Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents - pēc Tallinas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.09.1995., Nr. 138 (421) https://www.vestnesis.lv/ta/id/36736

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

12.09.1995., Nr. 138 (421)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PĒC NOTIKUMA

Valsts prezidents — pēc Tallinas

“Baltijas valstu vienotībai nav alternatīvas,” teica Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis aizvadītajā piektdienā notikušajā preses konferencē pēc trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās Tallinā. Viņš pastāstīja, ka Tallinā apspriesto jautājumu loks pamatojies uz to, cik tālu ir attīstījusies Baltijas valstu vienotība, kādi ir galvenie vienotību stimulējošie faktori un kādi — traucējošie. Atšķirībā no iepriekšējām tikšanās reizēm mazāk bijis retorikas un pārdomu filozofijas līmenī.

“Mēs kārtējo reizi konstatējām, ka nav alternatīvas Baltijas valstu vienotībai,” uzsvēra Guntis Ulmanis un piebilda. “Šai vienotībai jābūt. Tai jāveidojas uz daudziem praktiskiem pasākumiem. Tikai tā mēs varam risināt mūsu drošības jautājumus, mūsu sakarus ar ārpasauli un mūsu attīstību ekonomiskā ziņā.”

Runājot par ekonomisko sadarbību, triju valstu prezidenti aicinājuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības daudz vairāk uzmanības veltīt robežu sakārtošanai. “Šobrīd diemžēl Eiropā vienas no visnesakārtotākajām ir robežas starp Igauniju un Latviju, Lietuvu un Latviju,” atzina Valsts prezidents. Viņš piebilda: rodas iespaids — kontroles pastiprināšana uz robežas rada visatļautības sajūtu cilvēkiem, kas šo kontroli veic.

Izveidojies tā, ka valdības bieži vien risina kārtējos jautājumus jeb nodarbojas vairāk ar “ugunsgrēku dzēšanu”, aizmirstot par “jaunu būvju celšanu”. Guntis Ulmanis teica: “Musuprāt pēdējā gada laikā ir mazliet atstāti novārtā makroekonomiskie un stratēģiskie procesi. Parlamentiem jābūt noteiktākiem. Nevar būt tā, ka valdības vairāk domā, kā saglabāt savu vietu un varu, nevis gādā par to, kas notiks ar Latviju vai mūsu kaimiņvalstīm pēc desmit gadiem.”

Tallinā apspriests jautājums par valstu drošību, konkrēti — iestāšanos NATO. Šeit visas trīs puses bijušas vienisprātis: NATO kā demokrātiski veidota organizācija ar konkrētiem mērķiem un uzdevumiem tāda paliks arī turpmāk. “Mūs nedrīkst iespaidot dazādu politiķu vai populistiski noskaņotu cilvēku raksti, kuri mēģina šajā jautājumā radīt ažiotāžu,” uzsvēra G.Ulmanis. Kā zināms, jau gada beigās NATO sanāksmē 16 NATO valstu vadītāji lems par NATO paplašināšanas principiem. “Mēs apliecinājām to pašu apņēmību, ko esam darījuši jau agrāk, — mūsu stratēģijas virziens ir iestāšanās NATO. Tur mēs redzam savu drošības garantu, un mūsu valstīm jādara viss, lai mēs, no vienas puses prasot uzņemšanu NATO, arī veidotu savas militārās aizsardzības struktūras un savu ekonomiku atbilstoši NATO prasībām,” teica Guntis Ulmanis. Šie ir abpusēji, vienlaicīgi darāmi darbi. Noteikti jāpaplašina Baltijas miera korpuss. Sakarā ar to nolemts griezties pie ASV valdības un pie Rietumu pasaules, lai tiktu saņemti līdzekļi tā tālākai paplašināšanai un uzturēšanai. “Tas ir ceļš, kā caur darbību miera labā mēs varam arī izglītot un profesionalizēt savus militāros spēkus, savus virsniekus, karavīrus, savu armiju.”

Valsts prezidents arī atzīmēja, ka Tallinas apspriedē konstatēta pozitīva tendence — līdzās atsevišķiem krīzes momentiem (banka “Baltija”, finansu problēmas) vērojama tendence uz kopējā iekšzemes produkta apjoma palielināšanos un nodarbinātības paplašināšanos. “Ir jāpaātrina privatizācija. Sevišķi tas sakāms par Latviju un Lietuvu, jo privatizācijas tempi Igaunijā šobrīd ir augstāki,” teica G.Ulmanis, uzsverot, ka jādara viss, lai ciešāka kļūtu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība.

“LV” jautājums: Prezidenta kungs, kā jūs vērtējat faktu, ka Latvijas karavīriem atšķirībā no igauņiem un lietuviešiem neizdevās reāli piedalīties ANO miera operācijās Horvātijā?

Atbilde: Es to vērtēju ar dalītām jūtām. No vienas puses, paldies Dievam, ka mūsu karavīriem nav jāpiedalās militārās operācijās svešās zemēs. No tīri politiskā viedokļa man jāizsaka zināma nožēla par to, ka mūsu lēnās rīcības dēļ šī procedūra tika ievilcināta. Tā rezultātā lēmumi tika pieņemti par vēlu un mēs neieguvām iespēju piedalīties — kopā ar citu valstu militārajām struktūrām šajā procesā, ko sauc par miera stabilizēšanu un miera aizstāvēšanu pasaulē. Bet es domāju, ka šis process turpināsies. Protams, būtu ļoti labi, ja šādi miera korpusi nebūtu vajadzīgi un pasaulē valdītu miers. Bet, ja tas būs nepieciešams, esmu pārliecināts, ka Latvijas jaunieši gūs iespēju brīvprātīgi piedalīties šajās miera operācijās pasaulē.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu pae eventuālo NATO paplašināšanu un ārvalstu attieksmi pret Latvijas uzņemšanu šajā starptautiskajā organizācijā, Valsts prezidents teica: “Es vēlētos, lai jūs to pasvītrojat: no vienpadsmit valstīm, kas atbrīvojušās no sociālisma, attiecībā par savu drošību visvājākais posms ir Baltijas valstis. Mēs uzskatām: ja ir runa par Eiropas drošību, tad vispirms vajag garantēt visnedrošākos posmus, nevis atstāt to pēdējā vietā.” Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!