Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 7. septembra Valsts kontroles revīzijas reglaments. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.1995., Nr. 146 (429) https://www.vestnesis.lv/ta/id/36876

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem

Vēl šajā numurā

26.09.1995., Nr. 146 (429)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 07.09.1995.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Valsts kontroles revīzijas reglaments

A sadaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Valsts kontroles revīzijai ir pakļautas valsts iestādes, valsts uzņēmumi un amatpersonas, kā arī pašvaldības, sabiedriskās organizācijas un to apvienības, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības (turpmāk — revidējamās iestādes) un fiziskās personas, ja to rīcībā vai glabāšanā ir valsts manta vai tās tiek finansētas no valsts garantētiem līdzekļiem, kā arī ja tās izpilda valsts pasūtījumus un piegādes.

 

2.pants. Veicot revīziju, ir jānoskaidro valsts pamatbudžeta un speciālo budžetu līdzekļu saņemšanas un izlietošanas likumība, lietderība un pareizība, kā arī tas, vai rīcībā ar valsts mantu tiek ievērota likumība, lietderība un pareizība.

 

3.pants. Revīziju nosaka valsts kontrolieris vai Valsts kontroles revīzijas departamentu vadītāji.

 

4.pants. (1) Revīzijas aktus un atzinumus sastāda, veicot dokumentu revīziju vai faktisko revīziju. Secinājumi izdarāmi uz revīzijā iegūto datu un pārbaudīto dokumentu pamata.

(2) Darījuma lietderību Valsts kontrole pārbauda tikai pēc tā īstenošanas.

 

5. pants. Valsts kontrolei ir tiesības, ja nepieciešams, pieaicināt lietpratējus vai ekspertus.

 

6. pants. (1) Valsts kontroles pieprasītie revīzijas materiāli un ziņas iesniedzami Valsts kontrolei divu nedēļu laikā, ja pieprasījumā nav noteikts īsāks termiņš.

(2) Par šā panta pirmās daļas noteikuma neizpildīšanu atbildība iestājas saskaņā ar likumdošanas aktiem.

 

7.pants. Ja pieprasītie revīzijas materiāli un ziņas nav iesniegti, revīzijas atzinumu dod uz esošo materiālu pamata.

 

8.pants. Revidējamo iestāžu slepenās lietas, kas saskaņā ar likumdošanas aktiem satur valsts noslēpumu, pārbauda speciāli katram gadījumam valsts kontroliera pilnvaroti revīzijas darbinieki, kas paziņo par to iepriekš attiecīgā resora vadītājam.

 

9.pants. Par revīzijā konstatētajiem atbildīgo amatpersonu izdarītajiem tiesībpārkāpumiem Valsts kontrole ziņo attiecīgā resora vadītājam vai prokuratūrai vainīgo saukšanai pie likumā noteiktās atbildības.

 

10.pants. Revīzijas materiālu izskatīšanā tiesas spriedums ir saistošs Valsts kontrolei tajos ietvaros, kādi attiecīgajam spriedumam noteikti procesuālajā likumā par tiesas sprieduma spēku. Ārpus šiem ietvariem tiesas spriedums nav par šķērsli valstij nodarītā zaudējuma konstatēšanai un piedziņai uz revīzijas materiālu pamata.

 

11.pants. Revidējamās iestādes izlīgumi darījumos bez Valsts kontroles iepriekšējas piekrišanas Valsts kontrolei nav saistoši, dodot revīzijas atzinumu.

 

B sadaļa. Dokumentu revīzija

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

12. pants. (1) Dokumentu revīziju veic šādos divos virzienos:

1) pārbauda ieņēmumus un izdevumus;

2) pārbauda rīcību ar valsts mantu un līdzekļiem.

(2) Pārbaudot ieņēmumus un izdevumus, noskaidro mantas apgrozību un stāvokli, kā arī grāmatvedības pareizību.

(3) Pārbaudot rīcību ar valsts mantu un līdzekļiem, noskaidro pēc būtības šīs rīcības likumību, lietderību un pareizību.

 

13.pants. Pārbaudot pēc būtības valsts ieņēmumus, Valsts kontrole raugās, vai valsts kasē ienāk tik daudz līdzekļu, cik pienākas, vai līdzekļi tiek saņemti noteiktos termiņos un vai neienākušās summas tiek ierakstītas attiecīgos kontos, veicot nepieciešamos pasākumus parādu un soda naudas piedzīšanai, kā arī pārbauda, vai maksājumu pagarinājumiem un atbrīvojumiem no maksājumiem ir likumīgs pamats.

 

14.pants. Valsts kontrole apsver, vai valsts izdevumiem ir likumīgs pamats, vai tie izdarīti pareizi un vai ir ievērota lietderība.

 

15. pants. Pārbaudot revidējamo iestāžu speciālos budžetus, arī jāpārliecinās, vai norēķinos uzrādītās summas pareizi ieskaitītas speciālo budžetu ieņēmumos, vai iegrāmatoti visi saņemtie līdzekļi un vai to izlietošana notiek saskaņā ar apropriāciju.

 

16.pants. Veicot depozītu revīziju, pievērš uzmanību tam, vai depozītu ieņēmumos nav to summu, kurām vajadzēja būt ieskaitītām valsts ieņēmumos vai speciālajos budžetos; pārbaudot depozītu izdevumus, noskaidro, vai ir izpildīti noteikumi, kuru garantijai depozīts iemaksāts, un vai izmaksa izdarīta attiecīgajai personai.

 

17. pants. Pārbaudot norēķinus par ieguldījumiem pamatlīdzekļos, pārliecinās, vai ir likumīgi, lietderīgi un pareizi izlietots darbaspēks un materiāli, vai darbi izpildīti pēc apstiprinātajiem projektiem, tāmēm un attiecīgā līguma noteikumiem, kā arī noskaidro, vai valstij nav nodarīti zaudējumi ar nevajadzīgu atkāpšanos no apstiprinātajiem projektiem vai līguma noteikumiem.

 

18.pants. Pārbaudot valsts uzņēmumu un iestāžu tekošos norēķinus, Valsts kontrole raugās, vai finansu operācijai ir likumīgs pamats, vai norēķinu dati saskan ar faktiskajiem naudas un materiālu apgrozījumiem un tehniskajiem pārskatiem un vai ir ievērots lietderības princips.

 

19.pants. Valsts kontrolei ir tiesības veikt revīziju ne tikai šajā likumā minētajos, bet arī citos jautājumos, kas saistīti ar valsts mantas stāvokli vai rīcību ar valsts mantu.

 

20.pants. Revidējamās iestādes Valsts kontrolei iesniedz to izdotos noteikumus, nolikumus, instrukcijas, rīkojumus un citus dokumentus, kas ir saistīti ar valsts ieņēmumiem un izdevumiem vai rīcību ar valsts mantu, un savlaicīgi ziņo par grozījumiem tajos.

 

21.pants. (1) Revidējamās iestādes pārstāvji, kas piedalījušies revīzijā, revīzijas aktu paraksta līdz ar Valsts kontroles revīzijas darbiniekiem. Ja revidējamās iestādes pārstāvji neatzīst, ka aktā minētie dati ir pareizi, viņiem, parakstot aktu, ir tiesības pievienot savus rakstveida paskaidrojumus ar norādi, kāpēc aktā minētie dati uzskatāmi par nepareiziem.

(2) Parakstītais revīzijas akts ir iesniedzams izskatīšanai Valsts kontroles revīzijas departamentā.

 

22.pants. Revidējamās iestādes pārstāvju un Valsts kontroles pārstāvju parakstītos aktus pēc to izskatīšanas attiecīgajās Valsts kontroles institūcijās nevar apstrīdēt, izņemot gadījumus, kad atklājas aktu viltošana vai ir jāpārbauda iespējamā kļūda.

 

23. pants. Valsts kontroles darbiniekiem, kuru amats nav zemāks par revidenta amatu, revīzijas sakarā ir tiesības pieprasīt paskaidrojumus saskaņā ar likuma “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu” 5. pantu.

 

24. pants. Jautājumi par revīzijā atklāto zaudējumu atlīdzināšanu izskatāmi saskaņā ar šā likuma 57. pantu.

 

25.pants. (1) Veicot revīziju, Valsts kontrole novērtē iekšējo kontroli un, ja nepieciešams, dod ieteikumus šīs kontroles uzlabošanai. Valsts kontrole novērtē arī iekšējās revīzijas efektivitāti kā iekšējās kontroles svarīgu sastāvdaļu.

(2) Valsts kontrolei ir tiesības dot saistošus norādījumus valsts institūcijām iekšējās revīzijas ieviešanas un revīzijas programmu uzlabošanas jautājumos.

 

 

II nodaļa. Iepriekšējā revīzija

26.pants. (1) Iepriekšējā revīzija ir vēl nenotikušas saimnieciskās darbības revīzija uz projekta vai atļaujošā dokumenta pamata. Projekts vai atļaujošais dokuments netiek vērtēti no lietderības viedokļa.

(2) Iepriekšējās revīzijas mērķis ir nepieļaut nelikumības un zaudējumus valsts saimniecībā.

(3) Izdarot iepriekšējo revīziju, Valsts kontrole:

1) dod atzinumu par atsauksmei iesniegtajiem projektiem un plāniem attiecībā uz rīcību ar valsts mantu;

2) pārbauda izmaksas dokumentus pirms izmaksas izdarīšanas;

3) sūta savus pārstāvjus uz valsts iestāžu sēdēm un komisijām, kurās tiek lemts par saimnieciskiem jautājumiem, kā arī tādiem jautājumiem, kas saistīti ar valsts izdevumu palielināšanos.

 

27. pants. Valsts kontrole paziņo revidējamās iestādes vadītājam savu atzinumu septiņu dienu laikā, bet motivētas steidzamības gadījumā — triju dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja projektam nav pievienoti vajadzīgie materiāli, Valsts kontrole tos pieprasa. Ja vajadzīgie materiāli netiek iesniegti, projektu pieprasītājam atdod bez atzinuma.

 

28. pants. Revidējamā iestāde drīkst realizēt arī tādus Valsts kontrolei iesniegtos projektus, par kuriem nav saņemts Valsts kontroles akcepts. Par to jāpaziņo Valsts kontrolei.

 

29. pants. Ja Valsts kontrole atzinumu nav devusi vai nav akceptējusi revidējamās iestādes iesniegto projektu, šīs iestādes rīcība pārbaudāma pēcrevīzijas kārtībā.

 

30. pants. Valsts kontrole var grozīt savu revīzijas atzinumu tikai tādā gadījumā, ja ir atklājušies jauni apstākļi, kuri nebija zināmi, dodot atzinumu.

 

31. pants. Valsts kontrole paziņo attiecīgajiem resoriem par darījumiem, kuriem paredzēta iepriekšējā revīzija, un Finansu ministrijai par kārtību, kādā izdarāmi maksājumi par šiem darījumiem.

 

32. pants. Pēc atzinuma saņemšanas resori nosūta Valsts kontrolei vizēšanai darījumu apmaksas dokumentus. Ja Valsts kontrole šos dokumentus nevizē, darījumu apmaksa nav izdarāma.

 

33. pants. Valsts kontroles iepriekšējās revīzijas atzinumi apstiprina maksājumus par akceptētajiem projektiem vai tos aizliedz.

 

34. pants. Maksājumus, kuri apstiprināti iepriekšējās revīzijas kārtībā, pēcrevīzijas gaitā pārbauda no lietderības viedokļa. Ja atklājas jauni apstākļi, kuri, dodot iepriekšējās revīzijas atzinumu, nebija zināmi, maksājumu pārbaudi pēcrevīzijas gaitā izdara pilnā apmērā.

 

35. pants. (1) Iepriekšējā revīzijā neapstiprinātie dokumenti pārbaudāmi pēcrevīzijas kārtībā.

(2) Minētos maksājumu dokumentus var pirms izmaksas izdarīšanas nodot atkārtotai pārbaudei iepriekšējās revīzijas kārtībā, ja novērsti iemesli, kas kavēja to apstiprināšanu.

 

36. pants. (1) Izmaksas dokumenti, kuri attiecas uz galīgajiem norēķiniem, pārbaudāmi septiņu dienu laikā, bet ar motivētu atzīmi par steidzamību — triju dienu laikā.

(2) Ja minētajos termiņos revīziju nevar izdarīt, Valsts kontrole par to paziņo iepriekšējā revīzijā ieinteresētajām iestādēm.

 

37. pants. Maksājumu dokumentiem pievienojami visi nepieciešamie aprēķini un dokumenti. Ja atsevišķi dokumenti iesniegti agrāk, pievienojams to saraksts.

 

38. pants. Ja Valsts kontrole un attiecīgais resors nav vienojušies par citādu kārtību, Valsts kontrole izmaksas dokumentus ar savu vīzu nosūta revidējamai iestādei kopā ar attaisnojošiem dokumentiem.

39. pants. Par to valsts iestāžu un komisiju sēžu laiku un vietu, kurās tiek lemts par valsts budžeta jautājumiem un jautājumiem par valsts mantas un naudas līdzekļu stāvokli un rīcību ar valsts mantu un naudas līdzekļiem, jāpaziņo Valsts kontrolei savlaicīgi.

 

40. pants. Sēdēs, kurās Valsts kontroles pārstāvis piedalās ar padomdevēja balsstiesībām, viņa neierašanās nav uzskatāma par iemeslu, lai atliktu attiecīgā jautājuma izskatīšanu.

 

41. pants. Sēžu laikā izteiktie Valsts kontroles pārstāvju iebildumi un atzinumi iekļaujami sēžu protokolos.

 

42. pants. Apliecināti protokolu noraksti nosūtāmi Valsts kontrolei ne vēlāk kā septiņu dienu laikā, bet steidzamos gadījumos — triju dienu laikā.

 

43. pants. Valsts kontroles revīzijas darbinieku iebildumi neaptur revidējamās iestādes konkrētu rīcību, tomēr par šādu rīcību visos gadījumos jāpaziņo Valsts kontrolei. Ja revidējamās iestādes konkrētā rīcība saskan ar Valsts kontroles revīzijas darbinieka atzinumu, tad tas saista Valsts kontroli arī turpmākajos atzinumos šādos gadījumos:

1) ja nav atklāti jauni apstākļi, kas Valsts kontrolei nebija zināmi, dodot iepriekšējo atzinumu;

2) ja Valsts kontrole nav cēlusi iebildumus pirms konkrētās rīcības.

 

 

III nodaļa. Pēcrevīzija

44. pants. (1) Pēcrevīzija ir jau notikušas saimnieciskās darbības revīzija uz apstiprinošu un uzskaites dokumentu pamata.

(2) Pēcrevīzijā Valsts kontrole pārliecinās, vai revīzijai iesniegtie dokumenti atbilst likumdošanas aktu prasībām.

 

45. pants. Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas lēmums par uzrēķinu nosūtāms revidējamai iestādei septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

 

C sadaļa. Faktiskā revīzija

46. pants. Faktisko revīziju Valsts kontrole izdara saskaņā ar likumā noteiktajiem uzdevumiem vai arī pēc ārējas iniciatīvas, pirms tam izvērtējot tās pamatotību.

 

47. pants. Izdarot faktisko revīziju, Valsts kontrolei ir tiesības:

1) pārliecināties klātienē par valsts mantas stāvokli un tā atbilstību dokumentiem, kā arī par mantas pareizu un drošu glabāšanu;

2) izdarīt revidējamo iestāžu vai to struktūrvienību saimnieciskās darbības pārbaudi;

3) ievākt revīzijai nepieciešamos datus, arī datus no iekšējās revīzijas darbiniekiem;

4) ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai saņemt paskaidrojumus no amatpersonām un privātpersonām.

 

48. pants. Revidējamās iestādes pienākums ir atbalstīt Valsts kontroles pārstāvjus viņiem uzticēto uzdevumu sekmīgā veikšanā, nodrošinot ar darba telpām un citu nepieciešamo.

 

49. pants. Revidējamās iestādes pienākums ir paziņot Valsts kontrolei par revīzijas laikā valstij nodarītajiem zaudējumiem, ja tie pārsniedz 25 latus.

 

50. pants. Veicot revīziju, Valsts kontroles pārstāvis var kopumā vai izlases veidā pārbaudīt valsts mantas stāvokli, tās daudzumu un kvalitāti, kā arī pārliecināties par materiālu iegādāšanās pareizību un darbu pareizu izpildi, pārbaudīt šajā sakarā revidējamo iestāžu vai amatpersonu darbību.

 

51. pants. Valsts mantas revīziju Valsts kontrole izdara tās amatpersonas vai tās pilnvarotās personas klātbūtnē, kura ir tieši atbildīga par šo valsts mantu. Aktu par revīzijas rezultātiem paraksta arī šīs pieaicinātās personas.

 

52. pants. Revidējamās iestādes kasi pārbauda tās amatpersonas klātbūtnē, kura ir tieši atbildīga par kasi, pārskaitot naudu un vērtības un salīdzinot ar kases grāmatu.

 

 

D sadaļa. Uzrēķini

53.pants. Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas pieņem lēmumus par uzrēķiniem uz revīziju aktu un atzinumu pamata, ņemot vērā atbildīgo amatpersonu paskaidrojumus. Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju lēmumi par uzrēķiniem ir izpildāmi bezstrīdus kārtībā.

 

54. pants. Uzrēķini tiek noteikti šā likuma 1. pantā minētajām revidējamām iestādēm par valstij nodarītiem neattaisnotiem zaudējumiem, kas radušies, nepareizi vai nelikumīgi rīkojoties ar valsts mantu, naudas līdzekļiem un vērtspapīriem, vai par nelikumīgi valsts labā iekasētiem naudas līdzekļiem un valsts labā nelikumīgi pārņemtu mantu, ja to prasības kārtībā nav apstrīdējuši maksātāji vai iepriekšējais mantas īpašnieks.

 

55. pants. Visas uzrēķinu summas tiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

 

56. pants. Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju lēmumus par uzrēķiniem izpilda:

1) attiecībā uz iestādēm, kas tiek finansētas no valsts budžeta, Finansu ministrija, samazinot uzrēķina summas apmērā finansējumu no valsts budžeta;

2) pārējos gadījumos — tiesu izpildītāji.

 

57. pants. (1) Ja sakarā ar uzrēķinu par valstij nodarītu neattaisnotu zaudējumu ir izdarīta piedziņa, revidējamai iestādei ir tiesības uz uzrēķina summas piedziņu regresa kārtībā no vainīgajiem darbiniekiem saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa 129.pantu un no personām, kas ir pretlikumīgi iedzīvojušās uz valstij nodarītā zaudējuma rēķina,— saskaņā ar Civillikumu.

(2) Par šajā pantā minēto summu piedziņu regresa kārtībā valsts iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ir atbildīgi to vadītāji, bet kontroli pār to veic attiecīgā resora vadītājs.

 

58. pants. Uzrēķina izdarīšana neatbrīvo no līgumsaistību izpildes attiecībā uz rīcību ar valsts mantu, valsts mantas glabāšanu un attiecībā uz valsts pasūtījumiem un piegādēm.

 

E sadaļa. Revīzijas slēgšana

59. pants. Revīzijas rezultātus pārbauda un revīziju slēdz Valsts kontroles revīzijas departamenti, mēneša laikā izbeidzot revīziju vai izskatot revīzijas materiālus kolēģijās.

 

60. pants. Nepabeigtas revīzijas dati nav izpaužami.

 

61. pants. Ja, izskatot revīzijas materiālus, Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijā atklājas, ka revīzija nav veikta pilnīgi, kolēģija uzdod izdarīt papildu revīziju un nosaka tās pamatojumu un termiņu.

 

62. pants. Revīzijas slēgšanas gadījumā, kad tiek izdarīts uzrēķins, lēmumā uzrādāms uzrēķina pamatojums un summa.

 

63. pants. Slēgtu revīziju var atjaunot tikai atsevišķos gadījumos, turklāt tikai uz īpaša Valsts kontroles padomes lēmuma pamata, ja ir atklājušies jauni apstākļi, kuri nebija zināmi, izdarot revīziju.

 

64. pants. Par revīzijas slēgšanu un tās rezultātiem Valsts kontrole rakstveidā paziņo revidējamai iestādei un attiecīgajam resoram.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 7.septembrī.

Rīgā 1995.gada 26.septembrī Valsts prezidents G.Ulmanis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!