Vakar, 26.septembrī, sākās Kuveitas Nacionālās asamblejas delegācijas oficiālā trīs dienu vizīte Latvijā.

Kuveita Latvijas Republiku atzinusi 1991.gada 15.septembrī. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1994.gadā, bet pēc gada akreditēts Kuveitas vēstnieks Latvijas Republikā Abdulazīzs Abdullatīfs al Šarīks, kurš rezidē Bonnā. Kuveitā ir konstitucionāla monarhija, neatkarību ieguvusi 1961.gadā. Likumdošanā noteicošā loma ir emīram, izpildvara — emīram un Ministru padomei. Nacionālā asambleja jeb parlaments (50 deputāti) tiek ievēlēts uz četriem gadiem.

Vakar Saeimā Kuveitas Nacionālās asamblejas delegācija tikās ar Latvijas un Kuveitas parlamentārās atbalsta grupas pārstāvjiem (augšējā attēlā: deputāts Raimonds Jonītis, Saeimas sekretārs Imants Daudišs, deputāte Velta Puriņa, deputāts Indulis Bērziņš, Kuveitas pārstāvji, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš, deputāts Aristids Lambergs). Saeimas priekšsēdētāja biedrs un parlamentārās atbalsta grupas vadītājs Andrejs Krastiņš sarunu sākumā (apakšējos attēlos — ar Kuveitas delegācijas vadītājiem) uzsvēra, ka abu valstu attiecību pilnveidošana ir ļoti nozīmīga un Latvijas parlamentārieši veicinās šādu kontaktu veidošanu. A.Krastiņš atzinīgi novērtēja līdzšinējo Kuveitas atbalstu starptautiskajās organizācijās un informēja, ka Latvija savu vēstniecību arābu valstu reģionā atvērs, iespējams, nākamgad. Viņš raksturoja pašreizējo politisko situāciju, kā arī Latvijas centienus drošības apsvērumu dēļ iesaistīties NATO.

Latvijas un Kuveitas parlamentārieši plašāk pārrunāja sadarbības iespējas ekonomikas un tirdzniecības jomā. Kuveita ir ieguldījusi investīcijas dažādu projektu realizācijā, piemēram, naftas un elektroenerģijas ieguvē, ceļu un dzelzceļu būvē vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Arī Latvija ir ieinteresēta ārvalstu līdzekļu piesaistē un tirdzniecības sakaru paplašināšanā.

Kuveitas Nacionālās asamblejas delegācijas vadītājs Ahmads Mohameds al Nasars (Ahmad Mohammad Al–Nassar) apliecināja savas valsts parlamenta un valdības gatavību izskatīt visus Latvijas priekšlikumus.

Tikšanās nobeigumā A.Krastiņš izteica pārliecību, ka Latvijā arī pēc 6.Saeimas vēlēšanām politiskā stabilitāte saglabāsies un darbības virzieni ārpolitikā nemainīsies.

Šodien, 27.septembrī, Kuveitas Nacionālās asamblejas delegācija tiekas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, Ministru prezidentu Māri Gaili, ārlietu ministru Valdi Birkavu, ekonomikas ministru Jāni Zvanītāju un Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieku Oļegu Batarevski.

Kuveitas Nacionālās asamblejas delegācijas vizīte beigsies ceturtdien, 28.septembrī.

— Ar ko Jūs sāksit savu vēstnieka darbību Latvijā?

— Šī ir mana pirmā vizīte Latvijā. Un pirmais uzdevums, protams, bija akreditācijas raksta iesniegšana Latvijas Valsts prezidentam. Protams, ārkārtīgi svarīga un arī ļoti interesanta man bija saruna ar Valsts prezidentu. Man bija saruna ar ārlietu ministru, un ekonomikas ministru. Man būs dažas sarunas ar saviem kolēģiem no Latvijas Ārlietu ministrijas. Tajās mēs pārrunāsim jautājumus, kas ir vienlīdz svarīgi kā Portugālei, tā Latvijai. Bet vizītes noslēgumā parakstīsim Līgumu par investīciju sekmēšanu un aizsardzību.

— Jūs, kā zināms, esat Portugāles vēstnieks arī Zviedrijā, un Jūsu rezidence ir Stokholmā. Cik bieži plānojat būt Rīgā?

— Esmu nolēmis Rīgu apmeklēt regulāri, lai uzturētu kontaktus ne tikai ar Ārlietu ministrijas darbiniekiem, bet arī ar cilvēkiem citās ministrijās, ar darījuma aprindu pārstāvjiem, lai sekmētu mūsu valstu ekonomisko sadarbību. Es patiešām ceru apmeklēt Rīgu visnotaļ regulāri.

— Paldies par šo Jūsu pirmo interviju Latvijā. Novēlu panākumus Jūsu atbildīgajā vēstnieka darbā!

— Sirsnīgi pateicos!

Viņa ekselence Paulo de Kostiljo, Portugāles ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1944.gada 10.februārī Porto. 22 gadu vecumā viņš beidza Lisabonas universitāti ar diplomu tiesību zinātnēs. No 1967.gada Paulo de Kostiljo strādāja Portugāles ārlietu ministrijā — vispirms bija atašejs, tad trešais sekretārs. No 1970.gada viņš strādāja Portugāles vēstniecībā Vašingtonā, 1974.gadā tika iecelts par Portugāles ārlietu valsts sekretāra kabineta vadītāju, bet pēc gada — par ārējās tirdzniecības valsts sekretāra kabineta vadītāju. No 1976.gada P.de Kastiljo bija Portugāles premjerministra kancelejas ministrs bez portfeļa — kabineta vadītājs, bet 1979.gadā tika norīkots par Ārlietu ministrijas Eiropas nodaļas vadītāja vietnieku. No 1980.gada Paulo de Kostiljo strādāja par padomnieku Londonā, bet no 1985.gada — ģenerāldirektora padomnieks Eiropas Kopienas lietās. No 1987.gada Paulo de Kostiljo bija 2. kategorijas pilnvarotais ministrs un no 1990.gada — 1. kategorijas pilnvarotais ministrs. Kopš 1991.
gada decembra — Eiropas Kopienas lietu ģenerāldirektors. Šajā amatā viņš ir arī Kopienas lietu Starpministriju komisijas viceprezidents, kā arī Ekonomikas un sociālās padomes loceklis. Šogad Paulo de Kostiljo tika iecelts par Portugāles ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Zviedrijā.

Paulo de Kostiljo ir arī pazīstams portugāļu rakstnieks. Vairāki viņa romāni ir izpelnījušies Portugāles Rakstnieku savienības, Portugāles PEN kluba un Lisabonas domes izcilas balvas.

Paulo de Kostiljo saņēmis vairākus ārvalstu apbalvojumus. Viņš ir Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa komandors, Polijas Ordeņa par īpašiem nopelniem komandors un Senegālas Nacionālā Lauvas ordeņa virsnieks.