"Ilgākā termiņā optimistiska"

"Sūddeutsche Zeitung"

—2000.03.27.

ASV cer uz Maskavas realitātes izjūtu.

Savas biogrāfijas dēļ Vladimirs Putins ASV ir ieguvis tāda cilvēka slavu, kam ir noslēgts raksturs. Raksti avīzēs ar tādiem virsrakstiem kā "Maskavas jaunais cars" vai "Krievijas īpašais aģents" stāsta par viņa pagātni slepenajā dienestā VDK. ASV valdība mēģina vērsties pret vispārējām bažām un slavē Putina ekonomiskās un politiskās reformas. Turpretī Kongresā pārsvarā ir dzirdama kritika kara Čečenijā un nedemokrātisko tendenču dēļ.

Ārlietu ministre Madlēna Olbraita iestājas par paļāvīgu Vašingtonas kursu. "Putins ir cilvēks, ar kuru var kārtot darījumus," viņa teica februārī, apmeklējot Maskavu. "Kontakti līdz šim ir bijuši ļoti saprātīgi, un mēs uz ilgāku laiku esam noskaņoti optimistiski," domā Angela Šterna, padomniece ASV Ārlietu ministrijā. Daži valdības pārstāvji domā, ka uz Putinu varēs paļauties vairāk nekā uz viņa priekšgājēju Borisu Jeļcinu, un samierinās ar viņa uzstāšanos, kurā ir jūtama varas apzināšanās.

Turpretī Džordžtaunas universitātes profesors Hārvijs Belcers, kurš nodarbojas ar Krievijas pētīšanu, ASV valdības kursu uzskata par bīstamu. "Mums ir skaidri jāpasaka, ka autoritāra politika un draudzība ar ASV vienlaikus nav iespējama," saka Belcers, kurš Putinu viņa neparastās karjeras dēļ ir nosaucis par "politisku nejaušību". ASV nedrīkst apkampties ar prezidentu, kurš tajā pašā laikā ved gluži necilvēcīgu karu." Jau vēlēšanu cīņa ir pierādījusi, ka Putinam trūkst izpratnes par demokrātiju.

Līdzīgus izteikumus var dzirdēt arī Kongresā. Republikāņi prezidentam Bilam Klintonam pārmet, ka viņš neizdara pietiekamu spiedienu cilvēktiesību jautājumā. Senāts prasa, lai nekavējoties tiktu pieņemta rezolūcija, kurā Krievija tiktu aicināta nekavējoties izbeigt karu Čečenijā. "Klintons karu kritizē retoriski, bet neko neuzsāk pret virspavēlnieku Maskavā," saka republikāņu senators Viljamss Rots.

ASV ekonomika mazāk nodarbojas ar cilvēktiesībām, bet vairāk cer uz to, ka jaunais prezidents vērsīsies pret korupciju un līdz ar to tiks radītas iespējas plašākām investīcijām. "Putina trešais ceļš starp pavisam brīvu tirgus ekonomiku un totalitāru sistēmu varētu funkcionēt," saka Klifords Gedi no pazīstamā "Brookings Institution". Rietumu pasauli nedrīkst izbiedēt nacionālistiskās frāzes: "Putinam ir jāizspēlē šī kārts, ja viņš grib īstenot ekonomiskās reformas." Krievu tauta vairs necietīs valdību, kas ņem vērā Vašingtonas ieteikumus un atstāj novārtā nacionālo drošību. Un tomēr Krievija neradīs briesmas Rietumiem, "jo Putins tikai vēlas noslēgt labākus darījumus".

Roberts Jakobi