21. septembra sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.145., 146.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, jā es saprotu, jūs gribat, lai jūs Endziņa kungs klausās, bet viņš tagad ir aizņemts...

 

A.Siliņš. Viņš vairs nav aizņemts. Paldies, tagad tik tiešām...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, dialogu vajag stenogrammā, citādi jūsu teiktais vien būs dīvaini, ja nebūs otras puses, kam jūs jautājat, bet tas nav paredzēts.

 

A.Siliņš. Tiešām bija doma izteikt pantu sekojošā redakcijā. Tādēļ, ka arī es uzskatīju, ka jautājums par finansējumu ir atrisināts iepriekšējos pantos. Ja šajā pantā vēlreiz risina jautājumu par finansējumu, tad tas jārisina ir saskaņoti ar iepriekšējos pantos teikto. Pirms dažām minūtēm es jau to atgādināju un sapratu, ka komisija pieņēma, ka trešajā lasījumā šā panta pirmā daļa, kas attiecas uz finansējumu, ir jāprecizē un tai ir jābūt saskaņotai. Ja viņa vispār ir, tad viņai ir jābūt saskaņotai ar to, kas ir rakstīts 5.pantā un 6. pantā. Par šo noteikumu izstrādāšanu. Es šeit atzīstu, ka ir labāk, ja noteikumus izstrādā valsts mērogā Ministru kabinets, jo, kā mēs paši atceramies, tad pasākumi, kas notiek šajā svētvietā, tie lielākie, nav saistīti tikai ar rajonu, bet ir zināmā mērā saistīti ar visu Latviju. Tādēļ Ministru kabinetam, vai tas grib vai negrib, ir jābūt lietas kursā un arī šie noteikumi jāizstrādā. Šajā aspektā komisija ir pozitīvi strādājusi, izņemot pirmo daļu, kura, es joprojām uzskatu, varētu arī vispār nebūt šajā pantā, jo budžeta jautājumi jau ir nokārtoti iepriekšējos pantos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šī diskusija tātad iet jau par trešo lasījumu, jo rakstiski noraidījumi un svītrojumi nav iesniegti. Tāpēc, ko mēs darīsim, lūdzu? Vai mēs balsojam tagad par šo pantu komisijas redakcijā un tad trešajā lasījumā to turpinām pilnveidot.

Lūdzu, deputāts Urbanovičs, Tautas saskaņas partija!

 

J.Urbanovičs (TSP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs nerunājam par panta otro daļu būtībā, jo tur ir arī Tautas saskaņas partijas priekšlikums, kurš būtību nemaina. Proti, Ministru kabineta līdzdalība šo noteikumu iedibināšanā, izveidošanā paliek, taču mūsuprāt, ja svētvieta, kā jūs zināt un no pielikuma varat redzēt, atrodas tikai uz baznīcas zemes un ietver sevī tikai sakrālo un citus baznīcas laukumus un īpašumu, būtu loģiski, ka tie, kas vairāk zina par šiem pasākumiem, kas būtībā tos organizē un kas ir saimnieki šeit, arī izstrādātu šos noteikumus un, protams, liktu priekšā saskaņošanai Ministru kabinetā. Jo, ja paliek komisijas variants, tad tā vai citādi paliks šī shēma. Jūs to ļoti labi saprotat —, vienalga, nevis Ministru kabinets izstrādās savus priekšlikumus un aicinās uz saskaņošanu katoļu baznīcu, bet gan aicinās izteikt katoļu baznīcu savu viedokli un, izejot no šā viedokļa, tad arī izstrādās šos noteikumus. Tā tas būs. Būtībā, vienalga, šo pirmo soli veiks katoļu baznīca. Tāpēc es gribu aicināt jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu, kur būtība nemainās. Atbildība un pārraudzība Ministru kabinetam paliek, taču iniciatīva un lielāka atbildība par visu norisi un pasākumiem, kas notiek, paliek arī baznīcai. Paldies! (No zāles deputāts A.Endziņš: “Tas viss jau vienreiz ir teikts!”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad par procedūru. Tātad būs balsojums. Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums un pēc tam par 7.pantu komisijas ieteiktajā redakcija. Pret procedūru nav iebildumu? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu 7.pantam. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 9, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju 7.pantam. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — nav, atturas — 10. Nav kvoruma. Zālē ir kvorums. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 9. 7.panta redakcija ir pieņemta.

Lūdzu tālāk!

 

A.Seiksts. Paldies! 8.pantā priekšlikumu nav. 9.pantā ir deputāta Siliņa, Tautas saskaņas partijas un Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi. Deputāts Siliņš liek priekšā pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: “Aglonas pagasta padome kopā ar Aglonas bazilikas vadību nosaka fizisko un juridisko personu uzturēšanās kārtību Aglonas svētvietā.” Priekšlikums nav pieņemts tikai tādēļ, ka mēs jau iepriekšējās redakcijās esam vienojušies, ka visas šīs vienošanās notiek katoļu baznīcas vadības un Ministru kabineta līmenī. Arī šī. Protams, neignorējot tās pašvaldības, uz kurām tas attiecas.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Man būtu liels lūgums atbildīgajai komisijai pārdomāt šā panta pēdējo teikumu, proti, ka šo noteikumu ļaunprātīgus pārkāpējus Aglonas bazilikas pilnvarotās personas izraida no Aglonas svētvietas. Vai Aglonas bazilikai būs sava milicija vai sava policija, vai sava zemessardze? Kas tās par pilnvarotām personām, kuras tiek apveltītas ar administratīvām funkcijām — veikt izraidīšanu? Un kas tā vispār ir par izraidīšanu? Kādā veidā? Vai mēs tādā pašā veidā kā kādreiz padomju laikos ielasmeitas un vēl kaut ko mēs nometinājām un izraidījām no Rīgas uz laukiem, lai aplaimotu lauku cilvēkus — vīriešus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Debates ir pabeigtas. Referents vēlas komentēt?

 

A.Seiksts. Mēs pieņemam Endziņa kunga priekšlikumu domāt par redakciju šai daļai, šim teikumam. Ņoti lūdzam atbalstīt Cilvēktiesību komisijas redakciju, par cik tā ir saskaņota un saskaņošanas jautājumi korespondējas ar citiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieņem šos priekšlikumus? Pieņem. Lūdzu tālāk!

 

A.Seiksts. 10. pantā Tautas saskaņas partijas frakcija liek priekšā pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: “Katoļu baznīcas vadība Latvijā, saskaņojot ar Ministru kabinetu, izdod uzturēšanās noteikumus visām fiziskajām un juridiskajām personām Aglonas svētvietas aizsardzības zonā”. Priekšlikums nav pieņemts tādēļ, ka, kā es jau teicu, valstī uzturēšanās noteikumus izdod tomēr valsts izpildinstitūcijas, nevis reliģiskās vai sabiedriskās organizācijas. Tāpēc mēs vienkārši pārmainījām vietām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, liekas, ka tas vēlreiz nebūtu debatējams. Lūdzu tālāk!

 

A.Seiksts. Nav pieņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums trešās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: “Noteikumu izpildi kontrolē valsts policija un zemessardze.” Cilvēktiesību komisijai ir cita redakcija, liekot klāt arī pagastu, jo pagastu izslēgt šajā gadījumā būtu nekorekti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu tālāk!

 

A.Seiksts. Ir pieņemts Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, deputāta Siliņa priekšlikums. Un tālākie priekšlikumi arī ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, pret nākamajiem priekšlikumiem 10.pantā, kurus komisija pieņēmusi, deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, izskatām nākamo pantu — 11.pantu!

 

A.Seiksts. 11.pantā ir deputāta Siliņa priekšlikums — pantu svītrot. Tas ir visradikālākais. Komisija šo priekšlikumu nav pieņēmusi. Taisni aiz tā argumenta, ka tieši pa Vasarsvētkiem un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkiem arī ir visa likuma saruna. Jo šajās dienās saplūst tūkstošiem cilvēku un 15.augustā — vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. Tādēļ, izņemot šo pantu ārā, zūd zināmā mērā loģika.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par deputāta Siliņa priekšlikumu. Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu, jums vārds!

 

A.Siliņš (LC). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šeit es noteikti gribu aicināt svītrot šo pantu vairāku iemeslu dēļ. Pirmais iemesls. Ja mēs atgriežamies pie 7.panta otrās daļas, tad tur jau viss ir uzrakstīts un vienreiz pieņemts, ka Ministru kabinets, vienojoties ar Katoļu baznīcas vadību Latvijā un attiecīgajām pašvaldībām, lasu: “apstiprina Vasarasvētku un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētku norises noteikumus, kas ir saistoši valsts medicīnas iestādēm, valsts policijai un zemessardzei”. Viss jau ir vienreiz pateikts. Šeit vēlreiz to pašu atkal teikt pirmajā daļā, faktiski mazliet plašāk… Šajos noteikumos, protams, būs arī plašāk, ja jau Ministru kabinets tos izdos. Es saprotu, ka šis pants galvenokārt ir atstāts tādēļ, ka ir otrā daļa. Un otrajā daļā ir šis teikumus, kurš ir pretrunā ar iepriekš pieņemto 5.pantu un 7.pantu. Šeit atkal ir uzsvērts, ka šīs kārtības ievērošanu, saņemot finansējumu no valsts budžeta kontrolē valsts policija un zemessardze. Šī ir tā būtība. Un es domāju, ka, ja jau Ministru kabinets vienreiz izstrādās noteikumus, tad viņš paredzēs to finansējumu. Un vai nu to saņems vai nesaņems, tas būs atkarīgs no tā, kā dotajā gadā Ministru kabinets nolems. Nav nozīmes šeit vēlreiz pretrunīgai normai, jo tur ir norma, ka var piešķirt. Ja var un varēs, būs budžetā tik daudz līdzekļu, tad tiks piešķirts un tie būs. Ja nevarēs, nu, diemžēl varbūt arī nebūs. Bet šeit ir viennozīmīgi rakstīts — saņemot finansējumu no valsts budžeta. Pretruna. Es uzskatu, ka mēs varam būt tomēr tik saprātīgi, lai vienā likumā nepieņemtu absolūti pretrunīgus pantus. Šis ir absolūti pretrunā ar iepriekšējiem, jau nobalsotajiem pantiem. Aicinu pantu svītrot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu, jums vārds!

 

J.Urbanovičs (TSP). Godātie kolēģi! Es varu pilnīgi piekrist visam, ko saka Siliņa kungs, tikai diemžēl es to visu saprotu drusku otrādi. Varbūt Siliņa kungs nezina, ka neatkarīgi no šā likuma apspriešanas visus iepriekšējos gadus, neatkarīgi mo tā, kāda bija iekārta, vienalga, šo satiksmes ierobežošanu un kārtības uzturēšanu finansēja valsts. Ja šī norma tiek svītrota, tad mēs taisni radām šīs pretrunas un daudzas nevajadzīgas diskusijas, kādas bija šogad pirms 15.augusta. Tāpēc šeit tas tiek rakstīts, un te katrā ziņā es gribu lūgt kolēģus atcerēties to, ka te nav runa ne par kādu dotāciju, ne palīdzību, ne sponsorēšanu, ne finansēšanu bazilikai, ir runa par vienā atsevišķā valsts teritorijā notiekošo pasākumu regulāciju un kārtības uzturēšanu. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt Siliņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. (Starpsauciens no zāles: “No likumdošanas viedokļa…”) Diemžēl es nedzirdu jūsu replikas un arī nesaprotu roku mājienus. Nāciet, lūdzu, tribinē un izsakiet savus priekšlikumus! Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Siliņa kungam ir simtprocentīga taisnība, ka šis pants ir jāsvītro. Galu galā mēs 6.pantā runājam par finansējumu, 7.pantā mēs runājam par noteikumiem, kuri tiek izstrādāti. Tur ir runa gan par satiksmi, gan par medicīnu un tā tālāk, un tā tālāk. Vai tiešām ir nepieciešams katra panta galā likt klāt vēlreiz un vēlreiz vienu un to pašu? Tas ir absurds. Pie tam šeit ir runa tikai par Vasarasvētku un Dievmātes... Iepriekšējā bija runa arī par citiem valsts nozīmes pasākumiem. Runa ir arī par to, ka uz kalendāro gadu Ministru kabinets nosaka šo grafiku, kādi būs svētki, kas tie būs par valsts nozīmes svētkiem. Tātad mēs vēlreiz gribam to pašu šeit, 11.pantā. Tas ir absolūti lieks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Referents vēlas runāt? Lūdzu!

 

A. Seiksts. Godātie kolēģi! No gramatiskās sakārtotības viedokļa es varētu piekrist, bet no konceptuālā viedokļa es kategoriski nepiekrītu panta svītrošanai, Endziņa kungs, tamdēļ, ka, ja par to nerunā, tad es pilnīgi pieļauju, ka kolēģi, kas šeit runāja, spriež acīmredzot tā: pulcējas simtiem tūkstošu cilvēku un arī pulcēsies, vienalga, neatkarīgi ne no kā. Bet tad acīmredzot policijas, zemessardzes un kārtības uzturēšanas izdevumus segs no ziedojumiem. Tas ir pretrunā ar pirmā lasījuma koncepciju pašā pamatā. Es tikai piekrītu, ka var redakciju citādi izteikt. Es ļoti lūdzu atstāt Cilvēktiesību komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 11.panta... Nē, es atvainojos! Vispirms par deputāta Siliņa priekšlikumu pantu svītrot. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 8, atturas — 14. Pants ir svītrots. Lūdzu, tālāk!

 

A.Seiksts. Pārejas noteikumos ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums ar papildinājumu. Priekšlikums ir pieņemts. Valsts nozīmes pasākumu sarakstu katram kalendāra gadam pirms valsts budžeta apstiprināšanas apstiprina Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Tad esam akceptējuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Aglonas svētvietu” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 3, atturas — 2. Pieņemts otrajā lasījumā.

 

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Priekšlikumus komisija lūdz iesniegt līdz 26.septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Acīmredzot Seiksta kungs arī šodienu domāja par dienu. Tā ka sanāk piecas dienas. Tur bija laikam ļoti rēķināts.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Jānis Bordāns — Juridiskās komisijas vārdā, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

J.Bordāns (LC). Godātie kolēģi! Darbam izmantojams dokuments nr.1060. Es sākšu ar 1.pantu. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums redakcionāli precizēt grozījumu likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” nosaukumu. Tātad ievietot precīzi vārdus ziņotajā nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav deputātiem iebildumu. Pieņemts.

 

J.Bordāns. Likumprojekta 1. pantā ir redakcionāls precizējums. Jūs redzat — ielikt iekavās. Iekavās attiecīgajā locījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Bordāns. Priekšlikums likuma 1.pantu redakcionāli precizēt — izslēgt vārdus “Latvijas Republikas” un izslēgt 1.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas priekšlikumiem 1. pantā nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemti.

 

J.Bordāns. Redakcionāls precizējums likuma 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Bordāns. Ceturtais priekšlikums ir izteikt likuma 3.pantu jums redzamajā redakcijā. Faktiski tiek izslēgti no likumprojekta vārdi, kas saistīti ar ģerboņzīmoga lietošanu. Kā zināms, ģerboņzīmoga lietošanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi, tāpēc šajā likumā nebūtu nepieciešams to papildus atrunāt. Arī faktiski šī daļa neatbilst likumprojekta panta nozīmei.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bordāns. Likumprojekta 5. pants ir redakcionāli precizējumi likuma 4.pantā. Tas ir, aizstāt vārdu “aiz” ar “pēc” un 12.punktā arī mainīt locījumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bordāns. Likumprojekta 6. pants redakcionāli precizē likuma 5.pantu. Tātad ir konkretizēts šis teikums. Nevis “strīdu gadījumos”, bet “domstarpību gadījumos”, un vārds “saskaņošana”. Juridiskās komisijas viedoklis bija tāds, ka tas ir neprecīzi, jo nevarētu precīzi izprast, kādā veidā rīkoties. Tātad ir noteikts, ka domstarpību gadījumos ir pieprasāms Valsts valodu centra atzinums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Bordāns. 6.pantā, salīdzinot ar pirmo lasījumu, nav priekšlikumu. Priekšlikums ir redakcionāli precizēt 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Bordāns. Tas bija pēdējais priekšlikums. 9.pantā priekšlikumu salīdzinājumā ar likumprojekta pirmo lasījumu nav, līdz ar to viss dokuments ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts.

 

J.Bordāns. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 25.septembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Es atvainojos!

 

J.Bordāns. Es atvainojos! Acīmredzot līdz 26. septembrim. Piecas dienas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrēsimies! Reģistrācija! Irēnu Folkmani — Saeimas sekretāra biedri — lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Lūdzu uzmanību!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šodien pulksten 12.28 nav reģistrējušies šādi deputāti: Gundars Bērziņš, Inese Birzniece, Olafs Brūvers, Andris Grots, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Anna Seile, Juris Sinka un Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvorumam! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Kolēģi, tad es kā deputāts lūdzu pārliecināties par kvorumu vēlreiz! Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Rokas tikai vienā virzienā! Lūdzu rezultātu! Lūdzu zvanīt!.. 46 deputāti! Katrā ziņā, neskaitot deputātus, varu pateikt — plus vai mīnus divi pēc vietu ģeogrāfiskā piepildījuma. Tā, tagad ir kvorums, četri deputāti ir ienākuši. Turpinām darbu. Līdz ar to zālē ir 50 deputātu.

 

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

 

I.Kalniņš (LNNK). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departaments pēc Latvijas Republikas Nacionālo augu šķirņu padomes lūguma ir iesniedzis Saeimai izskatīšanai likumprojektu par grozījumiem likumā par muitas nodokli, kas paredz nacionālo preču kodus superelites un augstākās kategorijas sēklai. Budžeta un finansu komisija, izskatījusi šo jautājumu, vienbalsīgi atbalstīja šos grozījumus un sakarā ar šī likumprojekta būtības izteikto sezonālo darbības efektu lūdz izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds runāt par ierosināto steidzamību? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par priekšlikumu izskatīt kā steidzamu likumprojektu “Par muitas nodokli (tarifiem)”! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība pieņemta. Lūdzu, tālāk!

 

I.Kalniņš. Budžeta un finansu komisija lūdz dot vārdu Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Dainis Viesturs — Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

 

D.Viesturs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es mēģināšu mazliet raksturot situāciju kuras dēļ ir radušies šie piedāvātie likuma labojumi. Autoritatīvākā iestāde, kura Latvijā nodarbojās ar laukaugu šķirņu jautājumiem, ir Nacionālā šķirņu padome. Šī padome katru gadu publicē audzēšanai ieteikto laukaugu sarakstu un koordinē visas ar šķirņu jautājumiem saistītās problēmas. Pašlaik no audzēšanai Latvijā ieteiktajām rudzu šķirnēm tikai viena ir vietējā, tātad Latvijā izaudzētā. No piecām ziemas kviešu audzēšanai ieteiktajām šķirnēm arī tikai viena ir izaudzēta Latvijā. Un no 10 audzēšanai ieteiktajām miežu šķirnēm trīs ir izaudzētas Latvijā. Līdz ar to ir nepieciešamība iepirkt ārzemēs izaudzētās augstākās kvalitātes šķirnes sēklas. Es atkārtoju, augstākās kvalitātes. Graudaugiem tā būtu superelite, ko pēc tam, šeit uz vietas pavairojot, varētu tālāk nodot ražošanai, lauku saimniecībām. Cik lieli būtu šie iepērkamie daudzumi? Jums izdalītajā materiālā ir pievienots arī šis daudzumu aprēķins. Tur ir 1995.gadam maksimāli vajadzīgais graudaugu šķirnes sēklu daudzums bija aptuveni 450 tonnas, kartupeļu — aptuveni 2000 tonnu un zālāju sēklu — aptuveni 10 tūkstoši tonnu. Jāsaka, ka 1995.gadā tika iepirkts ievērojami mazāk — daži desmiti tonnu graudaugu sēklu no Rietumiem un daži desmiti — no Austrumiem, kā arī aptuveni 800 tonnu sēklas kartupeļu. Un visa jautājuma būtība ir tā, ka pašreiz spēkā esošajā muitas likumā nav atšķirības starp lopbarības graudiem, pārtikas graudiem, sēklas graudiem un visi šie graudi tiek aplikti ar vienādu muitu. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka tikai šīm superelites jeb augstākās kategorijas sēklām vajag samazināt muitu līdz 0,5 procentiem. Pašlaik, kā jūs zināt, ievedmuita kviešiem ir 25 lati par tonnu, pārējiem graudaugiem — 75 lati par tonnu. Un tātad tāda pati ievedmuita ir arī labības sēklām. Parasti tiek minēts iebildums, ka tātad ar šiem vieglojumiem varēs ievest lopbarības un pārtikas graudus un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Jāsaka, ka šī ievešanas sistēma ir diezgan noslīpēta jau pašlaik. 1995.gadā, kā jau es minēju, ievesti vairāki desmiti tonnu graudaugu sēklu. Tiek ievestas tikai sertificētas sēklas, ievešanu veic SIA “Latvijas šķirnes sēklas”. Šajā SIA ietilpst visas selekcijas stacijas, kurās sēklas attiecīgi tālāk tiek pavairotas. Un pats galvenais moments, kas ir šķērslis iepirkšanai ir tas, ka šīs augstas kvalitātes sēklas ir ļoti dārgas, lētākā cena, par ko pašlaik ir izdevies iepirkt no Rietumiem, ir 350 lati par tonnu. Tā ir ļoti lēta cena. Sēklas cena sasniedz pat 700 latu par tonnu. Protams, šis ir pasākums uz laiku, jo, ja Latvijā mēs varēsim izaudzēt paši sēklas pēc gadiem četriem vai pieciem pietiekamā vairumā, tad viņas, protams, netiks iepirktas, jo, kā jau es minēju, ievešana ir ļoti dārga. Un noslēgumā es vēl varētu minēt, ka runa iet par nelieliem daudzumiem visaugstākās kvalitātes sēklu, kuras pēc tam Latvijas selekcijas stacijās tiktu pavairotas un tātad laistas ražošanā. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

 

I.Kalniņš. Budžeta un finansu komisija ierosina noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 26.septembrim.

Sēdes vadītājs. Un izskatīt 28.septembrī?

 

I.Kalniņš. Jā. Es atvainojos, septembrī.

Sēdes vadītājs. Mēs sapratām, ka tas ir septembris, jā. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Pieņemts priekšlikums. Paldies!

 

 

“Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā — Raimonds Jonītis. Lūdzu!

 

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Jāstrādā ar dokumentu nr.1068, kurā ir tabula ar visiem priekšlikumiem, kas tika iesniegti uz otro lasījumu.

Pirmo priekšlikumo pie 4.panta bija iesniegusi deputāte Seile — izteikt 4.panta otro teikumu jaunā redakcijā. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu viena vienīga iemesla dēļ, sakarā ar to, ka Saeima ir pieņēmusi likumu par Valsts īpašuma fondu, kurā jau ir noteikts, ka valsts uzņēmumus pārzina Valsts īpašuma fonds un tikai atsevišķos gadījumos Ministru kabinets var noteikt šos izņēmumus, ierosinātu tomēr atbalstīt pirmā lasījuma redakciju, nevis pilnīgi pretējo gadījumu, kad par katru uzņēmumu būtu jāpieņem kabineta rīkojums.

Es lūgtu atbalstīt komisijas...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas lēmumu? Atbalsta. Paldies!

 

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir 6. lappusē pie 12. panta. Un šis pants mums būs jāizskata pa daļām. Tātad par 12. panta pirmo daļu. Deputātes Seiles priekšlikums — visu valsts uzņēmumu var iznomāt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

R.Jonītis. Par 12. panta otro daļu ir divi priekšlikumi, kas viens otru papildina. Viņus iesnieguši deputāts Gūtmanis un zemkopības ministrs Ūdris. Komisija ir atbalstījusi abus, jo tie viens otru papildina. Tātad es lūgtu atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

R.Jonītis. Par 12. panta trešo daļu ir deputāta Gorbunova priekšlikums šo daļu izslēgt. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu arī tikai tāpēc, lai būtu viena konkrēta valsts institūcija, kur būtu reģistrēti tieši statistikai visi nomas līgumi un rakstveida atļaujas. Tātad tas attiecas uz reģistrāciju.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu. Deputātiem nav iebildumu? Nav.

 

R.Jonītis. Par 12. panta ceturto daļu ir visvairāk priekšlikumu. Deputāts Gūtmanis ieteica šo daļu izslēgt. Deputāts Gorbunovs ieteica jaunu redakciju visai šai daļai. Tas redzams kā otrais priekšlikums. Šos pirmos komisija neatbalstīja. Bet komisija atbalstīja trešo, ko iesniegusi deputāte Seile, — izslēgt šā panta ceturtajā daļā daļā vārdus “īpašuma fonda”, un tātad daļēji atbalstīja arī nākošos zemkopības ministra Ūdra un deputāta Zaščerinska priekšlikumus, izveidojot jaunu redakciju, kas ir redzama pēdējā, 4. ailītē. Un es uzreiz komentēšu... Nē, faktiski tas par ceturto daļu arī būtu viss. Es lūgtu atbalstīt to redakciju, kurā ir apvienoti šie trīs priekšlikumi. Un turpmāk tātad paredzēt, ka nomas maksa par iznomāto valsts mantas 50 procentu apjomā ieskaitāma valsts budžetā un 50 procentu apjomā paliek uzņēmuma rīcībā, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu tālāk!

 

R.Jonītis. Par deputāta Siliņa priekšlikumu papildināt 12. pantu ar jaunu teikumu par zinātniskajām iestādēm... Komisija to neatbalstīja tīri formāla iemesla dēļ, jo šis likums runā par valsts uzņēmumu statusu un valsts uzņēmumu mantu. Protams, mēs arī komisijā izskatījām šo divdomīgo situāciju, kad dažas valsts iestādes, it sevišķi zinātniskās iestādes, ir piereģistrētas ar šo valsts uzņēmumu statusu, kaut gan viņas tādas pēc būtības nav, jo izmanto budžeta līdzekļus. Bet komisija noraidīja priekšlikumu šī formālā iemesla dēļ, ka tas nav šī likuma objekts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāts Siliņš.

 

A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Es būtu ļoti priecīgs, ja tik tiešām zinātniskās iestādes nebūtu šī likumprojekta... jā, pašreiz vēl šī likumprojekta... objekts. Bet diemžēl tad, kad tika pieņemts likums par zinātnisko darbību, tad tur zināmā mērā steigā tika definēts, ka zinātniskās iestādes Latvijā ir tikai tās, kas ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Un tālāk visās tālākajās attiecībās starp iestādēm visa veida ierēdņi uzskata zinātniskās iestādes par valsts uzņēmumiem. Diemžēl uzskata par valsts uzņēmumiem. Un līdz ar to šī attieksme, kas ir pret zinātniskajām iestādēm, ir pavisam nepamatota attieksme, tieši tāda, kāda ir pret valsts uzņēmumiem tieši attiecībā uz šo īpašumu izmantošanu.

Līdz ar to diemžēl atkal jāsaka, ka tikmēr, kamēr nav citādi, kamēr nav ieviestas vai radītas Latvijā cita veida reģistrēšanās iespējas, cita veida valsts atzītas reģistrēšanās iespējas, šajā likumā ir jārunā par valsts zinātniskajām iestādēm. Un es lūgtu atbalstīt un runāt tieši šajā redakcijā, kāda šeit ir uzrakstīta, kāda ir manā priekšlikumā. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs ļoti labi zināt, ka pašreiz un jau sen šis budžeta finansējums zinātnei ir nepietiekams. Un šie līdzekļi, kurus iegūst iznomājot, pamatā aiziet ekspluatācijas nodrošināšanai. Šeit tas nav ierakstīts, trešajā lasījumā to varētu papildināt, jo attīstībai tur paliek ļoti maz. Pašreiz ieteiktā un pieņemtā ceturtās daļas redakcija, ka 50 procenti ieskaitāmi valsts budžetā un 50 procenti paliek uzņēmuma rīcībā, neatrisina problēmas. Tādēļ, ka diemžēl vairāk nekā 50 procenti no nomas maksas zinātniskajām iestādēm, tas ir viekārši praktiski tā notiek, aiziet ekspluatācijas izdevumu segšanai. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā vēl vienkārši ar tiem atlikušajiem 50 procentiem šos ekspluatācijas izdevumus nosegt nevar un noma nav izdevīga un līdz ar to tā telpa ir jātur tukša vai jālaiž postā.

Līdz ar to es vēlreiz lūgtu izprast šo situāciju, pilnīgi atbalstot referenta teikto, ka šis īstenībā nav šī likumprojekta objekts, bet praksē diemžēl vēl tā ir līdz šim. Un tādēļ, lai šis praktiskais spiediens un netaisnība zināmā mērā pret zinātniskajām iestādēm netiktu realizēti — tieši pašreiz tiek realizēti, — šeit šis papildinājums 12. pantam būtu vajadzīgs.

Viņš var tikt precizēts vēlreiz trešajam lasījumam, tiešām precīzi norādot, kam šie līdzekļi tiek izmantoti, jo šeit ir uzrādīts, ka tikai attīstībai, un tas izskatās, ka ekspluatācijai neizmanto. Bet pamatā viņus izmanto ekspluatācijai īstenībā. Tātad viņi ir nepieciešami, lai šīs ēkas nesagrūtu. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

 

Sēdes vadītājs. Deputāts Anatolijs Gorbunovs, “Latvijas ceļš”!

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamo Prezidij, godātie deputāti! Mans uzvārds parādījās tur tāpēc, ka tie bija atsūtīti uz Saeimu. Tā kā mēs komisijā izskatījām šo likumprojektu, lai šie priekšlikumi nepaliktu vienkārši mūsu varbūt birokrātiskajās lietās, kaut kur pārsūtot no vienas vietas uz otru vai no vienas komisijas uz otru un pēc tam iesniedzot deputātiem un tā tālāk, es lūdzu komisiju tos iekļaut kā manus priekšlikumus, bet tie nav mani priekšlikumi, vienkārši tos rakstīja no zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Un es piekritu.

Kā paskaidroja mūsu referents šeit iepriekšējos priekšlikumus... Bet deputātam Siliņam ir taisnība, ka mums ir budžeta iestādes un uzņēmumi diemžēl, nevis... Jūs droši vien to sapratāt tā, ka šeit ir uzrakstīts, — budžeta iestādēs vai uzņēmumos. Bet ir budžeta iestādes un budžeta uzņēmumi. Tiešām tā tas ir. Un ne jau viņi ir vainīgi, ka tāda situācija ir radusies tādā, nu, viņu statusā. Tas statuss tā ir noteikts un tāpēc jau tā problēma ir radusies.

Un tāpēc es tiešām nenācu šeit runāt un izskaidrot šo problēmu, kaut gan man liekas, ka jums tā ir skaidra, tieši tāpēc, ka šeit bija deputāta Siliņa priekšlikums: līdzekļus, kas iegūti, iznomājot zinātniskās iestādes pārvaldīšanā nododo valsts īpašumu, tā izmanto savai attīstībai. Faktiski tas, ko mēs jau akceptējām, — ka 50 procenti no tā aiziet valsts budžetā un 50 procenti paliek paliks tur tām iestādēm vai organizācijām. Es domāju, attiecībā uz zinātniski pētnieciskajām iestādēm tiešām būtu jābūt šim deputāta Siliņa ierosinātajam priekšlikumam. Katrā ziņā es domāju, šeit varbūt nerunāsim neko daudz politiski, jo skaidrs, ka finansējums ir tik mazs. Un, ja tagad nu kaut ko nomā un kaut ko izmanto savai attīstībai, un pie šī finansējuma samazināšanas vēl mēs paņemam arī to nost ar tādu mūsu labojumu šajā likumā, es nezinu, vai budžets tur kaut ko iegūs no tā, jo ļoti vienkārši — droši vien viņi vienkārši neorganizēs to nomu un neko nedarīs tālāk, jo skaidrs, ka tur nav nekādas ieinteresētības tanī lietā.

Un tāpēc manuprāt es lūgtu atbalstīt deputāta Siliņa priekšlikumu, un trešajā lasījumā, ja ir vajadzīgi vēl precizējumi, mēs varētu tos izdarīt.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Kreituss, Demokrātiskā partija “Saimnieks”!

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es gribētu atbalstīt abu iepriekšējo runātāju teikto un paskaidrot no praktiskās puses, kā tas izskatās no rūpniecības iekšpuses puses. Un pie kā tas noved, ja mēs gribam būtībā pārspīlēt kaut ko... situācijas nezināšanas dēļ kaut ko iekasēt budžetā. Tas noved pie tā, ka budžetā neiekasē nekā. Ir vēl viena tāda atsķirība, piemēram, nomā pašreiz, ka jūs varat valsts īpašumu līdz gadam kādam iznomāt, tad jūs varat priekš sava uzņēmuma kaut ko tur dabūt noteiktus procentus. Ja virs gada, tad lielākā daļa iet valsts budžetā un 12 procenti iet Valsts īpašuma fondam. Tātad tam, kas nomā, netiek nekas. Līdz ar to uzreiz pilnīgi atkrīt iespēja, ka valsts uzņēmums grib ar kaut kādu nomāšanu nodarboties, jo, ja nāk privāts kaut ko nomāt, viņš grib uz ilgāku laiku, viņš atkal uz gadu neko nomāt negrib, jo tā ir pilnīga nestabilitāte, viņš nekādus remontus un praktiskus darbus iesākt nevar, un viņš to vienkārši nedara. Un līdz ar to daudzi korpusi stāv vienkārši pamesti. Un mēs gribam kaut ko budžetā dabūt. Mēs patiesībā nogriežam iespēju uzņēmumam pašam priekš sevis naudu uztaisīt un izdzīvot, uzņēmums mirst nost, viņš līdz ar nevar ne to tehnoloģiju uzlabot, ne darba vietas kaut cik varbūt jaunas dabūt, un viņš nemaksā budžetam naudu. Gribot labumu priekš budžeta, mēs izdarām tieši otrādi. Mēs iztaisām situāciju, kad nauda budžetā nenāks. Viņa nenāk pa to pirmo plūsmu, jo tas uzņēmums vienkārši nenomās tad neko nevienam, ja viņš pats nevarēs neko dabūt, jo tas ir organizatorisks darbs, tas ir smags darbs. Un otrs ir tas, ka mēs graujam visu to lietu no iekšpuses ar tādu likumdošanu un tas uzņēmums nodokļos vienkārši neko nemaksā.

Un tas, ko Siliņš pateica attiecībā uz zinātnisku iestādi, tikai ir vienkāršākais variants no tā visa. Tikai vienkāršākais variants. Un līdz ar to, ja tā tas ir, ka viss nonāk valsts budžetā, tad tas valsts uzņēmums, pirmkārt, neko nedara, tas privātais jeb pusprivātais, tas var darīt šinī virzienā visu, kā grib un iekasēt visu, ko grib. Vārdu sakot, būtībā tas ir novedis pie tā, kā tas ir pašreiz, kad būtībā daudzi uzņēmumos esoši korpusi stāv tukši, gāžas kopā un neviens par viņiem nerūpējas — ne Valsts īpašuma fonds, ne kāds cits valsts īpašuma pārvaldītājs. Un tas, ka mēs te ierakstām, ka būs jāmaksā budžetā, ir pilnīgi tukša vārdu spēle, un tas labi izskatās varbūt tikai nezinoša cilvēka priekšā. Tā ka te es gribu atbalstīt noteikti gan Gorbunova kunga teikto, gan Siliņa kunga teikto, jo jāskatās, kā mēs pie kā varam tikt. Jo izmaksas par enerģētiku un visu pārējo mums jau ir radījušas situāciju... Un nevar neviens mums ne šīs izmaksas, ne enerģētiku kaut kādā veidā kompensēt, piemēram, kaut vai zinātniskajai iestādei. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu referentu!

 

R.Jonītis. Es gan lūgtu atļaut vēl vispirms norunāt kā valsts ministra funkciju veicējam Ekonomikas ministrijā par privatizācijas jautājumiem, pēc tam — kā referentam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

R.Jonītis. Tas, ko teica Kreitusa kungs attiecībā uz valsts uzņēmumiem, visnotaļ ir liela taisnība. Latvijā pagaidām ir ļoti daudz tādu valsts uzņēmumu, kuri dzīvo tikai no savas, nevis no savas, bet no valsts mantas iznomāšanas. Un šo uzņēmumu vadītāji cenšas par visām varītēm nenodot šos uzņēmumus privatizācijai, jo tiešām Kreitusa kungs ļoti profesionāli piemetināja, ka tā viņi zaudē līdzekļus savai attīstībai. Kaut gan mums tomēr būtu jāievēro, ka tas ir valsts īpašums, valsts manta, un, ja šī valsts manta vai valsts īpašums nav vajadzīgs konkrētai ražošanai vai citam konkrētam mērķim, kas šai iestādei vai uzņēmumam ir uzdots, tad šāda veida uzņēmumi un iestādes droši vien ir vai nu stipri jāsašaurina, vai jānodod tiešām privatizācijai. Paldies!

Tagad es kā referents gribētu vienīgi vēlreiz lūgt Saeimu jau balsojot izlemt šā priekšlikuma turpmāko gaitu. Protams, mums jāievēro arī tas, ka uz trešo lasījumu, ja mēs apstiprināsim šo deputāta Siliņa iesniegto redakciju, es jau prognozēju kā šā likuma referents, mums būs līdzīga rakstura priekšlikumi, kas attieksies uz kultūras iestādēm, līdzīga rakstura priekšlikumi, kas attieksies uz izglītības iestādēm, un vēl līdzīga rakstura priekšlikumi, kas attieksies uz medicīnas iestādēm. Droši vien katra nozare atradīs sev svarīgu šo nosaukumu un tikai centīsies dzīvot no šīs iznomāšanas, vienlaicīgi ņemot vērā to, ka ceturtajā daļā mēs jau esam paredzējuši 50% procentuspaturēt tieši uzņēmumu un tātad šajā gadījumā arī konkrēto iestāžu vajadzībām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Siliņa priekšlikumu — līdzekļus, kas iegūti, iznomājot zinātniskās iestādes pārvaldīšanā nodoto valsts īpašumu, tās izmanto savai attīstībai. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 4, atturas — 13. Priekšlikums ir pieņemts.

 

R.Jonītis. Paldies! Nākamais priekšlikums ir 9.lappusē par 14.panta otro daļu. Pirmais priekšlikums — deputāta Gorbunova priekšlikums, tātad “500 latus” aizstāt ar “5000 latiem”. Komisija nav to atbalstījusi, jo uzskatīja, ka šis ieguldījums 500 latu apmērā jau būtu pietiekoši būtisks, bet faktiski tas tika nedaudz mainīts. Un šai otrajā daļai Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, izsverot visus priekšlikumus “par” un “pret” un diskusijas, ir piedāvājusi savu redakciju, ko arī aicina atbalstīt un vairs nerunāt par šiem naudas apmēriem konkrētajos gadījumos, bet gan runāt tikai par to, ka valsts intereses valsts uzņēmumos pārstāv direktors un valsts kapitāla daļai atbilstošā dividende tiek ieskaitīta valsts uzņēmumu ienākumos. Es aicinu atbalstīt šo komisijas redakciju un vairs nepapildināt to, kas jau ir regulēts ar citiem likumiem, konkrēti ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas ieteikto redakciju? 15.panta otrā daļa. Nav iebildumu. Pieņemts. Paldies!

 

R.Jonītis. Nākošais priekšlikums ir 10.lappusē pie 22.panta. Deputāta Gorbunova priekšlikums izslēgt pirmajā lasījumā piedāvāto grozījumu šajā daļā. Tātad tas attiecas uz to, vai valsts uzņēmums var uzņemties saistības pret trešajām personām līdz 10 procentiem no sava uzņēmuma statūtu fonda vai ne. Tiek piedāvāts tātad priekšlikums, ka tas tomēr to varētu atkal darīt. Komisija šajā gadījumā nevarēja pieņemt konkrētu viedokli, jo nezināja Saeimas balsojumu par jau iepriekš tikko nobalsotajiem pantiem, kādas tad vispār ir šīs saistības un kur paliek šie uzņēmumu ienākumi. Tāpēc pie komisijas slēdziena ir šis ieraksts, ka priekšlikums tiks izskatīts, sakārtojot likumprojektu uz trešo lasījumu. Es lūdzu varbūt deputātu Gorbunovu pašreiz noņemt šo priekšlikumu un iesniegt vēlreiz uz trešo lasījumu, ja tas būtu iespējams.

Sēdes vadītājs. Tas ir pilnīgi iespējams. Lūdzu tālāk!

 

R. Jonītis. Vairāk priekšlikumu šajā likumprojektā nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — nav. Pieņemts.

 

R.Jonītis. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 26.septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav. Priekšlikums ir pieņemts.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Austrijas Republikas valdības nolīgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Ārlietu komisijas vārdā “Latvijas ceļa” deputāts Zvaigzne. Lūdzu!

 

M.Zvaigzne (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Jūsu priekšā likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Austrijas Republikas valdības nolīgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Ārlietu komisijas vārdā es ierosinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, aturas — 1. Pieņemts.

 

M.Zvaigzne. Tā kā šis līgums ir saistīts ar būtisku Latvijas Republikas un Austrijas Republikas ekonomisko sakaru jomu, tad Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu Saeimu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā. Pirmajā lasījumā, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Sāksim ar pirmo tomēr. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

 

M.Zvaigzne. Tātad es vēlreiz atkārtošu Ārlietu komisijas lūgumu izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, balstoties uz to argumentu, ko es jau izteicu iepriekš.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildumu? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas valstu nolīgumam par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu un protokolam par grozījumiem nolīgumā”. Pirmais lasījums. Turpiniet, lūdzu!

 

M. Zvaigzne. Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts attiecas uz nolīgumu, kuru savā laikā izstrādāja ANO Eiropas Ekonomiskā komisija. Tam ir pievienojusies lielākā Eiropas valstu daļa, tai skaitā arī Baltkrievija un Krievija. Tas sakārto šo valstu savstarpējās attiecības tieši bīstamo kravu pārvadāšanas jomā. Tā kā Latvija vēl šim nolīgumam nav pievienojusies un tas ir diezgan steidzams jautājums, es aicinu arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — nav, atturas — arī nav. Un nav arī kvoruma. Zālē kvorums ir.

Lūdzu, balsojam vēlreiz par steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

 

M. Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

 

M. Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt arī šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā. Tagad, nekavējoties, jo arī šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, lai mēs pēc iespējas ātrāk sakārtotu šo savstarpējo attiecību sfēru ar ārvalstīm.

Sēdes vadītājs. Vai neviens deputāts neiebilst? Nē. Tad, lūdzu, balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts likums.

 

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas konsulāro konvenciju”. Pirmais lasījums. Lūdzu, turpiniet!

 

M. Zvaigzne. Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentiem nr. 1030 un 1073. Tā ir Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas konsulārā konvencija. Es gribu uzsvērt, ka arī šis dokuments vairāk vai mazāk ir raksturojams kā tehnisks, jo tas sakārto tīri tehniskā veidā mūsu savstarpējās attiecības konsulārajos jautājumos. Tas ir par konsulātu atvēršanu, par konsulātu darbības nodrošināšanu, par viņu funkcijām, tiesībām un aizsardzību attiecīgajā teritorijā un par attiecīgo teritoriju, ko konsulāti aptver. Tāpēc arī šo likumprojektu es aicinu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

M. Zvaigzne. Es aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts.

 

M.Zvaigzne. Tie paši argumenti, ko es izteicu attiecībā uz iepriekšējiem likumprojektiem, faktiski attiecas arī uz šo. Un es gribētu, lai Saeima atbalstītu mūsu Ārlietu komisijas lūgumu izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā šodien.

Sēdes vadītājs. Vai neviens deputāts neiebilst? Neiebilst. Tad, lūdzu, balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts.

 

M.Zvaigzne. Paldies par ražīgo darbu!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas deputāte. Lūdzu!

 

L.Kuprijanova (TSP). Komisijas vārdā es lūdzu Saeimu nobalsot un atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Es gribētu varbūt paskaidrot. Šis likumprojekts maina kārtību, kā izmaksājamas pensijas mūsu pansionātos, slēgtajās iestādēs. Agrāk šīs pensijas pēc likuma maksāja visiem 15 procentu apmērā, ne mazāk kā 15 procentu apmērā no piešķirtās pensijas un 85 procenti palika valsts budžetā. Tas bija tad, kad arī pensijas finansēja no valsts budžeta. Šobrīd šis likumprojekts ir praktiski ļoti iekavēts. Šobrīd pensijas jau no 1.janvāra finansē no sociālās apdrošināšanas budžeta, un tādēļ atstāt pensiju atlikumu valsts budžetā nav loģiski. Tas ir viens moments.

Otrs moments ir sekojošs. Jūs zināt, cik lielas grūtības tagad mums ir ar budžetu. Pašvaldībām funkcija uzturēt pansionātus ir uzlikta. Naudas pašvaldībās trūkst. Šobrīd, ja pansionāti varētu saņemt pensionāru pilnu pensiju un viņiem turpināt, maksāt, protams, tos 15 procentus kā kabatas naudu, tātad 85 procentus no pensijas, pansionāts saņemtu par saviem pensionāriem, tas vismaz kaut drusciņ aizlāpītu pansionātu uzturēšanas naudu. Tādēļ arī mēs gribētu, lai šis likumprojekts varētu ātrāk stāties spēkā, un tādēļ mēs lūdzam nobalsot un atzīt viņu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība pieņemta.

Bet tagad vajadzētu pirmo lasījumu.

 

L.Kuprijanova. Jā! Es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Vispirms pirmais lasījums. Balsojam par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

 

L.Kuprijanova. Komisija lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 26.septembrim un ielikt otro... Tūlīt balsosim otro? Visi ir gatavi? Paldies!

Sēdes vadītājs. Jūs noteiktāk tomēr! Kāds ir jūsu priekšlikums?

 

L.Kuprijanova. Tādā gadījumā komisija lūdz arī nobalsot otro lasījumu uzreiz, jo šeit ir pantu izslēgšana tīrā veidā.

Sēdes vadītājs. Vai neviens deputāts neiebilst? Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

 

L.Kuprijanova. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts — “Ārstu prakses likums”. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — “Latvijas ceļa” deputāts Glāzītis.

 

A.Glāzītis (LC). Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es lūdzu izskatīt alternatīvo likumprojektu, kas ir dokuments nr.1076, jo mums ir vienošanās ar Labklājības ministriju, ka tā neiebilst pret sava ārstu prakses likumprojekta noņemšanu.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Nav. Lūdzu tālāk!

 

A.Glāzītis. Tātad dokuments nr.1076. Cienījamie kolēģi! Šis alternatīvais likumprojekts ir tapis apmēram piecus gadus, viņš ir plaši apspriests ārstu sabiedrībā un ir ekspertēts vairākās starptautiskās ārstu organizācijās. Viņa nostādnes ir saskaņotas ar Pasaules veselības aizsardzības organizācijas nostādnēm. Tātad šis likums reglamentēs ārstu profesionālo darbību, ārstu finansiālo darbību, prakses iekārtojumus un aprīkojumus. Un ne mazāk svarīga šajā likumā ir sadaļa par ārstu tiesībām, pienākumiem un atbildību pacienta priekšā. Tātad es aicinātu jūs, cienījamie kolēģi, šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ārstu prakses likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Ārstu prakses likums pieņemts pirmajā lasījumā.

 

A.Glāzītis. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 27.septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Glāzītis. Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Tālāk — patstāvīgie priekšlikumi. Lēmuma projekts “Par pilsonības piešķiršanu Arkādijam Gandzam par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Kokins, Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

 

J.Kokins (LZS). Augsti godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija šī gada 12.septembrī savā slēgtajā sēdē izskatīja jautājumu “Par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas valsts labā Arkādijam Gandzam”. Komisijas lēmums pozitīvs. Arkādija Gandza kandidatūru ir izvirzījuši 10 “Latvijas ceļa” frakcijas deputāti: Glāzītis, Endziņš, Seiksts, Elferts, Birzniece, Pavlovskis, Marjaša, Zvaigzne, nu, un manā kopijā divi uzvārdi ir gaužām nesalasāmi. No galvas neatceros.

Arkādijs Gandzs ir dzimis 1944.gadā Orenburgas apgabalā kalpotāju ģimenē. 1951.gadā ģimene ir pārcēlusies uz Rīgu, un turpmākā viņas dzīve un darbība ir saistīta ar Rīgu un Latviju. 1951.gadā viņš iestājās Rīgā vidusskolā un 1961.gadā absolvēja vidusskolu. Pēc tam viņš iestājās Rīgas Medicīnas institūtā un vēlāk — 1963.gadā pārgāja studēt uz Ņeņingradas pirmo Medicīnas institūtu. Pēc šī institūta absolvēšanas 1967.gadā tika norīkots darbā uz Brjanskas apgabalu, kur strādāja līdz 1979.gadam. Pēc zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēšanas, kā arī vēlāk doktora disertācijas aizstāvēšanas viņš turpina savu darbu Rīgā Medicīnas institūtā. No 1979.gada līdz 1981.gadam viņš bija Medicīnas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, no 1982. līdz 1992.gadam — Katastrofu medicīnas nodaļas vadītājs, vienlaikus strādājot par Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas zinātniskās padomes zinātnisko sekretāru. Viņa zinātniskā un praktiskā darbība ir saistīta ar katastrofu medicīnu. Aktīvi darbojies zinātnē, kā jau liecina piešķirtie zinātniskie grādi. Viņš ir 75 zinātnisku darbu autors, tajā skaitā sarakstījis un publicējis četras monogrāfijas. Kopš 1992.gada ir Rīgas ebreju slimnīcas “Bikorholim” direktors un arī atrodas šinī amatā. Komisija, ieteicot Saeimai piešķirt pilsonību par izciliem nopelniem Gandza kungam, ņēma vērā viņa nopelnus Latvijas medicīnas attīstībā, aktīvo darbību medicīnas zinātnē un medicīnas kadru sagatavošanā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Saeimas lēmuma projektu Arkādiju Gandzu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — nav, atturas — 8. Nav kvoruma. Zālē ir kvorums.

Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — nav, atturas — 6. Nav kvoruma.

Godātie deputāti! Paziņoju 10 minūšu pārtraukumu.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukums, liekas, ir beidzies. Tātad pārtraukums tika paziņots sakarā ar to, ka, divreiz balsojot, zālē nebija kvoruma un tad saskaņā ar Kārtības rulli vai nu sēde slēdzama, vai tiek paziņots pārtraukums. Un tagad mēs atkal atgriežamies pie jautājuma izskatīšanas un balsosim par lēmumu Arkādiju Gandzu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 5. Arkādijs Gandza uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lūdzu, tālāk!

 

J.Kokins. Tajā pašā sēdē, atvainojiet, 5.septembra sēdē, mūsu komisija, tas ir, Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas labā mākslas zinātņu doktoram Borisam Avramecam. Viņa kandidatūru oficiāli ir izvirzījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs. Boriss Avramecs ir ļoti aktīvs kultūras darbinieks Latvijā. Viņa ieguldījums Latvijas kultūras darbā ir nozīmīgs un plašs, jo viņš ir viens no nedaudzajiem, kas zinātniskā līmenī uzkrājis zināšanas par pasaules etnomūzikas teoriju un tradīcijām, kā arī apguvis dažādu Tuvo Austrumu, Ķīnas, Indijas, Dienvidamerikas un Āfrikas etnisko grupu izpildījuma stilus un manieres. Šīs zināšanas un savas muzikālās darbības pieredzi kopš astoņdesmito gadu sākuma Boriss Avramecs nodod studentiem Mākslas akadēmijā, kā arī citās Latvijas augstskolās. Viņa teorētiskā darbība ir plaša, jo papildus viņš strādā ne tikai Mūzikas akadēmijā, bet arī Pedagoģijas akadēmijā, aktīvi darbojas skolu mūzikas pedagoģijas darbā. Avramecs ir izveidojis Rīgas senās mūzikas centru, kurš šobrīd kļuvis par viduslaiku baroka mūzikas tradīciju kopēju un pētītāju centru, un šāds centrs faktiski ir vienīgais šobrīd Austrumeiropā. Tas uztur plašus zinātniskos un kultūras sakarus ar līdzīga rakstura darbiniekiem Anglijā, Vācijā, Francijā. Boriss Avramecs veic plašu zinātnisko darbu muzikoloģijā. Kā jau minēju, viņš ir mākslas zinātņu doktors. Komisija, ierosinot Saeimai piešķirt viņam pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā, ņēma vērā viņa nopelnus mūzikas zinātnes, muzikoloģijas un izpildītājmākslas jomā kopumā un uzskatīja, ka viņš ir cienīgs saņemt šo augsto pilsoņa nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu Borisu Avramecu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 4. Boriss Avramecs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

 

J.Kokins. Paldies, godātie kolēģi par atsaucību!

 

Sēdes vadītājs. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš Saeimas Prezidijam ir atsūtījis vēstuli, es atvainojos, iesniegumu. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 21.septembra sēdes darba kārtībā izmaiņas un darba kārtības 35.punktu — lēmuma projektu par tiesnešu skaitu apgabaltiesās — pārcelt pēc darba kārtības 33.punkta, tas ir, tā punkta, kuru mēs izskatījām tikko. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, tad izskatām šo jautājumu. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.1079, kur ir Saeimas lēmuma projekts par tiesnešu skaitu apgabaltiesās. Šī dokumenta otrajā pusē jums ir tieslietu ministra Apsīša kunga parakstīta vēstule ar paskaidrojumu, kāpēc šāds lēmums ir nepieciešams, un dota ir motivācija. Es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu un nobalsot par viņu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu noteikt, ka Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 96 tiesneši. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 2. Ir pieņemts lēmums.

 

Tālāk — lēmuma projekts par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas 1992.gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai galaziņojuma akceptēšanu . Komisijas vārdā — Oskars Grīgs.

 

O.Grīgs (TB). Prezidija priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka jums šis ziņojums ir izdalīts un jūs ne visai vēlētos dzirdēt no tribīnes šo ziņojumu skaļi izpaustu, bet man ir komisijas lēmums, un es esmu spiests pakļauties komisijas lēmumam šo galaziņojumu nolasīt no tribīnes. Tā ka es atļaušos jūs aizkavēt kādas 10 minūtes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

O.Grīgs. Nu, tātad Latvijas Republikas 5.Saeimas izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas 1992.gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai gala ziņojums. Saeima 1994.gada 27.oktobra sēdē izveidoja parlamentāro izmeklēšanas komisiju 1992.gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai. Laikā līdz 1995. gada 12. septembrim ir notikušas 47 komisijas sēdes. Komisija ir iepazinusies ar Latvijas Republikas Valsts kontroles slēdzieniem, revīzijas materiāliem, izziņām no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra. Ir saņemti dokumenti no Zemkopības (agrāk Lauksaimniecības), Finansu un Ekonomikas ministrijām. Komisijas sēdēs ir piedalījušies un uzklausīti Valsts kontroles darbinieki Dzintra Lavrence un Dzintra Zolte, Latvijas Republikas Finansu ministrijas pārstāvji Andris Piebalgs, Indra Sāmīte, Finansu ministrijas atbildīgas amatpersonas Ainārs Platacis, Dainis Tunsts, Aija Poča, Valentīna Andrejeva, Ingūna Sudraba un citi, Latvijas ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš un Ģenerālprokuratūras darbinieki Mirdza Celma un Edvīns Piliksers, esošais un bijušie zemkopības (lauksaimniecības) ministri Ārijs Ūdris, Jānis Kinna, Andris Šķēle, ministra vietas izpildītājs, un Dainis Ģēģers, Lauksaimniecības ministrijas atbildīgi darbinieki, kā arī Ekonomisko sakaru departamenta direktors Krūze. Taisnību sakot, mums viņu neiznāca uzklausīt, jo viņu apcietināja.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipns, nesteidzieties, lasiet lēnāk, lai...

 

O.Grīgs. Kā arī lauksaimniecības ministra vietnieks Beniķis. 1995. gada 28. februārī sēde notika Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā, kur notika bijušās SIA “Lata International” direktores Edītes Jansones izjautāšana. 1995.gada 28. marta sēde pilnībā tika veltīta, lai uzklausītu dažādu ieinteresēto pušu — Valsts kontroles, Latvijas Bankas, Ģenerālprokuratūras, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Komercbanku asociācijas — viedokļus par grozījumiem likumā “Par bankām”. Komisijas materiāli par šo jautājumu nodoti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura turpinās darbu pie grozījumiem likumā “Par bankām”. Pamatojoties uz tiem, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika izstrādāti grozījumi Latvijas Republikas likumā “Par kredītiestādēm”, kas ir sagatavots trešajam lasījumam Saeimas sēdē. 1995. gada 30. maija sēdē izvērsās interesanta diskusija ar bijušo Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju Ivaru Godmani — retrospektīvs atskats nesenās pagātnes ekonomiskajās problēmās.

Paralēli komisijas izmeklēšanas darbam konkrētu darbu likumpārkāpēju saukšanā pie likumā paredzētās atbildības veica Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra un Valsts kontrole. Latvijas Republikas Finansu ministrija un SIA “Lata International” kreditoru administrācija veica pasākumus parādu atgūšanai no debitoriem. Izmeklēšanas komisijas uzdevums ir dot novērtējumu piešķirto kredītu saņemšanas un izmantošanas lietderībai un likumībai kopumā. Bet, iepazīstoties ar Valsts kontroles un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras rīcībā esošajiem materiāliem un slēdzieniem, nav iespējams nepieminēt atsevišķu amatpersonu lomu šajā jautājumā. Grūtības ar ražas novākšanu 1990. gada rudenī, Krievijas ekonomiskās blokādes draudi un izmaiņas Latvijas tautsaimniecībā radīja trauksmi par iespējamo pārtikas produktu un lopbarības trūkumu Latvijā. Presē parādījās raksti un intervijas, kurās Ministru padomes priekšsēdētājs Godmanis, vadošie Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji un citi speciālisti raksturo izveidojušos situāciju kā draudošu, brīdina par iespējamo kartiņu sistēmas ieviešanu un par krīzi iedzīvotāju apgādē ar pārtiku, kas var izraisīt iedzīvotāju krasu neapmierinātību. Līdzīga situācija turpinās arī 1991. un 1992.gadā. Šādos apstākļos lauksaimniecībai un Latvijas nodrošināšanai ar pārtiku un lopbarību tika veltīta īpaša uzmanība. Ārvalstu humānā palīdzība un kredītu resursi galvenokārt tika izmantoti tieši šajos minētajos virzienos.

Tālāk, cienījamie deputāti, ir diagramma par kredītdevējiem, un, kā redzat, te ir pieci kredītdevēji. Es tikai teikšu kopumā, ka kredītu pamatsumma, kas saņemta Latvijā, ir 38,01 miljons ASV dolāru, kas kopā ar kredītu procentiem, kuri jāatdod, sastāda kopā 54,54 miljonus ASV dolāru. Un tātad pirmais kredīts. 1992.gada 28.aprīlī tiek noslēgts kredītlīgums ar Somijas graudu valdi par 10,02 miljoniem ASV dolāru. 1991.gada 5.decembrī Latvijas Republikas Ministru padome un 1992.gada 31.maijā Finansu ministrija sniedz nepieciešamās garantijas. Kredītu nepieciešamība tiek pamatota ar smago stāvokli lauksaimniecībā un gandrīz vai bada draudiem. Lauksaimniecības speciālisti uzskata, ka šo kredītu saņemšana ir bijusi nepieciešama, ņemot vērā tā laika situāciju.

Kontroles trūkuma rezultātā iegūtie līdzekļi no saņemtā kredīta realizācijas tiek izmantoti nesaimnieciski un rada zaudējumus. Par kredīta līdzekļiem iegādājās 5 tūkstošus tonnu rudzu, iepriekš neatrisinot jautājumu par pašu zemnieku izaudzēto rudzu iepirkšanu un par humānās palīdzības 98 tūkstošu tonnu apmērā izmantošanu.

Otrais kredīts. 1992. gada 15. maijā tika noslēgts Latvijas Republikas un Kanādas eksporta attīstības korporācijas kredītlīgums par summu 10 miljoni dolāru, kurš akceptēts ar Ministru padomes lēmumu nr. 387 1992. gada 10. decembrī... septembrī. Sojas pupas tiek iepirktas par cenu 358,86 Kanādas dolāri par tonnu. Tajā pašā laikā tās Kanādas tirgū maksā 291,02 dolāri par tonnu. Cena ir nesaprotami augsta. Turklāt ārējās tirdzniecības apvienība “Lata” ar Kanādas firmu “Roland Krisholm” līgumu par sojas pupu piegādi noslēdz jau 1992. gada 30. aprīlī, proti, pusmēnesi pirms paša kredītlīguma parakstīšanas. Faktiski Latvijas valdībai nav izvēles tiesību nedz attiecībā uz darījumu partneri, nedz uz piegādāšanas nosacījumiem. Latvijā sojas pupas tiek pārdotas par 223 ASV dolāriem tonnā. Zaudējumu summa ir 1 868 631 dolārs. Līdz 1994. gada 1. oktobrim sojas pupu daudzums Latvijā radījis zaudējumus 3 971 590 dolāru apmērā.

No Lauksaimniecības ministrijas puses nav pietiekami izvērtēts kredīta ņemšanas lietderīgums un tā izmantošanas iespējas. Pieņemti kredītdevēja neizdevīgie noteikumi — 15 procentu priekšmaksa, īss kredīta atmaksas termiņš, augsts kredīta procents, produkcijas nesamērīgi augstā cena un attiecīgi nespēja par tādu to realizēt. Šo problēmu valstī radīja masveidīga lopu izkaušana 1993. gada otrajā pusgadā un produkcijas eksporta iespēju izbeigšanās.

Trešais kredīts. 1992. gada 29. maijā tiek noslēgts līgums starp Latvijas Republiku un ASV patēriņa preču kredīta akciju sabiedrības aģentūru, un to paraksta ministrs Ģēģers. Visumā kredīts, saskaņā ar kuru Latvijai tika piešķirti graudi par summu 10 miljoni ASV dolāru, pēc Valsts kontroles slēdziena ir izdevīgs, bet netiek ievērota graudu glabāšanas un realizācijas uzskaite un kontrole. Iegūtie līdzekļi netiek izmantoti pilnībā kredīta un tā procentu atmaksāšanai.

Ceturtais kredīts. 1992. gada 26. jūnijā tiek noslēgts kredītlīgums ar Somijas valdību 10 miljonu ASV dolāru apmērā par lauksaimniecības tehnikas iegādi. Minētā kredīta saņemšanas nepieciešamība ir pamatota ar biznesa plānu, kura izstrādāšanā piedalās arī Edīte Jansone. Šajā biznesa plānā netika paredzēta meža un ostas tehnikas iegādāšanās un izmantošana. Par meža un kravas pārvadājumu tehnikas iegādi tiek noslēgta papildu vienošanās 19. augustā Rīgā, kuru paraksta Edīte Jansone. Jansone nesaskaņo izmaiņas kredīta līgumos, minētās tehnikas iegāde netiek apstiprināta ar Ministru padomes lēmumu.

Meža izstrādes un ostas kravas pārvadājumu tehnika 41,9 procentu apmērā no kopējās Somijas valdības kreditētās tehnikas uz izdevīgiem noteikumiem tiek iznomāta firmām “Pārdaugava” un “Darka”. Nomas līgums ar firmu “Pārdaugava” ir izbeigts, bet parāds nav reāli piedzīts un joprojām nav atgūta visa tehnika. Atgūtajai tehnikai ir nepieciešams remonts. Ar firmu “Darka” līgums nav pārtraukts. Līgumsabiedrības “Pārdaugava” dibinātāji ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Pārdaugava” Vladimira Ņeskova personā un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lata International” Edītes Jansones personā.

Valsts kontrole ir konstatējusi, ka tehnikas iznomāšana SIA “Darka” un koncernam “Pārdaugava” ir radījusi valstij zaudējumus 1 295 505 latu apmērā.

1992. gadā tika noslēgts līgums ar Norvēģijas firmu “Belarus – Norge” par 250 traktoru MTZ iegādi. Valsts kontrole ir izdarījusi slēdzienu, ka šī iemesla dēļ nebija iespējams realizēt daļu no Somijas kreditētās tehnikas, kuru ar zaudējumiem nācās pārdot atpakaļ. Zaudējumu summa — 1,2 miljoni ASV dolāru. Tehnika tika iznomāta, neveicot kontroli pār tehnikas izmantošanu un uzturēšanu. Līzinga procenti tika noteikti pārāk augsti. Nomas parāds par tehniku 1994. gadā bija 2 123 915 ASV dolāru. Visa saņemtā nauda par iznomāto tehniku netiek novirzīta kredīta dzēšanai. Noslēgtie līgumi par tehnikas piegādi nebija izdevīgi Latvijai, jo jau 1993. gadā graudu iepirkšana no Latvijas zemniekiem samazinājās gandrīz divas reizes.

Piektais kredīts. 1993. gada 4. martā Ministru padome pieņēma lēmumu nr. 197, ar kuru Lauksaimniecības ministrijai tika piešķirts Pasaules bankas rehabilitācijas kredīts par kopējo summu 14,5 miljoni ASV dolāru, no kuriem 1,13 miljoni ASV dolāru premiksu, tas ir, putnu barības piemaisījumu, iegādei. Tika iepirktas 1100 tonnas premiksu, kas tika izgatavoti pēc mūsu lauksaimniecības speciālistu izstrādātās unikālās receptes. Nevienā citā valstī putni netiek baroti ar tāda sastāva piedevām. Ne toreizējais lauksaimniecības ministrs, ne viņa vietnieki, ne Jansone, ne arī citas tā laika amatpersonas tā arī nav varējušas atbildēt, kurš konkrēti ir šīs receptes autors un kurš pieņēma izgatavotos premiksus. Latvijā cenas premiksiem tika samazinātas par 30 līdz 50 procentiem. Bet ,neskatoties uz to, Latvijā reāli nebija iespējams realizēt šādu daudzumu premiksu. Latvijā noliktavās līdz pat šā gada jūnijam tika uzglabāti apmēram 70 tūkstoši tonnu minētās lopbarības, kuras derīguma termiņš bija beidzies jau šā gada martā.

Minētais kredīts izmantots gandrīz simtprocentīgi nelietderīgi, jo tā izmantošana tika balstīta uz kļūdainiem sociālistiskās ekonomikas aprēķiniem, neņemot vērā putnkopības apjoma samazināšanos un lauksaimniecības situāciju.

Tālāk. Valdības un Lauksaimniecības ministrijas loma. 1991. gada 22. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem likumu par kārtību, kādā tiks izsniegti kredīti zemnieku saimniecībām tehnikas iegādei. 1992. gada 25. februārī tiek pieņemts lēmums par lauksaimniecības produkcijas ražošanas stabilizāciju. Juridiskais pamats ir izstrādāts un pieņemts.

1991. gada 28. decembrī Ministru padome pieņem lēmumu ar nr.382, kurā noteikta ārvalstu tehniskās un finansiālās palīdzības un kredītu iesaistīšanas un izmantošanas komisijas izveidošana. Priekšsēdētājs ir tagadējais Ministru prezidents un aizsardzības ministrs Māris Gailis. Komisijas rīcībā nav pierādījumu, ka minētā institūcija faktiski būtu veikusi jebkādu darbību attiecībā uz augstāk minētajiem kredītiem. Jāatzīmē, ka līdz 1993. gada 18. jūnijam Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Gaiļa pārziņā atradās arī īpašās palīdzības fondi. Visi kredītu pieprasījumi un to izmantošanas projekti tika izstrādāti Lauksaimniecības ministrijā. Tieši šīs ministrijas speciālisti ministra vadībā bija atbildīgi par lauksaimniecības politikas noteikšanu un informācijas apkopošanu un sniegšanu Ministru padomei un arī presei.

Piemēram, 1992. gada 13. maijā lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers nosūta ziņojumu Latvijas Republikas Augstākās padomes Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājai Zeiles kundzei par saņemtajiem ārvalstu aizdevumiem, to izmantošanas un atmaksas noteikumiem. Šajā ziņojumā ministrs pamato kredītu saņemšanas nepieciešamību ar kritisko situāciju 1991.—1992. gadā, ar nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājus ar maizi un ganāmpulkus ar lopbarību. Ziņojumu gatavo Jansone kopā ar citiem Lauksaimniecības ministrijas speciālistiem no nozaru pārvaldēm. Lauksaimniecības ministrijas viedokli atbalsta toreizējais finansu ministrs Siliņš un premjerministrs Godmanis. Lauksaimniecības ministrijas prognozes, kas kalpoja par pamatu valdības garantēto kredītu saņemšanai, nav attaisnojušās. Lauksaimniecības ministrijas speciālisti bija spējīgi pārkārtoties ārvalstu kredītu saņemšanai, bet savas prognozes par lauksaimniecības attīstību un kredītu izmantošanu balstīja tikai uz pieredzi un aprēķiniem, kādi bija sociālistiskās saimniecības periodā. Visos kredītu saņemšanas gadījumos jau pašā sākumā bija paredzēti zaudējumi, bet netika izvērtētas iespējas, no kādiem avotiem segt šos zaudējumus.

Galvenā valsts finansu inspekcija jau 1992. gada jūlijā un atkārtoti oktobrī konstatēja trūkumus SIA “Lata International” saimnieciski finansiālajās operācijās, nesakārtotu grāmatvedības uzskaiti, attaisnojošu dokumentu trūkumu par izlietotajiem līdzekļiem un citus trūkumus.

Ne ārējās tirdzniecības apvienībā “Lata”, ne SIA “Lata International” praktiski netika veikts iekšējo revīziju darbs. Tika pieļauti dažādi likumu pārkāpumi. Ziņojumi par to no Valsts kontroles un Finansu ministrijas puses tika iesniegti gan valdībai, gan Lauksaimniecības ministrijai, gan arī personīgi ministram Ģēģeram.

Neskatoties uz to, 1992. gada 9. novembrī Finansu ministrija, ministrs Siliņš slēdz pirmo līgumu ar Ārējās tirdzniecības apvienību “Lata” par Kanādas kredīta izmantošanu. Līguma s1ēgšana notika pēc kredīta saņemšanas un nodošanas ārējās tirdzniecības “Lata” apvienības “Lata” sabiedrībai “Lata International” un sakrita ar “Lata” reorganizāciju. Pirms tam šādi līgumi netika slēgti.

Vēl agrāk, 1991. gaada 13. septembrī, Dainis Ģēģers sagatavo projektu, bet Ilmārs Bišers izdod rīkojumu nr.357, kurā tiek noteikts, ka Lauksaimniecības ministrijas pakļautībā esošo lauksaimniecību apkalpojošo uzņēmumu patēriņa fonda līdzekļu izlietojums Latvijas banku iestādēm nav jākontrolē. Viens no šādiem uzņēmumiem ir ārējās tirdzniecības apvienība “Lata”. Ārējās tirdzniecības apvienības “Lata”, vēlāk SIA “Lata International” darbība netiek kontrolēta no Lauksaimniecības ministrijas puses — nedz no ministra Daiņa Ģēģera puses, nedz no viņa vietnieka Šķēles puses, nedz arī vēlāk, zemkopības ministra Jāņa Kinnas laikā. Tās darbību nekontrolē Finansu ministrija ar Siliņu un Osi priekšgalā. Netiek kontrolēts līdzekļu izlietojums, finansu darbība, nav veikta neviena dokumentālā revīzija. Uzraudzībai ir tīri formāls raksturs.

Ārējās tirdzniecības apvienības “Lata”, SIA “Lata International” un citu sabiedrību izveidošanas un darbības novērtējums. Veicot ārējās tirdzniecības apvienības “Lata” reorganizāciju, tika izveidotas sekojošas uzņēmējsabiedrības: “Agroinvest konsulting” — 51% valsts kapitāla, pēc 1994. gada 7. oktobra — 100% valsts kapitāla, “Danlatinform” — 33% valsts kapitāla, “Agrolīzings” — 50% valsts kapitāla, “Agroinvest” - 100% valsts kapitāla, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lata Holdings” — 100% valsts kapitāla, un SIA “Lata International” - 40% valsts kapitāla...

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipns, te mums vajadzētu par pārtraukumu domāt. Priekšlikumi Prezidijam nekādi nav iesniegti... Vai referents lūdz atļauju nolasīt līdz galam ziņojumu? Kolēģi, nevis jā vai nē, bet vispirms referents to dara.

 

O.Grīgs. Ja kolēģiem nekas nav pretī, es pabeigšu piecās minūtēs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? (No zāles: “Nav, nav!”)

 

O.Grīgs. Paldies, sirsnīgs paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Grīgs. SIA “Lata International” reģistrēta 1992. gada 27. novembrī. Tās dibinātāji ir Lauksaimniecības ministrijas Ārējās tirdzniecības apvienība “Lata” , vēlāk valsts uzņēmums “Lata Holdings”, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas firma “Avante” , Zviedrijas firma “Barterinvert AB” un Dānijas firma “Kormo Holding”. Valsts kapitāla daļa ir 40 procenti, to pārstāv Uldis Beniķis, toreizējais lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks. Pretēji likuma prasībām ar Uldi Beniķi netiek noslēgts darba līgums par valsts pilnvarnieka pienākumu veikšanu. Faktiski valsts pilnvarnieka iecelšanai ir formāls raksturs, neparedzot nekādus pienākumus un atbildību.

1993. gada 5. martā lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēgers vienpersonīgi, nesaskaņojot ar Juridisko pārvaldi, izdod pavēli nr. 89 , ar kuru nodod visu valdības garantēto kredītu apkalpošanu SIA “Lata International”, tajā pašā laikā ar otru pavēli nr. 90 nosakot, ka Ārējās tirdzniecības apvienības “Lata” tiesību un saistību pārņēmēja ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lata Holdings”.

Apkopojot Daiņa Ģēģera , Šķēles, Beniķa un Jansones paskaidrojumus, jāizdara secinājums, ka vienīgie, kam rūpēja saņemto kredītu apkalpošana, bija SIA “Lata International” dibinātāji, un ministrs ir rīkojies saskaņā ar SIA dibinātāju vēlēšanos, kas atspoguļota 1993. gada 7. janvāra un 11. februāra sapulču protokolos. Priekšlikumus sapulcē izsaka valsts pārvaldnieks Uldis Beniķis. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka jau 4. janvārī Ārējas tirdzniecības apvienības “Lata” ģenerāldirektore un grāmatvede Ozoliņa nodod sabiedrībai SIA “Lata International” ārējās tirdzniecības apvienībai “Lata” bilances daļu 9 003 265 latu apmērā un pamatlīdzekļus 72 205 latu vērtībā, kā arī līgumsaistības. Jansone tajā pašā laikā bija arī SIA “”Lata International” ģenerāldirektore.

Valsts kontrole uzskata, ka ir noticis Latvijas Republikas likuma “Par valsts uzņēmumu “ pārkāpums. Arī komisijas rīcībā nav dokumentu, kas attaisnotu minēto darbību.

SIA “Lata International” līdzekļi, kuri tika iegūti, realizējot saņemtos kredītus, netika izmantoti tikai kredītu parādu dzēšanai vai ieguldīti turpmākai peļņas iegūšanai, bet tika ieguldīti citu uzņēmējsabiedrību dibināšanā, piemēram, sabiedrības ar pilnu atbildību “Pārdaugava” , akciju sabiedrības “Phoenix Airways”, SIA “Darka” un vēl citu, savu darbinieku vai Lauksaimniecības ministrijas bijušo un esošo darbinieku finansēšanā, kredītos, aizdevumos un citos veidos. Tika izsniegti nepamatoti kredīti uzņēmējsabiedrībām vai iestādēm, kas nav saistītas ar lauksaimniecību, piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei — 849 903, 04 latu apmērā, Jāņa ielas nama rekonstrukcijai — 1 383 189 latu apmērā, tika apmaksāti ārzemju komandējumi, uzturēšanās izdevumi Lauksaimniecības ministrijas amatpersonām, iegādātas un uzturētas vieglās automašīnas ministrijas darbinieku vajadzībām — viena VAZ—2109, viena “Volvo”, divas “Audi 80”, mobilie telefoni un tā tālāk, un tamlīdzīgi.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lata Holdings” faktiski neveica nekādu reālu saimniecisku darbību, izņemot norēķinu kārtošanu SIA “Lata International “ vietā. “Lata Holdings” personāla uzturēšana un administratīvās izmaksas kopumā pēc Valsts kontroles datiem ir uzskatāmas par zaudējumiem valstij 410 tūkstošu latu apmērā.

Līdzīgi var raksturot SIA “Agroinvest konsulting”, kas arī praktiski reālu darbību nav veikusi. 1993. gada budžets pārtērēts par 13 677 latiem, tiek apmaksāti komandējumi 16 400 latu apmērā, reprezentācijas pasākumiem tiek iztērēti 14 400 lati, bet budžeta tāmē tiem atvēlēti tikai 750 lati gadā.

Krūze ir šīs uzņēmējsabiedrības vadītājs, vēlāk konsultants ar ievērojamu atalgojumu. Lauksaimniecības ministrija nav noslēgusi nevienu līgumu par valdības garantēto kredītu apkalpošanu ar SIA “Lata International”. Šos līgumus gatavoja Finansu ministrija.

SIA “Agroinvest” darbība arī atzīstama par nelietderīgu. 1994. gada 30. novembrī ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas pavēli nr.323 tā tika likvidēta. Pēc Valsts kontroles slēdziena faktiski ir notikusi uzņēmuma reorganziācija, jo tās tiesību pārņēmēja ir valsts akciju sabiedrība “Lauku attīstības fonds”. Reālu saimniecisku darbību ir veikušas tikai trīs no sešām sabiedrībām —SIA “Lata International”, SIA “Danlatinform” un SIA “Agrolīzings”. Pārējās sabiedrības faktiski uzturēja pašas savus un Lauksaimniecības ministrijas darbiniekus.

Kredītu lietderības novērtējums un pašreizējais stāvoklis. Nosakot kredītu saņemšanas un izmantošanas lietderību, šis jautājums jāvērtē no tā laika un pašreizējām pozīcijām. Nevar noliegt smago stāvokli, kādā nonāca Latvijas ekonomika, īpaši lauksaimniecība, 1991. un 1992. gadā. Līdzīgas problēmas bija arī kaimiņvalstīs. Kredītu saņemšana deva ieguldījumu stāvokļa normalizēšanai, jo tika piesaistīts ārzemju kapitāls uz izdevīgiem noteikumiem. Zaudējumus radīja nepamatotās un kļūdainās prognozes un lauksaimniecības politikas izmaiņas 1993.gadā, nepareizi izvēlētie kreditēšanas virzieni un arī ļaunprātīga vai nolaidīga dienesta stāvokļa izmantošana. Nevar noliegt faktu, ka ārvalstis, sniedzot kredītus, nedeva iespēju izvēlēties darījumu partnerus un kredīti tika izsniegti konkrētas produkcijas veidā. Kredītu devējas valstis tā nodrošināja savu uzņēmumu ienākumus un produkcijas noietu. Piemēram var minēt Kanādas valsts kredītu sojas pupu iegādei vai Somijas kredītu tehnikas iegādei. Ārvalstu kredītu saņemšana, vērtējot šo procesu no pašreizējā viedokļa, deva īslaicīgu efektu lauksaimniecības stabilizācijā, bet kopumā radīja zaudējumus, palielinot budžeta deficītu. Valdības garantētie kredīti nav atmaksāti 24 miljonu 695 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Un, pieskaitot procentu maksājumus, kopējā parādu summa Latvijai ir 54,54 miljoni ASV dolāru, kuri var palielināt parādu summu dubultīgi. Visas uzņēmējsabiedrības, kas veic šo kredītu apkalpošanu un izmantošanu, faktiski ir maksātnespējīgas. Saņemto kredītu realizācija tikai daļēji sedz parādu. Kredītu atmaksāšana jāveic no citiem avotiem. Valsts budžets ir sedzis SIA “Lata International” valsts garantētos kredītus 7 188 473 latu apmērā. Saimnieciskajā tiesā piedzīti parādi no debitoriem 2 010 662 latu apmērā. Reāli valsts budžetā ir saņemti aptuveni 350 tūkstoši ASV dolāru.

Secinājumi. Apkopojot iepriekš minēto, var izdarīt sekojošus secinājumus. Kredīti netika izmantoti tiem mērķiem, kam tie bija paredzēti, nebija pietiekami izvērtēta kredītu lietderība Ministru padomē un atbildīgo ministriju vadošo speciālistu līmenī. Neviens nebija personīgi atbildīgs nedz par parakstīto līgumu izpildi, nedz par pieņemto lēmumu izpildi. Daļu zaudējumu var attiecināt uz neražu, grūtajiem ekonomiskajiem apstākļiem un tamlīdzīgi. Bet neapšaubāmi lielākā daļa no zaudējumu kopsummas ir tā laika valdības bezatbildības sekas.

Ceturtais. Nepieļaut turpmāk kredītu garantēšanu valdības, valsts vai Latvijas Bankas vārdā. SIA “Lata International” kreditoru administrācijas uzturēšana ir neizdevīga un rada papildu zaudējumus. SIA “Lata International” varēja likvidēt, nododot tās prasījumu tiesības valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Lata Holdings”, kura arī ir pārņēmusi kreditoru administrāciju.

Un pēdējais. Kredītu apkalpošanu turpmāk varētu nodot privātām uzņēmējsabiedrībām, tikai uz konkrēta cesijas līguma pamata. Piešķirto ārvalstu kredītu un humānās palīdzības izvērtēšanas darbs turpināsies Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā, Valsts kontrolē un kreditoru administrācijās, bet Saeimas Izmeklēšanas komisija savu darbu ir beigusi. Toreizējo valsts vadītāju un politiķu tuvredzība, kļūdas un vēlme noturēt savus portfeļus radīja labvēlīgus apstākļus nekontrolētai valsts īpašuma izsaimniekošanai, izšķērdēšanai un ļaunprātīgai dienesta stāvokļa izmantošanai. Neskatoties uz mūsu komisijas slēdzienu, izmeklēšanas rezultātiem vai kreditoru administrāciju darbību, var droši apgalvot, ka lielākais seku likvidēšanas smagums tiks uzkrauts Latvijas Republikas jaunās valdības plecos, bet parādus maksāsim mēs visi neatkarīgi no tā, par ko nobalsosim. Jaunajai Latvijas Republikas valdībai ir iespēja nepieļaut šādu kļūdu atkārtošanos nākotnē. Paldies par jūsu uzmanību!

Es izsaku paldies Valsts kontrolei un vairāku ministriju ierēdņiem par pretimnākšanu dokumentu sagādāšanā, paldies tehniskajiem darbiniekiem, kas palīdzēja mums kārtot šos jautājumus, arī juriskonsultam, un paldies komisijas locekļiem par ārkārtīgi precīzo un vienbalsīgo vai vienādi domājošo darbu.

Cienījamā Saeima! Vēl minūti es jūs aizkavēšu. Ja jūs akceptējat šo galaziņojumu, tad lai neizraisās debates par šo jautājumu, komisija lūdz jūsu akceptu gan ziņojumam, gan komisijas darbības izbeigšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Akceptēt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas 1992.gada Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai gala ziņojumu”. Un otrs. “Izbeigt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību”. Pilns nosaukums. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 2, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

 

Godātie deputāti! Prezidijs lūdz vēl kādas pāris minūtes uzmanību. Mums ir jāinformē jūs par diviem jautājumiem, kurus ir iesnieguši deputāti. Mēs gribam nodot tos valdībai, lai tie šeit, Prezidijā, nepaliek veselu nedēļu, un pēc tam divus paziņojumus sniegt. Vienu — Andrejs Siliņš. Tie, protams, ir īsi paziņojumi. Otru — Aleksandrs Kiršteins. Tāda ir mūsu programma. Tad reģistrēsimies.

Lūdzu, Irēna Folkmane — Saeimas sekretāra biedre!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis jautājumus. Viens dokuments no tiem ir ar nr. 1094, kuru iesniedz frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Šis dokuments ir adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam. Un īsumā... Es visu nenolasīšu. Dokuments jums ir, bet jautājums ir par krāsaino metālu zādzībām vai laupīšanas gadījumiem Latvijā 1994. un 1995. gadā. Jautājuma būtība — cik šādu gadījumu ir reģistrēti Latvijā, cik krimināllietu ir ierosināts un cik notiesāto spriedums ir stājies spēkā. Parakstījuši deputāti Māris Grīnblats, Aleksandrs Pētersons, Ilmārs Dāliņš, Oskars Grīgs un Voldemārs Novakšānovs.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim.

 

I.Folkmane. Otrs dokuments — nr. 1095. Šis jautājums ir adresēts tieslietu ministram Apsīša kungam sakarā ar drošības līdzekļa maiņu apcietinātajam Jānim Kaļvam. Šeit ir izklāstīta lietas būtība, bet jautājums skan tā: “Deputāti lūdz tieslietu ministru Apsīša kungu atbildēt, vai tieslietu ministrs ir izmantojis tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3.pantā paredzētās tiesības un ierosinājis par tautas tiesneša Agra Rubeņa rīcību disciplināru lietu?” Un lūdz arī informēt Saeimu, cik disciplinārlietu par tiesnešu nepareizu rīcību ir izskatīts kopš tiesnešu disciplinārās atbildības likuma pieņemšanas un kādi sodi ir piemēroti. Parakstījuši Olafs Brūvers, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Alfreds Čepānis, Martijans Bekasovs.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam tieslietu ministram Apsīša kungam.

 

Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sēdi vajag beigt klusumā un godprātīgi. Diemžēl sēdes vadītājs ir pielaidis kļūdu. Kļūda ir radusies. Mēs neesam izskatījuši likumprojektu par Latvijas Republikas un Moldovas Republikas līgumu “Par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās, ko mēs bijām nodomājuši izskatīt pēc tam, kad visu izskatīsim. Tāpēc lūdzu deputātu Zvaigzni Ārlietu komisijas vārdā ziņot, un es ceru, ka jūs nebūsit ļoti dusmīgi un to izdarīsim, jo tāda kļūda ir notikusi.

 

M.Zvaigzne (LC). Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Es domāju, ka mēs strādāsim tikpat operatīvi kā ar iepriekšējiem trim likumprojektiem. Šis līgums ir noslēgts jau 1993.gada 14.aprīlī, un faktiski mums ir pēdējais laiks to ratificēt Saeimā. Tāpēc es aicinu godājamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu, deputāti! Balsojam! Kolēģi deputāti pašās pēdējās rindās! Jūs esat skaļāki nekā priekšējās rindās sēdošie deputāti. Ne jau visi, protams. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu tālāk

 

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinātu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts.

 

M.Zvaigzne. Un Ārlietu komisijas vārdā es aicinātu atbalstīt mūsu priekšlikumu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Vārds paziņojumam Andrejam Siliņam! Pēc tam — Aleksandrs Kiršteins.

 

A.Siliņš (LC). Paldies, augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Uzmanību Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem! Lūdzu, piecas minūtes pēc sēdes beigām uzsāksim komisijas sēdi komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins — Ārlietu komisija. Lūdzu! Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man ir atkal viens priecīgs paziņojums. Kamēr nav šis likums par korupciju stājies spēkā, mēs šinī starpbrīdī varam Ārlietu komisijas un Saeimas kancelejas izdoto grāmatu izsniegt visiem deputātiem. Beidzot. Tā saucas “Latvija. Starptautiskās organizācijas. Starptautiskie līgumi”. Te jūs varēsiet ne tikai uzzināt, ar ko “Parex” banka atšķiras no Pasaules bankas, bet arī izlasīt visu starptautisko organizāciju gan latviskos, gan angliskos nosaukumus, izlasīt visus līgumus, visas konvencijas, visus starptautiskos dokumentus, kā arī gadus un valstis, ar kurām Latvija ir nodibinājusi diplomātiskās attiecības. Pirmo reizi vienā šādā izdevumā ir sakopoti pilnībā visi dati par ārpolitiku. Un šeit šīs grāmatas ir blakus — Prezidija sēžu telpā. Un tur arī varēs uz jūsu jautājumiem atbildēt gan Kusiņa kungs, gan Ziemeles kundze, kas bija Ārlietu komisijas konsultante. Uz visiem jūs interesējošiem jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Katram deputātam pa vienam eksemplāram. Es sapratu. Tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Irēnu Folkmani — Saeimas sekretāra biedri — lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Godātie kolēģi! Atliek secināt, ka mēs esam izskatījuši visu dienas kārtību un arī papildu jautājumus. Nākamā sēde mums būs 28.septembrī pulksten 9.00. Bet tagad uzklausiet reģistrāciju, lūdzu! Sēde vēl nav slēgta.

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Reģistrācijas rezultāti ir šādi. Nav reģistrējušies 19 deputāti: Gundars Bērziņš, Inese Birzniece, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Andris Grots, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Pauls Putniņš, Andris Rozentāls, Anta Rugāte, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Anna Seile, Juris Sinka un Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju slēgtu.