Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par informācijas atklātību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.09.1995., Nr. 138 (421) https://www.vestnesis.lv/ta/id/36742

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatā iecelti

Vēl šajā numurā

12.09.1995., Nr. 138 (421)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr.1029)
Ministru kabineta 1995.gada 5.septembra sēdes akceptēts
un 8.septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Par informācijas atklātību

1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likums izstrādāts ar mērķi noteikt, ka valsts pārvaldes iestāžu (turpmāk tekstā — “iestādes”) pienākums ir sniegt to rīcībā esošo informāciju jebkuram valsts iedzīvotājam un Latvijas Republikā reģistrētai juridiskai personai.

Lai neradītu morālu vai materiālu kaitējumu fiziskām un juridiskām personām un nodrošinātu informācijas aizsardzību, likumā tiek noteikti izņēmuma gadījumi, kad pieeja informācijai tiek ierobežota.

2.pants. Likuma objekts

Likuma objekts ir informācijas nesējos esoša informācija: dokumentu veidā, datoros esoša vai citā vizuālā vai skaņas veidā.

3.pants. Likuma subjekti

Likuma subjekti ir iestādes, kuru rīcībā ir informācija, un fiziskās, un juridiskās personas, kuras realizē savas tiesības saņemt informāciju.

4.pants. Likuma darbības sfēra

Likums attiecas uz informāciju, kuru rada, ierosina, apkopo, uzkrāj, apstrādā, lieto, iznīcina iestādes vai citas personas to uzdevumā, īstenojot savas tiesības, pildot pienākumus un aizstāvot savas likumīgās intereses.

Ar šo likumu netiek regulēta fizisko personu īpašumā esošas informācijas izmantošana.

Šajā likumā netiek regulēta tādas informācijas izmantošana, kurai citos likumos noteikts īpašs lietošanas un izplatīšanas režīms.

5.pants. Aizliegums informācijai nepamatoti piešķirt konfidencialitātes un valsts noslēpuma statusu

Informācijai aizliegts piešķirt konfidencialitātes vai valsts noslēpuma statusu, lai kādas fiziskas, juridiskas personas vai iestādes interesēs slēptu likumu vai citu tiesību aktu pārkāpumus, darba neefektivitāti, lai novilcinātu vai atteiktu informācijas sniegšanu.

2.nodaļa. Informācijas iedalījums

6.pants. Informācijas grupas

Informācija tiek dalīta trīs grupās, vadoties no tās satura un nozīmīguma:

1) vispārpieejama informācija;

2) konfidenciāla informācija;

3) valsts noslēpums.

Pieeja informācijai tiek ierobežota, ņemot vērā kaitējuma raksturu un zaudējumus, kas rastos nepamatotā informācijas izpaušanas gadījumā.

7.pants. Vispārpieejamā informācija

Vispārpieejamā informācija veidojas publisko un privāto tiesību subjektu darbības rezultātā, tā ietver ziņas par personām vai faktiem, kas atbilstoši šī likuma prasībām netiek klasificētas kā konfidenciālas vai valsts noslēpums.

Vispārpieejamo informāciju ir tiesīgs saņemt jebkurš Latvijas Republikas iedzīvotājs un Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona.

Pieprasītājam nav jāpaskaidro, kādam nolūkam vispārpieejamā informācija nepieciešama.

8.pants. Konfidenciālā informācija

Par konfidenciālu informāciju tiek uzskatīta, ja:

1) informācija paredzēta iestādes iekšējai lietošanai;

2) informācija attiecas uz uzņēmējdarbības noslēpumiem;

3) informācija attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu, konkursu un līdzīga rakstura pārbaužu novērtējuma procesu;

4) informācija attiecas uz fiziskās personas privāto dzīvi (personas informācija);

5) informācija ir saistīta ar kontroles un regulēšanas pasākumiem likumpārkāpumu novērošanai, atbilstoši Operatīvās darbības likumam un citiem tiesību aktiem.

9.pants. Iestādes iekšējā informācija

Par iestādes iekšējo informāciju tiek uzskatīta informācija, kas iestādei nepieciešama, veicot sagatavošanas darbus lietas kārtošanai, t.i., iekšējās apspriedes, lai pieņemtu lēmumu, izveidotu darbības plāna skices, izpildītu likumu.

Par iestādes iekšējo informāciju uzskatāmi arī neapstrādātu (neizvērtētu) datu apkopojumi.

Par iestādes iekšējo informāciju netiek uzskatīti izejošie dokumenti un cita informācija, kas tiek izmantota publiskajās diskusijās.

10.pants. Uzņēmējdarbības noslēpumi

Par uzņēmējdarbības noslēpumiem tiek uzskatīta informācija, kas attiecas uz ražošanas metodēm, darbības analīzēm un aprēķiniem, ziņas par kontu stāvokli bankās, biznesa plāni — t.i., ja informācijai ir tāds raksturs, kad citas personas to var izmantot pretlikumīgai konkurencei savas saimnieciskās darbības vai citās interesēs.

Fizisko un juridisko personu uzņēmējdarbības noslēpumu aizsardzība nedrīkst ierobežot institūciju, citu juridisko un fizisko personu likumā paredzētās tiesības saņemt informāciju, kas ir vispārpieejama saskaņā ar likumiem “Par uzņēmumu gada pārskatiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 34.nr.), “Par akciju sabiedrībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24./25.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 96., 149.nr.; 1995, 6.nr.), “Par valsts statistiku” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs 1993, 24./25.nr.), “Par bankām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23.nr.), “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 27./28.nr.; 1992, 18./19.nr.) un citiem tiesību aktiem.

11.pants. Fizisko personu privātās dzīves konfidencialitāte

Par konfidenciāla rakstura informāciju, kas attiecas uz fizisko personu privāto dzīvi, tiek uzskatītas ziņas par personas un to ģimenes locekļu personas kodu, pilsonību, civilstāvokli, dzīvesvietu, sodāmību, ienākumiem (ienākumu deklarācijas), piederošo autotransportu un nekustamo īpašumu, piederību reliģiskajām un politiskajām organizācijām, izņemot likumos un citos tiesību aktos noteiktos gadījumus.

Konfidenciāla ir informācija par fizisko personu veselības stāvokli.

12.pants. Valsts institūciju pienākums neizpaust informāciju par fizisko personu privāto dzīvi

Konfidenciālo informāciju par fiziskām personām var sniegt tikai ar viņu piekrišanu.

Citām fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības iestādēs pieprasīt un saņemt informāciju par fiziskām personām tikai likumos paredzētos gadījumos un kārtībā, ja tās pierāda savu interešu juridisko pamatojumu.

13.pants. Tiesības informācijai noteikt konfidencialitātes statusu

Norādot šajā likumā paredzēto pamatojumu, konfidencialitātes statusu informācijai ir tiesīgs noteikt informācijas autors vai iestādes vadītājs, izdodot rīkojumu Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

Lēmumu par atteikšanos sniegt pieprasītājam konfidenciālo informāciju paraksta iestādes vadītājs.

14.pants. Valsts noslēpums

Par valsts noslēpumu tiek uzskatīta informācija:

1) kuru izpaužot, var radīt risku vai draudus valsts iekšējai un ārējai drošībai;

2) kuras izpaušana var nodarīt būtisku kaitējumu Latvijas Republikas interesēm, aizsardzības spējām un drošībai, ekonomiskajam un zinātniski tehniskajam potenciālam, valsts ekoloģiskajam stāvoklim;

3) ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu;

4) Operatīvās darbības likumā noteiktās ziņas;

5) citos ar likumiem noteiktajos gadījumos.

15.pants. Informācijas atzīšana par valsts noslēpumu

Valsts noslēpumu objektu sarakstu, kā arī tās informācijas apjomu un saturu, kas atzīstama par valsts noslēpumu, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Slepenības pakāpes tiek noteiktas Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

16.pants. Tiesības informācijai piešķirt valsts noslēpuma statusu

Katram atsevišķam dokumentam vai citam informācijas nesējam valsts noslēpuma statusu piešķir persona, kas paraksta, vai iestāde, kas apstiprina dokumentu, atbilstoši šī likuma 14.panta noteikumiem.

17.pants. Valsts noslēpumu atslepenošana

Valsts noslēpumu objektu sarakstu regulāri, bet ne retāk kā reizi trīs gados pārskata Latvijas Republikas Ministru kabinets, izskatot motivētus priekšlikumus par izmaiņām šajā sarakstā.

Ministru kabinetam ir tiesības, ja tas nepieciešams, atbilstoši citos likumos noteiktajiem gadījumiem, atslepenot valsts noslēpumu.

Valsts noslēpumus atslepeno, ja saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām tie iekļaujami atklātā informācijas apmaiņā atbilstoši likumam “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (Latvijas Vētnesis, 1994, 11.nr.).

18.pants. Valsts noslēpumu nodrošināšana

Informāciju, kas satur valsts noslēpumu, reģistrē, noformē, izmanto, glabā un iznīcina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

3.nodaļa. Informācijas sniegšana

19.pants. Pienākums sniegt informāciju

Pēc pieprasījuma saņemšanas no fiziskas vai juridiskas personas iestādes pienākums ir šī likuma un citu tiesību aktu noteiktajā kārtībā sniegt informāciju, kas ir šīs iestādes rīcībā.

Ja informācija satur daļu vispārpieejamās informācijas un daļu neizpaužamā materiāla (konfidenciālo informāciju, valsts noslēpumu), iestāde izsniedz vispārpieejamo daļu, ja informācija pēc neizpaužamās daļas izņemšanas nav zaudējusi savu saturu.

20.pants. Informācijas reģistrs

Katra iestāde atkarībā no tās rīcībā esošās informācijas veida un rakstura informāciju reģistrē speciāli iekārtotā informācijas reģistrā (kartotēkā, žurnālā vai datora datu bāzē), norādot:

1) informācijas grupu, kas tiek glabāta sistēmā;

2) informācijas nosaukumu, dokumentiem norādot nepieciešamos rekvizītus atbilstoši lietvedības standartam;

3) informācijas autora vārdu, uzvārdu, amatu.

Informācijas pieprasītājam ir tiesības iepazīties ar informācijas reģistru, kas ir atklāti pieejams. Vispārpieejamā informācija tiek reģistrēta atsevišķi no konfidenciālās informācijas.

21.pants. Tiesības pieprasīt informācijas mainīšanu

Fiziskām un juridiskām personām ir tiesības iepazīties ar informāciju par sevi, pārliecināties par datu pareizību.

Konstatējot kļūdu, personām ir tiesības rakstiskā formā pieprasīt labojumu izdarīšanu, un, ja par personu savākti likumā neatļauti dati, tiesības pieprasīt to dzēšanu.

22.pants. Informācijas saņemšanas veidi

Informāciju attiecīgajā iestādē var saņemt:

1) uz vietas, saņemot bezmaksas konsultāciju gadījumos, ja pieprasītā informācija nav papildus jāpārbauda vai jāapstrādā, nav nepieciešams izgatavot dokumentu u.c. kopijas;

2) saņemot dokumentu kopijas;

3) saņemot reprodukciju ar fotokopijas palīdzību vai citu tehnisku līdzekļu palīdzību, izmantojot vizuālos vai skaņas līdzekļus.

Samaksas apmēru par informācijas un dokumentu tehnisko sagatavošanu izsniegšanai nosaka Ministru kabinets.

Valsts varas, pārvaldes un tiesībaizsardzības iestādes informāciju saņem bez maksas.

23.pants. Informācijas pieprasījuma forma

Persona, kura vēlas saņemt informāciju, iesniedz rakstisku pieprasījumu.

Pieprasījumā ir jānorāda dokumenta vai citas informācijas, kuru vēlas saņemt, nosaukums, fiziskai personai jānorāda vārds, uzvārds, dzīves vai atrašanās vieta Latvijas Republikā, juridiskai personai — nosaukums, juridiskā adrese vai atrašanās vieta Latvijas Republikā.

Vispārpieejamo informāciju var pieprasīt arī mutiski, nosaucot iepriekšminētās ziņas.

Pieprasot konfidenciālo informāciju, personai iesniegumā jāpamato savs pieprasījums un jānorāda mērķis, kādam tā tiks izmantota.

Saņemot konfidenciālo informāciju, persona uzņemas saistības to izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā ir pieprasīta.

24.pants. Par informācijas sniegšanu atbildīgā persona

Par informācijas sniegšanas nodrošinājumu šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā ir atbildīgs katras iestādes vadītājs. Iestādes vadītājs var pilnvarot konkrētu iestādes amatpersonu, kura ir atbildīga par informācijas sniegšanas nodrošinājumu.

25.pants. Kārtība, kādā tiek izskatīti informācijas sniegšanas pieprasījumi

Gadījumos, kad pieprasīto informāciju nav iespējams sniegt nekavējoties pieprasījuma dienā, iestāde 7 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas:

1) nosaka datumu, laiku un veidu, kā ieinteresētā persona var iepazīties ar informāciju uz vietas iestādē;

2) izsniedz pieprasītās kopijas, izrakstus, reprodukcijas u.c.;

3) sniedz rakstisku atbilsi pieprasītājam, paskaidrojot iemeslus, kāpēc, ievērojot šī likuma prasības, informācijas sniegšana tiek atteikta;

4) nosūta pieprasījumu citai — šajā lietā kompetentai iestādei, par to paziņojot iesniedzējam.

Ja objektīvu iemeslu dēļ informāciju nav iespējams sagatavot 7 dienu laikā — ir nepieciešama papildus pārbaude, jāpieprasa papildus ziņas u.c. — informācija jāsniedz 30 dienu laikā.

Lai nodrošinātu masu informācijas līdzekļu pārstāvju tiesības, iestādes sniedz informāciju pieprasījuma dienā, bet gadījumos, kad nepieciešams informāciju papildus pārbaudīt vai apkopot, masu informācijas līdzekļiem to sniedz ne vēlāk kā piecu dienu laikā.

4.nodaļa. Informācijas pieprasītāju tiesību aizsardzība

26.pants. Atbildība par konfidenciālas informācijas izpaušanu

Ja iestāde vai fiziskā un juridiskā persona nav ievērojusi šajā likumā noteikto informācijas aizsardzību un izpaudusi konfidenciālo informāciju (vai citā veidā nelikumīgi to izmantojusi), ar to nodarot kaitējumu personām, uz kurām šī informācija attiecas, vainīgā persona cietušajiem atlīdzina radušos zaudējumus likumos noteiktajā kārtībā.

27.pants. Tiesības veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpumu

Personu loku, kurām ir tiesības veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpumu, nosaka valsts iestādes vadītājs, ņemot vērā likumos un citos tiesību aktos personai noteiktās prasības.

Darba līgumā vai rīkojumā par iecelšanu amatā tiek paredzēti papildus pienākumi par valsts noslēpumu aizsardzības noteikumu ievērošanu, paredzot pienākumu neizpaust valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Pēc darba attiecību izbeigšanās personu un darbinieku pienākums ir neizpaust valsts noslēpumu saturošu informāciju, kas tiem kļuvusi zināma, izpildot dienesta pienākumus.

28.pants. Atbildība par valsts noslēpuma izpaušanu

Ja valsts noslēpumu aizsardzības noteikumu pārkāpšanā ir nozieguma sastāvs, vainīgā persona par valsts noslēpumu izpaušanu atbild saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu.

Par valsts noslēpumu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā valsts noslēpums vai tā elementi ir nonākuši atklātībā, ja šajos pārkāpumos nav nozieguma sastāva, vainīgā persona atbild citos likumos un tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

5.nodaļa. Informācijas pieprasītāju tiesību aizsardzība

29.pants. Tiesības pārsūdzēt atteikumu sniegt informāciju

Jebkura fiziska vai juridiska persona likumā noteiktā kārtībā ir tiesīga pārsūdzēt tiesā valsts iestāžu amatpersonu rīcību, ar kuru aizskartas tās tiesības saņemt informāciju, ja:

1) iestāde likumā noteiktajā termiņā nav sniegusi atbildi informācijas pieprasītājam;

2) iestāde atteikusies sniegt informāciju, bez likumīga pamata pieņemot lēmumu informācijai piešķirt konfidencialitātes vai valsts noslēpuma statusu;

3) iestāde pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas atteikusies dzēst vai labot nepatiesos vai neatļautos datus par personu.

Iestādei ir jāpierāda, ka noraidījums sniegt informāciju ir bijis pamatots un saskaņā ar likumu.

30.pants. Atbildība par likuma pārkāpumiem

Iestāžu amatpersonas un fiziskās un juridiskās personas par šā likuma pārkāpumiem saucami pie likumos paredzētās disciplinārās, administratīvās, civiltiesiskās vai kriminālās atbildības.

Par likumprojektu

Šā gada 20.jūnijā Ministru kabinets akceptēja Valsts reformu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Par informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldes institūcijās”. Likumprojekta izstrādē par pamatu tika ņemta koncepcija — visa informācija ir atklāta, izņemot to, kuru likums paredz aizsargāt — konfidenciālā informācija un valsts noslēpums. Informācijas iekļaušana šajās kategorijās ir pārsūdzama.

1995.gada 20.jūlijā Saeima noraidīja Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Par informācijas atklātību un aizsardzību valsts pārvaldes institūcijās” nodošanu izskatīšanai. Saeimas deputāti iebilda pret to, ka:

— likuma nosaukums neatbilst tā saturam;

— likumā noteikts, ka tiks veidotas divas jaunas valsts pārvaldes institūcijas — Informācijas aģentūra un Ekspertu padome;

— likums paredz pārāk stingrus ierobežojumus personām, kurām ir tiesības veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpumu;

— likums satur redakcionāla rakstura neprecizitātes.

Atkārtoti izskatot likumprojektu, deputātu minētie iebildumi un priekšlikumi ir ņemti vērā.

Likumprojekts “Par informācijas atklātību” izstrādāts, ievērojot sekojošus principus:

— valsts pārvaldes institūciju pienākums ir sniegt to rīcībā esošo informāciju iedzīvotājiem, juridiskām personām un masu mediju pārstāvjiem;

— fiziskās un juridiskās personas ir apveltītas ar tiesībām saņemt informāciju;

— informācijas saņemšanas mehānismam jābūt sakārtotam, pārskatāmam un maksimāli vienkāršam;

— ņemot vērā informācijas raksturu un kaitējumu, kas var tikt nodarīts tās nepamatotas izpaušanas gadījumā, informāciju dala vispārpieejamā, konfidenciālā un valsts noslēpumu saturošā informācijā.

Ar šo likumu netiek regulēta fizisko personu īpašumā esošas informācijas izmantošana un tādas informācijas izmantošama, kurai likums nosaka īpašu lietošanas un izplatīšanas režīmu.

Izstrādājot likumprojektu, izpētīta, apkopota un izmantota Ziemeļvalstu pieredze atklātības jautājumu regulēšanā valsts pārvaldē. Veidojot likumprojektu, tika ņemta vērā masu mediju nostāja. 1994.gada novembrī valsts reformu ministre V.A.Tērauda nosūtīja likumprojekta koncepciju un uzaicinājumu izteikt priekšlikumus un konceptuālus piedāvājumus: Preses izdevēju un redaktoru asociācijai, Latvijas Žurnālistu savienībai, Latvijas Media fondam, Krievu masu mediju atbalsta fondam, kā arī lielākajiem Latvijas masu medijiem. 1995.gada 5.maijā Vita Tērauda aicināja Latvijas masu mediju pārstāvjus uz diskusiju par atklātības jautājumiem.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!