| Projektā paredzēts turpināt
EMDAS attīstību, lai nodrošinātu augstu sistēmas veiktspēju un darbības
nepārtrauktību, kā arī tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumi
ar EMDAS saistītajās informācijas sistēmās – Integrētajā tarifu vadības
sistēmā (ITVS) un Datu noliktavas sistēmā (DNS), nodrošinot sistēmu
savietojamību, drošību un efektīvu muitošanas procesu atbalstu.
Projektā paredzētie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
risinājumi ir tieši saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta likumā (3.
pants) noteiktajām funkcijām un valsts pārvaldes uzdevumu – muitas
procedūru administrēšanas, uzraudzības un kontroles – izpildi, saskaņā
ar Savienības Muitas kodeksu, Muitas likumu un citiem saistošajiem
normatīvajiem aktiem.
Muitas informācijas sistēmu attīstībā tiek nodrošinātas vienlīdzīgas
iespējas visiem komersantiem iesniegt muitas datus, neatkarīgi no to
tehnoloģiskajām iespējām un uzņēmuma lieluma. Komersantiem tiks
nodrošinātas šādas alternatīvas:
– programmiskā saskarne (API) – automatizētai datu iesniegšanai
lielākiem un tehnoloģiski attīstītiem uzņēmumiem;
– komersantu lietotāja saskarne – tīmekļa risinājums manuālai datu
ievadei uzņēmumiem, kuri neizmanto integrētus IT risinājumus.
Šāda pieeja veicina konkurences neitralitāti un nodrošina taisnīgu
piekļuvi muitas pakalpojumiem, nodrošina vienādas datu prasības un
validācijas noteikumus, vienādus pakalpojuma pieejamības un drošības
nosacījumus.
Turpinot tālāku elektroniskās muitas vides attīstību:
1) Nepieciešams ieviest integrācijas risinājumu ar Eiropas Komisijas
Vienloga sistēmu EU CSW-CERTEX Vienloga vides izveidei muitas jomā,
nodrošinot tās ikgadēju paplašināšanu ar jauniem laidieniem un dokumentu
veidiem saskaņā ar saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada
23. novembra Regulu (es) Nr. 2022/2399, ar ko izveido Eiropas Savienības
vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013;
2) Nepieciešams ieviest risinājumus un jauninājumus atbilstoši ES
normatīvo aktu prasībām ārējās tirdzniecības vides uzlabošanai,
nodrošināt integrācijas iespējas ar uzņēmēju informācijas sistēmām
(API), kā arī datu atkārtotas izmantošanas iespējas, tādejādi paātrinot
un vienkāršojot muitas formalitāšu kārtošanu;
3) Nepieciešams uzlabot ar lietošanas ērtumu un procesu
automatizāciju saistītos risinājumus, kā arī ieviest elektroniskos
risinājumus muitas kontroles procesu pilnveidošanai, tādejādi
paaugstinot muitas pakalpojumu kvalitāti;
4) Lai nodrošinātu augstu EMDAS veiktspēju, ātrdarbību un pieejamību,
jaunajā arhitektūrā jāizstrādā Elektroniskais transporta dokuments (tranzīta
vienkāršojums), Pagaidu uzglabāšanas un preču uzskaites sistēma,
Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēma, kas nodrošina datu
apmaiņu ar Eiropas Komisijas EORI sistēmu, kā arī Muitas kontroles bloks,
kas ietver muitas kontroles dokumentu, risku informācijas aprites un
atļauju uzraudzības un kontroles funkcionalitātes.
 Eiropas Savienības prasību izpilde
Eiropas savienības prasību izpilde aprakstīta 5.1.2. punktā.
Valdības rīcības plāns
Deklarācijas sadaļa un rīcības joma – III. Labklājīga Latvija
Deklarācijā dotā uzdevuma numurs 036.; Pasākuma numurs 36.6. "Nodrošināta
produktīva darba vide un ilgtspējīgi IKT risinājumi nodokļu
administrēšanas un muitas darbības jomā."
Darbības rezultāts:
3) Izstrādātas un ieviestas jaunas muitas informācijas sistēmas
(EMDAS2) atbilstoši ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām
prasībām, pakāpeniski pārnesot jaunajā arhitektūrā un pilnveidojot
esošās EMDAS pamatfunkcionalitātes, kā arī nacionālos, ar lietošanas
ērtumu un procesu automatizāciju saistītos risinājumus.
Pamatnostādnes
Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas
plāns 2023.–2027. gadam (4.11.-4. uzdevums)
Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošana
Lai nodrošinātu Savienības Muitas kodeksā (Regula (ES) Nr. 952/2013)
noteikto prasību izpildi un sekmētu Latvijas uzņēmēju konkurētspēju
Eiropas Savienības vienotajā tirgū, tiks izstrādātas programmisko
saskarnes API, kas ļauj uzņēmējiem deklarācijas iesniegt
"system‑to‑system" veidā, nodrošinot reāllaika datu apmaiņu, statusu
atgriešanu un notifikācijas, risinājumu veidojot atbilstoši ES
dokumentos noteiktajiem datu formātiem un integrācijas principiem.
 Kiberdrošības un noturības prasību izpilde
Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana.
Ieviešot EMDAS funkcionalitātes jaunā arhitektūrā tiek nodrošināta
muitas pamatdarbības procesu nepārtrauktība, stiprinot veiktspēju un
samazinoties neplānotiem sistēmas darbības pārtraukumiem, ņemot vērā
pieaugošo datu apjomu.
Konsekvences, ja projekts netiek īstenots:
Ja Latvijas muitas sistēmas netiek pielāgotas ES normatīvo aktu
prasībām, tās vairs nebūs iespējams savietot ar pārējo ES dalībvalstu
sistēmām, kā rezultātā Latvija tiks atslēgta no ES kopējās sistēmas,
tādejādi nebūs iespējams turpināt elektronisko datu apmaiņu ar ES
dalībvalstīm.
Ja Latvija nespēj nodrošināt muitas informācijas sistēmu atbilstību
normatīvo aktu prasībām, uzņēmēji var saskarties ar būtiskiem laika un
finanšu zaudējumiem, ikdienā kārtojot muitas formalitātes papīra formā.
Tas var veicināt uzņēmēju pārorientēšanos uz kaimiņvalstīm, radot
negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku kopumā. Vienlaikus jāņem vērā, ka
papīra muitas deklarāciju izmantošana (atkāpšanās režīms) ir pieļaujama
tikai kā īslaicīgs risinājums ārkārtas situācijās un nevar aizstāt
pilnvērtīgu muitošanas digitālo procesu nodrošinājumu.
Pamatojuma avoti (izvēlēties vismaz vienu):
Auditā konstatētais;
Attīstot un pilnveidojot sistēmu, tika konstatētas sistēmas
lēndarbības un veiktspējas problēmas. Problēmu izpētei tika pieaicināti
neatkarīgie auditori SIA "Corporate Consulting", sistēmas audits notika
no 2019. gada 15. aprīļa līdz 4. septembrim. 2019. gada 25. maija
ziņojumā "Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS)
produkcijas vides arhitektūras un standarta komponenšu pielietojumu
atbilstība industrijas labajai praksei" tiek rekomendēts neturpināt
attīstīt EDMAS sistēmu esošā risinājuma ietvaros.
Incidentu statistika;
Lietotāju aptauja;
– Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera ir veikusi aptauju par
uzņēmēju interesi izstrādāt API risinājumu. LTRK biedru aptaujas
rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu sagaida būtisku
atmuitošanas procesa efektivitātes uzlabojumu, ja deklarācijas būtu
iespējams iesniegt "system‑to‑system" veidā.
– VID Muitas pārvaldes veiktās aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa
uzņēmumu - ~81% (no 21 respondenta, kuri izteikuši vēlmi izstrādāt API
risinājumu savās sistēmās) vēlas un plāno ieviest API jau 2026–2027.
gadā, to pamatojot ar lielajiem iesniedzamo deklarāciju apjomiem, kas
manuālu datu ievadi un failu apmaiņu padara neefektīvu un laikietilpīgu.
Manuālā darba apjoms.
Izstrādājot jaunas apakšsistēmas, piemēram, Muitas kontroļu bloku
jaunajā arhitektūrā, tiks samazināts manuālā darba apjoms un optimizēts
muitnieku darba process. |
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem9, vidējās
stundas darbaspēka izmaksas (kas ietver gan algas, gan darba devēja
izmaksas) 2025. gada 2. ceturksnī bija apmēram 15,92 eiro stundā.