Pārkāpumi mežā un sabiedrības izpratne

Otto Žvagiņš, Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors, Arnis Gertners, VMD Ugunsapsardzības daļas vadītājs

Preses konferencē Valsts meža dienestā vakar, 29. martā

Valsts meža dienesta Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners:

— Par katru atklāto meža pārkāpumu sastādīts protokols par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumu vai administratīvais protokols, un vainīgie saukti pie materiālās atbildības. Ja nodarījumā tika saskatītas krimināli sodāmas darbības, tad VMD iesniedza prasības pieteikumu policijā vai prokuratūrā krimināllietas ierosināšanai.

Īpaši lielas atšķirības pārkāpumu klasifikācijā 1999. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav vērojamas. Meža pārkāpumi tiek klasificēti deviņos atšķirīgos veidos, un lielākais pārkāpumu skaits attiecas uz nelikumīgu vai patvaļīgu koku ciršanu. Pagājušajā gadā tas bija 71 procents no visu nodarīto pārkāpumu skaita, bet pēc nodarīto zaudējumu apjoma — 98 procenti. Pārējie pārkāpumi 1999. gadā kopā veido tikai 2 procentus pēc aprēķināto zaudējumu apmēra, un to nodarītie zaudējumi salīdzinoši ir nelieli.

Patvaļīga koku ciršana 1999. gadā visbiežāk notikusi īpašnieku mežos — 956 gadījumi jeb 40 procenti, nākamā apmēra ziņā ir ciršana valsts mežā — 794 gadījumi jeb 34 procenti, tad ciršana lietošanā nodotajos mežos — 498 gadījumi jeb 21 procents, un 118 gadījumi jeb 5 procenti nelikumīgas ciršanas attiecas uz pārējiem apsaimniekotājiem. Visumā patvaļīgi izcirstais apjoms ar katru gadu palielinās. Taču meža pārkāpumu skaits 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu ir samazinājies.

Par aprēķinātajiem zaudējumiem. Tiem ir tendence palielināties. 1993. gadā visi aprēķinātie zaudējumi bija 533 293 lati, un no tiem 347 030 latu zaudējumus radīja nelikumīga koku ciršana, bet 1997. gadā attiecīgi šie skaitļi ir Ls 3 089 017 un Ls 2 945 892, 1998. gadā — Ls 3 365 854 un Ls 3 231 336, bet 1999. gadā — Ls 3 675 598 un Ls 3 549 843. Lielākā zaudējumu daļa 1999. gadā attiecas uz īpašnieku mežiem — 55 procenti, uz lietotāju mežiem — 22 procenti, arī uz valsts mežiem — 22 procenti, bet uz pārējiem mežiem — 4 procenti. Protams, tiek izcirsti labākie koki, pati vērtīgākā koksne. Pavisam 1999. gadā patvaļīgi nocirsti 122 775 kubikmetri augošu koku.

Kā veicas ar zaudējumu piedziņu? Jāsaka, tāpat kā iepriekšējos gados, arī 1999. gadā zaudējumu piedziņa īpaši spoža nav. Zaudējumu piedziņu iedalām labprātīgi apmaksātajos, piedzītajos tiesas ceļā un apmaksātajos un piedzītajos tiesas ceļā un neapmaksātajos. Labprātīgi apmaksāti un tiesas ceļā piedzīti un apmaksāti zaudējumi 1999. gadā ir tikai 3 procenti no visiem 3,6 miljoniem latu. Tiesas ceļā piedzīti, bet vēl neapmaksāti ir 19 procentu zaudējumi. Vēl apmēram 600 tūkstoši latu nav piedzīti un apmaksāti par pārkāpumiem, kas izdarīti 1998. gadā, jo civilprasība ilgst desmit gadus, līdz ar to arī prasības piedziņa var ilgt desmit gadu garumā. Kāda daļa šīs summas noteikti tiks apmaksāta, bet daļa cilvēku pa šiem gadiem būs vai nu devušies uz ārzemēm dzīvot un nebūs atrodami, vai būs pat nomiruši. Tā ka aina attiecībā uz zaudējumiem nav iepriecinoša. Zaudējumu piedziņa par pagājušo gadu tik neliela arī tādēļ, ka daļa lietu vēl atrodas izmeklēšanā, daļa — izskatīšanā tiesā vai policijā vai arī tiek ierosinātas krimināllietas un process turpināsies vēl šogad vai pat nākamgad. Daļa 1999. gadā nodarīto zaudējumu vēl tiks piedzīta.

Par meža pārkāpumiem var uzlikt, kā jau minēju, arī administratīvo sodu, un 1999. gadā par meža pārkāpumiem kopā tika uzlikti 1318 administratīvie sodi par kopējo summu 112 865 lati. Zaudējumu piedziņa par administratīvajiem sodiem 1999. gadā bijusi 90 procentu apmērā. Šis rādītājs ir krietni lielāks nekā tiesas ceļā piedzīto un samaksāto zaudējumu apjoms, acīmredzot tādēļ, ka summa, kas jāmaksā par administratīvo sodu, ir daudz mazāka — līdz 250 latiem.

VMD ģenerāldirektors O.Žvagiņš papildināja, ka, kaut arī pārkāpumu skaits mežā 1999. gadā ir sarucis, to nodarītais zaudējumu apjoms palielinājies. Tas izskaidrojams ar to, ka ir pieaugusi koksnes tirgus vērtība un arī koku zagšanas metodes kļuvušas rafinētākas.

Runājot par mežu ugunsapsardzību, A.Gertners pastāstīja, ka arī pēc pērn notikušās meža nozares pārvaldes institucionālās optimizācijas viena no VMD galvenajām publiskajām funkcijām ir meža ugunsapsardzība:

— VMD ar saviem spēkiem veiks meža ugunsapsardzības uzraudzību un ugunsgrēku dzēšanu visos mežos neatkarīgi no īpašuma formas un meža atrašanās vietas. Un tas ir loģiski, jo pēc notikušās optimizācijas VMD rīcībā ir palikuši visi ugunsdzēsības tehniskie līdzekļi — 93 ugunsdzēsības automašīnas ar dažādu aprīkojumu un 190 ugunsnovērošanas torņu tīkls.

Meža ugunsgrēkiem ir tendence arvien pieaugt. Tādēļ, lai arī katrā ugunsnedrošajā sezonā papildus tiek iesaistīts ap 500 darbinieku līdztekus mežsargiem un mežziņiem, tomēr ir situācijas, kad mēs saviem spēkiem galā netiekam. Ja ugunsgrēks ir, piemēram, 1 hektāra platībā, tad ugunsapmale tam ir vai puskilometru gara. Lai to dzēstu, ir nepieciešams liels cilvēku skaits. Un vasaras otrajā pusē apmēram 10 procenti no ugunsgrēkiem ir lielie ugunsgrēki 5–10 hektāru platībā. VMD ar saviem spēkiem galā netiek, tādēļ ir izveidoti operatīvie sadarbības plāni. VMD katru gadu izstrādā operatīvos plānu savām vajadzībām, lai sadarbotos ar pagastiem, zemessardzi, citām valsts institūcijām un arī privātpersonām. Ir noslēgts operatīvās sadarbības līgums arī ar Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības departamentu, un tikko, 24. martā, šāds līgums tika parakstīts arī ar lielāko valsts meža apsaimniekotāju — valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži". Tas nepieciešams tādēļ, lai gadījumos, kad izcēlies ugunsgrēks un mums vajadzīga palīdzība, abas puses — VMD un "Latvijas valsts meži" zinātu savus pienākumus un kārtību, kā operatīvi iesaistīties meža ugunsnelaimes likvidēšanā un apsargāšanā.

Ugunsapsardzība prasa lielus līdzekļus, šīm vajadzībām valstī katru sezonu kopumā tiek atvēlēts 750 000 latu. Jāsaka, šī summa ir pietiekama, lai dzēstu esošā gada ugunsgrēkus, bet nepietiekama, lai atjaunotu dzēšanas līdzekļus. Viena speciālā ugunsdzēsības automašīna maksā apmēram 130 000 latu. Ugunsnovērošanas torņu uzturēšanai un būvēšanai katru gadu iztērējam vairāk nekā 100 000 latu, 2000. gadā šīm vajadzībām ir atvēlēts 128 000 latu. Vēl būtiska summa — 30 000 latu — tiek atvēlēta operatīvajiem sakaru līdzekļiem, jo tā ir nepieciešama mūsu darba sastāvdaļa, lai varētu ātri sazināties. Un 5000 latu ir atvēlēts vienkāršo dzēšanas līdzekļu iegādei.

O.Žvagiņš teica, ka attiecībā uz kūlas dedzināšanu varbūt pareizākais būtu nevis aizliegt pērnās kūlas dedzināšanu, bet pamācīt, kā tas pareizi būtu darāms un kā uguns būtu kontrolējama — līdzīgi kā tas notiek Vidusjūras baseina valstīs. Jo bez uzraudzības pamesta uguns vienmēr ir bīstamāka nekā uguns, ko kontrolē. Problēma ir tā, ka cilvēkiem rudeņos trūkst naudas, par ko atālu nopļaut, un uz nākamo gadu paliek ļoti daudz nepļautu pļavu. Tādēļ sabiedrība būtu mācāma, kā pareizi šīs lietas darāmas, lai nodarītais ugunsnelaimes ļaunums būtu iespējami mazs. Aizliegums dedzināt pastāv, un par to tiek runāts katru gadu, bet rezultāti ir tādi, kādi tie diemžēl ir, teica O.Žvagiņš:

— Neuzskatiet, ka mēs aicinām dedzināt pērno kūlu. Bet dabai uguns ir raksturīga, un deg viss, kas var sadegt. Agrā pavasarī uguns nenodara to ļaunumu, ko nodara sausā vasarā un rudenī. Ja agrā pavasarī kūlu prasmīgi nodedzinātu, sabiedrībai nodarītie zaudējumi būtu daudzkārt mazāki. Mums jau pašlaik jāaicina sabiedrība nededzināt pļavas, jo tuvojas ugunsbīstamais periods. Mēs to darām, un aicinām arī cilvēkus nepamest uguni, ja tā izcēlusies, bez uzraudzības.

O.Žvagiņš, atbildot uz jautājumiem par jauno Meža likumu, teica:

— Tikko, 17. martā, ir stājies spēkā jaunais Meža likums. Šis likums ir būtiski labāks nekā iepriekšējais, jo nepasaka, kas mežā ir jādara, bet pasaka, ko mežā nedrīkst darīt un kādam jābūt mežam pēc tam, kad cilvēks tajā ir darbojies. Tas nozīmē, ka īpašniekam tiek dota lielāka iespēja pieņemt saimnieciskus un ekonomiski pamatotus lēmumus, nevis valsts pasaka priekšā, kas mežā ir jādara. Un tā ir būtiskākā uzvara.

Es domāju, ka mēs ejam pareizā virzienā. Visas lietas ir saistītas ar izpratnes maiņu. Un visas lietas ir saistītas ar jauniem normatīvajiem aktiem, Ministru kabineta noteikumiem, kas pakārtoti šim likumam — vai tā būtu meža aizsardzība vai atbildība par meža videi nodarītajiem zaudējumiem vai ugunsapsardzība vai koku ciršana. Viss ir pakārtots. Tātad šis ir gads, kad jāstrādā pie normatīvo aktu sakārtošanas meža nozarē, mācību gads, lai VMD prastu piemērot likumus un arī prastu stāstīt cilvēkiem, kā tas piemērojams.

Varu informēt, ka pagājušajā nedēļā VMD rīkoja četrus zonālos seminārus, kuros vairāk nekā ar 300 VMD darbiniekiem runājām par meža likumdošanas normatīvās bāzes veidošanu un tās praktisko piemērošanu. Ja sabiedrībā ir viedoklis, ka jaunais Meža likums ir slikts vai pieļauj tādas darbības, ko nepieļāva vecais likums, pirms celt paniku, iesaku rūpīgi un uzmanīgi likumu izlasīt. Meža likuma uzdevums nav regulēt visu, kas notiek mežā. Jo mums ir vesela virkne citu likumu un normatīvo aktu, kas regulē, piemēram, kultūras pieminekļu aizsardzību utt. Un tas, ka iepriekšējais likums "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" arī kaut ko regulēja šajā sakarā, visbiežāk noveda pie sarežģījumiem un nesasaistēm starp vienu likumu un citu. Jo pēc viena likuma dažkārt bija atļauts tas, ko aizliedza cits likums. Nedomāju, ka jaunais Meža likums veicina kultūras pieminekļu apdraudētību, un arī vides aizsardzībā lietas pašlaik ir kļuvušas sakārtotākas. Tādēļ es vēlreiz aicinu visus — pirms sākt aktīvi protestēt pret Meža likumu, to izlasīt un izprast, kādēļ tas ir tieši tāds.

Nelikumīgas ciršanas apjoms, m3

Mežpārkāpumu skaits

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore