Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1995. gada 7. septembra Reliģisko organizāciju likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.1995., Nr. 146 (429) https://www.vestnesis.lv/ta/id/36874-religisko-organizaciju-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts kontroles revīzijas reglaments

Vēl šajā numurā

26.09.1995., Nr. 146 (429)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 07.09.1995.

Stājas spēkā: 10.10.1995.

Statuss: Spēkā esošs

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Reliģisko organizāciju likums

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) reliģiskā darbība — dievkalpojumi, reliģiskās ceremonijas, rituāli, meditācija un misionārisms (evaņģelizācija);

2) reliģiskās konfesijas (turpmāk — konfesijas) — pasaules reliģiju paveidi, kuriem ir sava mācība (Svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas;

3) reliģisko organizāciju amatpersonas — šo organizāciju vēlēto institūciju (padomes, valdes un revīzijas komisijas) locekļi, kā arī garīgais personāls;

4) reliģisko organizāciju garīgais personāls (turpmāk — garīgais personāls) — arhibīskaps, bīskaps, mācītājs, priesteris, diakons, rabīns un citi;

5) rituāla priekšmeti — priekšmeti un lietas, kas nepieciešamas reliģiskās organizācijas reliģiskās darbības veikšanai un tās nodrošināšanai.

2. pants. Likuma mērķis

(1) Reliģisko organizāciju likums, ievērojot Latvijas Republikas Satversmi, konstitucionālo likumu “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”, kā arī starptautiskos līgumus par cilvēktiesībām reliģijas jomā, regulē sabiedriskās attiecības, kas veidojas, īstenojot apziņas brīvību un veicot reliģisko organizāciju darbību.

(2) Likuma mērķis ir garantēt Latvijas iedzīvotājiem tiesības uz reliģijas brīvību, kas ietver tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, individuāli vai kopā ar citiem pievērsties kādai reliģijai vai nepievērsties nevienai no tām, brīvi mainīt savu reliģisko vai citu pārliecību, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus.

3. pants. Reliģiskās organizācijas jēdziens

(1) Reliģiskās organizācijas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un šo savienību izveidoti klosteri.

(2) Draudzē uz brīvprātības principa pamata apvienojas vienas reliģijas vai konfesijas ticīgie, lai noteiktā apdzīvotajā teritorijā veiktu reliģisko darbību, kā arī cita veida darbību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus.

(3) Reliģiskā savienība (baznīca) apvieno šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās vienas konfesijas draudzes.

4. pants. Iedzīvotāju līdztiesība neatkarīgi no viņu attieksmes pret reliģiju

(1) Tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana iedzīvotājiem, kā arī jūtu aizskaršana vai naida celšana sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju ir aizliegta. Par šā noteikuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Nevienai personai savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību neievērot likumus.

(3) Norāde par attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību valsts izsniegtajos personas dokumentos netiek fiksēta.

(4) Valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, kā arī uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām aizliegts no saviem darbiniekiem un citām personām prasīt ziņas par viņu attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību.

5. pants. Valsts un reliģisko organizāciju attiecību pamati

(1) Latvijas Republikā valsts ir atdalīta no baznīcas. Valsts institūcijām ir laicīgs raksturs, un reliģiskās organizācijas valsts funkcijas veic tikai likumos paredzētajos gadījumos.

(2) Likumā paredzētās reliģisko organizāciju tiesības aizsargā valsts. Valstij un pašvaldībām un to institūcijām, kā arī sabiedriskajām un citām organizācijām nav tiesību iejaukties reliģisko organizāciju reliģiskajā darbībā.

(3) Valsts atzīst vecāku (adoptētāju) un aizbildņu tiesības audzināt savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību.

(4) Militārajā valsts dienestā neiesauc ordinētus garīdzniekus.

(5)Valsts un reliģisko organizāciju savstarpējās attiecības kārto Tieslietu ministrija, kas pēc reliģisko organizāciju lūguma sniedz tām nepieciešamo palīdzību organizatorisko, juridisko un citu jautājumu risināšanā.

(6) Valsts institūcijas uzrauga un kontrolē reliģisko organizāciju darbības atbilstību likumdošanas aktiem.

6. pants. Reliģiskās organizācijas un izglītība

(1) Ikvienam ir tiesības apgūt ticības mācību gan individuāli, gan kopā ar citiem reliģisko organizāciju mācību iestādēs.

(2) Jautājumu par ticības mācības pasniegšanu valsts un pašvaldību izglītības iestādēs regulē Latvijas Republikas Izglītības likums.

7. pants. Reliģisko organizāciju izveidošanas kārtība

(1) Draudzes dibinātāju vidū jābūt ne mazāk kā 25 Latvijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Vienai personai ir tiesības būt tikai par vienas draudzes dibinātāju. Iestāties draudzē un tajā darboties ir tiesības ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Jaunieši līdz 18 gadu vecumam draudzē var iestāties tikai ar vecāku (adoptētāju) vai aizbildņu rakstveida atļauju. Draudžu vēlētās institūcijās, izņemot to garīgo personālu, var ievēlēt tikai Latvijas pilsoņus.

(2) Desmit (vai vairāk) vienas konfesijas draudzes, kas ir reģistrētas Latvijas Republikā, var izveidot reliģisko savienību (baznīcu). Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 8. panta ceturtajā daļā norādītajām reliģiskajām organizācijām.

(3) Vienas konfesijas draudzes var izveidot valstī tikai vienu reliģisko savienību (baznīcu).

(4) Klosteri izveido reliģiskā savienība (baznīca), pieņemot par to attiecīgu lēmumu.

8. pants. Reliģisko organizāciju un garīgā personāla mācību iestāžu reģistrācija

(1) Draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un klosteri tiek reģistrēti Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijā tiek reģistrētas arī garīgā personāla mācību iestādes.

(2) Tieslietu ministrijai iesniegtie dokumenti jāizskata mēneša laikā. Izskatot to konfesiju un reliģiju draudžu dokumentus, kuras pirmo reizi uzsāk savu darbību Latvijas Republikā un kuras nepieder pie valstī jau reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), Tieslietu ministrijai ir tiesības uz vienu mēnesi pagarināt šo dokumentu izskatīšanas termiņu, informējot par to iesniedzēju.

(3) Lēmumu par reliģiskās organizācijas reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu pieņem tieslietu ministrs.

(4) To konfesiju un reliģiju draudzēm, kuras pirmo reizi uzsāk savu darbību Latvijas Republikā un kuras nepieder pie valstī jau reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), pirmo desmit gadu laikā ir jāpārreģistrējas Tieslietu ministrijā ik gadu, lai šī institūcija pārliecinātos par attiecīgo draudžu lojalitāti pret Latvijas valsti un to darbības atbilstību likumdošanas aktiem.

(5) Reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) izdarītie grozījumi un papildinājumi, kā arī dati par grozījumiem reliģisko organizāciju vadības un revīzijas komisiju sastāvā divu nedēļu laikā iesniedzami Tieslietu ministrijai.

(6) Ja reliģiskā organizācija tiek reģistrēta, tās vadītājam vai citai tās pilnvarotai personai izsniedz reģistrācijas apliecību.

9. pants. Reliģisko organizāciju un garīgā personāla mācību iestāžu reģistrācijai iesniedzamie dokumenti

(1) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona iesniedz Tieslietu ministrijai iesniegumu par reģistrāciju un pilnvaru, uz kuras pamata tiek kārtotas reģistrācijas lietas.

(2) Iesniegumam par draudzes reģistrāciju jāpievieno:

1) statūti (satversme, nolikums);

2) draudzes dibinātāju saraksts (personas vārds, uzvārds, dzīvesvieta, personas kods un paraksts);

3) izraksts no sapulces protokola par draudzes nodibināšanu, statūtu (satversmes, nolikuma) apstiprināšanu, vadības un revīzijas komisijas sastāvu.

(3) Iesniegumam par reliģiskās savienības (baznīcas) reģistrāciju jāpievieno:

1) statūti (satversme, nolikums);

2) draudžu — reliģiskās savienības (baznīcas) dibinātāju saraksts, ko apstiprina draudžu vadītāji;

3) izraksts no konferences (sinodes) protokola par reliģiskās savienības (baznīcas) nodibināšanu, tās pārvaldes institūcijām, vadības un revīzijas komisijas sastāvu.

(4) Iesniegumam par klostera vai garīgā personāla mācību iestādes reģistrāciju jāpievieno:

1) statūti (satversme, nolikums);

2) reliģiskās savienības (baznīcas) lēmums par klostera vai garīgā personāla mācību iestādes izveidošanu;

3) informācija par vadības sastāvu.

10. pants. Reliģisko organizāciju statūti (satversme, nolikums)

(1) Reliģisko organizāciju statūtos (satversmē, nolikumā) jānorāda:

1) reliģiskās organizācijas nosaukums un konfesionālā piederība, turklāt šim nosaukumam nepārprotami jāatšķiras no citu Latvijas Republikā jau reģistrētu reliģisko organizāciju nosaukuma;

2) reliģiskās organizācijas saistības savā darbībā ievērot Latvijas Republikas Satversmi un likumus;

3) mācība (Svētie raksti, dogmatika un konfesionālās īpatnības), reliģisko ceremoniju formas, reliģiskās darbības mērķi un uzdevumi;

4) reliģiskās organizācijas struktūra, vadības un revīzijas komisijas ievēlēšanas kārtība, to kompetence;

5) reliģiskās organizācijas darbības teritorija un vadības atrašanās vieta;

6) draudzes locekļu iestāšanās un izstāšanās kārtība, viņu tiesības un pienākumi;

7) reliģiskās organizācijas tiesības, pienākumi, tās manta un finansu līdzekļi;

8) reliģiskās organizācijas likvidēšanās kārtība un likvidēšanās rezultātā palikušā īpašuma turpmāka izmantošana.

(2) Ar statūtiem (satversmi, nolikumu) reliģiskās organizācijas var regulēt arī citus iekšējās dzīves jautājumus.

(3) Ja draudze atzīst savu piederību pie kādas no valsts teritorijā pastāvošajām konfesijām, tas jānorāda draudzes iesniegumā, ko apstiprina attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas) vadība. Ja draudze nevēlas iekļauties kādā no jau esošajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), tas jānorāda statūtos (satversmē, nolikumā) ar piebildi, ka draudze darbojas autonomi. Šis noteikums neattiecas uz tām konfesijām, kuru kanoniskie noteikumi nepieļauj autonomu draudžu darbību.

11. pants. Reģistrācijas atteikums

(1) Reliģiskā organizācija netiek reģistrēta, ja:

1) nav iesniegti visi šā likuma 9.pantā norādītie dokumenti, kā arī ja tie neatbilst šā likuma 10.panta noteikumiem;

2) statūtos (satversmē, nolikumā) fiksētā organizācijas mācība, mērķi un uzdevumi ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumdošanas aktiem;

3) tā ar savu darbību apdraud valsts drošību, sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību, sludina reliģiskās neiecietības un naida idejas vai citādi ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmē un likumos noteikto.

(2) Lēmumā par reģistrācijas atteikumu jānorāda iemesli, kuru dēļ reliģiskās organizācijas reģistrācija tiek atteikta.

(3) Lēmums ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc tā pieņemšanas jāizsniedz reliģiskās organizācijas vadītājam vai citai tās pilnvarotai personai.

(4) Reliģiskajai organizācijai ir tiesības atkārtoti iesniegt dokumentus reģistrācijai, ja ir novērsti lēmumā par reģistrācijas atteikumu norādītie iemesli.

12. pants. Tieslietu ministra lēmuma pārsūdzēšana

Lēmumu par reliģiskās organizācijas reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu var pārsūdzēt tiesā desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas.

13. pants. Reliģisko organizāciju tiesības

(1) Reliģiskās organizācijas ar to reģistrācijas brīdi iegūst juridiskās personas statusu.

(2) Tikai reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām) ir tiesības izveidot klosterus un garīgā personāla mācību iestādes.

(3) Tikai reģistrētajām reliģiskajām organizācijām un to izveidotajām iestādēm ir tiesības savās veidlapās un zīmogos lietot reliģisko organizāciju nosaukumus un simboliku.

14. pants. Reliģisko organizāciju darbība

(1) Reliģiskās organizācijas savu garīgo personālu ievēlē vai ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar statūtiem (satversmi, nolikumu), bet citus darbiniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba saskaņā ar darba likumdošanas aktiem.

(2) Reliģiskās savienības (baznīcas), klosteri un draudzes darbojas, pamatojoties uz attiecīgās konfesijas kanoniskajiem noteikumiem un saviem statūtiem (satversmi, nolikumu).

(3) Reliģisko darbību publiskās vietās var veikt tikai reliģiskās organizācijas ar pašvaldību piekrišanu. Veicot reliģisko darbību, nedrīkst pārkāpt sabiedriskās kārtības noteikumus.

(4) Ārvalstu garīdzniekus vai misionārus reliģiskās darbības veikšanai Latvijas Republikā var uzaicināt tikai reliģiskās organizācijas, noformējot viņiem uzturēšanās atļaujas likumos noteiktajā kārtībā.

(5) Reliģisko darbību slimnīcās, pansionātos, soda izciešanas vietās un Nacionālo bruņoto spēku formējumos reliģiskās organizācijas var veikt, ja to vēlas tajos esošās personas. Paredzētā pasākuma laiks un vieta jāsaskaņo ar attiecīgo iestāžu administrāciju. Reliģisko organizāciju darbība Nacionālo bruņoto spēku formējumos notiek, ievērojot Aizsardzības ministrijas izstrādātos noteikumus.

(6) Reliģisko organizāciju un ticīgo darbība ir ierobežojama tikai tajos gadījumos, kad tiek pārkāpta Latvijas Republikas Satversme un likumi.

(7) Reliģiskās organizācijas katru gadu ne vēlāk kā 1.martā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz pārskatu par savu darbību Tieslietu ministrijai.

15.pants. Reliģisko organizāciju saimnieciskā darbība un uzņēmējdarbība

(1) Reliģiskajām organizācijām ir tiesības veikt saimniecisko darbību. Ja reliģiskās organizācijas ieņēmumi no saimnieciskās darbības kalendārā gada laikā 500 reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu, kuru valdība noteikusi attiecīgajam laika posmam, šai organizācijai jādibina savs uzņēmums, kas jāreģistrē saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(2) Reliģiskajām organizācijām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību atbilstoši likumam “Par uzņēmējdarbību”.

(3) Reliģiskās organizācijas un tās uzņēmuma tiesiskās attiecības regulē spēkā esošie likumdošanas akti, kā arī šīs organizācijas statūti (satversme, nolikums) vai atsevišķs līgums.

(4) Ieņēmumi no saimnieciskās darbības un uzņēmējdarbības rezultātā gūtā peļņa izlietojama reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) paredzētajiem mērķiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(5) Reliģiskās organizācijas kārto grāmatvedību, sastāda pārskatus un maksā nodokļus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

16. pants. Reliģisko organizāciju īpašums

(1) Reliģisko organizāciju īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta. Tiesības rīkoties ar nekustamo mantu ir vienīgi draudžu, reliģisko savienību (baznīcu) un klosteru vēlētām institūcijām, ja statūtos (satversmē, nolikumā) nav noteikta cita kārtība.

(2) Ja Latvijas Republikā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgais centrs atrodas ārvalstī, tam nevar piederēt šīs organizācijas nekustamais īpašums, kā arī manta, kas atzīta par kultūras pieminekli.

(3) Dievnamus, mākslas un citas vērtības, kuras atzītas par kultūras pieminekļiem, reliģiskās organizācijas uztur atbilstoši likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktajām prasībām.

(4) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

17. pants. Reliģisko organizāciju likvidēšanās un reorganizācijas kārtība

(1) Reliģiskās organizācijas, izņemot klosterus, var likvidēties vai reorganizēties to statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā.

(2) Klostera un garīgā personāla mācību iestādes darbība izbeidzas, ja reliģiskā savienība (baznīca), kas ir tās dibinātāja, statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par tās darbības izbeigšanu.

(3) Lēmums par reliģiskās organizācijas likvidēšanos, reorganizāciju vai darbības izbeigšanu desmit dienu laikā jāpaziņo Tieslietu ministrijai.

(4) Draudze, kura izstājas no kādas reliģiskās savienības (baznīcas), tiek pārreģistrēta atbilstoši šā likuma 8. panta ceturtajai daļai. Šis noteikums neattiecas uz tām konfesijām, kuru kanoniskie noteikumi nepieļauj autonomu draudžu darbību.

(5) Ja reliģiskā organizācija, kura ir pieņēmusi lēmumu par likvidēšanos vai reorganizāciju, nolemj atjaunot savu darbību vai sākotnējo statusu, tai ir jāpārreģistrējas atbilstoši šā likuma prasībām.

(6) Ja reliģiskās savienības (baznīcas) darbības laikā tajā apvienoto draudžu skaits kļūst mazāks par šā likuma 7.pantā noteikto, tas nav pamats reliģiskās savienības (baznīcas) likvidācijai. Šajā gadījumā reliģiskajai savienībai (baznīcai) gada laikā jāpalielina tajā apvienoto draudžu skaits līdz likumā noteiktajam. Ja gada laikā tas netiek izdarīts, reliģiskā savienība (baznīca) likvidējama.

18. pants. Reliģisko organizāciju darbības izbeigšana

(1) Ja reliģiskā organizācija pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi un likumus, tās darbību var izbeigt tiesa.

(2) Ja reliģiskā organizācija pārkāpj likumus, Tieslietu ministrija rakstveidā brīdina attiecīgās organizācijas vadītāju un pieprasa izbeigt nelikumīgo darbību.

(3) Tiesības ierosināt tiesā jautājumu par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu ir:

1) ģenerālprokuroram;

2) tieslietu ministram.

(4) Tiesa var izbeigt reliģiskās organizācijas darbību, ja tā:

1) sludina reliģiskās neiecietības vai naida idejas;

2) neievēro pati vai aicina citus neievērot likumu;

3) pārkāpj vai neievēro reliģiskās organizācijas statūtus (satversmi, nolikumu);

4) ar savu darbību apdraud valsts drošību, sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību.

(5) Tiesas nolēmumu par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

(6) Tieslietu ministrija, pamatojoties uz tiesas nolēmumu par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu, septiņu dienu laikā izslēdz šo organizāciju no reģistra.

19. pants. Reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanas sekas

(1) Ar dienu, kad likumīgā spēkā stājas tiesas nolēmums par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu vai kad ir pieņemts šīs organizācijas lēmums par likvidēšanos vai reorganizāciju, reliģiskajai organizācijai tās statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā jāpieņem lēmums par tās īpašuma tiesību pārņemšanu. Ja īpašuma tiesību pārņēmēja nav, īpašumu pārņem valsts.

(2) Ja reliģiskās organizācijas darbība tiek izbeigta, tā Latvijas Darba likumu kodeksā noteiktajā kārtībā izbeidz darba attiecības ar visiem reliģiskajā organizācijā strādājošiem darbiniekiem.

Pārejas noteikumi

1. Tām reliģiskajām draudzēm, savienībām (baznīcām) un klosteriem, kuri Tieslietu ministrijā reģistrēti pirms šā likuma spēkā stāšanās, juridiskais statuss netiek mainīts.

2. Visām jau pastāvošajām reliģiskajām organizācijām neatkarīgi no to reģistrācijas laika jāsaskaņo savi statūti (satversme, nolikums) ar šo likumu līdz 1996. gada 1. jūlijam un, ja nepieciešams, atbilstoši likuma prasībām:

1) jāpārstrādā un jāpieņem statūti (satversme, nolikums);

2) jāpārveido struktūra un jāizveido vadības un revīzijas institūcijas;

3) jāgroza nosaukums, nosaukuma saīsinājums un simbolika.

3. Šajā likumā paredzētās reliģisko savienību (baznīcu) tiesības ir attiecināmas arī uz Dievturu sadraudzi un Rīgas ebreju reliģisko draudzi.

4. Ministru kabinetam līdz 1995. gada 1.oktobrim jāatjauno Tieslietu ministrijas struktūrā Reliģijas lietu departaments.

5. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par reliģiskajām organizācijām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 40.nr.) un likums “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par reliģiskajām organizācijām”” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 7.septembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1995.gada 26.septembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!