Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas

Satversmes tiesas tiesnešu Jautrītes Briedes un Veronikas Krūmiņas atsevišķās domas lietā Nr. 2024-21-0103 "Par likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta otrās daļas otrā teikuma un 42. panta septītās daļas, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.¹, 43.² un 43.³ punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 40. un 42. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam"

1. Satversmes tiesa 2025. gada 10. decembrī pasludināja spriedumu lietā Nr. 2024-21-0103 (turpmāk – spriedums). Ar spriedumu likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 38. panta otrās daļas otrais teikums un 42. panta septītā daļa atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) pārejas noteikumu 43.¹, 43.² un 43.³ punkts un Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi) 40. un 42. punkts attiecībā uz zemes likumiskās lietošanas tiesiskajām attiecībām atzīts par neatbilstošu minētajām Latvijas Republikas Satversmes normām.

Piekrītam spriedumā izdarītajam secinājumam, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma un Kadastra likuma normas neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam.

Tomēr nepiekrītam tai pieejai, ka visu lietā apstrīdēto normu satversmība tika vērtēta vienlaikus. Uzskatām, ka apstrīdēto Noteikumu normu atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam bija vērtējama atsevišķi. Tā kā Noteikumu normas spriedumā netika vērtētas atsevišķi, secinājums par apstrīdēto Noteikumu normu neatbilstību attiecīgajām Latvijas Republikas Satversmes normām ir pāragrs un nav pietiekami pamatots.

2. Kadastrālā vērtība ir kadastra objektam masveida vērtēšanas procesā noteikta vērtība naudas izteiksmē, kura norāda ekonomisko labumu, ko dod tiesības uz konkrēto objektu tā novērtēšanas datumā (Kadastra likuma 1. panta 9. punkts). Kadastrālā vērtēšana ir masveida vērtēšanas process, kas ietver kadastrālo vērtību bāzes noteikšanu Kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem nekustamajiem īpašumiem atbilstoši to grupu ekonomisko labumu ietekmējošām atšķirībām un automatizētu kadastrālo vērtību aprēķinu novērtēšanas datumā visiem kadastra objektiem, nodrošinot šā vērtēšanas procesa efektivitāti un noteikto kadastrālo vērtību objektivitāti, savstarpējo samērīgumu un taisnīgumu (Kadastra likuma 66. pants).

No minētajām tiesību normām izriet, ka kadastrālā vērtība ir valsts noteikta, standartizēta nekustamā īpašuma vērtība, kas tiek aprēķināta masveida vērtēšanas procesā. Šī vērtība nav identiska tirgus vērtībai, jo atspoguļo vidējo ekonomisko labumu, ko īpašumi sniedz noteiktā laika brīdī, un ir balstīta uz tipizētiem kritērijiem un automatizētiem aprēķiniem. Kadastrālās vērtēšanas mērķis ir nodrošināt dažādu administratīvo un regulatīvo vajadzību apmierināšanu.

3. Apbūves zemes kadastrālo vērtību bāzes rādītāji ir: 1) zemes bāzes vērtība; 2) zemes standartplatība; 3) standartplatības korekcijas koeficients (Noteikumu 35. punkts). Apstrīdētās Noteikumu normas nosaka pamatprincipus apbūvētas daudzdzīvokļu mājas apbūves zemes standartplatības aprēķināšanai un tās korekcijas koeficienta noteikšanai. Minētie rādītāji ir daļa no kompleksas, automatizētas sistēmas, kas izveidota kadastrālās vērtības aprēķināšanai masveida vērtēšanas procesā.

Tā kā zemes standartplatība un tās korekcijas koeficients ir apbūves zemes kadastrālās vērtības bāzes rādītāji, šo rādītāju aprēķināšanas veids un noteikšanas princips ietekmē zemes kadastrālo vērtību. Savukārt, ņemot vērā, ka apstrīdētajās Spēkā stāšanās likuma normās noteikts, ka likumiskās lietošanas maksas apmērs tiek aprēķināts no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, tad minēto bāzes rādītāju aprēķināšanas un noteikšanas principi netieši ietekmē zemes likumiskās lietošanas maksu.

Apstrīdētās Noteikumu normas un apstrīdētās likumu normas, neskatoties uz minēto ietekmi, regulē atšķirīgus tiesisko attiecību aspektus un atšķiras pēc to tiesiskā rakstura. Apstrīdētās Noteikumu normas nosaka kadastrālās vērtības bāzes rādītāju aprēķināšanas un noteikšanas tehniskos principus, proti, tās regulē kadastrālās vērtēšanas metodoloģiju. Tās neparedz zemes likumiskās lietošanas maksas pienākumu, nenosaka šīs maksas apmēru un tieši neierobežo tiesību uz īpašuma īstenošanu. Savukārt apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma un Kadastra likuma normas tieši regulē zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības un nosaka ar tām saistītos tiesību uz īpašumu ierobežojumus.

Apstrīdēto Noteikumu normu saturs bija vērtējams, ņemot vērā to regulējuma priekšmetu – kadastrālās vērtēšanas metodoloģiju kā valsts noteiktu un standartizētu masveida vērtēšanas procesu –, nevis tikai saistībā ar šo normu netiešo ietekmi uz zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Līdz ar to šāda netieša ietekme nav pietiekams pamats apstrīdētās Noteikumu normas vērtēt kopā ar apstrīdētajām Spēkā stāšanās likuma un Kadastra likuma normām, kas tieši regulē zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības.

Tādējādi spriedumā nav pietiekami precīzi noteikti pieteikumu iesniedzēju tiesību uz īpašumu ierobežojuma leģitīmie mērķi. Tos nosakot, spriedumā uzmanība vērsta galvenokārt uz nepieciešamību veicināt tiesisko noteiktību un sociālo mieru, kā arī valsts resursu efektīvu izmantošanu un zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās iesaistīto dalībnieku aizsardzību (sprieduma 19.1. un 19.2. punkts).

4. Pareiza leģitīmā mērķa noteikšana ir būtiska, jo no tās ir atkarīgs pamattiesību ierobežojuma atbilstības samērīguma principam vērtējums. Proti, ikviens nākamais pamattiesību ierobežojuma izvērtēšanas metodoloģijas posms ir cieši saistīts ar konkrēto leģitīmo mērķi. Tāpēc Satversmes tiesai jāpārbauda gan tas, vai pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, un tas, vai identificēto leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, gan arī tas, vai ir panākts taisnīgs līdzsvars starp leģitīmā mērķa aizsargātajām interesēm un to personu interesēm, kuru pamattiesības ar apstrīdēto normu tiek aizskartas.

Ministru kabinets norādīja, ka apstrīdētajās Noteikumu normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķis ir nodrošināt, ka kadastrālās vērtības ir aktuālas un tirgus datos balstītas. Tieslietu ministrija norādīja, ka šo normu mērķis ir nodrošināt taisnīgu un līdzsvarotu pieeju zemes kadastrālajai vērtēšanai, ņemot vērā zemes platības ietekmi uz tās tirgus vērtību. Viena kvadrātmetra tirgus cena maziem un lieliem zemesgabaliem var būt atšķirīga. Lai šo atšķirību ņemtu vērā un vērtējums būtu atbilstošs nekustamā īpašuma tirgus realitātei, attiecībā uz daudzdzīvokļu māju apbūves zemi kadastrālajā vērtēšanā tika ieviesti kadastrālo vērtību bāzes rādītāji – standartplatība un standartplatības korekcijas koeficients –, kuri izmantojami tad, ja ēkām piesaistītie zemesgabali ir lielāki, nekā nepieciešams šo ēku uzturēšanai. Aktuāla kadastrālā vērtība, kas tuvināta nekustamā īpašuma tirgus vērtību līmenim, ir svarīga zemes pārvaldības sastāvdaļa gan teritorijas attīstības un mājokļu politikas plānošanai, gan tautsaimniecības attīstības novērtēšanai kopumā. Tādējādi apstrīdēto Noteikumu normu aizsargātās intereses ir plašākas un sabiedriski nozīmīgākas nekā konkrētu personu individuālo interešu samērošana.

Gan apstrīdēto likumu normu, gan apstrīdēto Noteikumu normu leģitīmais mērķis Satversmes 116. panta izpratnē ir viens un tas pats – sabiedrības labklājības aizsardzība –, taču, mūsuprāt, faktiski aizsargājamo interešu tvērums ir atšķirīgs. Ar apstrīdētajām Noteikumu normām aizsargājamās intereses ir vērtējamas plašākā un sabiedriski nozīmīgākā aspektā, ņemot vērā ne vien zemes īpašnieku un uz tās esošo ēku īpašnieku interešu samērošanu, bet arī kadastrālo vērtību nozīmi teritorijas attīstības plānošanā, mājokļu politikas veidošanā un tautsaimniecības attīstībā. No šāda interešu vērtējuma ir atkarīgs tas, vai apstrīdētās Noteikumu normas samērīgi vai nesamērīgi ierobežo pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu. Tādēļ apstrīdēto Noteikumu normu satversmība bija vērtējama atsevišķi, nevis kopā ar apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma un Kadastra likuma normu satversmību.

Jautājums par to, kā kadastrālā vērtība ir piemērojama konkrētajās tiesiskajās attiecībās, tostarp ņemot vērā, ka kadastrālās vērtības pēc to aktualizācijas var gan palielināties, gan samazināties, ir risināms likumdevēja noteiktajā regulējumā, vienlaikus ar normām, kas paredz kadastrālās vērtības izmantošanu attiecīgajās tiesiskajās attiecībās.

Satversmes tiesas tiesnese J. Briede

Satversmes tiesas tiesnese V. Krūmiņa

Rīgā 2025. gada 23. decembrī