• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas valstu un Dānijas bruņoto spēku vadītāju apspriedi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.09.1995., Nr. 137 https://www.vestnesis.lv/ta/id/36712

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satiksmes ministrijas pavēle Nr.108

Par vienotas pārvadājumu "Formulāru grāmatiņas" ieviešanu neregulāriem pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem

Vēl šajā numurā

08.09.1995., Nr. 137

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Baltijas valstu un Dānijas bruņoto spēku vadītāju apspriedi

Trešdien, 6.septembrī, Aizsardzības ministrijā notika preses konference, kurā trīs Baltijas valstu un Dānijas bruņoto spēku štābu vadības pārstāvji žurnālistiem pastāstīja par savas apspriedes rezultātiem Rīgā. Preses konferencē piedalījās Dānijas Bruņoto spēku virspavēlniecības štāba priekšnieka vietnieks plānošanas un politikas jautājumos ģenerālmajors Uve Hēgs Gulbergs Hofs, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks pulkvedis Juris Arness, Lietuvas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Jurģis Norgēla un Igaunijas Bruņoto spēku ģenerālštāba operāciju pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Jiri Kale.

Preses konferencē pulkvežleitnants J.Arness pastāstīja, ka četru armiju štābu pārstāvji, turpinot draudzīgās sadarbības tradīciju, šoreiz Rīgā apsprieduši starptautisko situāciju (no specifiskā Bruņoto spēku štābu viedokļa), baltiešu piedalīšanos starptautisko miera spēku operācijās nākotnē, Baltijas valstu bruņoto spēku statusu Dānijas vienību sastāvā, šo valstu perspektīvas NATO un apvienotajā Eiropā, kā arī Baltijas gaisa telpas kopējās kontroles sistēmas izveidošanu. Pulkvedis J.Arness augstu novērtēja trīs Baltijas valstu bruņoto spēku sadarbību, kā arī Dānijas palīdzību Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo bruņoto spēku nostiprināšanā. Viņš akcentēja faktu, ka arī Dānija ir maza valsts, kurai ir būtiski saglabāt savu nacionālo drošību. Pēc Jura Arnesa vārdiem, tai šis process ir daudz sarežģītāks nekā tas varētu būt kādai lielvalstij.

Dāņu ģenerālis U.Hofs uzsvēra, ka 1995.gada sadarbības programma vēl nav noslēgta. Viņš arī akcentēja faktu, ka nu jau vairākus gadus ilgajā Dānijas sadarbībā ar triju Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem šī bijusi pirmā iespēja runāt visiem kopā. “Priecājamies, ka Dānijai ir iespēja palīdzēt baltiešu nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, īpaši apmācot jūsu virsniekus un instruktorus,” teica ģenerālis U.Hofs. Viņš arī uzsvēra baltiešu līdzdalības lielo lomu ANO miera spēku akcijās Horvātijā (Jāteic gan, ka tas attiecas tikai uz igauņu un lietuviešu karavīriem, jo latviešu puiši, kas bija sagatavoti ANO miera spēku akcijām Horvātijā Dānijas bataljona sastāvā, pēc pulkveža Arnesa informācijas, 6.septembrī atgriezās Rīgā.)

Lietuvas pārstāvis pulkvežleitnants Jurģis Norgēla izteica domu, ka Rīgas tikšanās devusi ļoti labus rezultātus. Savukārt igauņu pulkvežleitnants J.Kale uzsvēra savas valsts, Latvijas un Lietuvas bruņoto spēku sadarbības aktualitāti Baltijas bataljona ietvaros.

Žurnālistu jautājumiem atvēlēto cēlienu ievadīja “Latvijas Vēstnesis”, prasot Dānijas virspavēlniecības štāba pārstāvja viedokli par Krievijas armijas lielo koncentrāciju Kaļiņingradas apgabalā, tātad netālu no Dānijas. Kā tas, pēc dāņu ģenerāļa domām, iespaido viņa valsts, kā arī Baltijas valstu drošību.

“Man, tāpat kā jums ir zināms par šo lielo Krievijas karaspēka koncentrāciju Kaļiņingradas apgabalā,” teica ģenerālis Hofs. “Taču situācija pasaulē ir būtiski mainījusies. Mums tagad ir gan divpusēja, gan daudzpusēja sadarbība ar visām valstīm ap Baltijas jūru, ar visiem mūsu kaimiņiem. Tāpēc es pašlaik neredzu draudus Dānijas drošībai. Es redzu vajadzību sadarboties. Es arī, tāpat kā jūs, saskatu vēsturiskos iemeslus, kādēļ Kaļiņingradas apgabalā izveidojusies šī lielā karaspēka koncentrācija. Esmu pārliecināts, ka miera process, īpaši NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros, turpināsies sekmīgi.” Dāņu ģenerālis pauda domu, ka visas trīs Baltijas valstis relatīvi īsā laikā daudz sasniegušas savu nacionālo bruņoto spēku izveidē. Viņš apliecināja Dānijas gatavību arī turpmāk sekmēt baltiešu iekļaušanos ANO miera spēku misijās — ja būšot šāda vajadzība. Ģenerālis Hofs uzsvēra, ka viņa valstij piedalīšanās ANO miera operācijās ir ļoti svarīgs faktors.

Savukārt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks Juris Arness uzsvēra, ka Rīgas tikšanās bijis jauns apliecinājums trīs Baltijas valstu militārajai sadarbībai. “Mēs, triju ģenerālštābu pārstāvji sēdējām pie viena galda un risinājām mūsu kopējās drošības problēmas,” teica pulkvedis Arness.

Jānis Ūdris,
“LV” nozares redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!