Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

Sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos, proti, ka 2006. gada 4. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" ir zaudējuši spēku 2024. gada 1. jūlijā, nepieciešams veikt izmaiņas noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatojumā, kā arī nodrošināt noteikumos ietverto tiesību normu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.⁵ pantā ietverts deleģējums saistošo noteikumu izdošanai, proti, lai suns neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus, pašvaldības nosaka, kurās attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts: 1) atrasties ar suni; 2) atrasties ar suni bez pavadas.

Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 411 "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi" (turpmāk – MK noteikumu Nr. 411) nosaka vispārējo regulējumu valstī, tostarp paredz, ka suns publiskās vietās pārvietojas pavadā, izņemot gadījumus, kad pašvaldība ir noteikusi konkrētas vietas, kur atļauta suņu atrašanās bez pavadas. Tomēr praksē iedzīvotāji primāri orientējas uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kā sev tuvāko un saprotamāko normatīvo aktu.

Lai novērstu atšķirīgu interpretāciju iespējas, mazinātu strīdus un nodrošinātu viennozīmīgu regulējuma izpratni, saistošajos noteikumos ir nepieciešams skaidri noteikt, ka Saulkrastu novada publiskajās vietās sunim jāatrodas pavadā, paredzot izņēmumu tikai pašvaldības noteiktajās atļautajās vietās.

Ievērojot Pašvaldībai noteikto deleģējumu pašvaldība ir iestrādājusi saistošajos noteikumos regulējumu, kas paredz, ka gadījumā, ja suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pastāvīgu un pilnīgu suņa kontroli, ar suni bez pavadas atļauts atrasties:

– iekšzemes publiskajos ūdeņos ārpus peldvietām, laika posmā no 30. augusta līdz 1. maijam, ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes publiskos norādījumus par suņu vešanu pavadā laikā, kad piekrastē uzturas roņu mazuļi;

– novada administratīvās teritorijas krasta kāpu aizsargjoslā, izņemot vietas, kur tas ir aizliegts ar citiem normatīvajiem aktiem;

– meža teritorijā.

Atbilstošai Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtajai informācijai, prakse rāda, ka tieši brīvi palaisti mājdzīvnieki ir lielākais drauds roņu mazuļu veselībai un dzīvībai. Dabas aizsardzības pārvalde ir lūgusi veikt preventīvus pasākumus, kas ierobežotu suņu atrašanos pludmalēs bez pavadas, piemēram, izvietojot informāciju vietējos medijos un pašvaldības tīmekļa vietnē un uzstādot brīdinājuma zīmes pludmalēs, kā arī laika periodā no 15. marta līdz 30. aprīlim nozīmēt pašvaldības policijas papildu ekipāžu, lai īpaši nedēļas nogalēs kontrolētu šo ierobežojumu ievērošanu un pasargātu pelēkos roņus no savainošanas, kā arī iedzīvotāju mājdzīvniekus no roņu potenciāli pārnēsātajām slimībām. Ņemot vērā Dabas aizsardzības pārvaldes sniegto informāciju, saistošajos noteikumos ietverts nosacījums, ka iekšzemes publiskajos ūdeņos ārpus peldvietām vedot pastaigā suni jāievēro Dabas aizsardzības pārvaldes publiskos norādījumus par suņu vešanu pavadā laikā, kad piekrastē uzturas roņu mazuļi.

Saistošie noteikumi noteic, ka gadījumā, ja suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pastāvīgu un pilnīgu suņa kontroli, ar suni bez pavadas atļauts atrasties arī novada administratīvās teritorijas krasta kāpu aizsargjoslā, izņemot vietas, kur tas ir aizliegts ar citiem normatīvajiem aktiem. Atbilstoši 2021. gada 9. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 740 "Dabas parka "Piejūra" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 10.13. apakšpunktā noteiktajam dabas parka teritorijā aizliegts pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību. Līdz ar to ietverta atruna, ka ar suni bez pavadas atļauts atrasties krasta kāpu aizsargjoslā, izņemot vietas, kur tas ir aizliegts ar citiem normatīvajiem aktiem.

Pašvaldības saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju drošību un tiesisko skaidrību attiecībā uz mājdzīvnieku, tai skaitā suņu, turēšanu Saulkrastu novada administratīvajā teritorijā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumiem Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība" (turpmāk – MK noteikumi 692) Saulkrastu novada administratīvajā teritorijā ir apstiprināta viena oficiāla jūras peldvieta – atrodas Rīgas līča piekrastē, peldvieta "Centrs" ir teritorija no gājēju tilta pār Pēterupi (iepretim Zvaigžņu ielai) līdz ceļam pie jūras (iepretim Bīriņu ielai), tās garums ziemeļu – dienvidu virzienā ir 800 metri. Minētajā peldvietā aizliegums atrasties ar suni izriet no MK noteikumu Nr. 692 13. punkta, kas noteic, ka Peldvietas apsaimniekotājs nodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu (piemēram, lai peldvietā neuzturētos un netiktu vesti pastaigā vai peldināti dzīvnieki).

Rīgas jūras līča pludmale Saulkrastu administratīvajā teritorijā atrodas blīvi apdzīvotā zonā, to intensīvi apmeklē novada iedzīvotāji un viesi. Lai visas apmeklētāju grupas varētu ērti, droši un veselīgi atpūsties, nepieciešams izveidot saprotamu tiesisko regulējumu, lai izvairītos no konfliktsituācijām apmeklētāju vidū.

Noteiktais laika periods (no 30. augusta līdz 1. maijam) ir izvērtēts un atbilstošs mērķa sasniegšanai, ņemot vērā gan pludmales apmeklējuma intensitāti, suņu īpašnieku paradumus un uzvedību, gan apsaimniekošanas principu (pirms/pēc peldsezonas) īstenošanu Rīgas jūras līča pludmalē.

Vienlaikus šāds regulējums uzlabo tiesisko skaidrību, jo iedzīvotājiem tiek sniegts saprotams un nepārprotams vēstījums par to, kāda kārtība ir jāievēro Saulkrastu novada publiskajās vietās. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā, ka saistošajiem noteikumiem jābūt viegli uztveramiem un piemērojamiem ikdienas situācijās, bez nepieciešamības veikt papildu normatīvo aktu sistēmisku analīzi.

Ar šiem noteikumiem noteikto ierobežojumu kontrole tiešā veidā neietekmē budžeta izdevumu sadaļu, jo noteikumu kontrole ietilpst pašvaldības policijas amatpersonu amata pienākumos. Var tikt ietekmēta budžeta ieņēmumu sadaļa, taču tā nav precīzi aprēķināma, jo ir atkarīga no iekasētajiem naudas sodiem par noteikumu pārkāpumiem.

Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Saulkrastu novada pašvaldības policija.

Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Saulkrastu novada pašvaldības Administratīvā komisija.

Par saistošo noteikumu projektu 2026. gada 25. martā ir saņemts personas ierosinājums, kurā iesniedzēja norāda, ka uzskata par pāragru un nepamatotu saistošajos noteikumos atļaut suņu vešanu pastaigās bez pavadas jebkurā publiskā vietā – pludmalē, kāpu mežā, t.s. centra mežā u.c. 3.4. punktā noteiktais pienākums dzīvnieka īpašniekam vai turētājam nodrošināt kontroli un pavadas uzlikšanu sunim, ja saņemti citu personu iebildumi, būtībā pieļauj nekontrolējama suņa palaišanu bez pavadas, un uzliek par pienākumu citiem cilvēkiem norādīt viņa saimniekam uz šo problēmu. Tāpat iesniedzēja norāda, ka pāragrs ir arī 3.1. punkta pieļāvums, ka bez pavadas atļauts atrasties, ja suņa saimnieks vai turētājs nodrošina pastāvīgu un pilnīgu suņa kontroli, jo lielai daļai suņu saimnieku izpratne, ka pastāvīga un pilnīga suņa kontrole nozīmē prasmi nekavējoties suni atsaukt pie sevis, kad tuvumā parādās kāds cilvēks vai suns.  

Domes sēdes laikā secināts, ka priekšlikumā ietverts viedoklis, bet netiek izteikti priekšlikumi regulējuma izmaiņām. Ņemot vērā, ka minētie grozījumi izskatīti divās Tautsaimniecības, attīstības un vides komitejas sēdēs, plaši diskutējot par suņu vešanas bez pavadas pieļaujamību, deputāti balsoja par saistošo noteikumu redakciju sagatavotajā redakcijā. Balsojot 10 (desmit) – "Par" un 2 (diviem) atturoties. Noteikumi tika apstiprināti.