu:

1. Pārstrādāt spēkā esošos likumus

par uzņēmumu, nekustamo īpašumu un iedzīvotāju reģistru, lai nodrošinātu to datu bāzes:

1.1. pilnvērtīgumu un objektivitāti;

1.2. pilnīgu, tiešu un operatīvu pieejamību valsts un pašvaldību institūcijām nodokļu administrēšanai, noziedzības apkarošanai, pirmpirkuma tiesību realizēšanai, aizdevumu saistību un citu civiltiesisko saistību izpildes nodrošināšanai un pārraudzībai, attīstības plānošanai un citu funkciju izpildei.

2. Likumā “Par LR Uzņēmumu reģistru” noteikt, ka:

2.1. Jāreģistrē ne tikai uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), bet arī no to juridiskām adresēm teritoriāli atdalītas ražotnes (uzņēmējdarbības struktūrvienības).

2.2. Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem datiem par uzņēmumu un ražotņu adresēm jābūt apliecinātiem pašvaldībā.

2.3. Izsniegto uzņēmumu un ražotņu reģistrācijas apliecību kopijas uzņēmumu reģistram nekavējoties jānosūta Valsts ieņēmumu dienesta pārvaldei un pašvaldībai, kuru teritorijā uzņēmums vai ražotne atrodas.

2.4. Reģistrācija iegūst likumīgu spēku pēc apliecību piereģistrēšanas pašvaldībā un Valsts ieņēmumu dienestā.

3. Likumdošanas aktos par iedzīvotāju reģistru:

3.1. Iedzīvotāju pierakstīšanos un izrakstīšanos atstāt pašvaldību kompetencē.

3.2. Paredzēt vienotu iedzīvotāju reģistra datu tīkla izveidošanu pašvaldībās un Iekšlietu ministrijā.

Par lauksaimniecības speciālistu pagastā

Valsts un pašvaldību institūcijām ir zudusi tiešā saikne ar lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju — lauku uzņēmēju. Tas neļauj izzināt patieso stāvokli laukos un to pozitīvi ietekmēt. Neapšaubāmi šādai saiknei ir jābūt un tā jārealizē pašvaldībām vai to institūcijām, kuras atrodas vistuvāk ražotājam.

Lai gan pagastu pašvaldību kompetencē neietilpst lauksaimnieciskās ražošanas pārzināšana un organizācija,

pagastu vadītāji atbalsta priekšlikumu par lauksaimniecības speciālista nepieciešamību katrā pagastā, paredzot šī dienesta finansēšanu no valsts budžeta mērķdotāciju veidā.

Latvijas Pagastu apvienības priekšsēdētājs A.Lielmežs