INFORMĀCIJA

Atveram durvis, laižam namā sauli un pasauli

Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā

Pie 18. gadsimta sākumā celtās Rizgu rijas, kas bija pirmā senceltne, kuru 1928. gadā pārveda uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, un ir pati lielākā rekonstruētā guļbūve Baltijas valstīs, 15. septembrī svinīgi atklāja Eiropas mantojuma dienas. Ievaduzrunu teica Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Klātesošos sveica Eiropas Padomes Kultūras mantojuma departamenta vadītājs Hose Marija Balesters (Josč Maria Ballester). Svinīgo brīdi ar savu klātbūtni pagodināja arī vairāku valstu vēstnieki un citas prominentas personas. Dziedāja "Dzeguzēni", un muzeja ļaudis ciemiņus mieloja ar rudzu maizi, medu, piparkūkām un citiem lauku sētas gardumiem. Līņāja rudenīgs lietutiņš un agri metās tumšs, ļaujot iztēloties, kā plašajā rijā izskatījās pirms pārsimts gadiem, kad piedarbā kūla ar spriguļiem vai kuļamiem bluķiem un vienīgā gaisma nāca no "rūķīša", kur dega malka.

Kultūras ministrs Jānis Dripe savā uzrunā citēja Roberta Mūka rindas par atvērtām durvīm, pa kurām pie mums ienāk saule un reizēm — pasaule. Caur savām kultūras vērtībām mēs labāk iepazīstam paši sevi, un mūs iepazīst pasaule. Šis kultūras mantojuma saglabāšanas un saulē celšanas pienākums kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem Eiropas gaitā uz vienotību, brīvību un demokrātiju tika akcentēts jau 1993. gadā EP valstu vadītāju sanāksmē Vīnē. Par to runāja arī eksperti Uve Nolts (Uwe Noldt) no Vācijas, Maikls Haringtons (Michael Harrington) un Valters Traufers (Walter Traufer) no Šveices.

Latvijas arhitekti, etnogrāfi, arheologi un pieminekļu aizsardzības speciālisti un viņu kolēģi no ārvalstīm iepazinās ar arhitektūras un mākslas pieminekļu stāvokli un to aizsardzības problēmām. Notika starptautisks seminārs, konkrēti tika spriests par koka būvniecības tradīcijām, realitāti un tuvākās un tālākās darbības mērķiem un formām.

Sestdien un svētdien visos Latvijas novados mantojuma dienu dalībniekus un viesus uzņēma novadpētniecības un vēstures muzeji, zemnieku, kalēju un zvejnieku sētas, dzirnavas, dievnami un piemiņas vietas. Kā atzīmēja Balestera kungs, pērn mantojuma dienās kultūras pieminekļus apskatījuši 16 miljoni cilvēku, šogad šis skaitlis būs krietni lielāks. Jo svarīgs šo dienu uzdevums ir panākt, lai ik tauta savus kultūras pieminekļus uzskatītu nevis par uzraudzības objektiem, bet visas nācijas dārgumiem, kuru aizsardzībā jāiesaistās gan dažādām oficiālām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā, ikvienam cilvēkam.

Aina Rozeniece,
"LV" nozares redaktore