
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgie administratīvie akti: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 2026/14.5-07/18
Rīgā 2026. gada 17. janvārī
Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Strautnieku apmetne" izmantošanas un saglabāšanas norādījumi
Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautā reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa – Strautnieku apmetne (turpmāk tekstā – Piemineklis) – izmantošanai un saglabāšanai.
Adresāts: Pieminekļa teritorijas vai tās daļas īpašnieks (valdītājs).
Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.
Kultūras pieminekļa statuss: Piemineklis ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija pieejama: https://mantojums.lv/cultural-objects/9707. Piemineklim noteikta individuālā aizsardzības zona, informācija pieejama https://karte.mantojums.lv/?z=15.05696&lng=26.32102&lat=56.93617.
Norādījumi attiecināmi uz reģiona nozīmes arheoloģisko pieminekli ar šādu aizsardzības numuru un adresi:
|
Valsts aizsardzības Nr. |
Nosaukums |
Adrese |
|
9430 |
Strautnieku apmetne |
Madonas nov., Cesvaines pag., pie "Strautniekiem" |
Pieminekļa saglabājamās vērtības:
Arheoloģija
1.2. Arheoloģiskais konteksts
1.9. Reljefs
1.10. Kultūrslānis
1.13. Arheoloģiskās senlietas
Pieminekļa teritoriju izmanto kultūras, izglītības, zinātnes tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāta Pieminekļa kultūrvēsturiskā vide tās teritorijā un aizsardzības zonā.
Pārvaldes izvirzītās prasības:
1. Pieminekļa teritorijā:
1.1. Uzturēšanas režīms:
1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo Pieminekļa saglabāšanu nodrošina to teritorijas īpašnieks/valdītājs.
1.1.2. Pieminekļa teritorijas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir: ievērot likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību un citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi un pašvaldības par pieminekļu uzraudzību atbildīgo institūciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā Pieminekļa teritorijā; laikus informēt Pārvaldi par jebkuru ar zemes reljefa izmaiņām saistītu saimniecisko darbību Pieminekļa teritorijā.
1.1.3. Lai nodrošinātu Pieminekļa aizsardzību ir noteikta individuālā aizsardzības zona. Lai nodrošinātu Pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri (vismaz reizi gadā) jāveic Pieminekļa teritorijas apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Pieminekļa teritorijā konstatējot cilvēku kaulu fragmentus vai atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.) par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.
1.1.4. Lai nodrošinātu Pieminekļa saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas uzturēšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.
1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:
1.2.1. Pieminekli ir aizliegts iznīcināt, to teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Pieminekļa teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.
1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas Pieminekļa teritorijas vai to daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama.
1.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta Pieminekļa teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā Pieminekļa īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.
1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.
1.2.5. Pārvalde Pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma – darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.
1.2.6. Pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.
1.2.7. Pieminekļa teritorijā, zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.
1.2.8. Par Pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.
1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:
1.3.1. Pieminekļa teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot Pieminekļa saglabājamās vērtības.
1.3.2. Pieminekļa teritorijas lauksaimnieciska apstrāde, ja netiek postīta Pieminekļa struktūra un apbedījumi un ja tā jau ilgstoši un pastāvīgi tiek veikta.
1.3.3. Pieminekļa teritorijā esošu dzīvojamo un saimniecības ēku pārbūves esošajos apjomos, fasāžu un iekštelpu remontdarbi, ceļu segumu uzturēšanas darbi esošajos apjomos.
2. Pieminekļa aizsardzības zonā:
2.1. Uzturēšanas režīms
2.1.1. Pieminekļa pieguļošajā teritorijā – īpašuma aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz tiem, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi – meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī jānodrošina piekļūšanas iespēja Piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota).
2.1.2. Pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.
2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:
2.2.1. Pieminekļa aizsardzības zonā vēsturiskā zemes reljefa pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts Piemineklis.
2.2.2. Pieminekļa aizsardzības zonā ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.
2.2.3. Pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt Pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu.
2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:
2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs.
2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama Pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.
3. Citi noteikumi:
3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama Pieminekļa teritorijas vai tā daļas sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta Pieminekļa saglabāšana.
3.2. Pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais to īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes arheoloģijas pieminekļa – Strautnieku apmetne – izmantošanai un saglabāšanai.
3.3. Pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz Pieminekļa teritoriju.
3.4. Ja, atsavinot kultūras pieminekli, Īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https:goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei.
4. Apstrīdēšanas kārtība:
4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājas lapā www.vestnesis.lv.
4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.
Konsultācijas par arheoloģiskā pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu Jūs varat saņemt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālajā nodaļā – tālr: 2663897; zemgale@nkmp.gov.lv, adrese: Rīgā, Pils ielā 22 (ieeja caur Pils ielu 20), korespondences adrese: Rīga, Mazā Pils iela 19, LV-1050.
Zemgales reģionālās nodaļas vadītājs,
valsts inspektors A. Artmanis