Augšdaugavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 3

Daugavpilī 2025. gada 27. novembrī (prot. Nr. 16, 1. &)

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
8. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. sadzīves atkritumu, tajā skaitā sadzīvē radušos bīstamo, videi kaitīgo atkritumu, dalīti savākto, sadzīvē radušos liela izmēra atkritumu, bioloģisko atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanas kārtību Augšdaugavas novada administratīvajā teritorijā;

1.2. administratīvās teritorijas dalījumu atkritumu apsaimniekošanas zonā;

1.3. atkritumu radītāju, valdītāju un apsaimniekotāju pienākumus un rīcības aizliegumus;

1.4. prasības minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam;

1.5. atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanas kārtību.

2. Saistošo noteikumu mērķis ir:

2.1. nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas – atkritumu apsaimniekošanas organizēšana pašvaldības iedzīvotāju interesēs – izpildi;

2.2. samazināt atkritumu rašanos to izcelsmes vietā;

2.3. noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī trešo personu mantu;

2.4. radīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā veicināt atkritumu dalītu vākšanu un atkritumu atkārtotu izmantošanu, nodrošinot atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu un veicinātu dabas resursu efektīvu izmantošanu.

3. Šajos saistošajos noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kuri noteikti normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas jomā.

4. Papildu normatīvajos aktos noteiktajiem terminiem šajos saistošajos noteikumos lietotie termini:

4.1. atkritumu apsaimniekotājs – komersants, ar kuru Augšdaugavas novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Augšdaugavas novada administratīvajā teritorijā;

4.2. atkritumu poligons – cieto sadzīves atkritumu poligons "Cinīši", kas ir speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apstrādes un apglabāšanas vieta Augšdaugavas novada Demenes pagastā;

4.3. klients – atkritumu radītājs vai valdītājs, kurš ir noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

4.4. liela izmēra atkritumi – tādi sadzīvē radušies atkritumi, kurus to izmēra dēļ nav iespējams ievietot klienta lietošanā nodotajā atkritumu konteinerā;

4.5. Pašvaldība – šo saistošo noteikumu izpratnē Augšdaugavas novada pašvaldība;

4.6. marķēts maiss – atkritumu apsaimniekotāja piedāvāts speciāls marķēts maiss nešķiroto sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu vai dalīti savākto iepakojuma atkritumu savākšanai;

4.7. mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi – ražošanas atkritumi, kas rodas mājsaimniecībā veikto būvniecības vai remonta darbu laikā, un uz kuriem neattiecas normatīvie akti par būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību;

4.8. atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs (turpmāk – AARC) - atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs "Cinīši", kas saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta pirmās daļas 29. punktu un deleģēšanas līgumu, kas noslēgts ar Augšdaugavas novada pašvaldību, veic Augšdaugavas novada pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un Latgales reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus, kā arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu koordinēšanu un šādu pasākumu organizēšanu Augšdaugavas novada pašvaldības līmenī.

5. Saistošie noteikumi ir saistoši ikvienam atkritumu radītājam un valdītājam Augšdaugavas novada administratīvajā teritorijā.

6. Saistošie noteikumi attiecas uz visiem atkritumu radītājiem novada teritorijā – gan uz personām, kuras pastāvīgi dzīvo vai īslaicīgi uzturas savā valdījumā vai lietojumā esošajos nekustamajos īpašumos un/vai strādā, tajā skaitā nodarbojas ar komercdarbību, gan uz personām, kas uzturas publiskās vietās.

7. Saistošie noteikumi neierobežo un neatceļ pienākumu ievērot novada teritorijas plānojumā, citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos un tiesību aktos noteiktās prasības.

8. Visa Augšdaugavas novada administratīvā teritorija ir viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona.

9. Pašvaldība organizē un kontrolē atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā saskaņā ar Pašvaldību likumu, normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas un administratīvās atbildības jomā, šiem saistošajiem noteikumiem, atkritumu apsaimniekošanas valsts un Latgales reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu.

10. Pašvaldībai papildu normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas un administratīvās atbildības jomā noteiktajiem pienākumiem ir šādi pienākumi:

10.1. informēt sadzīves atkritumu radītājus un valdītājus par atkritumu apsaimniekotāju, publicējot informāciju Pašvaldības tīmekļvietnē un Augšdaugavas novada pašvaldības informatīvajā izdevumā "Augšdaugavas Novada Vēstis";

10.2. veicināt sadarbību starp sadzīves atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajām personām – atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītājiem, valdītājiem, arī personu grupām un to pārstāvjiem, nekustamo īpašumu īpašniekiem un nekustamo īpašumu pārvaldītājiem. Sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju un AARC, informēt sadzīves atkritumu radītājus un valdītājus par izmaiņām un aktualitātēm sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā;

10.3. plānot, organizēt un kontrolēt ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu saistītās darbības Augšdaugavas novada administratīvajā teritorijā;

10.4. nodrošināt sabiedrības informēšanu par atkritumu apsaimniekošanas kārtību Augšdaugavas novada administratīvajā teritorijā, tajā skaitā par šķiroto atkritumu savākšanas laukumu, dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietu un publiski pieejamu atkritumu dalītās savākšanas punktu atrašanās vietām;

10.5. izskatīt un iespēju robežās savas kompetences ietvaros risināt sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Augšdaugavas novada administratīvajā teritorijā, kā arī par atkritumu apsaimniekotāja sniegto pakalpojumu kvalitāti;

10.6. tīmekļa vietnē vai klātienē Pašvaldības organizētajos pasākumos noskaidrot atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto interešu grupu (iedzīvotāju, namu pārvaldītāju, nevalstisko organizāciju u.c.) viedokļus par aktuāliem ar atkritumu apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem un nepieciešamības gadījumā uzaicināt šo grupu pārstāvjus, kā arī nozares lietpratējus uz komiteju un domes sēdēm.

11. Pašvaldība ir tiesīga ierādīt tās īpašumā esošajā zemē vietas dalītās atkritumu savākšanas infrastruktūras objektu ierīkošanai un nodot tās atkritumu apsaimniekotāja uzturēšanā.

12. Ja Pašvaldības tās pārvaldībā esošajās publiskajās vietās – tādās kā parki, skvēri, brīvdabas atpūtas un sporta vietas, stāvlaukumi, kapsētas un tml. ir izvietojusi atkritumu konteineru sīkajiem sadzīves atkritumiem, tā organizē tajos izmesto atkritumu nodošanu atkritumu apsaimniekotājam. Šajos atkritumu konteineros aizliegts ievietot atkritumus, kas nav radušies minēto publisko vietu izmantošanas laikā.

13. Neatkarīgi no rakstveida līguma ar atkritumu apsaimniekotāju noslēgšanas fakta un tā spēkā esamības atkritumu radītājam ir pienākums norēķināties ar atkritumu apsaimniekotāju par faktiski sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem atbilstoši pašvaldībā noteiktajai maksai par atkritumu apsaimniekošanu.

14. Nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežums tiek noteikts atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet ne retāk kā:

14.1. Augšdaugavas novada pilsētu un ciemu administratīvajās teritorijās:

- individuālās dzīvojamās mājās divas reizes mēnesī,

- daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās divas reizes mēnesī, bet Ilūkstes pilsētā, Kalkūnu, Kraujas, Vecstropu, Lociku ciemā vienu reizi nedēļā;

14.2. pārējā Augšdaugavas novada administratīvā teritorijā:

- individuālās dzīvojamās mājās, kā arī vasarnīcās, dārza mājās, kas tiek izmantotas pastāvīgai dzīvošanai vienu reizi mēnesī,

- daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās vienu reizi mēnesī;

14.3. ja nekustamā īpašuma lietošanai ir sezonāls raksturs (dārza mājas, vasarnīcas (tostarp dārzkopības kooperatīvu teritorijā esošās vasarnīcas vai dārza mājas) vai citas īslaicīgas apmešanās ēkas), vai nekustamā īpašuma lietošana ir ar pārtraukumiem, atkritumu izvešanas biežums ir pielāgojams īpašumu aktīvās izmantošanas periodam:

- īpašumi, ko izmanto noteiktā laikā vasaras sezonā no 1. maija līdz 30. septembrim divas reizes sezonā,

- īpašumi, ko izmanto noteiktā laikā ziemas sezonā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim vienu reizi sezonā;

14.4. nedzīvojamās ēkās, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai tās tiek izmantotas pakalpojumu sniegšanai, vai iestāžu darbībai (biroji, skolas un tamlīdzīgi) vienu reizi mēnesī. Publiskās telpās, kurās strādā darbinieki vai pakalpojumus saņem apmeklētāji, papildus jānodrošina vismaz iepakojuma atkritumu dalīta vākšana. Pārtikas mazumtirdzniecības objektos jānodrošina bioloģisko atkritumu dalīta vākšana, ja bioloģisko atkritumu apjoms nedēļā ir vismaz 60 litri;

14.5. garāžu kooperatīvās sabiedrībās – četras reizes gadā;

14.6. saimnieciskās darbības veicējam, kura darbība ir saistīta ar pastāvīgu ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu un bioloģisko pārtikas atkritumu radīšanu – vienu reizi divos mēnešos, nodrošinot, ka dalīti tiek savākti gan bioloģiskie, gan iepakojuma atkritumi.

15. Atkritumu apsaimniekotājs samazina šo saistošo noteikumu 14.1. un 14.2. apakšpunktā noteikto nešķiroto atkritumu konteineru iztukšošanas biežumu, nosakot divas reizes mazāku, ja klients iesaistās dalītā atkritumu savākšanas sistēmā, nodrošinot, ka īpašumā radītie atkritumi (bioloģiskie atkritumi, plastmasas, papīra, metāla un stikla iepakojums) tiek savākti dalīti. Pieļaujama bioloģisko atkritumu kompostēšana 17. un 18. punktā noteiktajā kārtībā.

16. Ilūkstes pilsētas un ciemu (Kalkūni, Vecstropi, Lociki, Krauja, Naujene, Medumi, Svente, Višķu tehnikums) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldītāji, sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju, iesaistās bioloģisko atkritumu dalītā savākšanas sistēmā, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem dalīti vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus.

17. Bioloģiski noārdāmu atkritumu kompostēšanas kastes, tvertnes atļauts uzstādīt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalmā, ievērojot, ka:

17.1. ir saņemta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašnieku piekrišana;

17.2. kompostēšana nerada traucējumus trešajām personām un neapdraud vidi, cilvēku veselību;

17.3. dārzu un parku atkritumu kompostēšanai atļauts izmantot tikai rūpnieciski ražotas vai tām pielīdzināmas kastes ar noslēgtām necaurredzamām malām un vāku, savukārt pārtikas atkritumu kompostēšanai atļauts izmantot tikai rūpnieciski izgatavotas tvertnes, kas ļauj automatizēti kompostēt pārtikas atkritumus. Mazdārziņu teritorijās pieļaujama dārzu atkritumu kompostēšana speciāli aprīkotās kompostēšanas vietās;

17.4. uz komposta kastes, tvertnes tiek norādīts par kompostēšanas vietas uzturēšanu atbildīgās personas kontakttālrunis;

17.5. nodrošināta šo saistošo noteikumu 57. punktā noteikto ierobežojumu kompostēšanas vietas ierīkošanai ievērošana. Lai apliecinātu mājkompostēšanas esamību, atbildīgā persona iesniedz atkritumu apsaimniekotājam apliecinājumu, kurā norāda nekustamā īpašuma, kurā atrodas kompostēšanas kaste, tvertne, adresi vai kadastra apzīmējumu, komposta tvertnes veidu, apjomu (m³) un plānoto komposta apjomu (m³ gadā).

18. Individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, valdītājiem vai lietotājiem bioloģiskos atkritumus atļauts kompostēt savas mājsaimniecības teritorijā (mājkompostēšana) speciāli aprīkotā, norobežotā kompostēšanas vietā, ja tas nerada draudus cilvēku veselībai, videi, kā arī personu mantai un nodrošināta šo saistošo noteikumu 57. punktā noteikto ierobežojumu kompostēšanas vietas ierīkošanai ievērošana. Mājkompostēšanā saražoto kompostu izmanto tikai paša saimnieciskajām vajadzībām. Lai apliecinātu mājkompostēšanas esamību, individuālās dzīvojamās mājas īpašnieks, valdītājs vai lietotājs iesniedz atkritumu apsaimniekotājam apliecinājumu, kurā norāda nekustamā īpašuma, kurā atrodas kompostēšanas vieta, adresi vai kadastra apzīmējumu, un plānoto komposta apjomu (m³ gadā).

19. Bioloģiski noārdāmos atkritumus, izņemot dārzu un parku atkritumus, izved atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam (apjomam), bet tas nedrīkst būt retāk par minimāli noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas biežumu. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums nodrošināt šo atkritumu izvešanu biežāk, nekā noteikts minimāli, ja to pieprasa klients, lai nodrošinātu higiēnas prasību ievērošanu, novērstu kaitēkļu izplatību un traucējošu smaku rašanos.

20. Dalīti savākto atkritumu (tai skaitā bioloģiski noārdāmo dārzu un parku atkritumu) izvešanas biežums tiek noteikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām un atkritumu apsaimniekotāja noteiktajam grafikam, kas sastādīts atbilstoši faktiskajam dalīti savākto atkritumu apjomam. Nepieciešamības gadījumā atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina atkritumu izvešana 3 darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

21. Klients pirms atkritumu apsaimniekošanas līgumā noteiktās sadzīves atkritumu savākšanas un izvešanas dienas (vismaz līdz iepriekšējās darba dienas plkst. 12.00) ir tiesīgs atteikt sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu, ja tādējādi netiek ietekmēts minimālais sadzīves atkritumu izvešanas biežums. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums nodrošināt klientam ērtu un operatīvu iespēju sniegt un saņemt informāciju elektroniskā vai citā attālinātā veidā.

22. Atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana, reģenerācija vai apglabāšana ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās.

23. Atkritumu savākšana Augšdaugavas novada administratīvajā teritorijā tiek veikta, izmantojot šādu atkritumu savākšanas infrastruktūru:

23.1. nešķiroto sadzīves atkritumu konteineru novietnes;

23.2. šķiroto atkritumu savākšanas laukumi;

23.3. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkti;

23.4. marķētie maisi, kas izmantojami nešķirotajiem sadzīves atkritumiem Augšdaugavas novada teritorijā, lietojami izņēmuma gadījumos, ja atkritumu konteineru nogādāšana līdz koplietošanas ceļam vai to iztukšošana nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta, vai nekustamā īpašuma izmantošanai ir sezonāls raksturs. Maisu skaitu noteiktam periodam aprēķina, ņemot vērā īpašnieka prognozēto nekustamā īpašumā radīto nešķirotu sadzīves atkritumu daudzumu, un ņemot vērā saistošajos noteikumos noteikto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanas minimālo biežumu;

23.5. citus atkritumu apsaimniekotāja noteiktus paņēmienus dalīti savāktu atkritumu, tanī skaitā bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu, uzkrāšanai.

24. Atkritumu savākšanas veidu un atkritumu savākšanā izmantoto infrastruktūru nosaka līgumā, ko atkritumu apsaimniekotājs slēdz ar klientu.

25. Divu un vairāk daudzdzīvokļu māju atkritumu savākšanas konteineru novietnē jābūt norādei ar piesaistīto daudzdzīvokļu māju adresēm.

26. Pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs neatbild par atkritumos pazudušajiem priekšmetiem, kā arī neatbild par to personu veselību, kuras nodarbojas ar šo priekšmetu meklēšanu.

27. Atkritumu radītāju un valdītāju pienākumi ir:

27.1. piedalīties un iekļauties Pašvaldības izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu, Pašvaldības saistošos noteikumus, un personīgi vai normatīvajos aktos noteiktajā veidā noslēdzot ar atkritumu apsaimniekotāju līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu;

27.2. iesaistīties dalītas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, savākt un sašķirot savus radītos sadzīves atkritumus, tai skaitā bioloģiskos atkritumus un mājsaimniecībā radītos būvniecības atkritumus, videi kaitīgās preces un sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, saskaņā ar klienta noslēgto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju vai izvietot tos publiski pieejamajos dalītās vākšanas punktos vai laukumos.

28. Atkritumi konteineros jāievieto tā, lai būtu iespējams aizvērt atkritumu konteinera vāku.

29. Atkritumu maisi jānovieto tā, lai to saturs neizbirtu, maisus cieši aizsienot un pasargājot no vēja vai dzīvnieku iedarbības.

30. Atkritumu radītājs nodrošina, ka asie priekšmeti atkritumu konteineros tiek ievietoti tā, lai pēc iespējas samazinātu ietekmi uz iedzīvotāju veselību, kā arī atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un šķirošanas iekārtu bojājumiem.

31. Atkritumu radītājiem un valdītājiem ir aizliegts:

31.1. izvietot (izmest) sadzīves atkritumus un mājsaimniecībās radītos būvniecības atkritumus tam neparedzētās un nepiemērotās vietās;

31.2. ierīkot patvaļīgas sadzīves atkritumu izgāztuves, aprakt atkritumus, piegružot teritorijas vai aizbērt grāvjus un ūdenstilpnes. Aizliegts iznest no nekustamā īpašuma pagalma un novietot ceļa braucamās daļas malā visa veida sadzīves atkritumus (t.sk. lapas, zarus), izņemot, ja tiek rīkotas ar Pašvaldību saskaņotas talkas, atkritumu apsaimniekotāja akcijas;

31.3. jebkādā veidā dedzināt sadzīves atkritumus. Izņēmums pieļaujams tikai attiecībā uz dabiskas izcelsmes nekompostējamajiem dārzu un parku atkritumiem (piemēram, zariem, stumbriem, saknēm), kaitēkļu invadētām, slimību skartām augu daļām, kuru dedzināšana ir atļauta tikai to rašanās vietās, ievērojot spēkā esošās ugunsdrošības prasības un nodrošinot, ka tas nerada apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai, videi un personu īpašumam, kā arī neradot traucējumu apkārtējiem iedzīvotājiem (par traucējumu uzskatāms vizuāli redzams, citiem cilvēkiem traucējošs ilgstošs piedūmojums). Pilsētu, Vecstropu, Lociku, Kalkūnu, Kraujas ciema un vasarnīcu (tai skaitā dārzkopības biedrību) teritorijās dedzināšana nav pieļaujama svētdienās un valsts noteiktajās svētku dienās;

31.4. novietot (pastāvīgi) atkritumu konteinerus uz ielām (izņemot nomaļas ielas, kur atkritumu konteineri netraucē satiksmi vai gājēju plūsmu, kā arī vietās, kur tas ir vienīgais iespējamais risinājums);

31.5. ievietot atkritumu konteineros, marķētos maisos kvēlojošus, degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvus priekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus (izņemot, ja sadzīvē radušies infekciozie atkritumi pirms ievietošanas sadzīves atkritumu konteinerā tiek attiecīgi iesaiņoti), liela izmēra atkritumus, mājsaimniecībā radītos būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, ražošanas atkritumus, ielu smiltis, parku un dārzu atkritumus, atkritumus, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem klasificējami kā bīstamie atkritumi, tanī skaitā videi kaitīgās preces;

31.6. ievietot atkritumus konteineros un marķētajos maisos, kas ir nodoti lietošanā citiem atkritumu radītājiem, vai kas ir citu personu īpašumā;

31.7. ievietot marķētos maisus sadzīves atkritumu konteineros;

31.8. cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus atkritumu konteineros un marķētajos maisos;

31.9. jebkādā veidā bojāt atkritumu konteinerus;

31.10. veikt darbības ar atkritumiem, kas jau ir ievietoti atkritumu konteineros un marķētajos maisos;

31.11. veikt darbības, kas ir pretrunā ar šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos ietverto regulējumu attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un vides piesārņojumu.

32. Nekustamā īpašuma īpašniekam, lietotājam, valdītājam, pārvaldītājam vai pilnvarotai personai papildus šajos saistošajos noteikumos norādītajiem vispārīgajiem atkritumu radītāju un valdītāju pienākumiem ir noteikti šādi pienākumi:

32.1. ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad Pašvaldība informējusi par atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru tā noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu Augšdaugavas novada administratīvā teritorijā, slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nodrošinot regulāru sadzīves atkritumu izvešanu, ņemot vērā īpašumā faktiski radīto sadzīves atkritumu daudzumu (apjomu), bet ne retāk kā paredzēts šajos saistošajos noteikumos. Ja īpašnieka īpašumā, valdījumā vai lietošanā Augšdaugavas novada pašvaldības administratīvā teritorijā ir vairāki nekustamie īpašumi, atkritumu apsaimniekošanas līgumā pēc īpašnieka ierosinājuma, ņemot vērā faktisko situāciju, nosaka, ka atkritumu savākšana un izvešana šajos nekustamajos īpašumos vai kādos no šiem nekustamajiem īpašumiem notiek vienoti. Minētais cita starpā nozīmē, ka par atkritumu savākšanu un izvešanu no šiem nekustamajiem īpašumiem tiek slēgts viens līgums, tajā skaitā, līgumā norāda adreses un nosaka, ka apsaimniekotājs atkritumu savākšanu un izvešanu veic tikai kādā vai dažos no vairākiem nekustamajiem īpašumiem. Izvešanas minimālais biežums tiek noteikts, ņemot vērā nekustamo īpašumu, no kura atkritumu savākšana un izvešana veicama biežāk. Vienota līguma slēgšana nav attiecināma uz saimnieciskās darbības veicējiem;

32.2. ne vēlāk kā divus mēnešus pēc īpašuma, valdījuma vai lietošanas tiesību izmaiņām attiecībā uz nekustamo īpašumu, noslēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu izvešanu;

32.3. nepieciešamības gadījumā ierosināt izmaiņas šo noteikumu 32.1. un 32.2. apakšpunktā minētajā līgumā, nodrošinot sistemātisku sadzīves atkritumu izvešanu atbilstoši faktiski radītajam atkritumu daudzumam;

32.4. pēc Pašvaldības, atkritumu apsaimniekotāja vai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldītāja rakstveida pieprasījuma piecu dienu laikā sniegt ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajā nekustamajā īpašumā, nomniekiem, komersantiem un citām personām, kuras veic saimniecisko darbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā, kā arī par radītajiem atkritumu veidiem un daudzumu;

32.5. segt visas izmaksas, kas saistītas ar sev piederošajā, lietojumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Izmaksas par atkritumu dalītās savākšanas infrastruktūras objektu uzturēšanu tiek iekļautas Pašvaldības domes apstiprinātajā maksā par sadzīves un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu.

32.6. vienoties ar nekustamajā īpašumā esošajiem atkritumu radītājiem par kārtību, kādā veicami norēķini par atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumiem;

32.7. saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju, norādīt piemērotu vietu atkritumu konteineru izvietošanai, kā arī nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja transporta netraucētu piekļuvi tai un uzturēt kārtību un tīrību šajā vietā. Ja pie vairākām daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām ir speciāli ierīkots (betonēts, asfaltēts vai tml.) laukums atkritumu konteineru novietošanai, tad atkritumu konteineri novietojami šajā laukumā;

32.8. nodrošināt atkritumu apsaimniekotāja specializētā transportlīdzekļa piekļuvi atkritumu konteineru novietnes laukumiem vai vietām, novietojot atkritumu konteinerus un marķētos maisus piebraucamā ceļa vai ielas malā. Ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, atkritumu konteineru iztukšošanas dienās atkritumu konteinerus no īpašumu pagalmiem jāpārvieto specializētajiem transportlīdzekļiem vai to apkalpei pieejamā vietā, kur tie netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī jānodrošina, lai pēc atkritumu izvešanas atkritumu konteineri tiktu novietoti atpakaļ to pastāvīgajā atrašanās vietā, vai jāvienojas ar atkritumu apsaimniekotāju par citu kārtību, lai nodrošinātu specializētā transportlīdzekļa piekļūšanu atkritumu konteineriem;

32.9. sadzīves atkritumu uzkrāšanai pie nekustamā īpašuma izmantot tikai noteiktajam atkritumu veidam paredzēto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru;

32.10. nodrošināt no atkritumu apsaimniekotāja saņemto un lietošanā nodoto sadzīves atkritumu uzkrāšanai izmantoto atkritumu konteineru saglabāšanu, uzturēt tos tīrus un lietošanas kārtībā, kā arī sakopt teritoriju ap konteineriem;

32.11. nodrošināt konkrētajā nekustamajā īpašumā radīto sadzīves atkritumu savākšanu, tajā skaitā dalītu savākšanu, un nogādāšanu līdz atkritumu konteineram, par kura iztukšošanu tam ar atkritumu apsaimniekotāju ir noslēgts līgums, vai dalīti savākto atkritumu nogādāšanu publiski pieejamos dalīto atkritumu savākšanas punktos vai laukumos;

32.12. iekļauties Pašvaldības organizēto atkritumu apsaimniekošanas pasākumu realizēšanā gan ar savu darbību, gan maksu par sniegtajiem pakalpojumiem;

32.13. nodrošināt noteiktu sadzīves atkritumu veidu (piemēram, liela izmēra atkritumi, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, dārzu un parku atkritumi (ja netiek veidots komposts)) un mājsaimniecībā radīto būvniecības atkritumu nogādāšanu savākšanas, pārstrādes vai apglabāšanas vietās – ar savu transportu vai izmantojot atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus, sedzot attiecīgās izmaksas;

32.14. pie publiskas lietošanas būvēm uzstādīt atkritumu urnas un to dizainu (formu) saskaņot ar Pašvaldību;

32.15. atkritumu urnas iztukšo pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi nedēļā;

32.16. nepieļaut atkritumu uzkrāšanos nekustamajā īpašumā, nodrošināt to regulāru savākšanu un nodošanu atkritumu apsaimniekotājam.

33. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieki, noslēdzot ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, deleģē savu atbildību par radīto sadzīves atkritumu savākšanas organizēšanu nekustamā īpašuma (tā daļas, dzīvojamās telpas) pārvaldītājam. Šādos gadījumos par sadzīves atkritumu savākšanas pasākumu īstenošanu ir atbildīgs nekustamā īpašuma pārvaldītājs. Katram dzīvokļa īpašniekam, valdītājam, lietotājam saglabājas pienākums piedalīties pārvaldītāja, kuram ir uzdota sadzīves atkritumu savākšanas organizēšana, īstenotajos pasākumos.

34. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldītāja, kuram ir uzdota sadzīves atkritumu savākšanas organizēšana, pienākums ir:

34.1. slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju;

34.2. sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju un AARC regulāri informēt dzīvojamo māju iedzīvotājus, tai skaitā izmantojot individuālu pieeju, par atkritumu dalītu vākšanu un pareizu atkritumu šķirošanu;

34.3. kontrolēt sadzīves atkritumu, tajā skaitā bioloģisko atkritumu, dalīti savākto atkritumu, izvešanas biežumu, konteineru skaitu un tilpumu atbilstoši to piepildījumam un pieteikt nepieciešamās izmaiņas atkritumu apsaimniekotājam;

34.4. regulāri kontrolēt un organizēt neatbilstoši izmestu atkritumu savākšanu un nodošanu atkritumu apsaimniekotājam.

35. Garāžu vai dārzkopības kooperatīvās sabiedrības ir atbildīgas par līguma slēgšanu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu no tās pārvaldīšanā esošās teritorijas nekustamajiem īpašumiem.

36. Garāžu vai dārzkopības kooperatīvās sabiedrības teritorijā esošo dārza māju (vasarnīcu) vai garāžu īpašnieki, kas nav attiecīgās kooperatīvās sabiedrības biedri, ir atbildīgi par iesaistīšanos atkritumu apsaimniekošanas sistēmā individuāli vai caur kooperatīvo sabiedrību, kura noslēgusi līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu savākšanu. Gadījumā, ja dārza māju (vasarnīcu), garāžu teritorijā nav izveidota kooperatīvā sabiedrība, nekustamo īpašumu īpašnieki, valdītāji, lietotāji vienojas par sadzīves atkritumu savākšanas, norēķinu kārtību un var pilnvarot personu, kura slēgs līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju. Izņēmums attiecināms uz 32.1. apakšpunktā noteikto gadījumu, kad ir noslēgts līgums par vienotu atkritumu apsaimniekošanu vairākos nekustamajos īpašumos.

37. Nekustamā īpašuma īpašnieks, lietotājs, valdītājs saistošajos noteikumos paredzēto līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu var neslēgt, ja:

37.1. nekustamā īpašuma sastāvā esošās ēkas netiek un nevar tikt apdzīvotas, izmantotas saimnieciskā darbībā to tehniskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ (pamestas vai bīstamas ēkas);

37.2. nekustamā īpašuma sastāvā ir tikai zeme, uz kuras nav ēku, īslaicīgas uzturēšanās būvju vai pārvietojamu konstrukciju;

37.3. ja nekustamajā īpašumā esošās ēkas un būves veido inženiertehnisko infrastruktūru, kuras darbība tiek uzraudzīta un nodrošināta attālināti bez pastāvīgas personāla klātbūtnes, un tajā netiek radīti atkritumi.

38. Publisko pasākumu organizētājam pirms publiska pasākuma rīkošanas atļaujas saņemšanas ir pienākums noslēgt līgumu par publiskā pasākuma laikā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu konteineru izvietošanu pasākuma vietā un pasākuma laikā radīto sadzīves atkritumu savākšanu no izvietotajiem atkritumu konteineriem un nodrošināt:

38.1. atkritumu konteineru pasūtīšanu no atkritumu apsaimniekotāja pietiekamā daudzumā, nodrošinot, lai tie tiktu savlaicīgi iztukšoti un nebūtu pārpildīti;

38.2. iespēju pasākumu dalībniekiem un apmeklētājiem atkritumus šķirot;

38.3. attiecīgās teritorijas sakopšanu pēc pasākuma noslēguma.

39. Publisko pasākumu organizators nodrošina attiecīgās teritorijas sakopšanu piecu stundu laikā pēc publiskā pasākuma noslēguma. Vietās, kur notiek intensīva gājēju un satiksmes kustība, publiska pasākuma organizators nodrošina attiecīgās teritorijas sakopšanu vienas stundas laikā no pasākuma noslēguma (nakts laikā attiecīgās teritorijas sakopšanu nodrošina līdz nākamās dienas plkst. 8.00).

40. Atkritumu konteineru uzstādīšanas un noņemšanas izmaksas sedz publiskā pasākuma organizators, vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju.

41. Ielu un izbraukuma tirdzniecības vietās, kas nav saistītas ar publisku pasākumu, par atkritumu savākšanu un aizvešanu ir atbildīgs tirdzniecības dalībnieks.

42. Lai mazinātu atkritumu radīšanu, publisku pasākumu organizatori pasākumos, kuru plānotais dalībnieku skaits pārsniedz 500 cilvēkus, iespēju robežās nodrošina dzērienu tirdzniecību atkārtoti lietojamās depozīta glāzēs un vai pasākuma teritorijā organizē depozīta iepakojuma savākšanas vietas.

43. Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, tajā skaitā atkritumu dalīto savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, tādā termiņā, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību.

44. Atkritumu apsaimniekotājam ir pienākums:

44.1. saņemt Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktās atļaujas no Valsts vides dienesta un pirms savas darbības uzsākšanas noslēgt līgumu ar Pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanu Pašvaldības administratīvajā teritorijā;

44.2. slēgt līgumus ar klientu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, šo saistošo noteikumu 32.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, piemērojot Pašvaldības domes apstiprināto maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprināto tarifu par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina klientiem pieejamas līgumu slēgšanas iespējas atbilstoši noslēgtā līguma ar Pašvaldību nosacījumiem;

44.3. slēgt līgumus ar publisko pasākumu organizētājiem par publisko pasākumu laikā radušos sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

44.4. nodrošināt sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu saskaņā ar iepriekš saskaņotu atkritumu izvešanas grafiku, tostarp dalīti savākto sadzīves atkritumu un bioloģisko atkritumu savākšanu no klientiem, atkritumu konteineru iztukšošanu un to izvešanu no konteineru novietņu laukumiem, kā arī marķēto maisu savākšanu;

44.5. nodrošināt klientus ar to vajadzībām atbilstoša tilpuma atkritumu konteineriem vai marķētiem atkritumu maisiem nešķiroto atkritumu, bioloģisko atkritumu savākšanai nepieciešamā daudzumā, kā arī nodrošināt klientiem pieejamas marķēto maisu iegādes iespējas Pašvaldības pilsētu, pagastu administratīvajās teritorijās. Atkritumu apsaimniekotājs piedāvā vismaz šādu tilpumu konteinerus: nešķiroto sadzīves un dalīti vāktu iepakojuma atkritumu savākšanai – 0,12 m³, 0,24 m³, 0,36 m³, 0,66 m³, 1,1 m³, bioloģisko atkritumu savākšanai – 0,12 m³ un 0,24 m³. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs piedāvāt arī citu tilpumu konteinerus, ja tas nepasliktina pakalpojuma pieejamību un kvalitāti. Pēc klienta lūguma nodrošināt bezmaksas maisus dalīti savāktajiem iepakojuma atkritumiem, izņemot nekustamā īpašuma īpašniekiem, valdītājiem, lietotājiem, pārvaldītājiem daudzdzīvokļu mājās;

44.6. nodrošināt visu apkalpoto atkritumu savākšanas konteineru un maisu marķēšanu, kā arī marķējuma atjaunošanu, ja tas nepieciešams. Sadzīves atkritumu savākšanai izmantoto konteineru marķējumu nodrošināt atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 788 "Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām" 1. pielikumā noteiktajām prasībām;

44.7. saskaņot atkritumu konteineru novietošanas vietu ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju, apsaimniekotāju vai pilnvarotu personu;

44.8. sadzīves atkritumu apsaimniekošanā izmantot konteinerus un marķētus maisus, specializētus transportlīdzekļus, kas nerada apdraudējumu cilvēka dzīvībai un veselībai, videi;

44.9. bez papildu maksas nodrošināt atkritumu konteineru labošanu un nomaiņu, ja bojājums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ vai ja nav iespējams identificēt atkritumu konteinera bojājuma izdarīšanā vainojamo personu;

44.10. nodrošināt atkritumu konteineru mazgāšanu/dezinfekciju atbilstoši noslēgtā līguma ar Pašvaldību nosacījumiem;

44.11. nodrošināt atkritumu konteineru novietošanas vietu sakopšanu pēc atkritumu savākšanas, ja atkritumi ir novietoti tikai atkritumu konteineru novietošanas vietās novietotajos atkritumu konteineros un, ja piesārņojums radies atkritumu apsaimniekotāja vainas dēļ;

44.12. nodrošināt dalīti savāktu atkritumu (tostarp bioloģisko, tekstilizstrādājuma un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu) savākšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz atkritumu dalīto savākšanu un ņemot vērā noslēgtos līgumus ar Pašvaldību un klientiem;

44.13. nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru atkritumu dalītai savākšanai atbilstoši noslēgtā līguma ar Pašvaldību nosacījumiem;

44.14. nodrošināt atsevišķu sadzīves atkritumu veidu (piemēram, liela izmēra atkritumu, elektronisko atkritumu), mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu izvešanu par atsevišķu maksu ņemot vērā noslēgto līgumu ar Pašvaldību;

44.15. nogādāt savāktos nešķirotos sadzīves atkritumus atkritumu poligonā ar šim nolūkam paredzētiem specializētiem transporta līdzekļiem;

44.16. lai samazinātu transporta slodzi uz ceļiem, troksni, gaisa piesārņojumu un citu ietekmi uz vidi, optimizēt maršrutus gan dalīto, gan nešķiroto atkritumu savākšanā;

44.17. sniegt Pašvaldībai, AARC informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu atkritumu pārstrādes un atkritumu apglabāšanas samazināšanas mērķu izpildi, kā arī citu informāciju Pašvaldības un AARC funkciju izpildei;

44.18. izskatīt sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma kvalitāti;

44.19. ziņot attiecīgajām valsts pārvaldes, pašvaldības iestādēm par konstatētajiem atkritumu radītāju vai valdītāju pārkāpumiem;

44.20. nodrošināt informācijas par dalīti vācamo atkritumu nodošanas vietām un kārtību publicēšanu savā tīmekļa vietnē un tīmekļa vietnē www.skiroviegli.lv, nosūtīt šo informāciju Pašvaldībai publicēšanai Pašvaldības tīmekļa vietnē un vietējā izdevumā, kā arī informēt individuāli atkritumu radītājus un valdītājus;

44.21. organizēt dalīti savākto atkritumu savākšanu un nodošanu otrreizējai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai, pēc iespējas samazinot atkritumu poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu, atbilstoši normatīvo aktu par atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas prasībām;

44.22. organizēt ikgadējas (vismaz divas reizes gadā) liela izmēra atkritumu, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, sadzīvē radīto bīstamo atkritumu un pēc nepieciešamības citu atkritumu veidu bezmaksas savākšanas akcijas;

44.23. periodiski informēt Pašvaldību par dalīti savākto sadzīves atkritumu savākšanas sistēmas darbību un attīstību, tajā skaitā dalīti savākto atkritumu punktiem;

44.24. patstāvīgi vai sadarbībā ar AARC un Pašvaldību izglītot atkritumu radītājus par atkritumu apsaimniekošanu, veicināt iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu šķirošanā, to rašanās novēršanā un samazināšanā, rīkojot izglītošanas pasākumus un atkritumu šķirošanu, to rašanās novēršanu un samazināšanu veicinošas kampaņas, atbalstot iedzīvotāju iniciatīvas;

44.25. nodrošināt iedzīvotāju apmierinātības ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu anketēšanu ne retāk kā vienu reizi gadā;

44.26. uzturēt datu bāzi par Augšdaugavas novada administratīvajā teritorijā noslēgtajiem līgumiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā apkopot un aktualizēt informāciju par bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanu mājsaimniecībās un iesniegt šo informāciju AARC. Pamatojoties uz saņemto informāciju, AARC veido un uztur mājkompostēšanas reģistru, kurā tiek uzkrāti dati par nekustamajiem īpašumiem, kuros tiek veikta mājkompostēšana;

44.27. ne retāk kā vienu reizi gadā līdz 1. martam iesniegt priekšlikumus Pašvaldībai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un tās uzlabošanas pasākumiem pašvaldības administratīvajā teritorijā;

44.28. veikt Augšdaugavas novadā apsaimniekoto nešķiroto atkritumu sastāva analīzi, kā arī savākto un atkritumu poligonā nodoto atkritumu masu atbilstoši atkritumu klasēm uzskati. Reizi gadā iesniegt pārskatu Pašvaldībai;

44.29. veikt citus normatīvajos aktos un noslēgtajā līgumā ar Pašvaldību noteiktos pienākumus.

45. Atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumu konteineru novietošanas vietās esošos sadzīves atkritumus, par to informējot klientu, ja:

45.1. klients nav veicis samaksu par atkritumu apsaimniekotāja iepriekš sniegtajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem un par samaksas kavējumu klients ir brīdināts ne mazāk kā 30 dienas līdz pakalpojuma apturēšanai. Apsaimniekotājam būtu jāizmanto tiesiskus samaksas parāda piedziņas līdzekļus pakalpojuma iespējami ātrai atjaunošanai;

45.2. atkritumu apsaimniekotājs konstatē (reģistrē konstatēto faktu un veic fotofiksāciju), ka vairāk kā divas reizes pēc kārtas sadzīves atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineriem vai pārsniedz atkritumu konteineru tilpumu. Šajā gadījumā atkritumu apsaimniekotājam un klientam jāvienojas par papildmaksas noteikšanu par papildus savācamajiem sadzīves atkritumiem un par tādu konteineru iztukšošanas savākšanas reižu skaitu, kas atbilst faktiski radīto atkritumu apjomam, bet ne mazāk kā noteikts šo saistošo noteikumu 14. un 15. punktā;

45.3. nav nodrošināta piekļuve atkritumu konteineriem atbilstoši šajos saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām;

45.4. ceļa seguma stāvokļa vai transporta kustības ierobežojumu dēļ, kas nav radies klienta vainas dēļ, atkritumu apsaimniekotājs nevar piekļūt atkritumu konteineriem. Šādā gadījumā atkritumu konteineri tiek iztukšoti tuvākajā iespējamajā laikā, par to iepriekš vienojoties ar klientu. Ja minēto apstākļu dēļ izveidojas konteineru pārpildīšana, tad atkritumu apsaimniekotājam jānodrošina blakus novietoto atkritumu savākšana, ciktāl pārpildījums ir tiešas sekas piekļuves neiespējamībai.

46. Ja atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka dalīti savākto atkritumu konteinerā ir izmesti jebkādi cita veida atkritumi, atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības attiecīgajam konteinerā konstatētajam atkritumu apjomam piemērot nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu vai konkrētajam atkritumu veidam atbilstošu maksu. Izmaksas, kas saistītas ar šāda konteinera iztukšošanu, sedz klients, kura lietošanā konteiners ir nodots. Atkritumu apsaimniekotājs reģistrē konteinera satura neatbilstību, veic fotofiksāciju un informē par to klientu.

47. Ja atkritumu apsaimniekotājs konstatē, ka klients neievēro savstarpēji noslēgtajā līgumā noteikto pienākumu šķirot bioloģiskos un citus dalīti vāktos atkritumus, kā rezultātā ir samazināts konteineru iztukšošanas biežums, apsaimniekotājam ir pienākums informēt klientu un noteikt tādu konteineru iztukšošanas biežumu, kas atbilst faktiski radīto atkritumu apjomam, bet ne mazāk kā minimāli noteiktais.

48. Atkritumu apsaimniekotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Pašvaldību, nodrošina atkritumu radītājiem un valdītājiem iespēju iesaistīties atkritumu dalītās vākšanas sistēmā un izmantot šim nolūkam paredzētos atkritumu dalītās savākšanas punktus, šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, citus dzīvojamām mājām piemeklētus risinājumus (piemēram, dalīti savākto atkritumu konteineri, citi atkritumu apsaimniekotāja noteiktie paņēmieni dalīti savāktu atkritumu uzkrāšanai) vai bioloģisko atkritumu savākšanas sistēmu, kuru izveidojis atkritumu apsaimniekotājs, iesaistīties atkritumu apsaimniekotāja rīkotās akcijās vai izmantot citus atkritumu apsaimniekotāja piedāvātos pakalpojumus.

49. Atkritumu apsaimniekotājs, ievērojot šajos saistošajos noteikumos noteiktās prasības, izstrādā atkritumu dalītas savākšanas sistēmas noteikumus un nosaka prasības atkritumu dalītai savākšanai, un informē par tiem atkritumu radītājus un valdītājus, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.

50. Ja atkritumu radītājs vai valdītājs iesaistās atkritumu dalītā vākšanā, atkritumu radītājam un valdītājam ir pienākums ievērot atkritumu apsaimniekotāja izstrādāto atkritumu dalītas savākšanas sistēmas noteikumus un prasības atkritumu dalītai savākšanai.

51. Atkritumu apsaimniekotājs atkritumu dalītās savākšanas punktos nodrošina vismaz šādu informāciju:

51.1. dalīti savākto atkritumu veida piktogrammu un rakstisku nosaukumu;

51.2. atkritumu apsaimniekotāja kontaktinformāciju.

52. Atkritumu dalīta savākšana tiek nodrošināta vismaz tiem atkritumu veidiem un tādos termiņos, kas minēti normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju.

53. Atkritumu apsaimniekotājs, saskaņojot ar Pašvaldību, vienu mēnesi iepriekš informē atkritumu radītājus un valdītājus par jauna dalīti savācamu atkritumu savākšanas veida ieviešanu un attiecīgo atkritumu konteineru krāsojumu vai apzīmējumu, ievietojot attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē, kā arī informāciju izvietojot citos atkritumu apsaimniekotājam vai Pašvaldībai pieejamos komunikāciju kanālos.

54. Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā izveido vismaz vienu škiroto atkritumu savākšanas laukumu (ārpus atkritumu poligona), kurā tiek savākti arī mājsaimniecībā radīti būvniecības atkritumi un liela izmēra sadzīves atkritumi.

55. Publiskajās vietās radušos un savāktos bioloģiski noārdāmos dārzu un parku atkritumus ir atļauts kompostēt Pašvaldības izveidotās dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietās.

56. Atkritumu radītājs nodrošina, ka dalīti vākti bioloģiskie pārtikas atkritumi pirms ievietošanas tam paredzētā atkritumu konteinerā ir iesaiņoti bioloģiski noārdāmos/kompostējamos maisos, papīra maisos vai izbērti bez iepriekšminētā iepakojuma. Atkritumi konteineros jāievieto tā, lai būtu iespējams aizvērt atkritumu konteinera vāku.

57. Bioloģisko atkritumu kompostēšanas vietu nav atļauts ierīkot:

57.1. tuvāk par 4 m no zemes vienības robežām, izņemot, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums;

57.2. virszemes ūdensobjektu 10 metru aizsargjoslā;

57.3. tuvāk par 10 m no bērnu rotaļu laukumiem un dzeramā ūdens ņemšanas vietām.

58. Dalīto atkritumu konteineros var izvietot tikai šķirotus atkritumus atbilstoši norādēm uz konteinera bez citu neatbilstošu atkritumu piejaukuma.

59. Liela izmēra atkritumi un mājsaimniecībā radīti būvniecības atkritumi jāsavāc atsevišķi no citiem atkritumiem, izvešanu individuāli saskaņojot ar atkritumu apsaimniekotāju. Aizliegts būvniecības un liela izmēra atkritumus ievietot nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros, kā arī tos novietot citās tam neparedzētās vietās.

60. Būvniecības atkritumi novietojami teritorijā, kur notiek būvdarbi, vai ar nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju vai apsaimniekotāju un atkritumu apsaimniekotāju saskaņotā vietā.

61. Būvniecības un liela izmēra atkritumu konteineri novietojami tā, lai netraucētu gājēju un transportlīdzekļu kustībai.

62. Sadzīves bīstamo atkritumu un videi kaitīgo preču atkritumu radītājs vai valdītājs:

62.1. atdala sadzīves bīstamos atkritumus un videi kaitīgos preču atkritumus no citu veidu atkritumiem;

62.2. uzglabā sadzīves bīstamos atkritumus un videi kaitīgos preču atkritumus tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību un vidi, kā arī personu mantu;

62.3. nodod atkritumus atkritumu apsaimniekotājam un sedz visas ar sadzīves bīstamo atkritumu un videi kaitīgos preču atkritumu apsaimniekošanu saistītās izmaksas, ja tādas paredzētas, t.i., ja to apsaimniekošana netiek segta ražotāja atbildības sistēmas ietvaros.

63. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu uzturēšanu par vienādu maksu visiem atkritumu radītājiem atkritumu apsaimniekošanas zonā, atbilstoši noslēgtajam līgumam ar Pašvaldību.

64. Kārtību, kādā veicami maksājumi par sadzīves un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, nosaka normatīvie akti un klienta atkritumu apsaimniekošanas līgums, kas noslēgts starp atkritumu radītāju un/vai valdītāju un atkritumu apsaimniekotāju. Maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu tiek noteikta balstoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. pantu, 39.¹ pantu.

65. Atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs ierosināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņas ne biežāk kā vienu reizi gadā, ja mainās atkritumu apsaimniekotāja atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un apsaimniekotājs izmaiņu pieprasījumu var pamatot ar attiecīgu maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu aprēķinu. Gadījumos, kad maksa mainās saskaņā ar grozījumiem atkritumu apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos, attiecīgās izmaiņas tiek piemērotas ar to spēkā stāšanas dienu. Pašvaldība maksu izvērtē atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39. panta ceturtajai daļai.

66. Pašvaldība divu mēnešu laikā pēc saistošo noteikumu 65. punktā minētā atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķina saņemšanas pieņem lēmumu par atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanu. Lēmumu 3 darba dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē savā tīmekļvietnē. Informācija par apstiprināto maksu publicējama arī Augšdaugavas novada pašvaldības informatīvajā izdevumā "Augšdaugavas Novada Vēstis".

67. Pašvaldības apstiprinātā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc šo saistošo noteikumu 66. punktā minētā lēmuma pieņemšanas, ja domes lēmumā nav noteikts citādi.

68. Atkritumu apsaimniekotājs vismaz 30 kalendārās dienas iepriekš informē atkritumu radītājus vai valdītājus par atkritumu apsaimniekošanas maksas izmaiņām.

69. Par šo saistošo noteikumu vai citu atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem personas ir saucamas pie administratīvās atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

70. Administratīvais sods šo saistošo noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

71. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

72. Šo saistošo noteikumu 14. punkts stājas spēkā, kad Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēdz jaunu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju pakalpojuma nodrošināšanai pēc līguma termiņa beigām, kas ir spēkā līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdim.

73. Līdz šo saistošo noteikumu 14. punkta spēkā stāšanās brīdim, spēkā ir 14. punkts šādā redakcijā:

"14. Sadzīves atkritumus saskaņā ar sadzīves atkritumu izvešanas laika grafiku izved ne retāk kā:

14.1. individuālās dzīvojamās mājās – vienu reizi mēnesī;

14.2. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās – divas reizes mēnesī;

14.3. nekustamie īpašumi (ēkas vai telpu grupas) ar galveno lietošanas veidu – komercdarbība – vienu reizi mēnesī;

14.4. ja nekustamā īpašuma lietošanai ir sezonāls raksturs (vasarnīca, dārza māja) – divas reizes sezonā."

74. Šo saistošo noteikumu 44.5. apakšpunkts stājas spēkā, kad Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēdz jaunu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju pakalpojuma nodrošināšanai pēc līguma termiņa beigām, kas ir spēkā līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdim.

75. Līdz šo saistošo noteikumu 44.5. apakšpunkta spēkā stāšanās brīdim, spēkā ir 44.5. apakšpunkts šādā redakcijā:

"44.5. nodrošināt klientus ar to vajadzībām atbilstoša tilpuma atkritumu konteineriem vai marķētiem atkritumu maisiem nešķiroto atkritumu, bioloģisko atkritumu savākšanai nepieciešamā daudzumā, kā arī nodrošināt klientiem pieejamas marķēto maisu iegādes iespējas Pašvaldības pilsētu, pagastu administratīvajās teritorijās;".

76. Līdz šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgtie līgumi starp klientu un atkritumu apsaimniekotāju ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējumu, ar to saistīto normatīvo aktu regulējumu un šiem saistošajiem noteikumiem. Pretrunu gadījumā puses nodrošina līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

77. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušiem Augšdaugavas novada pašvaldības domes 2022. gada 27. janvāra saistošos noteikumus Nr. 31 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Augšdaugavas novadā" (Latvijas Vēstnesis, 2022. Nr. 49, Nr. 93).

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs V. Aizbalts

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs V. Aizbalts